Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘ASK Ogre’

Savējie jāzina

Posted by petrovich27 uz 2014/03/20

Undelis_Kurbads_vs_Daugavpils_2014-01-18_hkkurbads_lv_VERSKontekstā ar Latvijas izlases gatavošanos pasaules čempionātam periodiski tiek cilāta doma, ka valstsvienības sastāvā vietu būtu pelnījuši arī labākie Latvijas čempionātā, sauktā par Virslīgu. Šoreiz neielaižoties diskusijā par pašmāju līgas līmeni un tā savietojamību ar izlasē spēlēto, kuri tad ir bijuši Latvijas Virslīgas labākie 2013./2014. g. regulārajā sezonā? Kā saka, tautai savi varoņi jāzina. Teikts bez skepses un ironijas.

Rezultāta taisītāji Virslīgā

Regulārās sezonas rezultatīvākajam spēlētājam Renāram Undelim (dz. 1984.; pa labi novietotā atēlā #84) 27 spēlēs izdevies saražot 56 punktus (26+30), t.i., vidēji 2,07 punkti spēlē. Pateicoties savai rezultativitātei, Ogrē bāzētās Kurbads vienības uzbrucējs septembrī tika atzīts par Virslīgas čempionāta MVP (vērtīgāko spēlētāju). Spēlējis Latvijas U-18 un U-20 izlašu sastāvā pasaules čempionātos, taču, atšķirībā no viena otra sava komandas biedra Kurbads ierindā, Undeļa vārds nav pieejams Latvijas pieaugušo izlases sastāvā uzspēlējušo sarakstā. No “kurbadiešiem” pa kādai spēlei valstsvienībā savulaik ir aizvadījuši vairāki vīri, t.sk. uzbrucēja pozīcijā esošie Andrejs Kardašs (10 spēles), Ēriks Bisenieks (5 sp.), Toms Hartmanis (4 sp.), Valērijs Fiļimonovs (3 sp.), Vladislavs Dobreņkijs (3 sp.), Ronalds Cinks (1 sp.).

Renāra Undeļa sportiskajā biogrāfijā sastopami pieturas punkti Francijas 3. un 4. līmenī, kā arī zviedru Division 1 (trešā līga Zviedrijā), bet visvairāk spēlēts Latvijas klubos, kas cīnījušies pašmāju un/vai Baltkrievijā bāzētā čempionātā. Kurbads, SMScredit.lv, ASK Ogre, Rīga 2000, Stalkers Juniors, arī – DHK Latgale, Liepājas Metalurgs, Ozollapas. Latvijas čempiona titulu ir izcīnījis vairākkārt, ar Rīga 2000 un SMScredit.lv komandām.

Lipsbergs_Edg_Ozolnieki_Monarch_vs_Kurbads_2013-10-02_hkkurbads_lv_VERSOtrs rezultatīvākais uzbrucējs regulārās sezonas gaitā bija Ozolnieki / Monarch pārstāvis Edgars Lipsbergs (dz. 1989.; pa labi novietotā attēlā #68). Savulaik izcīnījies pa dažādiem jauniešu čempionātiem Ziemeļamerikā, ieskaitot ASV otro stiprāko junioru līgu – NAHL. Piedalījies U-18 un U-20 pasaules čempionātos Latvijas valstsvienības krāsās, uzspēlējis sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga MHL čempionātā, bet pēc tam – jau trešo sezonu ir Ozolnieku komandas ierindā.

No šīs komandas nāk arī Virslīgas regulārās sezonas trešais rezultatīvākais uzbrucējs – Aleksandrs Kerčs jaunākais (dz. 1990.). Kerčam-junioram savos 23 gados arī jau iekrājies diezgan raibs CV – līdzās Latvijas līgām un klubiem arī dažādas čehu līgas, jaunatnes līga MHL, franču čempionāts. Pirms gada kļuva par Latvijas čempionu kopā ar SMScredit.lv.

Kopējo Top 5 noslēdz Zemgale / LLU uzbrucējs Gatis Gricinskis (dz. 1988.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #89), kuram nācies aizvadīt mazāku spēļu skaitu – 22, bet kurās sakrāti 40 punkti. Gricinskis ir bijis viens no vilcējiem Latvijas U-18 un U-20 izlasē (kopā četros pasaules čempionātos), leģionāra gaitas baudījis galvenokārt Somijas trešā ranga (Suomi-sarja) čempionātā. Gatis Gricinskis janvārī bija Latvijas čempionāta vērtīgākais spēlētājs.

Atgādinājumam: neviens no regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju Top 5 uzbrucējiem Latvijas pieaugušo izlasē nav spēlējis. (Izņēmums ir Topa 2. vietā esošais aizsargs Mihails Bogdanovs, bet par to stāsts turpinājumā.) Taču neskaitot jau nosauktos Kurbads vienības uzbrucējus, šajā sezonā Latvijas Virslīgā ir uzspēlējuši vēl daži uzbrucēji ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi. T.sk.: 161 spēli izlasē aizvadījušais Aleksandrs Macijevskis (tagad HS Rīga / Prizma); Ozolnieku uzbrucēji Vadims Romanovskis (47 spēles izlasē), Elvis Želubovskis (10 sp.), Māris Grāvītis (5 sp.), Valentīns Feoktistovs (2 sp.), Māris Drelings (2 sp.); Prizmā brīdi uzspēlējušais Sergejs Pečura (34 sp. izlasē); arī vēl īsāku brīdi Dinamo Juniors komandā “iesauktie” Māris Bičevskis (6 sp. Virslīgā šosezon; 11 sp. izlasē) un Roberts Bukarts (1 sp. Virslīgā; 39 sp. izlasē).

Latvijas Virslīgas Top 5 rezultatīvākie spēlētāji 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

spēlētajs komanda sp. punkti
1. Renārs Undelis Kurbads 27 26+30
2. Mihails Bogdanovs, aizs. Ozolnieki / Monarch 30 8+36
3. Edgars Lipsbergs Ozolnieki / Monarch 27 18+25
4. Aleksandrs Kerčs jun. Ozolnieki / Monarch 28 23+19
5. Gatis Gricinskis Zemgale / LLU 22 19+21

Situāciju kontrolē aizsargi – vetarāni

Bogdanovs_Mihails_foto_O_Siracenko_lhf_lv_VERSAr aizsargu statistikas aprēķiniem Latvijas čempionātā ir sarežģījumi, jo netiek oficiāli skaitīti mikromači un līdz ar to – lietderības koeficients. Tādēļ aizsargu statistikas salīdzinājumam var “izspiest” tikai rezultativitāti. Taču LHF pusē cilvēki runā, ka no nākamās sezonas Latvijas čempionātā varētu tikt veikta arī lietderības koeficienta uzskaite.

Rezultatīvākais aizsargs un vispār otrais rezultatīvākais spēlētājs Latvijas Virslīgas regulārās sezonas summā ir Ozolnieki / Monarch vienības ilggadējais aizsargs Mihails Bogdanovs (dz. 1976.; pa labi novietotā attēlā #23). Ja kāds piemirsis, tad tas ir tieši tas pats Mihails Bogdanovs, kurš spēlēja Latvijas izlases sastāvā 1999. gada pasaules čempionātā. Kopumā viņa uzkrājumā saskaitītas 36 spēles valstsvienības rindās; debitējis 1996. gada 8. oktobrī. Bet tagad 37 gadus vecais veterāns “pogā ārā” jaunatni Latvijas Virslīgas čempionātā. Ozolnieku komandā nav lielākais skrējējs, labāk – mierīgi un ar apdomu, bet – tie punkti ir sakrājušies. Tāpēc arī – oktobrī Virslīgas vērtīgakais spēlētājs. Cita starpā, jau iepriekš bijis Latvijas čempionāta labākais un rezultatīvākais aizsargs. Neskaitot dalību izlasē, biogrāfijas spilgtākās epizodes arī – cīņas zviedru otrajā līgā (HockeyAllsvenskan) un vairākas sezonas Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas/Latvijas čempionātos.

Bluks_Kurbads_2014_janv_hkkurbads_lv_VERSVirslīgas rezultatīvāko aizsargu Topa 2. vietā Kurbads komandas aizsargs Toms Bluks (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā #12), kurš reiz senos laikos (2004. g. decembrī) Latvijas izlasē aizvadījis 2 spēles. Bluka biogrāfijā virkne Latvijas klubu, t.sk. visilgākais posms ASK Ogre ierindā. Leģionāra gaitas – poļu čempionātos un Ungārijā bāzētajā MOL Liga. Iepriekšējā sezonā Virslīgas rezultatīvākais aizsargs un čempions ar SMScredit.lv. Decembrī atzīts par Virslīgas vērtīgāko spēlētāju. Cita starpā – arī Hokeja Skolas Dinamo treneris (skolo 2003. g. dzimušos).

Aizsargu Topa trešajā pozīcijā – Sergejs Durdins (dz. 1980.), vēl viena Ozolnieki / Monarch vērtība. Tāpat kā kolēģis Bluks, cīnījies Latvijas U-18 un U-20 izlašu krāsās, bet pieaugušo izlasē aizvadījis 19 spēles, debitējot pirms 13 gadiem (2001. g. aprīlī). Durdina pieredze ir itin bagāta – neskaitot Latvijas klubus, arī Ziemeļamerikas līgas (UHL, IHL), Krievijas Augstākā līga, itāļu un baltkrievu klubi. Salīdzinoši nesen (2009. g. vasarā) vēl tika pārbaudīts KHL spēlējošā Rīgas Dinamo ierindai. Un vēl pāris gadus pēc tam spēlēja Latvijas izlases ierindā EIHC turnīrā.

Kopumā Latvijas Virslīgas čempionātā šosezon uzspēlēja paprāvs pulks Latvijas izlasē savulaik un arī vēl nesen spēlējušo aizsargu. Neskaitot jau nosauktos Top 3 vīrus, arī, piemēram: Kurbads sastāvā Agris Saviels (98 sp. izlasē) un Renārs Valters (3 sp.); Ozolnieki / Monarch ierindā Eduards Ivanovs (11 sp.); HS Rīga / Prizma aizsargs Sergejs Tjoluškins (1 sp.); Dinamo Juniors krāsās Mārtiņš Porejs (22 sp.) un Artūrs Salija (3 sp.), neskaitot “junioriem” uz vienu Virslīgas spēli piekomandētos puišus.

Vēl jāatzīmē, ka par Virslīgas februāra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Zemgale / LLU aizsargs Reinis Demiters (dz. 1991.), līdz šai sezonai Liepājas Metalurgs sistēmas pārstāvis.

Latvijas Virslīgas Top 3 rezultatīvākie aizsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

aizsargs komanda sp. punkti
1. Mihails Bogdanovs Ozolnieki / Monarch 30 8+36
2. Toms Bluks Kurbads 29 5+25
3. Sergejs Durdins Ozolnieki / Monarch 30 9+17

“Pēdējā postenī”

Kazanovs_Kurbads_vs_Ozolnieki_2014-01-25_hkkurbads_lv_VERSDiemžēl Virslīgas vārtsargu statistikā nav pieejama ailīte ‘atvairīto metienu %’, tādēļ vārtu vīru Top veidojas no vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA). Šajā kritērijā labākais ir bijis Latvijas regulārā čempionāta uzvarētāju – Kurbads – vārtsargs Renārs Kazanovs (dz. 1984.; pa labi novietotā attēlā #38), kurš sargāja komandas vārtus aptuveni pusi no vārtsargu kopējā spēles laika un kuram ir labākais GAA – 2.51. Jau divas iepriekšējās sezonas Kazanovs ir atzīts par Latvijas čempionāta labāko vārtsargu (abas sezonas SMScredit.lv ierindā); kopā ar “esemeskām” pērn kļuva arī par Latvijas čempionu. Biogrāfijā arī Austrālijas un Vācijas čempionāti, bet Latvijas izlases spēļu nav.

Statistiski otrs labākais Virslīgas vārtsargs regulārajā sezonā bija Dmitrijs Žabotinskis (dz. 1980.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #1, uz aizsargmaskas #61) Ozolnieki / Monarch komandas ierindā. Viņa kontā arī 6 spēles Latvijas izlases sastāvā (sp. laiks 363:36), bijis “trešais vārtsargs” bez spēles laika divos pasaules čempionātos, kā arī sargājis Latvijas U-18 vai U-20 izlases vārtus piecos attiecīgo vecumu pasaules čempionātos. Klubu karjerā daudzi gadi Liepājas Metalurgs komandā, nedaudz arī Rīga 2000, ASK Ogre, Saratovas Kristall (Krievijas Augstākajā līgā), Kokšetavas Arlan Kazahstānā, Harkovas Dinamo Ukrainas čempionātā u.c. Vairākkārtējs Latvijas čempions un un pāris reizes arī labākās GAA statistikas autors.

Uzziņai: par Virslīgas novembra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts HS Rīga / Prizma vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.). Savukārt vislielākais spēles laiks starp vārtsargiem regulārajā sezonā bija Mārim Jučeram (dz. 1987.), kurš Dinamo Juniors vārtus sargāja 1406 minūtes un 49 sekundes (25 spēles). Starp citu, Jučers ir viens no diviem Virslīgas vārtsargiem ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi (izlases vārtos 972 minūtes un 28 sekundes; pieteikumā 35 spēles).

Latvijas Virslīgas Top 2 vārtsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (kritērijs: GAA – vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients; saskaņā ar lhf.lv):

vārtsargs komanda sp. min:sek GAA
1. Renārs Kazanovs Kurbads 18 883:25 2.51
2. Dmitrijs Žabotinskis Ozolnieki / Monarch 10 597:52 2.71

* Aprēķinā iekļauti vārtsargi, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles jeb 300 minūtes (t.i., 16,7% no savas komandas vārtsargu spēles laika).

P.S.

Joprojām turpinās Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālsērija, kurā oponenti ir Kurbads un HS Rīga / Prizma komandas. Play off summā jau būs saskatāmi citi izcilnieki, bet par to – cits stāsts.

Plašākam skatam:

[Renāra UndeļaEdgara LipsbergaToma Bluka un Renāra Kazanova fotoattēlu avots: hkkurbads.lv. Mihaila Bogdanova foto avots: lhf.lv (autors – Oļegs Siračenko). Noslēdzošā foto autors: Ruslans Antropovs.]

Zabotinskis_vart_Ozoln_v_Zemg_2014-02-08_R_Antropovs_VERS

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Krievu hokeja leģendas vēstures atkritumos?

Posted by petrovich27 uz 2014/03/03

spartak logoJau pāris mēnešus KHL slimības vēsturē ir ieraksts – “jāārstē” Spartak. Finanšu problēmas šo Krievijas galvaspilsētas klubu vajā jau ne pirmo reizi. Nebūtu arī pirmā reize, ka KHL pamestu un pat “aizvērtos” kāds no klubiem. Taču šoreiz ir runa par vienu no Krievijas leģendārākajiem klubiem, kas dibināts 1946. gadā (tādu Krievijā nav daudz), ir četrkārtējs PSRS čempions un n-tais sudraba vai bronzas godalgu laureāts. Šķiet, neatņemama krievu hokeja vēstures sastāvdaļa…

Pēc PSRS čempionāta pabeigšanās Spartak klubs līdzīgi kā daži citi padomju laikos spīdoši klubi (CSKA, Kriļja Sovetov) sāka “grimt”. Drīz Spartak jau vairs nebija starp Top klubiem, biežāk ieņemot vietu otrajā desmitā. Tālāk klubs vairākkārt izkrita no Krievijas Superlīgas un spēlēja otrajā līmenī – Augstākajā līgā (tagad VHL; 1999./2000., 2000./2001., 2003./2004.), bet vienu sezonu pat vispār nespēlēja (2006./2007.). Tad arī šķita, ka komanda ir izbeigusies un “uz visiem laikiem”. Bet īsi pirms KHL izveides situācija ar Spratak tika sakopta, un 2008. gadā komanda iestartēja KHL-ā.

Vai Spartak pēdējā sezona?

Maskavas Spartak 2013./2014. g. sezonu iesāka salīdzinoši sprauni, taču sezonas gaitā piedzīvoja ģenerālsponsora un līdz ar to finanšu plūsmas zaudēšanu. 2013. gada 13. decembrī bankas licence tika atņemta kluba “donoram” Investbank… Turmāku kluba elpināšanu uzņēmās KHL, sniedzot dotācijas un uzturot pie eksistences kluba primārās vajadzības. Protams, par sportisko līmeni šādos apstākļos sanāk domāt vismazāk. Komandu pametuši daži, kas sezonu bija iesākuši pie “spartakiešiem” –  Džefs Glass (Jeff Glass), Derons Kvints (Deron Quint), arī Aleksejs Krutovs, Nikolajs Žerdevs. It kā lielakā daļa sastāva vīru ir saglabāta, tomēr komandas emocionāli garīgais stāvoklis, kā saka Spartak galvenais treneris Fjodors Kanareikins, “atrodas brīvajā kritienā”. Ko tas nozīmē? 19 zaudējumi pēc kārtas! Tiesa, regulārās sezonas priekšpēdējo spēli 2. martā izdevās uzvarēt, bet iepriekšējā uzvara bija 6. decembrī. Rezultatā – 56 punkti 53 spēlēs un 13. vieta KHL Rietumu konferencē. Sliktāk klājas tikai Minskas Dinamo – konferences pēdējā (14.) vietā.

