Kurš brauks uz Minsku? Latvijas izlases kandidāti ciparos

Ar Slovakia Cup 2014 spēlēm beigušies izlases vadoņu eksperimenti ar sastāvu, tagad Nolanam atliek vēl “piešaut aci” treniņos, lai varētu droši soļot uz Minsku. Valstsvienības spēlēs šopavasar notestēti 46 hokejisti. Kādi viņi izskatījās cipariski?

Kopumā 8 pārbaudes spēlēs iztaustīti 26 uzbrucēji, 14 aizsargi un 6 vārtsargi. Izlases rīcībā vēl “skaitās” 31 spēlētājs, ieskaitot šopavasar izlases spēlēs “nepārbaudīto” Ronaldu Ķēniņu. Bet uz Minsku brauks tikai 25.

Ņiživijs kā rezultatīvākais

Protams, pārbaudes spēlēs, kur strāvo eksperimenti, statistika nav galvenais. Tomēr jāatzīmē, ka Bratislavas spēlēs rezultatīvākais ir bijis uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs ar 3 rezultatīvam piespēlēm. Ar 2 punktiem ir atzīmējies Mārtiņš Cipulis (1+1) un Andris Džeriņš (0+2). Jāpiebilst, ka Džeriņam ir labākais lietderības koeficients (+2) un mikromaču vārtu attiecība (2:0).

Interesanti, ka bēdīgākos ciparus ir sakrājis Zemgus Girgensons; viņam mikromaču vārtu attiecība ir 0:4 (!!!) un lietderības koeficients -2… Respektīvi, Girgensons bija laukumā četru vārtu zaudējumu (no 5) laikā pret slovākiem. Ar to pieticis, lai vispār šopavasar uzspēlējušo 26 uzbrucēju statistikas sarakstā ierindotos pēdējā (!) vietā. Tas gan ir “mājiens” statistiķiem, ka secinājumiem ar vienu-divām spēlēm ir par maz.

Kopumā Bratislavas spēlēs laukumā devās 14 uzbrucēju; mājās palikuši vēl četri uzbrukuma vīri – Koba Jass, Roberts Jekimovs, Ronalds Ķēniņš, Miķelis Rēdlihs. Attiecīgi no 18 uzbrucējiem jāatsijā četri puiši, jo tradicionālais uzbrucēju komplekts pasaules čempionātam ir 14.

Prognozēt galvenā trenera Teda Nolana pilno izvēli ir sarežģīti; īpaši tāpēc, ka klātienē redzējis viņš ir tikai divas pēdējās spēles. Tomēr rādās, ka uz 13. un 14. uzbrucēja pozīcijām seši pretendenti ir – Bērziņš, Bičevskis, K. Jass, Jekimovs, R. Lipsbergs, Saulietis. No kuriem tad četriem būtu jāpaliek ārpus Minskas komplekta.

Latvijas izlases uzbrucēju statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk; MM = mikromaču vārtu starpība):

	uzbrucējs	sp.	punkti	+/-	MM	sods
1.	Aleksandrs Ņiživijs	2	0+3	±0	3:2	0
2.	Mārtiņš Cipulis	2	1+1	-1	2:3	0
3.	Andris Džeriņš	2	0+2	+2	2:0	0
4.	Roberts Bukarts	1	1+0	+1	1:0	0
	Kaspars Daugaviņš	1	1+0	+1	1:0	0
6.	Armands Bērziņš	2	1+0	+1	1:0	2
7.	Herberts Vasiļjevs C*	2	1+0	±0	2:1	2
8.	Māris Bičevskis	2	0+1	+1	1:0	35
9.	Miks Indrašis	2	0+0	±0	0:0	0
10.	Juris Štāls	1	0+0	±0	0:0	2
11.	Roberts Lipsbergs	2	0+0	±0**	0:0**	2
12.	Gints Meija	2	0+0	±0	1:2	0
13.	Kaspars Saulietis	2	0+0	-1	0:1	2
14.	Zemgus Girgensons	1	0+0	-2	0:4	2

* Otrajā spēlē (pret Norvēģijas izlasi) kapteinis bija Herberts Vasiļjevs. ** Slovakiahockey.sk statistikas uzskaitē ir nepilnības; Latvijas izlases pirmā vārtu guvuma laikā laukumā bija arī Roberts Lipsbergs, kurš nav norādīts (bet ir atzīmēti vienlaikus laukumā esoši 3 aizsargi).

Latvijas izlases uzbrucēju statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	sods
1.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	3	0+5	±0	5:3	0
2.	Miķelis Rēdlihs	1984.	2	3+1	+2	4:0	0
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	5	2+2	-3	5:7	0
4.	Kaspars Daugaviņš	1988.	3	1+3	+2	6:1	2
5.	Herberts Vasiļjevs	1976.	4	3+0	±0	4:2	4
6.	Miks Indrašis	1990.	5	1+2	+3	5:0	0
7.	Roberts Bukarts	1990.	6	2+0	-2	2:4	2
8.	Juris Upītis	1991.	4	1+1	±0	2:1	0
9.	Andris Džeriņš	1988.	8	0+2	-3	3:6	2
10.	Armands Bērziņš	1983.	5	1+0	+1	2:1	4
11.	Juris Štāls	1982.	6	1+0	±0	2:3	4
12.	Gints Meija	1987.	6	1+0	-2	2:5	0
13.	Aleksejs Širokovs	1981.	3	1+0	-3	1:4	0
14.	Roberts Lipsbergs	1994.	4	0+1	+1*	1:0*	2
15.	Māris Bičevskis	1991.	7	0+1	+1	3:1	39
16.	Gunārs Skvorcovs	1990.	3	0+1	±0	1:1	0
17.	Roberts Jekimovs	1989.	5	0+1	-2	3:4	4
18.	Kaspars Saulietis	1987.	6	0+1	-2	2:3	4
19.	Jānis Ozoliņš	1989.	1	0+0	±0	0:0	0
20.	Koba Jass	1990.	2	0+0	±0	0:0	4
21.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	2	0+0	±0	0:0	2
22.	Miks Lipsbergs	1991.	1	0+0	-2	0:2	0
23.	Edijs Brahmanis	1983.	2	0+0	-2	0:2	4
24.	Artūrs Ozoliņš	1988.	2	0+0	-2	0:3	0
	Edgars Kļaviņš	1993.	2	0+0	-2	0:3	0
26.	Zemgus Girgensons	1994.	1	0+0	-2	0:4	2

* Oficiālajā statistikā ir nepilnības. Piemēram, Latvijas – Slovākijas izlašu spēles mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu uzskaitē. Piemēram, reāli Roberta Lipsberga lietderības koeficients ir +2 un 2:0, bet kādam no spēlētājiem lietderības koeficients un MM attiecība ir par vienu mīnusā.

Māris Jass un Jēkabs Rēdlihs aizsargu Topā

Uz Bratislavu aizbrauca deviņi aizsargi, no kuriem uzspēlēja visi, izņemot veselības lietas kopjošo Artūru Kuldu. Veiksmīgākā statistika starp aizsargiem fiksēta pāriniekiem Mārim Jasam un Jēkabam Rēdliham; abiem pa +3 un mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu bilance 3:1. Izteikti bēdubrāļi abu spēļu summā nav saskatāmi, lai gan kļūdas bija arī pirmo divu pāru aizsargu vingrinājumos (Laviņš – Sotnieks; Galviņš – Pujacs).

Tā kā vēl pirms Bratislavas spēlēm treniņus ar izlasi beidza Mārtiņš Gipters un Maksims Širokovs, bet mājās palika Mārtiņš Porejs, tad treneriem jāizvēlas 8 no 10 aizsargiem. (Čempionātā parasti piedalāmies ar astoņiem aizsargiem.) Teds Nolans ir interesants “putns”, bet pēc pārpaudes spēlēm rādās, ka uz astotā aizsarga vietu dalībai Minskā pretendē – Jaks, Porejs, Saviels. Diviem būs jāpaliek mājās.

Latvijas izlases aizsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):

	aizsargs	sp.	punkti	+/-	MM	sods
1.	Jēkabs Rēdlihs	2	0+0	+3	3:1	0
2.	Māris Jass	2	0+0	+3	3:1	2
3.	Georgijs Pujacs C*	2	0+1	±0	2:2	2
4.	Jānis Jaks	2	0+0	±0	0:0	0
	Agris Saviels	2	0+0	±0	0:0	0
6.	Kristaps Sotnieks	2	0+0	-1	1:2	0
7.	Guntis Galviņš	2	0+0	-1	1:2	2
8.	Rodrigo Laviņš	2	0+0	-1	1:2	6
–	Artūrs Kulda	0	–	–	–	–

* Pirmajā spēlē (pret Slovākijas izlasi) kapteinis bija Georgijs Pujacs.

Latvijas izlases aizsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	sods
1.	Māris Jass	1985.	3	0+0	+3	3:1	2
2.	Artūrs Kulda	1988.	3	0+1	+2	4:0	0
3.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	5	0+0	+1	4:4	2
4.	Rodrigo Laviņš	1974.	8	0+3	±0	7:6	8
5.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+1	±0	2:2	2
6.	Kristaps Sotnieks	1987.	5	0+0	±0	5:3	4
7.	Ēriks Ševčenko	1991.	2	0+0	±0	1:0	0
8.	Guntis Galviņš	1986.	7	1+0	-1	5:5	4
9.	Artūrs Salija	1992.	1	0+0	-1	0:1	2
10.	Maksims Širokovs	1982.	4	0+0	-1	2:4	0
11.	Mārtiņš Gipters	1989.	5	0+0	-1	1:3	2
12.	Jānis Jaks	1995.	8	0+0	-3	1:4	2
13.	Agris Saviels	1982.	6	0+0	-4	1:6	0
14.	Mārtiņš Porejs	1991.	4	0+0	-4	0:5	0

*

Vārtsargu sastāvs skaidrs. Atliek – secība

Vārtsargu pārbagātības jautājums ir atrisināts; uz Slovakiju acīmredzot aizbrauca čempionātam paredzētais komplekts – Edgars Masaļskis, Kristers Gudļevskis, Ivars Punnenovs. Vēl pirms turnīra no kandidātu loka tika atbrīvots Ervīns Mustukovs, bet turnīra laikā Rīgā palikušais Elvis Merzļikins vairs nepretendē uz vietu sastāvā.

Tagad tik jātiek skaidrībā ar secību.

Latvijas izlases vārtsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):

	vārtsargs	sp.	min:sek	atv. met	atv. %	GAA	sods	MM
1.	Kristers Gudļevskis	1	60:00	30 no 30	100%	0.00	2	2:0
2.	Edgars Masaļskis	1	59:50	20 no 25	80.0%	5.01	0	3:5
3.	Ivars Punnenovs	0	0:00	–	–	–	0	–

*

Latvijas izlases vārtsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

	vārtsargs	dz.	sp.	min:sek	GA	sods	MM
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	1	60:00	0.00	2	2:0
2.	Ivars Punnenovs	1994.	2	91:07	1.32	0	5:2
3.	Elvis Merzļikins	1994.	1	28:88	2.11	0	2:1
4.	Ervīns Muštukovs	1984.	1	20:00	3.00	2	1:1
5.	Edgars Masaļskis	1980.	3	179:11	3.01	0	7:9
6.	Jānis Kalniņš	1991.	2	100:00	5.40	0	1:9
–	Rihards Cimermanis	1993.	0	0:00	–	0	–

*

Plašākam skatam:

• Slovakia Cup 2014 spēļu statistika – hockeyslovakia.sk (pret Slovākiju; pret Norvēģiju)
• Šī pavasara pārējo spēļu statistika: tepat (pret Somiju; pret Krieviju; pret Franciju)
• Par izlases sastāva komplektāciju, aizsargu atlasi utt. (autors Jānis Matulis) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Elvis Merzļikins dodas prom – sportacentrs.com
• Ervīns Muštukovs, Mārtiņš Gipters, Masksims Širokovs prom – apollo.lv

[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts spēlē pret Francijas izlasi 2014. gada 26. aprīlī.  Foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profilsfacebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše).]

Latvija pēc Krievijas. Izlases komplektācijas stāvoklis

Pret Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenēto Krievijas izlasi mūsējie “uzstājās” pieklājīgi – 2:3 un 1:0. Kā saka, jebkura Krievija ir nopietns pārbaudījums. Šoreiz Krievijas valstsvienība kalpo par smilšpapīru vai, drīzāk, par ēveli sastāva slīpēšanai un kandidātu atlasei. Kādas ir Latvijas izlases kontūras, cipari pēc Krievijas, un kurus vīrus vēl gaidām palīgā?

Pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi Latvijas vastsvienības sastāvā uzspēlēja 30 vīru – bez maz visi, kas 18. -19. aprīlī bija izlases rīcībā un nodarbojās valstsvienības treniņos. Pret Krievijas komandu neuzspēlēja tikai vārtsargs Jānis Kalniņš, potīti savainojušais un nelielu pauzi paņēmušais vārtsargs Ervīns Muštukovs, kā arī IIHF oficiālo sodu gaidošais uzbrucējs Vitālijs Pavlovs. Visi pārējie, kas ir treneru “rokās” varēja atrādīties spēlēs pret Znaroka izlasi. Dažiem izdevās labi, citiem – dažādi.

Gaidām snaiperus?

Abu spēļu summā pret Krievijas izlasi laukumā devās 16 uzbrucēji, bet kopā ar iepriekšējām divām “somu spēlēm” izlases kandidātu lokā ir uzspēlējis 21 uzbrucējs. Pēc Latvijas – Somijas izlašu spēlēm kandidātu loku jau pametuši uzbrucēji Edijs Brahmanis, Edgars Kļaviņš, Artūrs Kuzmenkovs, Miks Lipsbergs, Artūrs Ozoliņš, kā arī pārbaudes spēlēs pie teikšanas netikušie Toms Andersons un Artūrs Mickēvičs.

Drīzumā tiek solīta lielā tīrīšana kandidātu rindās, ko faktiski varēs atļauties veikt pēc tam, kad izlases rīcībā būs ieradušies papildspēki. Saskaņā ar LHF sniegto informāciju, izlasē tiek gaidīti uzbrucēji Lauris Dārziņš, Kaspars Daugaviņš, Zemgus Girgensons, Ronalds Ķēniņš (tikko kā Šveices čempions!), Aleksandrs Ņiživijs, Miķelis Rēdlihs, Herberts Vasiļjevs. Kandidātu lokā esot doma pārbaudīt arī Čehijā sezonu pabeigušo Lauri Bajarunu un, iespējams, arī vēl kādu jauno uzbrucēju, kurš būs noslēdzis sezonu Kanādas junioru līgās. Vēl arī neesot pateikts tāds stabils Mārtiņa Karsuma galavārds attiecībā uz spēlēšanu Minskā; vismaz publiski – nē.

Statistiski veiksmīgākais uzbrucējs “krievu spēļu” summā ir Juris Štāls (pa labi novietotā attēlā), kuram sanācis gan vārtu guvums, gan pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt, izlases pavasara četru spēļu summā rezultatīvākais ir Juris Upītis, kuram 4 spēļu summā 2 punkti (1+1).

Kopumā Latvijas izlasei četru pārbaudes spēļu summā ir izdevušies pieci vārtu guvumi, kas nav tā baigi daudz… Bet ar pieticīgo 1:0 ir izdevies pat uzvarēt Krievijas valstsvienību. Te gan jācitē Krievijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks, aptuveni: “Šajā sagatavošanās stadijā nav jēgas ieciklēties uz rezultātu“. To gan viņš teica par savu izlasi, bet tam, rādās, nav izšķiroša nozīme. Katrā gadījumā, ir skaidrs, ka rezultāta “taisītāji” un snaiperi Latvijas izlasē vēl tiek gaidīti…

Pēc Krievijas sparinga uzbrucēju rindās, izskatās, ka soli uz čempionāta komplektu ir spēris Krievijas VHL līgā spēlējošais Kaspars Saulietis (pirmajā attēlā #18). Viņš bija īpaši manāms pirmajā (18. aprīļa) spēlē pret Oļega Znaroka trenētajiem vīriem. Orķestra “skanējumu” nebojāja, piemēram, arī abi debitanti Roberts Lipsbergs un Jānis Ozoliņš, taču pasaules čempionātam ar “nebojāšanu” var nepietikt. Un tas attiecas ne tikai uz debitantiem, bet arī jau izlasē pieredzējušākajiem, kuri arī “nebojāja”.

Statistiski bēdīgākais starp uzbrucējiem ir Mārtiņa Cipuļa “sausais atlikums” – lietderības koeficients sliktākais (-2), mikromaču vārtu guvumu starpība švakākā (0:2), kas, jādomā, Cipuļa atrašanos Minskas sarakstā diez vai ietekmēs. “Mīnus” statistikas griezumā der pieminēt arī Kobu Jasu, kuram it kā pa nullēm arī lietderība un mikromaču summa, tomēr vienā spēlē ir sakrātas 4 soda minūtes, kas pelnītas uzbrukuma zonā, veicot liekus vingrinājumus…

Latvijas uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Juris Štāls	1982.	2	1+0	+1	1:1	2	0
2.	Juris Upītis	1991.	2	1+0	±0	1:0	1	0
3.	Roberts Bukarts	1990.	2	1+0	±0	1:1	4	0
4.	Miks Indrašis	1990.	1	0+1	+1	1:0	0	0
	Roberts Lipsbergs	1994.	1	0+1	+1	1:0	0	0
6.	Kaspars Saulietis	1987.	2	0+1	±0	1:0	5	0
7.	Roberts Jekimovs	1989.	2	0+1	±0	1:1	2	0
8.	Māris Bičevskis	1991.	2	0+0	±0	1:0	1	2
9.	Armands Bērziņš	1983.	2	0+0	±0	1:1	4	2
10.	Jānis Ozoliņš	1989.	1	0+0	±0	0:0	1	0
	Gunārs Skvorcovs	1990.	1	0+0	±0	0:0	1	0
	Aleksejs Širokovs	1981.	1	0+0	±0	0:0	1	0
13.	Koba Jass	1990.	1	0+0	±0	0:0	1	4
14.	Andris Džeriņš	1988.	2	0+0	-1	0:1	3	0
	Gints Meija	1987.	2	0+0	-1	0:1	3	0
16.	Mārtiņš Cipulis	1980.	1	0+0	-1	0:2	3	0

*

Kurš būs astotais aizsargs?

Pret Krievijas izlasi “analīzes nodeva” 12 aizsargi. No Somijā spēlējušā aizsargu komplekta neviens nebija atbrīvots, kas liecina par ļoti nopietnu izpēti šajā ampluā. Tiesa, pēc Somijas izbraukuma no Latvijas izlases kandidātu loka tika atbrīvoti pāris aizsargu, kuri pārbaudes spēlēs vismaz šosezon tā arī neuzspēlēja, – Edgars Dīķis un Rūdolfs Kalvītis.

Aizsargu rindās tiekot gaidīts viens papildinājums – Čehijā sezonu noslēgušais Māris Jass. Atgādinājumam – virkne aizsargu izlasei dažādu iemeslu dēļ palīdzēt nevar, t.sk.: Jānis Andersons, Oskars Bārtulis, Oskars Cibuļskis, Ralfs Freibergs, Sandis Ozoliņš, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Arvīds Reķis. Kam veselība un trauma, kam ģimene un vecums, kam neatrisināti jautājumi IIHF dopinga lietās. Jāpiebilst, ka otrajā spēlē pret Krieviju traumu guva sev atvēlētajā laikā salīdzinoši pieklājīgi nospēlējušais aizsargs Ēriks Ševčenko, kuram, saskaņā ar trenera Toma Kūlena vērtējumu, sezona ir beigusies.

Šādos apstākļos katrs izlases kandidātu lokā ietilpstošs aizsargs ir neobjektīvi lielākā vērtībā. Nebūtu pārsteigums, ja valstsvienības sastāva komplektētāji atkal atcerētos, piemēram, Aleksandra Jerofejeva, Mārtiņa Jakovļeva vai Ņikitas Koļesņikova telefona numurus. Vai vēlreiz “iesauktu” pirms Somijas spēlēm atbrīvotos… Tomēr laika līdz čempionātam ir maz, kas nozīmē, ka uzsvars tiek likts uz aptverē esošajiem.

Spēlēs pret Krievijas izlasi statistiski veiksmīgākais aizsargs ir bijis kapteinis Rodrigo Laviņš, (pa labi novietotā attēlā #2), kuram 2 spēļu summā saskaitīts pozitīvs lietderības koeficients (+1), labākā mikromaču vārtu starpība (3:1) un rezultatīva piespēle. 19. aprīlī spēlē pret Krieviju viens no vērtīgākajiem spēlētājiem bija aizsargs Kristaps Sotnieks.

No pārbaudes spēlēs redzētajiem aizsargiem vieta izlasē varētu būt “rezervēta” pieciem: Guntim Galviņam; Artūram Kuldam; Rodrigo Laviņam; Jēkabam Rēdliham; Kristapam Sotniekam. Šķiet, tuvāk pasaules čempionātam pietuvojies arī Maksims Širokovs. Ja treneri paliks pie pasaules čempionāta ierastās laukuma spēlētāju proporcijas (8 aizsargi + 14 uzbrucēji), tad vakantas atliek divas aizsargu vietas. Uz vienu no tām prognozējami pretendēs Māris Jass. Kurš būs astotais? Skaidrs, ka izlases vigvamā gaidītais galvenais treneris Teds Nolans nāks ar savu olekti (mērauklu), bet daudz izvēles viņam nebūs.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

f	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Rodrigo Laviņš C	1974.	2	0+1	+1	3:1	1	2
2.	Artūrs Kulda	1988.	1	0+0	+1	1:0	1	0
3.	Ēriks Ševčenko	1991.	2*	0+0	±0	1:0	0	0
4.	Maksims Širokovs	1982.	1	0+0	±0	1:1	1	0
5.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	1	0+0	±0	0:0	1	0
6.	Mārtiņš Gipters	1989.	1	0+0	±0	0:0	0	0
	Mārtiņš Porejs	1991.	1	0+0	±0	0:0	0	0
8.	Kristaps Sotnieks	1987.	1	0+0	±0	0:0	4	2
9.	Agris Saviels	1982.	1	0+0	±0	0:1	1	0
10.	Guntis Galviņš	1985.	1	0+0	±0	0:1	0	0
11.	Jānis Jaks	1995.	2	0+0	-1	0:1	1	2
12.	Artūrs Salija	1992.	1	0+0	-1	0:1	0	2

*

Par daudz vārtsargu?

Pārbaudes spēļu gaitā skaidrāka paliek arī vārtsargu ierinda. Četru spēļu laikā ir atrasts spēles laiks četriem vīriem “pēdējā instancē”. Uz Somiju palīgā tika saukts arī piektais – Rihards Cimermanis, taču pie spēles laika netika un izlases nometni pameta drīz pēc Somijas izbraukuma.

“Krievu spēlēs”  Latvijas izlases vārtsargu postenis pat izskatījās stabilāks par citiem ampluā. Edgars Masaļskis (pirmajā attēlā #31) ir formā un ierindā. Lielisku debijas spēli pret Krievijas izlasi aizvadīja Šveicē skolotais un spēlējošais 19 gadus jaunais talants Ivars Punnenovs (pa labi novietotā attēlā). Izlases aptverē vēl ir Jānis Kalniņš. Valstsvienības tuvumā ir arī vārtsargs Ervīns Muštukovs, kurš savainoja potīti pirmajā spēlē pret somiem un bija spiests atpūsties. Punnenova priecējošā debija ir nopietns pieteikums konkurencē ar Muštukovu un Kalniņu, kā arī samazina nepieciešamību “izsaukt”, piemēram, izlasei palīdzēt gatavo Elvi Merzļikinu. Neskatoties uz to, arī Merzļikins esot ceļā uz izlases kandidātu nometni.

Protams, izlasē tiek gaidīts Kristers Gudļevskis. Pagaidām viņa Tampa Bay Lightning izslēgšanas spēļu sērijā ar 0-3 iedzen (zaudē) Monreālai, bet fārmklubam Syracuse Crunch sezona beigusies bez play off. Protams, ir iespēja, ka Lightning “izvelk” un Latvijas izlasei Gudļevski neredzēt… Bet, ja tomēr “redzēt”, tad trešā vārtsarga postenim no pārbaudes spēlēs redzētajiem vislabāk atrādījies tieši Ivars Punnenovs. Tiesa, vēl paredzētas 4 pārbaudes spēles un Nolana “acs”. Ka trešajam vārtsargam IR JĒGA, atkāpe jāmeklē pērnajā pasaules čempionātā, kurā Gudļevskis neieradās ne kā pirmais, ne otrais.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

	vārtsargs	dz.	sp.	min:sek	U-Z	atv. met.	atv. %	GAA	„0”
1.	Ivars Punnenovs	1994.	1	60:00	1-0	49 no 49	100%	0.00	1
2.	Edgars Masaļskis	1980.	1	59:21	0-1	45 no 48	93.75%	3.03	0

*

Uzziņām:

• Spēlētāju statistika spēlēs pret Krievijas izlasi – eurohc.stats.pointstreak.com (18. aprīlī; 19. aprīlī)
• Latvijas izlases komplektācijas statuss (2014-04-17) – lhf.lv
• Latvijas izlases statistika pret Somijas izlasi 10., 11. aprīlī: tepat

[Pirmā (Kaspara Saulieša un Edgara Masaļska), trešā (Edgara Masaļska un Rodrigo Laviņa), ceturtā (Ivara Punnenova) un noslēdzošā foto avots: Latvijas Hokeja federācijas profils facebook.com lapā (autors: Mārtiņš Aiše). Jura Štāla  foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Latvijas izlases kandidāti pēc spēlēm Somijā

Divreiz 1:5. Nav īpaši priecīga bilance, bet no stresa glābj doma, ka tās ir pārbaudes spēles, kurām “piedāvājam” pārbaudāmus kandidātus un no pasaules čempionātam paredzētā komplekta attālinātu sastāvu. Tomēr, kas zin… Piemēram, aizsargu izvēle ir diezgan sašaurināta; un arī citos posteņos ne viss olimpiskais komplekts būs pieejams. Kā tad izskatījās Latvijas izlase aprīļa sākuma versijā?

Pret Somijas valstsvienību aizvadīto spēļu “pēcgaršu” mazāk veido sāpe par rezultātu vai kāda kandidāta meistarības trūkumu. Kādi, nu, esam, tādiem ir jāspēlē. Izmisumā nedzen arī visu līdzjutēju pamanītais statistikas elements – metienu skaits, kas divu spēļu summā ir 20:97 somu labā. Pieņemsim, ka somi met bez savas jēgas, bet “latviešu hokeja” īpatnība ir mest reti, bet trāpīgi.

Matus plēst nav jēgas, jo, neskatoties uz nosaukumu Euro Hockey Challenge, tās ir pārbaudes spēles ar primāro uzdevumu – pārbaudīt. Tāpat arī fiziskajai formai ideālai jābūt maija nevis aprīļa sākumā. Bet… Degsme un pašmotivācija ir nepieciešama jebkurā gadījumā, t.sk. “draudzības” spēlē. Spēles pret Somiju nav svarīgākās šajā sezonā, taču atdeve bija tas elements, kas pietrūka. Skaidrs, ka pārbaudes spēles nav vieta, kur “lauzt kaulus” un rādīt raksturu. Taču pragmatiskie aprēķini – nevēlēšanās satraumēties un ar to zaudēt labo iespēju iekļūt izlases sastāvā – var gadīties aplami. Vieta valstsvienībā var nebūt garantēta un katra pārbaudes spēle var kļūt pa pēdējo šosezon. Neskatoties uz to, ka viss olimpiskais sastāvs nebūs “uz strīpas”. Attiecīgi lielai daļai spēlētāju katra pārbaudes spēle pēc būtības var būt svarīgākā spēle sezonā. Esam taču redzējuši, ka var, ja grib…

Jekimovs – A. Širokovs – Štāls

Bija tas gadījums, kad izlases kontekstā nereti ceturtās maiņās spēlētājiem bija jākļūst par pirmo maiņu – vilcējiem un lokomotīvēm. Ko arī ikdienas darbos vīri darījuši savās “pamatdarbavietās” – Aleksejs Širokovs Šveices NLB (otrajā līgā) un Juris Štāls Slovākijas ekstralīgā. Bet Roberts Jekimovs vispār ir mūsu izlases “somu speciālists” – Somijā aizvadījis jau piekto sezonu, no kurām 3 visaugstākajā līmenī.

Tomēr somu kandidātu izlase bija “ne pa zobam” arī pirmajai maiņai. Labā ziņa – pirmajā spēlē šis uzbrucēju virknējums bija vienīgais, kurš nepieļāva vārtu zaudējumu (pa nullēm bija arī īsu brīdi spēlējušais Artūrs Kuzmenkovs). Bet otrajā spēlē tieši šī maiņa vai, precīzāk, Alekseja Širokova individuālās prasmes nodrošināja vienīgo vārtu guvumu pret somiem. Tomēr summā sanāca mazizteiksmīgi vai vāji, ja prasa ka no pirmās maiņas. Iemetienus diemžēl somu statistiķi precīzi uzskaitīja tikai pirmajā spēlē, un tur ainava bēdīga – Širokovam 36,4% (4 no 11), Štālam 0% (0 no 6). Summā – 23,5%, kas arī parāda iniciatīvas iespēju proporciju.

Bukarts – Džeriņš – NN

Uzbrucēju tandēms atpazīstams kā Rīgas Dinamo, tā agrāku izlases spēļu kontekstā; tāpēc tika saskatīts kā saspēlētākais un no tā arī gaidīts kaut kas “taustāms”. Neatkarīgi no tā, ka trešais uzbrucējs mainījās – pirmajā spēlē galvenokārt Miks Lipsbergs, mazliet – Artūrs Kuzmenkovs, otrajā – Edijs Brahmanis.

Maiņas pozitīvā iezīme – Džeriņš pirmajā spēlē iemetienos pildīja centra uzbrucēja virsnormu – 72,7% (8 no 11), bet summā… Tieši Robertam Bukartam un Andrim Džeriņam ir bēdīgākais lietderības koeficients starp uzbrucējiem (-3; tāds arī A. Širokovam); visi trīs vārtu zaudējumi piedzīvoti, spēlējot vienādos sastāvos. Abi vīri kā olimpiskās izlases piektā maiņa palika faktiski kā vieni no pirmajiem aiz Olimpiādes strīpas, kas nozīmē, ka olimpiskā komplekta iztrūkuma gadījumā tieši viņi būtu starp pirmajiem, kam vieta pasaules čempionāta sastāvā būtu droša. Sagatavošanas posmā atliek vēl dažas spēles, kurās “drošumu” apliecināt. Spēles pret Somiju “garantijas” nedeva.

Upītis – Bičevskis – Skvorcovs

Pateicoties Gunta Galviņa līdzdalībai, maiņas uzbrucēju defekts pārvērtās par efektu – pie rezultatīvām piespēlēm tika Gunārs Skvorcovs un Juris Upītis (pa labi novietotā attēlā). Maiņas iemetienu statistika pirmajā spēlē gan ļoti bēdīga – Mārim Bičevskim 18,8% (3 no 16). Taču uz kopējā Latvijas valstsvienības komplekta fona šī maiņa statistiski izskatās normāli – vienīgais uzbrucēju virknējums, kuram ir neitrāls lietderības koeficients (pa nullēm arī Kuzmenkovs un aizsargs M. Širokovs), bet pārējiem lietderība ir mīnusos. Ja puiši turpinās “pielikt”, tad ir spējīgi kopā vai pa vienam turpināt pretendēt uz čempionāta ceturtās maiņas vakancēm.

Kļaviņš – A. Ozoliņš – NN

Viena no uzbrucēju kombinācijām, kuru hokeja interesenti gaidīja ar lielāku interesi nekā izlasē vai Dinamo sastāvā bieži redzētus spēlētājus. Edgars Kļaviņš – 21 gadu jauns debitants ar Zviedrijas līgu (t.sk. stiprākās – SHL) pieredzi, Artūrs Ozoliņš – viens no sava laika (dz. 1988.) talantīgākajiem centra uzbrucējiem ar labiem auguma parametriem, turklāt aizvadījis salīdzinoši labu sezonu Krievijas otraja līgā – VHL. Abiem pirmajā spēlē “pievienots” Edijs Brahmanis, otrajā – Artūrs Kuzmenkovs.

Skaidrs, ka daži izlases treniņi nevarēja vīriem “ieaudzināt” tādu saprašanos, lai varetu gaidīt spilgtu rezultātu. Tādēļ arī “somu spēlēs” bija jāpilda 3. un 4. maiņas funkcijas. Mikromaču vārtu starpība bēdīga (0:3); tā kā viens vārtu zaudējums mazākumā, tad lietderība abiem pa -2. Ozoliņš iemetienos pirmajā spēle 25,0% (2 no 8). Statistika paliek statistika, bet būtu interesanti redzēt šos spēlētājus arī kombinācijā ar citiem uzbrucējiem, arī ar nopietnākiem uzdevumiem. Tad arī varētu pārliecināties, vai šosezon izlases kontekstā cerības ir tukšas vai pamatotas.

Brahmanis, Kuzmenkovs, M. Lipsbergs

Interese par plašāku kandidātu loku un Edija Brahmaņa veiksmīgā sezona Baltkrievijas čempionātā (49 punkti 47 spēlēs regulārajā sezonā) ir tie faktori, kas veicināja jau pirms gadiem 10 debitējušā uzbrucēja iekļaušanu izlases kandidātos atkal. It kā no kopējā orķestra, kas bija itin pelēks, ārā nekrita. Kļūdas un nopietni trūkumi aizsardzības darbos bija vairumam. Taču “sausais atlikums” ir nedaudz zem vidējā: lietderība -2; mikromači 0:2; visvairāk soda minūšu komandā (četras)… Abās spēlēs, neatkarīgi no partneriem (Kļaviņš – A.Ozoliņš; Bukarts – Džeriņš) sniegums statistiski identisks (zaudēti mikromači vienādos sastāvos ar vienu vārtu starpību).

Artūrs Kuzmenkovs (pa labi novietotā attēlā) ir viens no tiem uzbrucējiem, kuram izdevies saglabāt neitrālu statistiku, “nesabojājot” ne mikromačus, ne lietderības koeficientu. Jāpiebilst, ka bija viens no tiem, kas saņēma mazāk spēles laika – pirmajā spēlē tikai 3. perioda gaitā aizstājot Miku Lipsbergu (virknējumā ar Bukartu un Džeriņu), otrajā spēlē ceturtajā maiņā (ar Kļaviņu un A. Ozoliņu). Acīmredzot galvenais uzdevums bija nezaudēt vārtus, kas arī tika izpildīts. Būtu taisnīgi, ja viņam sniegtu iespēju pacīnīties vēl.

Otrs mazāk spēlējušais uzbrucējs Miks Lipsbergs pie teikšanas tika lielākajā daļā pirmās spēles, kurā bija “piekombinēts” virknējumā ar Bukartu un Džeriņu. Vienas spēles laikā kopā ar biedriem “apstāvēja” divus vārtu zaudējumus. Uz kopējā fona “-2” nav katastrofa, taču pagaidām ir maz argumentu “par”. Ja būs vēl iespēja sevi parādīt šopavasar, būs ļoti jācenšas…

Latvijas izlases uzbrucēju statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

* Aleksejam Širokovam pointstreak.com statistikas uzskaitē pirmajā spēlē fiksētas 2 soda minūtes, bet tas bija komandas sods par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Tajā pašā spēlē 2 soda minūtes “ieskaitītas” arī Edgaram Kļaviņam, kurš tās “atsēdēja” vaininieka – vārtsarga Ervīna Muštukova – vietā.

Galviņš – J. Rēdlihs

Tika piedāvāts ka pirmais aizsargu pāris, gaidot arī attiecīgu pienesumu. Vai tika sagaidīts? Uz kopējā fona, kas, jāatkārtojas, nebija stingrākais, bija normāli. Abi bija klāt viena vārtu guvuma laikā, turklāt Guntis Galviņš (pa labi novietotā attēlā) bija viens no divu vārtu autoriem. Kopumā atzinīgi vērtējama Galviņa pieslēgšanās uzbrukumiem. Pārbaudes spēles paliek pārbaudes, bet no abiem noteikti tiks gaidīts adekvāts sniegums pasaules čempionātā.

Porejs – Saviels

Abi Latvijas Virslīgā savas sezonas lielāko daļu pavadījušie aizsargi tika sakomplektēti vienā pārī. “Iekrist” nācās kā kopā, tā atsevišķi… “Sausais atlikums” – bēdīgākā mikromaču vārtu starpība izlasē (abiem 0:4) un arī švakākais lietderības koeficients starp aizsargiem (Mārtiņam Porejam -3; Agrim Savielam -4). Iespējams, pie vainas “pavasarīgais” hokejs, kopējais izlases ne-sniegums aizsardzībā vai somu hokeja potenciāls, taču, pat ņemot vērā šī brīža pieticīgo konkurenci aizsargu rindās, abiem vīriem būs sevi jāpierāda, lai reāli pretendētu uz Minskas komandējumu.

Laviņš – M. Širokovs

Trešajā aizsargu pārī tika sakomplektēts šī brīža kapteinis Rodrigo Laviņš un Šveices NLB (2.) čempionātā jau otro sezonu spēlējošais Maksims Širokovs (pa labi novietotā attēlā), kurš savulaik jau bija nokļuvis Latvijas izlases un arī Rīgas Dinamo redzeslokā. Abi salīdzinoši pieredzējušie aizsargi tāpat kā pārējie uzspēlēja arī atsevišķi, “asistējot” debitantiem Gipteram un Jakam; tādēļ arī statistiski atšķirīgs sniegums. Maksimam Širokovam otrā spēle izdevās kā vienīgajam plusos (mikromaču vārtu summa 1:0). Attiecīgi M. Širokovs ir vienīgais aizsargs, kuram abu spēļu summā izdevies neitrāls lietderības koeficients. Kopumā labs pieteikums “pretenzijām” uz vietu sastāvā. Savukārt Laviņš ne tikai atkārtoja Ņiživija rekordu – visvairāk spēļu izlases pieteikumā, bet arī tika atzīts par otrās spēles labāko spēlētāju Latvijas vienībā (pirmajā spēlē – Galviņš).

Gipters, Jaks

Debija ir notikusi, abi aizsargi sāka pirmās spēles trešajā periodā un turpināja visas otrās spēles gaitā, spēlējot rotējošos pāros kopā ar pārējo virknējumu aizsargiem. Abi tika laukumā arī skaitliskajā mazākumā un acīmredzami “ārā nekrita”, lai gan negludumus varēja atrast arī viņu izpildījumā. Tādēļ arī “neskarti” nepalika – abiem lietderība salīdzinoši nelielā mīnusā (-1). Katrā gadījumā, pēc “lielākiem” debitantiem izskatījās viens otrs cits ar lielāku pieredzi izlasē. Bet vai ar to pietiks, lai turpinātu atrašanos kandidātu lokā?

P.S.

Atgādinājumam jāmin, ka aizsargu ierinda pasaules čempionātam provizoriski izskatās diezgan “cietusi”. No olimpiskā sastāva palīdzēt nevarēšot vismaz pieci (S. Ozoliņš, Kr. Rēdlihs, Pujacs – dēļ personīgiem iemesliem; Reķis – trauma; R. Freibergs – dopinga lieta). Joprojām ierindā nav Oskars Cibuļskis. Izlases rīcībā no olimpiskā komplekta pagaidām ir tikai Kristaps Sotnieks, bet sezonu KHL tikko beiguši un izlases treniņos vēl nav nonākuši Oskars Bārtulis un Artūrs Kulda. Interesanti, kāds aizsargu komplekts tiks piedāvāts izlases nākamajām spēlēm – pret Krievijas izlasi.

Latvijas izlases aizsargu statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

Muštukovs

Lai arī vārtsargs Ervīns Muštukovs (attēlā raksta noslēgumā) uz spēlēm pret Somiju devās kā pirmais numurs, viņam vien sanāca viens pilns periods spēles laika (20:00), kurā statistiskais sniegums bija vairāk neka pieklājīgs. 95,0% atvairītu metienu (19 no 20) pret Somijas izlasi ir apsveicams sniegums. Taču ar 20 minūtēm spēles laika ir par maz, lai varētu salīdzināt vārtsargu sniegumu. Arī Jānim Kalniņam (attēlā pa labi) statistika pēc otrās spēles 20 minūtēm bija lieliska, un arī pēc otrā – laba. Nav vairs iespējams uzzināt, vai traumas atsvaidzināšana nepaglāba Muštukovu no statistikas “sabojāšanas”; katrā gadījumā, kad sakops potīti, joprojām būs viens no galvenajiem pretendentiem uz vietu Minskas komplektā.

Kalniņš

Debija Latvijas izlasē ir iegadījusies pret Somiju, kas arī trešajā, ceturtajā, piektajā sastāvā ir “ciets rieksts” Latvijas aktuālajam komplektam. Ne bez kļūdām, bet arī 88,3% atvairītu metienu Latvijas valstsvienības aizsardzības robu kontekstā ir pat labi. Pēc otrās spēles pirmā perioda bija atvairījis 100% (visus 15 metienus), pēc diviem – 93,8% (30 no 32), bet turpinājumā “kāršu namiņš” izrādījās visa izlases aizsardzība kopumā. Interesanti būtu aplūkot Jāņa Kalniņa sniegumu vēl kādā spēlē, kurā debijas “debijas drudzis” būtu tālāk aiz muguras un uz laukuma – nopietnāks Latvijas izlases komplekts. Būs “jāiesvīst”, lai arī turmāk pretendētu uz vietu sastāvā.

Latvijas izlases vārtsargu statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

* Pointreak.com uzskaitē Ervīna Muštukova sods ieskaitīts Edgaram Kļaviņam.

Uzziņām:

• Spēļu ststistikas uzskaites (nav lietderības koeficienta, mikromaču; neprecizitātes soda minūtēs) – pointstreak.com (10. aprīļa spēle; 11. aprīļa spēle)

[Andra Džeriņa un Jura Štāla (pirmais) foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Alekseja Širokova foto – spēlē pret Dānijas izlasi 2012. gada 14. maijā; foto avots: championat.com. Jura Upīša foto avots: dinamoriga.eu. Artūra Kuzmenkova foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Somijas U-20 izlasi 2012. gada 26. decembrī; foto avots: worldjunior2013.com. Gunta Galviņa un Maksima Širokova fotoattēli fiksēti Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 30. aprīlī; abu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Kalniņa foto fiksēts kādā no U turnītiem; foto avots: hsccsikszereda.com. Ervīna Mustukova foto fiksēts Latvijas izlases treniņā 2014. gada 5. februārī; foto autors: Āris Zobens.]

Jaunas sejas izlasē…

10. un 11. aprīlī Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros Latvijas izlase aizvadīs spēles pret Somijas valstsvienību. Pirms došanās pie somiem Latvijas izlasei 7. un 8. aprīlī Ozolniekos norisinās sagatavošanās posms, kuram atlasīti 34 spēlētāji – 18 uzbrucēji, 12 aizsargi, 4 vārtsargi. Daudz “jaunu seju”, no kurām prāva daļa pieaugušo izlases kontekstā uzlūkota pirmoreiz.

Patiesībā lielākā daļa no Ozolnieku “komplekta” izlasē ir jau spēlējuši vismaz pārbaudes spēlēs. Tikai deviņiem biogrāfijā nav atzīmēta neviena spēle nacionālajā izlasē. Pārējiem 25 vīriem šādas spēles lielākā vai mazākā apjomā ir fiksētas. Tomēr jāņem vērā, ka tik liels apjoms “iesācēju” izlases komplektā nav bieža parādība. Tiesa, izlases aprīļa sākumā izlases treniņos ir pieejami arī Latvijas izlases “veterāni” ar ļoti cienījamu spēļu skaitu valstsvienībā – aizsargs Rodrigo Laviņš (215 spēles), uzbrucējs Aleksejs Širokovs (163 sp.), vārtsargs Edgars Masaļskis (131 sp.), uzbrucējs Juris Štāls (118 sp.), aizsargs Guntis Galviņš (106 sp.).

“Raibās” uzbrucēju rindas

No Latvijas olimpiskās izlases sastāva ir divi uzbrucēji – Koba Jass un Juris Štāls, kuri turklāt nenospēlēja visas valstsvienības spēles Sočos, bet tika rotēti. Toties ar skatu nākotnē uzbrucēju rindās tiek pārbaudīti nesen junioru vecumu pāraugušie Toms Andersons. Edgars Kļaviņš un Artūrs Kuzmenkovs (visi dzimuši 1993. g.), no kuriem pēdējais (Kuzmenkovs) izlasē jau skaitās uzspēlējis. Bez izlases spēļu prakses vēl divi “jauniesauktie” uzbrucēji – Jānis Ozoliņš (1989.) un Miks Lipsbergs (1991.). Kopumā septiņiem uzbrucējiem (no 18) ir pieaugušo pasaules čempionātu pieredze.

Ozolnieku treniņu veterāni-uzbrucēji (vecākie) ir jau nosauktie Širokovs (dz. 1981.) un Štāls (dz. 1982.), kā arī šo sezonu Baltkrievijas ekstralīgā aizvadījušais Edijs Brahmanis (dz. 1983.; attēlā pa labi #71). Jāatgādina, ka Brahmanis izlasē debitēja pirms gadiem desmit – 2003. gada novembrī turnīrā Odensē (Dānijā). Oficiālā statistika viņam uzskaita 12 spēles izlasē. Acīmredzot salīdzinoši veiksmīgā sezona HK Gomeļ ierindā ir veicinājusi izlases sastāva komplektētāju interesi par 30 gadus veco uzbrucēju.

Bet visādi citādi, pirms “somu spēlēm” izlases siets izskatās aptverošāks nekā dažu citu gadu pirms pasaules čempionāta. Protams, nav iespējams apskatīt un noskatīt visus potenciālos izlases personāžus – kam izslēgšanas spēles, kam traumas, bet kopumā kompānija vēl pirms Ozolnieku treniņiem tika skatīta vai uz papīra atķeksēta diezgan “raiba”.

Ozolniekos uzbrucēju pārstāvniecība ir bez Ziemeļamerikas, toties ietverot Baltkrievijas, Čehijas, Francijas, Krievijas, Norvēģijas, Slovākijas, Somijas, Šveices, Ukrainas un Zviedrijas dažāda līmeņa čempionātus. Kopā ar aizsargiem un vārtsargiem ģeogrāfiju paplašina arī Dānija, Kazahstāna, Lielbritānija, Ungārija, kā arī ASV. Konkrēts “zooparks”…

Latvijas izlases kandidāti – UZBRUCĒJI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

* Šajā tabulā un zemāk līgu saīsinājumi atbilstoši attiecīgās valsts līgas rangam. Piem., Šveices NLB – SUI 2., Zviedrijas SHL – SWE 1., Krievijas VHL – RUS 2. utt. ** Tomam Andersonam fiksēta arī vismaz viena spēle HC Thurgau junioru komandā. *** Jānis Straupe dalību izlases treniņos pātraucis.

Eksperimentālā aizsardzība?

Latvijas izlases aizsargu kandidātu komplekts ir ne mazāk eksperimentāls kā uzbrucēju rindas. No olimpiskā sastāva treniņos pirms Somijas spēlēm ir tikai Kristaps Sotnieks (attēlā pa labi). Ar pasaules čempionātu vai agrāku olimpiāžu pieredzi arī Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Jēkabs Rēdlihs un Agris Saviels. Laviņš sākotnēji kandidātu sarakstā Ozolnieku treniņiem nebija iekļauts, taču izlases pārstāvji atzīst, ka aizsargu ierindā ir nopietnas problēmas. Tapēc arī pieaicināts 39 gadus vecais veterāns, kurš tad arī ir šī izlases komplekta pieredzējušākais spēlētājs. Starp vecākajiem arī minētie Rēdlihs-vidējais, Saviels un arī Maksims Širokovs – visi dzimuši 1982. gadā. Visiem 31-32 gadi.

Bet uz pārbaudi ir divi junioru vecuma aizsargi – Rūdolfs Kalvītis un Jānis Jaks. Bez izlases spēļu pieredzes arī Mārtiņš Gipters. Pārējiem it kā dalība pieaugušo valstsvienībā ir fiksēta, tomēr aizsargi Edgars Dīķis, Atrūrs Salija un arī Mārtiņš Porejs joprojām izlasei ir “jaunums”. Aizvadītajā nedēļā izlases kandidātu un Dinamo kopīgu treniņu ietvaros tika skatīti vēl daži aizsargi un arī uzbrucēji, kas liecina ne tikai par sastāva atlases “plašo skatu”, bet atgādina par realitāti, ka pasaules čempionātā nebūs pieejams viss olimpiskais sastāvs. Attiecīgi – ir jāmeklē, jātausta.

P.S. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir viens no diviem spēlētājiem, kas Latvijas izlasē aizvadījis visvairāk spēļu – viņam tādas ir 215. Ja treneri pārbaudes spēlēs “iesauc” arī Rodrigo Laviņu, tad viņam ir labas iespējas noķert un apdzīt Aleksandru Ņiživiju, kuram 217 spēles un kurš spēļu skaita ziņā ir valstsvienības līderis.

Latvijas izlases kandidāti – AIZSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

* Rodrigo Laviņš uz treniņiem aicināts jau pēc oficiālā saraksta publiskošanas (publicēts 3. aprīlī). ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

Meklējam “mūri”

Kamēr viens no izlases vārtsargiem (Kristers Gudļevskis) ir nodarbināts cīņu laukos Ziemeļamerikā, izlases komplektētāji četru kandidātu lokā pirms spēlēm pret Somiju ir iekļāvuši četrus. Arī divus no olimpiskā komplekta – Edgaru Masaļski un “hronisko trešo” Ervīnu Muštukovu. Jāpiebilst, ka Masaļskis Ozolnieku komplektā ir otrs “sirmākais” – viņam 34 gadi (attēlā pa labi).

Vēl divi kandidātos iekļautie ir pārbaudāmie un iepriekš izlases sastāvā vēl nespēlējušie – 21 gadu vecais Rihards Cimermanis un 22 gadus vecais Jānis Kalniņš. Abus būtu interesanti redzēt izlases pārbaudes spēļu kontekstā, kas jaunajiem vārtsargiem būtu labs izaicinājums. Cimermanis šosezon tā arī palika Dinamo “trešais numurs” reglamenta izpildei un bez spēles laika, spēļu praksi “lasot” jaunatnes līgā MHL. Savukārt Kalniņš bija “tālu no acīm” – Ungārijā, par kuras hokeja līmeni saprašana ir maz vai nemaz. Attiecīgi, vienīgais veids – redzēt “kaujas apstākļos”.

Latvijas izlases kandidāti – VĀRTSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

* DAB – pilns nos. Dunaújvárosi Acélbikák. ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

P.S.

Aizvadītajā nedēļā (līdz 3. aprīlim) starp kandidātiem arī bijuši uzbrucēji Rustams Begovs, Elvijs Biezais, Edgars Kurmis, Vitālijas Pavlovs (!), Deivids Sarkanis, Andris Siksnis un Raimonds Vilkoits, aizsargi Edmunds Augstkalns, Kristers Freibergs, Krišs Lipsbergs un Edgars Siksna.

Uzziņām:

• Video no 7. aprīļa treniņa – sportacentrs.com
• Oficiālais 7., 8. aprīļa treniņos aicināto kandidātu saraksts (vēlāk aicināts Rodrigo Laviņš, kas ārpus saraksta) – lhf.lv
• Izlases un Dinamo 3. aprīļa treniņspēles kopsavilkums un kandidātu atlases gaita – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF

[Rodrigo Laviņa un Kristapa Sotnieka foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Edija Brahmaņa foto avots: hcgomel.com (Denis Kulik). Edgara Masaļska foto avots: iihf.com.]

Tambijeva ceturtā sezona

Dinamo jaunatnes komanda HK Rīga pabeigusi savu ceturto regulāro sezonu jaunatnes čempionātā – MHL. Tagad Leonīda Tambijeva trenētajai jaunatnei priekšā sezonas “deserts” – MHL izslēgšanas spēles, kurās būs iespēja pacīnīties spraigākā gaisotnē un ar “augstākām likmēm”. Pretiniekos – EC Red Bull Salzburg jaunatnes komanda. Bet pagaidām: atskats uz HK Rīga ceturto regulāro sezonu un tās pienesumu.

Regulārās sezonas punktu raža šogad HK Rīga vienībai ir izdevusies četru sezonu salīdzinājumā vislabākā. 56 spēlēs iekrāti 104 punkti. Tieši tikpat punktu bija arī pirms gada, taču tam bija nepieciešams 64 spēles. Attiecīgi šosezon ir paņemti 61,91% no visiem punktiem, bet pērn – 54,17%. Šīs sezonas sniegums ļauj ierindoties 2. vietā Ziemeļrietumu divīzijā 10 komandu konkurencē (ieskaitot jau no sezonas sākuma nestartējušo  un 56 tehniskos zaudējumus saņēmušo Budapeštas Patriot SKEKS). Savukārt līgas kopvērtējumā rīdzinieki ierindojas 12. vietā, kas ir četru sezonu otrs labākais sniegums. Savā pirmajā MHL sezonā (2010./2011.) HK Rīga iekrāja mazāk punktu, bet ieņēma 9. vietu MHL koptabulā (virknējot pēc paņemto punktu %, jo komandām bija atšķirīgs spēļu skaits).

Šosezon HK Rīga izslēgšanas spēlēm kvalificējās jau salīdzinoši laicīgi un pārliecinoši. No katras MHL divīzijas 10 komandām play off-ā startēs 8 vienības, bet Dinamo jaunatne “pieteicās” kā divīzijas 2. vietas ieguvēja. Iepriekšējās divas sezonas izslēgšanas spēlēs rīdzinieki iekļuva pēdējā brīdī – ieņemot pēdējo iespējamo vietu savā konferencē (2012./2013.) vai divīzijā (2011./2012.). Tiesa, šosezon MHL play off spēlēs 32 komandas (no 40), bet iepriekšējos gados tās bija 16 komandas. Attiecīgi kvalificēšanās cīņai par līgas galveno trofeju vismaz teorētiski ir divreiz vieglāka, bet jāņem arī vērā, ka pretendentu skaits katru gadu pieaug. Taisnības pēc jāpiebilst, ka neskatoties uz “atviegloto” (paplašināto) kārtību, rīdzinieki izslēgšanas spēlēm ir kvalificējušies diezgan pārliecinoši.

HK Rīga komandas sniegums četrās MHL regulārajās sezonās un 3 play off turnīros:

sezona	sp.	punkti	punktu %	vieta div.	vieta konf.	vieta MHL	play off**
2010./11.	56	99	58.93%	2. (no 8)	3.(no 15)*	9. (no 29)*	1. k. (1/8) 0:3
2011./12.	60	90	50.00%	4. (no 8)	8. (no 16)	15. (no 32)	1. k. (1/8) 2:3
2012./13.	64	104	54.17%	–	8. (no 17)*	16. (no 33)*	1. k. (1/8) 0:3
2013./14.	56	104	61.91%	2. (no 10)	6. (no 20)	12. (no 40)	?

–

* 2010./2011. un 2012./2013. gadu sezonās vieta līgā un konferencē aprēķināta pēc izcīnīto punktu proporcijas (%), jo līgas komandām bija atšķirīgs spēļu skaits.

** Izslēgšanas spēlēs 1. kārta ir MHL astotdaļfināls, bet konferenču griezumā – konferences ceturtdaļfināls. Visos 3 līdzšinējos play off-os jau pirmajā sērijā HK Rīga ir piekāpusies Atlanti (iepriekšējais nosaukums – Mitiščinskije Atlanti) komandai.

Īstais juniors Maslovskis un citi. UZBRUCĒJI

Sezonas gaitā Tambijeva trenētajā kolektīvā oficiālajās MHL spēlēs laukumā devies kopumā 21 uzbrucējs. Četri no tiem šosezon ir tikuši pie lielāka vai mazāka spēles laika arī “lielajā” komandā Dinamo oficiālajās KHL spēlēs – Rustams Begovs, Artūrs Kuzmenkovs, Deivids Sarkanis, Andris Siksnis. Turklāt Begovs kā novembrī nokļuva pie “lielajiem”, tā arī tur ir palicis un aizvadījis jau 22 spēles. Sarkanim un Siksnim fiksētas vien 3-4 spēles ar nelielu spēles laiku, bet Kuzmenkovam Dinamo sastāvā 25 spēles.

Par HK Rīga regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju kļuvis nevis kāds no Dinamo testētajiem puišiem, bet uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (34 punkti; attēlā pa labi #88). Turklāt pirmoreiz četru sezonu gaitā par rezultatīvāko ir kļuvis junioru vecumam (U-20) vēl atbilstošs hokejists. Iepriekšējās sezonās rezultatīvakie bija junioru vecumu jau pārauguši spēlētaji – Miks Indrašis (2010./2011), Mārtiņš Jakovļevs (2011./2012.), Juris Upītis (2012./2013.). Bet tagad – Maslovskis, kurš vēl arī nākamsezon būs atbilstošs U-20 vecumam.

Taisnības pēc jāpiebilst, ka Maslovskis ir rezultatīvākais punktu summā, bet rezultatīvākā proporcija (punkti vidēji spēlē) ir Dinamo sastāva periodiski iesauktajam Artūram Kuzmenkovam (pa labi novietotā attēlā #10). Viņš HK Rīga sastāvā aizvadījis tikai 21 spēli, bet uzkrājis 28 punktus, t.i. vidēji spēlē 1,22 punkti. Sezonas labākais vārtu guvējs ir Nikolajs Jeļisejevs ar 19 vārtu guvumiem. Savukārt lietderīgākais HK Rīga spēlētājs ir centra uzbrucējs Rustams Begovs ar koeficientu +16. Tas arī ir HK Rīga četru sezonu rekords; iepriekšējais piederēja aizsargam Mārtiņam Porejam (2011./2012. g. sezonā +15). Labākais iemetienos šosezon ir bijis Artūrs Kuzmenkovs ar 57,1%. Visvairāk spēļu regulārajā sezonā aizvadījis uzbrucējs Oskars Batņa – 54 spēles (no 56).

Vēl viens interesants vērojums ir attiecībā uz Linardu Mazuru-Mago. Šis uzbrucējs sezonas gaitā pārcēlās no MHL B grupā spēlējušās Viļņas HC Baltica un pie rīdziniekiem aizvadīja tikai 14 spēles, kurās iemeta pretinieku vārtos četras reizes. Zīmīgi, ka šie visi četri vārtu guvumi ir bijuši komandas uzvaras vārti! Pa četriem uzvaras vārtiem ir vēl divu uzbrucēju kontā (Nikolajam Jeļisejevam, Oskaram Batņam), bet viņiem bija nepieciešams ievērojami lielāks spēļu skaits.

HK Rīga uzbrucēju statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; SM = soda minūtes, P/SP = punkti vidēji spēlē):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	iemet.*	P/SP
1.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	40	9+25	+8	22	–	0.850
2.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	44	19+12**	+14	28	–	0.705
3.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	23	7+21	+1	20	57,1%	1.217
4.	Andris Siksnis	1993.	45	9+15	-3	40	–	0.533
5.	Edgars Kurmis	1993.	49	11+12	±0	52	–	0.469
6.	Kārlis Ozoliņš	1994.	52	13+9	-11	28	47,0%	0.423
7.	Rustams Begovs	1993.	23	6+11	+16	8	49,1%	0.739
8.	Rodrigo Ābols	1996.	44	7+9**	-10	34	53,7%	0.364
9.	Deivids Sarkanis	1994.	41	7+7	-7	18	–	0.342
10.	Oskars Batņa	1995.	54	6+8	-1	85	49,6%	0.259
11.	Kirils Galoha	1996.	52	6+7	+1	30	47,8%	0.250
12.	Artūrs Ševčenko	1994.	52	6+7	-3	51	–	0.250
13.	Ričards Kondrāts	1994.	26	3+4	-3	10	46,2%	0.269
14.	Gatis Sprukts	1996.	17	0+7	+8	6	52,8%	0.412
15.	Linards Mazurs-Mago	1994.	14	4+2	-4	10	–	0.429
16.	Ruslans Ignatovičs	1995.	39	0+3	-6	26	49,5%	0.077
17.	Daniels Riekstiņš	1994.	6	1+1	+2	8	–	0.333
18.	Edgars Opuļskis	1994.	19	1+0	-2	8	–	0.053
19.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	12	0+1	±0	2	–	0.083
20.	Frenks Razgals	1996.	1	0+0	±0	0	–	0.0
21.	Artūrs Logunovs	1995.	10	0+0	-2	0	–	0.0

* Uzvarēto iemetienu % norādīts tikai tiem uzbrucējiem, kuri piedalījušies vismaz 100 iemetienos. ** Nikolajam Jeļisejevam un Rodrigo Ābolam – arī pa vienam izšķirošam pēcspēles metienam.

10 vīri AIZSARDZĪBĀ

HK Rīga ierindā šosezon iespēlēti 10 aizsargi, no kuriem viens – Edgars Siksna – ir ticis uz ledus arī KHL oficiālajās spēlēs Dinamo sastāvā. Tiesa, tās bija divas spēles ar nelielu spēles laiku. Vēl divi HK Rīga aizsargi (Edmunds Augstkalns, Krišs Lipsbergs) ir bijuši pieteikti KHL spēlēm, bet reāli laukumā netika. Savukārt, Patriks Škuratovs šomēnes (18. februārī) tika iekļauts Rīgas Dinamo sastāvā pārbaudes spēlei pret zviedru klubu Linköpings HC.

Lietderīgākais aizsargs HK Rīga ierindā ir izrādījies Rinalds Rosinskis (attēlā pa labi #49), kuram iekrājies koeficients +9. Rezultatīvākais – Edmunds Augstkalns; viņam izdevies sakolekcionēt 19 rezultativitātes punktus 38 spēlēs. Visvairāk spēļu aizsargu ierindā ir aizvadījis Patriks Škuratovs (51 spēle); viņam arī pieder jauns HK Rīga noraidījumu apjoma rekords. Škuratovs šajā regulārajā sezonā ir saņēmis 96 soda minūtes.

HK Rīga aizsargu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; LIETD/SP = lietderības koeficients vidēji spēlē):

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	LIETD/SP
1.	Rinalds Rosinskis	1994.	48	1+5	+9	36	+0.188
2.	Patriks Škuratovs	1994.	51	0+3	+7	96	+0.137
3.	Edmunds Augstkalns	1994.	38	7+12	+6	61	+0.158
4.	Krišs Lipsbergs	1993.	46	5+5	+2	53	+0.044
5.	Haralds Neimanis	1994.	37	1+6	+1	32	+0.027
6.	Jānis Jaks	1995.	38	0+2	+1	22	+0.026
7.	Juris Dembickis	1993.	14	0+0	-3	10	-0.214
8.	Matīss Gelažis	1994.	26	0+0	-6	10	-0.231
9.	Edgars Siksna	1993.	34	5+12	-9	54	-0.265
10.	Ralfs Grīnbergs	1995.	29	0+0	-9	14	-0.310

–

Laikmets pēc Gudļevska

Turpinājums HK Rīga vārtsardzībā tika gaidīts diezgan piesardzīgi. Kristers Gudļevskis trīs sezonas bija komandas vārtsargs, un divās no šīm sezonām dominēja absolūti, pat otro vārtsargu lāga nelaižot “pie teikšanas”. Spriežot pēc vārtsargu un komandas kopējās statistikas, katastrofa nav notikusi. Tomēr vārtsarga postenis ir viens no tiem elementiem, par kuru jautājumi rodas, un tas acīmredzot notiek tieši Gudļevska paceltās latiņas dēļ.

Šosezon HK Rīga treneri spēles laiku ir devuši četriem vārtsargiem. Visvairāk laika ir saņēmis Nils Grīnfogels, bet pēc KHL reglamenta izmaiņām sezonas gaitā (tika samazināts obligāto jauno spēlētāju skaits KHL komandās) par HK Rīga “pirmo numuru” kļuvis Rihards Cimermanis (pa labi novietotā attēlā #85). Viņam bija uzkrājusies paprāva pieredze uz Dinamo rezervistu soliņa KHL oficiālajās spēlēs. Bet tagad Cimermanis, rādās, ka ir iecerēts kā “pilnā loze” HK Rīga sezonas noslēguma daļai. Starp citu, jārēķinās, ka Rihards Cimermanis atkal var kļūt vajadzīgs “lielajai” komandai. Dinamo sastāvā ir tikai divi vārtu vīri – Tellkvists un Sedlāčeks, bet nākamais rindā (lai visiem laba veselība) ir Cimermanis. Atgādinājumam: nesen Māris Jučers pārtrauca savas līgumattiecības ar Dinamo; tiesa, fārmklubā Dinamo Juniors palika.

Atgriežoties pie HK Rīga regulārās sezonas snieguma, atvairīto metienu procents un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) labāks ir Rihardam Cimermanim. Savukārt, Nilam Grīnfogelam uzvaru-zaudējumu attiecība priecīgāka (14-7). Kopumā, salīdzinoši labi izskatās trešā vārtsarga Salvja Balandīna “tuvošanās”. Jāpiebilst, ka Cimermanis nākamsezon būs pāraudzis MHL vecumu, bet Balandīnam esošajā kārtībā MHL “derēs” turpmākās sezonas 3.

Salīdzinājumam. Pēc atvairīto metienu proporcijas (91,3%) Rihards Cimermanis ieņem dalītu 18./19. vietu līgā, bet Nils Grīnfogels – ārpus labāko Top 30. Ar savu vidēji spēlē “ielaisto” vārtu zaudējumu koeficientu Cimermanis ir 9. vietā līgā (GAA 2.08), bet Grīnfogels 11. vietā (2.14).

HK Rīga vārtsargu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; “0” = “sausas” spēles bez vārtu zaudējumiem):

	vārtsargs	dz.	sp.	U-Z	atv.	GAA	“0”	SM	sp. laiks
1.	Rihards Cimermanis	1993.	22	10-9	91,3%	2.08	4	2	1240:42
2.	Nils Grīnfogels	1994.	29	14-7	90,4%	2.14	3	4	1376:10
3.	Salvis Balandīns	1996.	13	7-2	89,6%	2.28	0	0	630:12
4.	Kristians Čopejs	1995.	1	0-0	80,0%	5.33	0	0	11:15

–

Kas tālāk?

MHL izslēgšanas spēļu sešpadsmitdaļfināls (konferences astotdaļfināls) līdz 3 uzvarām pret Austrijas vienību – EC Red Bull Salzburg. Pirmās divas spēles Piņķos jau 1. un 2. martā. Pret Zalcburgas klubu MHL čempionāta ietvaros rīdzinieki ir spēlējuši divreiz. 30. septembrī savā laukumā uzvarēja ar 2:1, bet 20. janvārī izbraukumā zaudēja ar 2:4. “Sarkanie buļļi” MHL Rietumu konferences tabulā ierindojušies 11. vietā (80 punkti 56 spēlēs).

P.S.

HK Rīga individuālie rekordi četrās MHL regulārajās sezonās:

parametrs	rekordists, sez.	rekords	2013./2014. lab.
rezultat. spēlētājs	M. Indrašis 2010./11.	53 punkti (56 sp.)	R. Maslovskis 34 p. (40 sp.)
vārtu guvējs	R. Vilkoits 2010./11.	25 reizes (56 sp.)	N. Jeļisejevs 19 r. (44 sp.)
rez. asistents	M. Indrašis 2010./11.	32 piesp. (56 sp.)	R. Maslovskis 25 p. (40 sp.)
vairāk spēļu sezonā	P. Zvirbulis 2012./13.	Visas 64 sp.	O. Batņa 54 sp. (no 56)
labākais +/-	R. Begovs 2013./14.	+16 (23 sp.)	(tas pats)
sliktākais +/-	Ē. Ševčenko 2011./12.	-13 (55 sp.)	K. Ozoliņš -11 (52 sp.)
rezultat. aizsargs	M. Jakovļevs 2011./12.	29 punkti (60 sp.)	E. Augstkalns 19 p. (38 sp.)
vārtu guv. aizsargs	E. Augstkalns 2013./14.	7 reizes (38 sp.)	(tas pats)
vairāk izšķ. PM	D. Straupe 2012./13.	4 reizes (63 sp.)	Pa 2 r. (R. Ābols, N. Jeļisejevs)
vārts. Liel. sp. laiks	K. Gudļevskis 2012./13.	3190:00	N. Grīnfogels 1376:10
GAA vārts.	J. Auziņš 2011./2012.	2.00 (28 sp.)	R. Cimermanis 2.08 (22 sp.)
atv. met. % vārts.	K. Gudļevskis 2012./13.	92,7% (56 sp.)	R. Cimermanis 91,3% (22 sp.)
vairāk “sauso” vārts.	K. Gudļevskis 2010./11.	7 sausas (49 sp.)	R. Cimermanis 4 s. (22 sp.)
vārts. uzv.-zaud. att.	K. Gudļevskis 2010./11.	26-16 (49 sp.)	N. Grīnfogels 14-7 (29 sp.)
vairāk soda min.	P. Škuratovs 2013./14.	96 min. (51 sp.)	(tas pats)
vairāk uzvaras vārtu	J. Upītis 2012./13.	5 reizes (58 sp.)	Pa 4 r. (L. Mazurs-Mago, N. Jeļisejevs, O. Batņa)
	N. Jeļisejevs 2012./13.	5 reizes (60 sp.)
lab. iemet %*	R. Upenieks 2010./11.	62,1% (25 sp.)	A. Kuzmenkovs 57,1 % (23 sp.)

* Iemetienu rekordu uzskaitē ņemti vērā tikai tie spēlētāji, kuri piedalījušies vismaz 100 iemetienos attiecīgajā sezonā.

Plašākam ieskatam:

• HK Rīga spēlētāju statistika 2013./2014. g. regulārajā sezona – mhl.khl.ru
• MHL 2013./2014. g. reg. sezonas turnīra tabulas – mhl.khl.ru
• HK Rīga pirmo 3 sezonu rekordi un trešās sezonas (2012./2013.) spēlētāju statistika: tepat
• HK Rīga rekordi un statistika savā otrajā MHL sezonā (2011./2012.), kā arī salīdzinājums ar pirmo: tepat
• HK Rīga rekordi un statistika savā pirmaja MHL sezonā (2010./2011.): tepat

[Leonīda Tambijeva, Rūdolfa Maslovska, Artūra Kuzmenkova, Rinalda Rosinska un noslēdzošā foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Riharda Cimermaņa foto avots: silverlions.ru.]

Cik daudz laika nepieciešams, lai trāpītu vārtos?

Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.

Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.

Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons

Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.

Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.

Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs

Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…

Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.

Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens

Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.

Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.

No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…

Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	kurā sp.**	pretinieki	datums
1.	Aleksandrs Ņiživijs	0:00	1.	Amur	2008-09-02
2.	Juris Upītis	0:00	1.	Metallurg (Mag.)	2011-11-02
3.	Kyle Wilson	0:00	1.	Dinamo (Minska)	2013-09-05
4.	Marcel Hossa	3:52	1.	Amur	2008-09-02
5.	Jamie Lundmark	4:33	1.	Ak Bars	2011-09-13
6.	Viktors Bļinovs	5:40	2.	Amur	2008-09-03
7.	Raimonds Vilkoits	8:32	2.	Ņeftehimik	2010-12-10
8.	Miķelis Rēdlihs	9:52	1.	Amur	2008-09-02
9.	Matt Ellison	10:41	1.	Amur	2008-09-02
10.	Ģirts Ankipāns	14:12	3.	HK MVD	2008-09-11
11.	Tomáš Surový	15:00	1.	SKA	2010-09-09
12.	Ronald Petrovický	18:42	2.	Amur	2008-09-03
13.	Jānis Sprukts	21:26	2.	Avangard	2009-09-14
14.	Lauris Dārziņš	21:53	2.	Amur	2008-09-03
15.	Paul Szczechura	25:48	2.	Salavat Julajev	2012-10-01
16.	Marcel Haščák	26:38	3.	Lokomotiv	2013-10-30
17.	Miks Indrašis	27:03	3.	HC Slovan Bratislava	2012-09-08
18.	Rustams Begovs	27:45	6.	Avtomobiļist	2013-11-28
19.	Edijs Brahmanis	29:20***	4.	Vitjaz	2009-01-25
20.	Mārtiņš Karsums	31:44	3.	Dinamo (Maskava)	2010-01-22
21.	Fredrik Warg	32:49	3.	CSKA	2011-09-19
22.	Tyler Arnason	34:14	5.	Spartak	2009-11-30
23.	Kaspars Daugaviņš	44:30	3.	Torpedo	2012-09-25
24.	Mike Iggulden	50:54	4.	Spartak	2009-09-19
25.	Róbert Petrovický	55:09	4.	SKA	2009-10-30
26.	Brock Trotter	61:56	6.	Ņeftehimik	2010-09-21
27.	Martin Kariya	61:58	6.	Ņeftehimik	2009-11-14
28.	Juris Štāls	68:31	8.	Torpedo	2008-09-15
29.	Roberts Bukarts	68:36	14.	Spartak	2009-11-19
30.	Juraj Mikúš	72:51	7.	Torpedo	2010-10-09
31.	Jakub Šindel	73:48	6.	Dinamo (Maskava)	2011-10-23
32.	Adrian Foster	74:24	7.	Amur	2009-10-18
33.	Rob Schremp	75:39	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
34.	Ainars Podziņš	83:47	16.	CSKA	2011-02-01
35.	Alexandre Giroux	87:04	6.	Amur	2012-09-17
36.	Māris Bičevskis	88:25	12.	Atlant	2012-02-19
37.	Jamie Johnson	92:53	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
38.	Aigars Cipruss	107:20	12.	Avangard	2008-12-24
39.	Aleksejs Širokovs	127:03	8.	Torpedo	2008-09-15
40.	Andris Džeriņš	138:51	21.	Amur	2010-09-15
41.	Mark Hartigan	139:15	10.	Spartak	2008-09-24
42.	Armands Bērziņš	141:19	14.	Traktor	2008-11-15
43.	Gints Meija	160:48	23.	Atlant	2009-10-04
44.	Vitālijs Pavlovs	171:23	16.	Torpedo	2013-02-21
45.	Gunārs Skvorcovs	229:55	28.	Donbass	2013-02-26
46.	Mārtiņš Cipulis	237:13	17.	Himik	2008-10-18
47.	Niclas Lucenius	848:01	58.	Torpedo	2012-03-06

–

Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	sp. skaits**
1.	Elvijs Biezais	446:51	52
2.	Raitis Ivanāns	354:14	50
3.	Ville Nieminen	270:20	16
4.	Vitalijs Karamnovs	181:01	18
5.	Artūrs Kuzmenkovs	167:02	24
6.	Björn Melin	132:42	11
7.	Ronalds Cinks	126:22	20
8.	Vojtěch Polák	112:44	9
9.	Sergejs Pečura	31:31	6
10.	Jānis Straupe	30:38	5
11.	Miks Lipsbergs	28:09	4
12.	Toms Hartmanis	22:47	7
13.	Devids Sarkanis	12:41	2
14.	Andris Siksnis	11:14	4

 –

* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.

** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.

*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.

[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo “melnā darba” darītāji (huligānstatistika)

No 13. novembra (šodienas) KHL savā spēļu ikdienā ievieš jaunu individuālās statistikas uzskaites parametru “noraidījumi pret”, kura ietvaros uzskaitīs pret konkrēto spēlētāju pretinieku nopelnītās soda minūtes. Cik čakli vairākumus ražojuši Rīgas Dinamo hokejisti līdzšinējā sezonas daļā? Un kuriem tas izdevies vislabāk?

Līga vērtēs “melno darbu”

Patiesībā no 13. novembra Kontinentālās Hokeja Līgas obligātajā statistikas uzskaites programmā iekļauti vēl divi kritēriji, kas palīdzēs arī statistiski novērtēt rezultativitātes un lietderības koeficienta ailītēs neredzamo “melno darbu”. Runa ir par bloķētiem metieniem, spēka paņēmieniem un, kā jau minēts, “noraidījumi pret”.

Par bloķētiem metieniem tiks uzskaitītas tādas apzinātas darbības, kuru mērķis radīt šķēršļus ripas trāpīšanai vārtu taisnstūrī. Tātad – ar slidu, nūju, roku, ausi… Bet!!! Ja ripa pēc kontakta ar attiecīgo spēlētāju tik un tā lidos vārtu taisnstūrī, tad šāds atgadījums netikšot fiksēts kā bloķēts metiens.

Ar spēka paņēmienu saprotams noteikumos atļauts spēka paņēmiens ar nodomu pretiniekam atsavināt ripu. Neatkarīgi no tā, vai tas izdevās. Protams, par spēka paņēmieniem netiks uzskatīta “saskare”, kas sodīta ar konkrētām minūtēm. Tāpat uzskaitē netikšot iekļauta spēka spēle, kuras mērķis nav atsavināt ripu.

Savukārt, “noraidījumi pret” skaitīsies pārkāpumi spēles gaitā, neskaitot tos, kas norisinājušies pēc svilpes, un neiekļaujot disciplinārus sodus par rupjību, kaušanos. Protams, uzskaitē netiek fiksēts tehniskas brāķis – ripas izmešana, vārtu nobīde utt.

Vairākuma ražotāji Dinamo ierindā

Līdzšinējā sezonas daļā vislielāko vairākuma minūšu skaitu Rīgas Dinamo ierindā ir nopelnījis uzbrucējs Marsels Hosa, saskarsmē ar kuru pretinieki ir nopelnījuši 17 soda minūtes. Taču soda minūšu bilance Hosam nav labvēlīga, jo viņš pats sodus pelna vēl vairāk. Marsela Hosas uzkrājumā ir 25 soda minūtes. Tātad Hosas “noraidījumu koeficients” ir -8 minūtes.

Otrs apjomīgākais vairākuma “ražotājs” ir uzbrucējs Gints Meija, pret kuru pretinieki ir salasījuši 13 “tīras” soda minūtes, kā arī 20 minūtes disciplinārsoda bez vairākuma. Meijam tad arī ir vislabākā soda minūšu bilance (+5), jo pats salasījis tikai 8 minūtes.

Par vērtīgiem vairākuma pelnītājiem nosaucami arī Artūrs Kuzmenkovs, Roberts Bukarts, Mets Robinsons un nesen no komandas atbrīvotais Vojtehs Polāks. Viņiem visiem soda minūšu bilance vienāda 8:4, kas nozīmē +4 katram.

Vērtīgākie vairākumi

Vēl viena nianse, kas lielākajā daļā gadījumu nav atkarīga no vairākuma nopelnītāja, ir attiecīgā spēlētāja nopelnītajā vairākumā panāktie vārtu guvumi. Tātad – veiksmes elements, bez kā sportā arī nevar. Šādi veiksminieki ir aizsargs Oskars Cibuļskis un Vojtehs Polāks – viņu nopelnītos vairākumus Rīgas Dinamo vienība vārtu guvumā ir pārvērtusi divreiz. Cibuļska gadījumā komanda īstenoja divus no 3 vairākumiem; Polāka – divus no četriem.

Tieši pretēji…

Ja skatām soda minūšu bilances tabulas lejasgalu, tad pa lejasgalu “tusē” galvenokārt aizsargi, kuriem tās sodu pelnīšanas ir biežāka padarīšana un, protams, dažkārt neizbēgama, esot pēdējam spēlētājam, kas var novērst pretinieku pārsteidzošus manevrus. Izņēmums “pa lielam” ir Mets Robinsons, kuram sodu bilance ir pozitīva, un Rodrigo Laviņš, kuram – neitrāla. “Pa nullēm” ir arī Edgars Siksna, kuram minimāls spēles laiks (2 spēles un summā nepilnas 4 minūtes).

Bet negatīvākā bilance ir Kristapam Sotniekam (-15), pret kuru pretinieki ir nopelnījuši 2 minūtes, bet pašam sakrātas 17 “tīras” soda minūtes un 20 minūšu disciplinārsods. Taisnības pēc jānorāda, ka 21. septembrī spēlē pret Podoļskas Vitjaz nopelnīto 5+20 minūšu sodu KHL sporta-disciplinārā komisija anulēja, taču spēles norisē “dzēst pēdas” vairs nevarēja. Uz 5 minūtēm Dinamo sastāvā tika noraidīts spēlētājs, Sotnieks devās uz ģērbtuvēm un šo 5 minūšu laikā Vitjaz panāca vārtu guvumu. Taču, pat ja Kristapam Sotniekam “atmīnuso” netaisnīgi saņemto sodu, bilance paliek tik un tā “bēdīga” -10 izskatā (2:12). Taču vēl “plānāka” soda minūšu starpība paliek Arvīdam Reķim (-14 minūtes), Georgijam Pujacam (-12). Līdzīga – Sandim Ozoliņam (-10).

Neveiksmīgākā vārtu zaudējumu bilance sava noraidījuma laikā ir diviem leģionāriem – Polam Ščehuram un Kailam Vilsonam. Abu pelnītajos vairākumos komanda pretinieku vārtos nav trāpījusi, bet, kad abi bija noraidīti, pretinieki sastrādāja pa diviem vārtu guvumiem.

Huligānstatistika. Dinamo spēlētāju iegūtās vairākuma minūtes un noraidījumi, kā arī tajos piedzīvotie vārtu guvumi / zaudējumi (pēc komandas 23 spēlēm; SM = soda minūtes; SM bilance = soda minūšu apjoms, kurā netiek skaitītas disciplinārsoda minūtes; iespējami precizējumi):

spēlētājs	SM pret	vārtu guv. soda laikā*	SM	vārtu zaud. soda laikā*	SM bilance	vārtu bilance*
Meija	13(+20)	1	8	1	13-8	1-1
Polaks	8	2**	4	0	8-4	2-0
Kuzmenkovs	8(+10)	1	4	0	8-4	1-0
Bukarts	8(+10)	0	4	0	8-4	0-0
Robinsons	8	0	4	0	8-4	0-0
Cibuļskis	6	2**	4	0	6-4	2-0
Sedlāčeks	2	0	0	0	2-0	0-0
Siksnis	2	0	0	0	2-0	0-0
Ņiživijs	8	0	8	0	8-8	0-0
Cipulis	6	0	6	0	6-6	0-0
Bičevskis	2	1	2	0	2-2	1-0
Haščāks	2	0	2	0	2-2	0-0
Laviņš	2	0	2	0	2-2	0-0
Tellkvists	2	0	2	0	2-2	0-0
Upītis	2	0	4	1***	2-2	0-1
Sarkanis	0	0	0	0	0-0	0-0
Siksna	0	0	0	0	0-0	0-0
Indrašis	12	2	14	2***	12-14	2-2
Vilsons	10	0	12	2	10-12	0-2
Ščehura	12	0	16(+10)	2	12-16	0-2
Džeriņš	6	1	10	2***	6-10	1-2
Pavlovs	8	0	14	1	8-14	0-1
Skvorcovs	0	0	6	0	0-6	0-0
Hosa	17	0	25	1	17-25	0-1
Rēdlihs Kr.	2	0	10	1	2-10	0-1
Ozoliņš S.	2	0	12(+20)	1	2-12	0-1
Pujacs	6	1	18	1	6-18	1-1
Reķis	4	1	18	2***	4-18	1-2
Sotnieks	2	1	17(+20)	1****	2-17	1-1
skaitl. sast. pārk.	8	0	2	0	8-2	0-0
pretin. tehn. sodi	10	1	–	–	–	–
nav precīzi zināms	16	2	–	–	–	–

*

P.S. * Vārtu guvumu un zaudējumu bilancē nav iekļauti vārtu guvumi vai zaudējumi, kas fiksēti spēlējot 4-uz-4. ** Polāka un Cibuļska nopelnītajā vairākumā ir bijis pa vienam vārtu guvumam arī lielajā vairākumā (šie vārtu guvumi attiecināti uz divu dinamiešu bilanci). *** Upīša, Indraša, Džeriņa un Reķa nopelnītajā mazākumā bija pa vienam vārtu zaudējumam lielajā mazākumā (vārtu zaudējumi attiecināti uz divu dinamiešu bilanci). *** Sotnieka gadījumā 5+20 minūšu sods skaitās atcelts, bet oficiālajā statistikā paliek norādīts.

Ieskatam:

• KHL ievieš jaunus statistikas uzskaites parametrus (2013-11-12) – khl.ru
• Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika – khl.ru
• KHL atceļ Kristapa Sotnieka 21. septembrī saņemto sodu – khl.ru

[Attēli secīgi: (1) Ginta Meijas foto fiksēts spēlē pret Torpedo 2012. gada 8. martā; (2) Marsela Hosas attēls – spēlē pret Spartak 2012. gada 5. janvārī (3) Kristapa Sotnieka foto – spēlē pret Torpedo 2010. gada 9. oktobrī. Visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Savi pretinieki jāzina. Krievijas otrā izlase

Latvijas izlases pretinieks olimpiskās sezonas pirmajā sagatavošanās posmā ir Krievijas otrā izlase. Uz Rīgas arēnas ledus 8 un 9. novembrī nebūs saskatāmi ne malkini, ne ovečkini un pat ne KHL ranga krievu hokeja zvaigznes un zvaigznītes, jo tās iesauktas Krievijas pirmajā izlasē cīņai Karjala Cup ietvaros. Kas tad paliek cīņai pret Latvijas izlasi un aculiecinieku apskatei?

Krievijas valstsvienības “Rīgas versija” nokomplektēta no KHL spēlētājiem, kas tikko vai pirms pāris gadiem pārauguši junioru vecumu. Deviņi no “Krievija-2” sastāva ir vēl KHL jaunie spēlētāji (1992., 1993. gados dzimuši), bet otrās izlases veterāni ir 25 gadus vecie vārtsargs Staņislavs Gaļimovs un pēdējā brīdī sastāvā iekļautais uzbrucējs Vjačeslavs Soloduhins. Visi pārējie ir 2-6 gadus jaunāki…

KHL klubu izlase. Otrā

Zvaigžņu sastāvā nav, un pat 90% no visiem Rīgas spēlēm “piedāvātajiem” spēlētājiem nav “atslēgas cilvēki” savās KHL vienībās. Jā, vārtsargi savās komandās ieņem svarīgus posteņus, un var atrast pa kādam pirmā pāra aizsargam. Savukārt, no uzbrucējiem titullomas savos pārstāvētajos klubos šiem puišiem īsti nav. Ja, nu, vienīgi “kāds” Fjodors Malihins, kurš ir galvenais metējs un rezultatīvākais uzbrucējs Jekaterinburgas Avtomobiļist sastāvā. Līdzīgi ir ar Nikolaju Prohorkinu Maskavas CSKA ierindā, bet arī viņu īsi pirms spēlēm Rīgā pārcēla uz pirmo izlasi. Labi, vēl Daņiils Apaļkovs “lokomotīvē” mēģina uzspēlēt pirmo vijoli…

Bet kopumā – būs liels pārsteigums, ja kāds no šīs izlases sastāva tiks uz ledus Soču olimpiādē. Daži jau šo valstsvienības komplektu nodēvējuši par Krievijas trešo vai ceturto izlasi, bet Krievijas Hokeja federācija to sauc par otro.

Tā vien šķiet, ka, šādi saplānojot un izrēķinot, varētu nākt laukumā ar vienu slidu un mēģināt nomētāt “neīsto” Krievijas izlasi, ja ne ar cepurēm, tad vētrainiem un meistarīgiem uzbrukumiem.

Ar ko “nomētāsim”?

Tomēr pārsteidzīgiem secinājumiem nav pats īstākais laiks. Nav runa par uzvarēt/neuzvarēt, bet Latvijas nacionālās izlasei pieejamo spēlētāju klāstu, viņu spēles “tonusu” un komplektēšanās secību. Kas tad būtu tās pazīmes, kas liecinātu par mūsējo neapstrīdamu pārākumu? Divi aizsargi un “pirmais numurs” vārtos bez kluba? Saspēlētība? Tas, ka, piemēram, izlases papildspēki no Dinamo “ierodas” tikai dienu pirms pārbaudes spēlēm?

Un arī jautājums? Kuri no Latvijas valstsvienības ierindā esošajiem, piemēram, KHL spēlētājiem ir situācijas un rezultāta taisītāji savos klubos? Neapstrīdami – uz viļņa ir Mārtiņš Karsums. Bet, piemēram, Dinamo sastāvā pašmāju kadri uz solistu lomām nepavelk vai uzstājas ļoti epizodiski. (Par Sandi Ozoliņu diskusiju nav un arī šajā izlases komplektā viņa nav.) Ceram, ka nozīmīgu vietu savos klubos pilda aizsargi ar NHL pieredzi – Oskars Bārtulis un Artūrs Kulda.

Šī piesardzība nebūt nenoniecina Latvijas izlases novembra versijas varēšanu un cīņassparu. Kādi ir, ar tādiem lepojamies. Un gala beigās – tās ir pārbaudes spēles, kas paredzētas kā “treniņš ar kaujas elementiem”. Pārbaudīšanai, izmēģināšanai utt., kur tiek dota iespēja arī tuvākām-tālākām rezervēm. Tiesa, nosacīti “no malas” nācis tikai 19 gadus vecais vārtsargs Elvis Merzļikins, kuram pie “lielās” izlases pieredzes īsti nav. Bija paredzēts arī Dinamo centra uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs, vēl viens 19-gadnieks. Tomēr Dinamo saimniecības pārstāvji Kuzmenkovu deleģēja savai jaunatnes komandai HK Rīga tās izbraukumā Jaroslavļā un Čerepovecā –  t.i., izlasei “neiedeva”. Viņa vietā tika iesaukts Raimonds Vilkoits, kurš izlases pārbaudes spēlēs ir piedalījies.

Summā?

Jādomā, ka Krievijas vienības galvenā trenera Valerija Bragina uz Rīgu atvestie vīri (puiši) nav atbraukuši cīnīties par otro vietu divu spēļu summā. Tāpat, paredzams, ka virkne no šiem hokejistiem tur azotē cerību, ja ne aizbraukt uz Sočiem izlases sastāvā, tad trāpīt pasaules čempionātam paredzētā izlasē vai vismaz atstāt treneriem gaišas atmiņas domās par “rītdienu”.

Ar Latvijas izlases komplektu ir līdzīgi – vīriem sevi jāparāda; tikai, ka Latvijas izlases treneriem nav pārāk daudz manevra iespēju izlases gala sastāva komplektēšanā. Bet – visādi citādi, jācer, ka motivācija ir līdzīga kā kolēģiem no Krievijas. Īpaši tiem mūsējiem, kuriem savos klubos “neiet” vai sanāk viduvēji. Arī tiem, kuriem vieta izlases komplektā atradusies tāpēc, ka virkne izlases pamatsastāva vīru šajās spēlēs nepiedalās. Lai izdodas!

Krievijas otrās izlases spēlētāji un viņu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (treknrakstā spēlētāji, kas pieteikti spēlēm Rīgā; statistika līdz IIHF novembra pauzei; saskaņā ar fhr.ru un khl.ru):

	spēlētājs	dz.	klubs	sp.	punkti	+/-	vid. sp. laks
	UZBRUCĒJI
1.	Daņiils Apaļkovs	1992.	Lokomotiv	24	6+4	+7	16:36
2.	Ņikita Filatovs	1990.	Salavat Julajev	18	7+5	-4	13:42
3.	Emils Gaļimovs	1992.	Lokomotiv	21	2+2	-5	12:53
4.	Deniss Golubevs	1991.	Ak Bars	14	0+1	+1	9:55
			Ņeftjaņik (VHL)	2	0+1	+1	n/d
5.	Pjotrs Hohrjakovs*	1990.	Ņeftehimik	21	2+4	±0	12:10
6.	Aleksandrs Kadeikins	1993.	Atlant	24	4+6	+4	11:23
7.	Sergejs Kaļiņins*	1991.	Avangard	23	1+2	-6	13:14
8.	Maksims Karpovs	1991.	Dinamo (Maskava)	18	5+10	+1	11:59
9.	Dmitrijs Kugriševs	1990.	Sibir	23	8+5	+5	13:30
10.	Maksims Majorovs*	1989.	Atlant	11	1+2	-4	15:06
11.	Fjodors Malihins	1990.	Avtomobiļist	25	10+11	+7	18:03
12.	Aleksandrs Pankovs	1991.	Salavat Julajev	14	6+2	+2	11:51
13.	Nikolajs Prohorkins*	1993.	CSKA	25	10+6	±0	17:01
14.	Vasilijs Streļcovs*	1990.	Avtomobiļist	24	2+4	-8	12:46
15.	Vjačeslavs Soloduhins**	1988.	Vitjaz	23	4+4	+6	17:15
16.	Jevgeņijs Timkins	1990.	Metallurg (Mag.)	21	5+3	+4	15:00
17.	Vladimirs Tkačovs	1993.	Ak Bars	24	1+5	+9	10:39
	AIZSARGI
1.	Viktors Antipins	1992.	Metallurg (Mag.)	14	2+3	-1	19:36
2.	Maksims Berezins*	1991.	Ņeftehimik	23	3+2	-2	20:06
3.	Jaroslavs Dibļenko*	1993.	Atlant	22	2+3	+2	14:21
4.	Maksims Gončarovs	1989.	CSKA	21	3+4	-4	19:17
5.	Jegors Jakovļevs	1991.	Lokomotiv	21	2+1	+1	13:42
6.	Igors Ožiganovs*	1992.	Sibir	22	0+1	+2	13:15
7.	Ņikita Pivcakins	1991.	Avangard	25	1+2	-9	18:29
8.	Romans Rukavišņikovs	1992.	Atlant	24	0+1	+8	17:53
9.	Andrejs Sergejevs	1991.	Spartak	23	2+6	-1	22:41
10.	Sergejs Tereščenko	1991.	Metallurg (Mag.)	23	0+2	+1	18:37
11.	Vasilijs Tokranovs	1989.	Ak Bars	6	0+0	±0	13:58
	VĀRTSARGI			sp.	GAA	atv. %	sp. laiks
1.	Staņislavs Gaļimovs	1988.	Atlant	20	2.02	92.8%	1161:06
2.	Jevgeņijs Ivaņņikovs	1991.	Admiral	13	1.61	94.3%	483:10
3.	Aleksandrs Sudņicins*	1987.	Ņeftehimik	19	2.62	91.4%	1147:12

* Ne visi Krievijas Hokeja federācijas nosauktie otrās izlases sastāva spēlētāji kāps uz ledus Rīgā. Piemēram, Nikolajs Prohorkins jau pārcelts uz Krievijas “pirmo” izlasi, kas paralēli startē Karjala Cup turnīrā (lasīt). Saskaņā ar Latvijas Hokeja federācijas sniegto informāciju, spēlēs pret Latvijas valstsvienību nepiedalīsies arī uzbrucēji Pjotrs Hohrjakovs, Sergejs Kaļiņins, Maksims Majorovs, Vasilijs Streļcovs, aizsargi Maksims Berezins, Jaroslavs Dibļenko, Igors Ožiganovs un vārtsargs Aleksandrs Sudņicins. ** Kā pēdējais otrās izlases sastāvā jau pēc tā izsludināšanas iekļauts uzbrucējs Vjačeslavs Soloduhins.

Mazliet vēl:

• Nosaukts Krievijas otrās izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas izlasi – fhr.ru
• Krievijas otrās izlases sadaļa Krievijas hokeja federācijas lapā (sastāvs mainās līdz ar aktuālajām izmaiņām) – fhr.ru
• Nosaukts Latvijas izlases sastāvs spēlēm pret Krievijas izlasi (vēlāk A. Kuzmenkova vārds izņemts un pievienots R. Vilkoita vārds) – lhf.lv

[Pirmais attēls fiksēts Latvijas un Krievijas izlašu spēlē 2012. gada 20. aprīlī; foto autors: Āris Zobens. Zemāk esošais – Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

HK Rīga šogad tuvāk Dinamo komandai?

Dinamo jaunatnes vienības HK Rīga uzvaru sērija un atrašanās MHL Rietumu konferences līderu godā, kaut uz brīdi, ir patīkama pārmaiņa pēc iepriekšējās sezonas, kad komandas sniegums bija patālu no spīdoša. Tomēr nebijušas sajūtas tās nav – arī savā pirmajā MHL čempionātā (2010./2011.) HK Rīga sezonas gaitā atzīmējās ar pirmo vietu Rietumu konferencē un pat epizodiski visā MHL.

Jebkurā gadījumā ir stipri priecīgāk piedzīvot uzvaras, lai arī knapi un ar viena vārtu guvuma starpību, nevis otrādi. Tā, nu, jaunajā sezonā Leonīda Tambijeva trenētā Dinamo jaunatne sezonā ir iesoļojusi itin braši. Tiesa, nākamajā spēļu dienā rīdziniekus apsteidza uzreiz trīs sāncenšu vienības – maskavieši MHK Spartak, Krasnaja Armija un Jaroslavļas Loko. Bet tas neatceļ faktu – HK Rīga ir starp šīs sezonas MHL Rietumu līderiem. Vismaz sezonas pirmajā ceturtdaļā.

Kā tad tā? Kāpēc šosezon HK Rīga sākusi labāk nekā iepriekšējās divās sezonās? MHL palikusi manāmi vājāka līga vai HK Rīga būtiski stiprāka? Par kopējām līgas jaudas izmaiņām nepieciešams plašāks pētījums, taču kopējo spēku formātu maina vecuma faktors – līgas vecuma griesti ir nolaisti no U-22 uz U-21. Tas no MHL aprites izslēdz 1992. gadā dzimušos – t.i., vismaz teorētiski jaudīgākus personāžus. Tomēr šis noteikums attiecas uz visām MHL komandām, ieskaitot HK Rīga. Taisnības pēc tomēr jāpiebilst, ka – ne uz visām. Tām MHL vienībām, kas nav kāda KHL un/vai VHL kluba sistēmā, ir atļauts sastāvā iekļaut divus U-22 vecuma spēlētājus. No Rietumu konferences 20 vienībām tādas ir septiņas – jaunizveidotā Sanktpēterburgas Dinamo, Stupino Kapitan, Voskresenskas MHK Himik, HC Red Bull Salzburg, HC Energie Karlovy Vary, Minskas Junost, kā arī Budapeštas Patriot SKEKS, kas no MHL šosezon faktiski izstājusies. HK Rīga komandai, kā KHL kluba Rīgas Dinamo jaunatnei, šī handikapa nav.

HK Rīga sezonas sākuma panākumu galvenie iemesli, jādomā, meklējami vasaras laikā ieguldītajā un arī sezonas sākumā turpinātajā darbā. Tomēr ir faktori, kas šogad ir savādāki un acīmredzot pozitīvi veicina HK Rīga varēšanas MHL čempionātā:

(1) Rīgas Dinamo ir tuvāk. Nē, nē – abu komandu bāze arī agrāk bija viena ledus halle Piņķos. Taču šī gada starpsezonas un arī regulārās sezonas sākumā spēlētāju rotācija starp HK Rīga un Dinamo ir nesalīdzināmi “dzīvāka” vai vismaz skaitliski apjomīgāka nekā agrākās sezonās. Pie reāla, bet neliela spēles laika regulārajā sezonā pagaidām tikuši tikai divi “hā-kā rīdzinieki” – aizsargs Edgars Siksna un uzbrucējs Andris Siksnis, taču starpsezonas pārbaudes spēlēs un/vai regulārās sezonas spēļu pieteikumos bijuši vēl pieci jaunie hokejisti – vārtsargs Rihards Cimermanis, uzbrucēji Deivids Sarkanis, Kārlis Ozoliņš, aizsargi Edmunds Augstkalns, Krišs Lipsbergs, Tas nozīmē ne tikai attiecīgo puišu sēdēšanu “lielās komandas” rezervē, bet arī – trenēšanos kopā ar Dinamo un nelielu, bet tomēr skaidri “deguna priekšā” saksatāmu iespēju.

(2) Dinamo galvenais treneris ir tuvāk. Rīgas Dinamo galvenā trenera Arta Ābola dēls Rodrigo ir veiksmīgi debitējis HK Rīga ierindā, un likumsakarīgi, ka tēvs iespēju robežās seko sava dēla gaitām. Attiecīgi Artis Ābols ir biežāks HK Rīga spēļu un citu aktivitāšu aculiecinieks, nekā to darītu “vienkāršs” Dinamo galvenais treneris. Iepriekšējās sezonās Šuplers, Rautakallio un arī Ābols bija ļoooti reti viesi HK Rīga spēlēs. Tagad HK Rīga puiši Dinamo galvenā trenera aci redz un jūt biežāk. Viņi zin, ka viņiem seko nepastarpināti. Tā ir iespēja.

Zemteksts tam visam ir tāds, ka HK Rīga puišiem ir izveidota sajūta, ka tas “solis” līdz Dinamo pieteikumam ir reāli iespējams, ko arī apliecina reāli piemēri. Cits stāsts, cik liela iespēja ir tikt uz KHL “reālā ledus”. Tomēr iepriekš daudziem arī atrašanās pieteikumā bez spēles laika bija ļoti attālināts sapnis. Acīmredzot paldies arī jāsaka KHL reglamentam, kas pilnam pieteikumam prasa vismaz divus U-21 vecuma, t.i., HK Rīga gadagājuma puišus.

Nav jābūt īpaši vērīgam, lai pamanītu, ka no/uz HK Rīga iesauktie dinamieši KHL oficiālajās spēlēs uzspēlējuši ļoti maz. Tomēr jaunatnes kopējo spēles apjomu uz augšu pavelk 19 gadus vecais Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.), kurš aizvadījis līdz šim visas Dinamo 13 spēles šajā regulārajā sezonā, bet HK Rīga sastāvā MHL spēlēs šosezon gan nav bijis iesaukts.

Kā KHL reglamenta izmaiņa ar obligātajiem jaunajiem pieteikumā, bet ne faktiski uz ledus, būs ietekmējis jauno sportistu attīstību ilgtermiņā, varēsim redzēt pēc gadiem, taču tagad, izskatās, viņu darbības HK Rīga sastāvā kopumā tas ietekmējis pozitīvi. Atliek cerēt, ka neiestāsies jauno hokejistu “pārgaidīšanās” uz spēles laiku Dinamo sastāvā un vilšanās netiks “pārcelta” uz HK Rīga sniegumu.

P.S. Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, salīdzinot HK Rīga varējumu dažādās MHL sezonās, ir jaunatnes līgas Rietumu un Austrumu konferenču nošķirtība. Proti, šosezon abas konferences faktiski ir dažādas līgas, kuru komandas regulārajā sezonā savā starpā nespēlē. Austrumiem un Rietumiem iespēja “satikties” būs tikai “kaut kad” izslēgšanas spēļu stadijā. Šajā gadījumā “iespaidu” uz HK Rīga sniegumu atstāj ne tikai nespēlēšana pret Austrumu konferences līdervienībām, pret kurām par punktiem jāpacīnās vēl sīkstāk. Runa vairāk ir par izbraukumiem īsākā attālumā, kas noteikti atvieglo dzīvi. Tiesa, tālākais izbraukums uz Habarovsku, kur jāuzspēlē pret Rietumu konferencē palikušo Amurskije Tigri, joprojām ir saglabājies.

Attiecīgās sezonas HK Rīga spēlētāji Rīgas Dinamo sastāvā KHL čempionātā (treknrakstā attiecīgās sezonas U-21 vecuma spēlētāji, kas ir HK Rīga maksimālais vecums šosezon):

spēlētājs	dz.	sp. KHL	punkti KHL	+/- KHL	sp. laiks KHL
2010./2011. REG
U Roberts Bukarts	1990.	43	4+2	-4	vid. 7:59
U Ainars Podziņš	1992.	19	1+0	±0	vid. 6:16
U Vitalijs Karamnovs	1989.	18	0+2	-3	vid. 10:03
U Raimonds Vilkoits	1990.	3	1+0	±0	vid. 4:41
V Kristers Gudļevskis	1992.	0 (3)*	–	–	0:00
2011. PLAY OFF
U Ainars Podziņš	1992.	11	0+1	-5	vid. 8:51
U Roberts Bukarts	1990.	3	0+0	-1	vid. 10:08
2011./2012. REG
U Ainars Podziņš	1992.	38	4+0	+1	vid. 7:55
U Roberts Bukarts	1990.	26	3+3	±0	vid. 9:36
U Māris Bičevskis	1991.	15	1+1	±0	vid. 8:26
U Juris Upītis	1991.	9	3+0	+1	vid. 8:12
U Miks Indrašis	1990.	1	0+0	±0	9:16
2012. PLAY OFF
U Roberts Bukarts	1990.	7	0+0	±0	vid. 10:11
U Māris Bičevskis	1991.	5	0+0	-1	vid. 10:34
U Ainars Podziņš	1992.	4	0+0	-1	vid. 6:37
U Juris Upītis	1991.	2	0+0	±0	vid. 3:53
V Kristers Gudļevskis	1992.	0 (2)*	–	–	0:00
2012./2013. REG
A Mārtiņš Porejs	1991.	19	2+2	-6	vid. 16:20
U Miks Lipsbergs	1991.	4	0+0	±0	vid. 7:02
U Juris Upītis	1991.	3	0+0	-1	vid. 13:19
V Kristers Gudļevskis	1992.	2	GAA 2.18	atv. 92.1%	kop. 82:27
U Ainars Podziņš	1992.	0 (3)*	–	–	0:00
2013. NADEŽDA
U Juris Upītis	1991.	11	5+1	+4	vid. 14:46
A Mārtiņš Porejs	1991.	4	0+0	-1	vid. 9:05
2013./2014. REG (pēc 13 sp.)
A Edgars Siksna	1993.	1	0+0	±0	4:22
U Andris Siksnis	1993.	1	0+0	±0	4:13
V Rihards Cimermanis	1993.	0 (13)*	–	–	0:00
U Deivids Sarkanis	1994.	0 (4)*	–	–	0:00
A Krišs Lipsbergs	1993.	0 (1)*	–	–	0:00

* Hokejistiem bez reāla spēles laika iekavās norādīts spēļu skaits, kurās attiecīgais spēlētājs bija pieteikumā. Piebilde: piemēram, 2012./2013. g. sezonā HK Rīga vairs nespēlēja ne tikai vecuma limitu pāraugušie Roberts Bukarts un Miks Indrašis, bet arī vecuma griestiem vēl atbilstošie Māris Bičevskis un Elvijs Biezais.

Plašākam ieskatam:

• HK Rīga komplekts 2013,/2014. g. sezonā un tā pieredze: tepat
• MHL čempionāta izspēles kārtība šajā sezonā: tepat
• HK Rīga spēlētāju statistika 2013./2014. g. sezonā – mhl.khl.ru
• MHL turnīra tabulas – mhl.khl.ru

[Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret HC Energie Kalovy Vary 2013. gada 28. septembrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Rīgas Dinamo – 2. vietā?

87% punktu pirmajās 5 spēlēs vai, ja gribam vēl skaistākus ciparus, 100% pirmajās 4 spēlēs pārspēj pat visoptimistiskāko iztēli attiecībā uz Rīgas Dinamo sezonas startu. Turklāt tas viss vismaz uz brīdi ļauj ierindoties Rietumu konferences un visas KHL 2. vietā uzreiz aiz „tanka” – Maskavas Dinamo. Un vienu vietu augstāk par spēli mazāk aizvadījušo bruņutehnikas vienību SKA.

Cits sezonas sākuma skaistums ir Rīgas dinamiešu atrašanās KHL spēlētāju individuālajos Topos. Bez maz visos… Kails Vilsons ir viens no līgas diviem labākajiem snaiperiem – abiem ar SKA zvaigznīti Viktoru Tihonovu pa 5 vārtu guvumiem. Viens no līgas trim rezultatīvākajiem aizsargiem (katram pa 5 punktiem) ir Mets Robinsons. Viņš arī viens no diviem KHL lietderīgākajiem spēlētājiem – abiem ar Vitjaz aizsargu Branislavu Mezeju pa +7. Kas vēl? Mikaelam Tellkvistam starp līgas vārtsargiem trešais labākais „cauršāvības” koeficients – 0.98 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. Un arī piektais labākais atvairīto metienu rādītājs (95.7%).

Skaidrs, ka regulārā sezona visu saliks pa plauktiņiem, jo hokeja cāļus atšķirībā no putnkopības pavasarī skaita. Tomēr pamats ir ielikts cienījams, par ko pelnīta atzinība.

Rīgas Dinamo sešu sezonu starts (pirmo piecu spēļu summa; iekavās kluba ieņemtā vieta attiecīgajā regulārajā sezonā, bet 2013./2014. g. sezonas aprēķinos – vieta iepriekšējā sezonā):

sezona	galv. treneris	punkti 5 sp. (U-Z)	mājas-izbr.	vārtu starp.	pretinieki
2008./2009.	Šuplers	5 (1-4)	0-5	12:24	Amur (2x; 20.); Metallurg (Novok.; 21.); Sibir (2x; 19.)
2009./2010.	Šuplers	6 (2-3)	3-2	17:18	Salavat Julajev (1.); Avangard (11.); Baris (14.); Spartak (10.); Vitjaz (23.)
2010./2011.	Šuplers	8 (3-2)	1-4	18:15	SKA (7.); Metallurg (Novok.; 23.); Sibir (11.); Amur (22.); Ak Bars (4.)
2011./2012.	Rautakallio	4 (1-4)	3-2	12:17	Ak Bars (6.); Atlant (9.); CSKA (18.); Dinamo (Minska; 13.); Lev (Poprada; 21.)
2012./2013.	Rautakallio	5 (2-3)	2-3	9:9	HC Lev Praha (15.); HC Slovan Bratislava (13.); CSKA (6.); Sibir (12.); Metallurg (Novok.; 21.)
2013./2014.	Ābols	13 (4-1)	1-4	15:7	Dinamo (Minska; 19.); Medveščak (-); Spartak (23.); Donbass (18.); CSKA (6.)

*

Acīgākie salīdzinātāji atgādina, ka šajā sezonas startā Rīgas Dinamo nav pretī nākuši smagākie gadījumi un neviens Austrumu konferences monstrs. Vienīgā Top komanda šīs sezonas ievadā ir bijusi CSKA, kurai tad arī ir zaudēts. Taisnība. Toties sezonas startu izdaiļo fakts, ka nav bijusi sava laukuma priekšrocība. No izbraukuma pārvesti 10 punkti no 12 iespējamiem…

Leģionāru sezona?

Ir tikai sezonas sākums, lai no statistikas mēģinātu izspiest tālejošus secinājumus, tomēr jau pašā sākumā „acīs krīt” leģionāru pienesums rezultāta veidošanā. Tādā apjomā tas nav manīts sezonas četras… No pirmajās piecās spēlēs dinamiešu sarūpētajiem 15 vārtu guvumiem astoņi ir uz leģionāru rēķina. Lauvastiesa – 5 trāpījumi – attiecas uz Kailu Vilsonu.

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus; * 2013./2014. g. sezonā pēc pirmajām 5 spēlēm):

sezona	Latvijas spēlētāji	leģionāri	leģionāri laukuma spēlētāji
2008./2009.	65 (50.0%)	65 (50.0%)	Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots
2009./2010.	92 (57.5%)	68 (42.5%)	Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets
2010./2011.	112 (62.9%)	66 (37.1%)	Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters
2011./2012.	98 (78.4%)	27 (21.6%)	Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs
2012./2013.	71 (66.4%)	36 (33.6%)	Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū
2013./2014.*	7 (46.7%	8 (53.3%)	Haščāks = 0; Hosa; Robinsons; Ščehura; Vilsons

*

Nianses

Raugoties laukumā un statistikas tabulās sazīmējas vēl dažas interesantas nianses un elementi, kuriem ir vērts pievērst uzmanību:

• Vitālijs Pavlovs. Spēlētājs, kurš pirms sezonas tika ierindots uz ceturto maiņu pretendējošo puišu sarakstā, ir atzinīgi pastrādājis un nopelnījis iespēju uzspēlēt arī pirmajā maiņā, no kuras „ārā nekrita”. Piecās spēlēs sastrādātās četras piespēles ir viens no diviem rezultatīvākajiem cipariem starp Latvijas spēlētājiem Dinamo sastāvā un KHL kopumā.Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
• Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
• Miks Indrašis. Var arī šosezon.
• Gints Meija un Andris Džeriņš. Lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem ir nevis galvenajiem rezultāta „taisītājiem”, bet nosauktajiem vīriem, kuri rūpējas par rezultāta nemainību kritiskākās epizodēs – nākot kā pirmie mazākumā un slāpējot pretinieku triecienmaiņas vienādos sastāvos. Turklāt abi partneri sapelnījuši pa diviem vārtu guvumiem.
• Kails Vilsons un Mets Robinsons. Bez vārdiem. Skatīt statistiku.
• Mikaels Tellkvists un Jakubs Sedlāčeks. Abiem vīriem šosezon bijušas tikai veiksmīgas spēles. Par laimi komandai, bet diemžēl par neražu Latvijas vārtsargu attīstības griezumā, abu Dinamo vārtsargu kvalitatīvais sniegums neļauj saskatīt viņu tuvumā kādu trešo vārtsargu. Vismaz pagaidām.
• Sandis Ozoliņš. Vairākuma un faktiski jebkura uzbrukuma smadzenes ir tieši Dinamo kapteinis, kas nav ne jaunums, ne pārsteigums. KHL statistiķu spēles uzskaites liecina, ka Sandim Ozoliņam ir starp laukuma spēlētājiem labākā mikromaču vārtu starpība (+7 jeb 7:0). Pārsteidzoši ir tas, ka, saskaņā ar KHL uzskaiti, Ozoliņam esot laukumā, Dinamo nav piedzīvojis nevienu vārtu zaudējumu! Kopā ar 7 vārtu guvumiem tas uzrunā. No Rīgas Dinamo sastāva vēl ir četri hokejisti, kuriem esot laukumā vārti nav „krituši”; taču tiem ir mazāks vai nekāds visas maiņas sastrādāto vārtu guvumu apjoms – Roberts Bukarts (3:0), Gunārs Skvorcovs (1:0), Marsels Haščāks (0:0), Arvīds Reķis (0:0).

P.S. Jaunie paliek tikai reglamentā

Uz pirmajām piecām spēlēm Rīgas Dinamo ir piesaistījuši piecus jaunos (U-22) hokejistus, kas atzīmējušies spēles pieteikumā, bet no kuriem tikai viens – uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs – ir reāli spēlējis. Pārējiem ne sekundes spēles laika. „Vadājot” puišus pa pieteikumu, KHL reglamenta formālās prasības ir izpildītas. Tagad derētu sagaidīt, kad sāk piepildīties šīs normas būtība un jēga – vairāk iespēlēt jaunos. Jādomā, ka arī tāda reize pienāks, jaunie būs gatavi un treneriem pietiks drosmes.

Bet pa to laiku citi Dinamo rezervisti gūst spēļu praksi MHL čempionātā HK Rīga sastāvā, kā arī Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā. Latvijas čempionātā jau uzspēlējuši vārtsargs Māris Jučers un uzbrucējs Māris Bičevskis. Jučeram divās spēlēs uzvaru un zaudējumu bilance neitrāla (1:1), bonusā – viena rezultatīva piespēle. Bičevskim – viena spēle un viena piespēle.

Joprojām divu komandu pieteikumos rēgojas aizsarga Mārtiņa Poreja vārds. Viena komanda ir Rīgas Dinamo, bet otra – Dinamo „slepenais fārmklubs” Jokipojat Somijas otrā stipruma līgā Mestis. Starp citu, Jokipojat sastāvā arī trīs citi vēl nesen Dinamo uzspēlējušie – uzbrucēji Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs un Raimonds Vilkoits.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (pēc 5 spēlēm, saskaņā ar khl.ru; MM = mikromaču vārtu starpība; * iekavās spēļu skaits komandas pieteikumā, bet bez spēles laika):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	SM	met.	iemet.	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Kails Vilsons	1984.	5	5+0	+5	7:1	6	15	39.2% (31 no 79)	17:32
2.	Miks Indrašis	1990.	5	2+2	+3	4:2	2	4	0% (0 no 1)	17:16
3.	Vitālijs Pavlovs	1989.	5	0+4	+4	6:2	2	3	25.0% (2 no 8)	15:12
4.	Marsels Hosa	1981.	5	1+2	+3	6:1	13	1	100% (1 no 1)	16:33
5.	Gints Meija	1987.	5	2+0	+4	4:1	4	6	50.0% (3 no 6)	18:36
6.	Andris Džeriņš	1988.	5	2+0	+3	3:1	2	12	42.7% (35 no 82)	18:09
7.	Mārtiņš Cipulis	1980.	5	1+1	+3	4:2	2	6	–	14:47
8.	Pols Ščehura	1985.	5	1+1	+3	3:2	18	8	53.8% (43 no 80)	16:02
9.	Roberts Bukarts	1990.	5	0+2	+3	3:0	0	11	–	13:54
10.	Gunārs Skvorcovs	1990.	3	0+1	+1	1:1	0	0	–	4:44
11.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	5	0+1	±0	1:1	0	4	50.0% (13 no 26)	7:13
12.	Juris Upītis	1991.	5	0+0	±0	2:1	2	4	0% (0 no 1)	9:36
13.	Marsels Haščāks	1987.	2	0+0	±0	0:0	0	3	–	13:19
–	Deivids Sarkanis	1994.	0 (4*)	–	–	–	0	–	–	0:00
	AIZSARGI
1.	Mets Robinsons	1986.	5	1+4	+7	8:2	0	5	–	23:21
2.	Sandis Ozoliņš	1972.	5	0+2	+5	7:0	12	2	–	20:22
3.	Georgijs Pujacs	1981.	4	0+0	+4	5:3	6	7	–	21:46
4.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	4	0+1	+2	5:2	2	4	–	20:23
5.	Kristaps Sotnieks	1987.	5	0+0	+2	3:3	2	4	–	19:06
6.	Rodrigo Laviņš	1974.	1	0+0	+1	1:1	0	2	–	16:05
7.	Oskars Cibuļskis	1988.	3	0+0	+1	1:1	0	4	–	19:04
8.	Arvīds Reķis	1979.	3	0+0	±0	0:0	4	3	–	17:52
–	Edgars Siksna	1993.	0 (4*)	–	–	–	0	–	–	0:00
–	Krišs Lipsbergs	1993.	0 (1*)	–	–	–	0	–	–	0:00
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	uzv.-zaud.	atv.	MM	SM	GAA	„sausi”	sp. laiks
1.	Mikaels Tellkvists	1979.	4	3-0	95.7%	11:4	2	0.98	0	244:32
2.	Jakubs Sedlāčeks	1990.	1	1-0	94.4%	4:2	0	2.00	0	60:00
–	Rihards Cimermanis	1993.	0 (5*)	–	–	–	0	–	–	0:00

*

Plašākam skatam:

• Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru

[Attēlā: Kamēr Sandis Ozoliņš laukumā, pretiniekiem “nespīd”. Vismaz pagaidām. Foto fiksēts treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com.]