Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Arnis Kusiņš’

Latvijas hokeja “mafija” Somijā. Jekimovs nav vienīgais

Posted by petrovich27 uz 2011/12/01

Somijas hokeja saimniecība, kas sniedzas tālāk par galveno līgu un valsts izlasi, pirmajā brīdī nešķiet viegli saprotama, lai neteiktu – tā izskatās sarežģīta. Somijas dažādo hokeja līgu atšķirīgie izspēles principi, dažādas čempionāta kārtas, kas nepakļaujas statistikas salīdzināšanai, situāciju neatvieglo; arī U-20, U-18 līgas nav Eiropas vecuma standarta līgas. tomēr Somija hokejistus ražo uz nebēdu, ļaujot procesā piedalīties arī citu valstu pārstāvjiem. Latviju čempionātos Somijā šosezon pārstāv vai ir pārstāvējuši vismaz 23 hokejisti.

Jekimovs kā vienīgais stiprākajā līgā

Somijas stiprākajā līgā SM-liiga (SM = Suomen mestaruus = somu meistarsacīkstes) 2011./2012. g. sezonā sev vietu un pielietojumu ir atradis tikai viens Latvijas hokejists – uzbrucējs Roberts Jekimovs (1989.; zemāk pa kreisi izvietotā attēlā), kurš ir piestājis Lapēnrantas municipalitātē mājojošā komandā SaiPa (īsinājums no Saimaan Pallo). ar 27 punktiem 27 spēlēs SaiPa ierindojas turnīra tabulas 13.-ajā (priekšpēdējā) vietā ar 27 punktiem. savukārt, Jekimovs ar 14 punktiem (5+9) 27 spēlēs ir komandas 3.-ais rezultatīvākais spēlētājs.

2010./2011. g. sezonā savu pēc-KHL posmu ietvaros spēkus SM-liiga komandās pamēģināja 3 uzbrucēji no Latvijas: Armands Bērziņš (Hemēnlinnas HPK sastāvā 11+7 punkti regulārā čempionāta 55 spēlēs un 0+1 punkts play off 2 spēlēs); Kaspars Saulietis (tā paša HPK sastāvā 4+15 punkti regulārās sezonas 56 spēlēs un 0+0 punktu play off 1 spēlē); Aleksejs Širokovs (Raumas Lukko sastāvā 0+1 punkts regulārā čempionāta 12 spēlēs). pērnsezonas bijušo KHL-istu “uzlidojums” pārtrauca ilgāku laika posmu, kad Latvijas hokejisti Somijas jaudīgākajai līgai bija “metuši mieru”. taču jāatgādina, ka ir bijušas tādas sezonas, kā, piemēram, 1998./1999., kad SM-liiga plašumos “kapāja” Aigars Cipruss, Vjačeslavs Fanduļs, Mareks Jass, Rodrigo Laviņš, Aleksandrs Macijevskis, Leonīds Tambijevs, Atvars Tribuncovs. bet sezonu iepriekš (1997./1998.) Somijas galvenās līgas stiprumu testēja jau nosauktie Cipruss, Fanduļs, Macijevskis, Tambijevs, kā arī Aleksandrs Kerčs un Kārlis Skrastiņš.

par īstenāko Somijas SM-liiga pazinēju Latvijas pusē ir uzskatāms uzbrucējs Vjačeslavs Fanduļs (1969.), kurš šajā, vienā no stiprākajām Eiropas hokeja līgām, ir aizvadījis 10 sezonas, kā arī “pielasījis” klāt 2 sezonas otrā stipruma līgā (Mestis). viņš šajā (2011./2012.) sezonā, pēc divu sezonu nebūšanām pie HK Ogre “stūres” un Ogres komandas likvidācijas, ir pieslēdzies Somijas jauniešu komandu treneru plašajam kolektīvam. punktu ziņā jaudīgākā sezona SM-liiga čempionātos Fanduļam bijusi 1995./1996.-tā, kad Turku TPS ierindā regulārā čempionāta 49 spēlēs viņš salasījis 51 punktu (22+29).

labam SM-liiga pazinējam jābūt uzbrucējam Aigaram Ciprusam (1972.) ar 6 sezonām šīs līgas komandās. cipariski izteiksmīgākais sniegums Ciprusam fiksēts Helsinku Jokerit ierindā 2000./2001. g. sezonā, kad regulārā čempionāta 56 spēlēs iekrāti 37 punkti (18+19) un play off 5 spēlēs 2 punkti (1+1). pa trim vai vairāk dažāda “pilnuma” sezonām Somijas stiprākajā līgā ir sakrājuši arī Rodrigo Laviņš, Kārlis Skrastiņš, Jānis Sprukts, Oļegs Sorokins, Leonīds Tambijevs. mazāku “laika strēķi” SM-liiga vienībās ir aizvadījis vēl lielāks Latvijas hokejistu skaits, starp kuriem arī – Kaspars Astašenko, Igors Bondarevs, Lauris Dārziņš, Aleksejs Froļikovs, Mareks Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Aleksandrs Macijevskis, Andrejs Maticins, Grigorijs Panteļejevs, Atvars Tribuncovs.

Latvijas spēlētājs SM-liiga komandā 2011./2012. g. (pēc novembra spēlēm, pirms 2011-12-01 spēles):

ampl. spēlētājs dz. spēles punkti +/- vid.sp. laiks

 

U Roberts Jekimovs 1989. 27 5+9 -1 13:45
(iepriekšējā sezona)
U Armands Bērziņš 1983. 55 11+7 +1 13:52 PO 2 sp.; 0+1; 0; 12:59
U Kaspars Saulietis 1987. 56 4+15 -3 11:52 PO 1 sp.; 0+0; +1; 12:01
U Aleksejs Širokovs 1981. 12 0+1 -2 12:24

otrajā stiprākajā līgā neviena

somu hokeja ranga otrajā līmenī – Mestis – šosezon iztiekam bez Latvijas pārstāvjiem. taču agrākos gados Somijas otro līmeni, arī pirms tā sakārtošanas un nosaukšanas par Mestis (kas noticis 2000. gadā), ir “apmeklējis” paprāvs skaits Latvijas hokejistu, ieskaitot arī SM-liiga spēlējušos Bondarevu, Fanduļu, Froļikovu, Mareku Jasu, Jekimovu, Macijevski, Maticinu, Sorokinu, Spruktu, Tribuncovu. starp somu otrā stipruma līgas apguvējiem jāpiemin arī tādi eksemplāri kā Artis Ābols, Viktors Bļinovs, Vladimirs Durdins, Konstantīns Grigorjevs, Kārlis Gajevskis, Juris Klodāns, Valērijs Kuļibaba, Normunds Sējējs, Aleksandrs Semjonovs, Aleksandrs Šiškovičs, Juris Štāls.

“spridzinošākā” rezultativitāte Somijas otrajā līmenī ir izdevusies vienam no Latvijas hokeja pionieriem Somijas hokejā – Aleksejam Froļikovam (1957.), kurš kopā ar Vladimiru Durdinu (1956.) uzspēlēja Pori Ässät komandā jau 1989./1990. g. sezonā. savā “somu debijas” sezonā Froļikovam fiksēts 81 punkts (28+53) 43 spēlēs. neslikti sezonas cipari iegadījušies arī Aleksandram Macijevskim (1975.) – 67 punkti (37+30) regulārā čempionāta 43 spēlēs (1996./1997.; Kokolas Hermes), Vjačeslavam Fanduļam – 62 punkti (22+40) 46 spēlēs (1999./2000.; Pori Ässät).

trešajā līgā Suomi-sarja 7+3

Somijas pieaugušo hokeja trešajā līmenī (Suomi-sarja) sezonu iesākuši 7 hokejisti no Latvijas, bet 3 spēlētāji, kuriem norātīta Latvijas pārstāvniecība, šai līgai pievienojušies līgas turpinājumā kopā ar savu komandu Hela-Kiekko (Kauhava). šī komanda sezonu iesāka līmeni zemāk (II-divisioona), bet sezonas ievadā izcīnīja tiesības cīnīties Suomi-sarja kvalifikācijas posmā, kur turpina sezonu kopā ar Suomi-sarja komandām, kas netika šīs līgas augstākajā grupā.