Pirms dažām dienām Spartak vadība paziņoja, ka savu problēmu dēļ nestartēs KHL “alternatīvajā” play off – Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā, bet līgas vadoņi jau pamanījušies paziņot, ka Spartak izstāšanās no “cerību kausa” netraucēs šīs trofejas izspēles kārtībai… Starp rindām lasot – diezgan bezcerīgi… Likumsakarīgi veidojas dažāda skaļuma baumas un spriedumi, ka KHL jau ir “norakstījuši” Spartak klubu. Viens no salīdzinoši loģiskiem argumentiem – Krievijas galvaspilsētā pietiek ar diviem KHL klubiem (Dinamo, CSKA), it īpaši, ja ņem vērā, ka Piemaskavā mājo vēl divi KHL klubi – Atlant, Vitjaz. Bet kā paliek ar tradīcijām un to kopšanu?

Nav interese visus glābt

Ja runa ir par KHL klubu pārstāvniecību un ģeogrāfiju, tad līgas prioritāte tomēr ir krievu hokeja “eksportēšana” pāri Krievijas robežām un arī nedaudz pašu zemes ģeogrāfiski vai hokeja ziņā attālākos stūros. Citi secinājumi, vērojot KHL dalībnieku izmaiņas, nemaz nevar rasties. KHL pastāvēšanas gaitā klāt “pievilkta” jau Slovākija, Čehija, Ukraina, Horvātija, nerunājot par startā līdzās nostādītajiem Baltkrievijas, Kazahstānas un Latvijas klubiem. Tagad nopietni vingrinājumi norisinās, lai KHL-ā būtu arī Somijas klubs, kā arī tiek iestudēti dažādi darījumi, lai paņemtu vēl kādu “importa” valsti.

Krievijā KHL hokejs “aiznests” līdz Vladivostokai, pieņemts klubs no Hantimansijskas un tagad pilnā nopietnībā tiek līgai gatavots klubs Krievijas “Floridā” – Sočos. Bet bez lielām sāpēm un bēdām pēc pirmās sezonas KHL pameta Krievijas mērogiem leģendārs nosaukums – Voskresenskas Himik, kas drīz pēc tam beidza pastāvēt kā pieaugušo komanda, par galveno nosaukuma nesēju atstājot jaunatnes komandu MHK Himik. Toljati Lada pameta KHL pēc otrās sezonas; tā cīnās VHL (otrajā līgā), sapņo par atgriešanos KHL…

Bet līgas vadība nesteidzas “reanimēt” pašu Krievijas klubus, arī leģendārus. Vēl pirms KHL izveides un līgas pirmajās sezonās uz “lielo hokeju” tiecās Maskavas Kriļja Sovetov – brends, kas krievu hokeja pazinējiem ir vairāk neka zināms. Tomēr “spārni” netika glābti… Komanda bija piedzīvojusi sadalīšanos, tās savstarpēji karojošās frakcijas cīnījās Augstākajā līga un/vai MHL, līdz iznīka pavisam. Jo ko gan KHL darītu ar četriem klubiem Maskavā, kur tā jau manāmas problēmas ar hokeja apmeklētību…

Finanšu un ideoloģiskas problēmas pēcpadomju laikā ir piemeklējušas arī Maskavas CSKA klubu. 1996. gadā PSRS titulētākais hokeja klubs sadalījās divās dažādās komandās, kas uzrādīja salīdzinoši necilu sniegumu. No kādreizējās spozmes nekas nebija palicis. 2002. gadā klubs apvienojās, pēc sešiem gadiem iestartēja KHL un jau pēc dažām sezonām atkal radās finanšu problēmas. CSKA klubu tika nolemts glābt. Jo tas taču visu laiku čempionu medaļām un sasniegumiem bagātākais Krievijas klubs – zīmols, kuru no jauna radīt nebūs vairs iespējams. Tikai – kopt, laistīt, prasmīgi apsaimniekot… 32 čempionu tituli, lai arī visi PSRS laikos, tomēr jebkuram citam Krievijas klubam līdz šādai “kolekcijai” ir kā no Maskavas līdz Pekinai kājām (citāts). Tāpēc arī sponsora atrašanā tika iesaistītas Krievijas valsts augstākās amatpersonas, bet ar to dalību šādas lietas notiek ātri. Jauns sponsors ir atrasts (nozīmēts), un CSKA atkal ir “zirgā”.

Izbijušu klubu netrūkst

Visādi citādi, hokeja klubu izbeigšanās kā Krievijā, tā citur pasaulē ir diezgan ierasta parādība. Kriļja Sovetov, Himik vēl ir salīdzinoši nesenās atmiņās. Bet vai kāds atceras tādu komandu kā Maskavas Lokomotiv? Dibināts 1947. gadā, cīnījās PSRS čempionātos. 1972. gadā pameta PSRS Augstāko (stiprāko) līgu, bet 1983. gadā tika likvidēta vispār. Savulaik diezgan populāra un atpazīstama vienība, bet Maskavai jau bija četri klubi stiprākajā līgā.

Piemēram, Sanktpēterburgā (iepriekš – Ļeņingradā) ir vesela “jūra” savulaik likvidētu hokeja klubu, kuru vēsture sākās 40. gados un kas uzspēlējuši PSRS augstākajā līmenī. Ļeņingradas Spartak – dibināts 1947. g., likvidēts 1965. g., no jauna reanimēts otrajai līgai 90. gadu vidū, bet 2006. gadā likvidēts atkal. Bet varbūt kāds atceras tādu vienību kā Ļeņingradas Dzeržiņec vai Kirovec? Komanda ar nosaukumu Dzeržiņec 1947. gadā sāka startu PSRS čempionātā, bet beidza 1962. gadā (nosaukums Kirovec). Vai Ļeņingradas Dinamo? Dibināts 1946. gadā, PSRS čempionāta pirmo sezonu neatņemama sastāvdaļa. 1954. gadā likvidēts, 1965. g. – atjaunots, 1971. g. – atkal likvidēts. 2012. gadā nosaukums Dinamo Sanktpēterburgā ir atgriezies, un no 2013./2014. g. sezonas jaunatnes līgā MHL startē šāda nosaukuma komanda, kas izveidota un hokeja skolas Forvard bāzes. Bet kopumā Krievijā šādu likvidētu klubu netrūkst.

Tāpat kā mūsu pusē. Nevajag tālu meklēt, lai atrastu klubu nosaukumus – ASK Ogre, DHK Latgale, Rīga 2000, Liepājas Metalurgs, SMScredit.lv utt. utjpr., pat neejot dziļāk uz Latvijas PSR un 30. gadu Latvijas komandām. Kur tas viss ir? Apmēram turpat kur Krievijas “spartaki”, “spārni” un “ķīmiķi”.

Arī visas pasaules hokeja līgu pionierim un “etalonam” NHL ir savi “izbeigtie” klubi. Nav vairs tādu Montreal Wanderers vai Montreal Maroons pilsētā, kur pietiek ar vienu Canadiens. Nav arī New York Americans, Pittsburgh Pirates un vēl dažu. Tomēr NHL cenšas kaut kā glābt tradīcijas, pārceļot klubus uz citām pilsētām un pat rotējot starp Kanādu un ASV. Mēģina radīt zaudētās leģendas no jauna – kā Ottawa Senators. Tomēr šaubu nav, ir arī zaudēti NHL klubi.

Morāle?

Protams, katrai līgai ir savas ģeogrāfiskas, materiālas un dažkārt politiskas intereses. Klubus mēģina nometināt ne tikai hokejiskās pilsētās, bet arī vietās, kur šīs spēles tradīciju nav, bet ir potenciāls apmeklējumam un sponsoru naudas rotācijai. Tādēļ ir diezgan loģiski, ka, piemēram, Maskavā nav piecu KHL klubu.

Tomēr līgu vadoņiem der atcerēties, ka ir tādas vērtības, ko pēc tam arī par ļoti lielu naudu nebūs iespējams nopirkt. Varēs uztaisīt “admirāļus” kā Vladivostokā vai Soču “delfīnus”, kas arī labi un skaisti, bet vēsturi iegādāties nebūs iespējams. Starp citu, leģendām, tradīcijām un stāstiem ir lielāka nozīme nekā sākumā varētu šķist.

Lasāmvielai:

[Zemāk novietotā attelā Maskavas Spartak fani Arēnā Rīga pirms Rīgas Dinamo un Spartak komandu spēles 2010. gada 6. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

DR_pret_Spartak_2010-12-06_Agris_Krusts

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Tēvi un dēli Latvijas hokejā

Posted by petrovich27 uz 2014/02/04

Tambijevs_L_HK_Riga_VS_Mit_Atlanti_2012-03-15_atlant-mo_ruSaskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.

Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.

Leonīds un Kirils Tambijevi

Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa  dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.

Tambijevs_Dinamo_Spb_2013_dinamo-spb_com_N5Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.

Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.

Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).

Kerch_DR_tradingcarddb_com

Aleksandri Kerči I, II

Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.

Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.

Aleksandrs un Romans Semjonovi

Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.

Semjonovs_Romans_LAT_u-20_vs_DEN_U-20_2013-nov_R_Vambuts_lhf_lvRomanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.

Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.

Artis un Rodrigo Āboli

Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).

Aboli_hokejablogs_lvKlubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.

18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.

Vladimirs un Georgs Golovkovi

“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi.  Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.

Golovkovs_2013-14_facebook_com_(Marc_Joyal)_N2Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.

Andrejs un Ruslans Ignatoviči

Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).

Ignatovics_vs_Junost_2014-01-15_otra_HKR_facebookRuslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.

Andrejs un Vadims Maticini

Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).

Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.

maticins-severstalclub-ruHokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).

Juris un Edgars Opuļski

Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.

Opulskis_E_LAT_u-20_vs_DEN_U-20_2013-nov_R_Vambuts_lhf_lvUzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.

Aigars un Frenks Razgali

Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.

Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.

P.S.

Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.

[(1) Leonīda Tambijeva foto avots: atlant-mo.ru; (2) Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com; (3) Aleksandra Kerča-vecākā attēla avots: tradingcarddb.com; (4) Romana Semjonova foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (5) Arta un Rodrigo Ābolu foto avots: hokejablogs.lv; (6) Georga Golovkova foto avots: facebook.com (Marc Joyal); (7) Ruslana Ignatoviča foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; (8) Andreja Maticina foto avots: severstalclub.ru; (9) Edgara Opuļska foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (10) Frenka Razgala foto autors: Ruslans Antropovs.]

Razgals_Frenks_96_Din_jun_vs_Zemg_LLU_2014-01-18_R_Antropovs_2

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), MHL, MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Kristaps Stiģis. Latviešu vārtsarga karjeras līkloči

Posted by petrovich27 uz 2012/10/10

Sava laika Latvijas U-18 un Latvijas U-20 izlašu „pirmais numurs” – vārtsargs Kristaps Stiģis šogad nolēma izmēģināt spēkus Norvēģijā. Bet pirms tam sportista gaitas meta dažādus līkločus. Par Kristapa Stiģa gaitām – Znaroka sadusmošanu, CV sūtīšanu Sējējam, ASV „neiekarošanu”, Kazahstānas naudu, vārtsarga attīstībai nepieciešamo spēles laiku.

TUVPLĀNĀ: Kristaps Stiģis

  • Dzimis 1987. gada 1. maijā
  • Ampluā: vārtsargs
  • „Figūra”: 186 cm; 82 kg
  • 2012./2013. g. sezonā IL Kråkene sastāvā Norvēģijas treša stipruma līgā – 2. divisjon
  • Iepriekšējās sezonas: Beibaris (Atirau) Kazahstānas Augstākajā līgā; Zemgale/JLSS; SMScredit.lv; Ozolnieki/Monarch; ASK Ogre; Liepājas Metalurgs; SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20); Prizma
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005./2006. g. U-20 pasaules čempionātā (PČ) elitē un 2004./2005., 2006./2007. g. sezonās U-20 PČ 1. divīzijā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2004. un 2005. gada U-18 PČ 1. divīzijā
  • Pirmais treneris: Jānis Kupčs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Kā sākās Tavs ceļš uz hokeju? Kāds no ģimenes locekļiem aizveda, pats rāvies, citi iemesli? Kāpēc, piemēram, ne basketbols vai futbols?

Kristaps Stiģis: Hokejā sāku trenēties 5 gadu vecumā. Kāpēc – sportot un tieši hokejs?! Laikam tāpēc, ka bērnībā biju super-enerģisks, vecāki netika galā. Sākuma veda mani uz futbolu Daugavas stadionā, bet tur bija krieviski runājošs treneris un tajā laika es neko nesapratu krieviski; izdomājām ieiet turpat blakus Daugavas ledus hallē, un, hops, – Jānis Kupčs uzņem mana gada spēlētājus, un mēs izlēmām pamēģināt. Tā arī sakās šis pasākums.

Cik ātri saprati, ka Tava vieta ir vārtos? Piemēram, daži vārtsargi jau bērnībā nonākuši šajā postenī dēļ vājās slidotprasmes. Kas bija Tavā gadījumā?

Īstenība pat neatceros, cik gados sāku stāvēt vārtos, varbūt astoņu, apmēram ap to laiku. Nē, slidot mācēju, bet visu laiku līdu vārtos ar laukuma spēlētāja formu, jo mums nebija vārtsarga. Treneris teica, vai nevēlos stāties „kastē” un pamēģināt, un, protams, ka piekritu, jo viss jaunais ir interesants.

Citi puikas no rītiem ilgāk pagulēja, vakaros aizgāja patusēt, bet Tu ar ekipējuma somu uz halli, no halles. Kā atradi motivāciju nemest visu pie malas un baudīt dzīvi ar pilnu krūti?

Domāju, tur liels nopelns maniem vecākiem. Un otrs, tajā vecumā (14 un vairāk), kad galvā ballītes, treneris Kupčs dēļ manas neapmierinošās uzvedības Austrijas turnīrā aizliedza trenēties kopā ar komandu no janvāra līdz sezonas beigām, kaut arī biju pirmais vārtsargs. Piezvanīju Jurim Repam un pajautāju, vai nevar patrenēties ar viņiem, un viņš piedāvāja, lai nāku uz Prizmu 86. Pie gadu vecākiem motivācija bija tik liela, ka pilnīgi par neko citu negribējās domāt. Spēlēju kopā ar visiem grandiem – Mārtiņu Karsumu, Oskaru Bārtuli, Gunti Galviņu, Jāni Andersonu, Renāru Demiteru utt.

Jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā, sāki regulāri spēlēt pieaugušo līmenī Latvijas čempionātā. Stāsta, ka vārtsargiem agra ieiešana pieaugušo hokejā esot vieglāka nekā laukuma spēlētājiem, kuri vēl fiziski nav pieauguši. Kā tad ir īstenībā? Cik viegli ir 16-17 gadu vecumā spēlēt pie lielajiem?

Es tā nedomāju, nav nemaz tik viegli; sākumā ļoti jutu, ka fiziski neesmu tik ātrs. Es domāju, ka labāk vārtsargam „iet” nesteidzoties ar savu vecum grupu; galvenais vārtsargam ir liela spēļu pieredze, bet pie večiem noteikti nebūs tāds spēles laiks kā pie savējiem.

Četru sezonu gaitā – līdz pat 2006./2007. – esi uzspēlējis piecos U pasaules čempionātos: divos U-18; trijos U-20 (viens bez spēlēm). Kurš no pasaules čempionātiem ir visvairāk palicis atmiņā? Ar ko un kāpēc?

Laikam jau pēdējais U-20 čempionāts (2006./2007. g. sezonā), kas notika Dānijā; palikām 2. vietā. Tajā čempī bijām labākie, vienkārši dāņiem paveicās. Bet īstenībā visi čempionāti ir bijuši īpaši, tie ir kā svētki. Vēl U-18 pasaules čempionātā Polijā palikām arī otrie; tas bija līdz tam brīdim augstākais sasniegums Latvijai!

Savā pēdējā U-20 sezonā (2006./2007.) uzspēlēji savā agrākajā SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) komandā un arī dažas spēles Liepājas Metalurgā (LM). Bet jau nākamajā sezonā spēlēji tikai Liepājā. Kas „vēju pilsētā” kļuva savādāk nekā Rīgā? Kā vērtē savu 1+ sezonas posmu Liepājā? Tā bija pareizā izvēle? Kāpēc jā/nē?

