Latvijas studentu izlase? Universiāde? Kas tie par “zvēriem”?

Vai ir dzirdēts par tādu lietu kā Universiāde? Tur studējoši sportisti vai sportojoši studenti, kāda, nu, kuram prioritāte, sacenšas un cīnās par godalgām dažādos sporta veidos. Šogad decembrī Trentīno (Itālijā) paredzēta 26. ziemas universiādes norise. Tajā plāno piedalīties arī Latvijas studentu hokeja izlase.

Ziemas universiādes norises laiks ieplānots kompakti, īsi pirms Ziemassvētkiem, lai studējošajai jaunatnei nelaupītu svētkus – no 11. līdz 21. decembrim. Norises vieta ziemas sporta veidiem atbilstoša: Alpu kalnu ietvertais Trentīno – Alto Adidžes reģions Itālijas ziemeļos, tā attālāk no Vidusjūras pludmalēm.

Kopā par universiādes hokeja lauriem vīriešu hokejā cīnīsies 12 valstsvienības. Priekšsacīkstes ir saplānotas 3 grupās. Latvijas studenti ir iesvērti A grupā (Pool A), kuras ietvaros būs jāuzspēlē pret ASV, Itālijas un Zviedrijas studējošajiem hokejistiem. Apakšgrupā ieņemtā vieta arī noteiks turpmākās “kustības” – play off vai ārpus.

Hokeja turnīra apakšgrupas Universiādē 2013. gada decembrī:

A grupa	B grupa	C grupa
ASV	Čehija	Japāna
Itālija	Krievija	Kanāda
Latvija	Lielbritānija	Kazahstāna
Zviedrija	Slovākija	Ukraina

*

Apakšgrupu pirmo divu vietu ieņēmēji vietu izslēgšanas spēlēs būs nodrošinājuši, bet pārējās divas play off vienības tiks atlasītas pēc grupas spēlēs izcīnītajiem punktiem un vietas. Atlikušās 4 vienības uzspēlēs, lai sadalītu Universiādes hokeja turnīra vietas amplitūdā no 9. līdz 12.

Latvijas studentu izlases spēles A apakšgrupā:

• 10. decembrī pret Itālijas studentu izlasi;
• 13. decembrī pret ASV studentu izlasi;
• 15. decembrī pret Zviedrijas studentu izlasi.

Kas nāks pretī, pret to cīnīsies

Kā skaties uz mūsu izlases izredzēm universiādē? Kāds vispār ir priekšstats par to, kas sagaida Trentīno ledus laukumos? Latvijas studentu izlases aizsargs Pauls Zvirbulis: “Īsti nezinu, kāds tur līmenis ir, bet paskatoties pirms diviem gadiem iepriekšējas Universiādes spēli par 3. vietu un 1. vietu, domāju, ka par pirmo četrinieku varam pacīnīties. Sagaidu, ka būs diezgan labas kvalitātes hokejs. Noteikti, ka Kanāda un Amerika būs favorītes, jo viņiem šī koledžu sistēma ir ļoti augstā līmenī, kamēr Latvijā – ne īpaši; par citām valstīm īsti nezinu. Bet atkal jāpiemin iepriekšējās Universiādes spēle par medaļām, kur par 1. vietu spēlēja Baltkrievija [..], bet par 3.vietu – Kazahstāna [..]. Tā, ka, domājams, tur viss kas var atgadīties.”

Iepriekšējā, 25., ziemas Universiāde norisinājās Turcijā 2011. gada janvārī – februārī. Bronzas medaļas izcīnīja Kanādas studenti, ar 3:1 uzvarot Kazahstānas studējošo valstsvienību. Zeltu izcīnīja Krievijas komanda, ar 1:0 pieveicot Baltkrievijas studentus.

Savukārt, valstsvienības aizsargs Livars Lāns ir piesardzīgāks: “Šajā turnīrā piedalīsies hokeja lielvalstis, tāpēc cerības ir maz, taču tās ir. Pirmie pretinieki ir Itālija, kuru mums obligāti ir jāuzvar; pēc tam nāk zviedri un amerikāņi, tur būs grūtāk. Bet darīsim visu kas mūsu spēkos.”

Kuri būs stiprākie pretinieki Universiādē? Izlases vārtsargs Henrijs Ančs: “Stiprākie grupā varētu būt amerikāņi, plus vēl zinot, ka viss būs pret mums jau atklāšanas spēlē, jo būs jāspēlē pret mājiniekiem itāļiem. Bet vispār krievi, baltkrievi, kanādieši un kazahi esot spēcīgas komandas, pēc pagājušās Universiādes skatoties. Cik es sapratu, tad kazahiem pat esot bijusi divu nedēļu sagatavošanās nometne pirms universiādes. Kā jau mums teica, ka nav svarīgi, kas nāks pretī, jo lielākoties visas būs līdzvērtīgas izlases, un es domāju, ka mēs nešķirosim kura ir kura, jo uz visām spēlēm iziesim kā uz izšķirošo.”

Savukārt izlases uzbrucējs Artūrs Āboliņš spriež: “Grūti spriest, neesmu redzējis citu valstu izlašu sastāvu un klubus, kur spēlētāji spēlē, bet zinu ka Baltkrievija, Kazahstāna un Krievija brauc ļoti spēcīgos sastāvos, ko nevarētu teikt par rietumu valstu izlasēm.”

Itālija, ASV, Zviedrija

Kā pirmie pretinieki Universiādē Latvijas vienībai būs Itālijas studenti, pret kuriem jāspēlē 10. decembrī. “Pirmkārt itāļi ir mājinieku komanda, un, domāju, par cik viss notiek Itālijā, tad Universiādei viņi gatavojas īpaši un būs atlasījuši labāko pieejamo sastāvu. Viegli nebūs, bet uzvarēt grib visi,” spriež Latvijas studentu izlases uzbrucējs Jānis Bērziņš.

13. decembrī Latvijas pretiniekos ASV, kur augstskolu hokeja sistēma ir īpaši izslīpēta. Tiesa, ASV mēdz uz Universiādi nesūtīt jaudīgākā koledžu čempionāta NCAA D1 pāstāvjus, taču arī ASV “otrā” koledžu hokeja saimniecība ACHA var deleģēt ļoti pieklājīgus pretendentus. “Gribas jau domāt pozitīvi, tāpēc teikšu, ka izredzes mums ir, viss ir mūsu rokās un, protams, arī atkarīgs no tā, ko ASV būs atsūtījusi uz Universiādi. Skatījos viņu sniegumus iepriekšējos gados, un tad viņi īpaši labi nestartēja,” spriež Latvijas augstskolu izlases aizsargs Kārlis Kalvītis.

Varbūt mūsu priekšrocība – vieglāka aklimatizēšanās Itālijā? Amerikāņiem tomēr vairāk stundu un kilometru tūkstošu… “Pēc manām domām, lielu lomu tas nespēlēs, jo tomēr ar amerikāņiem nespēlēsim uzreiz, kad atbrauksim. Tādējādi viņi jau būs pāris dienas tur bijuši un, domāju, ar aklimatizēšanos viņiem viss būs kārtībā. Jāņem vērā arī tas, ka visiem tomēr būs jāveic sava veida aklimatizēšanās pie spēlēšanas kalnos,” tā Kārlis Kalvītis.

Kas būs mūsu “slepenais ierocis” Universiādē? Ar ko mēģināsim pārsteigt savus pretiniekus? “Uz šo jautājumi ir grūti atbildēt, jo mēs paši braucam spēlēt, pret nezināmām komandām. Iepriekšējos gadus par medaļām sitās Kazahstāna un Baltkrievija; tas pierāda, ka prognozēt kaut ko būs grūti. Bet par mūsu plusu es uzskatu, ka mēs visi savstarpēji jau iepriekš bijām pazīstami, lielākā [daļa] spēlē kopā vai ir spēlējuši kopā iepriekšējos klubos,” uzskata valstsvienības vārtsargs Uldis Čalpa.

Grupas pēdējā spēle ieplānota 15. decembrī pret zviedriem. Kas mūs sagaida spēlē pret Zviedriju? “Zviedri var atbraukt ar saviem labākajiem pieejamajiem spēlētājiem vai arī – ar ne tik labiem. Jebkurā gadījumā, uzskatu, ka šajā turnīrā varam cīnīties ar visām komandām,” tā Latvijas komandas uzbrucējs Kristaps Legzdiņš, kurš kā reiz 5 iepriekšējās sezonas ir aizvadījis dažādās Zviedrijas līgās. “Pēc pieredzes spriežot, liekas, ka tikai kādi 20% no Zviedrijas hokejistiem mācās augstskolās. Man 1. divīzijas [Zviedrijas trešās stiprākās līgas] komandā bija 3 spēlētāji, kas mācījās augstskolā, un pieļauju, ka pārējās komandās varētu būt līdzīgi. Jo viņi arī pēc vidusskolas pabeigšanas var atrast labu darbu, un lielāka daļa uzskata, ka augstskolas izglītība nav nepieciešama. Jebkura gadījumā zviedri būs turnīra favorīti,” tā Kristaps Legzdiņš.

Cik gatavi esam?

Sagatavošanās posma ietvaros Latvijas studentu izlase novembrī ir aizvadījusi divas pārbaudes spēles. Pret Virslīgas komandu HS Rīga / Prizma (uzvarēta ar 6:4) un pret amatieru vienību Hanza / Prizma (10:2). “Šīs spēlēs noteikti nāca par labu, jo bija iespēja komandai sanākt kopā un kaut nedaudz iespēlēties. [..] Līdz šim kopā uz ledus esam bijuši tikai uz divām pārbaudes spēlēm, bet visi spēlētāji ir noskaņoti pozitīvi un apņēmības pilni parādīt savu labāko sniegumu,” spriež studentu izlases aizsargs Kristaps Kuplais.

Cik gatava ir mūsu izlase universiādei? “Man personīgi ir grūti spriest, cik gatavi esam Universiādei, jo šis būs pirmais pasaules mēroga notikums priekš manis, bet varu teikt to, ka visi izlasē iekļautie spēlētāji saprot, ka pasākums ir ļoti nopietns, vāju komandu nebūs un nopietni tam gatavojas. Cik gatavi būsim universiādē, to jau redzēsim,” tā valstsvienības uzbrucējs Ralfs Melders.

Virslīgas “komplekts”

Latvijas  studentu izlases sastāvs komplektēts pamatā no Latvijas Virslīgas komandās spēlējošiem Latvijas studentiem-hokejistiem. Izņēmumi ir 3 puiši (no 22) – Rīgas Dinamo uzbrucējs Juris Upītis un Latvijas U-20 līgā startējošās Prizma / Pārdaugava U20 komandas uzbrucējs Elvis Egle.

Gadu ziņā pieredzējušākais Latvijas students ir 25 gadus vecais Zemgale/LLU vienības aizsargs Viesturs Cimermanis (dz. 1988.), bet jaunākie pārstāvji ir 19 gadus vecie Artūrs Āboliņš, Krists Apsītis un Elvis Egle.

Vis-studentiskākās komandas Latvijas Virslīgā ir izrādījušās Zemgale / LLU un HS Rīga / Prizma, kuras Latvijas studentu izlasei “aizdevušas” pa 6 hokejistiem. Paprāvu “delegāciju” veido Kurbads vienības studenti – 5 hokejisti. Ar 3 puišiem ir pārstāvēta Ozolnieki / Monarch komanda, bet bez pārstāvniecības ir divi Virslīgas klubi – Dinamo Juniors un Daugavpils. Diezgan loģiski, ka pārstāvētākā augstskola ir LSPA – Latvijas Sporta Pedagoģijas Akadēmija.

Latvijas studentu izlases sastāvs dalībai Universiādē 2013. g. decembrī (saskaņā ar studentusports.lv; paredzami daži precizējumi augstskolu sarakstā):

	spēlētājs	dz.	klubs	līga	augstskola
	UZBRUCĒJI
	Artūrs Āboliņš	1994.	Zemgale / LLU	Latv. Virslīga	LSPA
	Artūrs Batraks	1990.	Zemgale / LLU	Latv. Virslīga	LLU
	Jānis Bērziņš	1992.	Kurbads	Latv. Virslīga	LSPA
	Artūrs Birstiņš	1993.	Kurbads	Latv. Virslīga	RISEBA
	Kārlis Brants	1990.	HS Rīga / Prizma	Latv. Virslīga	RTU
	Elvis Egle	1994.	Prizma / Pārdaugava U20	Latv. U-20 līga	?
	Miks Komuls	1993.	Zemgale / LLU	Latv. Virslīga	LSPA
	Kristaps Legzdiņš	1992.	Kurbads	Latv. Virslīga	BAT
	Edgars Lipsbergs	1989.	Ozolnieki / Monarch	Latv. Virslīga	LSPA
	Ralfs Melders	1993.	HS Rīga / Prizma	Latv. Virslīga	LSPA
	Artjoms Ogorodņikovs	1989.	Zemgale / LLU	Latv. Virslīga	LU
	Juris Upītis	1991.	Dinamo (Rīga)	KHL	?
	AIZSARGI
	Krists Apsītis	1994.	HS Rīga / Prizma	Latv. Virslīga	ISMA
			Prizma / Pārdaugava U-20	Latv. U-20 līga
	Ansis Brikainis	1993.	HS Rīga / Prizma	Latv. Virslīga	?
	Jānis Bullītis	1990.	Zemgale / LLU	Latv. Virslīga	LSPA
	Viesturs Cimermanis	1988.	Zemgale / LLU	Latv. Virslīga	BAT
	Kārlis Kalvītis	1991.	Ozolnieki / Monarch	Latv. Virslīga	LSPA, Banku Augstsk.
	Kristaps Kuplais	1989.	Ozolnieki / Monarch	Latv. Virslīga	Banku Augstsk.
	Livars Lāns	1993.	HS Rīga / Prizma	Latv. Virslīga	LSPA
	Pauls Zvirbulis	1993.	Kurbads	Latv. Virslīga	LU
	VĀRTSARGI
	Henrijs Ančs	1990.	HS Rīga / Prizma	Latv. Virslīga	Alberta Koledža
	Uldis Čalpa	1991.	Kurbads	Latv. Virslīga	RTU
	–

* Latvijas studentu izlases treneri: Ēriks Miļuns, Gints Bikars, Miks Dzindulis.

