par shēmām Dinamo vārtsargu laukumā. un ne tikai

tā stunda ir situsi – Dinamo oficiāli ir ieziņojuši pirmo nākamās sezonas leģionāru. par to ir kļuvis zviedru vārtsargs Henriks Karlsons (Henrik Karlsson; attēlā pa kreisi). iespējams, Rīgas Dinamo “informācijas vīri” nesteigtos ar paziņojumu, ja vispirms tās pašas dienas (14. jūnija) pirmspusdienā zviedru Aftonbladet sporta sadaļa Sportbladet nebūtu publiskojusi ziņu par H.Karlsona “tuvošanos” līgumam ar Rīgas klubu un ja šo ziņu nebūtu gana plaši notiražējuši Latvijas un Krievijas  mediji. Dinamo sastāva veidotājiem liegties vairs nebija vērts un bija “jācep” oficiāls paziņojums, kas pareizi. uzslavas un bonusu par labu pārsteigumu Dinamo “nometne” būtu pelnījusi, ja būtu bijusi pirmais ziņu avots pirms Sportbladet, nemaz nerunājot par ziņas “pārtvērējiem” Latvijā un Krievijā.

Dinamo “testēs” vēl vienu zviedru vārtsargu

2008./2009. g. sezonas “mēģinājumi” ar zviedru vārtsarga Daniela Sperles (Daniel Sperrle) līdzdalību nebija tik labi, kā gaidīja Dinamo vadība. turklāt sakrita ar ne pārāk veiksmīgu Rīgas kluba spēļu sēriju… attiecīgi – ātri vien Dinamo atteicās no Sperles pakalpojumiem, kas bija salikti kā ielāpi pēc Masaļska izkrišanas no ierindas. nākamsezon Dinamo ierindā būs redzams Sperles tautietis, kuram būs jāpiepilda kā Sējēja un Šuplera, tā kluba akcionāru un līdzjutēju cerības. daži “speciālisti” jau pamanījušies “nolikt” Karlsonu “pie vietas”, argumentējot ar dažādu statistikas “analīzi” un salīdzinot zviedru stiprākās līgas un KHL līmeņus… lēnāk pār tiltu! paskatīsimies, kas notiks laukumā.

izziņa: Henriks Karlsons. dzimis 1983. gadā – tātad Armanda Bērziņa un Edija Brahmaņa laikabiedrs. augums – 198 cm un svars ap 98 kg. tik raženu vārtsargu Dinamo vārti vēl nav pieredzējuši. neskaitot auguma dotumus, H.Karlsonam 2009./2010. g. sezonā ir sakarīgi statistikas rādītāji. Zviedrijas Elitserien (stiprākās līgas) regulārā čempionāta vārtsargu TOPā Henriks Karlsons pēc atvairīto metienu procenta (91,39%) ieņem 4. vietu, bet pēc spēlē vidēji ielaistām ripām (2.45) – 5. vietu. Karlsons sargāja Färjestads BK kluba vārtus 40 no 55 regulārā čempionāta spēlēm. savukārt play off-ā “pastrādāt” nenācās – visās 7 spēlēs ar Färjestads BK dalību komandas vārtus sargāja Karlsona cīņubiedrs Robins Rams (Robin Rahm).

interesanti, ka uz 2009./2010. g. sezonu Henrikam Karlsonam bija līgums ar NHL vienību San Jose Sharks, kurā viņam atlika “trešā numura” vieta aiz Jevģenija Nabokova un Tomasa Greisa (Thomas Greiss). tāpēc H.Karlsons “aizdots” (iznomāts) zviedru Färjestads BK klubam. arī uz nākamo sezonu Henrikam Karlsonam ticis piedāvāts divvirziena līgums no San Jose Sharks puses, taču vārtsargs izvēlējās spēlēšanu KHL, kas prognozējami sniegs stabilāku vietu vārtos ar iespēju būt “pirmajam” vai vismaz “otrajam numuram” vārtos.

Masaļska “opera”

pēc tam, kad dažādas ticamības ziņu “lentas” no “drošiem” avotiem ziņoja, ka Edgars Masaļskis ir vienojies par spēlēšanu Minskas Dinamo kluba ierindā, Edgars Masaļskis diezgan operatīvi “caur” diena.lv slejām atbildēja: “Tas, ko viens interneta portāls ziņo, ir pilnīgas muļķības. Tā informācija ir izrauta no tukša gaisa. Pagaidām esmu bez līguma. [..] Sasteigt neko netaisos, bet arī pārāk ilgi gaidīt to līguma noslēgšanas brīdi es negribu”. taču drīz ir “uzkombinēta” jauna ziņa – Krievijas portāls sports.ru ziņo, ka nākamsezon Masaļskis spēlēs jaunizveidotajā Kijevas Budiveļņik-ā. šai vēstij zibenīga atbilde, ko žurnālisti būtu izvilinājuši no Edgara Masaļska, nav sekojusi, kas varētu liecināt par “ko tur liegties, nav vērts…” (t.i. atbilstību patiesībai) vai Masaļska nevēlēšanos komentēt katru baumu, vai arī – žurnālistu slinkumu…

teorētiski saglabājas iespēja tam, ka Edgaru Masaļski redzēsim Rīgas Dinamo formā arī 2010./2011. g. sezonā. Normunds Sējējs stāsta savu versiju: “Sarunas ar Edgaru turpinājās, Rīgas DINAMO vairākkārt mainīja līguma finansiālos un termiņa nosacījumus. Pēdējais piedāvājuma variants viņam tika atdots pagājušajā nedēļā, un šobrīd neesam saņēmuši konkrētu Masaļska atbildi”, liekot noprast, ka Dinamo vēl gaida Edgara Masaļska galīgo atbildi šajā jautājumā.

jau iepriekš no Sējēja izskanēja vārdi, ka ir noskatīti divi vārtsargi ziemeļamerikāņi, no kuriem viens spēlēšot Rīgas Dinamo ierindā. tagad (14. jūnijā) Dinamo ģenerālmenedžeris skaidro: “[..] tādēļ, ja neizdosies vienoties ar Edgaru Masaļski, tad slēgsim līgumu ar vēl vienu augstu līmeņa vārtu vīru. Varianti ir vairāki [..]”. hokeja aizkulišu eksperts Armands Puče zina “tulkot” Sējēja izvairīgos tekstus tā, ka, visdrīzākais, Edgars Masaļskis nākamo sezonu neuzsāks Rīgā. tomēr līdz oficiālu ziņu ienākšanai visas versijas un “diversijas” paliek spriedelējumu kārtā. gaidīsim.

ārpus vārtsargu laukuma

Pučes veiktās “izmeklēšanas” gaitā ir atklājies, ka Dinamo ir vienojies par Miķeļa Rēdliha spēlēšanu arī nākamsezon Rīgas klubā. tuvākajā laikā tiekot gaidīta atbilde no Mārtiņa Karsuma, kura piekrišanas gadījumā potenciālajā Dinamo sastāvā varētu būt par vienu plānoto leģionāru mazāk. ja tomēr Karsums “nepavilksies”, tad viņa atstāto “robu” aizpildīšot kāds zviedrs.

savukārt, izredzes redzēt Dinamo sastāvā Herbertu Vasiļjevu ir minimalizējušās. “Diemžēl… Herberts teica, ka viņam ir arī citi piedāvājumi. Mēs viņam nosaucām daudz lielāku skaitli, nekā viņš saņēma Krēfeldē – tas nelīdzēja. Neko vairāk nevaram atļauties,” sportaavize.lv citē Normundu Sējēju. tagad gan pēc tam, kad Krēfeldes Pinguine nav varējis ar H.Vasiļjevu vienoties par līguma detaļām, Pinguine esot atsaucis Herbertam Vasiļjevam piedāvāto 3 gadu līgumu… atklāts jautājums: vai Latvijas izlases kapteinis mēģinās “bīdīties” Dinamo virzienā? otrs jautājums: vai Dinamo būs gatavi viņu ņemt par pēdējo piedāvāto ciparu?

“nepilna” skaidrība par tālākām gaitām ir bijušajam Rīgas dinamietim un 2009./2010. g. sezonu Krievijas Augstākās līgas PHK Kriļja Sovetov klubā aizvadījušajam Sergejam Pečuram. viņš ir saņēmis piedāvājumu turpināt savas gaitas “krilišku” sastāvā, taču pēc pasaules čempionāta Dinamo vārdā Pečuru uzrunāja ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs. “Ar Normundu mēs runājām pēc pasaules čempionāta un kopš tā laika ir pilnīgs klusums. Ceru, ka tuvākajā laikā būs lielāka skaidrība šajā jautājumā,” intervijā portālam icebox.lv teic Sergejs Pečura. vai Dinamo zaudējis interesi par šo spēlētāju? vai viņš bija aizrunāts tikai “katram gadījumam”, ja “neceļos” aiziet “par daudz” vietējo Dinamo hokejistu?

P.S. izbijušais dinamietis Maiks Iguldens (Mike Iggulden) ģeogrāfiski pārāk tālu no Latvijas, rādās, ka nebūs pārcēlies. Iguldenam procesējoties sarunas par spēlēšanu Zviedrijas Elitserien klubā Skellefteå AIK.

Zviedrijas Elitserien 2009./2010. g. regulārās sezonas vārtsargu Top5 (pēc atvairīto metienu procenta):

		vārds	klubs	spēles		sp. laiks			ripas vid. sp.		SVS%
1.		Markström, Jacob	Brynäs IF	49		2542:03			2,01		92,72
2.		Wesslau, Gustaf	Djurgårdens IF	55		1836:10			2,29		91,70
3.		Ridderwall, Stefan	Djurgårdens IF	52		1488:02			2,30		91,69
4.		Karlsson, Henrik	Färjestads BK	40		1933:58			2,45		91,39
5.		Lindbäck, Anders	Timrå IK	50		2536:33			2,46		91,25

* Topā nav vārtsargi ar kopējo spēles laiku, kas mazāks par 1300:00.

 

Zviedrijas Elitserien 2009./2010. g. regulārā čempionāta beigu tabula:

vieta	klubs	spēles				vārtu starp.	punkti
1.	HV 71	55				188 : 155	95
2.	Djurgårdens IF	55				161 : 130	92
3.	Linköpings HC	55				163 : 139	92
4.	Skellefteå AIK	55				146 : 141	88
5.	Färjestads BK	55				132 : 144	87
6.	Brynäs IF	55				144 : 124	84
7.	Frölunda HC	55				155 : 156	78
8.	Timrå IK	55				138 : 150	75
9.	MODO Hockey	55				161 : 150	74
10.	Luleå HF	55				139 : 143	74
11.	Södertälje SK	55				131 : 176	63
12.	Rögle BK	55				125 : 175	55

 * Henrika Karlsona pārstāvētais klubs Färjestads BK neaizkļuva tālāk par play off 1. kārtu (ceturtdaļfinālu), kurā sērijā ar 3-4 piekāpās Skellefteå AIK vienībai. par Zviedrijas čempioniem kļuva HV 71, kuri bija nevien veiksmīgākie izslēgšanas spēlēs, bet arī ieņēma 1. vietu regulārās sezonas kopvērtējumā.

informācijai vēl:

