Rīgas Dinamo pirmās sezonas “hokeja svētku” organizētāji KHL plašumos ir novērtēti ne tikai vārdos, bet arī ieguvuši reālu pielietojumu. piemēram viens no Dinamo pirmās sezonas pasākumu veidotājiem – Olafs Saulriets – strādā ar KHL klubu Baris (Astana) un Kazahstānas Hokeja federāciju pie vienotas “lietas” – hokeja popularizēšanas Kazahstānā.
Baris mārketinga vadītājs Olafs Saulriets stāsta par darbu un saviem sasniegumiem kopā ar Dinamo “svētku komandu” 2008./2009. g. sezonā, par hokeja “uzplūdiem” Lietuvā un Viļņas Vētras projektu, par mārketinga un mentalitātes īpatnībām postpadomju telpā, par nokļūšanu Kazahstānas “darba laukos”, kā arī par pārspīlējumiem Dinamo mārketingā tagad.
JAUTĀJUMI / ATBILDES
jautājums: kad, sākot Rīgas Dinamo pirmo sezonu (2008./2009.) “uzradās” pirmie mājas spēļu šovi, biji tajā komandā, kas sāka Dinamo “hokeja svētku” ieviešanu Latvijā. jādomā, ka tam bija nepieciešama zināma drosme. kas bija tās lietas, kas izdevās ļoti labi pirmajā sezonā, bet, kas bija tie elementi, kas Rīgā neaizgāja? kā sākumā kompensēji pieredzes trūkumu tāda “kalibra” sporta pasākumu organizēšanā?
Tāda “kalibra” sporta pasākuma organizēšanā pieredzes jau īstī nebija nevienam no pirmās sezonas komandas – visi iesaistītie bija diezgan pamatīgi sava darba fanātiķi un savā ziņā avantūristi. Pilnīgi droši varu teikt, ka perfektākā komandā neesmu līdz šim darbojies – tur arī bija tā visa panākumu atslēga, ka visi iesaistītie viens otru papildināja, kompensēja un iedrošināja.
Noteikti jāpiezīmē arī Viestura [Koziola] nopelns visā pasākumā – viennozīmīgi talantīgākais vadītājs, ko man ir iznācis sastapt un [ar kuru] kopā strādāt; tieši pateicoties šim laikam, ko pavadīju RD [Rīgas Dinamo], esmu ieguvis pamatīgu pašpārliecinātības un ambiciozitātes devu.
Attiecīgi, te arī atbilde par pieredzes trūkuma kompensāciju – perfekts un saliedēts komandas darbs, jo ar pieredzi jau nepiedzimst, no kaut kā jau tā veidojas.
Par to, kas izdevās / neizdevās – grūti spriest, tiešām, protams, ka bija daudz kļūdu un daudz ko bija iespējams izdarīt labāk un kvalitatīvāk, bet, kopumā ņemot, domāju, ka rezultāts bija vairāk kā izcils, kam par apliecinājumu arī ir gan augstais novērtējums no pašas līgas, kā arī kluba milzu popularitāte Latvijas līdzjutējos.
Un tas, kā šobrīd RD izskatās un tiek stādīts par piemēru dažādām sporta organizācijām ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā un ne tikai, tad tas ir viennozīmīgi pirmās sezonas veiksmīgā starta nopelns un milzīgās uzdrīkstēšanās darba augļi.
jautājums: kas ir tie organizācijas “knifi”, kuros Dinamo spēļu organizēšanas komanda bija “pionieri – pirmatklājēji” visā KHL?
Ja godīgi, nekādu baigo divriteni jau mēs pa jaunam neizdomājām, vairāk vai mazāk smēlāmies informāciju no tās pašas NHL pieredzes – skatījāmies, pētījām un mēģinājām adaptēt priekš mūsu mērogiem un cilvēku prātiem.
Tas ar ko mēs izcēlāmies citu KHL klubu starpā bija tieši uzdrīkstēšanās, jo jāņem vērā, ka konkrētās līgas teritorijā vēl ir jūtamas diezgan pamatīgas bijušās padomju savienības nogulsnes cilvēku prātos, un līdz ar to mēs ar savu “jauno pasaulīgo domāšanu” arī pamatīgi izcēlāmies uz kopējā fona.