** Skolas: BAT = Biznesa Augstskola Turība; ISMA = Informācijas Sistēmu Menedžmenta Augstskola; LLU = Latvijas Lauksaimniecības Universitāte; LSPA = Latvijas Sporta Pedagoģijas Akadēmija; RISEBA = Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un Biznesa Administrācijas Augstskola; RTU = Rīgas Tehniskā Universitāte.

Lasīt vēl:

• Latvijas studentu izlases dalībnieku un treneru saraksts (jāņem vērā, ka nav pareizs uzbrucēja Artūra Āboliņa vārds) – studentusports.lv
• 2013. gada ziemas Universiādes lapa – universiadetrentino.org
• Turnīra rezultātu atspoguļojums arī – r-hockey.ru
• Universiādes hokeja turnīra “manuālis” – universiadetrentino.org

Jānis Puriņš par iespēju iepazīt pasauli, spēlējot hokeju

“Esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to,” teic Jānis Puriņš, latviešu hokejists, atskatoties uz savām gaitām Somijā, Latvijā, Baltkrievijā, ASV un Kanādā.

izziņai: Jānis Puriņš

• dzimis 1987. gada 13. jūnijā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 187 cm; 95 kg
• 2011./2012. g. sezonā JHT un Ketterä komandas Somijas trešajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
• iepriekšējās sezonas: Hermes (Suomi-sarja); IK Kronan (II-divisioona = Somijas 4. stipruma līga); HS Rīga / Prizma (Latvijas Virslīga); Liepājas Metalurgs (Baltkrievijas ekstralīga); Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga); Philadelphia Thunder (IJHL; ASV); SK LSPA / Rīga (Latvijas Virslīga); Pennsylvania Enforcers (AEHL; ASV); Mahoning Valley Phantoms (NAHL; ASV); Dallas Penguins (DJHA; ASV); Regina Blades (ASHL; Kanāda); Saskatoon Stars (ASHL; Kanāda); Aisbergs 87 (LBJMH = Latvijas Bērnu un jaunatnes meistarsacīkstes hokejā)
• pirmais treneris: Gints Bisenieks

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā devies “meklēt laimi” uz hokeja dzimteni Kanādu. cik grūti/viegli bija iedzīvoties Kanādas jauniešu hokeja saimniecībā? kas bija tā pirmā un svarīgākā pieredze, ko esi paņēmis no savas pirmās sezonas Ziemeļamerikā (2003./2004.)?

Jānis Puriņš: Tā kā ar valodu man problēmu nebija, tad iedzīvoties nebija pārāk liela problēma. Protams, no sākuma viss ir jauns – pilsēta, cilvēki, skola, hokejs, un paiet laiks, kamēr pierodi un iejūties, bet paiet pāris dienas, pāriet satraukums un sāc justies kā vietējais. Pirmā pieredze ar jauniešu hokeju bija ļoti patīkama. Biju nedaudz pārsteigts, cik agresīvs, ātrs un kvalitatīvs hokejs tiek spēlēts jauniešu vecumā. Galvenie iemesli, kāpēc devos uz Ziemeļameriku, bija – pēc iespējas vairāk apgūt hokeja gudrības, ātrāk attīstīties kā hokejistam un sākt veidot hokejista karjeru.

pirmās divas Ziemeļamerikas sezonas Tev fiksētas ASHL līgas komandās Kanādas vidienē – Saskatoon Stars un Regina Blades. kas tā bija par līgu un komandām? ar ko, Tavuprāt, visvairāk atšķīrās spēlēšana Saskačevanas jauniešu komandās no spēlēšanas Latvijas jauniešu komandās? kas ir tie faktori, elementi, kuru dēļ ir vērts nepalikt mājās vai citur Eiropā un doties kaut kur “dziļi” Kanādā? ko no tā visa pilnīgi droši nevar “dabūt” Latvijā?

Regīnā nokļuvu, pateicoties kanādiešu trenerim, kuru iepazinu Prāgā un pārrunāju iespēju doties turp un mēģināt “izsisties” vietējā hokejā. ASHL bija junioru līga, kur uzreiz aiz CHL (Kanādas junioru hokeja līga) eiropiešiem bija atļauts piedalīties. Galvenā komanda pilsētā, protams, bija Regina Pats, kura spēlē augstākajā junioru līgā Kanādā, WHL divīzijā. Pēc manas pirmās sezonas Kanādā Pats izrādīja interesi par mani, sekoja līdzi rezultātiem un manai spēlei un ieteica nospēlēt vel vienu sezonu Regīnā, lai varētu sīkāk novērtēt manas prasmes un spējas.

Galvenās atšķirības starp junioru hokeju Kanādā un Latvijā ir spēles kvalitāte, kura ir ļoti augsta Ziemeļamerikā. Junioru vecumā Kanādā jau tiek mācīts un spēlēts pieaugušo hokejs. Ļoti ātrs un ļoti agresīvs hokejs, kur nevar baidīties no spēka paņēmieniem vai laiku pa laikam izvicināt dūres.

savu trešo Ziemeļamerikas sezonu (2005./2006.) nolēmi aizvadīt ASV – Dallas Penguins vienībā DJHA (Dallas Junior Hockey Association) saimniecībā. kādēļ mainīji Kanādu pret Savienotajām Valstīm? kas Teksasā, neskaitot siltāku klimatu, bija labāk nekā Saskačevanā?

Pēc otrās sezonas Regīnā dzirdēju, ka Pats esot interese par mani uz gaidāmo CHL eiropiešu draftu gaidāmajā vasarā. Kontaktus ar Pats vadību un skautiem pirms vasaras drafta es uzturēju pats. Diemžēl uz to brīdi man nebija oficiāla pārstāvja vai aģenta. Tas sarežģīja manu situāciju, un interese no kluba puses sāka zust. Vasarā parādījās iespēja braukt uz Našvilu, kur tika veidota spēcīga junioru programma un klubs. Kluba īpašnieks vienlaikus bija NHL kluba Našvilas Predators līdzīpašnieks, un par kluba treneri tika iecelts Darren Turcotte, kurš bija aizvadījis ilgu karjeru dažādos NHL klubos. Piedāvājums likās ļoti vilinošs un daudz nedomājot braucu turp. Pēc aizvadītiem diviem mēnešiem kluba īpašniekam un trenerim radās savstarpējas domstarpības, un klubs bija uz izjukšanas robežas. Situācija neuzlabojās, un Darens iekārtoja mūs – mani, manu brāli Gintu Puriņu un Artūru Dzelzi – Dalasas junioru programmā – DJHA junioru klubā.

Protams, pagāja atkal neliels laiciņš, lai adaptētos pilnīgi pretējiem laika apstākļiem un dzīves stilam, bet visādi citādi nebija lielu atšķirību. Man galvenais bija hokejs, gūt pieredzi, cik vien daudz tas ir iespējams.

DJHA vieno vairākas dažādu vecumu jauniešu līgas; kura līmeņa komandā Tu spēlēji? kas ir galvenās atšķirības starp Kanādas un ASV jauniešu hokeja saimniecībām? arī ārpus hokeja laukuma?

Spēlēju organizācijas vecākajā jauniešu klubā; sezonu vēlāk tas nomainīja kluba nosaukumu uz Texas Attack, kuru vēlāk pārstāvēja vēl pāris jaunieši no Latvijas. Protams, hokejs ASV nav tik populārs kā Kanādā; tāpēc tiek veidotas hokeja organizācijas, kur tiek veidoti klubi katrai vecuma grupai. Kanādā hokejs ir sports Numur viens; jauniešu un junioru vecuma bērni, kuri nodarbojas ar hokeju, pārsvarā velta visu savu laiku hokejam, tas viņiem ir dzīves stils. Viņiem ir savi elki un zvaigznes, kuriem visi vēlas līdzināties, bet galvenais – milzīga kaisle pret šo sporta veidu. Savukārt, ASV hokejs nav starp populārākajiem sporta veidiem. Jaunieši nodarbojas ar vairākiem sporta veidiem vienlaikus, un tikai tie, kuriem tiešām ir vēlme un talants, spēj “izsisties” līdz junioru, koledžas un profesionāļu līmenim.

pēc jauniešu hokeja “aršanas” 2006./2007. g. sezonā nonāci Mahoning Valley Phantoms (tagad zināma kā Youngstown Phantoms USHL) vienībā ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL. kā vērtē savu īsto debiju šajā līmenī? kas bija kļuvis savādāk, vai līmeņa izmaiņas bija izteikti pamanāmas?

Atrodoties vēl Dalasā, uz sezonas beigām parādījās interese no Mahoning Valley Phantoms. Viņi uzaicināja mani uz nedēļu doties turp, aizvadīt treniņus un pārbaudīt mani. Pēc pārbaudes laika klubs izteica piedāvājumu noslēgt līgumu, un panācām vienošanos. Klubam tika uzstādīti augsti mērķi, nolasīts spēcīgs sastāvs ar domu pēc sezonas vai divām pārcelties uz līgu augstāk – USHL.

Spēles līmenis un kvalitāte krasi atšķīrās no jauniešiem. Spēles stils bija līdzīgs kanādiešu hokejam; līdz ar to iejusties nebija lielu problēmu. Debija izdevās veiksmīga. Līgas līmenis un spēles stils mani ļoti apmierināja, biju priecīgs atrasties un pārstāvēt šo klubu, kura sastāvā aizcīnījos līdz NAHL finālam.

2007. gada vasarā Tu esot bijis jau pieaugušo līgas ECHL (East Coast Hockey League), kas ir jau trešais hokeja līmenis Ziemeļamerikā uzreiz aiz NHL un AHL, komandas Elmira Jackals pārbaudāmo hokejistu nometnē. kas Tev pietrūka vai patraucēja nokļūt ECHL komandas sastāvā? tas bija par agru, kāda trauma?

Radās iespēja piedalīties pirmajā no divām kluba nometnēm. Aizvadot veiksmīgu pirmo nometni, tu vari tik uzlūgts uz komandas galveno pirmssezonas nometni. Izdevās atstāt labu iespaidu, klubs izteica piedāvājumu ierasties uz galveno nometni. Diemžēl pirmās nometnes pēdējās dienās guvu nopietnu ceļgala traumu, par kuru kluba vadībai neko neteicu, cenšoties noturēt sāpes sevī.

2007./2008. g. sezona Tev oficiālajās statistikas ailītēs ir patukša – vien 6 spēles Pennsylvania Enforcers (AEHL = America East Hockey League) un 19 spēles SK Rīga / LSPA Latvijas Virslīgā. vai statistiķi kaut ko nav pamanījuši? kāpēc šī sezona bija neviendabīgāka par iepriekšējām? kāpēc nācās pamest Pennsylvania Enforcers?

Gatavojoties un gaidot Jackals galveno nometni, devos uz Pitsburgu, Pensilvānijā, sadziedēt traumu un fiziski uzturēt sevi formā. Aizvadīju pāris spēles vietējā kluba rindās, bet celis lika sevi manīt; ārsti teica, ka būs jāveic operācija, tāpēc nolēmu doties mājas, savest kārtībā veselību un pēc iespējas ātrāk atgriezties ierindā. Atgriežoties Latvijā, bija iespēja tikties ar Oļegu Znaroku, kurš uz to brīdi trenēja LSPA / Rīga. Konsultējoties ar viņu, nolēmu atlikušo sezonu aizvadīt LSPA ierindā.

Tu vēl paspēji uzspēlēt 2005. gadā dibinātajā AEHL līgā, kas drīz pēc tam (2008. g. vasarā) faktiski izbeidzās. AEHL bija neatkarīga junioru līga, kas, atšķirībā no citām līgām, bija saistīta (afiliēta) ar amatieru hokeja organizāciju NAAHA (North American Amateur Hockey Association). 2008. gada vasarā atkal mēģināji aizķerties Ziemeļamerikā, Tu esot bijis arī ECHL komandas pārbaudēs un jauno sezonu iesāki Philadelphia Thunder (tagad zināma kā Philadelphia Jr. Jackals) komandā citā ASV neatkarīgajā junioru līgā IJHL (International Junior Hockey League). 4 spēlēs guvi 10 punktus (6+4) un no komandas sastāva zudi. kāpēc nolēmi pēc 5 sezonām Ziemeļamerikā pārcelties atpakaļ uz Eiropu?