Suomi-sarja apvieno 24 komandas, kas sadalītas 3 apakšgrupās – divīzijās (Alkulohko 1 – 3). čempionāta pirmā posma (Alkulohkot) ietvaros tiek noskaidrotas katras apakšgrupas 4 stiprākās komandas (kopā 12), kas turpina cīnīties par augstākām vietām, bet pārējās Suomi-sarja komandas kopā ar dažām stiprākajām vienībām no II-divisioona turpina cīņu kvalifikācijas spēlēs (Karsinnat). “Pirmais posms tiek izspēlēts, lai tiktu noskaidroti katras divīzijas 4 spēcīgākie klubi, kuri finansiāli un fiziski būtu gatavi cīnīties par iekļūšanu Mestis līgā. 12 spēcīgākie klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena mājas un viena izbraukuma spēle), lai noslēgtu otro posmu. Pēc otrā posma izspēles, TOP 3 klubi kvalificējas izspēlei par iekļūšanu Mestis līgā; izspēlē piedalās arī klubs no Mestis, kurš sezonu ir noslēdzis pēdējā vietā, savā līgā. Šie 4 klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena spēle mājās, viena izbraukumā) un klubs, kurš pabeidz šo posmu 1. vietā, kvalificējas Mestis līgai,” Suomi-sarja izspēles kārtību skaidro Suomi-sarja vienības JHT uzbrucējs Jānis Puriņš (1987.).

jau tradicionāli ierasts, ka Latvijas hokejisti lielā daļā gadījumu Somijā ir dislocējušies “kolonijās” – grupās pa 2 vai vairākiem hokejistiem. protams, netrūkst arī “vientuļnieku”, bet tas vairāk ir retums nekā likumsakarība. “koloniju” būšana ir atrodama arī Suomi-sarja dažādos posmos spēlējošās komandās. 3 vīri – vārtsargs Nauris Enkuzens (1989.), uzbrucēji Gatis Gricinskis (1988.) un Viktors Jasjonis (1991.) spēlē Kokolas Hermes vienībā. aizsargs Kristaps Nīmanis (1993.) un uzbrucējs Jānis Zariņš (1991.) saskaitīti Waasa Red Ducks ierindā. uzreiz 3 hokejisti ar Latvijas “papīriem” – Danils Lazebņiks (1991.), Kirils Lazebņiks (1988.), Pēteris Pujāts (1990.) – cīnās no II-divisioona “iekuģojušās” Hela-Kiekko sastāvā.

vienīgais Suomi-sarja “vientuļnieks”, vismaz saskaņā ar oficiālo statistiku un pagaidām, ir Jānis Puriņš (1987.), kurš šosezon jau ir paspējis uzspēlēt līgas divās dažādās komandās – sezonu sāka Imatras Ketterä, bet turpina JHT, kas dislocēts Kalajoki. “Sezonu uzsaku Imatrā. Gaidīju atbildi no augstākas līgas kluba Eiropā, kurš izteica piedāvājumu vasarā, bet tas process ievilkās, un paralēli tam parādījās piedāvājums no Ketterä, tādēļ nevēlējos gaidīt pārāk ilgi un beigās palikt bez kluba. Klubam (Ketterä) tika uzstādīti augsti mērķi uz šo sezonu, tika ieguldīti lieli finansiālie līdzekļi, lai nopietni cīnītos par iekļūšanu Mestis līgā. Diemžēl nebiju apmierināts ar savu lomu klubā; līdz ar to arī sezonas sākums neizdevās spīdošs. Šajā pat līgā atradās klubs, kurš izrādīja interesi (JHT), tāpēc, daudz nedomājot, devos turp,” komandu maiņu komentē Jānis Puriņš. ar ko atšķiras Ketterä un JHT? “Abi klubi ir spēcīgi. Abiem klubiem uzdevums uz šo sezonu ir iekļūt Mestis līgā. Spēles stils daudz neatšķiras starp abiem klubiem. Tipisks somu stils – ātrs un agresīvs hokejs, taču, protams, katram trenerim ir savas nianses un paņēmieni, kā to izpildīt efektīvāk. Esmu ļoti labi iejuties pašreizējā klubā un ar saviem tiešajiem uzdevumiem tieku galā. Protams, sezonas svarīgākais posms ir tikai sācies, tā ka jāturpina progresēt un jābūt uzdevumu augstumos,” tā Jānis Puriņš.

kā ir – būt leģionāram Somijā? ar ko tas atšķiras, piemēram, no Ziemeļamerikas? ar ko būtu jārēķinās jaunajiem censoņiem, ja viņi plāno turpināt savas gaitas Somijā? “Esmu spēlējis hokeju gan Kanādā, gan ASV. Pēdējos divus gadus spēlēju hokeju Somijā. Gan Ziemeļamerikā, gan Somijā hokeja industrija ir ļoti attīstīta. Būt leģionāram, vai tas būtu Ziemeļamerikā, vai Eiropas klubā, nav viegli. Lai kurā valstī un līmenī tu spēlētu, tu pastāvīgi esi zem palielināmā stikla. Tev ir jābūt galvas tiesu pārākam par vietējiem un jāpalīdz klubam uzvarēt spēles. Tev ir jābūt līderim uz ledus, kā arī, kad nokāp no tā. Tiklīdz tavs sniegums nav apmierinošs vai arī klubam ir vāji rezultāti, tu netiec daudz brīdināts. Tiek meklēts kāds tavā vietā. Par tiem līdzekļiem, kurus klubs ir ieguldījis, lai dabūtu vienu leģionāru, viņi var iegādāties 2-3 vietējos spēlētājus; tāpēc, būdams leģionārs, tu nevari atļauties izlaist treniņu tāpēc, ka jūties noguris vai apslimis, jo uzreiz būs kāds tavā vietā. Klubs iegulda tevī, lai tu varētu palīdzēt tam uzvarēt spēles, tāpēc gaida pastāvīgi labu sniegumu katru dienu, visas sezonas garumā. Jaunajiem censoņiem būtu jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar, tā kā komandu budžeti ir salīdzinoši nelieli un tos veido vidēja līmeņa uzņēmēju finanšu līdzekļi. Taču no komandas puses tiek radīti maksimāli apstākļi, lai spēlētājiem nekas netraucētu rādīt labus rezultātus. Bez tam Somijas hokejs ir sakārtots tā, ka katra līmeņa spēlētājam ir iespēja sevi realizēt un pilnveidot,” pieredzē dalās Jānis Puriņš.

jaunais pieaugušais Nīmanis

jaunākais Latvijas pārstāvis Suomi-sarja cīņu laukos ir Latvijas U-20 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs un kandidāts dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē – Kristaps Nīmanis (1993.; kreisajā pusē novietotā attēlā), 18 gadu jauns aizsargs. viņa pirmā pieaugušā sezona ir sākusies aizsargam pieklājīgi – pirmā posma 12 spēlēs 6 punkti, Karsinnat posma 2 spēlēs 2 punkti.Suomi-sarja līmenis ir tiešām augsts! Tā tikai visi domā, ka tā ir kaut kāda amatieru līga, bet te spēlē tādi “veči”, kuriem ir ap 800 spēlēm SM-līgā un citās Eiropas augstākajās līgās. Viss šeit ir ļoti meistarīgi, ātri, asi, spēka spēle, ir viss, ko spēlētājs var vēlēties. Visas iepriekšējās līgas, kurās esmu spēlējis (Somijas U-20, Baltkrievijas U-18, Latvijas U-18 u.c.), ir tiešām bijušas bērnu līgas, salīdzinājumā ar Suomi-sarja. Te spēle tādi spēlētāji, kuri ir ap 190 cm gari un 100 kg smagi, un viņi ir tiešām meistarīgi. Tāpēc šogad, domāju, ka daudz vairāk esmu ieguvis un iegūšu tieši šajā līgā, jo Somijas U-20 līgā (Jr. A SM-liiga) šogad spēlē 1992.-1993. gados dzimuši un jaunāki, jo līderi ir pieaugušo komandās, un tur (Jr. A SM-liiga) vairs nav tas, kas bija pagājušajā gadā. Ātrums? Ātrums, ja man godīgi jāatbild, tad Suomi-sarja ir lielāks nekā junioros. Jā, protams, ne pret visām komandām, bet pret pirmo trijnieku, tiešam bija ļoti grūtas spēles,” Suomi-sarja līmeni skaidro Kristaps Nīmanis.

“Es spēlēju hokeju jau 12 gadus; atbraucot uz Somiju, es sapratu, ka tā īsti neko nemaz neprotu. Jā, pamati ir, slidojums, metiens, bet meistarība, spēles lasīšana, individuālā meistarība, tas ir pavisam cits stāsts; man bija sajūta, ka es no 11. klases būtu atpakaļ 5. klasē. Šeit strādā pavisam savādāk nekā Latvijā – gan uz ledus, gan ārpus tā. Atbraucot uz Somiju, es sākumā nesapratu, kur es esmu nokļuvis, citā pasaulē?! Attieksme – gan spēlētāju, gan treneru. Neviens treneris nesaka – saņemies vecīt, strādā, cīnies; šeit visi paši to saprot, kuram tas ir vajadzīgs, – ne mammai, ne tētim, ne trenerim, bet tikai un vienīgi pašam sev! Un tik cik katrs iegulda treniņos, tik tas arī ir redzams uz laukuma. Tas, kurš cīnās un sevi nežēlo, tas arī spēlē un rāda spēli. Jāņem vērā tas, ka šeit uz laukuma visi ir kā “nikni vilki pēc gaļas”, respektīvi, pēc ripas un gūtajiem vārtiem,” Somijas hokeju raksturo Kristaps Nīmanis.

kas ir tas Somijas spēks, ar ko tā ir pievilcīgāka un spēcīgāka? “Pirmais un, manuprāt, galvenais faktors ir – būt fiziski gatavam, jo, ja tu esi fiziski gatavs, tad tev nav nekādu problēmu. Un, protams, treneris; ja treneris redz, ka spēlētājam acis deg, viņš uzticas, viņš ļauj sevi apliecināt un pierādīt uz ledus, ļauj arī kļūdīties; tas nekas, ka esi “jauniņais”, un spēlētājam tas ir ļoti svarīgi. Pretēji kā Latvijā: Ā, tu esi pēc gadu vecuma jauns, nu tu vēl par jaunu, bet neviens jau neredz, vai negrib redzēt, ka tas jaunais spēlē labāk par tiem, kuri ir gadu vai divus vecāki. Vienu vārdu sakot, mani piesaista tas, ka treneri tic un uzticas! Viņi riskē, ļauj attīstīties, spēlēt savu spēli! Treneri saprot, ka visi nav vienādi un katrs spēlē savādāk, ka hokejisti nav roboti, viņus nevar ieprogrammēt, kā spēlēt, katrs spēlētājs ir īpašs, katrs ar kaut ko atšķiras! Un tas jau ir treneru darbs, kā katru spēlētāju mācēt izmantot. Somu treneriem ir savs redzējums par to, viņi saka: ja treneris grib spēles laikā vadīt spēlētājus – ej tur, met tur, atdod tam, apspēlē utt., tad ir jānopērk sev video spēles,” tā Kristaps Nīmanis.