• Dinamo oficiāli ieziņo, ka panākta vienošanās ar Henriku Karlsonu uz 1 sezonu (2010-06-14) – dinamoriga.eu
• Sportbladet par Henrika Karlsona plāniem startēt Rīgas Dinamo (2010-06-14) – aftonbladet.se
• ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs par Dinamo vārtsargu “līnijas” komplektāciju (2010-06-14) – dinamoriga.eu
• Armanda Pučes “pētījumi” par Rīgas Dinamo sastāva komplektāciju (2010-06-15) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• “versijas” par Edgara Masaļska spēlēšanu Minskas Dinamo (2010-06-11) – parsportu.lv,
• Edgars Masaļskis noliedz izskanējušo info par jau panākto vienošanos ar Minskas klubu (2010-06-11; 2010-06-12) – diena.lv, la.lv
• par Edgara Masaļska spēlēšanu Kijevas Budiveļņik komandā (2010-06-14) – sports.ru
• Normunds Sējējs par noskatītajiem vārtsargiem Ziemeļamerikā (2010-05-26) – diena.lv
• par potenciālajiem KHL vārtsargiem (iespējams, t.sk. Rīgas kluba noskatītajiem; 2010-06-08) – sports.ru
• par aktuālajām vārtsargu lietām Minskas Dinamo klubā (2010-06-11) – belarushockey.com
• YouTube versijas ar Henrika Karlsona dalību (publicēšanas laiki dažādi) – youtube.com (1. vers.; 2. vers.; 3. vers.)
• Zviedrijas hokeja līgu klubu un spēlētāju statistikas lapa – stats.swehockey.se
• Krēfeldes Pinguine atsauc Herbertam Vasiļjevam piedāvāto līgumu (2010-06-15) – rp-online.de un latviskotā versija sportacentrs.com
• intervija ar Sergeju Pečuru par aizvadīto sezonu un nākotnes plāniem (2010-06-14) – icebox.lv
• Maikam Iguldenam procesā vienošanās ar Zviedrijas Elitserien klubu Skellefteå AIK (2010-06-15) – norran.se

[Henrika Karlsona attēls ņemts  no dinamoriga.eu. Edgara Masaļska foto fiksēts 2009./2010. g. sezonas gaitā; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo – Washington Capitals donors?

pirms kāda brīža jau izskanēja informācija, ka uz NHL kluba Washington Capitals sistēmas vasaras treniņnometni plāno doties iepriekšejo 2 sezonu Rīgas Dinamo aizsargs Kristaps Sotnieks (dz. 1987.). tagad Capitals treniņnometnes virzienā nobriedis doties vārtsargs Nauris Enkuzens (dz. 1989.), kurš Dinamo ierindā KHL spēlēs pacīnīties netika, bet sargāja Dinamo Juniors vārtus Baltkrievijas un Latvijas atklāto čempionātu spēlēs. Dinamo klubam gan bija līgums ar Enkuzenu arī uz nākamo sezonu, taču tas ir lauzts, jo Washington Capitals treniņometnei der tikai spēlētāji ar “tīriem papīriem” – t.i., bez spēkā esošām līgumsaistībām. taču Rīgas Dinamo sastāva komplektētāji ir vienojušies ar abiem spēlētājiem, ka gadījumā, ja viņi atgriežas no Ziemeļamerikas atpakaļ Eiropā, “pirmās rokas tiesības” uz viņiem ir tieši Rīgas Dinamo klubam.

protams, par “zibenīgu” iekļūšanu Washington Capitals sistēmā, nemaz nerunājot par NHL komandas sastāvu, runāt ir vairāk nekā pāragri. taču kā Sotniekam, tā Enkuzenam ir izredzes pacīnīties par vietu “zam saules” – lasi, Ziemeļamerikas “ne-pirmajās” līgās – AHL, ECHL… abiem puišiem ir jāska paldies “skautam” Artūram Irbem – Washington Capitals vārtsargu trenerim, kurš savus tautiešus ir noskatījis un rekomendējis Vašingtonas kluba “jaunatnes programmas” atbildīgajām personām.

Dinamo sastāva komplektācija. progress?

tikmēr Dinamo ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam jārisina komandas sastāva komplektācijas lietas, par kurām, protams, vairāk vai mazāk aktīvi interesējas visi, kam Latvijas hokejs nav svešs. ik pa brīdim ar žurnālistu starpniecību pa kādai ziņai “aiztek” līdz plašākam interesentu lokam. aktīvākie Sējēja “pratinātāji” pēdējā laikā ir izrādījušies Armands Puče un Māris Zembergs.

vārtsardzība. no dažādiem avotiem izskan informācija par to, kā klubs “tielējas” ar Edgaru Masaļski – te sarunas procesā, te “iesprūdušas”, te atkal klubs izsakot jaunus piedāvājumus… laiku pa laikam “paskrien garām” informācija, ka Masaļski gribot arī citi klubi.

pa starpu no Normunda Sējēja nāk informācija, ka klubs nosaktījis divus vārtsargus ziemeļamerikāņus, no kuriem vienu grasoties ņemt. saprotama arī ģenerālmenedžera nevēlēšanās saukt konkrētus vārdus, jo laiku pa laikam no Sējēja plāniem “nošpiko” kāds cits KHL klubs. kā ilustrācija – čehu uzbrucēja Lukaša Kašpara “aizvilināšana” uz Astanas Baris.

šobrīd vārtsargu “līnija” Dinamo klubā ir viena no akūtākajām. iepriekšējās sezonas “3./4. numurs” Enkuzens, kā minēts, Ziemeļamerikas notikumu gaidās. savukārt, kā jau tika paredzēts, līdzšinējo divu sezonu Dinamo vārtu “trešais numurs” Ervīns Muštukovs jau vienojies par spēlēšanu Lielbritānijas stiprākās līgas EIHL (Elite Ice Hockey League) klubā Sheffield Steelers.

par Martina Pruseka “nebildināšanu” 2010./2011. g. sezonai no Dinamo vadības puses ir jau dzirdēts. “pārliecinošās” versijas, ka Masaļskis nākamsezonā nespēlēs Rīgā, arī nav retums. kā iespējami varianti, kas gan vismaz pagaidām netiek piedēvēti Dinamo oficiāli paustajam, tiek cilāti arī Mārtiņa Raituma un Edgara Lūsiņa vārdi. tagad atliek gaidīt oficiālu kluba paziņojumu par komandas “stūrakmeni” – saglabājumiem un/vai papildinājumiem vārtu “frontē”.

aizsardzība. aizsargu sastāvs, šķiet, uz šo brīdi ir nokomplektēts salīdzinoši konkrētāk. kā jau agrāk minēts, klubam ir jau no iepriekšējās sezonas “pārmantoti” līgumi un oficiāli izsludinātas vienošanās ar 5 aizsardzības vīriem: Jāni Andersonu; Oskaru Cibuļski; Sandi Ozoliņu; Jēkabu Rēdlihu; Arvīdu Reķi. sportaavize.lv slejās Armands Puče zina teikt, ka Dinamo līgumus jau noslēdzis ar Rodrigo Laviņu. savukārt, vien paraksts kā formalitāte palikusi Krišjāņa Rēdliha un Gunta Galviņa līgumiem. iespējams, kā reizi šajās dienās arī paraksti ir noformēti, bet tomēr gaidām oficiālas ziņas, lai nebūtu tukšs “hop” pirms piezemēšanās grāvja otrā pusē.

no esošās ainavas izskatās, ka Dinamo vadība “patur” visus 2009./2010. g. sezonu Dinamo ierindā pabeigušos aizsargus, atskaitot Sotnieku, kuru gan gaidīs atgriežoties Eiropā, un Oļegu Sorokinu. jau iepriekš Sorokins atzina, ka Dinamo nav viņu uzrunājuši par spēlēšanu nākamajā sezonā. sportaavize.lv citē Normunda Sējēja atbildi uz jautājumu, kāpēc neaicina Oļegu Sorokinu: “Tāpēc, ka Oļegs jau ir gados… Sniegums arī nebija aizvadītajā sezonā vienmērīgs un tika nolemts – nepiedāvāt jaunu līgumu…” vispār par visas Dinamo komandas snieguma vienmērību sezonas gaitā, kā zinām, runāt nevarēja. Dinamo sezonas gaitā rāpās no “bedres” (pēdējās – 12. vietas konferencē) uz 8. vietu konferencē un iekļūšanu izslēgšanas spēlēs, sezonas beigās play off-ā “izšaujot” un noslēdzot sezonu 8. vietā visā līgā. Oļegs Sorokins “ar pilnu krūti” tajā visā piedalījās, par ko liecina arī neslikta statistika: regulārajā čempionātā trešais labākais “plusmīnus” starp aizsargiem (+8); 2./3.-ais rezultatīvākais aizsargs kopā ar Galviņu (abiem pa 17 punktiem); play off-ā lietderības koeficients švakāks (-3; bet tāds pats kā Ozoliņam un labāks nekā Sotniekam), bet lielākais vidējais spēles laiks starp visiem dinamiešiem un viens no 3 rezultatīvākajiem aizsargiem (Sorokinam 1+2; Ozoliņam un Galviņam – pa 0+3). vecums? nosacīti… Rodrigo Laviņš (dz. 1974.) un Sandis Ozoliņš (dz. 1972.) ir Oļega Sorokina (dz. 1974.) vienaudži. nenāk ne prātā šos spēlētājus salīdzināt, taču galvenais iemesls Sorokina “neaicināšanai” ir nevis nosauktā nestabilitāte un vecums, bet cits. lai nu paliek kluba ziņā…

uzbrukums. šajā frontē nekas vairāk no Dinamo kluba oficiāli nav izziņots, kā tikai tie paši 5 vīri, ar kuriem ir spēkā līgumi jau no pērnās sezonas – Roberts Bukarts, Ronalds Cinks, Andris Džeriņš, Jānis Sprukts, Raimonds Vilkoits, jāpiebilst, ka 2 no 3 no šiem vīriem, kas dzimuši 1990. gadā (Bukarts, Cinks, Vilkoits) ir reālas vai pat reālākas iespējas uzspēlēt un būt līderiem jauniešu komandā, kuras starts MHL-ā ir oficiāli apstiprināts. vecuma cenzs viņiem atļauj jauniešu līgā “darboties” vienu sezonu, vēlāk gan ne. ja Cinku un Vilkoitu, visdrīzākais, biežāk redzēsim MHL nevis KHL, tad, jādomā, Roberts Bukarts ir “pierakstījies” Dinamo pamatsastāva ierindā.

pēc A.Pučes rīcībā esošas, bet vēl oficiāli nepubliskotas informācijas, Dinamo līgumu ir noslēdzis ar Ģirtu Ankipānu. taču joprojām atšķirīgas noslēgšanas realitātes stadijās ir sarunas ar pērnajiem Dinamo uzbrukuma vīriem – Mārtiņu Cipuli, Lauri Dārziņu, Mārtiņu Karsumu, Gintu Meiju, Aleksandru Ņiživiju, Miķeli Rēdlihu. vistālāk no spēlēšanas Dinamo, vismaz pagaidām, esot Karsums un M.Rēdlihs. arī ar Aleksandra Ņiživija spēlēšanu Rīgā nav skaidrības – viņam esot piedāvājums no OHK Dinamo, bet palikšanu Rīgā varētu veicināt apstāklis, ja Rīgas klubs “dabū” Herbertu Vasiļjevu…

bez augstāk pieminētajiem, neskaitot leģionārus, vēl ir divi uzbrucēji, kas pērn vismaz nedaudz uzspēlēja Dinamo ierindā KHL oficiālajās spēlēs, bet kuri kluba prioritāšu sarakstā netiek aplūkoti. runa ir par Armandu Bērziņu un Tomu Hartmani. iepriekš Sējējs minēja, ka dos iespēju Bērziņam sevi pierādīt vasaras treniņnometnē. par Hartmani tuvākas ziņas nav publiskotas, taču iespējams viņu redzēsim treniņnometnē un viņš varētu kļūt “interesantāks”, ja Dinamo ģenerālmenedžerim neizdodas “salasīt” sastāvā visus iecerētos Latvijas spēlētājus un leģionārus.

Herberts Vasiļjevs joprojām neesot vienojies ar Krēfeldes klubu Vācijā; tas it kā varētu veicināt sarunas Rīgas virzienā. taču izskatās, ka Vasiļjevs ļoti grib palikt Vācijā. bet vai izdosies? vai Krēfeldes Pinguine piedāvās gaidīto ciparu? pie līguma ar Dinamo mēģina tikt arī “atnācēji” no PHK Kriļja Sovetov sistēmas – Sergejs Pečura un Ainars Podziņš. iespējams, par viņu līgumiem uzzināsim tikai treniņnometnes laikā vai beigās. Podziņa (dz. 1992.) gadījumā vairāk gan “spīd” spēlēšana jauniešu komandā MHL-ā, turklāt Dinamo klubam jāvienojas ar PHK Kriļja Sovetov sistēmu par Podziņa pāreju. Sējējs ir runājis arī ar Kasparu Daugaviņu ar domu, ja viņam “nesanāk” Ziemeļamerikā, tad sezonas gaitā tiek gaidīts Rīgā…

visi pārējie plāni pagaidām tērpti “miglā”, kas biezāka par Londonai piedēvēto.  pārējie potenciālo nākamsezonas Dinamo uzbrucēju – leģionāru vārdi, kas baumās un minējumos ir piesaukti dažkārt robežojas ar pilnīgu absurdu, kuru citēt nebūtu vērts. “reālistiskākais” vārds (Lukašs Kašpars) Astanas kluba nocelts… tagad vairs ne māņticība, bet skarbie tirgus apstākļi liek Dinamo menedžmentam pārāk “neizplatīties” ar saviem plāniem.

P.S. uzbrucējs Roberts Jekimovs pagarinājis līgumu ar Jokipojat (Somijas 2. stiprākajā līgā Mestis). aizsargs Georgijs Pujacs pagarinājis līgumu ar KHL klubu – Novosibirskas Sibir. aizsargs Māris Jass noslēdzis līgumu ar Slovakijas ekstralīgas klubu HK 36 Skalica; iepriekšējo sezonu viņš spēlēja Slovakijas ektralīgas klubā HC Nitra (pilns nos. – HC K CERO Nitra).

lasāmviela / avoti:

• Rīgas Dinamo lauzis līgumu ar Nauri Enkuzenu – khl.ru
• Nauris Enkuzens plāno doties uz Washington Capitals sistēmas treniņnometni – diena.lv
• Washington Capitals mājaslapa – capitals.nhl.com
• Ervīns Muštukovs vienojies par spēlēšanu britu EIHL klubā Sheffield Steelers – sheffieldsteelers.co.uk, sportacentrs.com
• Normunds Sējējs par Dinamo vārtsarga noskatīšanu Ziemeļamerikā – diena.lv
• Armanda Pučes raksti par Dinamo sastāva komplektāciju – sportaavize.lv (1. raksts; 2. raksts; pieejami abonentiem)
• par Dinamo sastāva komplektāciju – diena.lv
• Roberts Jekimovs pagarinājis līgumu ar Jokipojat (Somija) – jokipojat.fi, sportacentrs.com
• Georgijs Pujacs pagarinājis līgumu ar Sibir – hcsibir.ru, sportacentrs.com
• Māris Jass noslēdzis līgumu ar HK 36 Skalica (Slovakija) – hk36.sk

[Naura Enkuzena foto fiksēts Dinamo Juniors spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2010. gada 26. martā; Kristapa Sotnieka foto fiksēts Rīgas Dinamo pārbaudes spēlē pret Mitišču Atlant 2009. gada 28. augustā. Abu foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

par darbu saskaņu ar vārdiem. joprojām par sastāvu

kamēr Latvijas izlase “lauž nūjas” pasaules čempionātā, Dinamo kluba vadība mēģina risināt un kārtot jautājumus, kas sasitīti ar komandas sastāva komplektāciju nākamajā sezonā. risinājumi, atklāti sakot, izskatās nedaudz “pelēki”. kāpēc?

tāpēc, ka vārdi īsti nesaskan ar darbiem. un arī tāpēc, ka nedrīkst pārspīlēt tirgus principu “par vislētāko ieguldījumu – maksimālāko efektu”. šis princips nereti mēdz atdurties daudz senākā patiesībā “skopais maksā divreiz”. tas nav aicinājums kādam (lasi – klubam) tērēt vairāk līdzekļu nekā tie ir pieejami. tāpat tas nav mēģinājums ieskatīties svešā (kluba) makā. vien aicinājums – būt atklātiem un nevainot citus (spēlētājus) par “neadekvātām” prasībām.

“asini uzsit” peripetijas ap Sanda Ozoliņa “nepaturēšanu” komandā. un ne tikai Ozoliņa. kā spēlētāji, tā līdzjutēji sagaida skaidru attieksmi. nevis skaļus populistiskus uzsaukumus, ka gribam paturēt Hosu un Ozoliņu, bet gan, ja nevaram to atļauties, tad tā arī pateikt, nevis vainot spēlētājus par “pārmērīgām prasībām”, nepatriotismu un vēl sazin ko. bet pagaidām sastāva komplektieriem vieglāk ir teikt, ka spēlētājiem ir neadekvātas prasības, nevis atzīt, ka pašiem “mūzikas pasūtītājiem” ir neadekvātas iespējas un/vai tikapt neadekvāta vēlme “pa lēto” dabūt “mantu”.

vai kluba vadības politikas fiasko? sezonas noslēgumā kluba “vadoņi” skaidri nosauca trīs pērnās komandas “vaļus” (Ozoliņš, Hosa, Šuplers), uz kuriem gribot balstīt komandu arī nākamajā sezonā. paziņojums apsveicams, bet ar realitāti “nelīmējas”. retorisks jautājums: vai šis paziņojums atspoguļoja reālos centienus vai bija tikai līdzjutēju “verbāla apmierināšana”? ja šo “vaļu” noturēšana tiešām bija primārais uzdevums, tad tas ir izpildīts par 33,3%, stājoties attiecībās ar Šupleru. pagaidām vājš rezultāts prioritāšu izpildē… Hosa prom, bet par Ozoliņu vēl tikai gaidāms oficiālais “galavārds”.

lieku “runāšanu” gan nevar pārmest ģenerālmenedžerim Norundam Sējējam, kurš nodarbojas ar sastāva “lipināšanu” praksē. Sējējs patiešām cenšas neko neizsludināt, kamēr patiešām vienošanās nav panākta. taču arī Normunds Sējējs, acīmredzot, ir spiests “dziedāt” līdzīgu “meldiju”: spēlētāju prasības ir augušas. kaut ko pārmest Sējējam būtu muļķīgi – viņš atspoguļo vien kopējās sistēmas iespējas. taču tik un tā šis kaulēšanās stils nepiestāv Dinamo virsvadoņu izsludinājumam sezonas noslēgumā.

piestāvēs tad, ja tiks atklāti pateikts, ka, sorry, mūsu iespējas un plāni ir “tādi un tādi”. un netiks zīmēti “vainīgie” spēlētāji, kas, redz, prasa par daudz. tēlaini izsakoties, ir pienācis laiks atklāt kārtis. līdzjutēji novērtēs, ja laicīgi, bez liekām “intrigām” tiks pateikts, ko Dinamo grib un var atļauties. novērtēs arī to, ja Dinamo atklāti un konkrēti ieziņos, ka sastāvs nākamsezon mainīsies par 60% vai 70%. un paziņos tik skaidri, ka vainīgos meklēt nenāktu ne prātā. bet pagaidām atliek vien dažādas tīrības pakāpes veļas mazgāšana pa portāliem un portāliņiem.

bet patiesības mirklis nav tālu. kā N.Sējējs minēja sportaavize.lv videointervijā, tad izlemšanas termiņš tiem Latvijas hokejistiem, kas saņēmuši piedāvājumus no Dinamo, ir līdz pasaules čempionāta beigām (pēdējās spēles paredzētas – 23. maijā).

P.S. rādās, ka iepriekš Sējēja minētā iespēja Kasparam Saulietim parādīt sevi treniņnometnē un pacīnīties par iespēju iekļūt Dinamo sastāvā šovasar varētu nenotikt. Saulietis ir vienojies ar Somijas stiprākās līgas SM-liiga klubu HPK par spēlēšanu nākamsezon. sākumā gan Kasparam Saulietim paredzēts arī pārbaudes laiks.

izziņai: HPK 2009./2010. g. sezonā kļuva par Somijas vicečempioniem, cīņā par zeltu piekāpjoties Turku TPS komandai. šīs sezonas regulārā čempionāta tabulā HPK ieņēma 5. vietu, bet TPS – 6.-to.

papildu info & avoti:

• Armands Puče par Sanda Ozoliņa un Dinamo vienošanās “iesprūšanu” (t.sk. Sanda Ozoliņa komentārs) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• par Dinamo “grūtībām” vienoties ar Sandi Ozoliņu (t.sk. a/s Dinamo Rīga padomes priekšsēdētāja Gunta Ulmaņa komenti) – icebox.lv
• Normunds Sējējs par Dinamo sastāva komplektāciju (video ap 59 min.) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Kaspars Saulietis vienojies ar HPK – hpk.fi; latviskotās versijas – kasjauns.lv un sportacentrs.com (1. vers., 2. vers.)

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Čeļabinskas Traktor 2010. gada 16. janvārī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo sastāva ēnas. 2010./2011.

nekad nav bijis tā, ka informācijas trūkuma apstākļos dažādi portāli, žurnāli un forumi stāv tukši. pat ja pietrūkst oficiālas informācijas, tukšā vieta tiek aizbāzta ar baumām, izdomājumiem un puspatiesībām. bieži vien tiek norādīti vārdā nenosaukti “droši avoti” vai kā citādi norādīts uz “informācijas noplūdi”, bet vairumā gadījumu tā diemžēl ir labi notiražēta bauma. un šajā gadījumā mēdz būt arī dūmi bez uguns.

šajā kontekstā šoreiz ir runa par nākamās (2010./2011.) sezonas Dinamo sastāvu, par kura zīmējumu oficiālās ziņas ir skopas, bet informācijas vakuumu aizpilda labākajā gadījumā sportaavize.lv spriedelējumi, kuru ticamības pakāpe ir pat salīdzinoši augsta, bet sliktākajā gadījumā – “sportiski” izdomājumi no sērijas “cik daudz cilvēku tam noticēs?”.

visu informācijas kaudzīti, kas dažādos formātos klīst pa kuluāriem un dažādas ticamības interneta vietnēm, var sadalīt dažās grupās, kur ir “skaidra bilde” (tie, ar kuriem līgumi noslēgti) un vairākas “neskaidrās bildes”, kuru atšķirība ir jautājuma zīmju skaitā. tad nu, par visu pēc kārtas.

“zināmie”

no pagājušās sezonas līgumi ir “mantoti” – t.i. spēkā arī uz nākamo sezonu – ar 8 spēlētājiem, no kuriem gan divi KHL spēlēs nav piedalījušies vispār un ir strādājuši fārmklubā. šos 8 vīrus redzēsim Dinamo un/vai Dinamo Juniors sastāvā arī nākamsezon, ja vien kluba vadība kādu no viņiem neaizmainīs citā virzienā.

• uzbrucējs Roberts Bukarts
• aizsargs Oskars Cibuļskis
• uzbrucējs Ronalds Cinks
• uzbrucējs Andris Džeriņš
• vārtsargs Nauris Enkuzens
• aizsargs Jēkabs Rēdlihs
• uzbrucējs Jānis Sprukts
• uzbrucējs Raimonds Vilkoits

pie „zināmajiem” varam pieskaitīt vēl divus aizsargus, par kuru pievienošanos Rīgas Dinamo vienībai ir ziņojuši Dinamo oficiālie avoti:

• aizsargs Jānis Andersons (attēlā; dz. 1986.; pēdējās 3,5 sezonas cīnījies pa Čehijas līgām – stiprāko un otro stiprāko)
• aizsargs Arvīds Reķis (lasīt tepat)

“gandrīz zināmie”

šajā kategorijā varam savirknēt tos 6 spēlētājus, par kuriem 30. aprīlī dinamoriga.eu publicētajā intervijā Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs teic: “šobrīd vienošanās par jaunu līgumu parakstīšanu jau ir panāktas”. t.i., līguma parakstīšana jau ir tikai formalitāte. tomēr pagaidām šie vīri, atšķirībā no augstākminētajiem paliek ailītē “gandrīz”. šajā ailītē viņi paliks līdz brīdim, kamēr tiks publiski apstiprināta līguma parakstīšana vai neparakstīšana arī formāli.

• uzbrucējs Ģirts Ankipāns
• uzbrucējs Lauris Dārziņš
• aizsargs Guntis Galviņš
• uzbrucējs Gints Meija
• aizsargs Krišjānis Rēdlihs
• aizsargs Kristaps Sotnieks

“uzrunātie”

šie vīri ir tie, kurus Dinamo vadība gribētu redzēt komandas sastāvā, bet vienošanās panākšana ar viņiem un/vai viņu aģentiem nesokas tik labi. lielā daļā gadījumu iemesls ir attiecīgo spēlētāju tirgus vērtības pieaugums vai joprojām augstā vērtība, kuru klubs labprāt “nokaulētu”. vēl viens būtisks iemesls – dažu spēlētāju vairāk vai mazāk reālās iespējas uzspēlēt citās valstīs. tāpat jāņem vērā, ka konkurenci uz dažiem spēlētājiem veido arī citi KHL klubi.

• uzbrucējs Mārtiņš Cipulis
• uzbrucējs Kaspars Daugaviņš (dz. 1988.; iepriekšējo sezonu AHL un 1 spēle NHL; pat ja piekristu spēlēt Dinamo, klubam būtu jāvienojas ar spēlētāju draftējušo KHL klubu Torpedo)
• uzbrucējs Mārtiņš Karsums
• aizsargs Rodrigo Laviņš
• vārtsargs Edgars Masaļskis
• uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs
• aizsargs Sandis Ozoliņš (ir daži avoti, piemēram, parsportu.lv, kas apgalvoja, ka vienošanās par spēlēšanu ir panākta; savukārt, salīdzinoši “svaigā” videointervijā Sējējs noliedz, ka vienošanās būtu panākta – sportacentrs.com)
• uzbrucējs Sergejs Pečura (dz. 1987.; iepriekšējā sezonā PHK Kriļja Sovetov sastāvā Krievijas Augstākajā līgā)
• uzbrucējs Miķelis Rēdlihs
• uzbrucējs Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.; pēdējās 6 sezonas DEL līgā Vācijā)

“slepenie”

Sējējs kā vienmēr ir izvairīgs nosaukt leģionārus, uz kuriem “met aci” vai jau vienošanās ir procesā. pilnigi saprotama ir ģenerālmenedžera nostāja “neteikt HOP pirms pārlekts pāri grāvim”. taču vismaz daļēji saprotama “šūmēšana” – uzzīmēto baumu tālākizplatīšana. ir baumots par dažādu slovaku, austriešu, čehu un ASV pavalstniecības vīru iespējamo pievienošanos Rīgas Dinamo vienībai. principā, neiespējami nav.

bet no visiem nosauktajiem kadriem pamatotākā versija ir par Armanda Pučes “piedāvāto” čehu uzbrucēju Lukašu Kašparu (Lukas Kaspar), kuru Dinamo “medījis” arī pirms gada. kā sportaavize.lv publikācijā raksta A.Puče: “Visticamāk, Dinamo kreklā jaunajā sezonā redzēsim čehu uzbrucēju Lukašu Kašparu”. bet arī – kamēr Sējējs to neziņos publiski, tikmēr tā ir “bauma”.

“darba rezerves”

kā minēja Normunds Sējējs, Dinamo treniņnometnē kaulus lokām, lasi – cenšoties sevi parādīt, redzēsim arī 1991. un 1992. gados dzimušos puišus, kuru dalība oficiālajās KHL spēlēs ļaus attiecīgajā spēlē pieteikt par 1-2 spēlētājiem vairāk. pieņemams, ka daļa no Dinamo Juniors un, iespējams, SK Rīga puišiem būs pamanāma cīnoties par vietu “lielajā” komandā vai vismaz fārmklubā.

Sējējs intervijā teic: “Iespēja Rīgas DINAMO pirmssezonas treniņnometnē pierādīt savu noderību komandai tiks dota arī uzbrucējam Kasparam Saulietim” (dinamoriga.eu). atgādinājumam: Kaspars Saulietis 2008./2009. g. sezonas gaitā tika “pārcelts” no BAČ vienības Žlobinas Metallurg uz KHL komandu Minskas Dinamo. Baltkrievijas Dinamo vienībā un arī tās fārmklubā Soļigorskas Šahter Saulietis uzsāka 2009./2010. g. sezonu, kuru gan nācās pabeigt “aizmainītajā” klubā – Benzina Litvinov Čehijas ekstralīgā. iespējams, Kaspara Saulieša sniegums pasaules čempionātā varētu sekmēt un paātrināt viņa “sasaistīšanos” ar Rīgas klubu.

sevi pierādīt treniņometnē ir dota arī centra uzbrucējam Armandam Bērziņam, kurš 2009./2010. g. sezonu aizvadīja pārmaiņus Rīgas Dinamo un Dinamo Juniors sastāvā. “Es Armandam teicu – ja pastrādāsi labi vasaras treniņnometnē un pierādīsi sevi no jauna, tad durvis uz komandu būs vaļā, bet šobrīd – nav neviena iemesla, lai kaut ko dāvātu avansā. [..] Saprotams, ja viņu savā pulkā grib redzēt citi – lai veicas! Bet mēs pagaidām ar Bērziņu nerēķināmies,” tā Armanda Pučes rakstā (sportaavize.lv) tiek citēts Dinamo ģenerālmenedžeris N. Sējējs.

kas paliek pāri?

pēc Armanda Pučes rīcībā esošās informācija, kas publicēta 30. aprīlī, “Sorokinam nekas nav piedāvāts un ar viņu nav pat runāts”. ļoti iespējams, šī informācija jau ir novecojusi un “sarunu galds” ir arī Oļega Sorokina gadījumā aktuāls. taču zinot, kā pirms gada tika risināta/nerisināta atteikšanās no Sergeja Naumova pakalpojumiem (lasīt tepat), tad atteikšanās “formāts” nepārsteidz.

neskaitot Oļegu Sorokinu, ir vēl viens Latvijas hokejists, kas 2009./2010. g. sezonā vismaz mazliet ir uzspēlējis Dinamo rindās, bet par kura tālāku attiecību “evolūciju” ar Dinamo klubu tuvākas ziņas nav publiskotas. runa ir par Tomu Hartmani. acīmredzot, šis hokejists neietilpst Dinamo sastāva komplektētāju prioritāšu saraksta galvgalī. taču tas “neizņem” iespēju, ka Hartmani Dinamo un/vai Dinamo Juniors (vai arī kā citādi tiktu pārsaukts fārmklubs) sastāvā redzēsim arī 2010./2011. g. sezonā. tāpat no Dinamo nometnes “neizskan” ziņas, ka būtu mēģināts vienoties ar “trešo” vārtsargu Ervīnu Muštukovu, kurš gan oficiālajās KHL spēlēs 2009./2010. g. sezonā netika pacīnīties.

“pāri palicēju” rindās paliek visi leģionāri, kas 2009./2010. g. sezonu noslēdza Dinamo ierindā – Tailers Arnasons, Marsels Hosa, Maiks Iguldens, Martins Karija, Martins Pruseks, Roberts Petrovickis. pēc sezonas noslēguma Dinamo kluba vadības pārstāvji jau ir izteikušies, ka no leģionāriem gribot paturēt vien Hosu. tagad arī Marsels Hosa ir apstiprinājis, ka viņam ir noslēgts līgums ar Kazaņas Ak Bars uz nākamajām divām sezonām.

lai vai kā, uz 7. maiju KHL oficiālajā pieteikumu lapā no leģionāriem bija”izņemti” tikai Iguldens un Karija, bet pārējie vēl “skaitās”. protams, attiecīgajā lapā informācija ir daļēji zaudējusi aktualitāti, kaut vai tāpēc, ka sarakstā joprojām ir Hosa. bet pagaidām varam ar pilnu pārliecību runāt tikai par to leģionāru “nebūšanu”, kuri ir noslēguši līgumus ar citiem klubiem. runa ir par Hosu un Martinu Kariju, kura jaunās līgumsaistības paredz startu nākamajā sezonā Šveices stiprākās līgas NLA klubā Ambri-Piotta. kamēr nebūs oficiāla informācija par pārējo leģionāru turpmākām gaitām, nevar nepieļaut tomēr vismaz teorētisku iespēju, ka kāds no pārējiem leģionāriem tomēr paliek Rīgā. šaubu nav – iespējamība ļoti pat neliela.

vēl skaidrs, ka galvenā trenera Juliusa Šuplera asistents Miroslavs Miklošovičs pēc 2 sezonām Rīgas Dinamo treneru korpusā ir atgriezies darbam mājās – Slovakijā. Miklošoviča darba vieta nākamā sezonā paredzēta Slovakijas ekstralīgas klubā Slovan (Bratislava) trenera asistenta postenī. starp citu, vēl aprīļa gaitā tas pats Armands Puče tās pašas sportaavize.lv plašumos, bet citā rakstā, sprieda, ka Miklošovičs “paliks bez darba”, bet viņa vietu terenera asistenta postenī varētu ieņemt… Normunds Sējējs. gadījumā, ja Dinamo sistēmā vairāk tiktu “integrēts” Pēteris Skudra.

fārmkluba sastāva izmaiņas parasti paliek ēnā. taču šoreiz ir vērts pieminēt, ka 2009./2010. g. sezonas Dinamo Juniors kapteinis Jānis Straupe ir pieteikts Baltkrievijas ekstralīgas kluba Metallurg (Žlobina) sastāvā. J.Straupe šajā (09./10.) sezonā Dinamo sastāvā KHL spēlēs gan neietrāpīja, atšķirībā no Dinamo pirmās sezonas, kad nedaudz uzspēlēja arī “lielajā” komandā. jāpiebilst, ka Žlobinas “taciņu” ir gājuši un/vai joprojām staigā virkne Latvijas hokejistu – piemēram, Viktors Bļinovs, Miķelis Rēdlihs, Agris Saviels, Edgars Masaļskis, Kaspars Saulietis u.c.

ielasīties vēl:

• Marsels Hosa apstiprina faktu par 2 gadu līgumu ar Ak Bars (2010-05-07) – icebox.lv
• Normunds Sējējs videointervijā par sarunām ar Ozoliņu un nekomentē Raita Ivanāna aicināšanu (2010-05-07) – sportacentrs.com
• Normunds Sējējs par Dinamo sastāvu (2010-04-30) – dinamoriga.eu
• Armands Puče par Dinamo sastāvu (2010-04-30) – sportaavize.lv (raksts pieejams tikai abonentiem)
• Martins Karija pievienojies Ambri-Piotta (2010-05-03) – hcap.ch
• Rīgas Dinamo aktuālais spēlētāju “pieteikums” KHL reģistrā – khl.ru
• Miroslavs Miklošovičs pārceļas uz Bratislavas Slovan (2010-05-04) – hcslovan.sk
• Jānis Straupe pāriet uz Žlobinas Metallurg – metallurg.zhlobin.by
• Armands Puče par izmaiņām Dinamo spēlētāju, treneru un administrācijas sastāvā (2010-04-21) – sportaavize.lv (raksts pieejams tikai abonentiem)
• Ervīns Muštukovs par nākotnes plāniem (2010-04-13) – icebox.lv

[Jāņa Andersona foto fiksēts pirmajā no divām pārbaudes spēlēm pret Baltkrievijas izlasi Rīgā, 2010. gada 29. aprīlī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo vārtsardzība 2009./2010.

ja pērnsezon (2008./2009.) vārtsargu meklējumos un izmēģinājumos Rīgas Dinamo aizvadītajos oficiālajos KHL mačos tika „noprovēti” 6 vārtsargi, kas ir diezgan konkrēta galējība, tad šosezon sagadījās minimālisma scenārijs – 2 vārtu vīri: Edgars Masaļskis un Martins Pruseks. vēl divi – Nauris Enkuzens un Ervīns Muštukovs, kas regulāri tika atsaukti no fārmkluba, pie spēles laika „obligātajās” sezonas spēlēs netika, vien Muštukovs uz dažām spēlēm bija pieteikts kā „otrais numurs”.

kad pirms 2009./2010. g. sezonas tika nokomplektēta Dinamo vārtu līnija ar Masaļski un Pruseku ierindā, daudzi līdzjutēji priecīgi nopūtās, ka vismaz vārtsargi vairs nav problēma. tomēr, kā labi atceramies sezonas sākumu, komandai negāja un vārtsargi nebija glābēji šajā kopējā ne pārāk veiksmīgajā vilnī. šaubu nav, labas vārtsardzības priekšnoteikums ir stipra aizsardzība… bet!

Edgars Masaļskis

savu labāko sniegumu uzrādīja sezonas nogalē un izslēgšanas spēlēs. to arī apliecina play off statistika – 1 sausa spēle, „drošības procents” 93,4%, vidēji 1,93 ielaistu ripu spēlē (6 spēlēs), kas pašreiz pirms Gagarina kausa fināla ļauj Masaļskim ierindoties 5. vietā starp visiem izslēgšanas spēlēs strādājušajiem 20 vārtsargiem. arī pēc finālsērijas Masaļska pozīcijas būtiski nemainīsies – vai nu pakāpsies uz 4. vietu (ja Ak Bars vārtsargs Petri Vehanens „laidīs iekšā” daudz ripu), vai noslīdēs uz 6. vietu (ja HK MVD „mūris” Maikls Garnets sargās vārtus ļoti labi).

taču regulārās sezonas gaitā Edgara Masaļska „vidējais” sniegums, protams, pateicoties arī komandas aizsardzībai, bija tālu no labākā. visu KHL vārtsargu topā pēc vidēji spēlē ielaistajām ripām Masaļskis ierindojas 28. vietā (2,84 ripas spēlē). piebilde: šajā topā nav vārtsargu, kas spēlējuši mazāk par 20 spēlēm.

kā pats Edgars Masaļskis skaidro, viņam ir svarīgi būt “pirmajam numuram” vai vismaz laicīgi skaidri zināt, kurā spēlē viņš paredzēts kā „pirmais”, bet kurā kā „otrais numurs”. ka tā nav tukša „lekšanās”, apliecināja arī sezonas noslēgums regulārajā sadaļā un izslēgšanas spēlēs, kad Masaļskis būdams „pirmais” vai „vienīgais numurs” savu darbu padarīja ļoti cienījami. acīmredzot teorija par „divu pirmo numuru” iespējamību pagaidām uz Rīgas Dinamo piemēra izrādījās tikai teorija.

sportaavize.lv Armanda Pučes personā ir jau „izcilājusi” tēmu par nepieciešamību saglabāt Edgaru Masaļski komandai un steidzami slēgt līgumu ar viņu. turpat arī izskanējušas runas, ka par Masaļska pakalpojumiem interesējas vismaz četri KHL klubi, no kuriem divi viņu gribot kā „pirmo numuru”. Dinamo vadība vēl pirms brīža nebija noformulējusi savas vajadzības attiecībā uz Edgaru Masaļski, turklāt vēl sezonas gaitā bija „atklanījusi” viņa piedāvājumu pagarināt līgumu. speciālisti pamatoti aizrāda, ka tagad Masaļska „tirgus vērtība” ir ievērojami augstāka par to, kāda tā bija sezonas vidū. ko darīs kluba vadība? vai nākamai sezonai plānos kā „pirmo” Masaļski un meklēs „otro” pašu Latvijas spēlētāju apcirkņos? vai arī atkal meklēs kādu „nezināmo” importa vārtsargu, kas varētu būt laimīgā loze? citas versijas?

Martins Pruseks

pērnsezon (2008./2009.) uzreiz pēc pieņemšanas Dinamo sastāvā uzrādīja teicamus rezultātus – 94,1% „drošības”, vidēji 1,70 ripas spēlē, 6 „sausas” spēles (regulārā čempionāta 20 spēlēs). vienu mēnesi Pruseks pat bija atzīts pat par visa KHL labāko vārtsargu. kopā ar regulārās sezonas statistiku Spartak ierindā tāpat neslikts rezultāts – drošība 91,4%, vidēji 2,38 vārti, 8 sausas spēles (42 spēlēs). 2008./2009. g. sezonas 3 izslēgšanas spēlēs gan stati bēdīgāki – 85,9%, vidēji 4,67 ripu spēlē.

Martina Pruseka labais sniegums regulārā čempionāta gaitā bija tas iemesls, kas lika viņu aizrunāt Rīgas klubam arī uz 2009./2010. g. sezonu, kuru treneri mēģināja uzsākt ar diviem „pirmajiem numuriem”. regulārās sezonas gaitā Pruseks „varoņdarbus” neveica, taču bija noderīgs un vajadzīgs komandai. statististika „reguļarkā” gan nav tik skaista, kā sezonu iepriekš. 2009./2010. g. regulārajā: 90,3%, vidēji 3,13 vārti spēlē un 0 sausu. taču tuvāk sezonas noslēgumam viss nostājās savās vietās – Martins Pruseks bija pareizais „otrais numurs”. to viņš arī apliecināja izslēgšanas spēlēs, kad stājās Dinamo vārtos savainotā Edgara Masaļska vietā, t.sk. palīdzot komandai ceturtajā sērijas spēlē uzvarēt un „izslēgt” no cīņas zvaigžņoto SKA. no šīs sezonas play off-os spēlējušajiem KHL vārtsargiem Pruseks ieņem 12. vietu, kas „otrajam numuram” ir vērtīgs rādītājs.

speciālisti spriež, ka Martina Pruseka (dz. 1975.) pēdējā spēle Rīgas kluba ierindā ir aizvadīta Balašihā 20. martā (2010.), kad pēc spēles Prusekam nācās palikt ārstu uzraudzībā. par laimi, smagas problēmas Martina Pruseka veselībai netika konstatētas. kā vēlāk Dinamo komandas doks Āris Aivars atzina sportaavize.lv rindās, Pruseka fiziskā kondīcija bijusi ļoti vāja un viņš neesot bijis gatavs play off hokejam… lai vai kā, paldies Martinam Prusekam par aizvadītajām spēlēm Rīgas Dinamo ierindā! vairākas no tām bijušas labas, ļoti labas un arī izcilas. ne velti līdzjutēji ir skandēja: „Prusek! Prusek!”

treneri laiku pa laika sezonas gaitā minēja, ka aiz Masaļska un Pruseka mugurām esot „kvalitātes bedre”, liekot saprast, ka no Dinamo Juniors „paraujamie” vārtsargi vēl vai vairs nav sasnieguši KHL līmeni. tas ir viens no iemesliem, kādēļ KHL spēlēs bija izlaisti tikai 2 vīri, nepatestējot fārmkluba „audzēkņus”. ja „lielā baža” par fārmkluba vārtsargu līmeni biedēs trenerus joprojām un kluba menedžmentam veiksies viduvēji ar labu, bet nedārgu vārtsargu meklējumiem, nebūtu pārsteigums, ja parādīsies ideja Pruseku saglabāt vismaz kā „otro numuru” nākamsezon vai vismaz „pārbaudes laikā” sezonas sākumā. pagaidām tas viss ir teorija.

KHL vārtsargu TOP 2009./2010. g. sezonas play off spēlēs (pēc vidēji spēlē ielaistām ripām; pirms finālsērijas; pēc tās paredzamas izmaiņas Vehanena un Garneta sniegumā):

vieta	vārtsargs	klubs	spēles	droš. %	vidēji spēlē	sausas	spēles laiks
1.	Ivans Kasutins	Ņeftehimik	9	95.4	1.36	2	528:58
2.	Petri Vehanens	Ak Bars	15	94.4	1.54	1	973:37
3.	Aleksandrs Jerjomenko	Salavat Julajev	12	93.4	1.65	1	725:34
4.	Georgijs Gelašvili	Lokomotiv	17	93.3	1.89	1	1050:13
5.	Edgars Masaļskis	Dinamo (Rīga)	6	93.4	1.93	1	373:30
6.	Vasilijs Košečkins	Metallurg (Magņitogorska)	9	93.0	2.02	1	534:54
7.	Maikls Garnets	HK MVD	15	90.6	2.12	1	961:10
8.	Roberts Ešs	SKA	4	91.0	2.28	0	236:30
9.	Daņila Aļistratovs	Traktor	3	91.9	2.46	0	146:05
10.	Jans Lašaks	Atlant	4	92.1	2.52	0	238:18
–
12.	Martins Pruseks	Dinamo (Rīga)	4	92.1	2.57	0	209:50

P.S. 2008./2009. g. sezonā Rīgas Dinamo vārti KHL oficiālajās spēlēs “piedzīvoja” 6 vīrus: Uģi Avotiņu (13 sekundes); Edgaru Masaļski; Ervīnu Muštukovu; Sergeju Naumovu; Martinu Pruseku; Danielu Sperli (Daniel Sperrle).

lasāmviela vēl:

• KHL vārtsargu TOP un statistika 2009./2010. g. regulārajā čempionātā – khl.ru
• aktuālais KHL vārtsargu TOP un statistika 2010. g. play off-ā – khl.ru
• Edgara Masaļska statistika KHL spēlēs – khl.ru
• Martina Pruseka statistika KHL spēlēs – khl.ru
• Armands Puče par Edgara Masaļska vērtību un nepieciešamību Dinamo komandai – sportaavize.lv (maksas saturs)
• Armands Puče un Āris Aivars par dinamiešu veselību izslēgšanas spēlēs – sportaavize.lv (maksas saturs)
• Jānis Matulis par Ervīna Muštukova un Naura Enkuzena sniegumu, konkurenci uz vietu Latvijas izlases kandidātu sarakstā – sportaavize.lv (maksas saturs)

[Martina Pruseka un Edgara Masaļska “kopainas” foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]

aizsargi Dinamo sastāvā 2009./2010.

Oskars Cibuļskis. Šuplera par „Latvijas hokeja nākotni” nodēvētais aizsargs komandas sastāvā tika visretāk par citiem aizsargiem, dodot priekšroku viņa „izmantošanai” Dinamo Juniors sastāvā. iespējams, tieši šis apstāklis nav ļāvis tiem, kas nemēdz apmeklēt hokeja notikumus Piņķos, saskatīt Cibuļska sniegumu visā pilnībā. ja komandas aizsargu personālsastāvs paretināsies traumu, labāku līgumu citos klubos un/vai karjeras izbeigšanu dēļ, tad Oskaram Cibuļskim ir ļoti reālas iespējas „ievietoties” Dinamo pamatsastāvā bez “migrācijām” uz fārmklubu. centība un mērķtiecība uz pilnu atdevi šajā lietā varētu tikai palīdzēt. turklāt līgums ar klubu esot arī uz nākamo sezonu (tā sportaavize.lv).

Guntis Galviņš. kopā ar partneri Rodrigo Laviņu ir labākā „plus-mīnus koeficienta” īpašnieks Dinamo ierindā šozeson – Galviņam +12; Laviņam +14; bet play off-os abiem pa +2. šosezon Guntis Galviņš (dz. 1986.) ir progresējis virknē parametru. piemēram, 2008./2009. g. sezonā Galviņa lietderības koeficients regulārajā sezonā bija „-11” un izslēgšanas spēlēs „-1”. pērn regulārā čempionāta 47 spēlēs Guntis Galviņš nopelnīja 8 punktus (1+7) un palika bez punktiem vienā play off spēlē. savukārt, šosezon regulārajā čempionātā Guntis Galviņš guva 7 vārtus (!!!) un 10 reizes resultatīvi piespēlēja, kopā savācot 17 punktus (53 spēlēs)! šī gada play off 9 spēlēs vēl 0+2 punkti. piebildei: šosezon viņš vienu nedēļu tika atzīts par visa KHL labāko aizsargu (lasīt tepat). šķiet, ar šo faktu uzskaitījumu ir gana daudz pateikts. A.Puče sportaavize.lv rindās zina prognozēt, ka Guntis Galviņš Dinamo ierindā nākamsezon nepaliks, jo pašreizējais līgums esot „neadekvāti zems”, bet KHL sistēma šī vecuma spēlētājiem neļaujot uzreiz “audzēt” atalgojumu lielāku par 20%, salīdzinot ar iepriekšējo. protams, ierobežojums attiecas tikai uz KHL klubiem. jānovēl veiksmi Guntim Galviņam un jāpieļauj arī iespēja (cerība?), ka tomēr varēsim viņu ieraudzīt Dinamo ierindā arī nākamsezon.

Rodrigo Laviņš. lai cik pardoksāli neskanētu attiecībā uz ļoti pieredzējušu spēlētāju, Laviņš (dz. 1974.) šajā sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo, arī ir manāmi progresējis. statistika nebūt nav vienīgais rādītājs, taču arī laukumā ar „mieru un prātīgumu” Rodrigo Laviņš kopumā ir veicis atzinīgi vērtējamu darbu. tomēr statistika faktoloģiski apstiprina teikto: Laviņam arī šosezon ir labākais lietderības koeficients komandā. pērn pietika ar +6, lai būtu labākais komandā, bet šosezonas regulārajā daļā jau „+14”. play off-os pērn „-3”, šosezon „+2”. Protams, šis koeficients neuzrāda „atrakcijas” nevienādos sastāvos, taču tāda skaitīšana ir visiem spēlētājiem. šosezon bija arī spilgtas epizodes – spēka paņēmieni „kā vecajos laikos”, bloķēto metienu seriāli un arī vārtu guvumi, uz kuriem Rodrigo Laviņš kā tipisks aizsargs tradicionāli ir mazāk tendēts, salīdzinot ar uzbrūkoša tipa kolēģiem. 2009./2010. g. regulārajā čempionātā 3+8 punkti, salīdzinot ar 2008./2009. g. regulārā čempionāta 1+6 punktiem. kā arī necik punktu pērnsesonas 3 izslēgšanas spēļu sērijā, bet 0+1 šosezonas play off 6 spēlēs. Laviņš bija viens no tiem aizsargiem, kas šī gada play off-os cīņā gāja netaupot veselību. pleca savainojuma ārstēšana pēc Dinamo sezonas ir iemesls, kādēļ Rodrigo Laviņš nebūs Latvijas izlases rīcībā 2010. gada pasaules čempionātā. „Tā kā ir traumas, tad izlasē šoreiz nesanāks startēt, jo plecs ir diezgan stipri satraumēts. Pēdējās play-off spēlēs jau nevarēju vairs līdz galam nospēlēt. Tās ir tādas traumas, kurām vajadzīgs laiks, lai atgūtu veselību. Savainojumi ir diezgan nopietni. Es jau Znarokam pateicu, ka nebūšu,” portālam mango.lv skaidro Rodrigo Laviņš. un vēl turpat: „Pēdējā spēlē ar MVD Balašihas komandu jau papildlaikā sāka iziet zāles un vairs nebija iespējams paspēlēt”. novēlējums Laviņam sakopt veselību un nākamsezonā būt vienam no Dinamo aizsardzības „balstiem”. papildinājumi komandas aizsardzībā ir nepieciešami, un Laviņš varētu būt viens no tiem vīriem, kas varētu palīdzēt „ieaudzināt” komandā jaunos. „daudz sezonu” Rodrigo Laviņam varētu nebūt atlicis, bet „atvadas” no Dinamo un lielā hokeja vēl būtu agri svinēt.

Sandis Ozoliņš. tiem, kas “smaidīja” un paredzēja Ozoliņam tikai talismana un/vai mārketinga trika vietu komandā, Ozoliņš ir jau gana labi atbildējis, palīdzot dinamiešiem aizvadīt savu labāko sezonu (no divām, pagaidām). un nav Sandim Ozoliņam nepieciešamas ne Armanda Pučes, ne Jāņa Matuļa, ne kādas citas (t.sk. šeit) aizstāvības. visi, kas redz Rīgas Dinamo plašākās kopsakarībās, redz arī komandas kapteiņa Ozoliņa pienesumu. cīņassparā, spēles redzējumā, laukumā, ārpus laukuma… paredzams, ka Dinamo vadība centīsies piestrādāt, lai „dabūtu” Ozoliņu arī uz nākamo sezonu. taču te „nezināmais” varētu būt – nepieciešamība vairāk laika pavadīt ar ģimeni (ne Latvijā) un traumas ārstēšanas akūtā nepieciešamība, kas neļāva Ozoliņam aizvadīt laukumā pēdējās play off spēles. ja vajadzīgs statistikas: rezultatīvākais Dinamo aizsargs regulārajā čempionātā ar 24 punktiem (6+18) 43 spēlēs; kopā ar Oļegu Sorokinu rezultatīvākais aizsargs Dinamo šī gada izslēgšanas spēlēs (abiem pa 3 punktiem: Sorokinam 1+2; Ozoliņam 0+3).

Jēkabs Rēdlihs. vērtīgs 2009./2010. g. sezonas papildinājums komandas cementēšanas skatījumā – pastāvēs par savējiem un ceļu negriezīs. simtprocentīgi „iemitināties” komandas sastāvā ir traucējuši „negludumi” – veselības (sezonas sākumā) un citi. taču rādās, ka Jēkabs Rēdlihs arvien vairāk iestabilizējas pamatsastāvā un ir kļuvis par īstenu dinamieti, neskatoties uz to, ka regulārajā sezonā ir spēlējis 35-ās no 56 spēlēm (izslēgšanas spēlēs 7 no 9). kā fiksē sportaavize.lv, Jēkabs Rēdlihs ir viens no tiem dažiem dinamiešiem, kuriem ir līgums arī uz nākamo sezonu. novēlējums: progesēt.

Krišjānis Rēdlihs. šosezon Dinamo „lielajā” komandā ir uzspēlējis biežāk nekā nekā pērn. ja 2008./2009.g. sezonā bija 24 spēles regulārajā un 3 play off-os, tad šosezon – 40 spēles regulārajā daļā un 8 spēles play off izcīņā. neskatoties uz aizsargam salīdzinoši labu rezultativitāti izslēgšanas spēlēs (1+1) Krišjānim Rēdliham ir iegadījies mīnusīgākais lietderības koeficients starp aizsargiem (-4). taču sezonas gaitā varam atcerēties arī spilgtas epizodes Kr.Rēdliha izpildījumā. atliek vien novēlēt, lai šo spēcīgo cīņas reižu ir vairāk un biežāk par ne tik skaistām epizodēm. otrs novēlējums – veiksmīgi cīnīties par vietu sastāvā un arī kļūt par stabilu aizsardzības balstu Dinamo sastāvā nākamsezon. protams, pie tā būs jāpiestrādā.

Oļegs Sorokins. ja pērnsezon drīzāk izskatījās pēc rezerves aizsarga (29 regulārā čempionāta spēle & 1 play off), tad šosezon ir ne tikai pārliecinošs pamatsastāva aizsargs (50 spēles regulārajā un 9 play off), bet arī viens no aizsardzības „korpusa” līderiem + labs elements vairākuma izspēlēs un cienījami rezultatīvs. pērn Sorokinam izdevās salasīt 6 punktus un visus ar rezultatīvām piespēlēm (izslēgšanas spēlēs punktu pērn nebija). tad šosezon skatītājus priecēja Oļega Sorokina „paklanīšanās” pēc vārtu guvumiem vairākas reizes. regulārajā čempionātā 4+13 un izslēgšanas spēlēs 1+2. šosezon Oļegs Sorokins (dz. 1974.) ir atguvis kā savu spēli, tā sportisko formu. pēc visa izskatās, ka viņam ir pa spēkam turpināt. jācer, ka kluba vadība ir pamanījusi Sorokina „atvērienu” un ir gatava atvērt plašāk arī savas naudas lādes. sportaavize.lv (A.Puče) atgādina, ka pērn redrafta procedūras rezultātā Oļegam Sorokinam tika būtiski (uz pusi) „izcirsta” alga. ar šīs sezonas sniegumu Sorokins ir pelnījis manāmus uzlabojumus. prieks būtu redzēt tikpat labu Sorokinu arī nākamajā sezonā.

Kristaps Sotnieks. pēc pērnsezonas kopumā sakarīgā snieguma vairs īsti neklājās teikt, ka Kristaps Sotnieks (dz. 1987.) ir “jaunais” hokejists… kaut arī neliels „iekritiens” šajā sezonā bija, taču uz sezonas noslēgumu un izslēgšanas spēlēm saņēmām stabilu Sotnieku, kas bija zvērs aizsardzībā un „savu reizi” pieslēdzās arī uzbrukumam. šķiet vārtu guvums pret Čehijas izlasi olimpiādē, kad Kristaps Sotnieks izgājienā 1-pret-1 ar vārtsargu iemeta, ir nedaudz atraisījis viņa līdzdalību uzbrukumā. šosezon gan Sotnieka lietderības koeficients regulārās sezonas spēlēs ir “vismazāk lietderīgais” komandā (-11 šosezon; -9 pērn)… tomēr viņa spējas un potences ir novērtējuši ne tikai Dinamo treneri, bet arī NHL skauti (tā sportaavize.lv). vēlējums – atrast profesionālajai izaugsmei veiksmīgāko turpmākās karjeras risinājumu. visādi citādi – Dinamo sastāvam Kristaps Sotnieks varētu noderēt arī nākamseson. vai kluba un spēlētāja mērķi saskanēs arī 2010./2011. g. sezonā?

Lī Svets (Lee Sweatt). izrādījās, ka bez Sveta sezonas beigu cēlienā esam varējuši iztikt. pērn Dinamo aizsardzības darbā visas sezonas garumā bija aizņemti 2 leģionāri – Filips Novāks un Duvijs Vestkots. šosezonas nogalē aizsardzību bez leģionāriem atstāt ir ļāvusi smagsvara Ozoliņa klātbūtne un vietējo aizsargu izaugsme. ar to pietika, lai aizstātu Svetu. taču prognozējams, ka nākamsezon Dinamo meklēs arī kādu importa aizsargu. tas liktu arī Latvijas puišiem ātrāk kustēties un pacīnīties par vietu sastāvā. bet rezumējot Sveta darbu Dinamo ierindā – paldies viņam par attieksmi. tā bija dinamiska un patiesa. pie mums tādu vai citādu iemeslu dēļ Svets neuzrādīja gaidīto. vai nesanāca, vai arī gaidījām no ābeles citronus? Lai veicas citās ārēs! 

Dinamo aizsargu cipari 2009./2010. g. regulārajā čempionātā:

Nr.	aizsargs	Spēles*	vārti	piespēles	punkti	+/-	soda min.	vid. sp. laiks
44	Cibuļskis Oskars	12	0	0	0	-3	10	9:54
13	Galviņš Guntis	53	7	10	17	12	51	19:11
2	Laviņš Rodrigo	52	3	8	11	14	30	18:13
8	Ozoliņš Sandis	43	6	18	24	0	109	22:28
14	Rēdlihs Jēkabs	35	1	2	3	-1	86	14:55
9	Rēdlihs Krišjānis	40	2	8	10	3	26	17:23
28	Sorokins Oļegs	50	4	13	17	8	44	19:09
11	Sotnieks Kristaps	48	0	2	2	-11	28	15:58
3	Sweatt Lee	37	2	5	7	2	18	19:56
* nevienam netiek rēķinātas spēles, kurās aizsargs ir bijis pieteikumā, bet laukumā nav izgājis.

Dinamo aizsargu cipari 2009./2010. g. play off:

		spēles	vārti	piespēles	punkti	+/-	sodi / min	spēles laiks / vidējais
44	Cibulskis Oskars	3*	0	0	0	0	2	7:11
13	Galviņš Guntis	9	0	2	2	+2	4	18:03
2	Laviņš Rodrigo	6	0	1	1	+2	4	22:03
8	Ozoliņš Sandis	6	0	3	3	-3	24	23:32
14	Rēdlihs Jēkabs	7	0	1	1	+1	10	19:54
9	Rēdlihs Krišjānis	8**	1	1	2	-4	4	21:07
28	Sorokins Oļegs	9	1	2	3	-3	8	25:57
11	Sotnieks Kristaps	9	0	2	2	-1	6	18:11

	* Kā pilna spēle skaitīta arī 14. marta spēle, kurai Oskars Cibuļskis bija pieteikts, bet laukumā neizgāja.
	** Krišjānim Rēdliham nav ierēķināta 20. marta spēle, kurai viņš bija pieteikts bet laukumā neizgāja.

P.S. uzbrucēju „iztirzājumu” skatīt iepriekš. vārtrsargu „ieskice” sekos.

[Gunta Galviņa foto fiksēts spēlē pret Spartak 2010. gada 20. janvārī; Sanda Ozoliņa – pārbaudes spēlē pret Sibir 2009. gada 31. jūlijā; Oļega Sorokina – spēlē pret Avtomobiļist 2010. gada 14. janvārī; visu  foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]

Dinamo uzbrukums 2009./2010. g. sezonā

kādi bija Dinamo uzbrucēji šosezon. versijas…

Ģirts Ankipāns. pusi vai pat vairāk Ankipānam piemītošā “kapitāla” veido pareizā attieksme pret spēli, bet viss pārējais ir cīņasspars. varbūt viņam “nevar pārmest” pāri malām plūstošu meistarību, taču savu darbu viņš padara “uz pieci”. esam apraduši, ka Ankipāns nespēlē pirmo (redzamāko) vijoli, bet ir stabils “bass”, kas diktē sava uzbrukuma virknējuma ritmu un gādā par uzbrukuma “ragaviņu vilkšanu”. tādus spēlētājus nereti nevar “ar uguni atrast” un tādu spēlētāju trūkums bieži vien zvaigžņotām komandām neļauj uzvarēt raksturu cīņās. secinājums: būtu prieks Ankipānu redzēt Dinamo ierindā arī nākamsezon.

Tailers Arnasons (Tyler Arnason). viens no tiem spēlētājiem, kurus visa veida kritiķi, ieskaitot tādus, kas hokejam “pieseko” reizi gadā, lamā ārā “no panckām”. skatoties tuvplānā, no Arnasona tika sagaidīts visiem acīmredzams pienesums un emocionāli arī saskatāma pašatdeve. taču no otras puses, ar visu savu “lēnīgumu” un šķietamo neieinteresētību sev atvēlētajā spēles laikā Arnasons iespēja salīdzinoši daudz. sausajos ciparos raugoties, jau nav nozīmes, vai Tu no ādas lien ārā, bet tik un tā rezultāta nav, vai arī “lēnu garu” un “bez stresa” panāc to, ko citi ar pilnīgu atdošanos. brīžam gan nebija saprotami Arnasona uzdevumi komandā… lai vai kā, rādās, ka Arnasons neiederējās Dinamo modelī. ja komandu trenēs līdzšinējie treneri, būs liels pārsteigums, ja pat būs tikai ieminēšanās par Arnasona “angažēšanu” nākamajai sezonai.

Armands Bērziņš. ir jāsakrīt “čupiņai” apstākļu un likumsakarību, lai Bērziņu redzētu Dinamo sastāvā nākasezon. objektīvās sakritības – atkal jāaktualizējas centra uzbrucēju trūkumam, kas laiku pa laikam ir īpaši akūti un, pieņemams, ka nav atrisināms dažās dienās, tāpēc visdrīzākais arī 2010./2011. g. sezona varētu nebūt izņēmums. no paša Armanda Bērziņa atkarīgs, vai šo “centru vakuumu” treneri lūkos aizpildīt ar viņu, dodot iespēju iespēlēties komandā. pietiekoši daudz treneru izvēlē nozīmēs Bērziņa sniegums pasaules čempionātā, ja viņš tiks komandā, un sagatavošanās posms starpsezonā.

Roberts Bukarts. ja tā var teikt, “sezonas atradums”. protams, jāslīpē, jāslīpē un vēlreiz jāslīpē. bet priecē Bukarta kaujasspējas un lietderība kā regulārās sezonas gaitā, tā arī atbildīgākos izslēgšanas spēļu cēlienos. no visiem jaunajiem uzbrucējiem (t.sk. Cinks, A.Džeriņš, Hartmanis, Meija) tieši Bukarts bija līdzdalīgs visvairāk spēlēs šosezonas regulārajā čempionātā (32 spēles; vēl 3 play off-os) un bija rezultatīvākais no visiem jaunajiem (3+4 regulārajā; 1+0 izslēgšanas spēlēs). bez tā visa Bukarts pamanījās nospēlēt 18 spēles Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas atklātajā čempionātā, gūstot 13+10 punktus un sezonas beigās paliekot 5.-ajam rezultatīvākajam “junioru” spēlētājam. rekomendācija Dinamo sistēmas vadītājiem: pielikt visas pūles, lai Robertu Bukartu noturētu Dinamo komandā. jo tā varētu būt laba daļa no komandas nākotnes.

Ronalds Cinks. sezonu uzsāka kā “stabils” jaunais, aizvadot 14 spēles septembrī un oktobrī un dažās no tām saņemot ļoti pieklājīgu spēles laiku (piemēram, 14:40 pret Atlant 2009-10-04). tad veselības sarežģījumi un atgriešanās ierindā ar divām spēlēm martā (kopējais spēles laiks uz abām – zem 2 minūtēm). ja sezonas sākumā Cinks cīnījās ļoti cerīgi, tad pēc mini-epizodēm martā grūti spriest par formu, kādā šis uzbrucējs ir. nelielu ieskatu sniedz Ronalda Cinka dalība U-20 čempionātā un cīņas Dinamo Juniors ierindā. no tām rodas iespaids, ka kaut kas traucē Cinkam darboties “uz pilnu klapi”. kopumā secinot, Cinks ar savu cīņassparu un ne tikai būtu lietderīgs Dinamo sistēmai nākotnē.

Mārtiņš Cipulis. jau otro sezonu Dinamo ierindā Cipulis ir vairāk redzams (arī rezultativitātes ziņā) sezonas otrajā daļā. play off sērijā viņš vienkārši lidoja! iespējams, tas sasitīts ar virknējuma partneru izmaiņām. iespējams, pirmais virknējums, kurā Cipulis “uzturējās” sezonas sākumdaļā, nebija pareizi izvēlētā vieta. jebkurā gadījumā – gan treneriem jāshēmo, gan Mārtiņam Cipulim jāpiestrādā pie “atvēršanās” jau sezonas sākumā, lai varētu lietderīgāk izmantot viņa prasmes komandas labā. Cipuļa ātrums aizrauj, vien pareizi un prasmīgi jāpiekomplektē virknējuma partneri.

Lauris Dārziņš. viens no tiem latviešu spēlētājiem, kas šosezon ir būtiski progresējis un regulārajā čempionātā pārsniedzis 30 punktu robežu (14+17; un vēl 2+2 izslēgšanas spēlēs). daži ekspert lēš, ka Dārziņš varētu būt starp tiem spēlētājiem, uz kuriem “aci mestu” citi KHL klubi, un tādēļ Laura Dārziņa “atstāšanai” Dinamo rindās būtu “jāatpogā” lielāks naudas daudzums. protams, pelnīti. te arī jautājums, vai piedāvājums no citiem klubiem būtu tik būtiski atšķirīgs, ka Dārziņš labprātāk “strādātu” ārpus mājām. te nav stāsts tikai par naudu, bet par spēlētāja novērtējumu. protams, arī ņemot vērā apstākli, ka hokejista karjera nav mūžīga. jebkurā gadījumā – lai veicas karjerā, arī tad, ja Dinamo nespēs nodrošināt gaidīto un būs jāaizstāv cita kluba krāsas. vēl viens “protams”, Dārziņam ļoti piestāv Dinamo krāsas!

Andris Džeriņš. ja pērnsezon viņam neizdevās “iesprukt” Dinamo sastāvā, lai arī pārbaudes spēlēs pirms 2008./2009. g. sezonas tika “testēts”, tad šosezon ir izdevies 17 KHL oficiālajās spēlēs būt “lielajā” komandā. sezonas nogalē gan Andris Džeriņš cīnās fārmkluba Dinamo Juniors rindās, kur pirmajās divās Latvijas pusfināla play off spēlēs ir uzņēmies uzbrukuma līdera lomu. jādomā, ka ne Baltkrievijas, ne Latvijas atklātais čempionāts nav tas līmenis, uz kuru Džeriņš tiecas. tāpēc rūpīgi jāstrādā, lai sagaidītu savu “biļeti” uz augšu. prognozējami, ir vērts Andri Džeriņu saglabāt Dinamo sistēmai, kā labu iespēju ne tikai “aizlāpīt robus” centra uzbrucēju satraumētības gadījumā, bet ar domu potenciāli ieviest kā pamatsastāva centru. ko teiks treneri?

Adrians Fosters (Adrian Foster). šobrīd Fosters ir Dinamo pagātne, bet, ja jau runāt par visiem dinamiešu uzbrucējiem, kas 2009./2010. g. sezonā cīnījās KHL oficiālajās spēlēs, tad jāpiemin arī viņš. lai gan pasaule ir maza un Eiropā cirkulējošo Ziemeļamerikas leģionāru arī nav daudz, iespējams Fosters nonāks KHL ārēs atkal. Fosters bija normāls “ielāps” laikā, kad traumas dēļ nespēlēja Karija. lielas cerības uz Adrianu Fosteru, šķiet, neviens nelika un viņš arī nepievīla. labi pacīnījās, centās un 10 spēlēs iekrāja 2+2 punktus. nekā diža, bet pareizās attieksmes trūkumu Fosteram pārmest nevarētu. iespējams, pie ilgākas “iesilšanas” Dinamo sastāvā Fosters ienestu “lielākus augļus”. bet paldies viņam par Dinamo labā padarīto.

Toms Hartmanis. kopš sezonas vidus Hartmaņa KHL statistikā nekas nav mainījies – ailītē palikušas vien piecarpus minūtes spēles laika, kas “izstiepts” uz divām spēlēm septembrī. rādās, ka treneri “ielāpu likšanai” pamatsastāva spēlētāju traumu gadījumos labprātāk izmanto citus jaunos. iespējams, vēl pienāks Toma Hartmaņa “stunda” Dinamo sastāvā, taču viņam jārēķinās ar būtisku konkurenci, kuru “veido” Dinamo “lielās” komandas sastāvā biežāk “uzturējušies” Bukarts, Meija, Cinks… ieskatam: Dinamo Juniors ierindā BAČ-ā šosezon Tomam Hartmanim 10+12 punktu (35 spēlēs). iespējams, tieši pacietība un fiziskās formas uzkrāšana ir “atslēgas vārdi”, kas varētu vērt vaļā durvis uz “lielo” komandu atkal.

Marsels Hosa (Marcel Hossa). šaubu nav, Hosa ir tas leģionārs, kurš dalību Latvijas superklubā ir attaisnojis pilnībā. ko gaidījām, to arī dabūjām. 55 punkti (35+20) regulārā čempionāta 56 spēlēs ir vairāk nekā cienījama rezultativitāte. un labs pieaugums, salīdzinot ar pērnsezonas regulāro daļu, kurā Hosam 44 punkti (22+22; 52 spēlēs). līdz ar to – Marsels Hosa pārliecinoši ir 2009./2010. g. regulārās sezonas labākais snaiperis visā KHL. Hosas “precizitāti” adekvāti novērtēja šīs sezonas play off pretinieki (SKA un HK MVD), īpaši veltot uzmanību viņa neitralizēšanai. sāncenšiem izdevās daļēji – Hosa šī gada play off-os 9 spēlēs “salasīja” 5 punktus (4+1). salīdzinājumam – pērn izslēgšanas spēlēs bija 2 punkti (2+0; 3 spēlēs). kluba vadība vēl play off gaitā zināja stāstīt, ka labprāt paildzinātu sadarbību ar Hosu. arī tāpat kā pēc 2008./2009. g. sezonas pasākušas “cilāties” runas par to, ka gan jau tāds supersnaiperis būs pieprasīts citos KHL vai NHL klubos, ka naudīgāki klubi pārtrumpos Rīgas klubu piedāvājuma summā utt. šajos spriedumos ir daudz patiesības. taču ir arī argumenti par labu Hosas iederībai tieši Dinamo rindās. un tas nav stāsts par to, ka Rīga ir Eiropā (Hosam patīkamākā vidē). stāsts ir par to, ka citos klubos Hosa varētu uzreiz “nemirdzēt” tik labi, jo šai mirdzēšanai jāsakārto visa “infrastruktūra”: pareizie piespēlētāji; melnā darba darītāji… Rīgā Hosam tika daudz pakārtota komandas arhitektūra, veidojot virknējumu ap viņu un kombinējot epizožu “izspēles” ap Hosu kā iebūvētu būvelementu. citā klubā tas jābūvē no jauna, bet, ja arī nav jāceļ no nulles, tad iestrādes (pamati) var nesaderēties. cik ļoti tas uztrauc pašu Marselu Hosu, Dinamo kluba vadību un potenciālos “pircējus”, varēsim vērot starpsezonā. un gan jau pilnā krāšņumā, jo Hosas “nākotnei” kā Latvijas, tā KHL tēmām veltītie Krievijas mediji pievērsīs lielu uzmanību, pat lielāku nekā būtu nepieciešams objektīvi.

Maiks Iguldens (Mike Iggulden). pieņemts uzskatīt, ka leģionāriem jābūt komandas ja ne galvenajiem, tad vieniem no galvenajiem vilcējiem. dažādi traktējot šo formulu, vērtētājiem ir šķitis, ka Iguldens nav komandas vilcējs. iemesli ir atrasti vairāk vai mazāk objektīvi, no kuriem būtiskākais – Iguldena “mocīšana” centra uzbrucēja pozīcijā, lai arī viņš “pēc aicinājuma” ir malējais. tomēr Iguldena pienesums nebūtu noniecināms – viņš ir 4.-tais rezultatīvākais Dinamo regulārās sezonas spēlētājs šosezon (13+20 punktu), tikai nedaudz atpaliekot no 2./3. vietas “turētājiem” – piespēļu meistariem Ņiživija un Sprukta (abiem pa 36 punktiem). der atcerēties, ka Latvijas pašmāju spēlētāju progresa rezultātā leģionāriem vairs nav lemts “spīdēt” tik spilgti. ja pērnsezon rezultativitātes spici Dinamo uzbrucēju un aizsargu ierindā veidoja tieši leģionāri, tad šosezon galvgalī “atlicis” tikai Hosa, kas “apmirdz” ne tikai Dinamo, bet visu KHL. atgriežoties pie Iguldena, ja tā labi piedomā – pielietojumu, vislabāk kādā malējā uzbrucēja pozīcijā, viņam atrastu arī nākamsezon. taču nākamsezonas sastāva komplektācijā paredzamas citas prioritātes, kuru īstenošanai varētu tikt “ziedota” Iguldena būšana komandā.

Martins Karija (Martin Kariya). sezonas noslēguma atklājums… jau pirms sezonas sākuma, redzot Kariju pārbaudes spēlēs, aculiecinieki varēja pārliecināties par viņa ātrumu un ņiprumu, no kura tika gaidīts arī rezultatīvs sniegums. taču smadzeņu satricinājums sezonas ceturtajā spēlē un atlabšana pēc tā ņeļāva uzrādīt labāko sniegumu. pamazām sezonas gaitā Martins Karija ieskrējās – 38 spēlēs 23 punkti (4+19), bet play off 9 spēlēs vēl 5 punkti (3+2). sezonas nogalē centra uzbrucēja Karijas saprašanās ar “saviem” malējajiem Dārziņu un M.Rēdlihu bija kļuvusi vēl labāka. kulmināciju Karijas sniegums sasniedza play off 1. kārtā, kad viņš tika atzīts par izslēgšanas spēļu pirmā posma labāko uzbrucēju visā KHL. jo bija izmantojis savas iespējas gandrīz maksimāli, dažās play off spēlēs iemetot gandrīz tikpat vārtu, cik regulārās sezonas gaitā. Karijas trāpīgumu izslēgšanas spēlēs par nejaušību grūti nosaukt, taču viņš nešaubīgi vairāk ir piespēlētājs nevis “iemetējs”. komplektā ar Dārziņu un M.Rēdlihu tas der. vai pietiekoši noderīgi un vai kluba vadībai neatradīsies “citas prioritātes”, noskaidrosies starpsezonā. nebūs pārsteiguma, ja redzēsim Martinu Kariju Dinamo ierindā arī nākamsezon. visu viņa potenciālu visas sezonas garumā vēl neesam varējuši ievērtēt.

Mārtiņš Karsums. izrādījās ļoti labs pastiprinājums sezonas noslēgumā. tieši ar cīņassparu, emocijām, aktīvu līdzdalību come back spēlēs (pāris no 0:3 un viena no 0:4) izbraukumā un citiem komandai noderīgiem elementiem. turklāt ar labu rezultativitāti – 12 regulārā čempionāta spēlēs 4+4 (koeficients “+6”) un play off 9 spēlēs 2+1 (koeficients “-1”). Karsuma ienākšana Dinamo sakrita ar komandas labākajām sezonas spēlēm, un sakritības ir tajā tikai nedaudz. jo Karsums “pienesa” dinamiešiem dzirksteli un savu odziņu, kapājot pa īstam. nešaubīgi varētu novēlēt Mārtiņam Karsumam labu karjeru Ziemeļamerikā, kur gan ar tikšanu NHL klubu sastāvos viņam gājis “raibi”, bet Dinamo vadībai būtu vērts pacensties Karsumu noturēt Rīgā, padarot viņu par stabilu komandas daļu, nevis tikai sezonas noslēguma “desantu”. komanda no tā iegūtu un arī līdzjutēji novērtētu.

Gints Meija. sezonas noslēgumā un īpaši play off uzrāda stabilu sniegumu. izslēgšanas spēlēs sagaidīti 2 punkti (1+1) un lietderības koeficients “+2”, kas “hroniskam” ceturtā virknējuma uzbrucējam pie salīdzinoši neliela spēles laika (vidēji spēlē 6:20) ir labs rādītājs. un progress, salīdzinot ar regulārās sezonas 1+2 punktiem 26 spēlēs, ir acīmredzams. nemaz nerunājot par 0 (nulle) punktiem 2008./2009. g. sezonas 18 spēlēs. piebildei: play off spēlēs Gints Meija sev atvēlēto laiku pavadīja ar iedvesmu un “spārnos”. tā ir vispareizākā attieksme pret izslēgšanas spēlēm. ja tendence saglabāsies, drīzumā varētu kļūt par stabilu Dinamo sastāvdaļu ar lielāku spēles laiku un plašākām “pilnvarām” nekā tiek atvēlēts 4.-ajam virknējumam. jādomā, ka kluba vadība Meijas aktivitāti ir pamanījusi un novērtējusi.

Aleksandrs Ņiživijs. varbūt pirmssezonas “iesildīšanās” spēles lika dažiem līdzjutējiem gaidīt rezultatīvāku sniegumu, taču raugoties gan laukumā, gan rezultativitātes tabulās, jāsecina, ka Ņiživijs aizvadījis labu sezonu. kapteiņa asistents (un Ozoliņa nespēlēšanas brīžos – kapteinis) šīs sezonas regulārajā daļā ir guvis 36 punktus (12+24) un play off spēlēs vēl 4 (1+3). tas ir acīmredzams pieaugums, salīdzinot ar 27 punktiem (9+18) pērnsezonas regulārajā daļā un 3 punktiem (1+2) pagājušās sezonas izslēgšanas spēlēs. nenoliedzami Ņiživijam var pārmest nedraudzīgos “plus-mīnus koeficientus” (pērnsezon regulārajā daļā “-8”; šosezon “-9”)… visai vai gandrīz visai Dinamo uzbrukuma līnijai būtu jāpieliek aizsardzībā. taču vai kāds var “uz sitiena” parādīt Dinamo sastāvā tehniskāku spēlētāju un labāku bullīšu īstenotāju? tāds komandai ir vajadzīgs, arī tāpēc, ka regulārās sezonas gaitā sūri grūti izcīnītie papildlaiki, atšķirībā no play off, beigsies manāmi ātrāk un nāks kārta pēcspēles metieniem. arī tāpēc, ka Aleksandrs Ņiživijs ir īsts dinamietis kā veiksmēs, tā neviksmēs.

Roberts Petrovickis (Robert Petrovicky). pieredzējušā slovāku uzbrucēja “iesaistīšana” komandā sezonas gaitā bija vērtīgs pienesums kopumā Dinamo komandas cīņassparam un konkrēti centra uzbrucēja pozīcijā. pat kritiskākie eksperti atzīst, ka Petrovickis regulārās sezonas gaitā bija viens no tiem retajiem leģionāriem, kas attaisnojuši uz sevi liktās cerības. tā kā Roberta Petrovicka “iegāde” bija pilnīgi balstīta uz Hosas “vajadzībām” (patronu pienešanu), tad arī Petrovicka nākotne komandā ir skatāma vien Hosas “klātbūtnē”. tiesa, pat ja Hosa paliek Dinamo ierindā, Roberta Petrovicka klātbūtne “tālākajā komandas perspektīvā” neietilpst. “vēl vienu gadiņu kopā ar Hosu” varētu, bet ilgtermiņā raugoties – Roberts Petrovickis (dz. 1973.) ir labākajos gados un līdz ar to neizbēgami tuvojas karjeras noslēgumam. turklāt, kā zina Armands Puče, Petrovickis nemaz neesot “tik lēts”.

Miķelis Rēdlihs. spilgts piemērs latviešu hokejistu progresam Dinamo ierindā. aizraujošs kaujasspars un dinamiskas emocijas ir Miķeļa Rēdliha īpašības, kas uzvelk komandu, aizrauj līdzjutējus un liek paraudzīties “caur pirkstiem” uz dažādām karstgalvībām. jo ir pozitīva sajūta, ka tāds spēlētājs ir mūsējais. jācer, ka to labi jūt arī kluba menedžētāji. iespējams, ka M.Rēdlihs ir tieši tas dinamietis, kurš saņems piedāvājumus arī no kāda cita kluba. apstiprinājumam cipari: 32 punkti (17+15) regulārā čempionāta 56 spēlēs ļauj Miķelim Rēdliham būt otram labākajam vārtu guvējam Dinamo ierindā šosezon; kā arī 1+3 punkti 9 play off spēlēs [31. martā play off statistika labota uz 1+2]. salīdzinājumam pērnsezon (2008./2009.): 17 punkti (9+8) regulārā čempionāta 55 spēlēs un necik punktu izslēgšanas spēlēs. skaitīt pratīs arī tie, kas lūko dabūt “latviešu raķeti” savā komandā. jācer ka Rīgas Dinamo vadība būs ātrāka, ja ne ātrāka – tad pārliecinošāka…

Jānis Sprukts. šīs sezonas labākais piespēļu “iedalītājs” Dinamo ierindā šķiet pa īstam atraisījās uz sezonas otro pusi, tāpat kā visa komanda. kombinācijā ar Karsumu centra uzbrucēja Jāņa Sprukta darbība, šķiet, bija palikusi vēl bīstamāka. pretiniekiem galvassāpes izraisīja Sprukta darbības mazākumā – viņš prot pieturēt ripu, aizskriet līdz pretinieka vārtiem, piespēlēt ļoti sarežģītos apstākļos un dažkārt iemest. par šādu mazākuma laika “nosišanu” varētu sapņot katras komandas treneris. statistikai: ar regulārās sezonas gaitā sakrātajiem 36 punktiem (11+25; 53 spēlēs) Sprukts dala 2./3. vietu ar Ņiživiju komandas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā. vēl arī 1+3 punkti play off 9 spēlēs [31. martā play off statistika labota uz vēl labāku 1+4]. runā (piemēram sportaavize.lv A.Pučes personā), ka Spruktam ir līgums ar Dinamo arī uz nākamo sezonu. tas priecē.

P.S. par Dinamo aizsardzību un vārtsardzību ieraksti sekos.

info ieskatam:

• Dinamo spēlētāju statistika 2009./2010. g. regulārajā čempionātā – skatīt tepat
• Dinamo spēlētāju statistika 2010. g. play off-ā – skatīt tepat
• Dinamo spēlētāju “vērtējums” pēc čempionāta pirmajām 14 spēlēm – skatīt tepat
• Dinamo spēlētāju “vērtējums” regulārā čempionāta vidū – skatīt tepat
• Dinamo Juniors spēlētāju statistika BAČ – skatīt tepat

[Ģirta Ankipāna, Roberta Bukarta, Laura Dārziņa, Marsela Hosas, Mārtiņa Karsuma un Miķeļa Rēdliha fotoattēli fiksēti 2009./2010. g. sezonas gaitā; visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]