Pēc U-20 pasaules čempionāta vajadzēja kaut ko pamainīt. LM piedāvāju diezgan labu atalgojumu, un izlēmu braukt uz Liepāju. Znaroks bija nikns, jo biju pirmais vārtsargs LSPA. Tajā gadā mēs ar LSPA trijās spēlēs no četrām vinnējām Liepāju. Bet, kā jau teicu, vajadzēja kaut ko jaunu, kā arī atalgojums nospēlēja kaut kādu lomu. Liepājā cerēju uz lielāku spēles laiku, galvenais treneris solīja un solīja, bet nekā. Vārtsargam, ja grib augt, galvenais ir spēles laiks.

(Piebilde: Tolaik Oļegs Znaroks bija SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) vienības galvenais treneris.)

Jau iepriekš biji ticis pie atzinības U vecumā – U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijas labākais vārtsargs pēc atvairīto metienu procenta (92,2%), Latvijas U-20 līgas labākais vārtsargs. Bet 2007./2008. gadā kļuvi arī par Latvijas „pieaugušo” čempionu. Ko Tev nozīmē šie tituli, atzinības? Vai arī nepievērs tiem nekādu uzmanību?

Visi ir svarīgi un ir patīkami, ja esi novērtēts vai arī esi labākais U-18 pasaules čempionātā pēc atvairītā procenta. Tas ceļ pašapziņu. Tie mazie ierakstiņi spēlē ļoti lielu lomu tavā statistikā, varbūt ne Latvijā, bet – ja gribi spēlēt kaut kur citur.

Statistikas uzskaites internetā Tev 2008. gadā pieraksta dalību inline hokeja aktivitātēs. Tagad Latvijā ir pat divas konkurējošas inline hokeja jumta organizācijas ar saviem turnīriem. Cik nopietna ir/bija šī aizraušanās? Varbūt ir doma vasarās pieslēgties „sausajam” ledus hokejam nopietnāk? Kāpēc jā/nē?

Tie bija vispār inline hokeja pirmsākumi Latvijā; turnīri notika auto stāvvietā Purvciemā. Tas bija prieka pēc; labs draugs piedāvāja, un es piekritu. Šogad – tiešām nē, bet nākamgad varbūt arī pamēģināšu.

Pēc tam uz vienu sezonu ietrāpīji Ogrē. Tā sezona (2008./2009.) Latvijai bija „liela” – četri klubi Baltkrievijas ekstralīgā, viena superkomanda Dinamo iestartējās KHL-ā. Tev ASK Ogre sastāvā sanāca uzspēlēt kā Baltkrievijas, tā Latvijas čempionātos. Kā vērtē šo sezonu kopumā? Ar ko Tev Ogres laiks palika atmiņā visvairāk?

Tajā gadā biju izlēmis doties uz Ameriku, parakstīju līgumu ECHL komandu, bet septembrī viņi paziņoja, ka tomēr nesanāks, jo parakstīja līgumu ar citu vārtsargu, kuram bija 4 spēļu pieredze NHL; tas bija vienīgais japānis NHL – Yutaka Fukufuji. Līdz novembrim gaidīju citus variantus no ASV, bet bija jau par vēlu. Decembra sākumā sāku trenēties ar Ogri. Tad nelielu sadzīves traumu janvāra sākumā dabūja Mārtiņš (Raitums), un sāku spēlēt. Pirmo spēli ar Gomel vinnējām 3:1, un maisam gals bija vaļā; visas 11 spēles nospēlēju pēc kārtas. Sāku arī Latvijas čempionāta play off, bet pirmajā spēlē guvu nelielu traumu un izlaidu visas spēles līdz finālam; pēc 0:2 sērijā Leonīds Beresņevs pienāca un teica: „Rīt stāvēsi Tu, jo mūsu slepenais ierocis vēl nav izšauts”. Biju šokā, jo nedaudz vēl sāpēja kāja; protams, ka neko neteicu un stājos vārtos! 4:2 vinnējām, nākamajā spēlē 2:1 uzvarējām; sērijā bija 2:2, likās – nu tik būs, bet tomēr sērijā zaudējām ar 2:4.

(Piebilde: 2008./2009. g. sezonā Leonīds Beresņevs bija ASK Ogre galvenais treneris.)

Jautājums: ASK Ogre sastāvā zināmā mērā nācās būt aiz Mārtiņa Raituma muguras. Baltkrievijas ekstralīgā Raitumam – 36 spēles, Tev – 11, Aleksejam Terentjevam no Igaunijas – 14. Tev gan lielāks spēles laiks par Terentjevu. Ir dažādi spriedumi par vārtsargu attiecībām komandā. Kā bija Tavā gadījumā Ogrē? Bijāt nīgri konkurenti?

Ar Mārtiņu bija ļoti labas attiecības, bet ar Terentjevu ļoti maz kontaktējos. Attiecībām starp vārtsargiem jābūt labām, jo mēs – vārtsargi – esam cita publika, mums jāturas kopā. Nu, protams, ka uz ledus, treniņos katrs par sevi, bet arī tad mēs aprunājam, ko un kāpēc vajadzēja darīt savādāk.

Kā attiecības ar kolēģiem „vārtu rāmī” ir veidojušās pirms un pēc Ogres?

Man ar visiem vārtsargiem ir labas.

Tev nereti gadījies būt kā „pirmajam”, tā „otrajam numuram”. Kāda ir principiāla atšķirība starp abiem posteņiem psiholoģiskā ziņā? Runā, ka ne visi „otrie” var būt „pirmie”, un otrādi – ne visi spēj būt „otrie”. Kā ir īstenībā?

Kā teica Ervīns Muštukovs: „Vārtsarga profesija ir ļoti īpatnēja, vienu dienu esi pirmais, bet otru jau ceturtais”. Tā, ka katram ir iespējas. Katrs vārtsargs var būt pirmais; galvenais, lai viņš sev tic, un, ja tam plusā vēl treneris uzticas, tad ar to var tālu tikt. Vārtsargam viss ir galvā.

2009. gada pavasarī tika bieži cilāts Tavs vārds saistībā ar Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēm, kur atzinīgi pacīnījies. Pēc salīdzinoši sakarīgās sezonas ASK Ogre ierindā, Latvijas hokejā sākās „atkusnis”… Pabeidzās tādas komandas kā Rīga 2000, ASK Ogre; Baltkrievijas ekstralīgā palika 2 komandas no Latvijas, faktiski radot hokejistu pārprodukciju Latvijā. Daudzi sāka leģionāra gaitas. Latvijas hokejisti arvien vairāk sāka iepazīt jaunas līgas un pat salīdzinoši eksotiskas valstis. Vai nemēģināji „izspraukties” ārpus Latvijas? Kā sanāca un kāpēc jā/nē?

Aizsūtīju savu CV Normundam Sējējam uz Dinamo, domāju spēlēt Dinamo Juniors, sarunājam satikties, bet tajā diena viņš tomēr nevarēja, un es izlēmu tomēr mēģināt Ameriku. Otrais cēliens sapņu piepildīšanai ASV. Jūnijā parakstīju līgumu ar SPHL klubu Louisiana IceGators, arī Andrejs Lavrenovs parakstīja. Pirms došanās jau sākas problēmas ar vīzu; tajā gadā parādījās iespēja doties uz ASV bez vīzas, bet strādāt nevar, neviens nevar īsti paskaidrot, kas jādara. Piereģistrējamies uz tiem 3 mēnešiem un devāmies. Sākām treniņus Luiziānā, viss ok, līdz viņi sāka kārtot darba atļauju. Viņi nevar uztaisīt, jo uz robežas neparādījām dokumentu, vajagot atgriezties Latvijā un taisīt. Tā kā pēc pāris dienām viņiem sākās sezona, tam nebija laika; mēģināja uzzināt, vai nevaram izbraukt caur Meksiku un tad taisīt, bet arī tā nekā. Nu, sapnis palika nepiepildīts, atgriezos mājās. Un atkal lielā gaidīšana uz super-līgumu Eiropā; piedāvāja Rumāniju, Bulgāriju utt. Nu, uz tām zemēm tiešām negribējās braukt.

(Piebilde: SPHL = Southern Professional Hockey League. Profesionāla līga, kuras komandas bāzētas ASV dienvidaustrumu štatos.)

Nākamajā (2009./2010.) sezonā statistiķi Tev uzskaitījuši vien dažas spēles Ozolnieki/Monarch komandā Latvijas Virslīgā. Tas ir viss? Ko darīji visu to sezonu un kāpēc tā sanāca salīdzinoši tukša? Statistikas kļūda, traumas?

Oktobra beigās atgriezos no Amerikas. (SPHL sezona sākas oktobra beigās.) Kamēr gaidīju variantus jau bija pienācis decembris. Piezvanīju Ozolniekiem, un viņi ļoti laipni mani pieņēma. Paspēlēt vispār nevarēju, jo motivācijas vairs nebija.

2010./2011. g. sezona jau pilnāka turpat – Latvijas Virslīgā, bet SMScredit.lv komandas ierindā. Ar ko „kreditori” bija labāki par „vilkiem”? Kāpēc pamainīji komandu?

Bonusi bija labāki, draugu vairāk un, protams, ka arī tas, ka viņiem bija vairāk treniņu nekā Ozolniekiem.

Uzspēlēji arī Rīgas čempionātā (RAMH) Sāga komandā. Ja Tev jāsalīdzina RAMH ar Virslīgu, vai tas līmenis un azarts ir tik atšķirīgi?

Neko nemāku teikt, nospēlēju tikai pāris spēles pret vienu komandu.

Šajā (2011./2012.) sezonā Tev statistikas ailītēs parādās pirmais „importa” klubs – Beibaris (Atirau) Kazahstānā. Kādi bija pirmie iespaidi par Kazahstānu un tur spēlēto hokeju?

Labs līmenis Top komandām un ļoti labs – Beibaris. Visas komandas spēlē aizsardzības hokeju.

Aculiecinieki stāsta, ka Kazahstānas valsts un hokeja funkcionāri cenšas attīstīt Kazahstānas Augstāko līgu un hokeju Kazahstānā vispār. Bez KHL Kazahstānai ir tagad divi klubi VHL-ā, pērn bija divas komandas MHL-ā. Vai kazahstāniešu cenšanās augt bija pamanāma?

Nezinu, vai viņi grib ļoti attīstīt hokeju, bet zinu droši, ka nauda viņiem ir.

Tomēr Kazahstānas superklubos pašu kazahstāniešu ir maz. Baris ierindā padsmit leģionāru, bet pārējie Kazahstānas krievu izcelsmes hokejisti. Iespējams, vienīgais Baris kazahs – Talgats Žailauovs. Kā ir ar šīs valsts Augstāko līgu? Arī leģionāru jūra un liels vairums Krievijas hokejistu no pierobežas? Cik raibs tad ir Kazahstānas čempionāta komandu sastāvs un spēles manieres?

Vietējo spēlētāju, var teikt, vispār nav, tikai krievi ar Kazahstānas pasi. Tagad viņi (Kazahstānas klubi) sākuši parakstīt eiropiešus, jo var labi samaksāt.

Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Kazahstānas Augstākajā līgā no 10 klubiem piecos uzspēlēja Latvijas hokejisti. Turklāt palielā skaitā: Beibaris (Tavā) komandā – 7; Arlan – 6; Sariarka – 3; Kazcink-Torpedo otrajā komandā – 2; HK Astana – 1. Ar ko visvairāk Kazahstānas čempionāts mūsējiem ir pievilcīgs?

Viennozīmīgi ar labo atalgojumu, un, protams, arī līmenis ir ok, bet Eiropā neviens tādu līgu nezina. Es domāju, ir ļoti grūti pēc Kazahstānas aizbraukt uz Top līgām Eiropā. Viņi Kazahstānā pareizi dara, ka paraksta slovākus, čehus, kanādiešus utt. Vienīgi tā viņi var popularizēt savu līgu.

Kas Kazahstānas čempionātam varbūt pietrūkst? Ko prasītos attīstīt vairāk?

Viņiem ir ļoti liels bardaks ārpus ledus; nekas tur nebija sakārtots, visur panika.

Kāpēc sezonas laikā nācās pamest Kazahstānas Augstāko līgu? Līgums taču bija līdz sezonas beigām?

Treneris man neuzticējās, spēlēju tikai spēles beigas. Sezonas sākumā labi nospēlēju Baltkrievijā ar Lidu, treneris bija ļoti apmierināts. Tad atbraucu uz Latviju taisīt Kazahstānas vīzu, kādu nedēļu te nodzīvoju bez treniņiem, aizbraucu uz Astanu, kur turnīrs bija. Pēc trim dienām ielika vārtos – rezultāts 3:3, un bullīšos zaudējām; viena ripa bija uz manas sirdsapziņas, un dēļ tās arī visa neuzticība sākās.

Atgriezies Latvijā un ķēries pie darba Zemgale/JLSS komandā. Kāpēc gadījās tieši Jelgava? Un kāpēc play off-os vairs nepalīdzēji Zemgalei?

Viens no komandas sponsoriem ir ģimenes draugs, kas prasīja palīdzību; neatteicu. Sāku spēlēt, no sešām spēlēm piecas vinnēju, bija ok, un sāku lēnām atgūt formu, bet septītajā spēlē ielika Kristapu Krūzi, pret Lietuvas komandu. Trešajā periodā 50. minūtē izgāju es, neiesildījies un pirmajā izgājienā viens pret vienu neveiklie lietuviešu 100 kg uzgāzās man virsū, un krusteniskās saites pārrāvums bija garantēts. Turpināju spēlēt, bet jutu, ka celis krīt ārā no vietas un pieplūst ar asinīm, un, lūk, arī atbilde, kāpēc nepalīdzēju play off-os un 6 mēnešus pavadīju bez hokeja.

Aprīļa beigās Norvēģijas klubs IL Kråkene paziņoja, ka ir dabūjuši Tevi uz nākamo sezonu. Kā viņi tika Tev klāt un kāpēc nolēmi doties uz Norvēģiju, kas tomēr Latvijas hokejistu vidū ir mazāk populāra par to pašu Kazahstānu, Somiju, Zviedriju?

Gribēju pamēģināt mazāk skarto nišu. Pazinu galveno treneri, kurš jau februārī piedāvāja līgumu. Domāju pamēģināt, kāpēc gan nē. Plus komandai ir ļoti lielas ambīcijas un plāni uz nākotni – iekļūt Get Ligaen. Jauns izaicinājums un jauni mērķi.

(Piebilde: Get Ligaen – Norvēģijas stiprākā hokeja līga.)

Tevi nebiedē tas, ka IL Kråkene cīnās Norvēģijas 2. divīzijā? Stāsta, ka nereti otrajos un trešajos čempionātos tieši vārtsargi dabū atstrādāt visvairāk? Nav tādas aizdomas, ka esi „zem tanka” pameties? Vai arī mierina fakts, ka šajā līgā sezonas laikā spēļu nav daudz (piemēram, aizvadītajā sezonā – 18)?

Pēc 8 pārbaudes spēlēm nekas vairs nebiedē, un komanda cīnās. Labāk spēlēt, kad ir daudz metienu, nekad nav garlaicīgi.

Kā atpūties šovasar?

Šī vasara tika pavadīta, trenējoties un atgūstot formu pēc traumas. Ļoti daudz laika pavadīju zālē ar Alvja Stankēviča uzraudzību, viņš man ļoti palīdzēja – gan fiziski, gan morāli. Liels paldies viņam par to. Paldies arī ģimenei, tuvākiem draugiem un, protams, manai draudzenei Inesei par morālo atbalstu.

Lai veicas!

Izziņām:

[Pirmajos divos attēlos: Kristaps Stiģis norvēģu IL Kråkene krāsās; abi foto no hokejista personīgā arhīva (foto: Sofie Alexandra). Trešajā attēlā: Kristaps Stiģis Ozolnieki / Monarch ierindā; foto autors: Agris Krusts. Ceturtajā: Kristaps Stiģis SMScredit.lv rindās – spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2010. gada 30. oktobrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektajā attēlā: Kristaps Stiģis Sāga komandas vārtos, spēlējot RAMH čempionātā pret SK Rīga-18 komandu 2011. gada 19. janvārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestajā (noslēdzošajā) attēlā: Kristaps Stiģis ASK Ogre sastāvā; foto no hokejista personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

TUVPLĀNĀ: Edgars Lūsiņš

Posted by petrovich27 uz 2012/01/20

Edgars Lūsiņš par savu pārcelšanos no Čehijas uz Vāciju, par Dinamo vārtsargu izvēles politiku Šuplera laikos, par tālo izbraukumu plusiem un mīnusiem, par Latvijas Virslīgas labākā vārtsarga titula noderību karjerā, par savas karjeras līkločiem un savu attieksmi pret hokeju vispār.

izziņai: Edgars Lūsiņš

  • dzimis 1984. gada 25. decembrī
  • ampluā: vārtsargs
  • “figūra”: 174 cm; 83 kg
  • 2011./2012. g. sezonā EC Hannover Indians sastāvā Vācijas otrajā stiprākajā līgā – 2. Bundesliga un HC Most Čehijas otrajā stiprākajā līgā – 1. liga
  • iepriekšējās sezonas: Dinamo (Rīga; KHL); Fischtown Pinguins (Brēmerhāfene; 2. Bundesliga); Ozolnieki / Monarch (Latvija); Rīga 2000 (Baltkrievijas ekstralīga; Latvija); ASK Ogre (Latvija); Zemgale (Latvija); Dayton Gems (CEHL; ASV); Indianapolis Park Tudor Prep (MPHL; ASV); Stalkers Juniors (Daugavpils; Latvija)
  • Latvijas izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs; 2010. gada pasaules čempionātā (bez spēles laika)
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2003./2004. g. sezonas pasaules čempionātā 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Ojārs Rode

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Tavā rīcībā ir laba mēraukla – 2000./2001. g. sezona, Latvijas čempionāts, Juniors Stalkers (Daugavpils) komanda un 2010./2011. ar KHL, Rīgas Dinamo. ar ko, kurā virzienā ir mainījies hokejs Latvijā šajos 10 gados?

Edgars Lūsiņš: Laikā, kad spēlēju Stalkers komandā, Metalurgs bija TOP komanda, un tajā laikā pat tālāk neaizdomājos, kas notiek citas komandās, līgās. Kļūstot vecākam, vieglāk ir apjaust kādā rangā ir katra komanda un līga. Ņemot vērā, ka tajā laikā nepievērsu uzmanību, man būs grūti salīdzināt. Piedevām man bija 15 gadu, un tad viss likās savādāk.

no 2000./2001. g. sezonas jauniešu komandas Juniors Stalkers sastāva “lielajā hokejā” esat palikuši ne tuvu ne visi. Tu un vēl Aleksandrs Jerofejevs, Māris Jass, Ervīns Muštukovs bijāt “aizsitušies” līdz KHL-am. kā Tu kopumā vērtē “1984. gadu” Latvijas hokejā? kas Jums, 1984.-ajiem, bija savādāk nekā, piemēram, 1983.-ajiem vai 1985.-ajiem?

Uzskatu, ka visi šie gadi savā ziņā bija līdzīgi, jo 2 gadu starpība nav tik liela, un čaļi viens otru jau zināja un sāka apjaust, kas viņus sagaida. Daži no 85. gada jau spēlēja pie 83. gada U-20, arī Karsums, būdams 86. gads, jau spēlēja; tā, ka uzskatu visus trīs gadus kā vienu paaudzi. Liela atšķirība nebija, un kaut kādu vērē ņemamu pienesumu ir devusi šī paaudze – gan izlases ziņā, gan klubos.

no tā paša Juniors Stalkers sastāva puiši ir “izšķīduši” pa visu Eiropu un tālāk: piemēram, Sergejs Ļouškins un Juris Galajevs šosezon pamanīti spēlējam Lielbritānijā, Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – Slovākijā, Renārs Undelis, Raimonds Daniličs un Oļegs Koreškovs – Francijā, Ervīns Muštukovs – Dānijā, Andrejs Maslovskis – SMScredit.lv komandā Latvijā, bet, piemēram, Aleksejs Bihanovs – vismaz pērnsezon fiksēts kā Tallinas TKK galvenais treneris. vai Stalkera puiši uztur kontaktus, sazinās savā starpā arī pēc 10 gadiem?

Pie Stalkera es ierados 9. klasē, bet puiši jau kopā bija kopš 6. klases un ja ne vēl agrāk; līdz ar to viņiem jau bija nodibinājusies tuvāka saikne savā starpā, bet ierodoties nejutos izstumts. Speciāli ne ar vienu nerīkoju randiņus, bet, ja satiekamies, vienmēr ir par ko parunāt. Ar dažiem vēl vasarā kopā slidojām un gatavojāmies sezonai.

2001./2002. g. sezonā kā daudzi Latvijas jaunie hokejisti devies “meklēt laimi” uz Ziemeļameriku, kur nokļuvi Indianapolis Park Tudor Prep komandā, kas spēlēja MPHL (Midwest Prep Hockey League). vai 16 – 17 gadi bija īstākais laiks, lai dotos pāri okeānam? kas bija Tavi pirmie iespaidi par hokeju “aiz dīķa”?

Principā, vajadzēja varbūt braukt pat uzreiz pēc 9. klases, bet aizbraucu pēc desmitās. Pirmie iespaidi bija pārsteidzoši – sašutis jutos, jo, pa cik tā bija vidusskolas komanda, hokejs ir sezonālais sports un tiek spēlēts no oktobra līdz martam. Latvijā jau augustā visi slidoja, spēlēja, un viss notikās, tāpēc tas vēlais sezonas sākums man likās mulsinošs.

kāpēc izvēlējies tieši ASV skolu līgu MPHL, kas bija dibināta tikai sezonu iepriekš – 2000. gadā? kāds bija šīs līgas līmenis un kādu pienesumu tas deva Tavai izaugsmei?

Tajā brīdī, kad radās iespēja braukt uz ASV, ne es zināju, kas ir MPHL, ne to, ko nozīme skolu hokejs. Braucu un atpakaļ neskatījos. Tas hokejs, ko mēs spēlējām Baltkrievijas jauniešu līgā, bija noteikti augstāka līmeņa, jo ASV vidusmēra skolu komandas ir vājākas, un daudzi puiši ar hokeju nodarbojas prieka pēc. Pavasarī futbols, vasarā teniss. Daudziem hokejs bija hobijs un, beidzoties skolai, arī hokeju neturpināja, līdz ar to neliels kokteilis gan attieksmes, gan izveicības un meistarības ziņā. Man noteikti tas deva neatsveramu pieredzi – pirmkārt, jau tas, ka dzīvoju prom no mājām, svešā kultūrā, un man bija jādara daudzas lietas pašam. Sākās pirmie soļi pieaugušo dzīvē. Man hokejs vienmēr bijis kā profesionāla lieta ar savu mērķi. Atrodoties Amerikā un līdz pat šodienai mana attieksme pret to nav mainījusies.

Tavā Indianapolisas sezonā Indianapolis Park Tudor Prep kļuva par MPHL čempioniem. ko tas nozīmēja komandai un Tev pašam?

Komandai un skolai, domāju, tas nozīmēja kārtējo kausu, ko dod par jebkuru uzvaru jebkurā sporta veidā; nedomāju, ka tam bija kāda sevišķa vērtība. Tituli, turnīri tiek rīkoti, lai skolniekam ir interesantāka sportiskā dzīve.

nākamajā (2002./2003.) sezonā jau pakāpies līmeni augstāk – spēlēji Dayton Gems komandā CEHL (Continental Elite Hockey League) – ASV Tier III līmeņa līgā. kas bija tās principiālās izmaiņas, spēlējot jauniešu hokeju MPHL līgā un sākot junioru gaitas CEHL?

Pirmāmkārtām, vidusskola spēlē līdz 17-18 gadu vecumam, bet junioros, tieši CEHL līgā līdz 22 gadu vecumam. Pirmais pārbaudījums man bija – nokļūšana pie 4 gadus vecākiem cīņu biedriem. Komandā biju jaunākais spēlētājs, līdz ar to bija gan jāpierod. Junioros ir cits ātrums, spēks un tradīcijas; viss notiek profesionālā līmenī.

kā Tu vērtē 3 gadus pastāvējušās (2001. – 2004.) CEHL līgas spēlētā hokeja līmeni? un kā Tu kopumā vērtē savas Ziemeļamerikas sezonas? kas Tev bija izdevies, kas mazāk? kas bija tie ieguvumi ilgtermiņā, ko, iespējams, vari novērtēt tikai tagad?

CEHL bija līdzvērtīga otrajai spēcīgākajai junioru līgai Amerikā – NAHL. Ņemot vērā, ka junioros nospēlēju 1 gadu, man būs grūti salīdzināt 3 gadus. Esmu priecīgs, ka man bija iespēja spēlēt Amerikā. Dzīves pieredze, valoda un arī hokejs cits. Izdevās veiksmīgi spēlēt tur, kur atrados tajā brīdī, bet neizdevās no tā atsperties sev vēlamā virzienā tajā brīdī. Vienīgais, ko es nožēloju, ka neizmantoju iespēju spēlēt universitātes hokeju un paralēli iegūt izglītību. Tā būtu vienīgā lieta, ko vēlētos izmainīt, ja būtu iespēja. Paejot ilgākam laikam, tikai tagad saprotu, ka tas man nebūtu bremzējis sportisko izaugsmi, plus tagad būtu izglītība. Ja es būtu nokļuvis kādā pro līmeņa hokejā, tad teiktu, ka viss ok, bet es nokļuvu Latvijas hokeja līgā, kas nebūt nedod man nekādas lielākas privilēģijas nekā to būtu devusi universitāte. Tajā brīdī es to neapzinājos.

2003./2004. gada sezonā Tavas statistikas ailītēs vēl figurē CEHL līgas nosaukums, šoreiz ar Traverse City Enforcers komandas nosaukumu, un arī hokeja kluba Zemgale vārds. kā Tev sākās un beidzās spēlēšana Traverssitijā? un kā Tu nonāci Zemgale sastāvā?

Zemgalē ierados, jo Amerikā sezona nebija sākusies, un izmantoju kā labu vietu, kur sagatavoties sezonai. Vai nu liktenis bija lēmis, vai konsuls Amerikas vēstniecībā, bet neaizbraucu atpakaļ uz Ameriku, jo man neiedeva uzturēšanās vīzu. Ātri un vienkārši – “ko darīsi Amerikā?” Spēlēšu hokeju. “Kādā līmenī?” Junioru. “Naudu pelnīsi?” Nē. “Tātad arī nodokļus nemaksāsi un tur dzīvosi. Paldies un uz redzēšanos. Paliec Latvijā”. Es gāju vairāk kā 5 reizes; beigās tā arī neizcīnīju savu taisnību un biju spiests palikt Latvijā.

sekojošās 4 sezonas (līdz 2008.) Tev sanākušas “tīri latviskas” – ar cīņām Latvijas čempionātā; vispirms sezonu – atkal Zemgale, divas sezonas – ASK Ogre, tad turpinājumā – sezona Rīga 2000 rindās. kas Tevi turēja Latvijas čempionātā? vai nebija doma “aizmukt” leģionāra gaitās? vai arī Latvijas čempionāta līmenis Tevi pilnībā apmierināja?

Bija doma, un arī 2004. gada vasarā mēģināju to izdarīt; biju Minskā uz Krievijas Augstākās līgas kluba nometni, bet acīmredzot nebija man lemts tur palikt, jo viņiem jau bija nokomplektēta komanda, un tā arī nesapratu, kāpēc tiku piesaistīts komandai, jo, ierodoties pirmajā dienā, teica, ka diemžēl nevaru palikt.

Ogri uzskatu par pirmo īsto profesionālo komandu savā karjerā. Tikko bija sācies hokeja bums Latvijā, un tas man bija solis augšup, jo bija cerība, ka Ogre spēlēs Baltkrievijā, un tajā brīdī tas bija augstākais, uz ko reāli varēju cerēt. Pāriešana uz Rīgu notika neplānojot; veicu pārrunas ar Ogri par līguma pagarināšanu, bet viņi mīlēja teicienu “Rītdien”… Rītdien, nekādas konkrētības ar domu “nu, kur tu liksies; gan jau paspēsim vienoties”. Nolēmu aprunāties ar Normundu Sējēju, tajā brīdī Rīga 2000 galveno treneri. Lietas notika salīdzinoši ātri, jo sakrita ar laiku, kad Mārtiņš Raitums bija traumēts, un Rīga 2000 labprāt mani paņēma pie sevis. Dzirdēju pēc tam nievas no Ogres kluba pārstāvja Viktora Anaņjeva puses, ka esmu nodevējs, bet, nu, es jau nevaru mūžīgi gaidīt to rītdienu. Katrā ziņā, es biju priecīgs nokļūt Rīgā, un pavadītais laiks Rīga 2000 komandā tiešām bija to vērts. Es par līmeni nedomāju, spēlēju, kur mani ņēma, un darīju to, kā mācēju.

2008./2009. g. sezona jau bija “latviski-baltkrieviska” – ar spēlēšanu Rīga 2000 rindās Baltkrievijas ekstralīgā un cīņām Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā. kāda Tev pašam bija atšķirība spēlēt Latvijas vai Baltkrievijas līgās? spēlēm Baltkrievijā koncentrējies vairāk? uztvēri nopietnāk?

Spēlējot jebkurā līmenī – LAČ, BAČ utt., vienmēr pret spēli esmu attiecies ar visaugstāko atbildības sajūtu. Tieši tas kādreiz arī traucē, jo uztver visu pārāk nopietni, bet tā reiz esmu ieprogrammējis sevi un attieksmes ziņā sev pārmest neko nevaru. Baltkrievija man bija jauns turnīrs, laba pieredze. Atgriežoties LAČ, nebūtu tīri objektīvi salīdzināt, jo tomēr LAČ bija neprofesionāla hokeja līga, bet tas nemazināja manu vēlmi noķert ripu. Paldies cilvēkiem, kas man deva iespēju nospēlēt 2008./2009. gada sezonu līdz galam un atrasties apritē. Tie cilvēki ir Guntars Paste un Konstantīns Kikas.

(piebilde: LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts; BAČ = Baltkrievijas Atklātais čempionāts.)

tosezon vispār 4 komandas no Latvijas startēja Baltkrievijas galvenajā čempionātā. vai Rīga 2000 komandai un Tev pašam spēles pret pārējām 3 Latvijas komandām bija nozīmīgākas nekā pret Baltkrievijas klubiem? kāpēc jā/nē?

Ja ne nozīmīgāk, tad interesantāk – viennozīmīgi. Tādā veidā varējām uzturēt kaut kādu reitinga rangu starp pašmāju klubiem. Līdzjutējiem pārāk neinteresēja, kā komanda spēlē pret baltkrievu klubiem, jo galvenais, kā spēlē savā starpā.

2008./2009. g. sezonā Rīga 2000 sastāvā, tāpat kā Stalkers Juniors laikos, uz pirmā vārtsarga godu nācās “konkurēt” ar Ervīnu Muštukovu. Daugavpils laikos vairāk spēļu aizvadīja Muštukovs, bet tajā pussezonā (2008. g. septembris – decembris) komandas “pirmais numurs” pārliecinoši biji Tu. vai nemēdz savas gaitas salīdzināt ar dažādu laiku partneriem – sāncenšiem komandas vārtsargu postenī? nemēdzat sacensties kaut kādā ziņā arī neklātienē vēlāk, pēc tam, kad nespēlējat vienā komandā?

Konkurence ir jebkurā klubā jebkurā līgā. Latvijā tā tika saasināta dēļ tā, ka esam tikai divi no 1984. gadiem. Brīžiem tas kļuva smieklīgi – gan aizkulišu runas, gan lomu sadalījums. Viens otram seko noteikti – tīri aiz ziņkārības vai kādu citu iemeslu vadīti. Sports ir un paliek sacensības; kādam tā ir melna skaudība, kādam – prieks par otra panākumiem. Mēs visi esam katrs par sevi, un dāvināt vietu vārtos neviens nevienam negrasās. Personīgi ar saviem konkurentiem esmu labās attiecībās, bet aizkulišu cīņas mēdza un dažreiz tagad mēdz būt absurdas un brīžiem nožēlojamas, bet ne jau man par to spriest. Tajā laikā, kad bijām ar Ervīnu komandas biedri, nebija mums ne pirmais, ne otrais numurs, varbūt kādam sanāca vairāk uzspēlēt, kādam mazāk. Abi gribējām spēlēt.

šī pati (2008./2009.) bija KHL un Rīgas Dinamo pirmā sezona, bet Rīga 2000 bija dinamiešu fārms. tajā sezonā uz daždesmit minūtēm vai vismaz uz dažām sekundēm spēles laika tika “uz augšu parauti” divi Rīga 2000 vārtsargi – Uģis Avotiņš un Ervīns Muštukovs. cik Tev pietrūka, lai jau tad nonāktu līdz Dinamo?

Cik man pietrūka? Godīgi sakot, necik nepietrūka, jo mana kandidatūra nemaz netika izskatīta. Pirms sezonas pajautāju, vai man būs iespēja sevi pierādīt arī Dinamo sakarā; atbilde bija – “nē”. Līdz ar to nemaz uz to pusi neskatījos ar cerību, ka varbūt kādu dienu vajadzēs palīdzēt. To, ka es sekoju visam līdzi un biju lietas kursā, nenoliegšu. Katram tika iedalīta vieta, loma, un man tajā projektā nebija ne vieta, ne loma; līdz ar to, domāju, ka visas spekulācijas, kāpēc es jā, vai es nē, ir liekas…

kāpēc sezonas gaitā, gadu mijā pārcēlies no Rīga 2000 uz Ozolnieki / Monarch? un kā bija pārslēgties atpakaļ no Baltkrievijas ekstralīgas uz Latvijas Virslīgu?