Nedomāju, ka tas būtu pārspīlēts, ja teiktu, ka RD ir tas, kas lika un arī šobrīd liek augt KHL kvalitātei, gan, kā piemērs citiem klubiem [par to], kā tiek veidots kluba tēls un visa mārketinga stratēģija, gan arī tas, ka tieši RD bija klubs, kas pirmais sāka runāt par klubu interešu aizstāvēšanu attiecībā pret līgu.
jautājums: pēc Dinamo pirmās sezonas “pabeigšanās” notika pārmaiņas Dinamo īpašnieku un vadības struktūrā – aizgāja Viesturs Koziols un tika “izkomplektēta” mārketinga komanda. Tu izveidoji aģentūru Passport. kāpēc “nesasējās” sadarbība ar Dinamo otrajā sezonā?
Attiecībā par mani – man bija uzņēmuma līgums ar Dinamo uz vienu sezonu, līdz ar to, sezonai beidzoties, beidzās arī sadarbība.
Par sadarbību Passport un Dinamo neko daudz negribētu iztirzāt; varu tik pateikt, ka sarunas par tādas sadarbības iespējamību bija, bet tomēr pie kopsaucēja nenonācām.
jautājums: cita starpā esi “stāvējis” līdzās virknei ar hokeja lietām saistītu projektu – IceBox televīzijā un arī portālā icebox.lv. tie ir tādi “mazie hobiji” vai arī kaut kas no tiem ir attaisnojis liktās cerības?
IceBox radās Passport iekšienē un šobrīd darbojas kā pilnīgi atsevišķa struktūrvienība.
Attiecībā par sevi, es biju klāt pie projekta izveides un sākuma procesa, pēc tam noslogotības dēļ esmu atgājis no tā pavisam. Par liktajām cerībām – grūti spriest; skaidrs, ka gribās ātrākus procesus un rezultātus, bet ikdiena ir tāda, kāda tā ir, un šobrīd portāls ir izdzīvojis grūtos laikus, izcīnijis savu vietu un lojālo auditoriju, un kļuvis par vērā ņemamu nišas mediju. TV projekts beidzās, jo tā tas bija sākotnēji paredzēts, ka tas kalpos, kā portāla pašreklāmas veids sākotnējā etapā, jo uzturēt šādu produktu – TV raidījumu – ir neadekvāti dārgi, un tas nespēj sevi atpelnīt.
Šobrīd zinu, ka portāla komanda strādā pie dažiem jauniem un ambicioziem projektiem; līdz ar to – gan jau, ka mēs visi drīz vien par IceBox vēl dzirdēsiem lielas lietas!
jautājums: vēlāk Passport vārds izskanēja sakarā ar topošo, bet netapušo Viļņas Vētru. ko darīji saistībā ar Viļņas projektu? un kā vērtē Viļņas nodomu nopietnību nākotnē?
Jā, tikos vairākas reizes ar potenciālā kluba akcionāriem – diezgan paliela mēroga personālijām ar biznesa saknēm Krievijā – un biju klāt vairāk vai mazāk viņu mēģinājumā to visu izveidot.
Ar to Lietuvu ir diezgan pasmagi – pēc tam, kad Passport veiksmīgi realizēja SKA spēli pret Ak Bars Viļņā 2009. gada oktobrī, un lietuvieši pirmo reizi savām acīm ieraudzīja, ka bez basketbola ir arī citi sporta veidi, kā, piemēram, hokejs, tad sākās diezgan pamatīga ažiotāža, un dažāda mēroga un profila darboņi sāka aktīvi strādāt pie vietējā hokeja kluba izveides, kas potenciāli varētu startēt KHL. Nu lūk, un visu šo aktīvistu starpā vieni no reālākajiem bija Vetra idejas autori.
Šobrīd nezinu, kādā stadijā ir nonākusi šī idejas realizēšana – man ir aizdomas, ka nekādā, jo, cik zinu, tad KHL īpaši nenoticēja šī projekta ilgdzīvotspējai, lai arī tam visam bija diezgan nopietns finansējums no dažādām biznesa struktūrām.