Pirms nākamās sezonas sākuma Jackals galvenais skauts, kurš vienlaikus bija arī Philadelphia Thunder galvenais treneris vietējā junioru līgā, izteica piedāvājumu vēlreiz mēģināt “aizķerties” Elmairā. Nolēmu ierasties mēnesi ātrāk pirms nometnes, aizvadīt treniņus un vairākas spēles junioru klubā, lai atkal pierastu pie Ziemeļamerikas hokeja. Diemžēl šoreiz nometne Elmairā neizdevās tā, kā biju cerējis. Kluba vadība un skauti ieteica doties uz līgu vai divām zemāk – CHL vai SPHL, lai atkal pielāgotos tur spēlējošam stilam.

(piebilde: šajā gadījumā CHL = Central Hockey League. SPHL = Southern Professional Hockey League.)

2008./2009. g. sezonā pieslēdzies Liepājas Metalurgs saimniecībai, uzspēlējot gan pirmajā komandā Baltkrievijas ekstralīgā, gan Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā. sekojošajā sezonā (2009./2010.) esi reģistrēts tikai Liepājas pirmajā komandā Baltkrievijas čempionātā. kādi bija galvenie iespaidu “uz pilnu klapi” atgriežoties Latvijas / Baltkrievijas hokeja saimniecību reālijās? kuras Ziemeļamerikā slīpētās iemaņas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (BAČ) noderēja visvairāk, bet par kurām prasmēm varēja sākt droši “aizmirst”?

Devos atpakaļ uz Latviju un pievienojos Liepājas Metalurgam. Iespaidi bija dažādi. Patīkami bija tas, ka, aizvadot pārbaudes laiku klubā, tiku pie līguma un biju pamatsastāva spēlētājs. Parādījās drošības sajūta, ka ir atrasts klubs, kur varu aizvadīt pilnvērtīgu sezonu, atliek tikai smagi strādāt un pierādīt sevi no labās puses. Pārstāvot klubu Latvijas čempionāta ietvaros, kļuvām par Latvijas čempioniem, kas bija patīkami.

Vajadzēja pielāgoties mazliet citam spēles stilam. Kluba galvenais treneris uz to brīdi bija Golubovičs, kurš piekopa, manuprāt, tipisku “krievu” stila – kombinācijām un sistēmām bagātu – hokeju. Man sirdij tuvāks bija Ziemeļamerikas stila hokejs; tā, ka centos abus stilus apvienot un atrast zelta vidusceļu. Turpināju būt fiziski aktīvs, izpildīt spēka paņēmienus, kas vadošo baltkrievu klubu veterāniem noteikti nepatīk, un, protams, izpildīt trenera norādījumus.

2010. gada vasarā “paņēmi” kursu uz Somiju, pārbaudījies pie Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) kluba Kiekko-Vantaa. 2010./2011. g. sezonā Tev 6 spēles ieskaitītas Latvijas Virslīgā HS Rīga / Prizma ierindā, bet pēc tam Tavā karjerā “vistīrākā” Somija. sezonu pamatā aizvadīji Somijas trešās stiprākās līgas (Suomi-sarja) komandā Hermes. kāpēc Tava izvēle bija par labu Somijai nevis, piemēram, Vācijai, Lielbritānijai vai Kazahstānai?

Sezonas sākumā bija iespēja atrādīties Somijā, kuru noteikti negribēju laist garām. Aizvadīju pāris nedēļas, piedaloties kluba treniņnometnē, un, manuprāt, atstāju labu iespaidu. Aizvadīju vienu pārbaudes spēli pret citu Mestis klubu, izdevās gūt pirmos vārtus šajā līgā, bet pēc spēles uzzināju, ka klubam pievienosies 5 spēlētāji no Jokerit un tik pat no HIFK, klubiem, kas spēlē Somijas stiprākajā līgā – SM-liiga. Pa cik Vantaa bija fārmkluba saistības ar abiem šiem Helsinku klubiem, finansiāli klubam tas bija izdevīgi, jo algas šiem spēlētajiem maksā “lielie” klubi. Līdz ar to likās loģiski, ka klubs paturēs labas klases spēlētājus, kuriem nav jāmaksā alga, un ietaupīs finansiāli, atskaitot no komandas tos, kuriem bija salīdzinoši lielas algas vai pretendēja uz tām.

Atgriezos Latvijā, uzturēju sevi formā, pārstāvot Rīga / Prizma komandā LAČ ietvaros, vienlaicīgi cerot uz interesi no citiem klubiem Eiropā. Parādījās iespēja doties atkal uz Somiju, šoreiz uz līgu zemāk, bet daudz nedomājot devos un Hermes (Kokkola). Pēc uzturēšanās Helsinkos man palika labi iespaidi par Somiju, par dzīvi tur. Bez tam es vēlējos šoreiz būt tuvāk mājām. Hermes izteica labu piedāvājumu. Zināju, ka hokeja līmenis tur ir labs, un nolēmu pamēģināt.

(piebilde: LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts.)

cik viegli vai grūti Tev nācās iekļauties Somijas hokejā? cik ļoti noderēja vai nenoderēja Kanādas, ASV, Baltkrievijas pieredze?

Nebija lielu problēmu pierast pie somu hokeja. Protams, paiet laiciņš, lai saprastu, ko konkrēti klubs vēlas no tevis un vai treneris ir apmierināts ar tavu sniegumu, bet tiklīdz tas ir skaidrs, atliek tikai smagi strādāt un pildīt trenera norādījumus. Somijas hokeja stils ir ļoti līdzīgs Ziemeļamerikas hokejam ar nelielu Eiropas “piegaršu”. Ātrs, fizisks, inteliģents hokejs.

Manuprāt, jebkura pieredze, kuru tu iegūsti, spēlējot dažās valstīs vai klubos, vienmēr noderēs. Protams, ir jāpielāgojas kluba prasībām, kuru tu pārstāvi uz doto brīdi, kuras dažreiz atšķiras, bet būtībā pēc katras aizvadītās sezonas tu uzkrāj pieredzi, kura tev palīdz pielāgoties katram stilam.

Jau agrāk Tavā un Tava brāļa Ginta Puriņa biogrāfijā vienā sezonā sakrīt komandu nosaukumi. 2008./2009.g. sezonā tā bija Philadelphia Thunder, 2009./2010. g. sezonā kopā spēlējāt Liepājas Metalurgs sastāvā, 2010./2011. g. sezonā – atkal kopā Hermes komandā un pat abiem pa vienai iznomātai spēlei IK Kronan sastāvā. vai tā bija mērķtiecīga darbība visu 3 sezonu gaitā – abiem spēlēt vienā komandā? kāpēc?

Jau no bērnības bieži spēlējam kopā. Uz Ziemeļameriku devāmies kopā, bet, aizvadot pirmo sezonu Liepājā, palīdzēju brālim tikt uz pārbaudi klubā, un viņam izdevās tik sastāvā. Savukārt, sākoties nākamai sezonai, viņš bija pirmais Kokolā un palīdzēja man tur iekārtoties. Mēs esam brāļi un labākie draugi, un, protams, kopā atrasties vienmēr ir vieglāk. Trenējamies kopā, sastādām viens otram veselīgu konkurenci, varam atklāti kritizēt un sniegt padomu viens otram, lai uzlabotu katrs savu sniegumu.

Hermes sastāvs kopumā 2010./2011. g. sezonā ir bijis labvēlīgs Latvijas hokejistiem; neskaitot Tevi un brāli, ir uzspēlējuši arī Gatis Gricinskis, Viktors Jasjonis, Artjoms Ogorodņikovs. kas ir galvenie iemesli, kādēļ Hermes komandā bija izveidojusies Latvijas hokejistu “kolonija”? un kā Latvijas hokejisti jutās komandā?

Sezonu Kokolā iesāka mans brālis un Gatis. Klubs izrādīja interesi arī par mani, un uz to brīdi man nebija labāku piedāvājumu, tāpēc devos turp. Viktors un Artjoms bija mūsu kluba farmklubā un aizvadīja vairākas spēles Hermes sastāvā. Jutāmies labi, bija labas attiecības ar kluba vadību un spēlētajiem, sūdzību nebija.

kā kopumā vērtē savu pirmo Somijas sezonu? kas izdevās tieši tā, kā biji plānojis, bet kas ir lietas, kuras varēja un vajadzēja būtiski labāk?

Pozitīvi vērtēju pirmo sezonu šeit. Guvu lielu pieredzi vietējā hokeja “virtuvē”, lai gan nebiju pilnība apmierināts ar savu sniegumu. Otrā sezonas daļa klubam nebija izdevusies, arī individuāli nebiju apmierināts ar savu sniegumu. Mērķis bija palīdzēt klubam tikt Mestis līgā, bet diemžēl tas neizdevās.

šajā (2011./2012.) sezonā esi uzticīgs Suomi-sarja līgai, sezonu sāki Imatras Ketterä, bet turpini JHT (Kalajoki). ar ko Tev atšķiras otrā sezona šajā līgā? esi pieredzējušāks, vairāk zini ko sagaidīt no pretiniekiem un cīņubiedriem?

Nolēmu atgriezties uz vēl vienu sezonu Somijā. Hokejs šeit tiek spēlēts augstā līmenī, kā arī kluba mērķis – iekļūt Mestis – ir augsts. No kluba puses tiek darīts viss, lai būtu vēlamais rezultāts. Patīkami atrasties tādā vidē.

Ketterä komandas sastāvā Suomi-sarja 1. posmā (Alkulohkot; norisinājās 2011. gada septembrī – novembrī) 11 spēlēs salasīji 4 punktus (1+3), bet pēc pārcelšanās uz JHT – šī paša posma 2 spēlēs tiki pie diviem vārtu guvumiem. čempionāta turpinājumā, 2. posmā JHT ierindā 11 spēlēs esi iekrājis 6 punktus (5+1). vai JHT prot Tevi “pielietot” un motivēt labāk nekā Ketterä komanda? kā pats vērtē savu sniegumu līdz šim šajā sezonā?

Diezgan saraustīta šī sezona man padevusies sakarā ar klubu maiņu. Vasarā es trenējos un gatavojos ar domu doties uz citas valsts klubu, kas noteikti būtu pāris līmeņu augstāk, taču zuda kontakti, un laikam nebija lemts; un tā vietā devos uz Imatru. Īsti neapmierināja mans pielietojums klubā, tāpēc devos uz JHT. Esmu apmierināts atrodoties šajā klubā. Treneris man šeit uzticas, līdz ar to pašam rodas lielāka pārliecība par savām spējām.

Tevis pārstāvētā komanda JHT pārliecinoši pārvarēja Suomi-sarja pirmo posmu, 14 spēlēs kļūstot par savas (Ziemeļu) apakšgrupas līderi. līgas “pamatčempionātā” JHT arī startē pieklājīgi – pēc komandas 13 spēlēm ar 20 punktiem ieņem 7. vietu (12 komandu konkurencē). kādi ir komandas vadības uzdevumi šai sezonai? un kādas izredzes piedāvā Suomi-sarja izspēles kārtība – cik komandas kvalificējas play off-am, vai pastāv iespēja izcīnīt vietu Mestis līgā?

Komandas uzstādītais mērķis ir būt TOP trijniekā. TOP trīs komandām pievienojas vājākā komanda no Mestis; katra komanda nospēlē divas spēles (vienu mājās, vienu izbraukumā) ar katru klubu, un komanda, kas pabeidz šo izspēli pirmajā vietā, tiek Mestis līgā. Pašlaik esam to klubu vidū, kas reāli cīnās par trijnieku, un darām visu, lai izpildītu uzstādīto mērķi, kā arī tikt Mestis.

desmit komandas (no 12) Suomi-sarja pamatčempionātā uzrāda ļoti līdzīgu sniegumu – pašreiz tām ir 17-29 punkti, kas nozīmē, ka 1. vietu no 10. vietas šķir vien 12 punktu. pamanāmi vājākas ir tikai turnīra “pastarītes” – Ahmat un S-Kiekko. kā Tu vērtē Suomi-sarja kopējo līmeni? Ja ļaujamies fantazēšanai, kuru vietu Ahmat un Tava (JHT) komanda ieņemtu Latvijas Virslīgā, kuru – Baltkrievijas ekstralīgā?

Līmenis šeit ir labs. Klubi, kuri cīnās otrajā aplī par iekļūšanu Mestis, ir spēcīgi. Baltkrievu klubi noteikti ir finansiālai turīgāki, tādēļ var atļauties augstākas klases spēlētājus un speciālistus, līdz ar to līmenis ir nedaudz augstāks. Taču spēles stili atšķiras; šeit hokejs ir ātrāks un fiziski aktīvāks, kas nav tik raksturīgs Baltkrievijas hokejam. Diemžēl neesmu redzējis nevienu pilnu BAČ spēli šogad. Nedaudz sekoju Liepājas Metalurga sniegumam, bet grūti spriest par līgas līmeni šogad. Manuprāt, Suomi-sarja vadošie klubi varētu būt līdzvērtīgi BAČ vienībām, kuras atrodas tabulas vidusdaļā.

jau agrāk minēji, ka Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas dodas uz Somijas komandām, ir “jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar”, ko nosaka nelielie budžeti, bet no komandu puses apstākļi tiek radīti maksimāli. ko Tu pats sagaidi no Suomi-sarja un Somijas hokeja kopumā? ko Tu gribi sasniegt šajā sporta veidā tuvākajos pāris gados? Mestis līgu, finansiāli “smagāku” kontraktu, labākus dzīves apstākļus?