Kad krita “ekonomiskās krīzes priekškars”, spēlētāji, kam nebija līgumsaistību vai arī tālākas intereses no Dinamo komandas, tika pateikts paldies. Neko nevienam neteica – ne slikti ripas ķer vai to ne tā dari. Nedomāju, ka tur kāds skatījās arī tekošās sezonas statistiku. Naudas devējiem bija iemesls, situācija vai vēlme neturpināt līgumsaistības, un mūsu ceļi šķīrās.

Pārslēgties nebija problēmu; cik tad es tur biju Baltkrievijā – pus sezonu. Bija iespēja uzspēlēt Latvijā, spēlēju. Jā, rūgtums bija, ka citi čaļi turpina spēlēt Baltkrievijā, bet ne vienmēr viss notiek tā, kā tu pats to vēlies. Ļaunu prātu neturēju ne uz vienu, atradu sev motivāciju un turpināju spēlēt LAČ.

cita starpā, 2008./2009. g. sezonu noslēdzi kā Latvijas Virslīgas labākais vārtsargs. ko Tev nozīmē šis tituls?

Lai vai cik ironiski tas neskanētu, bet tas tituls palīdzēja tikt pie līguma Dānijā, kas tālāk mani aizveda uz Vāciju. Bija jau arī cits variants – neko nedarīt un sēdēt mājās, bet beigās izrādījās, ka esmu tikai ieguvis. Atklāti sakot, Eiropā neviens neseko līdzi Baltkrievijas čempionātam, LAČ vai Krievijas Augstākajai līgai; viņiem viss ir vienā katlā liekams. Līdz ar to, ja tev ir kāda atziņa vai novērtējums, tas palīdz. Baltkrievijā līdz labākajam vārtsargam laikam netiktu, bet vēlāk uzzināju, ka LAČ balva deva savu ieguldījumu. Tā ka, paldies, tiem, kas piešķīra to.

vairāku gadu gaitā pieaugušo hokeja līmenī esi uzspēlējis lielākajā daļā Latvijas hokeja “centru” – Daugavpilī, Zemgales komandā, ASK Ogre sastāvā, Rīga 2000 un arī Ozolnieki / Monarch ierindā; šķiet, atskaitot vien Liepāju. kurā klubā, komandā Tu juties vislabāk? kāpēc, kas Tevi tur saistīja, priecēja visvairāk?

Ogre man bija pirmais nopietnais klubs, bet Rīga 2000 bija tajā brīdī visprofesionālākais klubs; līdz ar to Rīgā viss bija ērtāk, labāk un vieglāk. Nekas jau īpašs tur nebija, bet sīkumi, par kuriem klubs parūpējās, bija no svara, un to laiku atceros ar prieku.

pirms 2009./2010. g. sezonas “uzņēmi” pilnīgi jaunu kursu – Dānija, kur biji iecerējis aizvadīt sezonu Herlev Eagles komandā Dānijas stiprākajā līgā AL-Bank Ligaen. pamanījies komandā uzspēlēt pārbaudes spēles, Dānijas kausā, bet gala beigās – sezona “noklājās” tā īsti nesākusies. Herlev Eagles pēc tam pat 2 pēdējās pilnās sezonas nebija piedalījusies AL-Bank Ligaen čempionātā; tagad ir “atkopusies” un 2011./2012. g. sezonā startē. kas notika ar komandu, kā klubs atrisināja saistības ar Tevi?

Klubs bija sarunājis sponsoru naudu, bet fiziski tā bija solījumu līmenī no tās devējiem. Kad līga lika naudu parādīt, garantēt, tad klubs to nespēja, un līdz ar to klubam tika atņemta licence. Varēja jau mēģināt spēlēt tālāk, bet līga un valsts to nepieļauj, lai izvairītos no tālākām sekām, kuras var rasties, ja nauda beidzas sezonas vidū. Labāk tā nekā, ja nospēlē pusgadu un tad tevi iepazīstina ar “piedod, naudas nav un nebūs”. Komanda neko; pieejamā nauda tika apķīlāta, un aizbraucu uz Vāciju ar to, kas bija kabata. Pēc sezonas gan valsts, pa cik bija garantējusi līgumu, kompensēja daļu no līguma summas.

pēc īslaicīgās “pieturas” Dānijā nonāci turpat relatīvi netālu Vācijā, kur nokļuvi Fischtown Pinguins sastāvā 2. Bundesliga čempionātā, kas pēc līmeņa ir otrs stiprākais Vācijā. kāpēc izvēlējies tieši šo valsti, līgu, komandu?

Tajā brīdī, kad uzzināju, ka Dānijā bizness ir beidzies, biju gatavs braukt uz jebkurieni; bija neliels izmisums, jo apzinājos, ka darbu atrast nav tik viegli, kur nu vēl tad, kad visiem sastāvs nokomplektēts. Šo valsti neizvēlējos; šis bija pirmais piedāvājums, kuru ne brīdi neapsvēru, un biju gatavs braukt un spēlēt.

cik var secināt no statistikas, biji Fischtown Pinguins pirmais vārtsargs, kuram arī uzticēja spēles pēc regulārā čempionāta, cīnoties par komandas palikšanu 2. Bundesliga sastāvā. kā pats vērtē savu pirmo Vācijas sezonu? vai tās gaitā piepildīji sev uzstādītos mērķus, uzdevumus?

Vācijā treneris bija izvēlējies tādu politiku – spēlēt pārsvarā ar vienu vārtsargu, un es biju situācijas ieguvējs. Sezonu noteikti vērtēju ar plus zīmi, jo tā bija mana pirmā īstā sezona, ar regulāru spēles laiku. Man nebija nekādu mērķu; primārais bija nospēlēt pēc iespējas vairāk minūtes, un tad jau redzēs, kā būs nākamajā sezonā. Pirmais piedāvājums pagarināt līgumu bija mēnesi pēc manas ierašanās, bet tajā brīdī uzskatīju, ka spēlēju pietiekami labi, ka nekur nav jāsteidzas.

kāda atšķirība bija starp Vācijas 2. Bundesliga un Latvijā, Baltkrievijā spēlēto hokeju? vai “bundeslīgas” līmenis ir salīdzināms ar Baltkrievijas ekstralīgu, un kurai līgai par labu?

Visi, kas spēlē Eiropā, saka: līmenis kā BAČ. Neatkarīgi no tā, kurā līgā spēlē. Es teikšu, ka Vācijā ir patīkamāk spēlēt nekā BAČ vai LAČ; Vācijā – skatītāji pilnas halles, klubos attieksme profesionāla un pašam jādomā tikai par hokeju. Hokeju spēlē visā pasaulē; tā, ka nevēlos salīdzināt. Es varu sastāstīt vienalga ko un tālāk? Paskatieties uz komandu sastāviem – tie paši uzvārdi klejo pa visu Eiropu.

Fischtown Pinguins ir komanda, kas mitinās Ziemeļjūras piekrastē – t.i. vistālāk no 2. Bundesliga norises epicentra; komandas koncentrējas galvenokārt Vācijas dienvidos un arī austrumos. vai salīdzinoši tālie pārbraucieni nenogurdināja, neietekmēja komandas sniegumu? (Tavā sezonā komandai regulārajā čempionātā 11. vieta 14 komandu konkurencē.)

Braucienam ir savi plusi un mīnusi. Tad, kad esi busā, tu brauc, guli, neko nedomā, atpūties, gatavojies spēlei. Ja spēlē mājās, tad tev ir jāpaēd, jābrauc uz mājām, jābrauc uz halli. Visādas blakus lietas; tā, ka šajā gadījumā viss ir līdzsvarā. Man nebija diskomforts no tālajiem braucieniem, jo autobuss aprīkots maksimāli ērti, lai katrs var gulēt un atpūsties.

2010./2011. g. sezonā biji atpakaļ Latvijā. šoreiz Latvijas hokeja aktuālajā “flagmanī” – Rīgas Dinamo. Pats intervijās esi minējis, ka ne mirkli nenožēlo savu izvēli būt “trešajam vārtsargam” un tās dažas spēles Dinamo rindās ir bijušas tā vērtas. kas ir tie iemesli, kādēļ Tev interesēja spēlēt Dinamo?

Kurš negrib spēlēt Dinamo? Tur arī atbilde uz jautājumu. Plus pievienotā vērtība ir tas, ka CV ieraksts arī nav zemē metams – lai vai cik minūtes un sekundes, bet tu tur esi bijis, piedalījies. To tev neatņemt. Kas no tā tālāk, ir jau cits jautājums, bet tas man jebkurā gadījumā nāca tikai par labu, un esmu priecīgs par pavadīto laiku Dinamo sastāvā.

kā Tu vērtē Dinamo vārtsargu politiku līdzšinējās sezonās un tagad? kas, Tavuprāt, ir galvenā atšķirība vārtsargu komplektā starp Šuplera un Rautakallio laikiem?

Politiku? Šupleram vajag NHL vārtsargus – vienalga, vai tu spēlē LAČ, BAČ vai spēlē ar skatītājiem. Viņš pat baidījās mani ielikt vārtos pret Liepājas Metalurgu, pārbaudes spēlē pirms sezonas. Ko man vēl pateikt? Šodien Dinamo dod spēlēt abiem vārtsargiem. Julio trenējot CSKA, pat Gaidučenko vārtos neliek, kaut gan spēlētājs sevi jau sen ir apliecinājis kā derīgu KHL līmenim. Treneri Rautakallio nepazīstu, tādēļ nevaru komentēt sīkāk.

aizvadītajā sezonā (2010./2011.) izskatījās, ka dalība Latvijas izlasē pasaules čempionātā Tev jau ir “kabatā”. taču trauma pārbaudes spēlē un 2003./2004. g. sezonas pasaules čempionāts (U-20) Tev palika pirmais un pēdējais reālais. vismaz pagaidām. cik nopietnu traumu “saķēri” aprīlī un cik veiksmīgi tiki galā ar tās sakopšanu?

Tāds, nu, reiz ir profesionālais sports; tajā brīdī savainoju kājas muskuli. Sadzija ar laiku, neko īpaši neārstējot, bet uz to brīdi nevarēju spēlēt. Esmu pilnībā atkopies un spēlēju bez nekādām komplikācijām. Bija liela vilšanās, ka tā notika, bet es tur neko nevarēju padarīt; tā sanāca un viss.

vasarā (2011.) sarunā un arī intervijās minēji, ka Austrumeiropas – VHL, Kazahstānas – un arī Lielbritānijas versijas neizskati, par iemeslu minot sociālo garantiju trūkumu vai hokeja līmeņa “neatbilstības”. tādēļ, iespējams, Tev nācās savu jauno darbavietu gaidīt ilgāk. kas, Tavuprāt, ir tie objektīvie un subjektīvie kavēkļi, kas traucē Latvijas hokejistiem starptautiskajā tirgū būt pieprasītākiem nekā viņi ir? neprotam sevi pārdot? ar profesionālu klubu skaita samazināšanos Latvijā ir pārāk daudz pretendentu uz leģionāru vietām ārzemēs? citi iemesli?

Latvijas hokejisti pasaulē nekotējas kā brends. Hokejā priekšroka ir jebkuram kanādietim, amerikānim un futbolā brazīlietim. Kā jau iepriekš minēju, neviens neseko Latvijas hokeja līgai, Baltkrievijai utt. Tu vari stāstīt zilus brīnumus, cik tu labs un veikls. Ja ir izvēle starp nezināmu latvieti un nezināmu kanādieti, tad lielākā daļa klubu īpašnieku un pircēju priekšroku dod kanādietim, jo vienmēr ir doma, ka krosbijs atbrauks. Un otrs faktors, ja jau tu labākais, tad kāpēc Latvijā nespēlē? Viņi jau nesaprot, ka Latvijā hokejs ir Liepāja un Dinamo… Ej un katram stāsti par savas valsts hokeja īpatnībām.

šosezon savas leģionāra gaitas sāki HC Most komandā Čehijas otrajā stiprākajā līgā (1.liga). HC Most aizvadītajā sezonā izcīnīja tiesības spēlēt Čehijas 1. liga, bet šosezon, spēlējot šajā līmenī, komandai diez cik neklājas (stabila pēdējā vieta). kāpēc Tava “pietura” Čehijā bija salīdzinoši īsa un kāpēc nepaliki ilgāk?

Sākuma, kad vienojāmies mutiski, runa bija – līdz 31. decembrim, bet satiekoties aci pret aci, sarunājām, ka palieku visu sezonu. Man tas bija svarīgi, jo 1. janvārī meklēt darbu, zinot, ka pārejas laiks beidzas 31. janvārī, diez ko izdevīgi nav. Sezonai ejot, komanda spēlēja vienkārši atbaidoši slikti, mainījās sastāvs katru dienu; kopā bija vairāk par 50 spēlētāju. Pats tur jutos drausmīgi; hokejs bija labs, nenoliegšu, un spēlēt vājākajā komandā nebija diez ko interesanti. Tu ej vārtos ar domu neielaist 10 ripas nevis uzvarēt. Dzīvošanas apstākļi, spēles bez skatītājiem – viss bija nomācoši, un paralēli meklēju iespēju atrast darbu citur. Pie pirmās iespējas to izmantoju, un esmu Vācijā. Bija vienošanās ar saimnieku – ja atrodu citu komandu, varu braukt; to arī izmantoju un ne brīdi nenožēloju.

sezonas vidū esi pārcēlies uz sev jau zināmo Vācijas 2. Bundesliga, kur spēlē EC Hannover Indians sastāvā. esi aizvadījis 3 spēles, pat guvis vienu rezultativitātes punktu, komanda pēdējās spēles uzvar. kā esi iejuties komandas sastāvā? vai esi apmierināts ar savu pārcelšanos no HC Most uz Hannoveri?

Komandas kolektīvs ir ļoti pretimnākošs, uzņēma kā savējo nevis kā ienaidnieku, kas atbraucis atņemt kādam vietu uz laukuma. Es otrreiz uz Čehijas 1. līgu braukt negribētu, bet Vācijā spēlētu kaut vai atlikušo karjeru. Šī atbilde, laikam, pasaka manas domas par pārcelšanos no Čehijas uz Vāciju.

ja Tev jāsalīdzina Čehijas 1.liga līmeni un kārtību ar Vācijas 2. Bundesliga, tad kāda ir atšķirība. kādas būtu Tavas rekomendācijas Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas izvēlas kādu no šīm līgām? ar ko būtu jārēķinās vairāk nekā varētu pirms tam iedomāties?

Čehijā noteikti spēlētāji vairāk spēlē kombinacionālo hokeju, bet Vācijā, ņemot vērā 5 ārzemnieku un naturalizēto ārzemnieku būšanu sastāvā, padara spēli vairāk uzbrūkoša tipa, kādu spēlē pāri okeānam. Katram ir savi mērķi. Vācija ir 3 profesionālās līgas, junioru un jauniešu sistēma. Labs spēlētājs var atsperties arī, esot Vācijā. Pavērojat, cik spēlētājus no Vācijas izvēlas katru vasaru NHL, un kur viņi spēlē, tepat savā Vācijā.

Čehijā leģionārus ne kāds gaida, ne vajag. Viņiem sava kultūra, virtuve un resursi arī pietiekami lieli. Sadzīves ziņā Vācija noteikti ir labāka par Čehiju, bet pārējais jau paša izvēle.

kam būtu jānotiek, lai 2012. vai 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases krāsās redzētu Tevi?