Domāju, ka Lietuvā vēl ik pa brīdim izleks kaut kāds kārtējais fakts par kārtējo entuziastu mēģinājumu šajā sakarā, un var jau būt, ka kaut kad tas arī vainagosies ar panākumiem. Patiesībā jau problēma ir to visu smuki iepakot un pasniegt KHL, un gan jau, ka tas arī kādreiz ir iespējams, jo galu galā pašu lokālā nauda jau nemaz nav prioritāte, kā mēs redzam RD gadījumā ar Gazprom un Itera.
Svarīgākais ir [tas], cik ļoti valsts bez hokeja tradīcījām spēs pārliecināt līgu, ka ir spējīga neizgāzties visā šajā pasākumā.
jautājums: vēlāk bija runas, ka esi uzsācis sadarbību ar Ufas Salavat Julajev, bet gala beigās tomēr esi Astanas Baris mārketinga vadītājs. kāpēc nesanāca ar Ufu? un kā nokļuvi Kazahstānā?
Uzsākot Passport darbošanos, mēs centāmies uz Dinamo pirmās sezonas pozitīvā fona, censties to nepazaudēt un tamdēļ arī diezgan aktīvi mēģinājām iekarot KHL klubus – sūtījām piedāvājumus, ar dažiem tikāmies.
Jāpiezīmē, ka šobrīd jau esmu nedaudz apbružājies šajā vidē un esmu arī vairāk tajā iedzīvojies, un sapratis dažas mentalitātes īpatnības, līdz ar to ir diezgan skaidrāks, kā ir jāpārdod sevi šajā teritorijā un no kādām lietām ir jāuzmanās. Ufas piemērs ir diezgan pamācošs, jo, izsūtot klubiem piedāvājumu, kurā tika ietverti arī dažādi uzskatāmi materiāli no mūsu pirmās sezonas paveiktā, tad pēc kāda laika, apciemojot šo klubu, man nācās klātienē ieraudzīt tos pašus mūsu materiālus viens-pret-viens adaptētus jau ar Salavata vizuālajiem materiāliem, kas man tika demonstrēti ar pamatīgu, neviltotu lepnumu – lūk, kā mēs mākam…
Diemžēl tāda nu ir šī lielā tirgus specifika, ka nekad nevari būt pārliecināts par to, ka kaut kas tevis paša radīts neparādīsies, kāda cita izpildījumā un bez mazākiem sirdsapziņas pārmetumiem.
Par Kazahstānu – vēlme sadarboties nāca no viņu puses, un tad šobrīd Passport sniedz mārketinga konsultācijas ne tikai Baris klubam, bet arī Kazahstānas hokeja federācijai. Šīs sezonas pamatuzdevums ir hokeja kā sporta veida popularizēšana šajā valstī, kur par galveno [hokeja popularizēšanas] instrumentu tad arī tiek izmantots Baris klubs. Kazahstānā ir diezgan pamatīgas, savas sporta tradīcijas, kas vairāk saistās ar dažādiem cīņu sporta veidiem kā, piemēram, bokss. Līdz ar to hokejs nebūt neieņem vadošās vietas sporta reitingos.
Šobrīd no Passport šeit [Kazahstānā] atrodamies divatā – es un mans kolēģis Raimonds Zeps – bijušais LBS [Latvijas Basketbola savienības] mārketinga vadītājs. Kopīgi ar vietējiem cilvēku resursiem izveidotajā mārketinga departamentā izstrādājam [Baris] kluba komunikāciju stratēģiju, kas tālāk nākošajās sezonās darbosies jau bez mūsu līdzdalības.
Atzīšu, ka viegli nav – pierast pie vietējās mentalitātes un saprast lietas, kuras šeit strādā un kuras galīgi nē. Kaut vai tas, ka, ja esam pieraduši atrasties tādā komforta zonā, kā Latvija un tagad jāstrādā vidē, kur tas viss vēl ir sākuma stadijā, tad ikdiena ir diezgan paskarba, kaut vai ņemot par piemēru kluba mājas arēnu, kas ir mūsu bijušās Sporta pils līmeņa celtne ar iekštelpu temperatūru, kas tikai nedaudz atšķiras no āra grādiem (ziemā līdz pat -40).
Bet nu, neskatoties uz visu šo fonu, viennozīmīgi ir interesanti. Pieredze, ko šeit iegūstam ir neatsverama. Pagaidām esam diezgan lepni ar šeit sasniegto, un no klienta puses arī ir pozitīvas atsauksmes. Tā ka – viss notiek!
jautājums: vispār jau Dinamo komandas vīri pamazām “izplešas” pa KHL telpu – ne tikai Dinamo, bet arī Baris un kādubrīd Atlant klubos. kas Tavuprāt ir tie iemesli, kāpēc latvieši ir pieprasīti? citur KHL trūkst pieredzes, svaiga skatījuma, pasākumu mārketinga izpratnes?
Latvieši ir diezgan pamatīgi pieprasīti ne tikai KHL un sporta nozarē, bet daudzās citās jomās, arī par ko aizvien vairāk pārliecinos šeit apgrozoties, jo Krievijā un tai pietuvinātajās valstīs mūs respektē un uzklausa, tā iemesla pēc, ka it kā jau mēs nākam no tās pašas “viņu” vides, bet tomēr esam atšķirīgi ar savu domāšanu – pietuvinātāku pasaules redzējumam, kas viņiem ir interesants. Un patiesībā, ja tev ir šāda apziņa, tad tas palīdz arī turpmākajā darbā – nenobīties no LIELĀS valsts, bet mierīgi klauvēties pie durvīm un iet uz priekšu.
Lai arī cik tas neizklausītos pārspīlēti, bet šajās postpadomju valstīs ir diezgan sastopams tāds kā mazvērtības komplekss no viņu puses lietās, kas saistās tieši ar mārketingu visās tā izpausmēs.
Tai pašā Kazahstānā ir diezgan daudz radošajās nozarēs strādājošo tieši no Latvijas.
Līdz ar to – latvieši, uz priekšu!
jautājums: vai joprojām seko Dinamo pasākumu organizēšanas redzamajai pusei? ja jā, kā Tavuprāt veicas Dinamo pasākumu veidotājiem tagad?
Nevarētu teikt, ka ļoti aktīvi sekotu Dinamo aktivitātēm. Šobrīd sanāk tikai tik daudz, cik visas šīs darbības tiek atspoguļotas medijos, nu un arī pie izdevības, kad esmu Latvijā, tad cenšos aiziet uz kādu no mājas spēlēm.
Par visu šī brīža RD darbošanos varu pateikt tikai vienu – ir sajūta, ka kāds ir zaudējis mēra izjūtu – kas par daudz, tas par skādi…
Negribas kritizēt, bet manuprāt nu jau tiek krietni par daudz pārspīlēts itin visā – klubam ar tik milzīgu atpazīstamību īsti vairs nevajadzētu līst iekšā visās malās un censties pēc iespējas vairāk atzīmēties ar kārtējo jauno produktu vai arī akciju pilsētā.
Šobrīd pie šādas atpazīstamības manuprāt būtu daudz vērtīgāk nespiest uz apjomu, bet drīzāk censties nostrādāt kvalitatīvāk, interesantāk, atsevišķās lietās – netradicionālāk.
To pašu vēlos piemetināt par aktivitātēm arēnā – necensties izšaut visu pulveri regulārajā sezonā – cik var dricelēt himnu ar diriģentu un kārtējo reizi spiest visus spēles apmeklētājus uzvilkt speciālo spēles T-kreklu ar kārtējo sponsora logo uz tā? Diezgan loģisks ir jautājums – ar ko Dinamo mārketings centīsies pārsteigt play off spēlēs?
Pieļauju, ka šobrīd esmu pārāk subjektīvs, bet man ir sajūta, ka līdzjutēji sāk pagurt no visa šitā.
Skatoties no malas, bet tomēr, zinot nedaudz arī no iekšienes, liekas, ka ir diezgan nepareizs šīs sezonas mārketinga uzstādījums, manuprāt – pietiek popularizēt – tas ir sākuma etapa uzdevums, vajadzētu sākt kvalitatīvāk un stratēģiskāk pelnīt.
jautājums: vai redzēji pasākumu – spēli pret Phoenix Coyotes? ja Tu organizētu to, ko Tu noteikti būtu darījis savādāk, bet ko – darījis tieši tāpat?
Diemžēl neredzēju, līdz ar to nekāds baigais viedoklis man par to nav – vienīgi palasīju pāris atsauksmes konkrēti no Coyotes puses – liekas, ka bija smuki, vismaz šamējie ir sajūsmā.
jautājums: stāsta, ka Dinamo mārketinga komanda šogad novembrī atkal ir “izkomplektēta”. varbūt gatavojies pamest Kazahstānu un atgriezties pie Dinamo?