SM-līgā komandu budžeti un algas vēl ir salīdzinoši labā līmenī, bet, protams, uz Eiropas vadošo līgu fona nav tās augstākās. Mestis līgas klubi pārsvarā visi ir vienā finansiālā līmenī. 80 procenti klubu maksā spēlētājiem algas; savukārt, ir klubi, kā iepriekš minēju K-Vantaa, kuri kalpo kā farmklubs vienam vai dažreiz pat diviem augstākās līgas klubiem un līdz ar to saņem “papildinājumus” par velti.

Ja runa ir par Suomi- sarja, tad vadošo klubu budžeti ir labā līmenī. Klubu vadošajiem spēlētajiem tiek maksāta alga, nodrošināta dzīvesvieta, transports, ēdināšana. No kluba puses tiek nodrošināts un darīts viss iespējamais, lai būtu vēlamais rezultāts no spēlētajiem; tā, ka attaisnojumu un sūdzību nevar būt.

Neesmu no tiem, kam patīk skatīties tālā nākotnē, taču noteikti vēlētos izmēģināt spēkus citos Eiropas augstākās līgas klubos. Lielie kontrakti? Protams, nauda atvieglo dzīvi, bet, ja būtu iespēja pārbaudīt spēkus un spēlēt augstākajā līmenī kādā no Eiropas vadošām līgām, būtu ar mieru to darīt arī par simbolisku atlīdzību. Lielā nauda man nav svarīgākais, tā nāk un iet. Vienmēr būs laiks un iespēja to nopelnīt.

Uz doto brīdi esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Dzīvojam taču vienreiz, tāpēc arī cenšos “izspiest” visu ko varu no dzīves. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to.

lai veicas!

lasāmvielai & izziņām:

• Jāņa Puriņa individuālie statistikas profili – eliteprospects.com, lhf.lv, balticsportsagency.com, eurohockey.com, pointstreak.com (1. sez.; 2. sez.)
• Suomi-sarja statistikas lapa – finhockey.fi
• JHT mājaslapa – jht.fi
• Ketterä mājaslapa – kettera.net
• 2002./2003. gada LBJMH (Latvijas Bērnu un jauniešu meistarsacīkstes hokejā) dažādu vecuma grupu laureāti – tvnet.lv
• par Latvijas hokejistiem Somijā un Somijas hokeja struktūru: tepat

[pirmajā attēlā Jānis Puriņš JHT krāsās; otrajā – Mahoning Valley Phantoms komandā; trešā – Liepājas Metalurgs sastāvā; ceturtā – Ketterä ierindā. visi foto no Jāņa Puriņa personīgā arhīva.]

Latvijas Virslīgas mazās sensācijas un “rozīnes”, t.sk. HS Rīga/LSPA

HS Rīga/LSPA komanda savā kārtējā (23.) Latvijas Virslīgas spēlē 3. perioda sākumā bija ar 3:1 vadībā pret Juniors vienību, t.i. tuvu savai pirmajai uzvarai pamatlaikā. Virslīgas “sensācija” tomēr nenotika un ar 5:3 uzvarēja Juniors puiši. vai kādu uzrunāja šāda ziņa?

sen jau ir pierasts, ka Latvijas atklātā čempionāta jaudīgākās, t.i. vienīgās pieaugušo, divīzijas – Latvijas Virslīgas – aktualitātes hokeja līdzjutēju interešu sfērā atrodas trešajā, ceturtajā plānā vai neatrodas vispār. šaubu nav, ka interesentiem “garšīgākas” norises ir Latvijas izlašu jautājumi, kāpināta interese par Dinamo, izņēmuma kārtā arī – Baltkrievijas ekstralīgas un MHL kaujas laukos notiekošais. viss pārējais, ieskaitot Virslīgas norises, vairumā gadījumu par pilnu netiek ņemts, jo ir viedoklis vai pārliecība, ka “tur taču nav līmenis”. bet, vai visi pārliecības “īpašnieki” ir apskatījuši kaut vienu Virslīgas spēli? vairumā gadījumu ir tikpat liela pārliecība, ka “nav nemaz jāredz, lai zinātu”. skaidrs, ka īstenas hokeja lielvalsts Latvijas īstenajiem hokeja faniem interesē tikai krējums, saldais. vai tas ir uzbrauciens? nedaudz ir.

Latvijas Virslīgas spēļu apmeklējums ir tāda kā eksotika un pat nedaudz piederība īpašam daždesmit cilvēku lokam. dažkārt pat spēlētāju laukumā un uz soliņa ir vairāk nekā skatītāju – radu, draugu, nākamās spēles dalībnieku, cita veida fanātiķu – tribīnēs. nepamet ekskluzivitātes sajūta – kā koncerts speciāli dažiem skatītājiem…

Virslīga kā raiba kompānija

2011./2012. gada sezonā ir viens no visu laiku lielākajiem komandu skaitiem, kāds jebkad ir bijis Latvijas Virslīgas čempionātā. sastāvs “raibs” – 10 dažādas vienības, kuru plašo pārstāvniecību nosaka gan U-20 līgas trūkums Latvijā, gan vairāku jauniešu komandu organizatoru “vēlme” uzspēlēt pie pieaugušajiem. šosezon jaunākais atļautais vecums ir 1995. gadā dzimušie, t.i. U-17 kategorijai atbilstošie. starp citu, šosezon Virslīgā ir pamanījušies uzspēlēt arī pāris 1996.-tie gadi…

Virslīgas 4 komandām šis nav vienīgais darbalauks. Juniors un HS Rīga/Prizma (ar nosaukumu Prizma-Rīga) par savu pamatčempionātu uzskata MHL B grupu, SK Rīga-95 uzspēlē arī Sanktpēterburgas čempionāta attiecīgā jaunuma grupā (pie 1995. gadā dzimušajiem), bet Energija (Elektrēni) ir Lietuvas nacionālā čempionāta (NLRL) Augstākās divīzijas aktuālie līderi (ar nosaukumu – ESSM/Energija). nu jau tradicionāli divas komandas bez savām jauniešu hokeja saimniecībām vai esošas ārpus jebkādām hokeja piramīdām ir Ozolnieki / Monarch un SMScredit.lv.

Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. reg. čempionāta tabula (pēc 2012-01-09 spēles; saskaņā ar lhf.lv; ppl = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	spēles	U	U ppl.	Z ppl.	Z	vārtu st.	punkti
1.	Ozolnieki/Monarch	22	18	1	2	1	124-53	58
2.	Zemgale/JLSS	24	14	2	0	8	129-99	46
3.	Juniors	21	14	0	2	5	120-61	44
4.	SMScredit.lv	21	13	2	0	6	124-63	43
5.	Liepājas Metalurgs-2	20	12	2	1	5	94-51	41
6.	SK Rīga-95	23	9	1	1	12	68-94	30
7.	HS Rīga/Prizma	22	7	1	2	12	71-99	25
8.	DHK Latgale	24	7	1	0	16	74-115	23
9.	Energija (Elektrēni)	20	4	1	4	11	76-101	18
10.	HS Rīga/LSPA	23	0	1	0	22	58-202	2

P.S. Zemgale/JLSS šosezon Virslīgas apritē figurē arī kā JLSS/Zemgale. Juniors nosaukums Latvijas Virslīgā arī HK Juniors, SK Rīga-95 – arī HK Rīga 95. HS Rīga/Prizma komandas versija MHL B grupas plašumos saukta Prizma-Rīga. Elektrēnu Energija Lietuvas čempionāta Augstākajā divīzijā – ar nosaukumu ESSM/Energija.

Virslīgas “rozīnes”

nu jau tradicionāli, ar padsmit punktu atrāvienu, Virslīgas līderi ir Ozolnieki / Monarch vienība, kurai šosezon atbilstošāks nosaukums būtu – Piņķi / Monarch. tā vienkāršā iemesla dēļ, ka komanda savu mājvietu pārcēlusi no Ozolnieku ledus halles uz Inbox.lv ledus halli Piņķos. vēl četras komandas turas 40-50 punktu rāmjos (20 – 24 spēlēs), un ir pieskaitāmas Virslīgas līderiem vai tuvākajiem pretendentiem – Zemgale/JLSS, Juniors (neslikti U-20 vecuma komandai), SMScredit.lv, Liepājas Metalurgs-2.

Latvijas Virslīgas dažās komandās arī atrodamas dažas “rozīnītes” – spēlētāji, kuri savulaik ir uzspēlējuši un/vai, iespējams, uzspēlēs augstākā līmenī, bet šajā sezonā ir sastopami un/vai bijuši sastopami uz Virslīgas ledus laukumiem. stap citu, šosezon Latvijas Virslīgā ir uzspēlējuši trīs spēlētāji ar NHL pieredzi – Kaspars Astašenko, Aleksandrs Kerčs seniors (abi – SMScredit.lv) un Viktors Ignatjevs (Ozolnieki / Monarch). abās nosauktajās komandās tad arī ir sastopamas visvairāk “rozīņu” – vīru, kas dažādu iemeslu dēļ vislielākajam hokejam vispār vai tajā brīdī ir metuši mieru. “monarhos” šosezon ir uzspēlējuši un/vai turpina uzspēlēt arī tādi kadri kā Artis Ābols, Sergejs Durdins, Māris Grāvītis, Kārlis Kalvītis, Edgars Lipsbergs, Vadims Romanovskis. SMScredit.lv ierinda šosezon ir un/vai ir bijusi ne mazāk zvaigžņota, neskaitot Astašenko un Kerču vecāko arī – Ronalds Cinks, Agris Saviels, Oļegs Sorokins. pa kādam ārzemju līgās klīstošam hokejistam pirms vai pēc ārzemēm izķer arī Zemgale/JLSS komanda, kur šosezon jau uzspēlējuši tādi puiši kā Toms Hartmanis, Artjoms Ogorodņikovs, Ēriks Ozollapa, Kristaps Stiģis.

Latvijas Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju Top10 2011./2012. (pēc 2012-01-09 spēles; saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	komanda	spēles	punkti
1.	Guntis Pujāts	Zemgale/JLSS	24	20+26
2.	Raivis Kurnīgins	Zemgale/JLSS	24	17+26
3.	Jurijs Kļujevskis	SMScredit.lv	21	22+19
4.	Andrejs Maslovskis	SMScredit.lv	21	20+18
5.	Ēriks Ozollapa	Zemgale/JLSS	24	21+16
6.	Deniss Martjušovs	DHK Latgale	24	4+31
7.	Sandis Virkstenis	DHK Latgale	23	13+21
8.	Mihails Bogdanovs	Ozolnieki/Monarch	22	11+22
9.	Rūdolfs Pētersons	SK Rīga-95	21	18+14
10.	Ronalds Cinks	SMScredit.lv	18	11+21

*

olimpiskais princips dzīvs

Latvijas Virslīgas turnīra tabulas otro pusi veido komandas, kuras Virslīgā piedalās vairāk olimpiskā principa “galvenais ir piedalīties” vadīti. nekādā gadījumā tas nav nosodāmi, un ir labi, ka puišiem ir vieta, kur uzspēlēt. “visolimpiskākā” vienība Latvijas Virslīgā ir HS Rīga/LSPA, kura 23 spēļu gaitā ir mācējusi tikt tikai pie vienas uzvaras, un tās pašas – pēc pamatlaika. visi 22 zaudējumi gan bija pamatlaikā, un likumsakarīgi “akadēmiķiem” ir tikai 2 punkti tabulā. labā ziņa ir tā, ka HS Rīga/LSPA sniegumā, neskatoties uz vietu tabulā un komandas “rangu” principā, brīžam ir pamanāms entuziasms, kas ir jaudīgāks nekā tabulā augstāk esošām komandām.

HS Rīga/LSPA pēc būtības ir U-20 komanda, kurai cauri “izrotējuši” jau 38 spēlētāji, no kuriem 7 spēlētāji vecuma ziņā ir “pārpratums” – dzimuši vēlāk par 1992. gadu. pieci spēlētāji ir 1989. – 1991. gadu posmā dzimuši, bet divi ir tādā kā sporta pedagogu statusā un pie rezultāta taisīšanas, pa lielam, nepiedalās – Dmitrijs Kiremšins (1974.) un Sergejs Seņins (1972.). jā, jā – tieši tas pats Seņins, kurš uzspēlēja Latvijas izlasē pasaules čempionātos un olimpiādē; tas pats Seņins, kurš Dānijas čempionāta 36 spēlēs prata saražot 84 punktus (1998./1999. g. sezonā).

visādi citādi HS Rīga/LSPA ir 1992. – 1995. gadā dzimušo komanda. lielās “mērvienībās” raugoties, šī vienība ir 2.-3. jaunākā komanda Virslīgā; par viņiem jaunāki ir tikai 1995. gada “specklase” – SK Rīga-95, aptuveni vienādā vecumā – Juniors. jāpiebilst, ka HS Rīga/LSPA ir Dinamo jauniešu komandām un SK Rīga saimniecībai “tuvu stāvošs” veidojums. piemēram, daži puiši, kas ir pretendējuši un dažādu iemeslu dēļ nav iekļuvuši Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Juniors, ir uzspēlējuši un/vai spēlē HS Rīga/LSPA vienībā. starp tiem: Ēriks Aļaškevičs, Arvis Petunovs, Kaspars Porejs, Pāvels Tribuncovs. nebūs pārsteigums, ja kāds no HS Rīga/LSPA sastāva šajā vai nākamajā sezonā taps iesaukts kādā no MHL vienībām.