Latvijas hokejisti – laukuma spēlētāji – Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./2012. g. sez. (pēc 2011-11-27 spēlēm un pirms decembra spēlēm):

amp. spēlētājs dz. komanda sp. (punkti) 1.posmā (Alkulohkot) sp. (punkti) 2.posmā sp. (punkti) kvalif-ā (Karsinnat) 2.pos.
U Gatis Gricinskis 1988. Hermes (Kokola) 7 (1+4) 3 (1+1)
U Viktors Jasjonis 1991. Hermes (Kokola) 3 (0+1)
U Danils Lazebņiks 1991. Hela-Kiekko (Kauhava)* 2 (0+1)
A Kirils Lazebņiks 1988. Hela-Kiekko (Kauhava)* 2 (0+1)
A Kristaps Nīmanis 1993. Waasa Red Ducks 12 (2+4) 2 (1+1)
U Pēteris Pujāts 1990. Hela-Kiekko (Kauhava)* 2 (1+0)
U Raitis Pujāts 1983. FPS (Forsa) 11 (2+2) 3 (0+2)
U Jānis Puriņš 1987. Ketterä (Imatra) 11 (1+3)
JHT (Kalajoki) 2 (2+0) 3 (1+0)
U Jānis Zariņš 1991. Waasa Red Ducks 4 (2+2) 2 (0+1)

P.S. Hela-Kiekko (arī He-Ki) – komanda, kas Suomi-sarja kvalifikācijas kārtā iekļuvusi no II-divisioona, kurā iesāka šo sezonu.

Latvijas vārtsargs Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs dz. komanda sp. (min.) 1.posmā GAA (atv. %) 1.posmā sp. (min.) 2.posmā – Karsinnat GAA (atv. %) 2.p.
Nauris Enkuzens 1989. Hermes (Kokola) 12 (680:34) 3.62 (92.28%) 3 (178:14) 4.71 (89.31%)

II-divisioona, Somijas hokeja ceturtais līmenis

II-divisioona čempionātā 56 komandas ir sadalītas 6 apakšgrupās, no kurām pēc čempionāta 1. posma (Alkusarja) visstiprākās komandas nokļūst 3.-ās stiprākās līgas (Suomi-sarja) kvalifikācijas posmā (Karsinnat), kur cīnās par iespēju nostiprināties Suomi-sarja līgā. bet lielākā daļa II-divisioona komandu turpina cīņu 2. posmā (Jatkosarja), kur tām pievienojas III-divisioona stiprākās komandas. “Somijas līgu čempionātu izspēles principi ir ļoti dinamiski; sākt var trešajā divīzijā (III-divisioona), bet čempionāta galā – izcīnīt vietu ne tikai otrajā divīzijā (II-divisioona), bet arī dabūt vienīgo ceļazīmi uz Suomi-sarja nākamās sezonas izspēli, tiekot caur otrās divīzijas otrā posma (Jatkosarja) turnīru,” izspēles principu izklāsta II-divisioona vienības Jeppis Hockey uzbrucējs Edgars Čermnihs (1990.).

Somijas ceturtajā stiprākajā hokeja līgā “ar Latvijas pierakstu izsekojami” 13 hokejisti, kuri aizvadījuši oficiālās spēles. skaitliski vislielākā Latvijas hokejistu “kolonija” Somijas komandās ir II-divisioona komandā Pyhäjärven Pohti (saīsināti – PyPo; komandas logo – pa labi), kur šosezon ir uzspēlējuši 5 hokejisti no Latvijas: uzbrucēji Vadims Vabiščevičs (1989.), Renāts Vabiščevičs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), aizsargs Sergejs Jegorovs (1989.) un vārtsargs Kristiāns Čopejs (1995.).

PyPo komandā jau otro gadu pēc kārtas ir ļoti dauz jauno hokejistu 16-19 gadu vecumā; līdz ar to leģionāriem uzticas vairāk un dod spēlēt vienmēr! Somi ir draudzīga tauta un vienmēr atbalsta latviešu hokejistus,” komentē PyPo uzbrucējs Vadims Vabiščevičs. Latvijas hokejisti arī šosezon cenšas attaisnot uz sevi liktās cerības, dominējot punktu ražošanā. komandas divi rezultatīvākie uzbrucēji II-divisioona sākumposmā (Alkusarja) bija Latvijas hokejisti (Vadims Vabiščevičs un Norberts Danemanis). arī čempionāta otrajā posmā (Jatkosarja) Latvijas hokejisti “tur kanti” – divī līderi ir Vadims un Renāts Vabiščeviči; topā netālu arī Norberts Danemanis. “II-divisioona čempionāta pirmais posms nav tik nopietns kā otrais (Jatkosarja), jo pirmajā posmā komandas vienkārši cīnās, lai tiktu augstāk, un neviens nevar izlidot no līgas, bet otrais posms ir nopietns, jo viena no komandām var izlidot no grupas. Tā kā mums ir jauna komanda, tad mums jācinās katru spēli. Noteikti zinu, ka grupa (Pohjoinen), kurā spēlē PyPo, ir visspēcīgākā II-divisioona čempionātā; tai 2011./2012. gada sezonā pievienojās 3 komandas, kas agrāk spēlējušas Suomi-sarja līgā,” II-divisioona čempionāta posmu nozīmi skaidro V.Vabiščevičs.

Muik Hockey vienībā šosezon spēlē divi Latvijas pārstāvji – uzbrucējs Arnis Kusiņš (1991.) un aizsargs Sergejs Petuškovs (1991.). “Paši pirmie iespaidi par Somijas II-divisioona bija labi; atmosfēra visam ir laba, attiecas un dara tā, lai būtu vieglāk. Komanda grib sasniegt to labāko; sezonas sākumā gribēja tikt līgu augstāk, bet, kad sākās sezona, tad tas viss apstājās, radās visādas problēmas – ar halli un komandu. Man pirmie mēneši nebija spīdoši, bija grūti spēlēt, ja maiņas biedri nerunā angliski tā, lai varētu sarunāties laukumā. Bet tagad jau ir vieglāk, jo pierasts, un kopumā esmu apmierināts,” par savām gaitām Muik Hockey vienībā stāsta Arnis Kusiņš, piebilstot, ka savu turpmākās hokeja gaitas vismaz pašreiz plāno saistīt ar Somiju.

Latvijas spēlētāju “komūna” 3 vīru sastāvā fiksēta II-divisioona komandā Hela-Kiekko (saīsināti He-Ki; Kauhava), kas, kā jau minēts, turpina gaitas augstākā “plauktā” – Suomi-sarja kvalifikācijas spēļu posmā (Danils Lazebņiks, Kirils Lazebņiks, Pēteris Pujāts). bez jau nosauktajiem spēlētājiem Somijas ceturtajā līmenī pa vienam Latvijas spēlētājam fiksēts 3 komandās: Virkiä Hockey vienībā Vladislavs Balakuns (1988.); Jeppis Hockey (Pietarsāri) klubā Edgars Čermnihs (1990.); Nikkarit (Peltosaari) komandā Andrejs Kostjukovs (1975.). jāpiebilst, ka Kostjukovam fiksēta arī Somijas pavalstniecība, ar ko izskaidrojama viņa neuzskaitīšana Latvijas Hokeja federācijas (LHF) oficiālajās pārejās.

uzbrucējs Edgars Čermnihs Somijas II-divisioona čempionātā ir otro sezonu un jau iespējis uzspēlēt 3 dažādās komandās – Kraft Hockey, PyPo, Jeppis Hockey. kāds kopumā vērtējams II-divisioona līmenis? “Šogad mani paaicināja vairāki klubi ar domu pastiprināt sastāvu. Izvēlējos Et-Po 72, jo kluba mērķis bija atgriezties Suomi-sarja, Somijas trešajā līgā, bet diemžēl klubam mainījās finansiālā situācija un neizdevās panākt vienošanos. Bet toties guvu atšķirīgu pieredzi, salīdzinoši ar iepriekšējo sezonu, kad Pyhajarvi PyPo latviešu legionāru mērķis bija saglabāt klubam vietu otrajā divīzijā (II-divisioona). Et-Po 72 biju viens latvietis un dabūju uzspēlēt ar leģionāriem no Krievijas un Kanādas, Alekseju Mjasņikovu un David Wyman, kurš Ziemeļamerikā ir spēlējis universitāšu līgā ACHA II un ir līgas rekordists. No Deivida arī izskanēja doma, ka Somijas II-divisioona kopumā ir pat stiprāka, bet es liktu vienā plauktā ar Latvijas Virslīgu un MHL-B augšdaļām,” komentē Edgars Čermnihs.

“Pietarsāri Jeppis, kas pēdējās divās sezonās dažādu iemeslu dēļ ir pazaudējis vairākus vadošus spēlētājus un pierakstu Suomi-sarja līgā, šosezon nolēma gatavot jauno maiņu. Loģiski, ka tādos apstākļos prasīt tūlītējus rezultātus no komandas nevar; tātad mērķis ir saglabāt vietu otrajā divīzijā un gatavot juniorus, kuriem patreiz ir jūtams pieredzes trūkums. Kā jau atzīmēju, klubiem mērķi ir dažādi; ja, piemēram, Et-Po 72 nometnē bija mērķis sagatavot sastāvu Suomi-sarja pārejas turnīram, vēlāk nostiprināties līgā, tad no manīm kā legionāra tika prasīts maksimālais rezultāts, ko arī devu pārbaudes spēlēs (2 spēlēs gūti 5+4 punkti). Savukārt situācijā ar Jeppis mana funkcija ir drīzāk palīdzēt sagatavot jaunos kolēģus, kaut gan kluba vadība un treneri bija sarīkojuši pārbaudi vienā no spēlēm, ko veiksmīgi izgāju (3+2), bet pārējos mačos jūtos kā spēlējošs treneris. Par statistikas rādītājiem neuztraucos, zinu, ka līgā mani novērtēja un pazīst; šogad gatavošos, lai nākamgad veiksmīgi meklētu iespējas startēt Suomi-sarjā,” sava aktuālā kluba Jeppis Hockey uzdevumus un savas prioritātes skaidro E.Čermnihs.

Latvijas laukuma spēlētāji Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./2012.g. sez. (pēc 2011-12-01 spēlēm):

amp.

spēlētājs

dz.

komanda

sp. (punkti) 1.pos. (Alkusarja)

sp. (punkti) 2.pos. (Jatkosarja)

A Vladislavs Balakuns 1988. Virkiä Hockey 9 (6+10) 2 (4+3)
U Edgars Čermnihs 1990. Jeppis Hockey 8 (5+3) 2 (0+1)
U Norberts Danemanis 1990. PyPo 5 (5+5) 3 (1+2)
A Sergejs Jegorovs 1989. PyPo 2 (0+0)
U Andrejs Kostjukovs* 1975. Nikkarit 8 (5+12)
U Arnis Kusiņš 1991. Muik Hockey 9 (7+3) 2 (3+1)
U Danils Lazebņiks 1991. Hela-Kiekko** 9 (19+15)
A Kirils Lazebņiks 1988. Hela-Kiekko** 8 (2+10)
A Sergejs Petuškovs 1991. Muik Hockey 9 (0+1) 2 (0+2)
U Pēteris Pujāts 1990. Hela-Kiekko** 7 (10+14)
U Renāts Vabiščevičs 1990. PyPo 9 (3+3) 4 (2+2)
U Vadims Vabiščevičs 1989. PyPo 9 (8+6) 4 (3+1)

P.S. Andrejam Kostjukovam statistikas vietnēs fiksēta dubultpilsonība – Somija, Latvija. Hela-Kiekko (arī He-Ki) komanda 1. posma ietvaros izcīnīja tiesības spēlēt Suomi-sarja kvalifikācijas posmā; spēlētāju 2. posma statistika Suomi-sarja tabulā.

Latvijas vārtsargs Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs

dz.

komanda

sp. (min.) 1.pos.

GAA (atv. %) 1.pos.

sp. (min.) 2.pos. – Jatkosarja

GAA (atv. %) 2.p.

Kristiāns Čopejs 1995. PyPo 1 (31:56) 7.55 (84.00%) 3 (179:35) 5.35 (88.73%)

ar stiprākajām 4 līgām Somijas pieaugušo klubu hokeja hierarhija nebeidzas. ir arī III-divisioona, kuras čempionātā šosezon ir uzspēlējuši daži Latvijas hokejisti. taču – jo tālāka hokeja līga, jo mazāk centralizēti pieejama informācija par šīm līgām.

somu jaunatnes “dārzniecība”

Somija ir viena no valstīm, kurā ir atstrādātākā jauniešu – junioru “izkopšanas” sistēma. saskaņā ar Somijas hokeja federācijas datiem, Somijā ir 209 klubi ar savām junioru-jauniešu hokeja sistēmām! valstij ar 5,3 – 5,4 miljoniem iedzīvotāju neslikti iekopts “dārziņš”, kas dod labu ražu kā pašmāju hokeja saimniecībai, tā eksportēt uz NHL, KHL, Zviedriju un citur. savukārt, citu valstu jaunatne mēdz izmantot Somijas U līgas savam tālākam atspērienam. Latvijas hokejisti nav izņēmums, un savulaik caur Somijas U līgām ir slidojuši Lauris Dārziņš, Jānis Sprukts, Juris Štāls…

Somijas stiprākā junioru līga Nuorten SM-liiga (starptautiski atpazīstama kā Jr. A SM-liiga) faktiski ir U-21 vecuma līga, līdzīgi Ziemeļamerikas junioru līgu sistēmai; šogad līgā ir pieļaujama 1991. gadā dzimušu hokejistu spēlēšana, kuri Eiropas standarta junioru līgas ir jau pārauguši. ir pat daži izņēmumi – 1990. gadā dzimuši hokejisti, kuri šosezon ir uzspēlējuši Jr. A SM-liiga čempionātā.

šosezon Somijas junioru augstākajā līmenī, Vaasan Sport U20 komandā (kluba logo pa labi) spēlē uzbrucējs Vitālijs Hvorostiņins (1992.), viens no Latvijas U-20 kandidātiem dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē. “Somijā ir ļoti daudz tehnisku spēlētāju. Spēle norisinās uz mazajiem laukumiem; ja nemaldos, tad KalPa komandai ir lielais laukums. Somijā galvenais uzvars iet uz vārtiem; daudz ko neizspēlē; ja ir ripa, ir jāmet. Treniņos ir daudz jāskraida; dienā ir 2 – 3 treniņi. Spēles ziņā esmu apmierināts, uz katru spēli nāku ar 100% atdevi. Daudz cenšos mest pa vārtiem, bet ripa ne pārāk grib krist iekšā. Bet domāju, drīzumā jau aizies. Treneris ir apmierināts ar manu spēli,” Jr. A SM-liiga līmeni un savu sezonas sākumdaļu raksturo Hvorostiņins. vai nākamo sezonu saisti ar Jr. A SM-liiga un Somijas hokeju? “Šajā līgā uz spēli var iziet tikai četri 1991. gadā dzimuši (U-21) hokejisti. Vēl nezinu, kā būs ar nākošo sezonu, bet man jau bija runa ar kluba vadību par nākamo sezonu,” atbild Vitālijs Hvorostiņins.

Šipunovs gaida savu iespēju

Somijas junioru otrais līmenis ir A-nuorten I-divisioona (civilizētāk – Jr. A I-divisioona), kurā sastopami gan 1991. (U-21), gan 1990. gadā (U-22) dzimuši hokejisti. somu junioru pirmā divīzija sāk ar kvalifikācijas posmu (Karsinnat), kurā 16 komandas septembra – oktobra gaitā izcīna tiesības uzspēlēt “īstajā” Jr. A I-divisioona čempionātā, kur cīnās tikai 8 komandas.

vienīgais Latvijas pārstāvis Somijas junioru “otrajā stāvā” ir vārtsargs Konstantīns Šipunovs (1993.), kurš iepriekšējās sezonas ir aizvadījis Somijas U-18 (Jr. B) hokeja komandās. šosezon Šipunovs ir Jokipojat U20 komandas ierindā. tiesa, aktuālajā sezonā Konstantins Šipunovs oficiālajās spēlēs nav devies laukumā; ir bijis pieteikts 4 spēlēm kvalifikācijas posmā, 2 spēlēm “īstajā” čempionātā, bet spēles minūšu un sekunžu nav.

bez gala un malas…

vēl Somijas junioru hokeja redzmākajā daļā ir nākamie piramīdas līmeņi pamatu virzienā – A-nuorten II-divisioona, A-nuorten III-divisioona. aiz junioru līmeņa seko U-18 (Somijā – Jr. B) līgas, kurās arī ir nobīde no normas – šosezon sastopami 1993. gadā dzimuši (U-19 vecuma) puiši. Jr. B līmenī līgas Somijā sadalās secīgi: B-nuorten SM-sarja (Jr. B SM-sarja); B-nuorten I-divisioona (Jr. B I-divisioona), Jr. B II-divisioona (B-nuorten II-divisioona), Jr. B III-divisioona (B-nuorten III-divisioona).

tālāk seko U-17 līmeņa (Jr. B2) līgas, kur arī ir savi “izņēmumi” U-18 vecuma (dz. 1994.) izskatā. vēl tālāk U-16 (Somijā – Jr. C) līgas, kurās atkal savas “nobīdes” ar U-17 vecuma (šogad – 1995.) līdzdalību. un tā tālāk – Jr. C2 (U-15), Jr. D (U-14)…

saskaņā ar LHF datiem, Somijas virzienā no Latvijas ir devies tikai viens hokejists, kas atbilst U-18 vai jaunākam vecumam. runa ir par jau pieaugušo II-divisioona kontekstā minēto vārtsargu Kristiānu Čopeju (1995.), kurš, neskatoties uz savu 16 gadu jaunumu, uzspēlē pieaugušo līmenī PyPo komandā. Čopejam ir fiksēta dalība arī PyPo U18 komandā, kas sezonu uzsāka Somijas U-18 (Jr. B) otrajā stiprākajā līgā – Jr. B I-divisioona. šī čempionāta sākumā – kvalifikācijas posmā (Karsinnat) Čopejs aizvadīja 4 spēles, bet pēc komandas neveiksmīgā starta pirmajā posmā PyPo U18 “nokrita” 2 līmeņus zemāk – uz Jr. B III-divisioona, kur turpina sezonu šīs līgas otrā posma ietvaros. šajā līmenī Kristiāns Čopejs ir bijis pieteikts vienai spēlei kā “otrais numurs”, bet reāli spēlējis, saskaņā ar oficiālo statistiku, nav.

Latvijas hokejisti Somijas U līgās (pēc 2011-11-30 spēlēm):

amp.

spēlētājs

dz.

līga

komanda

sp.

punkti vai GAA

+/- vai atv.%

vid. vai kop. sp. laiks

U Vitālijs Hvorostiņins 1992. Jr. A SM-liiga Vaasan Sport U20 21 3+2 -4 vid. 11:13
V Konstantīns Šipunovs 1993. Jr. A I-divisioona Jokipojat U20 0
V Kristiāns Čopejs 1995. Jr. B I-divisioona PyPo U18 4 GAA 5.60 89.93% kop. 149:54

Somijas hokeja līmeņu redzamākā daļa 2011./2012. g. sezonā:

līmenis

līga

kom-u skaits

ofic. links

PIEAUGUŠIE
1. SM-liiga 14 sm-liiga.fi
2. Mestis 12 mestis.fi
3. Suomi-sarja 24 finhockey.fi/tulospalvelu/suomi-sarja/
4. II-divisioona 56 finhockey.fi/tulospalvelu/ii-divisioona/
5. III-divisioona ap 60-70 finhockey.fi/tulospalvelu/iii-divisioona/
JUNIORI
1. Jr. A SM-liiga (Nuorten SM-liiga) 16 finhockey.fi/tulospalvelu/nuorten_sm-liiga/
2. Jr. A I-divisioona (A-nuorten I-divisioona) 16 finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_i-divisioona/
3. Jr. A II-divisioona (A-nuorten II-divisioona) 18 finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_ii-divisioona/
4. Jr. A III-divisioona (A-nuorten III-divisioona) 32 finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_iii-divisioona/
U-18
1. Jr. B SM-sarja (B-nuorten SM-sarja) 20 finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_sm-sarja/
2. Jr. B I-divisioona (B-nuorten I-divisioona) 48 finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_i-divisioona/

P.S. atzīmēts komandu skaits, kas sāk konkrētās līgas sākumposmos (t.sk., atsevišķos gadījumos tas ir kvalifikācijas posmus). turpmākajā izspēlē var būt atšķirīgs komandu skaits.

lasāmvielai:

  • SaiPa komandas spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – sm-liiga.fi
  • Latvijas hokejistu aktuālās pārejas uz ārvalstu klubiem – lhf.lv

P.S. paldies LHF par sniegto Somijas jauniešu hokeju raksturojošo informāciju.

[Roberta Jekimova foto fiksēts SaiPa spēlē pret Rīgas Dinamo 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas turnīrā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Kristapa Nīmaņa foto fiksēts pēc Latvijas U-18 izlases spēles pret Ungārijas U-18 izlasi un apbalvošanas ceremonijas laikā par uzvaru U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijā 2011. gada 17. aprīlī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

MHL un tās Latvijas komandu noslēpumainās aprises

Posted by petrovich27 uz 2011/06/29

kamēr 2011./2012. g. sezonas MHL čempionātam “briest” jau trīs jauniešu komandas no Latvijas, MHL vadoņi mēģina sakārtot spēles laukumu. ja ar MHL “galveno” čempionātu viss “lielos vilcienos” norisinās gludi, tad MHL B grupai, kura vēl īsti nav sākusies, ceļš ir bruģēts ar klubu “nepaklausību”, nesaprašanos, pieklusinātiem konfliktiem un Krievijas Hokeja federācijas “rekomendācijām”.

vieniem par jaunu, citiem – par vecu

MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs jau ir paspējis Krievijas medijiem paskaidrot, ka saskaras ar pretestību MHL B grupas izveidei. MHL B grupas dibināšanas sapulcē nosauktie 11 jaunie dalībnieki – ne tuvu nav tas skaitlis, ko MHL kūrētāji ir iecerējuši B grupā. Jefimovs nekautrējas arī nosaukt galvenos oponentus un norādīt Krievijas Hokeja federācijas virzienā. jau pirms MHL izveides divarpus gadus atpakaļ federācijas izpildkomitejas locekļi esot MHL nosaukuši par murgainu ideju, kas sagraušot Krievijas hokeju. arī tagad, “zīmējot” MHL B grupu, federācija, maigi izsakoties, neesot veicinošs faktors.

jau iepriekš no dažu komandu, kas tika uzlūkotas kā potenciālie MHL B grupas dalībnieki, puses izskanēja argumenti, kas liek “pretoties” MHL-am. skaļākais no tiem – Jaunatnes līgas vecuma griesti (U-22). VHL klubu fārmiem un arī neatkarīgajām vienībām, kuras “mitinās” Krievijas 1. līgā, tādu vecuma “grožu” nav. attiecīgi, 1. līgas čempionātā var turēt “pus-jauniešu” un “gandrīz jauniešu” komandas, kurās vietu atrod, piemēram, attiecīgās pilsētas veterāni, kas nepretendē uz dalību lielajās līgās, vai no fārmkluba spēļu praksei atsūtītie virs U-22 vecuma.

savukārt, Krievijas Hokeja federācijas boss un leģenda Vladislavs Tretjaks MHL organizācijai rekomendē vecuma “griestus” padarīt zemākus, noliekot klasisko U-20 vecuma “latiņu”. otra rekomendācija no Tretjaka puses ir – veidot MHL sadalījumu divās divīzijās pēc vecuma principa: U-20 vecuma divīzija; U-18 divīzija. jāpiebilst, ka ieteikumi izklausās loģiski… bet! MHL rīkotājdirektors Jefimovs norāda uz idejas verbālo skaistumu un attālinātību no realitātes. proti, ne visi KHL klubi ir tik turīgi, lai “paceltu” divas jauniešu komandas MHL-ā. tādēļ MHL B grupa iecerēta pēc reģionālā principa – “tāpēc, ka lidot ir dārgi”. ja MHL vadoņu izteikumi īstenosies, tad Latvijas komandām MHL B grupā nevajadzētu draudēt trans-Sibīrijas pārlidojumi.

ultimāts VHL-istiem?

jau iepriekš VHL klubu vadoņu sanākšanas reizēs tika pieņemts lēmums, ka VHL klubiem būtu jāsūta sava jauniešu vienība uz MHL un konkrēti MHL B grupu. jūnija nogalē VHL valdes sēdē ir oficiāli pieņemts VHL 2011./2012. g. sezonas reglaments, kurā obligātais nosacījums ir konkretizēts. atreferējumā: “VHL Krievijas klubiem ir jānodrošina jauniešu komandu dalība MHL sacensībās, kas norisinās 2011./2012. g. sezonā“. pēc idejas šim punktam nevajadzētu būt bargam, jo jau iepriekš VHL klubu vairākums atbalstīja šo normu.

matemātika elementāra. VHL-ā 2011./2012. g. sezonā ir paredzēta 23 komandu dalība, no kurām 2 ir ne-Krievijas komandas (Donbass no Ukrainas un Kazcink-Torpedo no Kazahstānas), bet Krieviju pārstāv 21 komanda, uz kuru attiecas obligātais nosacījums par jauniešu klubu MHL-ā. diviem 2011./2012. g. sezonai noreglamentētajiem VHL klubiem jau ir MHL komandas (LadaLadja un RubinGazovik), bet 4 VHL klubi jau ir pieteikuši savas jauniešu komandas MHL B grupā. matemātika liecina, ka vēl 15 klubiem ir jāizpilda obligātais noteikums. iespējams, ka kāds no VHL-ā spēlējošiem KHL fārmklubiem “atsmērēsies” ar formulējumu, ka to sistēmai jau ir jauniešu komanda. iespējams, kāds problēmu atrisinās ar simbolisku sodu un/vai solījumiem “atnest” jaunie”su komandu pēc gada. taču, ja pieņemam VHL par nopietnu iestādi, tad jau 2011./2012. g. sezonā MHL B grupā bez nosauktajām 11 vienībām būtu jāieplūst vēl vismaz tikpat lielam jauniešu komandu skaitam.