Kaut kādas runas ir nonākušas arī līdz manīm, bet Kazahstānu šobrīd pamest gan es netaisos, man ir līgums līdz sezonas beigām.
Attiecībā par atgriešanos Dinamo – protams, ka nekad nesaki nekad, bet nu manos un Passport nākotnes plānos tādu pavērsienu neesam apsvēruši pat tīri teorētiski.
jautājums: kas ir Tavs nerealizēts “sapnis” attiecībā uz sporta pasākumu veidošanu? ko Tu gribētu saorganizēt, lai pārējo mūža daļu ar to lepotos?
Grūti gan būs kaut ko konkrētu šobrīd nosaukt; mani plāni saistībā ar manu aģentūru vairāk ir saistīti ne tik daudz ar konkrētu pasākumu, bet ar sfērām, kur es vēl gribētu darboties, tīri pilnveidošanās ziņā, un tās nebūt nav saistītas tikai un vienīgi ar hokeju un KHL.
Ir daudz un dažādu plānu gan saistībā ar Latviju, gan arī aiz tās robežām, par kuriem gan šobrīd būtu pāragri runāt, bet gan jau, ka tam ar’ pienāks laiks.
Par to, ar ko lepoties – pēc katra realizētā projekta ir milzīga gandarījuma sajūta un lepnums par paveikto, bet nu tās spilgtākās sajūtas, kas man ir bijušas saistībā ar manis paveikto ir tieši ar Dinamo Rīga, kad pirms pirmās sezonas play off spēles 12 000 līdzjutēju vienā balsī dziedāja himnu, tas laikam ir bijis mans spēcīgākais emocionālais pārdzīvojums manā darbā.
lai veicas!
[fotoattēli no Olafa Saulrieta personīgā arhīva.]
KHL izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā Rīgas Dinamo vīri ir nonākuši kritiskā situācijā – katra nākamā spēle var kļūt par pēdējo. Proti, sērijā pret Donbass rezultāts ir 1-3, bet sērija, redz, tiek izspēlēta līdz četrām uzvarām. Starp citu, neilgajā KHL pastāvēšanas vēsturē ir četri precedenti, kuru gaitā sērijas iedzinējs atspēlējās no 1-3 un arī uzvarēja attiecīgo sēriju. Turklāt 3 gadījumos iedzinējiem un uzvarētājiem nebija mājas spēļu priekšrocību.
Līdz šim pēdējais gadījums ar atspēlēšanos no “aizas malas” (1-3) bija iepriekšējās sezonas (2012./2013.) izslēgšanas spēļu Austrumu konferences finālā. Divkārtējie Gagarina kausa ieguvēji Kazaņas Ak Bars Austrumos bija ieņēmuši pirmo vietu, viņiem bija mājas spēļu priekšrocība un pēc 4 spēlēm viņi bija it kā stabilā vadībā ar 3-1. Savukārt, Austrumu konferences 3. vietas “turētāji” Čeļabinskas Traktor saņēmās un uzvarēja turpmākās 3 spēles. Rezultāti spēlēs bija līdzīgi, bet Traktor vienībai izdevās. 2013. gada izslēgšanas spēlēs “traktoristiem” laika apstākļus “taisīja” tādi kadri kā uzbrucēji Petri Kontiola, Staņislavs Čistovs, Maksims Jakuceņa (tagad Donbass sastāvā), aizsargs Derons Kvints un vārtsargs Maikls Garnets. Bet Ak Bars ierindā tosezon bija arī Lauris Dārziņš (pa labi novietotā attēlā), kurš pēc tam nākamo sezonu, ka reiz, iesāka Traktor sastāvā.
Visām KHL vienībām ir vērojami savi kritumi un kāpumi. Dažiem tie ir retāk vai īsāki, citiem klubiem – biežāk vai ilgāk. Rīgas Dinamo, protams, nav izņēmums. Pēc regulārās sezonas 35 spēlēm rīdzinieki ar 65 punktiem ierindojas 7. vietā visā līgā. Kādas likumsakarības saskatāmas Dinamo sniegumā, salīdzinot ar dažāda ranga klubiem?
Petrovich27 blogs 