HS Rīga/LSPA spēlētāju statistika Latvijas Virslīgā 2011./2012. (pēc 2012-01-08 spēles; iespējami labojumi pēc 2011-01-08 spēles protokola salabošanas):

spēlētājs	dz.	spēles	punkti	SM
UZBRUCĒJI
Lauris Ziemiņš	1989.	18	8+14	8
Vladislavs Koniševs	1993.	23	6+15	14
Ivans Dmitrijevs	1992.	15	6+7	8
Ēriks Aļaškevičs	1993.	17	6+4	12
Oto Everss	1992.	23	3+6	22
Kaspars Porejs	1993.	13	5+3	6
Viktors Rutkovskis	1993.	23	4+3	38
Aleksandrs Manza	1994.	17	3+2	6
Gints Leitis	1992.	6	2+1	0
Pauls Krūmiņš	1993.	20	2+1	12
Dāvis Birzulis	1994.	7	2+0	0
Ivars Sirmais	1993.	3	1+1	0
Jānis Zariņš	1991.	3	1+1	2
Ēriks Baranovs	1994.	12	1+1	6
Sandis Saulīte	1993.	9	0+2	6
Dāgs Lauciņš	1992.	13	0+1	2
Sergejs Seņins	1972.	6	0+1	12
Renē Rozenbergs	1990.	1	0+0	2
Kārlis Hiršs	1992.	3	0+0	6
Armands Holms	1991.	4	0+0	0
Konstantīns Sukoņko	1992.	4	0+0	2
Sandis Grīnbergs	1995.	10	0+0	0
AIZSARGI
Viktors Šorins	1992.	22	3+7	36
Pāvels Tribuncovs	1993.	17	3+1	14
Arvis Petunovs	1993.	12	1+3	24
Mihails Ļeonovs	1994.	21	0+3	12
Ričards Simsons	1995.	7	0+2	4
Gusts Pavlovskis	1994.	11	1+0	0
Eduards Krustiņš	1995.	7	0+1	0
Maksims Krutjko	1993.	23	0+1	26
Raivis Reiss	1995.	1	0+0	0
Vladimirs Poļaņins	1994.	2	0+0	0
Dmitrijs Kiremšins	1974.	13	0+0	22
Ričards Antons	1994.	16	0+0	10
VĀRTSARGI	dz.	sp. laiks	GAA	SM
Ričards Rozentāls	1995.	60:00	6.00	0
Kārlis Zakrevskis	1993.	721:13	8.49	0
Silvestrs Kūliņš	1993.	498:47	8.90	2
Aleksandrs Žagars	1991.	100:00	12.00	0

*

P.S. skatot HS Rīga/LSPA un citu Virslīgas vienību spēlētāju statistiku, jāņem vērā LHF pieraksta specifika – viens un tas pats spēlētājs, ja ir bijis protokolā fiksēts dažādos ampluā, tad parādīsies atsevišķi aizsargu un uzbrucēju statistikas ailītēs ar atšķirīgu (sadalītu) spēļu skaitu, punktiem un soda minūtēm. šeit viena spēlētāja atsevišķu pozīciju skaitļi ir summēti.

[foto fiksēts HS Rīga/LSPA spēlē pret Zemgale/JLSS 2011. gada 24. septembrī; foto avots: lhf.lv (autors: Oļegs Siračenko).]

Latvijas U-20 izlase: pirms “norakt” vai dziedāt slavas dziesmas

Latvijas junioru izlase sūri un grūti, bet savu galveno uzdevumu paveica – pēc gada Latvijas U-20 izlase atkal varēs cīnīties elites U-20 pasaules čempionātā. Latvijas U-20 izlases sniegums salīdzinājumā ar iespēto elites čempionātos agrāk: rezultāti; līderi; vārtsargi.

kopā Latvijas U-20 izlase ir piedalījusies četros junioru pasaules čempionātos elitē, un labākais Latvijas U-20 izlases sniegums elitē ir 8. vieta 2008./2009. gada sezonā. šosezon ir atkārtots divu citu sezonu rezultāts – 9. vieta, ar to atšķirību, ka citus gadus tas nozīmēja izkrišanu uz 1. divīziju, bet pēc šīs sezonas reglamenta uz 1. divīziju pārceļas tikai 10. (pēdējās) vietas ieņēmēji. vēlreiz piebilde: U-20 pasaules čempionātā elitē startē 10 izlases, atšķirībā no pieaugušajiem, kur ir 16 valstsvienības.

salīdzinot ar citu gadu 9.-ajām vietām, šosezon ir pat bijusi labāka vārtu starpība (-32) nekā piemēram 2009./2010.g. sezonā (-40). tomēr izcīnīto punktu skaits 2011./2012. g. sezonā ir bijis līdz šim mazākais. taču, ja īpaši piemeklē, progresu var atrast atsevišķās spēlēs, piemēram, cīņā pret Zviedrijas junioriem – iepriekš bija 2:10 un 1:10, bet šosezon jau 4:9. tomēr ir arī Krievijas izlase, no kuras Latvijas juniori attālinās – 1:3, 1:4, 0:14…

Latvijas U-20 izlases sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (secība pēc labākā snieguma):

sezona	rezultāti	punkti	vārtu st.	vieta
2008./2009.	vs RUS 1:4; vs SVK 2:7; vs SWE 1:10;
	vs FIN 1:5; vs GER 7:1; vs KAZ 7:1	6	19:28	8. vieta
2005./2006.	vs CZE 1:5; vs SVK 4:7; vs RUS 1:3;
	vs SWE 2:10; vs SUI 2:5; vs NOR 4:0	3	14:30	9. vieta (ārā)
2009./2010.	vs CAN 0:16; vs SVK 3:8; vs USA 1:12;
	vs SUI 5:7; vs CZE 2:10; vs AUT 6:4	3	17:57	9. vieta (ārā)
2011./2012.	vs SWE 4:9; vs SVK 1:3; vs RUS 0:14;
	vs SUI 3:5; vs USA 2:12; vs DEN 2:1 OT	2	12:44	9. vieta

*

toni nosaka 1994.-tie?

Latvijas U-20 izlases 2011./2012. gada sezonas modeļa divi rezultatīvākie spēlētāji ir 1994. gadā dzimušie Ņikita Jevpalovs un Roberts Lipsbergs. rezultativitātes ziņā turpat netālu, bet nozīmības ziņā ļoti vērtīgi bija arī abi pārējie 1994. gadā dzimušie uzbrucēji – Teodors Bļugers (1+2) un Zemgus Girgensons (2+0). Latvijas valstsvienībā bija vēl viens 1994.-ais – vārtsargs Elvis Merzļikins, kuram uznāciens iegadījās tikai vienā spēlē, bet pret vienu no skarbākajiem pretiniekiem (0:14). labā ziņa ir tā, ka visi nosauktie šosezon atbilst U-18 vecumam, kas nozīmē, ka Latvijas junioru izlases iesaukšanas vecumam viņi derēs vēl divas nākamās sezonas. un tas jau būs cits pieredzes uzkrājums.

joprojām Latvijas U-20 izlases rezultativitātes rekordisti elitē ir Roberts Bukarts un Roberts Jekimovs, kuri katrs izcīnījuši pa 7 punktiem. raženākais vārtu guvējs ar 6 precīziem trāpījumiem ir Roberts Bukarts.

Latvijas U-20 izlases rezultatīvākie spēlētāji U-20 pasaules čempionātos elitē (4 punkti un vairāk):

	spēlētājs	sezona	spēlētāja U vec.	spēles	punkti
1.	Roberts Bukarts	2009./2010.	U-20	6	6+1
2.	Roberts Jekimovs	2008./2009.	U-20	6	4+3
3.	Roberts Bukarts	2008./2009.	U-19	6	4+2
4.	Mārtiņš Karsums	2005./2006.	U-20	6	3+3
5.-8.	Ronalds Cinks	2008./2009.	U-19	6	2+3
	Jānis Ozoliņš	2008./2009.	U-20	6	2+3
	Jānis Straupe	2008./2009.	U-20	6	2+3
	Ņikita Jevpalovs	2011./2012.	U-18	6	2+3
9.	Ronalds Cinks	2009./2010.	U-20	6	0+5
10.-12.	Jurijs Kļujevskis	2005./2006.	U-20	6	2+2
	Ronalds Ķēniņš	2009./2010.	U-19	6	2+2
	Raimonds Vilkoits	2009./2010.	U-20	6	2+2

*

visu četru elites junioru čempionātu gaitā ir bijuši tikai 10 spēlētāji, kas ir pratuši uzturēt savu lietderības koeficientu plusos. turklāt katram no viņiem tas ir izdevies tikai vienu reizi, lai arī daži elitē uzspēlēja vairāk par vienu reizi. joprojām no 2008./2009. g. čempionāta nepārspēts “stāv” Ronalda Cinka rekords “+3”. šosezon pasaules čempionātā elitē neviens Latvijas U-20 izlases dalībnieks, saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, nav pabeidzis turnīru ar pozitīvu lietderības koeficientu.

Latvijas U-20 izlases spēlētāji ar labāko lietderības koeficientu U-20 pasaules čempionātos elitē (visi, kam +):

	ampl.	spēlētājs	sezona	spēlētāja U vec.	spēles	+/-
1.	U	Ronalds Cinks	2008./2009.	U-19	6	+3
2.-5.	U	Mārtiņš Skuška	2005./2006.	U-18	6	+2
	U	Roberts Bukarts	2008./2009.	U-19	6	+2
	U	Artjoms Ogorodņikovs	2008./2009.	U-20	6	+2
	A	Jānis Šmits	2008./2009.	U-19	6	+2
6.-10.	U	Edžus Kārkliņš	2005./2006.	U-20	6	+1
	A	Kristaps Sotnieks	2005./2006.	U-19	6	+1
	U	Lauris Bajaruns	2008./2009.	U-20	6	+1
	A	Krišs Grundmanis	2008./2009.	U-20	6	+1
	A	Alberts Iliško	2008./2009.	U-19	6	+1

*

atkal slikti vārtsargi?

ar Latvijas U-20 izlasei vēl nav bijis tāds elites junioru čempionāts, kurā neiegadītos kāds divciparu zaudējums. pirmajā reizē (2005./2006.) vainīgi bija zviedri (2:10), otrajā (2008./2009.) – atkal zviedri (1:10). trešajā čempionātā (2009./2010.) jau bija 3 vainīgie – Kanāda (0:16), ASV (1:12), Čehija (2:10). šosezon iegadījās “tikai” divi divciparnieki – Krievija (0:14) un ASV (2:12).

katru reizi vārtu “birumu” reizēs nepacietīgākie vērtētāji vainīgos mēdz meklēt vārtsargu personā. arī šīs čempionāts nebija izņēmums. tomēr der atcerēties, ka vārtsargs jau ir “pēdējā instance”, kad ir pārvarēti laukuma spēlētāju pretestības, ja tāda bijusi, bastioni. uz kopējā četru čempionātu fona aktuālā “pirmā numura” Kristera Gudļevska statistika pēc atvairīto metienu procenta ir otrā labākā līdzšinējā Latvijas vārtsargu vēsturē elites junioru čempionātos. tiesa, Uģa Avotiņa sniegums 2005./2006. gada sezonā ir apsteigts ļoti nedaudz. joprojām Latvijas U-20 izlases vārtsargu favorīts ir Nauris Enkuzens ar it kā neko īpašu (90,27% un GAA 4.33), kas Latvijas junioru gadījumā tomēr, izrādās, ir īpaši.

Latvijas U-20 izlases visu vārtsargu sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (vārtsargu dati ir salīdzināmi daļēji dēļ atšķirīgā spēļu laika un pretiniekiem):

	vārtsargs	sezona	vārts. U vec.	sp. laiks	atv. %	GAA
1.	Nauris Enkuzens	2008./2009.	U-20	346:18	90.27%	4.33
2.	Kristers Gudļevskis	2011./2012.	U-20	279:41	86.52%	5.15
3.	Uģis Avotiņš	2005./2006.	U-20	333:57	86.14%	5.03
4.	Rihards Cimermanis	2011./2012.	U-19	19:04	82.76%	15.73
5.	Jānis Kalniņš	2009./2010.	U-19	272:21	82.57%	9.25
6.	Raimonds Ermičs	2008./2009.	U-19	13:42	82.35%	13.14
7.	Kristaps Stiģis	2005./2006.	U-19	26:03	81.82%	4.61
8.	Elvis Merzļikins	2011./2012.	U-18	60:00	72.00%	14.00
9.	Raimonds Ermičs	2009./2010.	U-20	87:39	68.75%	10.27

*

P.S.

Latvijas U-20 spēlētāju statistika 2011./2012. gada U-20 pasaules čempionātā elitē (pēc komandas visām 6 spēlēm):

ampl.	spēlētājs	dz.	spēles	punkti	+/-	SM
	UZBRUCĒJI
U	Ņikita Jevpalovs	1994.	6	2+3	0	4
U	Roberts Lipsbergs	1994.	6	2+1	-3	2
U	Kristiāns Pelšs	1992.	5	1+2	-7	8
U	Teodors Bļugers	1994.	6	1+2	-5	2
U	Toms Andersons	1993.	6	2+0	-3	4
U	Zemgus Girgensons	1994.	6	2+0	-6	6
U	Vitālijs Hvorostiņins	1992.	6	1+1	-2	0
U	Juris Ziemiņš	1993.	6	1+1	-2	0
U	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	6	0+2	-8	2
U	Dāvis Straupe	1992.	6	0+1	-7	2
U	Māris Diļevka	1992.	6	0+0	-8	2
U	Edgars Kļaviņš	1993.	6	0+0	-10	2
	AIZSARGI
A	Krists Kalniņš	1992.	6	0+1	0	14
A	Kristers Freibergs	1992.	6	0+0	-2	0
A	Artūrs Salija	1992.	6	0+2	-4	4
A	Edgars Siksna	1993.	6	0+1	-4	0
A	Pauls Zvirbulis	1993.	6	0+1	-4	0
A	Krišs Lipsbergs	1993.	6	0+1	-6	0
A	Kristaps Nīmanis	1993.	6	0+1	-7	6
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	6	0+2	-9	2
	VĀRTSARGI	dz.	spēles	sp.laiks	atv. %	GAA
V	Kristers Gudļevskis	1992.	5	279:41	86.52%	5.15
V	Rihards Cimermanis	1993.	1	19:04	82.76%	15.73
V	Elvis Merzļikins	1994.	1	60:00	72.00%	14.00

* Latvijas U-20 izlases statistika 2011./2012. – iihf.com

P.P.S. no šī pasaules čempionāta visvairāk ir jāprot paņemt pieredzi – kā treneriem, tā spēlētājiem. nav vieži tādas reizes, bet 2012./2013. gada čempionātam Ufā pēc saviem gadiem būs “pieejami” 14 hokejisti, kas ēduši elites junioru pasaules čempionāta maizi.

[foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Zviedrijas U-20 izlasi 2011. gada 26. decembrī (pēc Latvijas laika – 27. decembrī). foto avots: lhf.lv.]

TUVPLĀNĀ: Artjoms Ogorodņikovs

Artjoms Ogorodņikovs 2010./2011. g. sezonā ir somu IK Kronan uzbrucējs Somijas II-divisioona – šīs valsts hokeja saimniecības ceturtajā stiprākajā līgā. ar dažu spēļu iznācienu trešās stiprākās līgas (Suomi-sarja) komandā Hermes.

sezonu iepriekš Ogorodņikovs vēl cīnījās pa Ozolnieku komandām Baltkrievijas Augstākajā līgā un Latvijas Virslīgā, bet pēc sezonas Somijā plāno turpināt savas cīņu gaitas šajā valstī.

Artjoms Ogorodņikovs atbild uz jautājumiem par savām gaitām Somijā, par savu Ozolnieku sezonu, par Somijas līgu līmeni, par Somijas II-divisioona spēku salīdzinājumā ar Latvijas un Baltkrievijas līgām, par Latvijas hokejistu saprašanos Somijā, par saviem nākotnes plāniem.

izziņai: Artjoms Ogorodņikovs

• dzimis 1989. gada 27. decembrī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 179 cm; 82 kg
• 2010./2011. g. sezonā IK Kronan (Kronoby) Somijas 4.-ajā stiprākajā līgā II-divisioona un Hermes (Kokkola) sastāvā Somijas 3.-ajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
• iepriekšējās sezonas: Ozolnieki Juniors; Ozolnieki/Monarch; ASK Ogre; Rīga/Sāga/LB 18
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. gadā PČ elitē
• pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pagājušo (2009./2010.) sezonu pilnībā aizvadīji Ozolnieku klubā, dalot spēles starp Ozolnieki / Monarch komandu Latvijas Virslīgā un Ozolnieki Juniors vienību Baltkrievijas Augstākajā līgā (otrajā stiprākajā). kā vērtē savu sniegumu Ozolnieku sezonā?

Artjoms Ogorodņikovs: Sezonu startēju labā formā. Aizvadot vasaras nometni kopā ar Ozolnieki Juniors komandu, jūtos diezgan pārliecinoši un jau pirmajās spēlēs izdevās dabūt punktus. Laikam viss arī būtu labi, ja oktobra beigās es negūtu pleca traumu, kuras dēļ es netrenējos veselu mēnesi. Bet pats atjaunošanās process aizņēma vēl ilgāku laiku. Uz ledus izgāju, kad vēl nebiju gatavs psiholoģiski, un tas arī nospēlēja ar mani ļaunu joku, ka vairākās spēlēs nespēju dabūt punktus. Par savu sezonas sniegumu neesmu apmierināts, un, pirmkārt, tas atspoguļojas manā statistikā.

jautājums: ja Tev jāsalīdzina abu līgu līmeni, ar ko tie atšķīrās?

Tie atšķīrās ar to, ka Baltkrievijas Augstākajā līgā spēlē tikai jaunieši, un tas izpaužas uz ātrumu,vēlmi. Bet  Latvijas čempionātā bija daudz pieredzējušu spēlētāju, tāpēc pēdējā bija vairāk pārstāvēta meistarība.

jautājums: Ozolnieki Juniors Baltkrievijas Augstākajā līgā bija vienīgā Latvijas komanda, nostartēja sezonu un dalību pārtrauca. vai Latvijas komandām, Tavuprāt, ir vērts piedalīties šajā līgā? vai arī Latvijas Virslīgas līmenis ir pietiekoši augsts, lai netērētu līdzekļus un laiku Baltkrievijas Augstākajā līgā?

Laikam [vairāk] – jā [ir vērts], nekā – nē. Protams, galvenā problēma ir līdzfinansējums. Bet šajā līgā, pirmkārt, ir ļoti intensīvs spēles kalendārs, otrkārt, tu spēlē ar Baltkrievijas ekstralīgas fārmklubiem, kur čaļiem palika viens solis līdz lielajam hokejam; tāpēc puiši iziet [laukumā] ar degošam acīm, un tas ir svarīgākais, jo bez vēlmes nekā nebūs.

jautājums: esi viens no tiem Latvijas hokejistiem, kas šosezon ir nokļuvuši Somijas II-divisioona (4.-ajā stiprākajā līgā), kur pēc eliteprospects.com aprēķiniem marta sākumā fiksēti jau 14 Latvijas hokejisti, veidojot otru lielāko pārstāvniecību aiz pašiem somiem. kāpēc savam hokejista karjeras turpinājumam izvēlējies tieši Somiju?

Kāpēc izvēlējos Somijas 4.-to līgu? Tāpēc, ka nebija no kā izvēlēties. Kāpēc nebija, no kā izvēlēties? Tāpēc, ka statistika ir par švaku. No aģenta dabūju piedāvājumu aizbraukt Somijā. Pats nezināju, kur braucu un kas mani gaida. Galvenais mērķis bija uzlabot statistiku. Un pašam bija interesanti aizvadīt sezonu ārzemēs. Vienīgais, kas man turēja Latvijā, tā ir universitāte; tur vajadzēja ņemt akadēmisko atvaļinājumu. No kaut kā vajadzēja sākt, tāpēc nokļuvu šeit.

jautājums: Tava komanda IK Kronan (IKK) kopā ar savu “lielo” komandu Hermes Somijas 3.-ajā stiprākajā līgā (Suomi-sarja) ir uzņēmusi salīdzinoši daudz Latvijas hokejistu. vai esat īpaša partija, turieties kopā, arī laukumā labāk saprotieties?

Īpaša partija laikam nebijām. Mans komandas biedrs – Viktors Jasjonis ar viņiem kontaktēja vairāk, jo zināja viņus no LM [Liepājas Metalurgs] komandas. Pirms tam es biju pazīstams tikai ar Jāni Puriņu. Bet ārzemēs valoda tomēr apvieno, tāpēc vienmēr sarunājāmies, kad bijām kopā ar Hermes komandu. Laukumā…, heh, ja tikai uzmundrinošus un lāmu vārdus. :D

jautājums: IK Kronan ir viena no komandām II-divisioona plašumos, kas aptver ap 60 komandām pa visu Somiju. vienā no līgas sešām apakšdivīzijām (Keskimaa, lohko 3) komanda ierindojās ap 6./7. vietu, šosezon paliekot ārpus play off. kā Tu vērtē II-divisioona un arī IK Kronan līmeni, salīdzinot ar Latvijas Virslīgu un Baltkrievijas līgām, kur esi spēlējis iepriekš?

Uz šo jautājumu nevaru teikt konkrētu atbildi. Te viss ir atkarīgs no tā, kuras komandas salīdzināt, jo kontrasts ir liels. Bet, ja ņemt no katras līgas – II-divisiona, Latvijas Virslīgas un Baltkrievijas augstākās līgas – to pirmās komandas, tās laikam būs apmēram līdzīgas.

jautājums: II-divisioona vairāku pakāpju čempionāta posmos esi viens no rezultatīvākajiem IK Kronan spēlētājiem, par šo godu konkurējot ar Viktoru Jasjoni. kā IK Kronan vadība novērtē Latvijas hokejistu pienesumu komandas sniegumā?

Izskatījās, ka viņi ir apmierināti. Nevaru teikt, par ko viņi sarunājas savā starpā, bet to, ko mums tulkoja, bija pozitīvas atsauksmes.

jautājums: kā pats vērtē savu sniegumu IK Kronan sastāvā?

Kopumā varēja būt labāk. Nerealizēju ļoti daudz momentu, kurus sagādāja partneri un pats. Realizējot kaut pusi no tiem, protokolos būtu pavisam citi cipari. Bet iemesli jāmeklē sevī, tāpēc jātrenējas un jācenšas nepieļaut tās pašas kļūdas.

jautājums: sezonas gaitā trenējies ar “lielo komandu” – Hermes, kuras sastāvā biji arī pāris oficiālajās Suomi-sarja čempionāta spēlēs. vai Suomi-sarja līmenis ir būtiski augstāks par II-divisioona spēlēto?

Līmeņu atšķirība ir ļoti liela. Mums izdevās nospēlēt otrajā kārtā, kur jau satiekas labākās Somijas 3. līgas [Suomi-sarja] komandas. Un pirmajā spēlē, pirmajās minūtēs man apkārt viss notika, visi kaut kur skrēja, meta; tāpēc vajadzēja ātri reorganizēt sevi. Līmenis ir krietni  augstāks. Pirmās komandas šajā līga ir jau līdzīgas ar Mestis [Somijas 2. stiprākās līgas] pēdējām komandām.

jautājums: ko Tu ieteiktu Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas plāno savus spēkus izmēģināt Somijas līgās? ar ko viņiem būtu jārēķinās; kas ir būtiskākās grūtības, ar kādām jāsaskaras?

Neesmu vēl pats vecs, lai dotu tādus padomus Bet braukt uz šejieni ir vērts. Jo te ir visi apstākļi, lai varētu izaugt profesionāls hokejists.  Izdomāta ļoti pareiza piramīda, kas ļauj pie attiecīga progresa iet augšā. Ātrs, tehnisks, spēka hokejs.

jautājums: esi spēlējis dažādos Latvijas un Baltkrievijas hokeja līmeņos – Rīga/Sāga/LB 18, ASK Ogre, Ozolnieki / Monarch, Ozolnieki Juniors vienībās; tagad arī Somijas līgās. kurā līgā un komandā esi juties vislabāk? kāpēc?

Nav tik viegli atbildēt uz šo jautājumu. Katrā komandā guvu savu labumu. Bet laikam tas būs ASK Ogre, jo man bija dota iespēja trenēties un spēlēt ar Latvijas savu laiku labākajiem hokejistiem. Kā arī bija labs treniņu process un “atmosfēra” komandā.

jautājums: kādi ir Tavi plāni uz nākamo sezonu – plāno palikt Somijā, cīnīties par vietu Hermes sastāvā vai augstāk – Mestis līgā? vai citos virzienos?

Nākamo sezonu ar prieku pavadītu Somijā, tikai jau līgā,kas ir augstāk par ceturto. Ceru, ka man būs atrasta tāda iespēja un man izdosies dabūt vietu sastāvā.

jautājums: kādi ir Tavi plāni hokejā ilgtermiņā? Jau 2008./2009. g. sezonā rezultatīvi spēlēji Latvijas U-20 izlases sastāvā U-20 pasaules čempionātā. vai ir domas attiecībā uz Latvijas pieaugušo izlasi?

Te es atbildēšu īsi ar krievu teicienu: “Slikts ir tas karavīrs, kurš nesapņo kļūt par ģenerāli!”

lai veicas!

[abi foto no Artjoma Ogorodņikova personīgā arhīva.]

lasāmvielai un izziņām:

• IK Kronan spēlētāju statistika pirmajā posmā – finhockey.fi (1.posms; 2. posms; 3. posms)
• Somijas II-divisioona aktuālā statistika – finhockey.fi
• Artjoma Ogorodņikova statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, balticsportsagency.com (visās ir neprecizitātes – statistikā, auguma parametros u.c.)
• Ozolnieki Juniors spēlētāju statistika Baltkrievijas Augstākajā līgā 2009./2010. g. sezonā: tepat
• IK Kronan mājaslapa – ikkronan.fi

TUVPLĀNĀ: Gatis Gricinskis

2010./2011. g. sezonā Latvijas hokejisti plašā skaitā ir “pierakstījušies” Somijas hokeja līgās. Gatis Gricinskis sezonu aizvada Kokkola pilsētas komandā Hermes, kas cīnās Suomi-sarja līgā. starp citu, tieši Hermes kluba sistēma ir viena no Latvijas hokejistu vairāk “aplenktajām” kā šosezon, tā arī vēsturiski – agrākos gados.

uzbrucējs Gatis Gricinskis šosezon jau ir palīdzējis Hermes vienībai čempionāta 1. posma gaitā ierindoties savas apakšgrupas Alkulohko 1 (“ziemeļu grupa”) stiprāko 4 komandu vidū, kuras čempionāta 2. posmu turpina cīnoties ar pārējo divu apakšgrupu (Alkulohko 2 un Alkulohko 3) stiprākajām vienībām. Suomi-sarja 1. posmā Gatis Gricinskis ar 10 vārtu guvumiem 13 spēlēs bija labākais vārtu guvējs Hermes komandā.

savās atbildēs Gatis Gricinskis par Talsu hokeja audzēkņu saitēm, par savām gaitām Liepājas Metalurgs komandās 2009./2010. g. sezonā, par nokļūšanu un spēlēšanu Somijas hokeja laukumos, par Somijas trešās līgas līmeni, par Latvijas hokejistiem Hermes klubā.

izziņai: Gatis Gricinskis

• dzimis 1988. gada 3. aprīlī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 180 cm; 86 kg
• 2010./2011. g. sezonā Hermes (Kokkola) sastāvā Somijas 3.-ajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
• iepriekšējās sezonas: Liepājas metalurgs; Liepājas Metalurgs-2; Rīga 2000; SK LSPA / Rīga; SK Rīga – 20; Dinamo Rīga 88; Talsu hokeja klubs
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2007., 2008. gados PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2005., 2006. gados PČ 1. divīzijā
• pirmais treneris: Agris Beļickis

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: esi viens no tiem hokejistiem, kas hokejā “ienākuši” caur Talsiem. vai kontaktējies Talsu kluba-biedriem? vai seko līdzi Talsu cīņubiedru un/vai Agra Beļicka audzēkņu gaitām uz hokeja “kartes”?

Gatis Gricinskis: Jā, kontaktējamies. Bet vairāk jau vasarās, jo tad ir vairāk brīvā laika. Kad sanāk vairāk brīvā laika, tad paskatos, ko katrs labu sadarījis.

jautājums: uz vairākiem gadiem kļuvi par rīdzinieku, aizvadot sezonas SK Rīga – 20, SK LSPA / Rīga, Rīga 2000 ierindā. kāpēc pēc šiem gadiem pameti Rīgu, lai 2009./2010. g. sezonu aizvadītu Liepājā? ar ko Liepājas Metalurgs Tevi pārvilināja – labāki apstākļi izaugsmei, bonusi?

Uz Liepāju aizbraucu tāpēc, ka bija jau sākusies sezona, bet man vēl nebija komanda, kur spēlēt. Tā nu es piezvanīju [tā laika Liepājas Metalurgs galvenajam trenerim] Vladimiram Golubovičam. Sarunāju ar viņu, ka viņš mani paņems komandā.

jautājums: Rīga 2000 sastāvā 2008./2009. g. sezonā Tev Baltkrievijas ekstralīgā fiksēta dalība 27 spēlēs, bet sezonu vēlāk Liepājas komandā ekstralīgā aizvadīji 14 spēles, lielāko daļu tomēr “otrajā” komandā Latvijas Virslīgā. kāpēc Liepājā uz ekstralīgas ledus tiki mazāk? kas traucēja?

Kā jau teicu, es uz Liepāju aizbraucu tad, kad jau sezona bija sākusies. Tāpēc sarunājām ar treneriem, ka vienu mēnesi trenēšos un spēlēšu otrajā komandā, lai atgūtu fizisko. Jo uz to brīdi nebiju jau spēlējis gandrīz 6 mēnešus. Pēc mēneša sāku spēlēt pirmajā komandā. Un vēl ik pa laikam, kad pirmajai komandai nebija spēļu, nosūtīja pie otrās spēlēt. Tā nu es tur cīnījos līdz atbrauca [nākamais Liepājas Metalurgs galvenais treneris] Valērijs Voroņins. Nospēlēju pie viņa pāris spēļu, un tad viņš mani aizsūtīja uz otro komandu.

jautājums: kā pats vērtē savu Liepājas sezonu?

Liepājas sezona noteikti nebija tā labākā.

jautājums: Somija šosezon ir populāra Latvijas hokejistu vidū. Somijas 3.-ajā stiprākajā līgā Suomi-sarja vien pašreiz fiksēti 4 hokejisti no Latvijas. trīs no tiem, t.sk. Tu, Hermes komandā. kā nokļuvi šajā komandā? un kāpēc tieši šajā?

Man aģents piezvanīja un jautāja, vai esmu ar mieru braukt uz Suomi-sarja. Tā kā man nebija pārāk laba statistika pēdējās sezonās, tad, daudz nedomājot, piekritu. Pēc tam tik uzzināju komandas nosaukumu.

jautājums: Hermes vienība Suomi-sarja otrajā posmā pēc komandas 17 spēlēm ieņem 9. vietu 12 komandu konkurencē. kurā vietā komanda būtu Baltkrievijas ekstralīgā? un Latvijas Virslīgā?

Ir diezgan grūti salīdzināt. Tāpēc labāk neminēšu.

[piebilde: Suomi-sarja čempionāta 1. posmā Hermes vienība savā apakšgrupā ierindojās 3. vietā 8 komandu konkurencē. apakšgrupas 4 stiprākās vienības, t.sk. Hermes, turpina cīņu 2. posmā kopā ar pārējo 2 apakšgrupu stiprākajām komandām – no katras grupas pa 4; kopā 12 vienības.]

jautājums: kā Tu kopumā raksturotu Suomi-sarja – Somijas 3.-ās stiprākās līgas – līmeni? piemēram, salīdzinot ar Baltkrievijas ekstralīgu, kādas ir somu līgas priekšrocības, kas – trūkumi? vai pēc hokejistu materiālā ieguvuma abas līgas ir salīdzināmas?

Līmenis, manuprāt, ir augstāks nekā Latvijā, par Baltkrieviju runājot, ir grūti spriest. Ir komandas, kuras viennozīmīgi varētu tur spēlēt, bet ir arī vājākas komandas. Daudzās komandās ir arī spēlētāji, kuri ir spēlējuši gan Mestis līgā, gan SM līgā. Tāpat ir komandas, kuras iegulda ļoti lielus līdzekļus, lai iekļūtu Mestis līgā. Tās komandas, kuras atrodas tuvāk lielajām pilsētām, var lepoties ar labiem spēlētājiem, jo gluži vienkārši ir liela konkurence un līdz ar to – spēlētāji ir labi.

[piebilde: SM-liiga = Somijas stiprākā līga; Mestis = Somijas 2. stiprākā līga.]

jautājums: Hermes komandā 3 latvieši – Tu, Jānis Puriņš un Gints Puriņš – veidojat būtisku daļu no komandas snieguma. vai no Jums tiek prasīts vairāk nekā no komandas somu hokejistiem? vai vadība ar latviešiem ir apmierināta?

No katra prasa, lai katru spēli spēlē pēc iespējas labāk. Jā, vadība saka, ka ir apmierināti ar mūsu sniegumu.

jautājums: Hermes ir salīdzinoši latviska Somijas komanda – neskaitot Jūs 3 pamatsastāva vīrus, Hermes sastāvā pa 2 spēlēm fiksētas arī Viktoram Jasjonim un Artjomam Ogorodņikovam. kāpēc Hermes ir tik latviska? treneriem un menedžmentam ir īpašas attiecības ar Latviju?

Varētu teikt, ka pašai komandai ir īpašas attiecības ar Latviju, jo te ir spēlējuši daudz latviešu, piemēram, Aleksandrs Semjonovs, Andrejs Ignatovičs, Artis Ābols, Oļegs Sorokins, Juris Klodāns, Atvars Tribuncovs, Aleksandrs Macijevskis. Viktors [Jasjonis] un Artjoms [Ogorodņikovs] spēlē mūsu fārmklubā. Tāpēc viņus paņēma pie mums uz pāris spēlēm.

jautājums: šosezon pēc komandas 17 spēlēm ar 22 punktiem (8+14) esi rezultatīvākais Hermes spēlētājs [čempionāta 2. posmā]. kā pats vērtē savu sniegumu? vai viss izdodas, kā biji iecerējis?

Pagaidām nevaru īpaši sūdzēties par šo sezonu, bet vienmēr var spēlēt labāk.

[piebilde: publicēšanas laikā – pēc komandas 18 spēlēm čempionāta 2. posmā Hermes rezultativitātes līderi ir Gatis Gricinskis un Topi Anttila – pa 22 punktiem. čempionāta pirmajā posmā Gatis Gricinskis bija Hermes trešais rezultatīvākais spēlētājs ar 22 punktiem 13 spēlēs. P.S. abu posmu statistika spēlētājiem netiek summēta.]

jautājums: kādas saskati savas attīstības iespējas Somijas hokeja saimniecībā? vai plāno turpināt savas gaitas Somijā arī nākamsezon?

Attīstības iespējas šeit ir tiešām lielas – vēl  iespējams spēlēt divas līgas augstāk. Daudz atkarīgs no paša, daudz no veiksmes, taču, ja paveiksies, nākamajā sezonā ceru spēlēt Mestis līgā, ja nē,  šobrīd ir divi piedāvājumi nākamajā sezonā spēlēt šajā pašā līgā.

jautājums: esi piedalījies divos U-18 un divos U-20 pasaules čempionātos Latvijas izlases sastāvā. savulaik arī treneris Oļegs Znaroks ir minējis, ka neesi tālu no pieaugušo izlases. kādas saskati savas iespējas uzspēlēt Latvijas izlasē? kam būtu jānotiek?

Pagaidām neredzu iespēju spēlēt izlasē. Īsti nezinu, kam būtu jānotiek. Taču noteikti man būtu jāspēlē labāk, tad arī varētu cīnīties par vietu izlasē. Tas jau laikam ir galvenais, kam jānotiek.

lai veicas!

[fotoattēli no Gata Gricinska personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

• Suomi-sarja statistika lapa – finhockey.fi
• Gata Gricinska statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.net, pointstreak.com (2008./2009. g. sez.; 2009./2010. g. sez.), lhf.lv
• Gata Gricinska intervija (2007./2008. g. sezonā) – sporto.lv
• Hermes kluba web lapa – kokkolanhermes.fi

TUVPLĀNĀ: Viktors Jasjonis

Viktors Jasjonis pārstāv Latvijas hokejistu salīdzinoši daudzskaitlīgo “armiju” Somijas dažādajās līgās. Jasjonis spēlē IK Kronan sastāvā Somijas II-divisioona (ceturtajā stiprākajā) līgā, trenējas kopā ar Hermes klubu, kas spēlē Suomi-Sarja (Somijas 3.-ajā stiprākajā) līgā; vēl arī Viktors Jasjonis “pārbaudās” Vaasan Sport (U-20) vienībā Somijas stiprākajā U-20 līgā (Jr. A SM-liiga).

savās atbildēs Viktors Jasjonis stāsta par treneru uzticēšanās nozīmi, par iepriekšējo sezonu Liepājas Metalurgs komandās, par savu neplaišanu uz HK Rīga nometni, par savām gaitām Somijā, par Somijas 4.-ās līgas līmeni salīdzinājumā ar Baltkrievijas ekstralīgu un Latvijas Virslīgu, par saviem nākotnes plāniem.

izziņai: Viktors Jasjonis

• dzimis 1991. gada 24. jūlijā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 184 cm; 86 kg
• 2010./2011. g. sezonā IK Kronan sastāvā Somijas II-divisioona
• iepriekšējās sezonas: Liepājas Metalurgs komandas
• pirmie treneri: Imants Ziediņš, Andrejs Banada, Sergejs Povečerovskis, Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pagājušosezon (2009./2010.) pamatā spēlēji Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā, taču “iegadījās” debitēt arī “lielajā” komandā Baltkrievijas ekstralīgā. kā pats vērtē šo sezonu?

Viktors Jasjonis: Sezonas sākums bija labs un, domāju, ka būs daudzsološs, bet LM2 [Liepājas Metalurgs-2] treneru korpusā notika izmaiņas, un no [trenera] V.Kuļibabas pietrūka uzticība. Pēkšņi no 1. virknējuma nokritu uz 4. [virknējumu]… Varu teikt, ka sezonas beigas man nebija tik labas kā sezonas iesākums.

jautājums: 2010. gada vasarā, kad tika komplektēta MHL vienība HK Rīga, kandidātu sarakstā te parādījās, te atkal pazuda Tavs vārds. kādas īsti bija Tavas attiecības ar HK Rīga sastāva komplektāciju – Tevi aicināja, vai biji atrādīties HK Rīga treneriem?

Jā, aicināja; sazvanījos ar HK Rīga treneriem biju gatavs braukt uz nometni, bet beigās sanāca tā, ka Metalurgs nepalaida mani…

jautājums: kā nokļuvi Somijā? kāpēc tieši šī valsts un tieši IK Kronan vienība?

Izdarīju secinājumus un nolēmu, ka nevēlos palikt LM2 un strādāt ar tādu treneri kā V.Kuļibaba. Radās iespēja un piedāvājums braukt uz nometni Somijā, un es piekritu, nemaz ilgi nedomājot.

jautājums: vai par labu Somijas un konkrētās līgas (II-divisioona) izvēlei liecināja fakts, ka daudzi Latvijas hokejisti izvēlējās jaunajā sezonā šo līgu?