Nekam ārkārtējam, jāķer ripas un jāpasaka Nolanam, ka es arī esmu indiānis, Hanoveres Indiānis.

lai veicas!

uzziņām un lasāmvielai:

[pirmais un pēdējais (11.-ais) foto fiksēts 2012. gada janvārī EC Hannover Indians krāsās; foto avots: indians-fotogalerie.de. otrs foto – Rīgas Dinamo spēlē pret Hantimansijskas Jugra 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). trešais un ceturtais – Rīga 2000 krāsās; abu foto autors: Normunds Brics, foto no E.Lūsiņa personīgā arhīva. piektais – Fischtown Pinguins ierindā; foto no E.Lūsiņa personīgā arhīva. sestais un septītais – Dinamo ierindā 2010. gada decembrī; abu foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). astotais – Latvijas izlases treniņā 2011. gada 24. martā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). devītais – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). desmitais foto – HC Most ierindā 2011. gada 2. pusē; foto avots: hokejsumperk2003.cz.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Latvijas komandas “bēg” no Baltkrievijas. uzticīgs tikai Liepājas Metalurgs

Posted by petrovich27 uz 2011/09/28

Latvijas komandas no Baltkrievijas Atklātā čempionāta (BAČ) līgām turpina evakuēties. jaunajā 2011./2012. g. sezonā BAČ-am daļēji uzticīga palikusi vien Liepājas Metalurgs saimniecība, deleģējot galveno komandu uz ekstralīgu un Liepājas Metalurgs U18 vienību uz Baltkrievijas Junioru līgu. iepriekšējā sezonā BAČ līgās cīnījās 6 komandas no Latvijas, 2009./2010. g. sezonā – 8 komandas…

Krievija un Ukraina “nokož” BAČ?

dažādu iemeslu dēļ Latvijas hokeja saimniecības ir norisinājusies orientieru maiņa. pie “centrālā staba” ir uzlikts jauns virzienrādītājs – Krievija, uz kuru jaunajā 2011./2012. g. sezonā aizsoļojušas jau 7 komandas! “lielākā” vienība Dinamo joprojām cīnās KHL plašumos, bet 6 jaunatnes – jauniešu komandas mēģina augt un attīstīties pa MHL abām grupām vai Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā. vēl relatīvi nesen Baltkrievijas hokeja saimnieku organizētie čempionāti bija tālākais, pēc kā tiecās dažāda kalibra Latvijas klubi un komandas, bet tagad BAČ “nav gana labs”.

iemesli migrācijai prom no Baltkrievijas līgām tiek meklēti un atrasti dažādi, taču noliegt BAČ vadošo līgu līmeņa kritumu neņemas arī Baltkrievijas speciālisti. finansiāli apgrūtinājumi skar pat līdz šim plaukstošus Baltkrievijas klubus, pa kādam klubam arī “noiet no lielās skatuves”. kā viens no skaļākajiem iemesliem BAČ stagnācijai tiek piesaukta KHL – MHL “vertikāles” izaugsme, kas ir “paņēmusi” līdzjutēju un spēlētāju interesi, kā arī uzsūkusi Baltkrievijas hokeja resursus 3 komandu “personā” – Minskas Dinamo KHL-ā un jaunatnes komandas Minskas Junost, Bobruiskas Dinamo-Šiņņk MHL-a jaunās sezonas versijā. cita starpā arī profesionālas hokeja līgas izveide vai vismaz pārveide Ukrainā ir ietekmējusi BAČ norisi. acīmredzamākais “ietekmējums” – Kijevas Sokil komandas aiziešana no Baltkrievijas ekstralīgas, koncentrējoties uz dalību Ukrainas čempionātā.

līdz ar Sokil aiziešanu, BAČ-u ir pametusi virkne jauniešu komandu no Ukrainas. 2011./2012. g. sezonā Baltkrievijas Junioru un Jauniešu līgās atšķirīgos vecuma līmeņos spēlēja 7 komandas no Ukrainas – 5 komandas bija Kijevas Sokil dažādu gadu “modeļi”, viena 1999. g. dzimušo grupā bija Kijevas Ļdinka, kā arī 1998. g. līmenī – Kijevas izlase. vēl plašāka Ukrainas U komandu dalība BAČ-ābija vērojama 2008./2009. g. sezonā – 11 jauniešu komandas. tagad, vismaz šobrīd un pagaidām, BAČ visos līmeņos ir palicis bez Ukrainas komandu līdzdalības.

Lietuva kļūst par hokeja valsti?

migrāciju no BAČ-a iestudē arī Lietuvas jauniešu komandas, kurām alternatīva ir pēdējā laikā “sakustinātais” šīs valsts čempionāts. par pieaugušo līmeni diskusijas nerims gadiem, bet Lietuvas jauniešu līgu “iekārtojums” ļauj pacīnīties, nebraukājot pa ārzemēm. jaunajā 2011./2012. g. sezonā BAČ-ā ir palikusi tikai viena komanda no Lietuvas – Geležinis Vilkas (Viļņa) Junioru līgā, bet sezonu pirms tam bija 4 – pāris vecumu Energija (Elektrēni), un pa vienai komandai no Viļņas un Kauņas. piemēram, vēl 3 sezonas pirms tam (2009./2010.; 2008./2009.; 2007./2008.) Lietuva “piestādīja” pa 5 jauniešu komandām sezonā. atgādinājumam: Lietuva ir pamanījusies jaunajā sezonā iestartēt vairāk vai mazāk savu komandu Baltica (Viļņa) MHL grupā.

cita starpā, Lietuvas jauniešu līgās “pielietojumu” savām 3 jaunākajām komandām ir atradusi arī Liepājas Metalurgs “piramīda”. uz Lietuvas U-10 līgu tiek deleģētas divas liepājnieku komandas – Liepājas Metalurgs U10 – 1 un Liepājas Metalurgs U10 – 2, bet uz Lietuvas U-12 līgu – Liepājas Metalurgs U12 puiši. jāpiebilst, ka iepriekšējā sezonā (2010./2011.) Lietuvā jau startēja divas komandas no Liepājas – Liepājas Metalurgs U14 un Liepājas Metalurgs U12, un katra no tām sava vecuma (jaunuma) līgā sezonu pabeidza ar 1. vietu turnīra tabulā.

Liepājas Metalurgs U18 sāk ar uzvarām

startu Baltkrievijas Junioru līgā Liepājas Metalurgs U18 komanda ir aizsākusi ar divām uzvarām divās spēlēs. izbraukumā ar 3:2 (24. sept.) un 7:2 (25. sept.) ir pieveikta komanda Raubiči-95/96 (RCOP Raubiči), kas līdz šim tradicionāli bija Baltkrievijas attiecīgā vecuma jauniešu izlases bāzes formējums. nākamās spēles, saskaņā ar kalendāru, ir paredzētas 7. un 8. oktobrī uz “mājas ledus” pret Minskas SDJuŠOR.

piebilde! Baltkrievijas Junioru līgas čempionāts norisinās divos posmos. 1. posmā 11 komandas sadalītas divās apakšgrupās, kurās savā starpā cīnās tikai attiecīgās grupas vienības. 2. posmā katras grupas (A un B) 3 stiprākās komandas savā starpā izspēlē četru apļu turnīru (C grupa), neņemot vērā 1. posma spēļu rezultātus un noskaidrojot 1.-6. vietu ieguvējus. A un B grupu vājākās komandas 2. posmā “apvienojas” D grupā un noskaidro čempionāta 7.-11. vietu ieguvējus.

Latvijas hokeja komandas BAČ-ā pēdējās 5 sezonās, ieskaitot 2011./2012.:

sezona

Ekstralīga

Augstākā līga

Junioru līga (U-18)

Jauniešu līga (daž. vecumi līdz U-16)

2007./2008. Rīga LB 92 (U16)
2008./2009. ASK Ogre LB Rīga Liepājas Metalurgs U16
DHK Latgale Liepājas Metalurgs-95 (U14)
Liepājas Metalurgs SK Rīga-93 (U16)
Rīga 2000 SK Rīga LB-94 (U15)
2009./2010. Dinamo Juniors Ozolnieki Juniors Liepājas Metalurgs U18 Liepājas Metalurgs U15
Liepājas Metalurgs SK Rīga-93 (-92/93; U18) SK Rīga-94 (U16)
SK Rīga-95 (U15)
2010./2011. Liepājas Metalurgs Liepājas Metalurgs U18 Liepājas Metalurgs U16
SK Rīga-93/94 (U18) SK Rīga-95 (U16)
SK Rīga-96 (U15)
2011./2012. Liepājas Metalurgs Liepājas Metalurgs U18

lasāmvielai & izziņām:

  • Baltkrievijas Junioru līgas B apakšgrupas aktuālie spēļu rezultāti un tabula – r-hockey.ru
  • Baltkrievijas Junioru līgas web sadaļa – hockey.by
  • Baltkrievijas Jauniešu līgas web sadaļa – hockey.by
  • Lietuvas hokeja līgu mājaslapa – hockey.lt
  • Lietuvas U-12 līgas turnīra tabula 2010./2011. g. sezonā – hockey.lt
  • Lietuvas U-14 līgas turnīra tabula 2010./2011. g. sezonā – hockey.lt
  • par Liepājas Metalurgs vecāko jauniešu komandu sniegumu 2010./2011. g. sezonā: tepat

[foto fiksēts Liepājas Metalurgs-2 (faktiski Liepājas Metalurgs pirmās komandas) spēlē pret DHK Latgale 2011. gada 9. martā. foto autors: Aigars Prūsis.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

neļaut nomirt hokejam Ogrē. Dinamo paplašina savu hokeja piramīdu?

Posted by petrovich27 uz 2011/07/19

Ogres komandu turēšanās Latvijas hokeja kartē pēdējo pāris sezonu gaitā ir atgādinājusi mērenu karadarbību ar pamieriem. pēc ASK Ogre izbeigšanās uzzīmētā HK Ogre komanda dažādu iemeslu dēļ izrādījās īstermiņa “plāksteris” un arī konfliktu iemesls visām iespējamām iesaistītajām pusēm – komandas organizatoriem un treneriem, halles apsaimniekotājiem, pašvaldībai… protams, nav izticis bez konkrētu personu “uzbraucieniem” citām konkrētām personām. tagad “vecajai kārtībai” esot pielikts punkts. uz esošo Ogres hokeja organizāciju “drupām” 2011. gada 8. martā ir dibināts HK Ogre Juniors . bet 31. maijā parakstīts trīspusējs “pakts” starp Ogre Juniors, Ogres novada pašvaldību un biedrību Dinamo bērni, kas ir daļa no Rīgas Dinamo hokeja “piramīdas”. sliktā ziņa – sava “lielā hokeja” Ogrē jaunajā sezonā nebūs, jo uz dalību Virslīgā Ogre Juniors vismaz pagaidām nepretendē, apstiprina Ogre Juniors valdes priekšsēdētājs Kaspars Bergmanis. labā ziņa – kā teiktu krietnais kareivis Šveiks, baumas par hokeja nāvi Ogrē ir stipri pārspīlētas. jauniešu hokejs Ogrē būs, un tātad – “hokeja kapsētas” ierīkošana Ogrē ir atlikta.

ASK Ogre mantojums

2008./2009. g. sezona izrādījās ASK Ogre komandas lielākā un arī pēdējā sezona. tosezon Baltkrievijas ekstralīgā no Latvijas puses tapa “apbruņotas” pat 4 komandas! tajā skaitā ASK Ogre, kura savā pirmajā un vienīgajā Baltkrievijas ekstralīgas sezonā izcīnīja 12. vietu 14 komandu konkurencē, aiz sevis atstājot “tautiešus” no DHK Latgale un “sābrus” no HK Brest. Latvijas Virslīgai ASK Ogre pieslēdzās play off stadijā un izcīnīja savu kārtējo Latvijas sudrabu. šķiet, bija sperts jauns solis kluba attīstībā, bet 2009. gads, kā zināms, atnāca ar ekonomikas recesiju – beidzās Aizsardzības ministrijas iespējas, sākās “pārejas posms” ar faktisku kluba likvidēšanu un dažāda mēroga konfliktiem, nesaprašanos. gudrāki cilvēki teic, ka pie tukšas vai tukšākas siles tā esot…

HK Ogre kā divgadīgs projekts

uz  ASK Ogre paliekām 2009. gadā izveidotā HK Ogre vienība “mantoja” ne tikai vecās ASK Ogre formas, kurās nācās spēlēt 2009./2010. g. sezonas sākumā, bet arī kreditorus, kuri, saprotams, gribēja saņemt ASK Ogre nenokārtotās finanšu parādsaistības. no “svešiem parādiem” HK Ogre vadībai tomēr bija izdevies tikt vaļā.

divu sezonu garumā ar skaļākiem “uzliesmojumiem” un pamieriem virzījās HK Ogre “ērkšķiem kaisītais” ceļš. protams, galvenā problēma bija naudas iegūšanas un izlietojuma jautājumi, kuros iesaistītajām pusēm bija atšķirīgi viedokļi. vainīgie tika meklēti “pa riņķi”; protams, iesaistītajām pusēm bija vai tika piedēvētas savas biznesa intereses un to kārtošana…

beigas bija banālas – HK Ogre komanda “nemācēja” pieklājīgi pabeigt 2010./2011. g. sezonu un attiecās no pēdējās spēles, kas gan no turnīra tabulas vairs faktiski neko neizšķīra. lai arī kuri būtu “vainīgie” un kāda būtu šo personu atbildības pakāpe vai intereses, taču tāda izskaņa par konkrēto personu profesionalitāti diemžēl neliecina. lai arī par kādiem principiem un naudām būtu runa, par instrumentu attiecību kārtošanai nebūtu jākļūst jaunajiem hokejistiem…

galvenokārt no jauniešu-junioru vecuma spēlētājiem komplektētajai vienībai HK Ogre augstus “reitingus” Latvijas Virslīgas tabulā neviens nesolīja. 2009./2010. g. sezonā tā bija 6. vieta 6 komandu konkurencē, izcīnot 2 uzvaras 30 spēlēs. 2010./2011. g. sezonā atkal pēdējā – 9. vieta 9 vienību konkurencē, 32 spēļu ciklā sakrājot 5 uzvaras, no kurām 4 uzvaras – pamatlaikā.

“bebri” ir atpakaļ

HK Ogre atstātajā “vietā” 8. martā “ar mērķi popularizēt un atbalstīt hokeju Ogres novadā, organizētjot bērnu hokeja nodarbības” tika dibināts hokeja klubs Ogre Juniors. ar tā izveidi ir iecerēts pārtraukt ieilgušo un dažādiem konfliktiem izkrāšnoto “pārejas posmu”. spriežot pēc jaunā kluba logo, jaunā organizācija “piesakās” būt ASK Ogre labāko tradīciju mantinieki.

jau šī gada (2011.) februārī Ogres novada pašvaldības Domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis portālam Sportacentrs.com skaidroja, ka finansējums jauniešu hokeja lietām Ogrē 2011./2012. g. sezonā būs, un minēja ka ir “bijušas pārrunas ar KHL kluba «Rīgas Dinamo» ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju par iespēju izveidot Ogrē Dinamo hokeja skolas filiāli”. sarunas nav bijušas veltīgas.

31. maijā pašvaldības pārstāvis Egils Helmanis, Ogre Juniors valdes priekšsēdētājs Kaspars Bergmanis un biedrības Dinamo bērni valdes priekšsēdētājs Raitis Bikše parakstīja trīspusēju līgumu, “kas sekmēs bērnu un jauniešu hokeja attīstību Ogres novadā“. Ogres novada pašvaldības ieguldījums ir nosaukts 38 000 latu apmērā. savukārt, no Dinamo puses tiek solīts materiāls un citāda veida atbalsts Ogre Juniors jauniešu komandu izveidē, treniņnometņu organizēšanā, treneru salīgšanā utt. precīzā formulējumā: “biedrības Dinamo bērni pienākumu lokā ietilps bērnu un jauniešu hokeja komandu komplektēšana, bērnu un jaunatnes hokeja attīstības programmu izstrāde, treniņnometņu organizēšana, līgumu slēgšana ar treneriem, apkalpojošo personālu, treneru apmaiņas programmas realizēšana, pasākumu organizēšana ar hokeja komandas Dinamo Rīga hokejistu piedalīšanos“.

sadarbība ar Dinamo/HK Rīga sistēmu ir izrunāta dažādos virzienos. viena no versijām “domāja” Ogrē izvietot Dinamo sistēmas otro jauniešu komandu, kurai jaunajā (2011./2012.) sezonā ir paredzēta dalība MHL B grupas čempionātā. tomēr svaru kausi ir sasvērušies par labu Piņķiem, kur vismaz pagaidām tiek solītas HK Rīga Juniors mājas spēles.

Ogrē pagaidām bez “lielajiem”

hokeja kluba Ogre Juniors valdes priekšsēdētājs Kaspars Bergmanis norāda, ka jaunizveidotā kluba prioritāte ir Latvijas Bērnu un jaunatnes meistarsacīkstes hokejā (LBJMH), kur jaunajā 2011./2012. g. sezonā ir paredzēts startēt Ogre Juniors komandām U-14, U-12 un U-10 vecuma grupās. tāpat ir plānota Ogres jauniešu komandu dalība starptautiskos turnīros. tiesa, vecāko “pieejamo” komandu (U-14) ir plānots komplektēt sadarbībā ar Latvijas U čempionātos jau startējošo Jūrmalas SS (oficiāli – biedrība Hokeja skola Jūrmala).

iepriekš, liekot punktu HK Ogre organizācijas nedienām, Ogres novada domnieks Egils Helmanis portālam Sportacentrs.com bija komentējis, ka “no Ogres hokeja audzēkņiem tiks izveidota jauna komanda, kas jau nākamajā sezonā [2011./2012.] mēģinās spēlēt Latvijas čempionāta Virslīgā”. tomēr Ogre Juniors uz Virslīgu vēl “neatvēzējas”.

P.S. winter classic Ogresgalā?