HK Rīga komandai jāmeklē 1994.-tie

Krievijas hokeja federācijas “ieteikumu” ietekmē paredzēts mainīt MHL reglamentu, iekļaujot obligātu nosacījumu – jaunajā sezonā MHL komandu pieteikumā katrai spēlei ir jābūt vismaz 3 spēlētājiem, kas dzimuši 1994. gadā (U-18). šo iniciatīvu kā pareizu uzskata arī MHL vadība, spriežot, ka tādā gadījumā MHL komandu treneri būtu spiesti regulāri laukumā laist vismaz vienu 1994. gadā dzimušo hokejistu. saskaņā ar “jauno” noteikumu komandas sastāvā jābūt vismaz 3 spēlētājiem, kuriem dzimšanas apliecībā ir ierakstīts – 1994. praktiski tas nozīmē, ka šādi spēlētāji nepieciešami vairāk par 3, ja atceramies ka hokejs mēdz būt traumatisks un pastāv iespēja arī saaukstēties. jebkurā gadījumā, HK Rīga treniņnometnē 1994.-tie gadi ir jāaicina vēl, jo ar diviem, kas minēti treniņnometnes ierindā, ir par maz. protams, pastāv iespēja izvairīties no šī pienākuma, ja MHL izdomā iedot “atlaidi” ne-Krievijas klubiem.

uz HK Rīga oficiālās treniņnometnes pirmo posmu, 4. – 16. jūlijā Valmierā, ir paredzēts “vest” 34 hokejistus, kuri konkurēs par vietu komandas sastāvā. saskaņā ar kluba sniegtajiem datiem, tie ir 3 vārtsargi + 11 aizsargi + 20 uzbrucēji. HK Rīga treniņnometnes sastāva vecuma proporcija: 10 – 1991. gadā dzimuši; 10 – 1992.; 12 – 1993.; 2 – 1994. gadā dzimuši. ja pieņemam zināšanai, ka aizvadītajā sezonā HK Rīga sastāvā periodiski uzspēlēja tikai četri 1993.-ie gadi (Edgars Kurmis, Krišs Lipsbergs, Juris Ziemiņš, Pauls Zvirbulis) un neviens 1994.-tais, tad atjaunināšana ir. vien jaunākajiem hokejistiem ir jāpacīnās par savu vietu…

vēl jūnija vidū HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis portālam sportacentrs.com skaidroja: “Viss pa vecam, nekādu būtisku jaunumu nav. [..] Lielas izmaiņas mums nav gaidāmas.” no sastāva vien “strīpoti” MHL vecuma limitu pāraugušie 1989.-tie gadi – Edgars Lipsbergs un Vitalijs Karamnovs. kā arī jārēķinās ar faktu, ka dažus spēlētājus “savā nometnē” testēs Dinamo komanda. jūnija vidū parādījās informācija par Raimonda Vilkoita (1990.) try-out līgumu ar Zviedrijas otrās stiprākās līgas HockeyAllsvenskan klubu Mora IK, taču Opuļskis norādīja: “[..] šobrīd Raimonds vēl ir šeit un ar viņu rēķināmies. Protams, priecāsimies, ja Vilkoitam izdosies tikt labā klubā”. bet jau jūnija beigās oficiālajā treniņometnes uzskaitē nav 1990.-to gadu, kas nozīmē – puiši ir paredzēti Dinamo vai citu klubu treniņnometnēm. runa ir par 1990.-ajiem gadiem, kas aizvadītās sezonas nogalē vēl bija HK Rīga ierindā – Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Raimonds Vilkoits. divi citi 90.-tie komandu bija pametuši jau sezonas gaitā (Ronalds Cinks un Aleksandrs Galkins).

HK Rīga oficiālajā mājaslapas sadaļā vēl nav “saņēmušies” publicēt HK Rīga kandidātu sarakstu, taču to var mēģināt sazīmēt, “iejaucot” HK Rīga oficiāli neatbrīvotos ar SK Rīga-93/94 vadošajiem spēlētājiem, kuri cīnījās Baltkrievijas Junioru līgā. iespējama arī piešprice no Liepājas Metalurgs puses. piebilde: neskaitot Edgaru Lipsbergu un Vitaliju Karamnovu, oficiālas saistības ar HK Rīga ir izbeigušās arī Tomam Brokam, Uldim Čalpam, Artūram Mickēvičam, Ņikitam Koļesņikovam.

HK Rīga treniņnometnes saraksts, gan nedaudz nepilnīgs, ir publicēts HK Rīga profilā facebook.com lapā. atšķirībā no oficiāli izsludinātajiem 34 hokejistiem, kuru vidū divi 1994. gadā dzimušie, facebook.com profilā ir deklarēti 33 spēlētāji, un attiecīgi pietrūkst 1 uzbrucējs, kas dzimis 1994. gadā.

HK Rīga treniņnometnē paredzētais komplekts (treknrakstā spēlētāji, kuri bija HK Rīga sastāvā 2010./2011. g. sezonā): vārtsargi Jānis Auziņš (1991.), Rihards Cimermanis (1993.), Kristers Gudļevskis (1992.); aizsargi Ansis Brikainis (1993.), Edgars Dīķis (1991.), Kristers Freibergs (1992.), Mārtiņš Jakovļevs (1991.), Jānis Lazdāns (1992.), Krišs Lipsbergs (1993.), Mārtiņš Porejs (1991.), Artūrs Salija (1992.), Andrejs Smirnovs (1992.), Ēriks Ševčenko (1991.), Pauls Zvirbulis (1993.); uzbrucēji Rustams Begovs (1993.), Māris Bičevskis (1991.), Elvijs Biezais (1991.), Artūrs Birstiņš (1993.), Vladislavs Dobreņkijs (1991.), Pauls Hodzko (1993.), Viktors Jasjonis (1991.), Edgars Kurmis (1993.), Artūrs Kuzmenkovs (1993.), Miks Lipsbergs (1991.), Roberts Lipsbergs (1994.), Ainars Podziņš (1992.), Rūdolfs Prūsis (1992.), Lauris Rancevs (1993.), Andris Siksnis (1993.), Dāvis Straupe (1992.), Kirils Tambijevs (1992.), Raimonds Upenieks (1992.), Juris Ziemiņš (1993.).

P.S. bez jau iepriekš nosauktajiem  “iztrūkumiem” HK Rīga sastāvā – t.i. 1989. – 1990. g. dzimušajiem un lauztajiem līgumiem ārpus saraksta ir arī uzbrucējs Juris Upītis un aizsargs Kārlis Kalvītis. protams, sastāvā nav arī divi Liepājas Metalurgs puiši – Raimonds Tūbelis un Reinis Demiters, kuri uz brīdi “ienācās” HK Rīga sastāvā, bet sastāvu sezonas gaitā pameta.

Dinamo trešā komanda – Rīgā, Liepājā, Jelgavā vai Daugavpilī?

pavasarī atklājot plašākai sabiedrībai savus plānus veidot kluba otru jauniešu komandu dalībai MHL, a/s Dinamo Rīga uzsvēra, ka topošās komandas, kura tobrīd dēvēta par HK Rīga 2, “sastāvā plānots sapulcināt perspektīvākos Latvijas hokejistus 16 – 18 gadu vecumā“. kas faktiski iedzīvina “piramīdas” ideju par dažādu vecumu “gradāciju” MHL-ā. tiesa, uz līgas B grupu attiecināts tieši tāds pats limits kā “parastajā” MHL (U-22).

ir nosaukts otrās jauniešu komandas galvenais treneris – Aigars Cipruss, kura vietā Leonīdam Tambijevam pie HK Rīga “pirmās” komandas vadības pults turpmāk asistēs Ronalds Ozoliņš. savukārt, Aigaram Ciprusam pie “otrās” komandas darbiem palīdzot Aigars Razgals, kurš līdz šim bija treneris (galvenā asistents) SK Rīga-93/94 (SK Rīga – 18) komandā Baltkrievijas Junioru līgā un Rīgas čempionātā, kā arī Latvijas U-17 un Latvijas U-18 izlasēs.

plašāka informācija par t.s. HK Rīga 2 gaitām ir stipri limitēta. “drosmīgākus”, bet diametrāli nekonkrētus paziņojumus atļaujas MHL oficiālā adrese mhl.khl.ru. MHL oficiālais web-s zina stāstīt un citi Krievijas mediji atdarināt šo ziņu, ka par “otro” jauniešu komandu kļūšot “vai nu HS Rīga/LSPA, vai nu Zemgale/JLSS, vai nu DHK Latgale vai Liepājas Metalurgs jauniešu komanda”. rodas neviltota sajūta, ka ziņas autors ir uzskaitījis visas sev zināmās komandas Latvijā. tomēr idejiski racionāls “grauds” ir – iespējams, komandas “novietošanai” ārpus Rīgas ir vairāk plusu, nekā mīnusu. piemēram, ja Krievzemes plašumi “jāmēra” ar autobusa riepu nodilumu un degvielas patēriņu, tad ģeogrāfiski Daugavpils ir par 250 – 300 km racionālāks variants nekā Piņķi vai LSPA ledus halle. arī skatītāji hokeju mazāk “atēdušies” ir ārpus Rīgas, kur Dinamo un arī HK Rīga “batālijas” ir ierasta lieta.

Prizma treniņnometnes dalībnieku sastāvs būs zināms 11. jūlijā

savukārt MHL B grupā uzņemtās Prizma komandas treniņnometnes sastāvs būs zināms pēc “lielās sapulces”, kas paredzēta 11. jūlijā, informēja treneris un projekta bīdītājs Gints Bikars. pēc sapulcēšanās arī paredzēts treniņnometnes sākums. pagaidām G. Bikars atgādina jau iepriekš teikto: komandas pamatu veidos Prizma / Pārdaugava sistēmas spēlētāji; acīmredzot, pamatā no tiem puišiem, kuri aizvadītajā sezonā spēlēja HS Rīga/Prizma komandā Latvijas Virslīgā un Prizma/Pārdaugava U18 komandā Latvijas U-18 līgā.

Prizma komandu U-21 vecuma spēlētāji, kuru vecums ļautu 2011./2012.g. sezonā spēlēt MHL (U-22), un to rezultativitāte Latvijas Virslīgas un U-18 līgas čempionātos 2010./2011.g. sezonā (sastāvs un statistika saskaņā ar lhf.lv; iespējamas neprecizitātes; spēļu skaits un iekavās – punkti laukuma spēlētājiem, GAA vārtsargiem):

spēlētājs dz. HS Rīga / Prizma; Latvijas Virslīga** Prizma/Pārdaugava U18; LBJMH U-18
VĀRTSARGI
V Henrijs Ančs 1990. 1 (10.50) un 28 (4.99)
V Uvis Balodis 1993. 8 (3.65)
V Tomijs Lūsis 1994. 8 (5.38)
V Kristians Markevics 1990. 6 (8.35)
V Jānis Mētra 1991. 3 (8.39)
V Raivis Turks 1993. 1 (15.00) un 9 (4.69) 18 (4.66)
AIZSARGI
A Ēriks Aļaškevičs 1993. 24 (12+7)
A Niks Apsītis 1992. 1 (0+0) un 33 (3+3)
A Rinalds Audzišs 1993. 1 (0+2)
A Ričards Bērziņš*** 1992. 8 (3+3)
A Ansis Brikainis 1993. 1 (0+0) un 14 (1+4) 12 (8+4)
A Maksims Čaškins 1995. 2 (0+0)
A Raitis Daugelis 1994. 5 (0+0)
A Krišjānis Grīva 1994. 14 (1+1)
A Norberts Josts 1994. 14 (1+1)
A Edvīns Kolčins 1992. 7 (0+1)
A Ņikita Migunovs 1994. 16 (1+7)
A Edgars Ozoliņš 1993. 1 (0+0) un 26 (1+6) 18 (1+7)
A Hedijs Pleskačovs**** 1993. 3 (1+0)
A Renārs Zeltiņš 1994. 19 (0+2) 19 (4+7)
A Artemijs Žarovs 1994. 22 (0+5)
A Kirils Žguns 1994. 21 (6+8)
UZBRUCĒJI
U Krists Apsītis***** 1994. 1 (0+0) un 29 (1+2) 23 (6+8)
U Rainers Kaspars Bleikšs 1993. 21 (4+11)
U Kārlis Brants 1990. 1 (0+0) un 34 (5+11)
U Klāvs Cinis***** 1993. 8 (0+0) 7 (4+1)
U Mikus Hermanis 1993. 20 (1+0) 17 (8+13)
U Dāvids Kalvāns 1994. 3 (0+0);
un kā vārts. 1 (4.10)
U Askolds Karlins 1993. 3 (0+0);
un kā vārts. 1 (2.00)
U Arnis Kusiņš 1991. 1 (0+0) un 29 (8+8)
U Jānis Maļinovskis 1990. 4 (0+0)
U Roberts Maziņš 1990. 1 (1+2) un 35 (8+16)
U Edgars Opuļskis 1994. 1 (0+0) un 11 (0+0) 21 (3+13)
U Aigars Pauče 1993. 17 (0+2) 16 (8+17)
U Filips Plostnieks 1994. 1 (0+0) un 8 (2+2) 24 (17+26)
U Staņislavs Precenieks 1991. 1 (0+0) un 26 (0+3)
U Antons Prokopenko 1994. 9 (2+0)
U Roberts Rabčevskis***** 1993. 4 (0+0) 2 (0+0)
U Rihards Remiņš****** 1993. 1 (0+0) un 31 (5+18) 20 (25+26)
U Daniels Riekstiņš 1994. 1 (0+0) un 28 (4+1) 17 (8+17)
U Artūrs Savrinovičs 1990. 1 (0+0) un 33 (9+6)
U Konstantīns Sukoņko 1992. 3 (0+0)
U Krists Šakars 1994. 22 (8+7)
U Artjoms Šutovs 1994. 23 (14+16)
U Toms Tauriņš******* 1991. 2 (0+1)
U Edvards Zariņš 1991. 1 (0+0) un 28 (3+1)
U Eduards Zēniņš 1993. 1 (0+0) un 31 (0+3) 21 (10+15)
 –
* sastāvs saskaņā ar Latvijas Hokeja federācijas (LHF) fiksācijām. statistika fiksēta saskaņā ar LHF; jāņem vērā LHF uzskaites specifika – vienas līgas (šajā gadījumā – U-18 vai Virslīgas) ietvaros tiek summēti punkti, kas gūti attiecīgajam spēlētājam spēlējot šīs līgas dažādās komandās. piemēram: Renāram Zeltiņam (1994.) summēta statistika Prizma komandā un DHK Latgale komandās (Virslīgā un Latvijas U-18 līgā); Arnim Kusiņam (1991.) summēta statistika HS Rīga/Prizma un DHK Latgale sastāvos; Robertam Maziņam (1990.) „apvienota” statistika HS Rīga/Prizma un Ozolnieki/Monarch komandās; Staņislavam Preceniekam (1991.) – sumēta spēlēšana HS Rīga/Prizma un HS Rīga/LSPA.
** Latvijas Virslīgas spēlēs nav skaidri nodalītas vai atzīmētas spēles play off-ā un regulārajā čempionātā.
*** Ričards Bērziņš (1992.) LHF statistikā fiksēts kā uzbrucējs. daļu Sezonas aizvadīja arī – Owen Sound Attack (OHL), Wenatchee Wild (NAHL). Ričardam Bērziņam fiksētas arī 2 spēles (0+0) Hanza/Prizma sastāvā Rīgas čempionātā (RAMH).
**** Hedijs Pleskačovs (1993.) LHF statistikā fiksēts kā uzbrucējs. lielāko daļu sezonas spēlēja Florida Eels (MetJHL).
***** Krists Apsītis (1994.), Klāvs Cinis (1993.), Roberts Rabčevskis (1993.) LHF uzskaitēs HS Rīga/Prizma sastāvā fiksēti kā uzbrucēji, bet Prizma/Pārdaugava U18 komandā kā aizsargi.
****** Rihards Remiņš (1993.) LHF statistikā HS Rīga/Prizma sastāvā fiksēts kā aizsargs, bet Prizma/Pārdaugava U18 komandā kā uzbrucējs.
******* Toms Tauriņš (1991.; LHF statistikā arī – 1992.) citos statistikas avotos norādīts kā aizsargs. lielāko daļu sezonas aizvadīja Bradford Rattlers (GMHL).
******** No Prizma/Pārdaugava U18 komandas MHL pieļaujamajā vecumā nākamai sezonai (dz. 1990. – 1995.) neietilpst Augusts Valdis Vasiļonoks (dz. 1996; 1 spēle un 0+1) un Roberts Locāns (dz. 1996.; 3 spēles 0+1).
– 

lasāmvielai:

  • par HK Rīga gatavošanos jaunajai sezonai (2011-06-27) – dinamoriga.eu
  • HK Rīga treniņnometnes sastāva saraksts (ir nepilnības; 2011-06-27) – facebook.com
  • MHL rīkotājdirektora Dmitrija Jefimova intervija par MHL B grupas izveidi un ar to saistītajām problēmām (2011-06-29) – sovsport.ru, mhl.khl.ru
  • D. Jefimovs par MHL B grupas izveides lietām (2011-06-28) – mhl.khl.ru
  • MHL B grupas pirmo 11 dalībnieku apraksts (2011-06-28) – mhl.khl.ru
  • Krievijas hokeja federācijas prezidents Vladislavs Tretjaks par nepieciešamību pazemināt MHL vecuma “griestus” un ieviest dalījumu U-20, U-18 divīzijās (2011-06-28) – sovsport.ru
  • apstiprināts VHL 2011./2012. g. sezonas reglaments: 4 divīzijas; 23 komandas; nav Kriļja Sovetov; VHL Krievijas klubiem “jāsūta” komandas MHL-ā (2011-06-28) – vhlru.ruallhockey.ru
  • HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis par HK Rīga gatavošanos jaunajai sezonai (2011-06-14) – sportacentrs.com
  • HK Rīga/Dinamo lauž līgumu ar Ņikitu Koļesņikovu (2011-06-20) – khl.ru
  • HK Rīga/Dinamo lauž līgumus ar Tomu Broku, Uldi Čalpu, Vitaliju Karamnovu, Artūru Mickēviču (2011-04-29) – khl.ru
  • a/s Dinamo Rīga par otras jauniešu komandas izveidi dalībai MHL B grupā (2011-05-13) – dinamoriga.eu
  • Prizma/Pārdaugava komandu mājaslapa – pardaugava.lv
  • SK Rīga – 93/94 (SK Rīga – 18) sastāvs un statistika 2010./2011. g. sezonā (2011-04-30): tepat
  • par MHL B grupas oficiālo nodibināšanu un pirmajām komandām (2011-06-28): tepat

[pirmais foto fiksēts HS Rīga/Prizma spēlē pret Liepājas Metalurgs-2 komandu 2011. gada 21. janvārī Latvijas Virslīgas čempionātā; foto autors: Mārtiņš Aiše, Sportiņš. otrais foto – HK Rīga spēlē pret Minskije Zubri 2010. gada 5. novembrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), MHL, MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

par Dinamo fārmklubiem. Ozolnieki Juniors

Posted by petrovich27 uz 2010/06/21

kamēr lieli vīri mēģina vienoties, ka 2010./2011. gada sezonā par Rīgas Dinamo fārmklubu vai līdzīgu “fārmveidīgu” līgumsaistību partneri varētu kļūt Liepājas Metalurgs, “izmeklētāji” atgādina, ka ideja tiek celta “galdā” ne pirmo reizi. kad pēc pirmās Dinamo sezonas klubs pārtrauca darba attiecības ar Viestura Koziolu, tika pātrauktas attiecības arī ar Koziola agrāko “lolojumu” – Dinamo pirmo fārmklubu Rīga 2000, kurš pēc tam arī  šajā 2009. gada starpsezonā savu pastāvēšanu “iepauzēja”. a/s Dinamo Rīga padomes sēdē 2009. gada 26. maijā tika izskatītas iespējas veidot Rīgas Dinamo jauno fārmklubu uz SK Rīga vai Liepājas Metalurgs bāzes. toreiz lēmums tika pieņemts par labu SK Rīga: “Izvērtējot abus piedāvājums, tika pieņemts lēmums slēgt sadarbības līgumu ar SK Rīga, un uz šīs struktūras bāzes arī veidot Rīgas Dinamo fārmklubu” (citāts no dinamoriga.eu).

padomes lēmuma rezultātā starpsezonas gaitā “saveidojās” fārmklubs Dinamo Juniors, kurš savas pastāvēšanas pirmajā un rādās vienīgajā sezonā izcīnīja 11. vietu Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (ekstralīgā) un kļuva pa Latvijas čempioniem, apliecinot savu varēšanu 2010. gada Latvijas play off-ā (lasīt tepat).

savukārt, SK Rīga dažāda vecuma vienības “iekļāvās” Dinamo sistēmā. jaunā komanda SK Rīga / Profs-18, kuru 2009./2010. g. trenēja Leonīds Tambijevs, faktiski kļuva par Dinamo sistēmas otro fārmklubu, to apliecinot arī līdzdalībā Dinamo jauniešu komandas “pirmajos soļos uz MHL” – kvalifikācijas turnīrā (lasīt tepat). Dinamo “jaunatne” startēja ar nosaukumu SK Rīga (dažviet uz tablo pavīdēja arī “lielās” komandas nosaukums – Dinamo) un tās pamatu – spēlētāju lielāko daļu – veidoja tieši SK Rīga / Profs-18 komadas puiši, papildinoties galvenokārt uz Dinamo Juniors un Ozolnieki Juniors rēķina.

SK Rīga / Profs-18 savā pirmajā (2009./2010. g.) sezonā Latvijas Atklātajā čempionātā izcīnīja 5. vietu no 6 komandām, nekvalificējoties Latvijas play off-am. taču Baltkrievijas junioru līgā, kurā komanda startēja ar nosaukumu SK Rīga-93, 12 komandu konkurencē izcīnīja “labas vietas”. 1. vietu B apakšgrupā starp 6 vienībām un 2. vietu līgas kopvērtējumā. cienījams rezultāts!

vēl viens fārms?

neskaitot Dinamo Juniors un SK Rīga “variantus”, Dinamo sistēmā 2009./2010. g. sezonā faktiski bija vēl viens fārmklubs – Andreja Maticina trenētais Ozolnieki Juniors, kurš savu pirmo (2009./2010. g.) sezonu aizvadīja Baltkrievijas Augstākās līgas (otrās stiprākās) čempionāta izspēlē. Ozolnieki Juniors “sabijuši” par Dinamo Juniors vienības “sava veida” fārmklubu. no 36-iem Ozolnieki Juniors pusē spēlējušajiem puišiem tieši trešadaļa (12 puiši) ir spēlējuši vai skaitījušies Dinamo Juniors sastāvā. 11 puiši spēlēja reāli, bet viens (Toms Broks) uzspēlēja Ozolnieki Juniors sastāvā, bet Dinamo Juniors oficiālajās spēlēs uz ledus tomēr nenāca. līdz “lielajai komandai” (Rīgas Dinamo) neviens no Ozolniekos spēlējušajiem gan nenonāca. vismaz pagaidām.

Ozolnieku “junioriem” savā pirmajā sezonā neklājās “spīdoši”, šajā gadījumā apliecinot sakāmvārdu par pirmajiem kucēniem atbilstību. Baltkrievijas Augstākās līgas regulārajā čempionātā Ozolnieki Juniors ieņēma 10. vietu no 10 komandām, iespējot “paņemt” vien 24 punktus 45 spēlēs. līgas sastāvā pamatā ir Baltkrievijas atklātā čempionāta klubu “otrās komandas”. par Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. gada regulārās sezonas uzvarētāju un arī play off uzvarētāju kļuva Minskas Juņior.

izziņai: Baltkrievijas Augstākā līga ir “tāda kā” junioru līga, kurā uzsvars likts uz “jaunatni”. aizvadītajā (2009./2009. g.) sezonā šīs līgas komandu komplektācijā nebija nekādu ierobežojumu uz 1989. – 1992. gados dzimušajiem hokejistiem. bet 1987. – 1988. gados dzimušie nedrīkstēja būt vairāk kā 7 spēlētāji komandā, kā arī tika noteikti ierobežojumi uz katru spēli šajos gados dzimušajiem. savukārt, ar speciālām atļaujām un izziņām spēlēt drīkstēja arī ne vairāk kā divi 1992. gadā dzimušie un ne vairāk kā viens 1994. gadā dzimis hokejists.

Baltkrievijas Augstākās līgas (otrās stiprākās) 2009./2010. g. regulārā čempionāta beigu tabula:

vieta klubs spēles       vārtu starp. punkti    
1. Juņior (Minska) 45       168:110 104    
2. Gomeļ – 2 (Gomeļa) 45       186:118 93    
3. Metallurg – 2 (Žlobina) 45       166:123 85    
4. Ņeman – 2 (Grodņa) 45       195:149 85    
5. Keramin – 2 (Minska) 45       163:138 82    
6. Himik-SKA – 2 (Novopolocka) 45       172:148 68    
7. Himvolokno – 2 (Mogiļeva) 45       159:167 57    
8. Vitebsk – 2 (Vitebska) 45       117:167 45    
9. Brest – 2 (Bresta) 45       131:209 32    
10. Ozolnieki Juniors 45       117:245 24    
       

Ozolnieki Juniors vārtsargi 2009./2010. g. sezonā:

vārtsargs dz.  spēles kop. sp. laiks ielaistas ripas soda min.
Kristers Gudļevskis* 1992. 31 1637:20 157 2
Dainis Vasiļjevs 1990. 12 520:39 40 0
Ronalds Burnickis 1988. 7 190:33 16 0
Toms Broks 1991. 5 171:03 16 0
Nikolajs Žurkovs 1990. 3 136:12 14 0
* Kristeram Gudļevskim ieskaitīta viena rezultatīva piespēle.
 

Ozolnieki Juniors aizsargi 2009./2010. g. sezonā:

aizsargs dz.  spēles punkti   soda min.
Niks Apsītis 1992. 40 0+2   42
Edvīns Kolčins 1992. 37 2+4   10
Toms Klinovičs 1992. 35 0+2   16
Aldis Pizāns 1989. 34 1+6   42
Raivo Gajevskis 1992. 26 0+5   63
Klāvs Kalniņš 1990. 25 1+3   26
Reinis Āzis 1992. 25 1+0   20
Ģirts Savrinovičs 1991. 21 0+3   28
Mikus Ābelītis 1993. 9 0+1   10
Gvido Kauss 1990. 4 0+3   2
Mārtiņš Jakovļevs 1991. 4 0+2   2
Krišs Kupčus 1990. 4 0+0   2
 

 Ozolnieki Juniors uzbrucēji 2009./2010. g. sezonā:

uzbrucējs dz.  spēles punkti   soda min.
Elvis Veldze 1990. 40 14+21   86
Henrijs Uzraugs 1990. 35 16+13   28
Sandis Virkstenis 1991. 44 13+13   63
Miks Lipsbergs 1991. 30 12+12   16
Miķelis Freimanis 1992. 42 6+18   32
Edgars Čermnihs 1990. 42 11+9   76
Aldis Popens 1990. 36 6+11   42
Lauris Ziemiņš 1989. 32 6+7   34
Artjoms Ogorodņikovs 1989. 28 7+5   20
Arnis Kusiņš 1991. 42 4+8   20
Elvijs Biezais 1991. 8 7+2   2
Rihards Maļinovskis 1990. 17 4+5   14
Mārcis Zembergs 1988. 8 4+3   4
Staņislavs Dubovickis 1991. 15 1+2   12
Kaspars Porejs 1993. 10 1+1   2
Artūrs Savrinovičs 1990. 9 0+1   10
Māris Bičevskis 1991. 4 0+1   33
Artūrs Virkstenis 1993. 5 0+0   2
Edgars Kromanis 1991. 2 0+0   0
           

informācija vēl:

  • “otrais cēliens”: Liepājas Metalurgs varētu kļūt par Rīgas Dinamo fārmklubu? (2010-06-15) – liepajniekiem.lv
  • īs-intervija ar Dinamo kluba ģenerāldirektoru Zigmāru Priedi (t.sk. par fārmkluba lietām; 2010-06-18) – dinamoriga.eu
  • ieskats tuvākā vēsturē: Rīgas Dinamo 2009. gada maijā lemj par fārmkluba izveidi (2009-05-26) – dinamoriga.eu
  • Dinamo Juniors statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2009./2010. g. (2010-02-27): lasīt tepat
  • aktuālie noteikumi klubu dalībai Baltkrievijas Augstākās līgas čempionātā (mainās katru sezonu) – hockey.by
  • Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. g. sezonas spēļu rezultāti un turnīra tabula – r-hockey.ru
  • Ozolnieki Juniors spēlētāju statistika 2009./2010. g. sezonā – r-hockey.ru
  • Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. g. sezonas komandu spēlētāju statistika un turnīra tabula – pressball.by
  • par Ozolnieki Juniors izveidi un startu (2009-09-15) – zz.lv
  • oficiālā Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. g. sezonas spēļu rezultāti un turnīra tabula (uz 2010-06-20 vēl nepilnīga – trūkst pēdējo spēļu reģistrācijas, kā rezultātā nepilnības puntos un vārtu starpībās) – hockey.by

[attēlā cīņas aina no Ozolnieki Juniors (gaišajā formā) un Brest – 2 spēles 2009. gada 19. novembrī; foto avots: hcbrest.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 7 Comments »