Nē, vienkārši saņēmu piedāvājumu un to akceptēju, jo biju gatavs doties prom kaut kur citur spēlēt.

jautājums: saskaņā ar eliteprospects.com “uzskaitvežu” datiem, šobrīd Somijas II-divisioona (Somijas 4. stiprākās līgas) klubos spēlē 9 Latvijas hokejisti, pēc hokejistu skaita  šajā līgā ieņemot 2. vietu aiz Somijas. ar Tevi vienā komandā spēlē Artjoms Ogorodņikovs. vai sanāk “uzturēt” kontaktus arī ar citiem Latvijas hokejistiem Somijas 2. divīzijā vai citu Somijas līgu klubos?

Jā, vairāk kontaktus uzturu ar Hermes čaļiem Gati Gricinski un brāļiem [Gintu un Jāni] Puriņiem. Jo ik pa laikam ar Artjomu Ogorodņikovu braucam trenēties uz Hermes.

jautājums: statistiķi fiksējuši, ka 9 spēlēs IK Kronan sastāvā esi guvis 18 punktus. kā pats vērtē savu sezonas sākumu?

Sezonu vērtēju labi; galvenais, lai treneris uzticas, daudz spēles laika. Uzdevums – tikt play off.

jautājums: kā vērtē Somijas II-divisioona līmeni, salīdzinot ar Baltkrievijas ekstralīgu?

Viennozīmīgi BAČ [Baltkrievijas Atklātā čempionāta ekstralīgas līmenis] ir augstāks.

jautājums: bet kāda ir Somijas 2. divīzija, salīdzinājumā ar Latvijas Virslīgu?

Atšķiras spēka spēle, nedaudz ātrāk viss notiek; bet ir komandas, kuras ir augstākā līmenī, bet ir arī komandas, kuru līmenis nav tik augsts.

jautājums: vai Latvijas U-20 izlases komplektētāji ir piedāvājuši Tev atrādīties Latvijas U-20 treneriem?

Nē, neviens nav zvanījis…

jautājums: kādi ir Tavi tuvāko gadu plāni? vai esi iecerējis savu hokejista karjeru veidot Somijā?

Pagaidām nezinu, esmu nospēlējis 9 spēles IK Kronan sastāvā un esmu apmierināts; taču par tuvākiem gadiem vēl neesmu domājis, kur un kā; laiks rādīs. Pa šo laiku mani izsauca uz Vaasan Sport (Jr. A SM-liiga; Somijas stiprākā U-20 līga) uz pārbaudēm, notrenējos divus treniņus, bet diemžēl guvu pleca savainojumu un izkritu no try out [pārbaudes laika], taču treneris ir ieinteresēts un teica, ka vēlas vēlreiz mani redzēt. Ir daudz variantu, kā arī Hermes.  Kā jau minēju, laiks rādīs, kur tālāk turpināšu spēlēt.

lai veicas!

[foto no Viktora Jasjoņa personīgā arhīva.]

izziņām:

• Viktora Jasjoņa individuālā statistika (dažviet neprecīzi kā Viktors Jasionis) – eliteprospects.com, lhf.lv, pointstreak.com
• IK Kronan mājaslapa – ikkronan.fi

par Dinamo fārmklubiem. Ozolnieki Juniors

kamēr lieli vīri mēģina vienoties, ka 2010./2011. gada sezonā par Rīgas Dinamo fārmklubu vai līdzīgu “fārmveidīgu” līgumsaistību partneri varētu kļūt Liepājas Metalurgs, “izmeklētāji” atgādina, ka ideja tiek celta “galdā” ne pirmo reizi. kad pēc pirmās Dinamo sezonas klubs pārtrauca darba attiecības ar Viestura Koziolu, tika pātrauktas attiecības arī ar Koziola agrāko “lolojumu” – Dinamo pirmo fārmklubu Rīga 2000, kurš pēc tam arī  šajā 2009. gada starpsezonā savu pastāvēšanu “iepauzēja”. a/s Dinamo Rīga padomes sēdē 2009. gada 26. maijā tika izskatītas iespējas veidot Rīgas Dinamo jauno fārmklubu uz SK Rīga vai Liepājas Metalurgs bāzes. toreiz lēmums tika pieņemts par labu SK Rīga: “Izvērtējot abus piedāvājums, tika pieņemts lēmums slēgt sadarbības līgumu ar SK Rīga, un uz šīs struktūras bāzes arī veidot Rīgas Dinamo fārmklubu” (citāts no dinamoriga.eu).

padomes lēmuma rezultātā starpsezonas gaitā “saveidojās” fārmklubs Dinamo Juniors, kurš savas pastāvēšanas pirmajā un rādās vienīgajā sezonā izcīnīja 11. vietu Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (ekstralīgā) un kļuva pa Latvijas čempioniem, apliecinot savu varēšanu 2010. gada Latvijas play off-ā (lasīt tepat).

savukārt, SK Rīga dažāda vecuma vienības “iekļāvās” Dinamo sistēmā. jaunā komanda SK Rīga / Profs-18, kuru 2009./2010. g. trenēja Leonīds Tambijevs, faktiski kļuva par Dinamo sistēmas otro fārmklubu, to apliecinot arī līdzdalībā Dinamo jauniešu komandas “pirmajos soļos uz MHL” – kvalifikācijas turnīrā (lasīt tepat). Dinamo “jaunatne” startēja ar nosaukumu SK Rīga (dažviet uz tablo pavīdēja arī “lielās” komandas nosaukums – Dinamo) un tās pamatu – spēlētāju lielāko daļu – veidoja tieši SK Rīga / Profs-18 komadas puiši, papildinoties galvenokārt uz Dinamo Juniors un Ozolnieki Juniors rēķina.

SK Rīga / Profs-18 savā pirmajā (2009./2010. g.) sezonā Latvijas Atklātajā čempionātā izcīnīja 5. vietu no 6 komandām, nekvalificējoties Latvijas play off-am. taču Baltkrievijas junioru līgā, kurā komanda startēja ar nosaukumu SK Rīga-93, 12 komandu konkurencē izcīnīja “labas vietas”. 1. vietu B apakšgrupā starp 6 vienībām un 2. vietu līgas kopvērtējumā. cienījams rezultāts!

vēl viens fārms?

neskaitot Dinamo Juniors un SK Rīga “variantus”, Dinamo sistēmā 2009./2010. g. sezonā faktiski bija vēl viens fārmklubs – Andreja Maticina trenētais Ozolnieki Juniors, kurš savu pirmo (2009./2010. g.) sezonu aizvadīja Baltkrievijas Augstākās līgas (otrās stiprākās) čempionāta izspēlē. Ozolnieki Juniors “sabijuši” par Dinamo Juniors vienības “sava veida” fārmklubu. no 36-iem Ozolnieki Juniors pusē spēlējušajiem puišiem tieši trešadaļa (12 puiši) ir spēlējuši vai skaitījušies Dinamo Juniors sastāvā. 11 puiši spēlēja reāli, bet viens (Toms Broks) uzspēlēja Ozolnieki Juniors sastāvā, bet Dinamo Juniors oficiālajās spēlēs uz ledus tomēr nenāca. līdz “lielajai komandai” (Rīgas Dinamo) neviens no Ozolniekos spēlējušajiem gan nenonāca. vismaz pagaidām.

Ozolnieku “junioriem” savā pirmajā sezonā neklājās “spīdoši”, šajā gadījumā apliecinot sakāmvārdu par pirmajiem kucēniem atbilstību. Baltkrievijas Augstākās līgas regulārajā čempionātā Ozolnieki Juniors ieņēma 10. vietu no 10 komandām, iespējot “paņemt” vien 24 punktus 45 spēlēs. līgas sastāvā pamatā ir Baltkrievijas atklātā čempionāta klubu “otrās komandas”. par Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. gada regulārās sezonas uzvarētāju un arī play off uzvarētāju kļuva Minskas Juņior.

izziņai: Baltkrievijas Augstākā līga ir “tāda kā” junioru līga, kurā uzsvars likts uz “jaunatni”. aizvadītajā (2009./2009. g.) sezonā šīs līgas komandu komplektācijā nebija nekādu ierobežojumu uz 1989. – 1992. gados dzimušajiem hokejistiem. bet 1987. – 1988. gados dzimušie nedrīkstēja būt vairāk kā 7 spēlētāji komandā, kā arī tika noteikti ierobežojumi uz katru spēli šajos gados dzimušajiem. savukārt, ar speciālām atļaujām un izziņām spēlēt drīkstēja arī ne vairāk kā divi 1992. gadā dzimušie un ne vairāk kā viens 1994. gadā dzimis hokejists.

Baltkrievijas Augstākās līgas (otrās stiprākās) 2009./2010. g. regulārā čempionāta beigu tabula:

vieta	klubs	spēles				vārtu starp.	punkti
1.	Juņior (Minska)	45				168:110	104
2.	Gomeļ – 2 (Gomeļa)	45				186:118	93
3.	Metallurg – 2 (Žlobina)	45				166:123	85
4.	Ņeman – 2 (Grodņa)	45				195:149	85
5.	Keramin – 2 (Minska)	45				163:138	82
6.	Himik-SKA – 2 (Novopolocka)	45				172:148	68
7.	Himvolokno – 2 (Mogiļeva)	45				159:167	57
8.	Vitebsk – 2 (Vitebska)	45				117:167	45
9.	Brest – 2 (Bresta)	45				131:209	32
10.	Ozolnieki Juniors	45				117:245	24

Ozolnieki Juniors vārtsargi 2009./2010. g. sezonā:

vārtsargs	dz.	spēles	kop. sp. laiks	ielaistas ripas	soda min.
Kristers Gudļevskis*	1992.	31	1637:20	157	2
Dainis Vasiļjevs	1990.	12	520:39	40	0
Ronalds Burnickis	1988.	7	190:33	16	0
Toms Broks	1991.	5	171:03	16	0
Nikolajs Žurkovs	1990.	3	136:12	14	0
* Kristeram Gudļevskim ieskaitīta viena rezultatīva piespēle.

Ozolnieki Juniors aizsargi 2009./2010. g. sezonā:

aizsargs	dz.	spēles	punkti		soda min.
Niks Apsītis	1992.	40	0+2		42
Edvīns Kolčins	1992.	37	2+4		10
Toms Klinovičs	1992.	35	0+2		16
Aldis Pizāns	1989.	34	1+6		42
Raivo Gajevskis	1992.	26	0+5		63
Klāvs Kalniņš	1990.	25	1+3		26
Reinis Āzis	1992.	25	1+0		20
Ģirts Savrinovičs	1991.	21	0+3		28
Mikus Ābelītis	1993.	9	0+1		10
Gvido Kauss	1990.	4	0+3		2
Mārtiņš Jakovļevs	1991.	4	0+2		2
Krišs Kupčus	1990.	4	0+0		2

 Ozolnieki Juniors uzbrucēji 2009./2010. g. sezonā:

uzbrucējs	dz.	spēles	punkti		soda min.
Elvis Veldze	1990.	40	14+21		86
Henrijs Uzraugs	1990.	35	16+13		28
Sandis Virkstenis	1991.	44	13+13		63
Miks Lipsbergs	1991.	30	12+12		16
Miķelis Freimanis	1992.	42	6+18		32
Edgars Čermnihs	1990.	42	11+9		76
Aldis Popens	1990.	36	6+11		42
Lauris Ziemiņš	1989.	32	6+7		34
Artjoms Ogorodņikovs	1989.	28	7+5		20
Arnis Kusiņš	1991.	42	4+8		20
Elvijs Biezais	1991.	8	7+2		2
Rihards Maļinovskis	1990.	17	4+5		14
Mārcis Zembergs	1988.	8	4+3		4
Staņislavs Dubovickis	1991.	15	1+2		12
Kaspars Porejs	1993.	10	1+1		2
Artūrs Savrinovičs	1990.	9	0+1		10
Māris Bičevskis	1991.	4	0+1		33
Artūrs Virkstenis	1993.	5	0+0		2
Edgars Kromanis	1991.	2	0+0		0

informācija vēl:

• “otrais cēliens”: Liepājas Metalurgs varētu kļūt par Rīgas Dinamo fārmklubu? (2010-06-15) – liepajniekiem.lv
• īs-intervija ar Dinamo kluba ģenerāldirektoru Zigmāru Priedi (t.sk. par fārmkluba lietām; 2010-06-18) – dinamoriga.eu
• ieskats tuvākā vēsturē: Rīgas Dinamo 2009. gada maijā lemj par fārmkluba izveidi (2009-05-26) – dinamoriga.eu
• Dinamo Juniors statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2009./2010. g. (2010-02-27): lasīt tepat
• aktuālie noteikumi klubu dalībai Baltkrievijas Augstākās līgas čempionātā (mainās katru sezonu) – hockey.by
• Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. g. sezonas spēļu rezultāti un turnīra tabula – r-hockey.ru
• Ozolnieki Juniors spēlētāju statistika 2009./2010. g. sezonā – r-hockey.ru
• Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. g. sezonas komandu spēlētāju statistika un turnīra tabula – pressball.by
• par Ozolnieki Juniors izveidi un startu (2009-09-15) – zz.lv
• oficiālā Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. g. sezonas spēļu rezultāti un turnīra tabula (uz 2010-06-20 vēl nepilnīga – trūkst pēdējo spēļu reģistrācijas, kā rezultātā nepilnības puntos un vārtu starpībās) – hockey.by

[attēlā cīņas aina no Ozolnieki Juniors (gaišajā formā) un Brest – 2 spēles 2009. gada 19. novembrī; foto avots: hcbrest.com.]