“hokejiska” dzīvesveida aktivizēšanu pasākuši “bīdīt” entuziasti Ogres novada Ogresgalā (agrāk – Kārļi). interesentu grupa mēģina Ogres novada pašvaldības konkursā “izsist cauri” projektu Ogresgala hokeja laukuma atjaunošana un labiekārtošana. projekta ietvaros ir iecerēts “atvērt” vaļējo ledus laukumu Ogresgalā. pareizāk – sakopt un “iedvest dzīvību” agrāk izmantotam, bet nu jau vairākus gadus pamestam un laika “zoba” traumētam hokeja laukumam, kā arī tā apkārtnei.

lasāmvielai:

  • Ogre Juniors mājaslapa – hkogrejuniors.lv
  • parakstīts trīspusējs sadarbības līgums starp Ogres novada pašvaldību, biedrību Dinamo bērni un Ogre Juniors (2011-06-01) – hkogrejuniors.lv
  • Ogres novada pašvaldība apstiprina sadarbības līguma projektu starp Ogres novada pašvaldību, biedrību Dinamo bērni un biedrību Hokeja klubs «Ogre Juniors» (2011-05-20) – ogresvestisvisiem.lv
  • Ritvara Raita kopsavilkums par HK Ogre problēmām (2011-02-26) – sportacentrs.com, ogresfakti.lv
  • par HK Ogre atteikšanos aizvadīt 2010./2011. g. sezonas pēdējo spēli (2011-02-24) – delfi.lv
  • Latvijas Hokeja federācija aizliedz Vjačeslavam Fanduļam pārstāvēt vienlaikus divus Virslīgas klubus (2010-10-04) – lhf.lv, ogrenet.lv
  • kopsavilkums par HK Ogre problēmām (2010-04-28) – ogresfakti.lv
  • HK Ogre galvenā trenera Vjačeslava Fanduļa intervija (autors: Ritvars Raits; 2010. g. aprīlis) – sportacentrs.comogresvestisvisiem.lv
  • HK Ogre komandas sastāvs Latvijas Virslīgā 2010./2011. g. sezonā – lhf.lv
  • HK Ogre komandas sastāvs Latvijas Virslīgā 2009./2010. g. sezonā – lhf.lv
  • ASK Ogre komandas sastāvs un spēlētāju statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2008./2009. g. sezonā – pointstreak.com
  • Ogres ledus halles web lapa – vidzemesledus.lv

[pirmais fotoattēls fiksēts HK Ogre spēlē pret HS Rīga/Prizma 2011. gada 11. februārī; foto autors: Ritvars Raits, Sportacentrs.com. otrs foto – HK Ogre spēlē pret HS Rīga/Prizma 2011. gada 4. februārī; foto avots: lhf.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

parlons nous français? vēlreiz par hokeju Francijā

Posted by petrovich27 uz 2011/05/09

TUVPLĀNĀ: Jānis Brakšs

Jānis Brakšs pieder tai Latvijas leģionāru daļai, kas “maršē” pa ledus laukumiem Rietumeiropā un konkrēti – Francijas pirmajā divīzijā. izskatās, ka Francijas ledus kļūst arvien pievilcīgāks spēlētājiem no Latvijas.

par savām divām sezonām Francijā, par Francijas 1. divīzijas līmeni un spēļu intensitāti, par Francijas hokeja specifiku un plusiem, par Montpellier Vipers komandu un Latvijas leģionāriem tajā, par nākotnes plāniem – Jāņa Brakša atbildēs.

izziņai: Jānis Brakšs

  • dzimis 1987. gada 12. jūnijā
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 187 cm; 90 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Montpellier Vipers (Monpeljē) sastāvā Francijas Division 1 (valsts 2. stiprākā līga)
  • iepriekšējās sezonas: Les Castors d’Avignon (Francijas Division 1); ASK Ogre; Rīga 2000; SK LSPA/Rīga; Rīga/Sāga/LB 18
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2007. gada (2006/2007.) PČ 1. divīzijā
  • pirmie treneri: Jānis Kupčs, Juris Reps, Vjačeslavs Nazarovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: nu jau otro sezonu noslēdz Francijā, šīs valsts otrajā stiprākajā līgā – Divison 1. kas bija Tavi lielākie pārsteigumi, kad 2009./2010. g. sezonā pēc ASK Ogre sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadītas sezonas ieradies Aviņonā – komandā Les Castors d’Avignon? kas kļuva savādāk? kas bija tās lietas, kas bija vienkāršākas par gaidīto, bet kuras – bija grūtākas?

Jānis Brakšs: Sanāca pavisam vienkārši. Nokļuvu Avignon ar Artūra Dzelzs palīdzību. Ierodoties tur, man bija nedaudz bail tādā ziņā, ka tā bija mana pirmā sezona ārpus Latvijas, un man nebija ne mazākas nojausmas, kas mani sagaida šeit Francijā. Tas viss kopumā bija kā jauns piedzīvojums manā hokejista karjerā, bet nebija nemaz tik traki, jo iedzīvojos diezgan ātri, un spēlēt arī man bija diezgan viegli, jo biju aizbraucis ļoti labā fiziskajā formā; tajā vasarā biju ļoti labi pastrādājis! Kas bija grūti? Valodas barjera visas sezonas garumā!

jautājums: franči ir izslavēti ar diezgan fanātisku savas kultūras un tajā skaitā valodas patriotismu. cik būtiskus kuriozus, problēmas ir sagādājusi valodas barjera?

Hmm, kuriozi… Nu bija pāris reižu, kad treneris gribēja man ko pastāstīt spēles laikā, bet viņš nezināja angļu valodu, es nezināju franču valodu; tā arī mēs visu sezonu, var teikt, nerunājām, tikai ļoti svarīgos brīžos; man komandā bija 3 kanādieši, kas man regulāri palīdzēja ar tulkošanu! Uz ielas arī īpaši neviens, es domāju – vietējie franči, nerunā svešvalodās! Šogad Montpellier mums bija franču valodas skola 2 reizes nedēļā, un uz sezonas beigām bez liekas lielīšanās varu teikt, ka mēs 3 latvieši diezgan labi sapratāmies ar komandas biedriem – frančiem.

jautājums: ja Tev būtu pāris teikumos jāraksturo, kas ir Francijas hokejs, kā Tu vērtētu?  tas ir frankokanādiešu “eksports” uz vēsturisko dzimteni? vai tomēr kaut kas savs?

Vairāk vai mazāk. Līmenim nav nekādas vainas; pirmās 10 komandas mūsu līgā [Division 1] ir ļoti sakarīgas šosezon, ir daudz leģionāru, kas to vietējo hokeju ļoti, ļoti paceļ. Katrā komandā ir vismaz  pa 5 – 6 ārzemniekiem; bez viņiem nu nekā neiztikt!

jautājums: pēc sezonas Aviņonas “bebros” pārgāji uz citu pirmās divīzijas komandu – Montpellier Vipers, kur cīnījies šosezon (2010./2011.). kas Monpeljē pilsētas klubā ir labāk, savādāk nekā Aviņonā?

Pilnīgi viss ir savādāk. Pilsēta labaka; šeit pilsētā ir diezgan daudz krievu, ir daudz jaunu studentu, kas mācās vietējā augstskolā! Komanda arī ir stiprāka, attieksme no kluba vadības arī ir daudz nopietnāka. Komandai ir mērķis; Avignon tāda nebija, un tāpēc arī šogad viņi [Les Castors d’Avignon] ir tabulas lejasgalā!

jautājums: šosezon Les Castors d’Avignon vienība Division 1 regulārajā čempionātā 14 komandu konkurencē palika 12. vietā, bet Tava pašreizējā komanda Montpellier Vipers ierindojās 6. vietā, iekļūstot starp 8 vienībām, kas cīnās play off-ā. vai var apgalvot, ka Monpeljē komanda ir būtiski spēcīgāka par Aviņonas klubu? kāpēc jā/nē?

Avignon šogad nomainīja visus 5 leģionārus, nepalika neviens no pagājušā gada ārzemniekiem, un vietējie čaļi arī diezgan pašvaki, bet šogad viņi tur ir iegādājušies ļoti lētus spēlētajus, kuri nespēj pavilkt to komandu! Montpellier mums ir 8 leģionāri, un visi ir spēlējuši diezgan normālos līmeņos iepriekš.

jautājums: jau iepriekš intervijā portālam apollo.lv minēji, ka Monpeljē kluba vadība ir devusi minimālo uzdevumu – iekļūt play off 2. kārtā. izslēgšanas spēlēs Jums pretī nāca Les Boxers (Bordeaux), kas ieņēma 3. vietu regulārajā čempionātā. sērijā ar 1-2 uzvarēja Bordo komanda. kādas bija Tavas komandas izredzes?

Mums bija ļoti smaga situācija, komandai bija uzdevums iekļūt otrajā kārtā, bet tas bija grūti izdarāms, jo komandā bija traumēti 4 vadošie spēlētāji, un spēles aizvadījām ar 8 uzbrucējiem un 5 aizsargiem! Tāpec arī pirmo spēli zaudējām [o:3]; līdz trešajam periodam spēle bija kā uz nažiem – 0:0, līdz kamēr salūzām; vienā brīdī pietrūka nedaudz spēka un veiksmes, arī vārtsargs viņiem nospēlēja ļoti labi! Otro spēli izbraukumā vinnējām ar 4:3 un trešo zaudējām ar 3:7, un ar to mūsu play off sērija beidzās.

jautājums: kā Tu kopumā vērtē Francijas Division 1 regulārā čempionāta un izslēgšanas spēļu līmeni? vai ar diviem apļiem – 26 spēlēm regulārajā čempionātā nav par maz?

Nu, ja salīdzina, ka šeit regulārā sezona iet 26 spēles, tad laikam atbilstošs ir arī izslēlgšanas spēļu kalendārs. Žēl, protams, ka ir tik maz to spēļu, bet, ja paskatās kartē, tad [no Monpeljē] tuvākais brauciens ir Avignon 100 km un Valence [Les Lynx (Valence); arī V.H.C.] 180 km attālumā; pārējās komandas ir tālu, tālu prom, visas tuvāk Parīzei un tas ir 700 km; ļoti tālu sanāk izbraukumi! Treneris gan stāstīja, ka tuvāko gadu laika federācija vēloties paaugstināt spēļu skaitu, grafiku padarīt garāku! Viņi šo jautājumu risināšot, iespejams, taisot divīzijas [pēc ģeogrāfiska principa]; tas ir tikai projekts tuvākajos gados!

jautājums: šosezon Monpeljē komandā spēlē 3 puiši no Latvijas – Tu, Raimonds Daniličs un Jānis Straupe. komandā netrūkst arī citu valstu leģionāru. cik prasīga ir kluba vadība pret leģionāriem un kā kluba vadība novērtē tieši Latvijas leģionāru sniegumu?

Ar mums latviešiem viņiem problēmu nav; viņi ir apmierināti ar mūsu sniegumiem, un vēlas mūs redzēt šeit arī nākamgad. Prasības ir ļoti vienkāršas – darīt maksimāli labi savu darbu uz ledus!

jautājums: Baltic Sports Agency Tavā individuālajā profilā raksta: “[..] stabils aizsargs ar ātru slidojumu. Labi darbojas viens pret vienu ar pretinieku un ir lielisks metienu bloķētājs”. cik ļoti tas atbilst patiesībai, kas ir mainījies? vai šīs nosauktās īpašības slīpē arī Francijā? vai Francijas hokeja ietekmē esi kaut ko mainījis savā stilā?

Nedaudz esmu palicis smagāks, es varu tagad arī nedaudz spēlēt spēka spēli; agrāk man bija trūkumi tieši ar to! Vēl man ir spēcīgs metiens. Ļoti daudz spēlēju mazākumā, jo tieši to es piekopju jau trešo gadu; esmu viens no pirmajiem, kas dodas mazākumā! Gadās arī nobloķēt kādu metienu, ja vajag un situācija prasa.

jautājums: ja Tev tagad būtu jāsalīdzina sezonas, ko aizvadīji SK Rīga, SK LSPA/Rīga, Rīga 2000, ASK Ogre, Les Castors d’Avignon un Montpellier Vipers klubos, kura sezona Tev bija visvērtīgākā? kurā no komandām juties vislabāk? kāpēc?

No katras sezonas varētu kaut ko paņemt līdz’, visas sezonas ir bijušas svarīgas un interesantas; visspilgtāk laikam paliek atmiņā sezona pie Oļega Znaroka – viņš bija stingrs, un pie viņa vienmēr bija kārtība, bija vienmēr skaidrs uzdevums, kas jādara laukumā! Bet visērtāk šobrīd jūtos šeit, Montpellier; mums ir superīgākais kolektīvs – tieši spēlētāji, savā starpā!

jautājums: vai Tu varētu cietiem Latvijas hokejistiem, kuri apsver iespēju uzspēlēt Francijā un tieši 1. divīzijā, rekomendēt šo valsti un šo līgu? kas ir šīs līgas lielākie plusi, kurus Tu nosauktu leģināriem-iesācējiem? kas – mīnusi?

Noteikti, ja ir vēlēšanās un ir kāds piedāvājums, jābrauc! Jo mums tāpat ir tikai 2 komandas Latvijā palikušas – Rīgas Dinamo un Liepājas Metalurgs! Visiem vietas tur nav! Tāpēc sadarbībā ar Šveices hokeja aģentu Joelu esam izveidojuši mazu hokeja aģentūru  [adrese: hockeyagency.net], kas meklē un piedāvā spēlētājus tieši Francijas Magnus līgai [Ligue Magnus – stiprākajai līgai] un D1, D2 [1. un 2. divīzijām].

jautājums: kādus plānu “kal” attiecībā uz nākamo (2011./2012.) sezonu? vai ir domas attiecībā uz esošo līgu vai, varbūt, uz stiprāko – Ligue Magnus? vai nav doma pamainīt arī valsti, franču valodā Eiropā runā, piemēram, arī dažos Šveices klubos?

Šveices hokejs ir ļoti augsta līmeņa hokejs; esmu apmeklējis dažas spēles – Zürich Kloten [Kloten Flyers], Ženēvas Servette [Genève-Servette], Zug EVZ [EV Zug], un iespaids bija, ka [NLA – Šveices stiprākās līgas] spēļu līmenis ir salīdzināms ar KHL līmeni. Gribētos jau laikam uzspēlēt Ligue Magnus – Francijas augstākajā līgā; ir piedāvājums no esošās Montpellier!

lai veicas!

[fotoattēli no Jāņa Brakša personīgā arhīva.]

lasāmvielai:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

TUVPLĀNĀ: Artjoms Ogorodņikovs

Posted by petrovich27 uz 2011/04/01

Artjoms Ogorodņikovs 2010./2011. g. sezonā ir somu IK Kronan uzbrucējs Somijas II-divisioona – šīs valsts hokeja saimniecības ceturtajā stiprākajā līgā. ar dažu spēļu iznācienu trešās stiprākās līgas (Suomi-sarja) komandā Hermes.

sezonu iepriekš Ogorodņikovs vēl cīnījās pa Ozolnieku komandām Baltkrievijas Augstākajā līgā un Latvijas Virslīgā, bet pēc sezonas Somijā plāno turpināt savas cīņu gaitas šajā valstī.

Artjoms Ogorodņikovs atbild uz jautājumiem par savām gaitām Somijā, par savu Ozolnieku sezonu, par Somijas līgu līmeni, par Somijas II-divisioona spēku salīdzinājumā ar Latvijas un Baltkrievijas līgām, par Latvijas hokejistu saprašanos Somijā, par saviem nākotnes plāniem.

izziņai: Artjoms Ogorodņikovs

  • dzimis 1989. gada 27. decembrī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 179 cm; 82 kg
  • 2010./2011. g. sezonā IK Kronan (Kronoby) Somijas 4.-ajā stiprākajā līgā II-divisioona un Hermes (Kokkola) sastāvā Somijas 3.-ajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
  • iepriekšējās sezonas: Ozolnieki Juniors; Ozolnieki/Monarch; ASK Ogre; Rīga/Sāga/LB 18
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. gadā PČ elitē
  • pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pagājušo (2009./2010.) sezonu pilnībā aizvadīji Ozolnieku klubā, dalot spēles starp Ozolnieki / Monarch komandu Latvijas Virslīgā un Ozolnieki Juniors vienību Baltkrievijas Augstākajā līgā (otrajā stiprākajā). kā vērtē savu sniegumu Ozolnieku sezonā?

Artjoms Ogorodņikovs: Sezonu startēju labā formā. Aizvadot vasaras nometni kopā ar Ozolnieki Juniors komandu, jūtos diezgan pārliecinoši un jau pirmajās spēlēs izdevās dabūt punktus. Laikam viss arī būtu labi, ja oktobra beigās es negūtu pleca traumu, kuras dēļ es netrenējos veselu mēnesi. Bet pats atjaunošanās process aizņēma vēl ilgāku laiku. Uz ledus izgāju, kad vēl nebiju gatavs psiholoģiski, un tas arī nospēlēja ar mani ļaunu joku, ka vairākās spēlēs nespēju dabūt punktus. Par savu sezonas sniegumu neesmu apmierināts, un, pirmkārt, tas atspoguļojas manā statistikā.

jautājums: ja Tev jāsalīdzina abu līgu līmeni, ar ko tie atšķīrās?

Tie atšķīrās ar to, ka Baltkrievijas Augstākajā līgā spēlē tikai jaunieši, un tas izpaužas uz ātrumu,vēlmi. Bet  Latvijas čempionātā bija daudz pieredzējušu spēlētāju, tāpēc pēdējā bija vairāk pārstāvēta meistarība.

jautājums: Ozolnieki Juniors Baltkrievijas Augstākajā līgā bija vienīgā Latvijas komanda, nostartēja sezonu un dalību pārtrauca. vai Latvijas komandām, Tavuprāt, ir vērts piedalīties šajā līgā? vai arī Latvijas Virslīgas līmenis ir pietiekoši augsts, lai netērētu līdzekļus un laiku Baltkrievijas Augstākajā līgā?

Laikam [vairāk] – jā [ir vērts], nekā – nē. Protams, galvenā problēma ir līdzfinansējums. Bet šajā līgā, pirmkārt, ir ļoti intensīvs spēles kalendārs, otrkārt, tu spēlē ar Baltkrievijas ekstralīgas fārmklubiem, kur čaļiem palika viens solis līdz lielajam hokejam; tāpēc puiši iziet [laukumā] ar degošam acīm, un tas ir svarīgākais, jo bez vēlmes nekā nebūs.

jautājums: esi viens no tiem Latvijas hokejistiem, kas šosezon ir nokļuvuši Somijas II-divisioona (4.-ajā stiprākajā līgā), kur pēc eliteprospects.com aprēķiniem marta sākumā fiksēti jau 14 Latvijas hokejisti, veidojot otru lielāko pārstāvniecību aiz pašiem somiem. kāpēc savam hokejista karjeras turpinājumam izvēlējies tieši Somiju?

Kāpēc izvēlējos Somijas 4.-to līgu? Tāpēc, ka nebija no kā izvēlēties. Kāpēc nebija, no kā izvēlēties? Tāpēc, ka statistika ir par švaku. No aģenta dabūju piedāvājumu aizbraukt Somijā. Pats nezināju, kur braucu un kas mani gaida. Galvenais mērķis bija uzlabot statistiku. Un pašam bija interesanti aizvadīt sezonu ārzemēs. Vienīgais, kas man turēja Latvijā, tā ir universitāte; tur vajadzēja ņemt akadēmisko atvaļinājumu. No kaut kā vajadzēja sākt, tāpēc nokļuvu šeit.

jautājums: Tava komanda IK Kronan (IKK) kopā ar savu “lielo” komandu Hermes Somijas 3.-ajā stiprākajā līgā (Suomi-sarja) ir uzņēmusi salīdzinoši daudz Latvijas hokejistu. vai esat īpaša partija, turieties kopā, arī laukumā labāk saprotieties?

Īpaša partija laikam nebijām. Mans komandas biedrs – Viktors Jasjonis ar viņiem kontaktēja vairāk, jo zināja viņus no LM [Liepājas Metalurgs] komandas. Pirms tam es biju pazīstams tikai ar Jāni Puriņu. Bet ārzemēs valoda tomēr apvieno, tāpēc vienmēr sarunājāmies, kad bijām kopā ar Hermes komandu. Laukumā…, heh, ja tikai uzmundrinošus un lāmu vārdus. :D

jautājums: IK Kronan ir viena no komandām II-divisioona plašumos, kas aptver ap 60 komandām pa visu Somiju. vienā no līgas sešām apakšdivīzijām (Keskimaa, lohko 3) komanda ierindojās ap 6./7. vietu, šosezon paliekot ārpus play off. kā Tu vērtē II-divisioona un arī IK Kronan līmeni, salīdzinot ar Latvijas Virslīgu un Baltkrievijas līgām, kur esi spēlējis iepriekš?

Uz šo jautājumu nevaru teikt konkrētu atbildi. Te viss ir atkarīgs no tā, kuras komandas salīdzināt, jo kontrasts ir liels. Bet, ja ņemt no katras līgas – II-divisiona, Latvijas Virslīgas un Baltkrievijas augstākās līgas – to pirmās komandas, tās laikam būs apmēram līdzīgas.

jautājums: II-divisioona vairāku pakāpju čempionāta posmos esi viens no rezultatīvākajiem IK Kronan spēlētājiem, par šo godu konkurējot ar Viktoru Jasjoni. kā IK Kronan vadība novērtē Latvijas hokejistu pienesumu komandas sniegumā?

Izskatījās, ka viņi ir apmierināti. Nevaru teikt, par ko viņi sarunājas savā starpā, bet to, ko mums tulkoja, bija pozitīvas atsauksmes.

jautājums: kā pats vērtē savu sniegumu IK Kronan sastāvā?

Kopumā varēja būt labāk. Nerealizēju ļoti daudz momentu, kurus sagādāja partneri un pats. Realizējot kaut pusi no tiem, protokolos būtu pavisam citi cipari. Bet iemesli jāmeklē sevī, tāpēc jātrenējas un jācenšas nepieļaut tās pašas kļūdas.

jautājums: sezonas gaitā trenējies ar “lielo komandu” – Hermes, kuras sastāvā biji arī pāris oficiālajās Suomi-sarja čempionāta spēlēs. vai Suomi-sarja līmenis ir būtiski augstāks par II-divisioona spēlēto?

Līmeņu atšķirība ir ļoti liela. Mums izdevās nospēlēt otrajā kārtā, kur jau satiekas labākās Somijas 3. līgas [Suomi-sarja] komandas. Un pirmajā spēlē, pirmajās minūtēs man apkārt viss notika, visi kaut kur skrēja, meta; tāpēc vajadzēja ātri reorganizēt sevi. Līmenis ir krietni  augstāks. Pirmās komandas šajā līga ir jau līdzīgas ar Mestis [Somijas 2. stiprākās līgas] pēdējām komandām.

jautājums: ko Tu ieteiktu Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas plāno savus spēkus izmēģināt Somijas līgās? ar ko viņiem būtu jārēķinās; kas ir būtiskākās grūtības, ar kādām jāsaskaras?

Neesmu vēl pats vecs, lai dotu tādus padomus Bet braukt uz šejieni ir vērts. Jo te ir visi apstākļi, lai varētu izaugt profesionāls hokejists.  Izdomāta ļoti pareiza piramīda, kas ļauj pie attiecīga progresa iet augšā. Ātrs, tehnisks, spēka hokejs.

jautājums: esi spēlējis dažādos Latvijas un Baltkrievijas hokeja līmeņos – Rīga/Sāga/LB 18, ASK Ogre, Ozolnieki / Monarch, Ozolnieki Juniors vienībās; tagad arī Somijas līgās. kurā līgā un komandā esi juties vislabāk? kāpēc?

Nav tik viegli atbildēt uz šo jautājumu. Katrā komandā guvu savu labumu. Bet laikam tas būs ASK Ogre, jo man bija dota iespēja trenēties un spēlēt ar Latvijas savu laiku labākajiem hokejistiem. Kā arī bija labs treniņu process un “atmosfēra” komandā.

jautājums: kādi ir Tavi plāni uz nākamo sezonu – plāno palikt Somijā, cīnīties par vietu Hermes sastāvā vai augstāk – Mestis līgā? vai citos virzienos?

Nākamo sezonu ar prieku pavadītu Somijā, tikai jau līgā,kas ir augstāk par ceturto. Ceru, ka man būs atrasta tāda iespēja un man izdosies dabūt vietu sastāvā.

jautājums: kādi ir Tavi plāni hokejā ilgtermiņā? Jau 2008./2009. g. sezonā rezultatīvi spēlēji Latvijas U-20 izlases sastāvā U-20 pasaules čempionātā. vai ir domas attiecībā uz Latvijas pieaugušo izlasi?

Te es atbildēšu īsi ar krievu teicienu: “Slikts ir tas karavīrs, kurš nesapņo kļūt par ģenerāli!”

lai veicas!

[abi foto no Artjoma Ogorodņikova personīgā arhīva.]

lasāmvielai un izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

TUVPLĀNĀ: Mārtiņš Raitums

Posted by petrovich27 uz 2011/02/08

vārtsargs Mārtiņš Raitums Latvijas izlasi ir pārstāvējis jau četros pasaules čempionātos, neskaitot dalību U-18 un U-20 pasaules forumos. lai arī vārtus sargāt pasaules čempionātos nav nācies bieži, jo “pirmais numurs” ir bijis cits, Raitums vienmēr, arī 2011. gada pavasarī pirms pasaules čempionāta, ir gatavs būt Latvijas izlases rīcībā.

2010./2011. g. sezonu Mārtiņš Raitums aizvada vienā no Kazahstānas galvenās līgas līderkomandām – Beibaris (Atirau). 2010. gada vasarā Raitums ieradās Beibaris nometnē, kas norisinājās Latvijā, labi “atrādījās”, t.sk. pārbaudes spēlē pret Liepājas Metalurgu, un palika sastāvā. viņš ir palicis Beibaris rindās arī tagad, kad daži Latvijas hokejisti šo komandu ir pametuši. jāpiebilst, ka šosezon Kazahstānas čempionāts un konkrēti Beibaris ir piedzīvojuši Latvijas hokejistu “uzlidojumu”…

Mārtiņš Raitums savās atbildēs par hokeju Lielbritānijā un Kazahstānā, par hokejistu sadzīvi, par spēlēšanu Beibaris rindās Kazahstānas čempionātā, par latviešu turēšanos kopā Kazahstānā, par Beibaris trenera prasīgumu un komunikācijas “skaistumu”.

izziņai: Mārtiņš Raitums

  • dzimis 1985. gada 14. aprīlī
  • ampluā: vārtsargs
  • “figūra”: 185 cm; 90 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Beibaris (Atirau) sastāvā Kazahstānas Augstākajā līgā (valsts stiprākā līga)
  • iepriekšējās sezonas: Hull Stingrays (EIHL = Lielbritānijas stiprākā līga); ASK Ogre; Rīga 2000; Ņeman (Grodņa; Baltkrievijas ekstralīga); Prizma; HK Lido Nafta
  • Latvijas izlases dalībnieks PČ 2005., 2006., 2007., 2010. gadā
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005. gada PČ 1. divīzijā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2002., 2003. gadu PČ 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Agris Beļickis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: iepriekšējo (2009./2010.) sezonu aizbrauci cīnīties uz Lielbritānijas stiprākās līgas (EIHL) klubu Hull Stingrays. kādi bija pirmie iespaidi britu hokejā? vai viss Lielbritānijā bija tā, kā biji paredzējis? kas bija savādāk?

Mārtiņš Raitums: Pirmie iespaidi visnotaļ pozitīvi. Pirmkārt, jau tāpēc, ka pēc traumas izdevās atrast klubu ārpus Latvijas, lai turpinātu savu hokeja karjeru. Lielbritānijā bija labāk nekā es biju pirms tam iztēlojies; jau ar debiju ļoti labi iejutos komandā, izdevās atrast kopīgu valodu gan ar treneri, gan ar kluba vadību. Sadzīves ziņā – Lielbritānijā pret hokejistu un viņa ģimeni attiecas ļoti labi – mūs tur ļoti labi sagaidīja, kā arī nodrošināja labus dzīves apstākļus.

jautājums: kā vērtē savu sniegumu Hull Stingrays sastāvā? kāpēc nepaliki ilgāk britu hokejā?

Ar savu sniegumu Hull Stingrays sastāvā esmu apmierināts; vienmēr jau var vēlēties labāk, bet tā kā smagi strādāju un izgāju uz katru spēli ar 100% atdevi, tad kopumā ar visu esmu apmierināts.

Anglijā es nepaliku tāpēc, ka Pasaules čempionāta laikā izvirzīju sev augstākus mērķus, gribēju spēlēt augstākā līmenī, jo jutu, ka es to varu.

jautājums: kāds, Tavuprāt, ir EIHL līmenis, salīdzinājumā ar Baltkrievijas ekstralīgu vai Latvijas Virslīgu?

Ir grūti salīdzināt, vai augstāks hokeja līmenis ir  Baltkrievijas ekstralīgā vai EIHL. Jo Anglijā spēlē Ziemeļamerikas hokeju, kur ir ķoti daudz metienu pa vārtiem, savukārt Baltkrievijā ir vairāk Krievu hokeja skola. Noteikti es izvēlētos labāk spēlēt Anglijā, jo man ļoti iepatikās Ziemeļamerikas hokeja stils un  atmosfēra, kas valda ap hokeju.

jautājums: ko Tu ieteiktu Latvijas hokejistiem, kas plāno leģionāra gaitas Lielbritānijā? ar ko tur jārēķinās īpaši, ir kādi “zemūdens akmeņi”?

Laikam, kā jau visās līgās un klubos – varu tikai ieteikt kārtīgi trenēties un spēlēt labi, tad arī treneris un kluba vadība būs apmierināti, tad viss pārējais tiks nodrošināts.

jautājums: Beibaris vienība no Kazahstānas 2010. gada vasarā Latvijā aizvadīja treniņnometni, kurā aicināja arī virkni Latvijas hokejistu, ieskaitot Tevi. kā nonāci Beibaris redzeslokā? vai nebija grūti pieņemt lēmumu doties uz Kazahstānu, kas tomēr ir tālāk nekā Eiropa un ir mazāk pazīstama?

Beibaris redzeslokā nonācu nejaušības dēļ, jo gatavojos doties uz cita kluba treniņnometni. Bet dažādu iemeslu dēļ uz šo klubu neaizbraucu; tieši šajā laikā arī uzzināju, ka Beibaris treniņnometne notiek Latvijā, un tādēļ arī nolēmu doties uz Beibaris treniņnometni, kas notika tepat Kandavā.

Lēmumu nebija grūti pieņemt, jo agrāk jau biju spēlējis pret Kazahstānas līgas klubiem un zināju, ka tur līmenis ir diezgan labs.

jautājums: Beibaris sastāvā sezonas pirmajā pusē bija vairāk Latvijas hokejistu nekā tagad. daži puiši Atirau vienību ir pametuši. kas Kazahstānā ir tas grūtākais leģionāriem no Latvijas? sadzīve, spēles stils, kluba vadības prasības?

Leģionāriem, kas dodas uz Beibaris komandu bez sievām vai draudzenēm, ir diezgan grūti sadzīves apstākļi, jo viņiem ir jādzīvo bāzē, kas ir diezgan sliktā stāvoklī, pretēji pārējiem, kas dzīvo ar savām ģimenēm dzīvokļos. Arī ar komandas treneri ir jāmāk saprasties, kas nav viegli, jo viņš ir ļoti prasīgs, pie mazākās kļūdas spēlētāju var nolamāt, izmantojot visu savu “skaisto” leksiku. Jārēķinās, ka brīvā laika praktiski nav, jo treniņi ir divreiz dienā, pārbaucieni – tā kā Kazahstāna ir ļoti liela – arī ir ļoti gari.

jautājums: tagad Beibaris sastāvā esat fiksēti 3 Latvijas hokejisti – Tu, Andrejs Smirnovs un Sergejs Tjoluškins. vai laukumā un ārpus laukuma saprotaties vislabāk, turieties kopā?

No sākuma, kad komandā arī bija Kaspars Astašenko un Ričards Birziņš, tad arī visi latvieši turējāmies kopā; tagad nekas nav mainījies. Atirau pilsētas basketbola komandā spēlē viens latvietis – Edgars Čunda, arī viņš ar mums turas kopā.

jautājums: kāds ir Kazahstānas stiprākās līgas līmenis, salīdzinot, piemēram, ar to pašu Baltkrievijas ekstralīgu, Latvijas Virslīgu vai britu EIHL?

Uzskatu, ka mūsu komanda, kas ir pašreiz otrajā vietā, noteikti vinnētu Latvijas čempionātu, [bet] Anglijā un Baltkrievijā būtu viena no vadošajām komandām.

jautājums: kāda ir hokeja popularitāte un spēļu apmeklētība Kazahstānā? vai Lielbritānijā bija līdzīgi?

Hokeja popularitāte Kazahstānā, tāpat kā Anglijā, katrā pilsētā atšķiras. Bet kopumā Lielbritanijā hokejs ir apmeklētāks.

jautājums: esi bijis fiksēts Latvijas izlases sastāvā divos U-18, vienā U-20 un četros pieaugušo pasaules čempionātos. kādas saskati savas izredzes tikt izlases sastāvā arī šosezon?

Nesen runāju ar [izlases ģenerālmenedžeri] Māri Baldonieku, viņš man teica, lai gatavojos uz Pasaules čempionātu, jo viņi mani grib redzēt izlases sastāvā pavasarī. Tāpēc es būšu arī gatavs uz pirmajām pārbaudes spēlēm, kas notiks aprīlī.

jautājums: kādi ir Tavi plāni attiecībā uz hokeja karjeru nākamajās sezonās? vai plāno “piezemēties” Kazahstānā uz ilgāku laiku vai ir doma mainīt mītneszemi? ja jā, kurā virzienā?

Vēl neko neesmu konkrēti izlēmis, jo pašreiz koncentrējos šai sezonai; pēc sezonas arī domāšu tālāk. Protams, savi plāni man ir, bet laiks rādīs!

lai veicas!

[pirmais Mārtiņa Raituma foto fiksēts iesildīsanās laikā pirms Latvijas izlases pārbaudes spēles pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; šajā spēlē Raitums kā otrais vārtsargs bez spēles laika. foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. otrs foto no hcbeibarys.kz.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »