Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Artūrs Dzelzs’

Jānis Puriņš par iespēju iepazīt pasauli, spēlējot hokeju

Posted by petrovich27 uz 2012/01/27

“Esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to,” teic Jānis Puriņš, latviešu hokejists, atskatoties uz savām gaitām Somijā, Latvijā, Baltkrievijā, ASV un Kanādā.

izziņai: Jānis Puriņš

  • dzimis 1987. gada 13. jūnijā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 187 cm; 95 kg
  • 2011./2012. g. sezonā JHT un Ketterä komandas Somijas trešajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
  • iepriekšējās sezonas: Hermes (Suomi-sarja); IK Kronan (II-divisioona = Somijas 4. stipruma līga); HS Rīga / Prizma (Latvijas Virslīga); Liepājas Metalurgs (Baltkrievijas ekstralīga); Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga); Philadelphia Thunder (IJHL; ASV); SK LSPA / Rīga (Latvijas Virslīga); Pennsylvania Enforcers (AEHL; ASV); Mahoning Valley Phantoms (NAHL; ASV); Dallas Penguins (DJHA; ASV); Regina Blades (ASHL; Kanāda); Saskatoon Stars (ASHL; Kanāda); Aisbergs 87 (LBJMH = Latvijas Bērnu un jaunatnes meistarsacīkstes hokejā)
  • pirmais treneris: Gints Bisenieks

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā devies “meklēt laimi” uz hokeja dzimteni Kanādu. cik grūti/viegli bija iedzīvoties Kanādas jauniešu hokeja saimniecībā? kas bija tā pirmā un svarīgākā pieredze, ko esi paņēmis no savas pirmās sezonas Ziemeļamerikā (2003./2004.)?

Jānis Puriņš: Tā kā ar valodu man problēmu nebija, tad iedzīvoties nebija pārāk liela problēma. Protams, no sākuma viss ir jauns – pilsēta, cilvēki, skola, hokejs, un paiet laiks, kamēr pierodi un iejūties, bet paiet pāris dienas, pāriet satraukums un sāc justies kā vietējais. Pirmā pieredze ar jauniešu hokeju bija ļoti patīkama. Biju nedaudz pārsteigts, cik agresīvs, ātrs un kvalitatīvs hokejs tiek spēlēts jauniešu vecumā. Galvenie iemesli, kāpēc devos uz Ziemeļameriku, bija – pēc iespējas vairāk apgūt hokeja gudrības, ātrāk attīstīties kā hokejistam un sākt veidot hokejista karjeru.

pirmās divas Ziemeļamerikas sezonas Tev fiksētas ASHL līgas komandās Kanādas vidienē – Saskatoon Stars un Regina Blades. kas tā bija par līgu un komandām? ar ko, Tavuprāt, visvairāk atšķīrās spēlēšana Saskačevanas jauniešu komandās no spēlēšanas Latvijas jauniešu komandās? kas ir tie faktori, elementi, kuru dēļ ir vērts nepalikt mājās vai citur Eiropā un doties kaut kur “dziļi” Kanādā? ko no tā visa pilnīgi droši nevar “dabūt” Latvijā?

Regīnā nokļuvu, pateicoties kanādiešu trenerim, kuru iepazinu Prāgā un pārrunāju iespēju doties turp un mēģināt “izsisties” vietējā hokejā. ASHL bija junioru līga, kur uzreiz aiz CHL (Kanādas junioru hokeja līga) eiropiešiem bija atļauts piedalīties. Galvenā komanda pilsētā, protams, bija Regina Pats, kura spēlē augstākajā junioru līgā Kanādā, WHL divīzijā. Pēc manas pirmās sezonas Kanādā Pats izrādīja interesi par mani, sekoja līdzi rezultātiem un manai spēlei un ieteica nospēlēt vel vienu sezonu Regīnā, lai varētu sīkāk novērtēt manas prasmes un spējas.

Galvenās atšķirības starp junioru hokeju Kanādā un Latvijā ir spēles kvalitāte, kura ir ļoti augsta Ziemeļamerikā. Junioru vecumā Kanādā jau tiek mācīts un spēlēts pieaugušo hokejs. Ļoti ātrs un ļoti agresīvs hokejs, kur nevar baidīties no spēka paņēmieniem vai laiku pa laikam izvicināt dūres.

savu trešo Ziemeļamerikas sezonu (2005./2006.) nolēmi aizvadīt ASV – Dallas Penguins vienībā DJHA (Dallas Junior Hockey Association) saimniecībā. kādēļ mainīji Kanādu pret Savienotajām Valstīm? kas Teksasā, neskaitot siltāku klimatu, bija labāk nekā Saskačevanā?

Pēc otrās sezonas Regīnā dzirdēju, ka Pats esot interese par mani uz gaidāmo CHL eiropiešu draftu gaidāmajā vasarā. Kontaktus ar Pats vadību un skautiem pirms vasaras drafta es uzturēju pats. Diemžēl uz to brīdi man nebija oficiāla pārstāvja vai aģenta. Tas sarežģīja manu situāciju, un interese no kluba puses sāka zust. Vasarā parādījās iespēja braukt uz Našvilu, kur tika veidota spēcīga junioru programma un klubs. Kluba īpašnieks vienlaikus bija NHL kluba Našvilas Predators līdzīpašnieks, un par kluba treneri tika iecelts Darren Turcotte, kurš bija aizvadījis ilgu karjeru dažādos NHL klubos. Piedāvājums likās ļoti vilinošs un daudz nedomājot braucu turp. Pēc aizvadītiem diviem mēnešiem kluba īpašniekam un trenerim radās savstarpējas domstarpības, un klubs bija uz izjukšanas robežas. Situācija neuzlabojās, un Darens iekārtoja mūs – mani, manu brāli Gintu Puriņu un Artūru Dzelzi – Dalasas junioru programmā – DJHA junioru klubā.

Protams, pagāja atkal neliels laiciņš, lai adaptētos pilnīgi pretējiem laika apstākļiem un dzīves stilam, bet visādi citādi nebija lielu atšķirību. Man galvenais bija hokejs, gūt pieredzi, cik vien daudz tas ir iespējams.

DJHA vieno vairākas dažādu vecumu jauniešu līgas; kura līmeņa komandā Tu spēlēji? kas ir galvenās atšķirības starp Kanādas un ASV jauniešu hokeja saimniecībām? arī ārpus hokeja laukuma?

Spēlēju organizācijas vecākajā jauniešu klubā; sezonu vēlāk tas nomainīja kluba nosaukumu uz Texas Attack, kuru vēlāk pārstāvēja vēl pāris jaunieši no Latvijas. Protams, hokejs ASV nav tik populārs kā Kanādā; tāpēc tiek veidotas hokeja organizācijas, kur tiek veidoti klubi katrai vecuma grupai. Kanādā hokejs ir sports Numur viens; jauniešu un junioru vecuma bērni, kuri nodarbojas ar hokeju, pārsvarā velta visu savu laiku hokejam, tas viņiem ir dzīves stils. Viņiem ir savi elki un zvaigznes, kuriem visi vēlas līdzināties, bet galvenais – milzīga kaisle pret šo sporta veidu. Savukārt, ASV hokejs nav starp populārākajiem sporta veidiem. Jaunieši nodarbojas ar vairākiem sporta veidiem vienlaikus, un tikai tie, kuriem tiešām ir vēlme un talants, spēj “izsisties” līdz junioru, koledžas un profesionāļu līmenim.

pēc jauniešu hokeja “aršanas” 2006./2007. g. sezonā nonāci Mahoning Valley Phantoms (tagad zināma kā Youngstown Phantoms USHL) vienībā ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL. kā vērtē savu īsto debiju šajā līmenī? kas bija kļuvis savādāk, vai līmeņa izmaiņas bija izteikti pamanāmas?

Atrodoties vēl Dalasā, uz sezonas beigām parādījās interese no Mahoning Valley Phantoms. Viņi uzaicināja mani uz nedēļu doties turp, aizvadīt treniņus un pārbaudīt mani. Pēc pārbaudes laika klubs izteica piedāvājumu noslēgt līgumu, un panācām vienošanos. Klubam tika uzstādīti augsti mērķi, nolasīts spēcīgs sastāvs ar domu pēc sezonas vai divām pārcelties uz līgu augstāk – USHL.

Spēles līmenis un kvalitāte krasi atšķīrās no jauniešiem. Spēles stils bija līdzīgs kanādiešu hokejam; līdz ar to iejusties nebija lielu problēmu. Debija izdevās veiksmīga. Līgas līmenis un spēles stils mani ļoti apmierināja, biju priecīgs atrasties un pārstāvēt šo klubu, kura sastāvā aizcīnījos līdz NAHL finālam.

2007. gada vasarā Tu esot bijis jau pieaugušo līgas ECHL (East Coast Hockey League), kas ir jau trešais hokeja līmenis Ziemeļamerikā uzreiz aiz NHL un AHL, komandas Elmira Jackals pārbaudāmo hokejistu nometnē. kas Tev pietrūka vai patraucēja nokļūt ECHL komandas sastāvā? tas bija par agru, kāda trauma?

Radās iespēja piedalīties pirmajā no divām kluba nometnēm. Aizvadot veiksmīgu pirmo nometni, tu vari tik uzlūgts uz komandas galveno pirmssezonas nometni. Izdevās atstāt labu iespaidu, klubs izteica piedāvājumu ierasties uz galveno nometni. Diemžēl pirmās nometnes pēdējās dienās guvu nopietnu ceļgala traumu, par kuru kluba vadībai neko neteicu, cenšoties noturēt sāpes sevī.

2007./2008. g. sezona Tev oficiālajās statistikas ailītēs ir patukša – vien 6 spēles Pennsylvania Enforcers (AEHL = America East Hockey League) un 19 spēles SK Rīga / LSPA Latvijas Virslīgā. vai statistiķi kaut ko nav pamanījuši? kāpēc šī sezona bija neviendabīgāka par iepriekšējām? kāpēc nācās pamest Pennsylvania Enforcers?

Gatavojoties un gaidot Jackals galveno nometni, devos uz Pitsburgu, Pensilvānijā, sadziedēt traumu un fiziski uzturēt sevi formā. Aizvadīju pāris spēles vietējā kluba rindās, bet celis lika sevi manīt; ārsti teica, ka būs jāveic operācija, tāpēc nolēmu doties mājas, savest kārtībā veselību un pēc iespējas ātrāk atgriezties ierindā. Atgriežoties Latvijā, bija iespēja tikties ar Oļegu Znaroku, kurš uz to brīdi trenēja LSPA / Rīga. Konsultējoties ar viņu, nolēmu atlikušo sezonu aizvadīt LSPA ierindā.

Tu vēl paspēji uzspēlēt 2005. gadā dibinātajā AEHL līgā, kas drīz pēc tam (2008. g. vasarā) faktiski izbeidzās. AEHL bija neatkarīga junioru līga, kas, atšķirībā no citām līgām, bija saistīta (afiliēta) ar amatieru hokeja organizāciju NAAHA (North American Amateur Hockey Association). 2008. gada vasarā atkal mēģināji aizķerties Ziemeļamerikā, Tu esot bijis arī ECHL komandas pārbaudēs un jauno sezonu iesāki Philadelphia Thunder (tagad zināma kā Philadelphia Jr. Jackals) komandā citā ASV neatkarīgajā junioru līgā IJHL (International Junior Hockey League). 4 spēlēs guvi 10 punktus (6+4) un no komandas sastāva zudi. kāpēc nolēmi pēc 5 sezonām Ziemeļamerikā pārcelties atpakaļ uz Eiropu?

Pirms nākamās sezonas sākuma Jackals galvenais skauts, kurš vienlaikus bija arī Philadelphia Thunder galvenais treneris vietējā junioru līgā, izteica piedāvājumu vēlreiz mēģināt “aizķerties” Elmairā. Nolēmu ierasties mēnesi ātrāk pirms nometnes, aizvadīt treniņus un vairākas spēles junioru klubā, lai atkal pierastu pie Ziemeļamerikas hokeja. Diemžēl šoreiz nometne Elmairā neizdevās tā, kā biju cerējis. Kluba vadība un skauti ieteica doties uz līgu vai divām zemāk – CHL vai SPHL, lai atkal pielāgotos tur spēlējošam stilam.

(piebilde: šajā gadījumā CHL = Central Hockey League. SPHL = Southern Professional Hockey League.)

2008./2009. g. sezonā pieslēdzies Liepājas Metalurgs saimniecībai, uzspēlējot gan pirmajā komandā Baltkrievijas ekstralīgā, gan Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā. sekojošajā sezonā (2009./2010.) esi reģistrēts tikai Liepājas pirmajā komandā Baltkrievijas čempionātā. kādi bija galvenie iespaidu “uz pilnu klapi” atgriežoties Latvijas / Baltkrievijas hokeja saimniecību reālijās? kuras Ziemeļamerikā slīpētās iemaņas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (BAČ) noderēja visvairāk, bet par kurām prasmēm varēja sākt droši “aizmirst”?

Devos atpakaļ uz Latviju un pievienojos Liepājas Metalurgam. Iespaidi bija dažādi. Patīkami bija tas, ka, aizvadot pārbaudes laiku klubā, tiku pie līguma un biju pamatsastāva spēlētājs. Parādījās drošības sajūta, ka ir atrasts klubs, kur varu aizvadīt pilnvērtīgu sezonu, atliek tikai smagi strādāt un pierādīt sevi no labās puses. Pārstāvot klubu Latvijas čempionāta ietvaros, kļuvām par Latvijas čempioniem, kas bija patīkami.

Vajadzēja pielāgoties mazliet citam spēles stilam. Kluba galvenais treneris uz to brīdi bija Golubovičs, kurš piekopa, manuprāt, tipisku “krievu” stila – kombinācijām un sistēmām bagātu – hokeju. Man sirdij tuvāks bija Ziemeļamerikas stila hokejs; tā, ka centos abus stilus apvienot un atrast zelta vidusceļu. Turpināju būt fiziski aktīvs, izpildīt spēka paņēmienus, kas vadošo baltkrievu klubu veterāniem noteikti nepatīk, un, protams, izpildīt trenera norādījumus.

2010. gada vasarā “paņēmi” kursu uz Somiju, pārbaudījies pie Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) kluba Kiekko-Vantaa. 2010./2011. g. sezonā Tev 6 spēles ieskaitītas Latvijas Virslīgā HS Rīga / Prizma ierindā, bet pēc tam Tavā karjerā “vistīrākā” Somija. sezonu pamatā aizvadīji Somijas trešās stiprākās līgas (Suomi-sarja) komandā Hermes. kāpēc Tava izvēle bija par labu Somijai nevis, piemēram, Vācijai, Lielbritānijai vai Kazahstānai?

Sezonas sākumā bija iespēja atrādīties Somijā, kuru noteikti negribēju laist garām. Aizvadīju pāris nedēļas, piedaloties kluba treniņnometnē, un, manuprāt, atstāju labu iespaidu. Aizvadīju vienu pārbaudes spēli pret citu Mestis klubu, izdevās gūt pirmos vārtus šajā līgā, bet pēc spēles uzzināju, ka klubam pievienosies 5 spēlētāji no Jokerit un tik pat no HIFK, klubiem, kas spēlē Somijas stiprākajā līgā – SM-liiga. Pa cik Vantaa bija fārmkluba saistības ar abiem šiem Helsinku klubiem, finansiāli klubam tas bija izdevīgi, jo algas šiem spēlētajiem maksā “lielie” klubi. Līdz ar to likās loģiski, ka klubs paturēs labas klases spēlētājus, kuriem nav jāmaksā alga, un ietaupīs finansiāli, atskaitot no komandas tos, kuriem bija salīdzinoši lielas algas vai pretendēja uz tām.

Atgriezos Latvijā, uzturēju sevi formā, pārstāvot Rīga / Prizma komandā LAČ ietvaros, vienlaicīgi cerot uz interesi no citiem klubiem Eiropā. Parādījās iespēja doties atkal uz Somiju, šoreiz uz līgu zemāk, bet daudz nedomājot devos un Hermes (Kokkola). Pēc uzturēšanās Helsinkos man palika labi iespaidi par Somiju, par dzīvi tur. Bez tam es vēlējos šoreiz būt tuvāk mājām. Hermes izteica labu piedāvājumu. Zināju, ka hokeja līmenis tur ir labs, un nolēmu pamēģināt.

(piebilde: LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts.)

cik viegli vai grūti Tev nācās iekļauties Somijas hokejā? cik ļoti noderēja vai nenoderēja Kanādas, ASV, Baltkrievijas pieredze?

Nebija lielu problēmu pierast pie somu hokeja. Protams, paiet laiciņš, lai saprastu, ko konkrēti klubs vēlas no tevis un vai treneris ir apmierināts ar tavu sniegumu, bet tiklīdz tas ir skaidrs, atliek tikai smagi strādāt un pildīt trenera norādījumus. Somijas hokeja stils ir ļoti līdzīgs Ziemeļamerikas hokejam ar nelielu Eiropas “piegaršu”. Ātrs, fizisks, inteliģents hokejs.

Manuprāt, jebkura pieredze, kuru tu iegūsti, spēlējot dažās valstīs vai klubos, vienmēr noderēs. Protams, ir jāpielāgojas kluba prasībām, kuru tu pārstāvi uz doto brīdi, kuras dažreiz atšķiras, bet būtībā pēc katras aizvadītās sezonas tu uzkrāj pieredzi, kura tev palīdz pielāgoties katram stilam.

Jau agrāk Tavā un Tava brāļa Ginta Puriņa biogrāfijā vienā sezonā sakrīt komandu nosaukumi. 2008./2009.g. sezonā tā bija Philadelphia Thunder, 2009./2010. g. sezonā kopā spēlējāt Liepājas Metalurgs sastāvā, 2010./2011. g. sezonā – atkal kopā Hermes komandā un pat abiem pa vienai iznomātai spēlei IK Kronan sastāvā. vai tā bija mērķtiecīga darbība visu 3 sezonu gaitā – abiem spēlēt vienā komandā? kāpēc?

Jau no bērnības bieži spēlējam kopā. Uz Ziemeļameriku devāmies kopā, bet, aizvadot pirmo sezonu Liepājā, palīdzēju brālim tikt uz pārbaudi klubā, un viņam izdevās tik sastāvā. Savukārt, sākoties nākamai sezonai, viņš bija pirmais Kokolā un palīdzēja man tur iekārtoties. Mēs esam brāļi un labākie draugi, un, protams, kopā atrasties vienmēr ir vieglāk. Trenējamies kopā, sastādām viens otram veselīgu konkurenci, varam atklāti kritizēt un sniegt padomu viens otram, lai uzlabotu katrs savu sniegumu.

Hermes sastāvs kopumā 2010./2011. g. sezonā ir bijis labvēlīgs Latvijas hokejistiem; neskaitot Tevi un brāli, ir uzspēlējuši arī Gatis Gricinskis, Viktors Jasjonis, Artjoms Ogorodņikovs. kas ir galvenie iemesli, kādēļ Hermes komandā bija izveidojusies Latvijas hokejistu “kolonija”? un kā Latvijas hokejisti jutās komandā?

Sezonu Kokolā iesāka mans brālis un Gatis. Klubs izrādīja interesi arī par mani, un uz to brīdi man nebija labāku piedāvājumu, tāpēc devos turp. Viktors un Artjoms bija mūsu kluba farmklubā un aizvadīja vairākas spēles Hermes sastāvā. Jutāmies labi, bija labas attiecības ar kluba vadību un spēlētajiem, sūdzību nebija.

kā kopumā vērtē savu pirmo Somijas sezonu? kas izdevās tieši tā, kā biji plānojis, bet kas ir lietas, kuras varēja un vajadzēja būtiski labāk?

Pozitīvi vērtēju pirmo sezonu šeit. Guvu lielu pieredzi vietējā hokeja “virtuvē”, lai gan nebiju pilnība apmierināts ar savu sniegumu. Otrā sezonas daļa klubam nebija izdevusies, arī individuāli nebiju apmierināts ar savu sniegumu. Mērķis bija palīdzēt klubam tikt Mestis līgā, bet diemžēl tas neizdevās.

šajā (2011./2012.) sezonā esi uzticīgs Suomi-sarja līgai, sezonu sāki Imatras Ketterä, bet turpini JHT (Kalajoki). ar ko Tev atšķiras otrā sezona šajā līgā? esi pieredzējušāks, vairāk zini ko sagaidīt no pretiniekiem un cīņubiedriem?

Nolēmu atgriezties uz vēl vienu sezonu Somijā. Hokejs šeit tiek spēlēts augstā līmenī, kā arī kluba mērķis – iekļūt Mestis – ir augsts. No kluba puses tiek darīts viss, lai būtu vēlamais rezultāts. Patīkami atrasties tādā vidē.

Ketterä komandas sastāvā Suomi-sarja 1. posmā (Alkulohkot; norisinājās 2011. gada septembrī – novembrī) 11 spēlēs salasīji 4 punktus (1+3), bet pēc pārcelšanās uz JHT – šī paša posma 2 spēlēs tiki pie diviem vārtu guvumiem. čempionāta turpinājumā, 2. posmā JHT ierindā 11 spēlēs esi iekrājis 6 punktus (5+1). vai JHT prot Tevi “pielietot” un motivēt labāk nekā Ketterä komanda? kā pats vērtē savu sniegumu līdz šim šajā sezonā?

Diezgan saraustīta šī sezona man padevusies sakarā ar klubu maiņu. Vasarā es trenējos un gatavojos ar domu doties uz citas valsts klubu, kas noteikti būtu pāris līmeņu augstāk, taču zuda kontakti, un laikam nebija lemts; un tā vietā devos uz Imatru. Īsti neapmierināja mans pielietojums klubā, tāpēc devos uz JHT. Esmu apmierināts atrodoties šajā klubā. Treneris man šeit uzticas, līdz ar to pašam rodas lielāka pārliecība par savām spējām.

Tevis pārstāvētā komanda JHT pārliecinoši pārvarēja Suomi-sarja pirmo posmu, 14 spēlēs kļūstot par savas (Ziemeļu) apakšgrupas līderi. līgas “pamatčempionātā” JHT arī startē pieklājīgi – pēc komandas 13 spēlēm ar 20 punktiem ieņem 7. vietu (12 komandu konkurencē). kādi ir komandas vadības uzdevumi šai sezonai? un kādas izredzes piedāvā Suomi-sarja izspēles kārtība – cik komandas kvalificējas play off-am, vai pastāv iespēja izcīnīt vietu Mestis līgā?

Komandas uzstādītais mērķis ir būt TOP trijniekā. TOP trīs komandām pievienojas vājākā komanda no Mestis; katra komanda nospēlē divas spēles (vienu mājās, vienu izbraukumā) ar katru klubu, un komanda, kas pabeidz šo izspēli pirmajā vietā, tiek Mestis līgā. Pašlaik esam to klubu vidū, kas reāli cīnās par trijnieku, un darām visu, lai izpildītu uzstādīto mērķi, kā arī tikt Mestis.

desmit komandas (no 12) Suomi-sarja pamatčempionātā uzrāda ļoti līdzīgu sniegumu – pašreiz tām ir 17-29 punkti, kas nozīmē, ka 1. vietu no 10. vietas šķir vien 12 punktu. pamanāmi vājākas ir tikai turnīra “pastarītes” – Ahmat un S-Kiekko. kā Tu vērtē Suomi-sarja kopējo līmeni? Ja ļaujamies fantazēšanai, kuru vietu Ahmat un Tava (JHT) komanda ieņemtu Latvijas Virslīgā, kuru – Baltkrievijas ekstralīgā?

Līmenis šeit ir labs. Klubi, kuri cīnās otrajā aplī par iekļūšanu Mestis, ir spēcīgi. Baltkrievu klubi noteikti ir finansiālai turīgāki, tādēļ var atļauties augstākas klases spēlētājus un speciālistus, līdz ar to līmenis ir nedaudz augstāks. Taču spēles stili atšķiras; šeit hokejs ir ātrāks un fiziski aktīvāks, kas nav tik raksturīgs Baltkrievijas hokejam. Diemžēl neesmu redzējis nevienu pilnu BAČ spēli šogad. Nedaudz sekoju Liepājas Metalurga sniegumam, bet grūti spriest par līgas līmeni šogad. Manuprāt, Suomi-sarja vadošie klubi varētu būt līdzvērtīgi BAČ vienībām, kuras atrodas tabulas vidusdaļā.

jau agrāk minēji, ka Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas dodas uz Somijas komandām, ir “jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar”, ko nosaka nelielie budžeti, bet no komandu puses apstākļi tiek radīti maksimāli. ko Tu pats sagaidi no Suomi-sarja un Somijas hokeja kopumā? ko Tu gribi sasniegt šajā sporta veidā tuvākajos pāris gados? Mestis līgu, finansiāli “smagāku” kontraktu, labākus dzīves apstākļus?

SM-līgā komandu budžeti un algas vēl ir salīdzinoši labā līmenī, bet, protams, uz Eiropas vadošo līgu fona nav tās augstākās. Mestis līgas klubi pārsvarā visi ir vienā finansiālā līmenī. 80 procenti klubu maksā spēlētājiem algas; savukārt, ir klubi, kā iepriekš minēju K-Vantaa, kuri kalpo kā farmklubs vienam vai dažreiz pat diviem augstākās līgas klubiem un līdz ar to saņem “papildinājumus” par velti.

Ja runa ir par Suomi- sarja, tad vadošo klubu budžeti ir labā līmenī. Klubu vadošajiem spēlētajiem tiek maksāta alga, nodrošināta dzīvesvieta, transports, ēdināšana. No kluba puses tiek nodrošināts un darīts viss iespējamais, lai būtu vēlamais rezultāts no spēlētajiem; tā, ka attaisnojumu un sūdzību nevar būt.

Neesmu no tiem, kam patīk skatīties tālā nākotnē, taču noteikti vēlētos izmēģināt spēkus citos Eiropas augstākās līgas klubos. Lielie kontrakti? Protams, nauda atvieglo dzīvi, bet, ja būtu iespēja pārbaudīt spēkus un spēlēt augstākajā līmenī kādā no Eiropas vadošām līgām, būtu ar mieru to darīt arī par simbolisku atlīdzību. Lielā nauda man nav svarīgākais, tā nāk un iet. Vienmēr būs laiks un iespēja to nopelnīt.

Uz doto brīdi esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Dzīvojam taču vienreiz, tāpēc arī cenšos “izspiest” visu ko varu no dzīves. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to.

lai veicas!

lasāmvielai & izziņām:

[pirmajā attēlā Jānis Puriņš JHT krāsās; otrajā – Mahoning Valley Phantoms komandā; trešā – Liepājas Metalurgs sastāvā; ceturtā – Ketterä ierindā. visi foto no Jāņa Puriņa personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

parlons nous français? vēlreiz par hokeju Francijā

Posted by petrovich27 uz 2011/05/09

TUVPLĀNĀ: Jānis Brakšs

Jānis Brakšs pieder tai Latvijas leģionāru daļai, kas “maršē” pa ledus laukumiem Rietumeiropā un konkrēti – Francijas pirmajā divīzijā. izskatās, ka Francijas ledus kļūst arvien pievilcīgāks spēlētājiem no Latvijas.

par savām divām sezonām Francijā, par Francijas 1. divīzijas līmeni un spēļu intensitāti, par Francijas hokeja specifiku un plusiem, par Montpellier Vipers komandu un Latvijas leģionāriem tajā, par nākotnes plāniem – Jāņa Brakša atbildēs.

izziņai: Jānis Brakšs

  • dzimis 1987. gada 12. jūnijā
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 187 cm; 90 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Montpellier Vipers (Monpeljē) sastāvā Francijas Division 1 (valsts 2. stiprākā līga)
  • iepriekšējās sezonas: Les Castors d’Avignon (Francijas Division 1); ASK Ogre; Rīga 2000; SK LSPA/Rīga; Rīga/Sāga/LB 18
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2007. gada (2006/2007.) PČ 1. divīzijā
  • pirmie treneri: Jānis Kupčs, Juris Reps, Vjačeslavs Nazarovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: nu jau otro sezonu noslēdz Francijā, šīs valsts otrajā stiprākajā līgā – Divison 1. kas bija Tavi lielākie pārsteigumi, kad 2009./2010. g. sezonā pēc ASK Ogre sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadītas sezonas ieradies Aviņonā – komandā Les Castors d’Avignon? kas kļuva savādāk? kas bija tās lietas, kas bija vienkāršākas par gaidīto, bet kuras – bija grūtākas?

Jānis Brakšs: Sanāca pavisam vienkārši. Nokļuvu Avignon ar Artūra Dzelzs palīdzību. Ierodoties tur, man bija nedaudz bail tādā ziņā, ka tā bija mana pirmā sezona ārpus Latvijas, un man nebija ne mazākas nojausmas, kas mani sagaida šeit Francijā. Tas viss kopumā bija kā jauns piedzīvojums manā hokejista karjerā, bet nebija nemaz tik traki, jo iedzīvojos diezgan ātri, un spēlēt arī man bija diezgan viegli, jo biju aizbraucis ļoti labā fiziskajā formā; tajā vasarā biju ļoti labi pastrādājis! Kas bija grūti? Valodas barjera visas sezonas garumā!

jautājums: franči ir izslavēti ar diezgan fanātisku savas kultūras un tajā skaitā valodas patriotismu. cik būtiskus kuriozus, problēmas ir sagādājusi valodas barjera?

Hmm, kuriozi… Nu bija pāris reižu, kad treneris gribēja man ko pastāstīt spēles laikā, bet viņš nezināja angļu valodu, es nezināju franču valodu; tā arī mēs visu sezonu, var teikt, nerunājām, tikai ļoti svarīgos brīžos; man komandā bija 3 kanādieši, kas man regulāri palīdzēja ar tulkošanu! Uz ielas arī īpaši neviens, es domāju – vietējie franči, nerunā svešvalodās! Šogad Montpellier mums bija franču valodas skola 2 reizes nedēļā, un uz sezonas beigām bez liekas lielīšanās varu teikt, ka mēs 3 latvieši diezgan labi sapratāmies ar komandas biedriem – frančiem.

jautājums: ja Tev būtu pāris teikumos jāraksturo, kas ir Francijas hokejs, kā Tu vērtētu?  tas ir frankokanādiešu “eksports” uz vēsturisko dzimteni? vai tomēr kaut kas savs?

Vairāk vai mazāk. Līmenim nav nekādas vainas; pirmās 10 komandas mūsu līgā [Division 1] ir ļoti sakarīgas šosezon, ir daudz leģionāru, kas to vietējo hokeju ļoti, ļoti paceļ. Katrā komandā ir vismaz  pa 5 – 6 ārzemniekiem; bez viņiem nu nekā neiztikt!

jautājums: pēc sezonas Aviņonas “bebros” pārgāji uz citu pirmās divīzijas komandu – Montpellier Vipers, kur cīnījies šosezon (2010./2011.). kas Monpeljē pilsētas klubā ir labāk, savādāk nekā Aviņonā?

Pilnīgi viss ir savādāk. Pilsēta labaka; šeit pilsētā ir diezgan daudz krievu, ir daudz jaunu studentu, kas mācās vietējā augstskolā! Komanda arī ir stiprāka, attieksme no kluba vadības arī ir daudz nopietnāka. Komandai ir mērķis; Avignon tāda nebija, un tāpēc arī šogad viņi [Les Castors d’Avignon] ir tabulas lejasgalā!

jautājums: šosezon Les Castors d’Avignon vienība Division 1 regulārajā čempionātā 14 komandu konkurencē palika 12. vietā, bet Tava pašreizējā komanda Montpellier Vipers ierindojās 6. vietā, iekļūstot starp 8 vienībām, kas cīnās play off-ā. vai var apgalvot, ka Monpeljē komanda ir būtiski spēcīgāka par Aviņonas klubu? kāpēc jā/nē?

Avignon šogad nomainīja visus 5 leģionārus, nepalika neviens no pagājušā gada ārzemniekiem, un vietējie čaļi arī diezgan pašvaki, bet šogad viņi tur ir iegādājušies ļoti lētus spēlētajus, kuri nespēj pavilkt to komandu! Montpellier mums ir 8 leģionāri, un visi ir spēlējuši diezgan normālos līmeņos iepriekš.

jautājums: jau iepriekš intervijā portālam apollo.lv minēji, ka Monpeljē kluba vadība ir devusi minimālo uzdevumu – iekļūt play off 2. kārtā. izslēgšanas spēlēs Jums pretī nāca Les Boxers (Bordeaux), kas ieņēma 3. vietu regulārajā čempionātā. sērijā ar 1-2 uzvarēja Bordo komanda. kādas bija Tavas komandas izredzes?

Mums bija ļoti smaga situācija, komandai bija uzdevums iekļūt otrajā kārtā, bet tas bija grūti izdarāms, jo komandā bija traumēti 4 vadošie spēlētāji, un spēles aizvadījām ar 8 uzbrucējiem un 5 aizsargiem! Tāpec arī pirmo spēli zaudējām [o:3]; līdz trešajam periodam spēle bija kā uz nažiem – 0:0, līdz kamēr salūzām; vienā brīdī pietrūka nedaudz spēka un veiksmes, arī vārtsargs viņiem nospēlēja ļoti labi! Otro spēli izbraukumā vinnējām ar 4:3 un trešo zaudējām ar 3:7, un ar to mūsu play off sērija beidzās.

jautājums: kā Tu kopumā vērtē Francijas Division 1 regulārā čempionāta un izslēgšanas spēļu līmeni? vai ar diviem apļiem – 26 spēlēm regulārajā čempionātā nav par maz?

Nu, ja salīdzina, ka šeit regulārā sezona iet 26 spēles, tad laikam atbilstošs ir arī izslēlgšanas spēļu kalendārs. Žēl, protams, ka ir tik maz to spēļu, bet, ja paskatās kartē, tad [no Monpeljē] tuvākais brauciens ir Avignon 100 km un Valence [Les Lynx (Valence); arī V.H.C.] 180 km attālumā; pārējās komandas ir tālu, tālu prom, visas tuvāk Parīzei un tas ir 700 km; ļoti tālu sanāk izbraukumi! Treneris gan stāstīja, ka tuvāko gadu laika federācija vēloties paaugstināt spēļu skaitu, grafiku padarīt garāku! Viņi šo jautājumu risināšot, iespejams, taisot divīzijas [pēc ģeogrāfiska principa]; tas ir tikai projekts tuvākajos gados!

jautājums: šosezon Monpeljē komandā spēlē 3 puiši no Latvijas – Tu, Raimonds Daniličs un Jānis Straupe. komandā netrūkst arī citu valstu leģionāru. cik prasīga ir kluba vadība pret leģionāriem un kā kluba vadība novērtē tieši Latvijas leģionāru sniegumu?

Ar mums latviešiem viņiem problēmu nav; viņi ir apmierināti ar mūsu sniegumiem, un vēlas mūs redzēt šeit arī nākamgad. Prasības ir ļoti vienkāršas – darīt maksimāli labi savu darbu uz ledus!

jautājums: Baltic Sports Agency Tavā individuālajā profilā raksta: “[..] stabils aizsargs ar ātru slidojumu. Labi darbojas viens pret vienu ar pretinieku un ir lielisks metienu bloķētājs”. cik ļoti tas atbilst patiesībai, kas ir mainījies? vai šīs nosauktās īpašības slīpē arī Francijā? vai Francijas hokeja ietekmē esi kaut ko mainījis savā stilā?

Nedaudz esmu palicis smagāks, es varu tagad arī nedaudz spēlēt spēka spēli; agrāk man bija trūkumi tieši ar to! Vēl man ir spēcīgs metiens. Ļoti daudz spēlēju mazākumā, jo tieši to es piekopju jau trešo gadu; esmu viens no pirmajiem, kas dodas mazākumā! Gadās arī nobloķēt kādu metienu, ja vajag un situācija prasa.

jautājums: ja Tev tagad būtu jāsalīdzina sezonas, ko aizvadīji SK Rīga, SK LSPA/Rīga, Rīga 2000, ASK Ogre, Les Castors d’Avignon un Montpellier Vipers klubos, kura sezona Tev bija visvērtīgākā? kurā no komandām juties vislabāk? kāpēc?

No katras sezonas varētu kaut ko paņemt līdz’, visas sezonas ir bijušas svarīgas un interesantas; visspilgtāk laikam paliek atmiņā sezona pie Oļega Znaroka – viņš bija stingrs, un pie viņa vienmēr bija kārtība, bija vienmēr skaidrs uzdevums, kas jādara laukumā! Bet visērtāk šobrīd jūtos šeit, Montpellier; mums ir superīgākais kolektīvs – tieši spēlētāji, savā starpā!

jautājums: vai Tu varētu cietiem Latvijas hokejistiem, kuri apsver iespēju uzspēlēt Francijā un tieši 1. divīzijā, rekomendēt šo valsti un šo līgu? kas ir šīs līgas lielākie plusi, kurus Tu nosauktu leģināriem-iesācējiem? kas – mīnusi?

Noteikti, ja ir vēlēšanās un ir kāds piedāvājums, jābrauc! Jo mums tāpat ir tikai 2 komandas Latvijā palikušas – Rīgas Dinamo un Liepājas Metalurgs! Visiem vietas tur nav! Tāpēc sadarbībā ar Šveices hokeja aģentu Joelu esam izveidojuši mazu hokeja aģentūru  [adrese: hockeyagency.net], kas meklē un piedāvā spēlētājus tieši Francijas Magnus līgai [Ligue Magnus – stiprākajai līgai] un D1, D2 [1. un 2. divīzijām].

jautājums: kādus plānu “kal” attiecībā uz nākamo (2011./2012.) sezonu? vai ir domas attiecībā uz esošo līgu vai, varbūt, uz stiprāko – Ligue Magnus? vai nav doma pamainīt arī valsti, franču valodā Eiropā runā, piemēram, arī dažos Šveices klubos?

Šveices hokejs ir ļoti augsta līmeņa hokejs; esmu apmeklējis dažas spēles – Zürich Kloten [Kloten Flyers], Ženēvas Servette [Genève-Servette], Zug EVZ [EV Zug], un iespaids bija, ka [NLA – Šveices stiprākās līgas] spēļu līmenis ir salīdzināms ar KHL līmeni. Gribētos jau laikam uzspēlēt Ligue Magnus – Francijas augstākajā līgā; ir piedāvājums no esošās Montpellier!

lai veicas!

[fotoattēli no Jāņa Brakša personīgā arhīva.]

lasāmvielai:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »