Tēvi un dēli Latvijas hokejā

Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.

Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.

Leonīds un Kirils Tambijevi

Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa  dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.

Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.

Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.

Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).

Aleksandri Kerči I, II

Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.

Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.

Aleksandrs un Romans Semjonovi

Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.

Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.

Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.

Artis un Rodrigo Āboli

Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).

Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.

18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.

Vladimirs un Georgs Golovkovi

“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi.  Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.

Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.

Andrejs un Ruslans Ignatoviči

Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).

Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.

Andrejs un Vadims Maticini

Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).

Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.

Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).

Juris un Edgars Opuļski

Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.

Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.

Aigars un Frenks Razgali

Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.

Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.

P.S.

Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.

[(1) Leonīda Tambijeva foto avots: atlant-mo.ru; (2) Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com; (3) Aleksandra Kerča-vecākā attēla avots: tradingcarddb.com; (4) Romana Semjonova foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (5) Arta un Rodrigo Ābolu foto avots: hokejablogs.lv; (6) Georga Golovkova foto avots: facebook.com (Marc Joyal); (7) Ruslana Ignatoviča foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; (8) Andreja Maticina foto avots: severstalclub.ru; (9) Edgara Opuļska foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (10) Frenka Razgala foto autors: Ruslans Antropovs.]

Galviņa debija, mūsējie Zviedrijā un zviedru hokejs Laviņa vērtējumā

GUNTIS GALVIŅŠ ar uzvaru ir debitējis Zviedrijas stiprākās līgas (SHL) kluba AIK krāsās, un tas šosezon jau ir trešais Latvijas hokejistu mēģinājums nostiprināties zviedru elites čempionāta kluba sastāvā. Šosezon jau pamēģināja Jēkabs Rēdlihs un Edgars Kļaviņš. Kā mūsējiem ir veicies Zviedrijas elites līgā? Bet, kas vispār ir zviedru elites hokejs, atbild RODRIGO LAVIŅŠ.

Jau tradicionāli par vienu no stiprākajiem Eiropas hokeja čempionātiem tiek uzskatīta Zviedrijas stiprākā līga, kas 2013. gadā ieguva nosaukumu SHL (Svenska hockeyligan), bet iepriekš bija pazīstama kā Elitserien. Tagad tās ir 12 vienības, kas izspēlē regulāro sezonu, no kuras sešas stiprākās garantē vietu izslēgšanas spēlēs. Bet vēl četras (7.-10. vietu ieņēmēji) pacīnās par atlikušajām divām vietām play off-ā. Savukārt regulārās sezonas divas vājākās komandas pēc tam ir spiestas “aizstāvēt godu” kvalifikācijas turnīra (Kvalserien) ietvaros, kur kopā ar stiprākajām zviedru otrās līgas HockeyAllsvenskan komandām sacenšas par vietu elitē nākamajā sezonā. Jāpiebilst, ka rotācija starp abām līgām ir diezgan ierasta. Piemēram, daži vēl neseni elites čempioni tagad spēlē otrajā līgā.

Uz Zviedriju!

Pēc tam, kad “dzelzs priekškars” zuda un Latvijas hokejistiem pavērās iespēja un nepieciešamība izbaudīt leģionāru gaitas ārvalstu čempionātos, Zviedrija kļuva par diezgan cerētu mērķi. Tomēr Zviedrijas stiprākajā čempionātā ne vienmēr ir varēts nostiprināties. Līdz šim kopumā 12 mūsējie hokejisti ir spēlējuši zviedru hokeja elitē. Turklāt četri no viņiem tikai dažas spēles – t.i., mazāk par 20. Tagad Galviņu ieskaitot, Zviedrijas virslīgā ir spēlējuši 13.

Vislielākais Latvijas spēku “sabiezējums” Zviedrijas stiprākajā līgā fiksēts 2000./2001.g. sezonā, kas zviedru elitē uzspēlēja 4 mūsējie sportisti – Aleksandrs Beļavskis (augstāk pa labi novietotā attēlā), Viktors Ignatjevs, Sergejs Naumovs un Aleksandrs Semjonovs. Salīdzinoši paprāva Latvijas hokejistu brigāde zviedru elitē uzspēlēja pēdējā sezonā pirms KHL izveides (2007./2008.) – aizsargi Rodrigo Laviņš, Krišjānis Rēdlihs un Atvars Tribuncovs, kuri jau nākamajā sezonā stiprināja jaunizveidotās Rīgas Dinamo aizsardzības ierindu.

Tribuncovs un Kļaviņš kā izņēmumi

Pēc KHL izveides Latvijas hokejistu ne īpaši lielā plūsma Zviedrijas stiprākā čempionāta virzienā apsīka. Bija tikai daži izņēmumi. Pirmās KHL sezonas (2008./2009. ) gaitā Rīgas Dinamo šķīrās no Atvara Tribuncova, un viņš sezonu pabeidza sev jau salīdzinoši ierastajā zviedru elites čempionātā. Pēc tam 3 sezonas tur nenonāca neviens mūsējais.

2012./2013. g. sezona nesa patīkamu pārsteigumu – Zviedrijas galvenajā hokeja līgā no šīs valsts junioru čempionāta izsitās Zviedrijas jauniešu komandās jau vairākus gadus spēlējušais latviešu uzbrucējs Edgars Kļaviņš (līdzās pa labi novietotā attēlā), kurš tās sezonas gaitā AIK sastāvā sakrāja 30 spēles, 5 rezultativitātes punktus un pozitīvu lietderības koeficientu (+5). Diezgan pieklājīgi debijai vēl juniora (U-20) vecumā.

“Neieņemamā” Zviedrija

Jaunā 2013./2014. g. sezona sākās cerīgi. SHL čempionāts startēja ar diviem mūsējiem – Kļaviņu un aizsargu Jēkabu Rēdlihu. Tomēr Edgars Kļaviņš SHL čempionātā šosezon ir aizvadījis tikai 6 spēles, bet lielāko daļu ārpusē – AIK kluba junioru vienībā, kā arī “aizdots” zviedru otrās (HockeyAllsvenskan) un trešās līgas (Division 1) komandām. Savukārt Jēkabs Rēdlihs (zemāk pa labi novietotā attēlā) pirms pārbaudes laika līguma nepagarināšanas MODO Hockey sastāvā uzspēja aizvadīt tikai 4 spēles.

Tagad uz regulārās sezonas beigu akordiem tas pats Kļaviņa pārstāvētais AIK klubs ir parakstījis latviešu aizsargu Gunti Galviņu, kurš jau ilgāku laiku pēc atbrīvošanas no KHL vienības Jugra bija bez darbavietas. AIK šobrīd ierindojas 12. (pēdējā) vietā SHL čempionātā, un pat ja neiekļūst izslēgšanas spēļu “zonā”, pastiprinājumam ir nozīme, ja to izmanto SHL kvalifikācijā, cīnoties par palikšanu augstākajā sabiedrībā.

Mūsu rekordi zviedru elitē

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordu zviedru elitē 2000./2001. g. regulārajā sezonā ir iezīmējis uzbrucējs Aleksandrs Beļavskis, kurš IF Björklöven ierindā 48 spēlēs tika pie 40 punktiem (21+19). Dalītā 2./3. vietā ar 27 punktiem ierindojas tas pats Beļavskis ar sniegumu citā sezonā un uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs, kurš uzspīdēja jau minētās IF Björklöven komandas sastāvā 1998./1999. g. sezonā. Rezultatīvākais Latvijas pilsonības aizsargs pie zviedriem viņu elitē ir bijis Atvars Tribuncovs; viņam 2007./2008. g. regulārajā sezonā MODO Hockey sastāvā sakrājās 12 punkti (3+9) 33 spēlēs. Tribuncovam arī lietderības rekords starp mūsu aizsargiem (+4). Vārtsargu rekordu pretendents ir tikai viens – Sergejs Naumovs, kurš pie zviedriem elitē aizvadīja nepilnas divas sezonas. Rekordu zviedru stiprākās līgas izslēgšanas spēlēs mūsējiem ir stipri pamaz, jo play off-os ir cīnījušies tikai četri Latvijas hokejisti.

Visilgāk no mūsējiem zviedru elitē ir spēlējuši 3 mūsējie – Beļavskis, Laviņš un Tribuncovs. Viņi tur aizvadījuši pa četrām dažāda spēļu apjoma sezonām. Lielākais mūsu “ilgdzīvotājs” zviedru elitē ir tieši Rodrigo Laviņš, kuram regulārās sezonas un izslēgšanas spēļu summā fiksētas 148 spēles. Attiecīgi arī Rodrigo Laviņam daži jautājumi par Zviedrijas elitē spēlēto hokeju.

LAVIŅŠ: “ZVIEDRI JŪTAS KARAĻI HOKEJĀ”

Jautājums: Vairākas sezonas esi spēlējis Zviedrijas elitē, dažādos klubos. Kā Tu kopumā varētu raksturot Zviedrijas elites līgas spēlēto hokeju?

Rodrigo Laviņš: Uzreiz pateikšu, ka ir krasa atšķirība starp somu un zviedru hokeju. Daudziem liekas, ka skandināvi spēlē kaut kur vienu hokeju. Bet tie ir divi atšķirīgākie hokeji, ko spēlē somi un ko zviedri. Ja ņem salīdzinājumā ar KHL, tad Zviedrijā arī sava specifika. Es pat teiktu – Zviedrijā ir grūtāk spēlēt nekā KHL. KHL ir vairāk improvizācijas. Zviedrijā [hokejs ir] diezgan pragmatisks, balstīts uz taktiku, un tur kārtīgi seko trenera norādītajam zīmējumam. Tas hokejs ir ļoti sakārtots, ļoti pārdomāts; viņi ir vieni no vadošajiem speciālistiem taktiskajā jomā.

Protams, viņi ir tehniski un fiziski ļoti labi sagatavoti. Zviedru spēlētāji ir masīvi, masīvāki kā somi, piemēram, vai – kaut vai latvieši. Viņi ir lieli augumā, tātad tur ir spēka spēle. Neteiksim, ka spēka spēle tur [zviedru elitē] ir vairāk nekā tai pašā Somijā, bet tur [zviedru elitē] ar ripu kādu apvest vai iziet vienatnē [pret vārtsargu] ir ļoti grūti. KHL-ā vispateicīgāk ir tādā ziņā, ka te ir radošāks hokejs, interesantāks. Te tev neviens nedos, negrūdīs mugurā, vienkārši netaisīs spēka paņēmienu, ja tas nav nepieciešams. Zviedrijā spēka paņēmiens būs noteikti – vai nu tas ir nepieciešams vai nav. Vienkārši tā vajag.

Vēl pateikšu vienu lietu – organizatoriskajā ziņā tur viss ir, es domāju, daudz augstākā līmenī nekā KHL. Skandināviem tas ir – viņi skatās kā ir NHL un viņi cenšas to visu atkārtot, cik nu tas budžets atļauj. Ģērbtuvēs viņiem viss ir, varbūt ne tas jaunākais un vai ne tas smukākais. Bet viņiem ir viss nepieciešamais, kas profesionālam hokejistam vajadzīgs.

Pēc tam, kad 2013. gadā Zviedrija uzvarēja pasaules čempionātā, viens no zelta medaļu ieguvējiem – Daniels Sedins zviedru hokeju raksturoja kā garlaicīgu hokeju. Piekrīti tam?

Zviedri rādīja visneinteresantāko hokeju pēdējo desmit gadu laikā, bet viņi to zeltu izcīnīja. Ar garlaicīgāko hokeju viņi to zeltu dabūja. Domāju, ka daudzi būtu priecīgi ar garlaicīgu hokeju dabūt zeltu. Jā, es pilnīgi piekrītu – spēlēt Zviedrijā ir grūtāk, bet nudien nav interesantāk kā, teiksim, KHL, jo šeit ir daudz interesantāk un radošāk – tu vari vairāk domāt un kaut kā izpausties.

Vai Tev pašam bija viegli pielāgoties zviedru hokejam? Kas Tev nāca tā vieglāk, kas – grūtak?

Nebija viegli, tur psiholoģiski arī nav viegli, jo tur viss ir labi, viss ir… Tonis netiek nekad pacelts, viss ir savos rāmīšos, un pie tā pierast arī dažreiz ir grūti. Liekas, ka tev ir kādu piecu spēļu sērija zaudēta, un tad tur vajadzētu būt – lidot miskastēm pa gaisu un pudelēm ģērbtuvē, bet tur nekas tāds īpašs nenotiek. Tur viss ir mierīgi, apdomīgi, iet padzert kafiju un aprunājās.

Jau raksturoji zviedru hokeja saimniecību ka tādu paraugu. Tā vienmēr ir bijis?

Es domāju ka jā, un tā arī būs. Mums vispār jāņem paraugs no zviedriem, no somiem, es uzskatu. No somiem – it sevišķi. Kā mazas valsts ar labu hokeju, sakārtotu organizatorisko vidi tā, ka [viņus] apsteidz tikai NHL, jo viņiem ir vairāk līdzekļu.

Kas Tev pašam ir tie spilgtākie iespaidi no šīm sezonām Zviedrijā? Patīkamākās atmiņas?

Brynäs komandā ar Niklasu Bekstrēmu, kad viņš bija vēl jaunais, spēlējām kopā un bija interesanti. Un tad vēl bija veterāns 42-gadīgs Tomijs Hedins [Tommy Sjödin]. Vārtsargs Juhans Holmkvists – spilgta personība. Man palicis atmiņā tas gads [2005./2006.], diezgan veiksmīgs. Play off-os kaut gan pirmajā raundā zaudējām, bet bijam tuvu tam, lai tiktu tālāk. Arī ļoti spilgta personība zviedru hokejā man bija treneris Leifs Borks. Viņš ir pazīstams jebkuram zviedram. Tā kā Tihonovs Krievijā. Ļoti interesanta personība. Pēc tās sezonas, kad viņš beidza trenēt hokeja komandu, viņš paņēma [trenēt] futbola komandu.

Tik ļoti vispusīgs?

Es nezinu, bet viņš laikam to var. Viņš ir televīzijas seja, viņš ir avīzes galvenais redaktors, tad viņš ir hokeja treneris, tagad viņš ir futbola treneris, viņš ir viss vienā.

KHL mēdz raksturot kā stiprako līgu Eiropā, Eirāzijā. Vai tas tiešām tā ir, salīdzinot ar zviedru eliti?

Domāju, ka ir, tikai no spēlētāju atlases [vien], dēļ tā, kādas naudas maksā, un visi tiecās uz turieni un, ja kāds grib apšaubīt, tad, es domāju, tā [KHL] noteikti ir stiprākā. Bet tas nenozīmē, ka kāds zviedru klubs nevar uzvarēt kādu KHL klubu. Vienkārši tādi tie apstākļi ir, tas ir ne tikai no spēlētā hokeja, tas ir vispār, no budžetiem. Spēlētāji grib spēlēt KHL, es domāju, arī zviedri. Un nopelnīt naudu.

Cik viegli leģionāram ir iejusties zviedru elitē? Kā tur komanda pieņem, personāls, fani? Stāsta, ka piemēram Čehijā ir ļoti grūti.

Zviedrija principā ir ļoti viegli. Tur ir ļoti pretimnākoši visi – vadība, spēlētāji. Tur pirmais jautājums: kāds viņš ir pēc rakstura, vai viņš iederas kolektīvā? Tas viņiem ir standarts; tur neprasa – vai viņš ir labs hokejists? Ja viņš ir nelabvēlīga persona ģērbtuvē, tad viņš nav tur laipni gaidīts.

Daudzi Latvijas hokejisti, Tavi kolēģi, ir ievilinājušies zviedru tīklos, ilgstoši strādājuši arī kā treneri – Beļavskis, Semjonovs. Kas Tavuprāt vilina Latvijas hokejistus beigt karjeru un turpināt tur? Tā sakārtotība?

Viņi tur spēlēja ilgāku laiku, bērni tur izauga, vide tik pazīstama, un piedāvāja tur trenera darbu. Nedomāju, ka kāds tagad rautos, kurš nav tur spēlējis. Zviedriem ir sava tā vide, un viņi īpaši ārzemniekus nepiesaista; viņi jūtas karaļi hokejā, un viņiem ir savi kadri visās jomās. Beļavskis un Semjonovs ir tur labi pazīstami, novērtēti un tāpēc viņiem piedāvāja darbu. Bet tā no jauna mesties iekšā – tas nav viegli Zviedrijā.

P.S.

Latvijas hokejistu statistika Zviedrijas stiprākajā līgā regulārajās sezonās:

spēlētājs	sezona	klubs	sp.	punkti	+/-
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Beļavskis	1993./94.	IF Björklöven	22	7+11	n/d
	1994./95.	Västra Frölunda HC*	19	2+4	n/d
	1998./99.	IF Björklöven	46	10+17	±0
	2000./01.	IF Björklöven	48	21+19	-19
Aleksandrs Semjonovs	1998./99.	IF Björklöven	48	14+13	-12
	2000./01.	IF Björklöven	46	9+15	-21
	2003./04.	Leksands IF	2	1+0	±0
Edgars Kļaviņš	2012./13.	AIK** (Solna)	30	1+4	+5
	2013./14.	AIK** (Solna)	6	0+0	-1
Andrejs Ignatovičs	2001./02.	Djurgårdens IF	47	3+3	+1
Harijs Vītoliņš	1995./96.	Rögle BK	19	3+2	n/d
Grigorijs Panteļejevs	2001./02.	Södertälje SK	11	4+1	-3
AIZSARGI
Rodrigo Laviņš	1998./99.	AIK** (Solna)	15	1+2	-3
	2005./06.	Brynäs IF	45	5+2	-12
	2006./07.	Brynäs IF	43	0+2	-5
	2007./08.	Södertälje SK	34	0+1	-7
Atvars Tribuncovs	2005./06.	Mora IK	39	4+7	-1
	2006./07.	Färjestad BK	16	1+6	+4
	2007./08.	MODO Hockey	33	3+9	+2
	2008./09.	Skellefteå AIK	9	1+3	+2
Viktors Ignatjevs	2000./01.	Leksands IF	39	0+1	-12
Krišjānis Rēdlihs	2007./08.	Linköpings HC	9	0+0	-3
Jēkabs Rēdlihs	2013./14.	MODO Hockey	4	0+0	+2
Guntis Galviņš***	2013./14.	AIK (Solna)	1	0+0	±0
VĀRTSARGI				Atv. %	GAA
Sergejs Naumovs	2000./01.	Leksands IF	9	88,2%	3.01

2001./02.

Djurgårdens IF

35

90,7%

2.38

–

* Västra Frölunda HC = tagad Frölunda Indians (Frölunda HC).

** AIK lieto arī nosaukumus – AIK IF, AIK Hockey (nejaukt ar Skellefteå AIK).

*** Guntim Galviņam SHL sezona tikko sākusies.

Latvijas hokejistu statistika Zviedrijas stiprākajā līgā izslēgšanas spēlēs:

spēlētājs	sezona	klubs	sp.	punkti	+/-
aizs. Atvars Tribuncovs	2007.	Färjestad BK	9	0+3	-4
	2008.	MODO Hockey	5	0+1	-3
	2009.	Skellefteå AIK	10	0+0	-1
aizs. Rodrigo Laviņš	2006.	Brynäs IF	4	0+2	-2
	2007.	Brynäs IF	7	1+0	-2
vārts. Sergejs Naumovs	2002.	Djurgårdens IF	5	Atv. 88,8%	GAA 2.58
uzbr. Andrejs Ignatovičs	2002.	Djurgårdens IF	1	0+0	±0

–

Papildu info:

• SHL mājaslapa – shl.se
• SHL statistikas sadaļa – shl.se
• Zviedru līgu statistikas lapa – stats.swehockey.se
• Volx Blogs par SHL – volx2.tumblr.com
• Gunta Galviņa debijas spēles (2014-01-16) online pieraksts – shl.se

[Aleksandra Beļavska foto avots: russkije.lv. Edgara Kļaviņa foto avots: hockeysverige.se. Jēkaba Rēdliha avots: allehanda.se. Rodrigo Laviņa foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

“HK Rīga” pamet MHL, lai spēlētu Latvijas Virslīgā?

Tāds priekšstats varēja rasties, Piņķos vērojot Latvijas Virslīgas regulārās sezonas spēli starp Ozolnieki / Monarch un Dinamo Juniors komandām. Zinot Latvijas komandu masveidīgu pārcelšanos prom no MHL B grupas, varētu nebūt pārsteigums.

Tiesa, nekāda jaunatklāta Amerika tā nav. Jau pērnās sezonas izskaņā, kad Virslīgas čempionāts iegāja izslēgšanas spēļu fāzē, “tikai” Juniors (tāds bija komandas nosaukums) stipri papildinājās ar HK Rīga un pat Dinamo spēlētājiem. Toreiz palika pēcgarša, jo SMScredit.lv vīrus neizdevās “paņemt”.

Taču šīs sezonas spēlē “viltotais” Dinamo Juniors sastrādāja 11:3 pret Ozolnieku “vilkiem”. Turklāt spēles rezultāts neliecina par spēles gaitu. Atbilstošāks būtu kāds 17:3 vai 21:3. Iespēju un momentu birums HK Rīga, atvainojiet – Dinamo Juniors, puišiem bija pamatīgs. Un arī spēka tuvāk spēles beigām Dinamo fārmklubam bija vairāk.

Šoreiz arī Dinamo Juniors bija krietni viltotāks par agrāku sezonu gadījumiem. No sastāva tikai divi šosezon bija uzspēlējuši Dinamo Juniors sastāvā – vārtsargs Māris Jučers un uzbrucējs Māris Bičevskis, un tos pašus attiecīgi 26 un 23 gadu vecumā par “junioriem” var saukt stipri nosacīti… Taču fārms paliek fārms, pat ja tā nosaukums ir “mazulīši” vai citādi maigi un mīļi.

Jā, un pārējie – bez kautrēšanās pilns HK Rīga komplekts ar papildspēkiem no Dinamo “lielās” komandas – puišiem, kas MHL-am un HK Rīga sastāvam jau par vecu. Līdzās HK Rīga līderiem  Roberts Bukarts, Mārtiņš Porejs. Arī vēl tikko Rīgas Dinamo sastāvā debitējušie Edgars Siksna un Andris Siksnis. Pat uz treneru postamenta – HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs, bet “oriģinālais” Dinamo Juniors galvenais treneris Vjačeslavs Nazarovs maliņā, tā stipri formāli atrodoties spēlētāju tuvumā. Bet Nazarova asistents Andrejs Ignatovičs – vispār tribīnēs.

Turklāt formālais Dinamo Juniors laukumā devās HK Rīga formastērpos… Bet, jāatkārtojas: fārmklubs, paliek fārmklubs. Zinātāji teic, ka šāda spēle ar HK Rīga dalību vajadzīga, lai puiši drīkstētu pārstāvēt Dinamo Juniors komandu IIHF Kontinentālā kausa spēlēs.

Cita starpā, jo stiprākas komandas piedalās, jo līga un tās līmenis stiprāki. Tomēr intriga, azarts un interese grūti saglabājami šādā vienvirziena hokejā. Vienīgais asumiņš – cik ātri “juniori” iemetīs desmitos, vai Ozolnieki / Monarch dabūs iekšā trešos… Jā, un vēl – vai aizies līdz kautiņam. Jo atsevišķi “vilku” veterāni HK Rīga puišu fiziskajai kondīcijai un dzimstošajai meistarībai pretī varēja likt skarbu vīru spēles stilu un raupjumu, kas, protams, Dinamo jaunatnei negāja pie sirds. Tomēr veselais saprāts triumfēja, un konkrētāki asumi izpalika.

Sausais (statistiskais) atlikums: pa 4 punktiem “junioru” pusē 3 puišiem (Rodrigo Ābolam, Rustamam Begovam un Nikolajam Jeļisejevam), kā arī 3 “junioriem” pa diviem vārtu guvumiem (Kārlim Ozoliņam, Rūdolfam Maslovskim un Deividam Sarkanim). Uz šī fona itin pieklājīgi arī Ozolnieki / Monarch uzbrucēja Aleksandra Kerča-jaunākā divi vārtu guvumi.

P.S. Ir tikai viena “šaurā vieta”. Saskaņā ar Latvijas Virslīgas reglamentu: “Uz katru čempionāta spēli ir atļauts pieteikt piecus spēlētājus, kuri ir vienlaicīgi pieteikti citas valsts čempionātā“. Interesanti, vai lielākā daļa 25. septembrī pret Ozolnieki / Monarch spēlējušo “junioru” bija oficiāli “atteikti” no KHL un MHL komandu pieteikumiem? Neiespējami tas nav, taču KHL un MHL oficiālajās lapās šīs izmaiņas vismaz 25. septembra gaitā nebija atsekojamas.

Ieskatam: Latvijas Virslīgas 2013./2014. g. sezonas reglaments – lhf.lv

[Attēlā: Dinamo Juniors vārtsargs Māris Jučers. Foto fiksēts Dinamo Juniors spēlē pret Kurbads 2013. gada 14. septembrī; foto avots: hkkurbds.lv.]

Dinamo Juniors. Rīga – Kandava – Piņķi

Dinamo saimniecības trešā komanda Dinamo Juniors gatavošanos jaunajai sezonai sāka jau pirms mēneša, jūnija vidū, lokot kāju, roku u.c. muskulatūru Arkādijas parka teritorijā Rīgā. Jūlija pirmajā trešdaļā sekoja Kandavas treniņnometne, bet no 16. jūlija viss turpināsies ar ledu Piņķu hallē. Tā kā nebūs jāspēlē MHL B grupā, būšot vairāk laika mācībām.

Dažu dienu pauzi starp Kandavas nometni un ledu Piņķos „juniori” ir aizpildījuši ar „sausajām nodarbībām” treneru Vjačeslava Nazarova un Andreja Ignatoviča uzraudzībā turpat Arkādijas parkā. Bet ledus treniņi Dinamo Juniors kandidātiem sāksies pamīšus ar saimniecības vecāko jaunatnes komandu HK Rīga, un šis tuvums, jādomā, ka vēl operatīvāku padarīs rotāciju starp abu komandu sastāviem. Jau jūlija divdesmitajos datumos ir paredzētas Dinamo Juniors pārbaudes spēles, kas varētu notikt pret „jaunizcepto” MHL vienību – Sanktpēterburgas Dinamo. Svaigais jaunatnes klubs izveidots sadarbībā ar „gagarinoto” Maskavas Dinamo, par bāzi izmantojot Sanktpēterburgas Forvard jauniešu komandu saimniecību.

Konkurence ir!

Dinamo Juniors kandidātu kopums ir salikts pamatā no divām daļām ar minimālu „piešprici” no malas. Mugurkaulu veido puiši no 2012./2013. g. sezonā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos spēlējušās Juniors vienības un komandas SK Rīga-96, kas aizvadītajā sezonā cīnījās Sanktpēterburgas čempionāta U-17/18 vecuma grupā un arī tepat Latvijas Virslīgā. Vēl ir pa kādam spēlētājam, kuri iepriekšējo sezonu pacīnījušies somu, vācu, zviedru U līgās vai citās komandās Latvijas Virslīgā, U-18 čempionātā, Rīgas čempionātā. Ar komandu trenējas arī ASV bāzētās hokeja skolas Shattuck – St.Mary’s audzēknis Roberts Bļugers (dz. 1998.), kurš treniņos bija arī pie HK Rīga puišiem, un, paredzami, Dinamo Juniors treniņus pametīs, kad būs jādodas uz ASV.

Konkurence par vietu Dinamo Juniors sastāvā esot diezgan sīva. To veido ne tikai ap 30 puišu komplekts, kas gatavojās Kandavā, bet vēl puiši, kuri plāno pievienoties „pa taisno” uz ledus treniņiem. Gaidāmi arī tie puiši, kas tagad iesaukti HK Rīga treniņos, bet neizbēgami tiks nosūtīti pie „junioriem”. Pie Leonīda Tambijeva skraida paprāvs pulks iepriekšējās sezonas Juniors un arī SK Rīga-96 puišu, no kuriem daļa, jādomā, arī paliks HK Rīga ierindā spēlēšanai MHL čempionātā. Piemēram, no SK Rīga-96 pērnā sastāva uz HK Rīga treniņiem iesaukti tādi jaunie (dz. 1996.) hokejisti kā uzbrucēji Rodrigo Ābols, Kirils Galoha, Frenks Razgals, Gatis Sprukts, aizsargi Kristaps Jākobsons un Jānis Puriņš, kurš jau bijis atpakaļ Dinamo Juniors treniņos Kandavā. HK Rīga sastāvs, protams, ir ierobežots un spēļu prakse puišiem būs nepieciešama. Tādēļ pēc treniņiem pie Tambijeva pie „juniora” nonākušie tikai pastiprinās rīvēšanos par vietu sastāvā.

„Ir diezgan daudz spēlētāju, tāpēc (izcīnīt vietu sastāvā) nebūs baigi viegli,” spriež Dinamo Juniors kandidāts – uzbrucējs Augusts Ričards Veidenbaums, piebilstot, ka konkurence nāk tikai par labu. Kas ir tie elementi, kuros jāpieliek un sevi jāpierāda 1996. gada komandas puišiem, lai tiktu sastāvā? „Fiziskā sagatavotība un ātrums. Pagājušajā sezonā, kad mums (SK Rīga-96) bija savstarpējas spēles (pret Juniors), varēja just ātrumu atšķirību. Varbūt nedaudz lēnāki esam, bet ir kur tiekties,” secina aizsargs Roberts Vīksna.

Savukārt „vecajiem junioriem”, kuri jau 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja Juniors sastāvā (galvenokārt dz. 1995.), ir vēl papildu funkcija. „Mūsējais darbs Juniorā ir – palīdzēt jaunajiem puišiem saprast, ko no viņiem grib sagaidīt treneris. Pagaidām (grūtības ar saprašanu) nav bijušas, bet uz ledus redzēsim,” tā uzbrucējs Jegors Samofalovs.

Nazarova stils

No SK Rīga-96 sastāva ienākušajiem Dinamo Juniors kandidātiem ir jāpielāgojas galvenā trenera Vjačeslava Nazarova piekoptajai treniņu praksei. „Domāju, ka komanda labi gatavojas, tikai pašam ļoti neveiksmīgi sanāca – sākās muguras problēmas, un gandrīz pusi no nometnes nogulēju gultā. Savādāk ir tas, ka treneris Nazarovs lielu uzmanību velta taktikai un veiklībai. Tagad negājām tik daudz uz zāli, bet daudz pievilkāmies, atspiedāmies un uz līdztekām strādājām. Nebija arī tik daudz skriešanas cik citus gadus,” secina uzbrucējs Jēkabs Birzulis.

Dinamo Juniors treniņnometnē traumā iedzīvojās aizsargs Pāvels Spirins, kurš nu jau ir atkopies un plāno drīzumā kāpt uz ledus. „Nometnē biju trīs dienas, bet, nu, viegli tur nebija,” tā P. Spirins. Kā grūtāko vingrinājumu Dinamo Juniors puiši nosauc barjeras. Karstums treniņu darbu nekavējot, bet jūtams gan esot.

Vairāk laika mācībām un treniņiem?

Jau oficiāli paziņots, ka Juniors komanda vairs nestartēs MHL B grupas čempionātā, un tā „rebrendēta” ar nosaukumu Dinamo Juniors dalībai Latvijas Virslīgā. Šī izmaiņa raisījusi dažādas sajūtas, tomēr „juniori” šajā faktā saskata virkni pozitīvu šķautņu – iegūšot skola un treniņu process. „No vienas puses, pietrūks izbraukumu, jo gribas uzspēlēt pret Krievijas komandām un dabūt lielāku spēļu praksi, bet, no otras puses, pietiks vairāk laika treniņiem un nebūs jākavē skola,” spriež Jēkabs Birzulis. Vai nav nedaudz vilšanās, ka jaunajā sezonā vairs nebūs MHL? „Protams, kopā ar MHL B sanāktu vairāk spēļu, bet man personīgi nav vilšanās. Varēs veltīt nedaudz vairāk laika skolai,” tā Roberts Vīksna. Jāatgādina, ka Dinamo Juniors pamatmasu veidojošajiem 1995. un 1996. gadā dzimušajiem puišiem nākamajā mācību gadā „jāizcīna” vidusskolas 11.-12. klases.

Bet paralēli tam – ir arī savi mērķi un uzdevumi hokejā. Sākot ar tikšanu Dinamo Juniors pamatsastāvā, turpinot ar labu sezonu un nonākšanu Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā.

Spēlētāji Dinamo Juniors treniņnometnē Kandavā 2013. g. 1.-10. jūlijā (iespējami precizējumi un korekcijas):

spēlētājs	dz.	2012./2013. g. sezonā
UZBRUCĒJI
Dāvis Birzulis	1994.	Sāga (RAMH = Rīgas čempionāts)
Jēkabs Birzulis	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Bļugers	1998.	Shattuck – St.Mary’s Bantam (U-15; ASV)
Ruslans Ignatovičs	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga); HK Rīga (MHL)
Dmitrijs Komarņickis	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Vladislavs Koniševs	1994.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Roberts Līcītis	1995.	trenējies ar Eisbären Juniors Berlin U18 (DNL = Vāciijas U-18 1.)
		un FASS Berlin (Oberliga = Vācijas 3.)*
Kristaps Namiķis	1995.	Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga)
Pēteris Priediņš	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Marians Purmalis	1996.	HS Rīga U18 (Latvijas U-18)
Aleksandrs Pušnovs	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Romans Romašovs	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Jegors Samofalovs	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Oļegs Šišļaņņikovs	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Augusts Ričards Veidenbaums	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Romans Vitkalovs	1994.	Jeppis Hockey II (III-divisioona = Somijas 5.)
AIZSARGI
Toms Bernhards	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Roberts Ernests Goldmanis	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Vadims Grušas	1995.	HS Rīga U18 (Latvijas U-18); HS Rīga/Prizma II (Latvijas Virslīga)
Linards Kaktabulis	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Jānis Puriņš	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Arvis Purviņš	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Ivars Ruģelis	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Ričards Simsons	1995.	Hamburger SV U20 (Junioren Bundesliga = Vācijas U-20/21 1.);
		Jeppis Hockey II (III-divisioona = Somijas 5.)
		IK Kronan U18 (B-nuorten Suomi-sarja = Jr. B Suomi-sarja = Somijas U-18/19 3.)
Pāvels Spirins	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Vīksna	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Zemnieks	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
VĀRTSARGI
Salvis Balandīns	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Kristiāns Čopejs	1995.	Hedemora SK J18 (J18 Division 1 = Zviedrijas U-18 3.)
		Hedemora SK J20 (J20 Elit = Zviedrijas U-20 2.)
Guntars Reiss	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)

–

* Uzbrucējs Roberts Līcītis 2012./2013. g. sezonā trenējies ar Vācijas DEL līgas kluba Eisbären Berlin sistēmas komandām, bet oficiālas spēles nav aizvadījis. Komandās jau bijušas aizņemtas leģionāriem paredzētās vietas; bet „guvu ļoti augstu treniņu kvalitāti,” tā R.Līcītis.

Ieskatam:

• Juniors spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā: tepat
• SK Rīga-96 spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga
• Inbox.lv ledus halles noslodze – inboxledushalle.lv
• Par Sanktpēterburgas Dinamo komandas izveidi dalībai MHL – hc-forward.ru; mhl.khl.ru

[Attēlā: Juniors vienības ierinda 2012. gada rudenī;  foto avots: lhf.lv.]

Krievijas hokeja apskāvienos arī Liepājas Metalurgs. Vajag vai nevajag?

Pirmdien, 23. jūlijā Liepājas Metalurgs ledus halli un saimniecību inspicēja MHL delegācija, kas atzina redzēto esam par gana labu startam MHL čempionātā. Liepājas Metalurgs jaunatnes komandai ir iedalīta vieta MHL B grupā, kur pērnsezon jau cīnījās divas komandas no Latvijas – Prizma-Rīga un Juniors, kas ir Dinamo sistēmas otrā jauniešu komanda. MHL galvenajā čempionātā joprojām paliek HK Rīga.

2011./2012. g. sezonā MHL B grupas čempionātam tā organizatori prata „pielauzt” 19 komandas, kas pēc teritoriālā principa bija saskaldītas 3 divīzijās – faktiski apakščempionātos. Divīziju ietvaros tika aizvadītas 32 – 36 regulārā čempionāta spēles, un tikai izslēgšanas spēlēs 16 stiprākās vienības varēja aptvert par savu divīziju plašāku ģeogrāfiju. Abas Latvijas komandas ietrāpījās Rietumu divīzijas 7 komandu starpā, kur iegadījās arī kaimiņi – Lietuvas komanda. Prizma-Rīga līdz izslēgšanas spēlēm netika, bet Juniors pirmo kārtu pārvarēja, izsitot relatīvi stiprāku pretinieku – Viļņas Baltica vienību. Play off otrajā posmā – ceturtdaļfinālā – „junioriem” gan nācās piekāpties. MHL B grupas čempionāta kopvērtējumā 19 komandu konkurencē Juniors ieņēma 8. vietu, bet Prizma-Rīga – 17. vietu.

Krievijas hokejs kā magnēts

Jaunās, 2012./2013. gada, sezonas pilns MHL B grupas dalībnieku saraksts un spēļu kalendārs oficiāli vēl nav izsludināts, bet jau no informācijas drumstalām ir noprotams, ka MHL B grupa paplašinās un plāno pārstrukturēties četrās reģionālajās divīzijās. Pirms sezonas ar MHL B grupas komplektāciju bija veicies grūti, jo KHL/VHL/MHL organizācijai „pretojās” opozīcija, kas neatbalstīja jauno hokeja organizatoru aktivitātes, budžeta plānus un arī konkrētos pārstāvjus. Faktiski, uz agrākās Krievijas 1. līgas „organisma” pamata veidotā MHL B grupa savā pirmajā sezonā nebija tik skaitliska, cik sākotnēji plānoja tās veidotāji. Virkne komandu palika Krievijas reģionālajos čempionātos un arī Krievijas Hokeja federācijas jaunizveidotajā RHL – Krievijas Hokeja līgā.

Ar Latvijas hokeja superkomandas Dinamo izveidošanu un tās iekļaušanos Krievijas hokeja apritē arī daļa Latvijas jauniešu hokeja pamazām pārvietojas uz Krievijas ledus laukumiem. Kopumā tas, ka Latvijas jauniešu komandas „siro” pa tuvākajām ārzemēm, nav nekas jauns. Joprojām turpinās pārorientācija no Baltkrievijas hokeja saimniecības, kur vairākus gadus kauju praksi guva Dinamo fārmklubi baltkrievu ekstralīgā, SK Rīga un Liepājas Metalurgs jauniešu vienības attiecīgo vecumu jauniešu līgās; ir bijuši arī citi dažāda izmēra projekti. Tagad hokeja „jaunā ārpolitika” orientēta uz austrumiem. Divas sezonas pēc Dinamo komandas starta, 2010. gadā, Krievijas MHL-ā tika integrēta HK Rīga, vēl pēc sezonas – arī Juniors, Prizma-Rīga MHL B grupā un trīs vecumu SK Rīga komandas – Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā. Viena no šīs pārkārtošanas pamattēzēm ir pieņēmums, ka hokejā jebkādi krievi ir spēcīgāki par jebkuriem latviešiem vai baltkrieviem.

Liepājas jaunais kurss

Tagad arī Liepājas Metalurgs savu jaunatnes komandu „ģērbj” MHL B grupai, liekot „likmes” uz austrumu hokeja gudrībām un cenšoties motivēt Liepājas jaunatni ar, cerami, augstāku hokeja līmeni. Tāds tas tiek sagaidīts no MHL B grupas čempionāta. Bet ar ko salīdzinot? Cik saprotams, tad Liepājas Metalurgs U18 komanda varētu tikt nocelta no trases Baltkrievijas Junioru (U-18) līgā, prognozējami vismaz daļai puišu paliekot Liepājas komandā Latvijas Virslīgā. Jāpiebilst, ka liepājnieku jaunākās vienības līdz šim startēja arī Lietuvas čempionātos…

Liepājas MHL vienība jaunajai sezonai gatavojas pilnā sparā, sestdien, 21. jūlijā, ir aizvadīta pārbaudes spēle ar MHL-istiem Juniors un piektdien, 27. jūlijā, Liepājā plānota vēl viena. Sastāvu veido pamatā Liepājas Metalurgs saimniecības jaunatne, bet ir arī pa kādam papildinājumam „no malas”. Piemēram, vismaz pagaidām Liepājas MHL vienības sastāvu papildina uzbrucēji Raimonds Upenieks (1992.), kurš uzspēlējis HK Rīga ierindā MHL galvenajā čempionātā un arī Juniors ierindā Latvijas Virslīgā, un arī, piemēram, Artūrs Birstiņš, kurš aizvadīto sezonu pacīnījās čehu HC Most saimniecībā – pieaugušo komandā Čehijas otrajā stiprākajā līgā un arī junioru vienībā.

„Meču” puiši ir pozitīvi noskaņoti par spēlēšanu MHL B grupā; dominējošais noskaņojums – „labāk jau kā Virslīgā viennozīmīgi”. Tiesa, šis pieņēmums vairāk balstīts cerībās, nevis reālā pieredzē, kuras vairumam liepājnieku MHL ledus laukumos nav. Līdzšinējie secinājumi ir veidojušies no spēlēm pret Juniors un Prizma-Rīga (Latvijā oficiāli – HS Rīga/Prizma) komandām Latvijas Virslīgā. Jāatgādina, ja ne „juniori”, ne „prizmieši” vismaz pērn nebija starp MHL B grupas stiprākajām komandām. Ja abu vienību sniegums jāsummē, tad tas bija zem līgas vidējā un tuvāk tabulas lejai nekā augšai.

Piemēram, liepājnieku uzbrucējs Regnārs Kaļinovskis (1993.), kurš pērn uzspēlēja Liepājas Metalurgs versijās Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgā, prognozē, ka MHL B grupas pieredze varētu būt noderīga. Liepājnieki nebūšot švakākie MHL B grupā. „Mēs esam komanda. Diezgan labi pamati tiek ielikti tieši vasarā; esam fiziski spēcīgi,” Regnārs Kaļinovskis nosauc liepājnieku stiprās puses. Bet viss pa īstam būšot redzams, kad sāksies sezona.

Turpinājumam briest arī Prizma-Rīga un Juniors

Īsi pirms MHL amatpersonu vizitācijas – 23. jūlijā – ledus treniņus ir uzsākusi Prizma-Rīga vienība. Visas formalitātes dalības turpināšanai MHL B grupā vēl neesot nokārtotas, bet lieta uz to virzoties. Uz pirmo treniņu bija ieradies paprāvs pulciņš, 6 vārtsargus ieskaitot. No pērnā Prizmas MHL komandas sastāva: vārtsargi Ints Bikars (1992.), Jānis Liepa (1993.), Raivis Turks (1993.); aizsargi Livars Lāns (1993.), Oskars Stepans (1994.), Edvards Zariņš (1991.); uzbrucēji Rolands Dietlavs (1992.), Edgars Dzirkalis (1993.), Mikus Hermanis (1993.), Ralfs Melders (1993.), Aigars Pauče (1993.), Filips Plostnieks (1994.), Daniels Riekstiņš (1994.), Kristaps Riekstiņš (1993.), Eduards Zēniņš (1993.). Sausajos treniņos pēc operācijas atkopjoties arī aizsargs Krists Apsītis (1994.). Pleca traumu ārstē arī līdz šim vienīgais Prizmas MHL vienības leģionārs – aizsargs Evgeny Nylund (1994.), kurš komandas sastāvā būšot. Iespējams, drīzumā treniņos ieradīsies vēl pa kādam „pērnajam” Prizma-Rīga spēlētājam.

Tomēr daļa pērnā Prizma-Rīga MHL sastāva ir „tālēs zilajās” – vieni pārauguši MHL noteikto U-22 slieksni (t.i. 1990. gadā dzimušie – Ančs, Uzraugs), citi nolēmuši meklēt laimi ārvalstīs, trešie arī pabeiguši savu sportista karjeru. Toties ir papildspēki – Prizmas saimniecības jaunieši, kas pērn jau uzspēlēja arī HS Rīga/Prizma sastāvā Latvijas Virslīgā un/vai HK Prizma/HS Rīga U18 komandā Latvijas U-18 līgā. Ir arī daži papildinājumi no citām Latvijas hokeja saimniecībām, un pat būšot leģionāri. Un atkal jāsaka tomēr – virkne Prizmas puišu meklē darbu ārpus MHL B grupas, to argumentējot ar līgas nepietiekamo līmeni…

Arī Dinamo piramīdas trešais stāvs no augšas – Juniors – ir laicīgi sācis gatavošanos jaunajai sezonai. Daži pērnā sastāva puiši pēc CHL drafta ir palaisti uz Kanādu, daži – iefiltrējušies „otrajā stāvā” – HK Rīga, bet daļa turpina sagatavošanos turpat Juniorā. Toties komandas papildinājumi ir 1995. gadā dzimušie puiši, kas 2011./2012. g. sezonu cīnījās SK Rīga-95 komandā, kas savu varēšanu rādīja Sanktpēterburgas atklātā čempionāta U-17 grupā un arī Latvijas Virslīgā. Nākamsezon SK Rīga-95 komandas nebūšot – tā faktiski ieplūst Juniorā, bet SK Rīga-95 treneri Vjačelavs Nazarovs un Andrejs Ignatovičs nonākuši pie Juniors stūres Aigara Ciprusa un Aigara Razgala vietā.

Vajag vai nevajag?

It kā jau, raugoties šauri, jo vairāk Latvijas komandu MHL B grupā, jo labāk/lētāk no šīs līgas teritoriālās izspēles principa – liela daļa izbraukumu paliek tepat Latvijā. Ārpus Latvijas esošie izbraukumi, vidēji rēķinot, būtu tālāki, bet retāki, un, iespējams, izdevumu un attālumu summā nebūtu īpaši dārgāki par Baltkrievijas tūrēm. Arī vieskomandām, ja prātīgi veido kalendāru, tas varētu būt gana izdevīgi un vienai reizei salīdzinoši tepat: Rīga – Piņķi – Liepāja.

Tomēr pro-Krievijas hokeja virzītāju opozicionāri Latvijā, nemaz neskaitot patriotiskas runas un Krievijas draudzības risku analīzi, atgādina: kāda tad īsti ir jēga un labums no jaunatnes komandu starta MHL B grupā? Vai Liepājas Metalurgs, Juniors un Prizma-Rīga nevarētu savā starpā uzspēlēt arī bez MHL starpniecības?

Lasāmvielai vēl:

• MHL darba grupa inspicē Liepājas Metalurgs saimniecību un atzīst par labu esam (2012-07-23) – mhl.khl.ru
• Vēl viena Omskas komanda startēs MHL (t.sk. par MHL B grupas aktualitātēm; 2012-07-11) – mhl2.khl.ru
• Par MHL B grupas paplašināšanu (2012-04-27) – championat.com
• Prizma-Rīga sniegums un spēlētāju statistika 2011./2012. g. MHL B grupas čempionātā: tepat
• SK Rīga-95 sniegums un statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat

[Foto: Aigars Prūsis.]

Latvijas U izlašu “selekcijas stacija” Nr…

dziesmas vārdu “gadi skrien kā stirnas” aktualitāte, protams, ir atkarīga, no kuras gadu puses skatās. bet fakts paliek fakts: nav aiz kalniem tas brīdis, kad SK Rīga-95 puišiem būs jāpapildina kā Juniors un HK Rīga rindas, ja tādas būs, un jāuzrāda sava varēšana Latvijas U-18 un U-20 izlasēm. kā sokas Latvijas vecākajai komandai Sanktpēterburgas čempionātā un jaunākajai komandai Latvijas Virslīgā? P.S. abos gadījumos runa ir par SK Rīga-95.

“nav tik melns kā mālē”

Sanktpēterburgas atklātās meistarsacīkstes jauniešiem ir izrādījušās mazāks bubulis nekā liecināja dažu “speciālistu” prognozes un brīdināja spriedumi, ka nav jābrauc uz S-Pēterburgu, lai “dabūtu pa muti”. Latvijas jauniešu komandām ir bijusi arī veiksmīga dalība turnīros Krievijā, taču pesimistisku “ceļa kāju” noteica dažu Latvijas jauniešu komandu ne pārāk veiksmīgie starti pirmssezonas turnīros Krievijā. neskatoties uz to, Latvijas komandas jaunajos kaujas laukos cīņas ir aizsākušas pieklājīgi.

SK Rīga-95 vienība 8 spēlēs ir zaudējusi tikai vienreiz un divreiz saražojusi neizšķirtu, ar ko pietiek 4. vietai (no 10) savā vecuma grupā. ar piebildi, ka tabulā augstākās vietās esošām komandām ir aizvadīts vairāk spēļu. SK Rīga-96, attiecīgi 1996. gadā dzimušo grupā, ir startējuši neitrālāk – 11 spēlēs 5 uzvaras un 6 zaudējumi, kas dod 5. vietu (no 9 komandām). visveiksmīgākais starts ir izdevies jaunākajai komandai SK Rīga-97, kas 10 spēlēs nav zaudējusi nevienu reizi, bet ir bijuši 2 neizšķirti. šāds sniegums SK Rīga-97 vienībai ļauj “uzturēties” 1997. gadā dzimušo grupas turnīra tabulas 1. vietā (9 komandu konkurencē).

“… tikai ar saliedētu komandu”

pēc kārtējā “zelta” Baltkrievijas Jauniešu līgas 1995. gadā dzimušo grupā, SK Rīga-95 vienībai nonākt pie godalgām Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā būs grūtāk, secina komandas spēlētāji. “Sanktpēterburgā ir daudz ātrāks un agresīvāks hokejs nekā Baltkrievijā. Mums ir ļoti paveicies, ka mēs spēlējam Krievijā,” lakoniski secina SK Rīga-95 uzbrucējs Jegors Samofalovs. kopumā Sanktpēterburgas čempionāta komandas, vismaz jaudīgākās, SK Rīga-95 puiši raksturo vārdiem – meistarīgāki spēlētāji, lielāki ātrumi, labāk trenētas… tomēr 75% iespējamo punktu rīdzinieki līdzšinējās spēlēs ir pratuši paņemt. “Pret tādām komandām pie uzvaras var tikt tikai ar saliedētu komandu,” tā SK Rīga-95 uzbrucējs Vitālijs Gorohovs.

S-Pēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo grupā ar sakarīgu statistiku atzīmējušies abi rīdzinieku vārtsargi, kuri ierindojas attiecīgās grupas labāko vārtsargu Top4 gan pēc atvairīto metienu procenta, gan pēc vārtu zaudējumiem vidēji spēlē (GAA). Maksimam Rešetņikovam ir 94,7% atvairītu metienu un GAA 1.68, bet Tomam Lauskim – 92,7% un GAA 1.49. savukārt, komandas rezultatīvākie spēlētāji Sanktpēterburgas čempionāta plašumos ir Ruslans Ignatovičs (6+4), Rūdolfs Pētersons (5+5), Rūdolfs Krieviņš (4+5). priecē, ka pārējie neatpaliek ar lielu atrāvienu.

nākamās SK Rīga-95 spēles, kā jau visas S-Pēterburgas čempionātā, ir paredzētas izbraukumā; šoreiz – pret Čerepovecas Severstaļ-95 komandu 9.-12. novembrī, katru dienu, kopā 4 spēles. vai ilgstoša pauze neizsit no ritma? “Domāju, ka nē, jo starpā mums ir spēles Latvijas Virslīgā,” skaidro Vitālijs Gorohovs.

Sanktpēterburgas atklāto meistarsacīkšu jauniešiem 1995. gadā dzimušo grupas turnīra tabula 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc 2011-10-23 un pirms 2011-10-29 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	uzv.	N	zaud.	vārtu st.	punkti
1.	SKA-95 (S-Pēterburga)	10	9	0	1	67-12	18
2.	Ņeva-96 (S-Pēterburga)	10	8	0	2	62-18	16
3.	Forvard-96 (S-Pēterburga)	9	6	1	2	56-19	13
4.	SK Rīga-95	8	5	2	1	33-13	12
5.	Severstaļ-95 (Čerepoveca)	10	6	0	4	55-43	12
6.	Serebrjanije Ļvi-95 (S-Pēterburga)	10	4	1	5	33-34	9
7.	Lokomotiv-95 (S-Pēterburga)	9	4	0	5	36-51	8
8.	Forvard-95 (S-Pēterburga)	8	2	0	6	29-43	4
9.	Piter-96 (S-Pēterburga)	10	1	0	9	16-73	2
10.	Piter-95 (S-Pēterburga)	12	1	0	11	11-92	2
							–

eksperiments Latvijas Virslīgā?

SK Rīga-95 “otrā fronte” Latvijas Virslīgā ir diezgan eksperimentāls pasākums, jo pēc vecuma/jaunuma puiši atbilst Latvijas U-18 līgas vecuma līmenim; turklāt arī tur viņi nebūtu jaunākie, jo šosezon SK Rīga-95, saskaņā ar standartiem, ir U-17 vecuma “blice”. tomēr komandas vadība ir lēmusi puišus darīt pieaugušākus jau laicīgi. taisnības dēļ gan jāpiebilst, ka Virslīga, kas jau ar katru gadu paliek jaunāka, šosezon ir īpaši “uzziedējusi” – jauniešu komandas ir biezā slānī, MHL B grupas komandas ieskaitot.

uz jautājumu “varbūt vajadzēja startēt Latvijas U-18 līgā?”, SK Rīga-95 puiši atbild, ka tomēr labāk Virslīgā, kur komandas ir stiprākas. “Domāju, ka spēlēšana Virslīgā ir ļoti vērtīga un pat nedaudz interesanta. Varam salīdzināt, kā mēs izskatāmies uz pieaugušo fona, un vai mēs esam spējīgi turēties viņiem līdzi. Ātrāk attīstīsim savu meistarību uz laukuma – gan fiziskā ziņā, gan domāšanas ātrumā,” spriež SK Rīga-95 aizsargs Kristofers Bindulis.

“Pašlaik mums Virslīgā ne visai veicas, bet es domāju, ka sezonas otrajā pusē mums būtu jāspēlē labāk, jo mums būs vairāk pieredzes. Mēs vēl arī piedalāmies Sanktpēterburgas čempionātā, un līdz ar to mums ir vairāk spēļu – vairāk pieredzes. Nedaudz apgūsim krievu hokeja stilu. Jā, mēs esam nedaudz vājāki, lēnāki nekā lielie hokejisti, kuriem ir stiprāks satvēriens, bet mēs nepadosimies, cīnīsimies līdz galam, par katru metru uz laukuma,” SK Rīga-95 startu un perspektīvas Virslīgā raksturo Kristofers Bindulis. starp citu, Vitālija Gorohova vērtējumā galvenā atšķirība starp Virslīgu un Sanktpēterburgas čempionātu ir tāda, ka “Krievijas komandas cīnās līdz galam, neskatoties uz to, kāds ir rezultāts. Virslīgā diemžēl neko tādu neesmu redzējis”.

Latvijas Virslīgas spēlēs SK Rīga-95 divi rezultativitātes līderi ir tie paši, kas Sanktpēterburgā, tikai Rūdolfs Pētersons ir rezultatīvākais ar pamanāmu atrāvienu (7+9). viņam seko – Ruslans Ignatovičs (2+9), Ģirts Zemītis (3+5), kurš komandā ir aizsargs, un Jurijs Moiseičenko (4+3). jāpiebilst, ka Ģirts Zemītis ir vērtīgs papildinājums SK Rīga-95 “pusē”; atšķirībā no lielākās daļas komandas puišu, kuri spēlēja Baltkrievijas Jauniešu līgā, Zemītis krāja pieredzi zviedru kluba Nacka HK saimniecības U-18 (J18) vecuma komandās.

neskatoties uz savu jaunību, SK Rīga-95 ir pratusi Virslīgas 3 spēlēs (no 10) uzvarēt gados vecākus un pieredzējušākus pretiniekus. ir pieveikti MHL B grupas tīrumus “vagojošie” HS Rīga/Prizma puiši (3:2), Lietuvas “enerģētiķi” – Elektrēnu Energija (6:4), arī HS Rīga/LSPA (6:2). ar to ir pieticis, lai ierindotos Virslīgas tabulas 8. vietā 10 komandu konkurencē. protams, līgas jaunākajai komandai diez vai atrašanās kādā konkrētā pozīcijā Virslīgas tabulā ir būtisks atskaites punkts. būtiskāks atskaites punkts būs puišu gatavība attiecīgajā vecumā uzspēlēt U-18 un U-20 līmeņa komandās, valstsvienības ieskaitot.

P.S. kurš tad no abiem čempionātiem ir svarīgāks? “Sanktpēterburgas čempionātā mēs piedalāmies, lai varētu uzspēlēt pret saviem vienaudžiem labā līmenī un apostītu gaisu Krievijas hokejā, jo MHL 2 (MHL B grupa) un MHL 1 (MHL A grupa) nav aiz kalniem, bet Virslīgā mēs spēlējam, lai iegūtu pieredzi un attīstītos kā hokejsiti. Domāju, ka abi čempionāti ir svarīgi, bet vadība, laikam, uzskata Sanktpēterburgas čempionātu par drusku svarīgāku, jo tajā tiek ieguldīta lielāka nauda, un tur no mums prasa uzvaru katrā spēlē,” tā SK Rīga-95 vārtsargs Toms Lauskis.

Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. reg. čempionāta tabula (pēc 2011-10-26 un pirms 2011-10-29 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	vārtu st.	punkti
1.	Ozolnieki/Monarch	10	56-18	29
2.	Liepājas Metalurgs-2	10	46-29	17
3.	SMScredit.lv	6	34-14	15
4.	Zemgale/JLSS	10	49-43	15
5.	DHK Latgale	8	37-33	14
6.	Juniors	6	31-19	13
7.	HS Rīga/Prizma	10	29-53	11
8.	SK Rīga-95	10	24-45	9
9.	Energija (Elektrēni)	9	29-42	6
10.	HS Rīga/LSPA	7	16-55	0
				–

P.S. Virslīgā komanda ir “sastopama” ar nosaukumu HK Rīga 95.

SK Rīga-95 laukuma spēlētāju statistika Sanktpēterburgas čempionātā (pēc komandas 8 spēlēm; visi – 1995.g. dz., atskaitot Jāni Puriņu; dati saskaņā ar fhspb.ru un lhf.lv):

	spēlētājs	spēles	punkti	SM	Latv. Virslīgā (sp.; punkti; soda min.)
	UZBRUCĒJI
U	Ruslans Ignatovičs	8	6+4	2	10 spēlēs 2+9 (6 min.)
U	Rūdolfs Pētersons	8	5+5	2	10 spēlēs 7+9 (6 min.)
U	Rūdolfs Krieviņš	8	4+5	6	10 spēlēs 2+2 (12 min.)
U	Ņikita Zgirskis	8	3+4	8	10 spēlēs 1+2 (6 min.)
U	Jurijs Moiseičenko	8	4+2	0	9 spēlēs 4+3 (4 min)
U	Oskars Batņa	8	3+1	6	7 spēlēs 2+2 (30 min.)
U	Vitālijs Gorohovs	5	2+1	0	9 spēlēs 0+0 (6 min.)
U	Dmitrijs Komarņickis	8	0+2	2	10 spēlēs 0+1 (2 min.)
U	Aleksandrs Zujevs	2	1+0	0	4 spēlēs 0+1 (2 min.)
U	Pēteris Priediņš	8	1+0	2	10 spēlēs 1+0 (6 min.)
U	Bruno Birzītis	8	1+0	6	7 spēlēs 1+0 (0 min.)
U	Jegors Samofalovs	8	1+0	10	10 spēlēs 0+1 (8 min.)
U	Reinis Vītoliņš	3	0+0	0	8 spēlēs 0+0 (0 min.)
	AIZSARGI
A	Ģirts Zemītis*	8	1+4	6	10 spēlēs 3+5 (4 min.)
A	Kristofers Bindulis	7	0+3	0	10 spēlēs 0+3 (0 min.)
A	Artūrs Logunovs	8	1+1	2	10 spēlēs 0+0 (2 min.)
A	Roberts Ernests Goldmanis	8	0+1	8	10 spēlēs 0+1 (8 min.)
A	Ralfs Karelis	8	0+1	20	10 spēlēs 0+1 (10 min.)
A	Jānis Jaks	6	0+1	2	8 spēlēs 1+1 (6 min.)
A	Toms Bernhards	6	0+0	2	6 spēlēs 0+1 (2 min.)
A	Juris Bērziņš	5	0+0	4	8 spēlēs 0+0 (2 min.)
A	Rolands Punculis	3	0+0	2	9 spēlēs 0+0 (33 min.)
A	Vadims Grušas	0	–	–	1 spēlē 0+0 (0 min.)
A	Jānis Puriņš (1996.)	–	–	–	0 spēļu
					–

P.S. Sanktpēterburgas čempionāta ofic. Uzskaitēs Ģirts Zemītis fiksēts kā Rūdolfs Ziemiņš. Komandas galvenais treneris – Vjačeslavs Nazarovs; treneris – Andrejs Ignatovičs.

SK Rīga-95 laukuma spēlētāju statistika Sanktpēterburgas čempionātā (pēc komandas 8 spēlēm; abi – 1995.g. dz.):

vārtsargs	sp. (min.)	met.	vārtu zaud.	atv. %	GAA	Latv. Virslīgā (sp.; min.; GAA)
Maksims Rešetņikovs	6 (358)	187	10	94.7%	1.68	9 sp. (490:20) un GAA 4.16
Toms Lauskis	3 (121)	41	3	92.7%	1.49	3 sp. (109:27) un GAA 6.03
						–

uzziņām:

• Sanktpēterburgas atklāto meistarsacīkšu jauniešiem 1995. gada dzimušo grupas aktuālā turnīra tabula, spēļu rezzultāti – fhspb.ru, r-hockey.ru
• SK Rīga-95 komandas statistika S-Pēterburgas čempionāta 1995. g. grupā – fhspb.ru
• video / SK Rīga-95 pret DHK Latgale (2011-09-20) – lhf.lv
• SK Rīga-95 aktuālais sastāvs, spēļu rezultāti un protokoli Virslīgā – lhf.lv
• par SK Rīga-95 dalību V.Harlamova piemiņas turnīrā Kļinā (2011. g. augustā): tepat

[SK Rīga-95 “apspriede” fiksēta spēlē pret Juniors 2011. gada 18. septembrī Latvijas Virslīgas čempionāta ietvaros. foto autors: Āris Zobens.]

SK Rīga-95: Dinamo jauniešu komandu “jaunā paaudze”

Vjačeslava Nazarova un Andreja Ignatoviča trenētā Dinamo jauniešu komandu “jaunā maiņa” (SK Rīga-95) savai jaunajai sezonai gatavojas uz intensīva pārbaudes spēļu viļņa. jaunā sezona SK Rīga-95 puišiem pagaidām ir “noslēpums”, jo paredzēts starts Sanktpēterburgas meistarsacīkšu 1995. gadā dzimušo grupā, kuras spēku mērs un samērs vismaz pagaidām ir nojaušams tikai teorētiski.

ja “pa starpu” izskanēja informācija, ka SK Rīga-95 briest dalībai tikai Sanktpēterburgas čempionātā, tad tagad cilājas versijas par komandas iespējamo dalību arī Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. sezonas modelī. ka puiši, neskatoties uz savu atbilstību U-17 kategorijai, var uzspēlēt kā līdzīgi arī ar Virslīgas klubu, komanda cenšas apliecināt pārbaudes spēlēs.

var, protams, spriest par Latvijas Virslīgas līmeni… taču, lai arī HS Rīga/LSPA aizvadītajā sezonā nebija starp Virslīgas līdervienībām, tomēr SK Rīga-95 līdzīgās spēles (5:2; 6:8) pret komandu, kurā šovasar trenējas un uzspēlē spēlētāji kā Aleksandrs Macijevskis un Sergejs Pečura, nav zemē metami panākumi 15 – 16 gadus jauniem hokejistiem.

arī saviem “lielākajiem brāļiem” – HK Rīga Juniors, kas taupīti MHL B grupai, SK Rīga-95 nav viegls sparinga partneris. 6. augustā bija sanācis 3:7, bet 13. augusta pirmspusdienā SK Rīga-95 saviem kolēģiem – “junioriem” atgādināja, ka spēles pamatlaiks ir 60 minūtes. 95.-tie prata atspēlēties no 1:4 un pēcspēles metienos “izraut” ļoti gribēto uzvaru (5:4 PM). piebilde: spēle norisinājās bez papildlaika, uzreiz pēc pamatlaika beigu svilpes pievēršoties pēcspēles metieniem.

“Mēs spēlējām līdz galam un nenometām tempu, kad rezultāts bija 1:4, un spēlējām kā viena komanda, nevis katrs par sevi,” spēles iznākumu skaidro SK Rīga-95 vārtsargs Maksims Rešetņikovs, kurš sargāja “pēdējo līniju” visas spēles garumā. “SK Rīga-95 spēle pret HK Rīga Juniors ir ļoti principiāla, jo vienkārši gribas pierādīt, ka neesam vājāki,” par motivāciju teic Oskars Batņa, SK Rīga-95 uzbrucējs.

starp citu, pirmdien, 15. augustā pulksten 15:15 Rīgā, Volvo ledus hallē, ir paredzēta SK Rīga-95 “samērīšanās” ar HS Rīga/Prizma vienību.

SK Rīga-95 pārbaudes spēļu rezultāti 2011. gada starpsezonā (līdz 2011-08-13, ieskaitot):

datums	pretinieks	rezultāts
2011-07-29	SK Rīga-96	16:5
2011-08-05	HS Rīga/LSPA	5:2
2011-08-06	HK Rīga Juniors	3:7
2011-08-12	HS Rīga/LSPA	6:8
2011-08-13	HK Rīga Juniors	5:4 PM
2011-08-15	HS Rīga/Prizma
		–

Krievija nav sveša

lai arī komandas soļus regulārajās meistarsacīkstēs Krievijā plānots spert pirmoreiz, SK Rīga-95 vienībai Krievijas jauniešu hokejs nav absolūti svešs. 2010./2011. g. sezonas nogalē jau pēc izcīnītiem Baltkrievijas un Latvijas čempionu tituliem SK Rīga-95 devās uz Maskavu, lai piedalītos World Junior Champions Cup – 2011 turnīrā, kas norisinājās no 30. aprīļa līdz 4. maijam divās vecuma grupās – 1995. g. dzimušajiem (Vladimira Krutova divīzija) un 2000. g. dzimušajiem (Sergeja Makarova divīzija). 1995. gadā dzimušo divīzijā uzvarēja SK Rīga-95 komanda, kura atbilstoši savai “hierarhiskajai” piederībai turnīrā tika dēvēta par Dinamo. kopumā rīdzinieki turnīra gaitā aizvadīja 5 spēles, un nevienu no tām nezaudēja.

tiesa, Maskavas turnīrā SK Rīga-95 puišiem pretī nenāca neviena vienība, kas startēja Sanktpēterburgas čempionāta 1995. gada grupā un/vai attiecīgā vecuma Krievijas Ziemeļrietumu reģiona meistarsacīkstēs. taču turnīrā piedalījās Maskavas apgabala čempionāta līdervienības. “Protams, turnīra līmenis bija krietni augstāks, nekā Baltkrievijas čempionātā. Kā nekā Maskavas Dinamo ir Maskava apgabala čempioni, bet Kriļja Sovetov ir trešie. Arī Slovākijas zvaigznes bija ļoti spēcīgi,” par turnīra līmeni spriež un ar Baltkrievijas Jauniešu līgas 1995. g. dzimušo grupu salīdzina Oskars Batņa.

turnīra priekšsacīkstēs rīdzinieki bija iesvērti B apakšgrupā, kurā SK Rīga-95 (Rīgas Dinamo) palika 2. vietā, ar vienādu punktu skaitu kā apakšgrupas līderiem – Maskavas Kriļja Sovetov, bet švakāku vārtu starpību. toties play off stadijā rīdzinieki visu “sakārtoja”, pusfinālā ar 14:2 (!) pieveicot A apakšgrupas līderus – Slovakian Stars un finālā “nokārtojot attiecības” ar to pašu Kriļja Sovetov (6:4).

rezultatīvo spēli pret Slovākijas jauniešiem Oskars Batņa raksturo: “Tā bija kaut kāda fantastika! Tā veicās laikam pirmo reizi, jo sabira iekšā gandrīz visas ripas, kuras metām vārtu virzienā. Sākumā stīvējāmies un svaru kausi varēja nosvērties jebkurā virzienā, bet paveicās mums un tālāk jau slovāki psiholoģiski salūza.”

turnīra summā par World Junior Champions Cup – 2011 turnīra 1995. gada divīzijas labāko vārtsargu tika nosaukts Toms Lauskis (SK Rīga-95), par labāko “bombardieri” (vārtu guvēju) – Rihards Bukarts (SK Rīga-95), par labāko komandas menedžeri – Askolds Vārpiņš (SK Rīga-95). starp citu, turnīra 1995. gada grupas labākais piespēlētājs bija Haralds Podziņš no Maskavas Dinamo.

lai atsvaidzinātu atmiņas par Krievijas jauniešu hokeja līmeni, vēl pirms jaunās sezonas sākuma SK Rīga-95 plāno doties uz pārbaudes spēļu turnīru Kļinā, kur paredzētas spēles laika posmā starp 23. un 29. augustu.

sastāva pārbīdes

SK Rīga-95 “lielos vilcienos” ir uzticami savam Baltkrievijas un Latvijas “zelta sastāvam”. jau “agrā” vasarā bija skaidrs, ka komandu pamet daži “apzeltītie”, t.sk. Rihards Bukarts (1995.). tagad aizgājušo pulciņu papildinājuši “īstenie” SK Rīga-95 uzbrucēji Andrejs Čerezovs (1995.) un Sandis Grīnbergs (1995.), kā arī šovasar kandidātos pieaicinātie – aizsargs Roberts Līcītis (1995.), kurš aizvadītajā sezonā cīnījās HS Rīga U16 vienībā Latvijas U-16 līgā, un uzbrucējs Kristaps Namiķis (1995.), kuram 2010./2011. g. sezonā fiksēta dalība gan Jelgavas LSS U16 vienībā Latvijas U-16 līgā, gan HK Ogre sastāvā Latvijas Virslīgā.

toties atpakaļ ir Artūrs Logunovs (1995.), kurš savulaik bija SK Rīga-95 uzbrucējs un šovasar bija atstājis komandu. taču Logunovs atkal ir SK Rīga-95 rīcībā, bet tagad sastāvā tiek iemēģināts citā ampluā – kā aizsargs.

SK Rīga-95 sastāva aktuālais statuss (2011-08-13):

ampl.	hokejists	dz.	komanda 2010./2011. & komentāri
–	VĀRTSARGI
V	Toms Lauskis	1995.	SK Rīga-95
V	Maksims Rešetņikovs	1995.	SK Rīga-95
V	Sergejs Saveļjevs	1996.	trenējās ar SK Rīga-95; traumēts
V	Rihards Vugulis	1996.	HS Rīga 94/95 U18
–	AIZSARGI
A	Toms Bernhards	1995.	SK Rīga-95
A	Juris Bērziņš	1995.	HS Rīga 94/95 U18
A	Kristofers Bindulis	1995.	SK Rīga-95
A	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	SK Rīga-95
A	Vadims Grušas	1995.	SK Rīga-95
A	Jānis Jaks	1995.	SK Rīga-95; SK Rīga-93/94; Sāga (RAMH)
A	Ralfs Karelis	1995.	SK Rīga-95
A	Artūrs Logunovs	1995.	SK Rīga-95
A	Rolands Punculis	1995.	SK Rīga-95
A	Jānis Puriņš	1996.	SK Rīga-95
–	UZBRUCĒJI
U	Oskars Batņa	1995.	SK Rīga-95
U	Bruno Birzītis	1995.	SK Rīga-95
U	Vitālijs Gorohovs	1995.	HS Rīga U16
U	Ruslans Ignatovičs	1995.	SK Rīga-95
U	Dmitrijs Komarņickis	1995.	SK Rīga-95
U	Rūdolfs Krieviņš	1995.	SK Rīga-95
U	Jurijs Moiseičenko	1995.	SK Rīga-95; SK Rīga-96 (tikai Latvijas U-16)
U	Rūdolfs Pētersons	1995.	SK Rīga-95
U	Pēteris Priediņš	1995.	SK Rīga-95
U	Jegors Samofalovs	1995.	SK Rīga-95
U	Reinis Vītoliņš	1995.	SK Rīga-95; Liepājas Metalurgs U16
U	Ņikita Zgirskis	1995.	SK Rīga-95
U	Aleksandrs Zujevs	1995.	SK Rīga-95
			–

lasāmvielai:

• SK Rīga-95 aktualitātes un sastāva komplektācijas statuss uz 2011-07-26; Sanktpēterburgas čempionāta un Krievijas Ziemeļrietumu reģiona jauniešu meistarsacīkšu 1995. g. dzimušo grupu pozīcijas aizvadītajā sezonā: tepat
• par World Junior Champions Cup – 2011 turnīru – kuzkincup.ru
• World Junior Champions – 2011 turnīra 1995. g. dzimušo divīzijas rezultāti – kuzkincup.ru
• World Junior Champions – 2011 turnīra statistikas lapa – kuzkincup.ru

[fotoattēlā: SK Rīga-95 puiši World Junior Champions Cup – 2011 turnīrā Maskavā 2011. g. maijā. foto avots: kuzkincup.ru.]

arī SK Rīga-95 stūrē uz Sanktpēterburgu

par Dinamo sistēmas MHL komandu tuvāko nākotnes rezervju vienības SK Rīga-95 “kaujas laukiem” jaunajā 2011./2012. g. sezonā versijas bija atšķirīgas. bija skaidrs, ka tā vairs nebūs Baltkrievija, kur SK Rīga-95 2010./2011. g. sezonā “paņēma” zelta godalgas Baltkrievijas Jauniešu līgas vecākajā – 1995. g. dzimušo grupā. arī Latvijas āres komandai kļuvušas par šauru – tāpat “zelts” Latvijas U-16 čempionātā. tika skatītas versijas par SK Rīga-95 dalību Maskavas atklātā čempionāta vai Sanktpēterburgas meistarsacīkšu attiecīgajās vecuma grupās. pēdējā aktuālā versija: SK Rīga-95 plāno startēties Sanktpēterburgas čempionāta 1995.-to gadu grupā. tajā pašā čempionātā, kur tēmē gadu jaunākie SK Rīga-96, vien gadu vecākā grupā.

treneris Andrejs Ignatovičs kā komandas pastiprinājums

aptuveni līdz jūlija vidum SK Rīga-95 treniņnometnējās Brocēnos, bet tagad gatavošanās jaunajai sezonai norisinās Rīgas 55. vidusskolā. savukārt no 1. augusta plānota SK Rīga-95 “rezidences” pārcelšana uz LSPA ledus halli. tiesa, pastāv ļoti augsta iespējamība, ka jaunajā 2011./2012. g. sezonā SK Rīga-95 mājas spēles nenotiks “mājās”, bet visas cīņas varētu norisināties izbraukumā Krievijā. tāda ir iespējamā “cena” dalībai meistarsacīkstēs Krievijā.

no Baltkrievijas un Latvijas čempionātu U-16 “zelta komandas” sastāvs ir palicis “lielos vilcienos” tāds pats. komandu ir pametuši četri puiši no “zelta sastāva” – Rihards Bukarts (1995.), Artūrs Logunovs (1995.), Viktors Poņatovskis (1995.), Aleksandrs Šarkovs (1995.). savukārt, daži puiši ir pievienojušies komandai vai vismaz tās kandidātu lokam.

par komandas atjauninājumu uztverams trenera asistents Andrejs Ignatovičs, kurš jaunajā sezonā palīdzēs trenerim Vjačeslavam Nazarovam un ir nomainījis trenera palīga postenī Nikolaju Grebņovu. atgādinājumam: Andrejs Ignatovičs (1971.) ir tieši tas pats Andrejs Ignatovičs, kurš kopā ar Latvijas izlasi izstaigāja no čempionāta C grupā līdz elites pasaules čempionātam. viņš aktīva hokejista gaitas kā reizi noslēdza aizvadītajā sezonā Kļinas Titan ierindā Krievijas 1. līgā.

“Treniņu process šogad nav īpaši mainījies, taču ir visādas nianses, kuras ir savādākas. Šogad mums ir arī jauns otrais treneris Andrejs Ignatovičs, kurš ir tikko beidzis profesionālā hokejista gaitas; tā kā, tas arī mums daudz ko dod. Šobrīd nāksies vairāk gatavoties sezonai, jo Krievijas līmeni nevar salīdzināt ar Baltkrieviju,” skaidro SK Rīga-95 uzbrucējs Rūdolfs Krieviņš (attēlā zemāk pa kreisi).

cerības uz Sanktpēterburgas hokeja līmeni

SK Rīga-95 puiši daudzbalsīgi norāda, ka spēlēšana Krievijā ir kā “paaugstinājums” pēc cīņām Baltkrievijā. t.i., SK Rīga-95 hokejisti ir pārliecināti, ka jauniešu hokeja līmenis Krievijā principā ir augstāks nekā Baltkrievijā. “Krievijā ir ātrāks hokejs, un spēlētāji ir ļoti viltīgi,” uzskata SK Rīga-95 vārtsargs Maksims Rešetņikovs. Maskavas atklātajā čempionātā, kas sākotnēji tika izskatīts kā versija komandas turpmākajām gaitām,  saskaņā ar SK Rīga-95 puišu vērtējumu līmenis esot augstāks, taču Sanktpēterburgai arī “vajadzētu būt līmenī”. droši, ka visskaidrāk to varēs secināt, kad sezona būs jau sākusies.

lai arī kādas būtu prognozes par nākamsezonas pretinieku stiprumu, SK Rīga-95 puiši ir tikpat “vienbalsīgi”, ka nākamā sezona būs grūtāka par iepriekšējo, kas bija zelta medāļiem rotāta. “Grūtāka tāpēc, ka Baltkrievijas komandas bija salīdzinoši vājas, un hokeja līmenis Krievijā pats par sevi ir augsts,” tā SK Rīga-95 uzbrucējs Pēteris Priediņš (attēlā augstāk pa labi). “Hokejs Krievijā atšķirsies no tā hokeja, kas tiek spēlēts Latvijā un Baltkrievijā. Būs lielāki ātrumi, arī vairāk spēka spēles. Tas būs pilnīgi cits līmenis, tāpēc būs grūtāk. Arī sastāvs ir drusku mainījies, kas arī ietekmēs komandas spēli,” domu papildina Toms Lauskis, SK Rīga-95 vārtsargs.

uz Sanktpēterburgu caur Kļinu

pirms regulārās sezonas sākuma SK Rīga-95 puišiem plānota “piezemēšanās” pieMaskavā – Kļinas pilsētā, kurā, starp citu, no nākamsezonas paredzēta hokeja “atdzimšana” – lielā komanda iekļaujas VHL, jauniešu komanda MHL B grupā. augusta nogalē Kļinā ir paredzēts V.Harlamova vārdā saukts pārbaudes spēļu turnīrs 1995. gadā dzimušo komandām, t.sk. SK Rīga-95 vienībai.

bet pēc tam rīdzinieki “liks uz lāpstiņām” Sanktpēterburgas vienaudžus. “Mūsu trumpis ir saliedētībā, un mēs ejam kopā līdz galam un tikai līdz uzvarai. Mēs esam vienots veselums. Domāju, ka izteiktu vājo vietu mūsu komandai nav; gadās, ka kļūdās aizsargi, gadās, ka – uzbrucēji, bet mēs visi kopā cenšamies šīs kļūdas nepieļaut,” norāda SK Rīga-95 uzbrucējs Ņikita Zgirskis.

Sanktpēterburgas meistarsacīkstes 1995.-to gadu versijā

Sanktpēterburgas Hokeja federācijas uzraudzībā notiekošo Sanktpēterburgas meistarsacīkšu 1995. gadā dzimušo grupā aizvadītajā sezonā (2010./2011.) startēja 7 vienības. stiprākā bija izrādījusies SKA 95 komanda, 4 komandas nostartēja salīdzinoši vienmērīgi, bet divas komandas – Piter 95 un SKA Petergof 95 pildīja “pastarīšu” pienākumus. visizteiksmīgāk tas izdevās SKA Petergof 95 komandai, kas zaudēja 23 no 24 spēlēm…

četras no Sanktpēterburgas 1995.-to gadu komandām 2010./2011. g. sezonā vienlaikus, šī vārda burtiskākajā nozīmē, startēja Krievijas čempionātā 1996. gadā dzimušajiem, kur bija iedalīti Ziemeļrietumu reģionā. “vienlaikus” ir burtiski tādēļ, ka abos čempionātos reģistrēto komandu savstarpējās spēles tika ieskaitītas abos čempionātos, demonstrējot principu “divi vienā”…

Sanktpēterburgas meistarsacīkstes 1995. g. dzimušo grupā. FINAL tabula 2010./2011.:

	komanda	sp.	uzv.	N	zaud.	vārti	P
1.	SKA 95 (S-Pēterburga)	24	21	1	2	161-43	43
2.	Ņeva 95 (S-Pēterburga)	24	14	3	7	148-57	31
3.	Lokomotiv 95 (S-Pēterburga)	24	14	1	9	124-99	29
4.	Serebrjanije Ļvi 95 (S-Pēterburga)	24	12	1	11	100-70	25
5.	Spartak 95 (S-Pēterburga)	24	11	3	10	106-108	25
6.	Piter 95 (arī GSDJuŠOR; S-Pēterburga)	24	6	1	17	71-130	13
7.	SKA Petergof 95 (S-Pēterburga)	24	1	0	23	27-230	2
							–

Krievijas meistarsacīkstes 1995. g. dzimušajiem jauniešiem; Ziemeļrietumu reģions; FINAL tabula 2010./2011.:

	komanda	sp.	uzv.	N	zaud.	vārti	P
1.	SKA 95 (S-Pēterburga)	24	21	0	3	159-46	42
2.	Severstaļ [95] (Čerepoveca)	24	20	0	4	163-77	40
3.	SKA 96 (S-Pēterburga)	24	12	0	12	106-94	24
4.	Lokomotiv 95 (S-Pēterburga)	24	14	0	10	112-101	24
5.	Serebrjanije Ļvi 95 (S-Pēterburga)	24	11	0	13	86-92	22
6.	Jamal [95] (Saļeharda)	24	3	1	20	84-184	7
7.	Piter 95 (arī GSDJuŠOR; S-Pēterburga)	24	2	1	21	46-162	5
							–

P.S. abos čempionātos iespējami neizšķirti rezultāti; par uzvaru – 2 punkti; neizšķirts – 1 punkts.

SK Rīga-95 sastāva statuss (fiksēts 2011-07-26):

	hokejists	dz. gads	komanda 2010./2011.
	VĀRTSARGI
V	Toms Lauskis	1995.	SK Rīga-95
V	Maksims Rešetņikovs	1995.	SK Rīga-95
V	Sergejs Saveļjevs	1996.	[trenējās ar SK Rīga-95]
V	Rihards Vugulis	1996.	HS Rīga 94/95 U18
	AIZSARGI
A	Toms Bernhards	1995.	SK Rīga-95
A	Juris Bērziņš*	1995.	HS Rīga 94/95 U18
A	Kristofers Bindulis	1995.	SK Rīga-95
A	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	SK Rīga-95
A	Vadims Grušas	1995.	SK Rīga-95
A	Jānis Jaks	1995.	SK Rīga-95; SK Rīga-93/94; Sāga (RAMH)
A	Ralfs Karelis	1995.	SK Rīga-95
A	Roberts Līcītis*	1995.	HS Rīga [U16]
A	Rolands Punculis	1995.	SK Rīga-95
A	Jānis Puriņš	1996.	SK Rīga-95
	UZBRUCĒJI
U	Oskars Batņa	1995.	SK Rīga-95
U	Bruno Birzītis	1995.	SK Rīga-95
U	Andrejs Čerezovs	1995	SK Rīga-95
U	Vitālijs Gorohovs	1995.	HS Rīga [U16]
U	Sandis Grīnbergs	1995.	SK Rīga-95
U	Ruslans Ignatovičs	1995.	SK Rīga-95
U	Dmitrijs Komarņickis	1995.	SK Rīga-95
U	Rūdolfs Krieviņš	1995.	SK Rīga-95
U	Jurijs Moiseičenko	1995.	SK Rīga-95; SK Rīga-96 (LAT U-16)
U	Kristaps Namiķis	1995.	Jelgavas LSS U16; HK Ogre (LAT Virslīga)
U	Rūdolfs Pētersons	1995.	SK Rīga-95
U	Pēteris Priediņš	1995.	SK Rīga-95
U	Jegors Samofalovs	1995.	SK Rīga-95
U	Reinis Vītoliņš	1995.	SK Rīga-95; Liepājas Metalurgs U16
U	Ņikita Zgirskis*	1995.	SK Rīga-95
U	Aleksandrs Zujevs	1995.	SK Rīga-95
			–

* aizsargi Juris Bērziņš un Roberts Līcītis dažviet LHF statistikā fiksēti arī kā uzbrucēji. Ņikita Zgirskis LHF fiksēts kā aizsargs, bet komandā ir uzbrucējs.

izziņām:

• Sanktpēterburgas hokeja federācijas web lapa – fhspb.ru
• Sanktpēterburgas meistarsacīkšu 1995. g. dz. grupas statistikas lapa  2010./2011. g. sezonā – fhspb.ru, r-hockey.ru
• Krievijas Ziemeļrietumu reģiona (Krievijas meistarsacīkstes 1995. g. dz. jauniešiem) turnīra tabula un statistikas lapa 2010./2011. g. sezonā – r-hockey.ru
• Baltkrievijas Jauniešu līgas web sadaļa – hockey.by
• Baltkrievijas Jauniešu līgas 1995. g. dz. grupas 1. posma rezultāti un tabula 2010./2011. g. sezonā – hockey.by, r-hockey.ru (r-hockey.ru dažviet neprecīzi nosaukumi; piemēram, SK Rīga dažādu gadu komandas hroniski tiek sauktas par HK Rīga)
• Baltkrievijas Jauniešu līgas 1995. g. dz. grupas 2. posma (par 1. – 4. vietu) rezultāti un tabula 2010./2011. g. sezonā – hockey.by, r-hockey.ru (r-hockey.ru lapā vēl 2011-05-19 nav pilnīgi dati)
• Latvijas Bērnu un jaunatnes čempionāta (t.sk., U-16 čempionāta) lapas daļa – lhf.lv
• Latvijas U-16 čempionāta grupu turnīra rezultāti 2010./2011. – lhf.lv (A grupa; B grupa; C grupa)
• Latvijas U-16 čempionāta FINĀLA grupas rezultāti 2010./2011. – lhf.lv
• Latvijas U-16 čempionāta grupa cīņai par 4. vietu [4.-9. vietu] – lhf.lv
• SK Rīga-95 sastāvs Latvijas U-16 čempionātā 2010./2011. – lhf.lv
• SK Rīga-95 vārtsargs Toms Lauskis par komandas gaitām: tepat

[abi attēli fiksēti 2010./2011. g. sezonā. pirmais foto no Pētera Priediņa personīgā arhīva; otrs – no Rūdolfa Krieviņa personīgā arhīva. trešajā attēlā SK Rīga-95 komandas fragments fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto no Maksima Rešetņikova personīgā arhīva.]

Latvijas izlases “asins apmaiņas” īpatnības un tendences

pirmā iekļūšana Latvijas nacionālās izlases sastāvā ir zināma kvalitātes zīme jeb “marķējums”, kas apliecina attiecīga spēlētāja piederību valsts labākajiem hokejistiem. nebūs daudz tādu Latvijas U-20 un/vai U-18 izlases hokejistu, kuri nebūtu sev par mērķi nosaukuši Latvijas “lielo” izlasi. tomēr daudziem Latvijas hokejistiem dalība Latvijas nacionālajā izlasē paliek vien sapņa līmenī. gribētāju un cerētāju ir daudz, bet katru gadu pasaules čempionātā izlases dalībnieku skaits ir ierobežots.

“izredzētie” un to jaunpienācēji

kopumā Latvijas izlases sastāvā 14 pasaules čempionātos elitē (1997. – 2010.) un 3 olimpisko spēļu turnīros (2002., 2006., 2010.) ir fiksēti 79 hokejisti. tas ir, neskaitot pārbaudes spēles, dažādus turnīrus sezonu gaitā, cīņas olimpisko spēļu un pasaules čempionātu kvalifikācijas turnīros, kā arī izlases gaitas B un C grupā (tagad saprotamas kā PČ 1. un 2. divīzija). tas nozīmē, ka Latvijas izlase uz katru no saviem 17 turnīriem elitē ir “vedusi” līdzi vidēji 4 – 5 debitantus (precīzi – 4,65). bet, ja rēķina pa sezonām, tad katru sezonu izlases sastāvā elites turnīros ir debitējuši 5 – 6 “neredzēti” hokejisti (precīzi 5,64).

protams, vidējais debitantu cipars izskatās pēc ikgadējas jauno asiņu pieplūdes 21 – 27% apjomā. tomēr vidējo ciparu būtiski uzlabo “mākslīgs” faktors – savā pirmajā elites (A grupas) pasaules čempionātā 1997. gada pavasarī Latvijas izlases sastāvā debitanti elitē bija visi 23 izlases dalībnieki… ja rēķina “vidējā debitanta” apjomu, neskaitot pirmo čempionātu elitē, tad sanāk 4,31 / sezonā. protams, jāņem vērā arī fakts, ka jaunpienācēji mēdz izlasē “ieklīst” uz vienu sezonu vai turnīru, kā arī mēdz sastāvā “noskaitīties”, bet laukumā neiziet.

neskaitot debijas sezonu, Latvijas izlases sastāvā vislielākais jaunu vārdu pieplūdums bija pēdējās divās olimpiskajās sezonās – 2005./2006. un 2009./2010. abās šajās sezonās Latvijas izlases ierindā debitēja pa 8 hokejistiem. seši debitanti izlases sastāvā bija 2002./2003. g. sezonas čempionātā. pārējās sezonās jaunpienācēju skaits svārstījās starp 1 un 5.

Latvijas izlases debitanti pasaules čempionātos elitē un olimpiskajās spēlēs (14 sezonās: 1996./1997. – 2009./2010.):

sezona	debitanti	izcīnītā vieta
1996./1997.	23	7. vieta
1997./1998.	5	9. vieta
1998./1999.	5	11. vieta
1999./2000.	4	8. vieta
2000./2001.	2	13. vieta
2001./2002.	3	11. vieta (OS – 9.)
2002./2003.	6	9. vieta
2003./2004.	2	7. vieta
2004./2005.	6	9. vieta
2005./2006.	8	10. vieta (OS – 12.)
2006./2007.	1	13. vieta
2007./2008.	4	11. vieta
2008./2009.	2	7. vieta
2009./2010.	8	11. vieta (OS – 12.)

tiešu likumsakarību starp debitantu skaitu un izlases ieņemto vietu attiecīgā gada pasaules čempionātā nav. protams, var saskatīt, ka savas “sliktākās” 13.-tās vietas čempionātā Latvijas izlase ir izcīnījusi ar minimālu jaunpienācēju skaitu (1-2). taču šo “paralēli” iznīcina fakts, ka divas no 3 savām labākajām vietām (7.) izlase ir nopelnījusi ar salīdzinoši minimālu debitantu skaitu (abas reizes – pa 2).

80% ražas aiziet pelavās?

sākot ar 1973. gadā dzimušajiem Latvijas izlases hokejistiem, rekrutēšanās “lielajai” izlasei veidojusies caur Latvijas U-20 izlasi. tieši šajā gadā dzimušie ir vecākais gads, kas “satilpa” pirmajā Latvijas U-20 izlasē tās pirmajā sezonā (1992./1993.). šajā pašā sezonā “dzima” arī Latvijas U-18 izlase, kurai likumsakarīgi bija jākļūst par atlases posmu pirms U-20 izlases.

un sākot ar 1973. gadā dzimušajiem, Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs ir bijuši tikai divi hokejisti, kuri nav spēlējuši Latvijas U-20 izlasē U-20 pasaules čempionātos vai to atlases turnīros. tie ir – Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.) un Krišjānis Rēdlihs (dz. 1981.). Vasiļjevs spēlēt “lielajā” izlasē sāka bez U izlašu pieredzes pasaules čempionātos, bet Kr. Rēdlihs pirms pieaugušo izlases bija spēlējis U-18 izlasē pasaules čempionātā.

protams, dalība Latvijas U-20 izlasē ne tuvu negarantē dalību nacionālajā izlasē. tikai 21,5% spēlētāju no visiem (54 no 251), kuri visu Latvijas U-20 izlases pastāvēšanas gadu gaitā ir spēlējuši U-20 izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai PČ atlases turnīros, nonākuši līdz Latvijas nacionālās izlases sastāvam pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs. “dabiskā atlase” veido apmēram 4/5 “pārpalikuma”…

pēc ražības rādītājiem sezonas ir atšķirīgas. pēdējā desmitgadē spēcīgākais pienesums Latvijas izlasei ir nācis no Latvijas U-20 izlases 2005./2006. g. sezonas U-20 pasaules čempionāta – 10 puiši līdz šim jau ir atrādījušies “lielās” izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs.

cik tālu no U-20 līdz nacionālajai izlasei?

cik ilgi spēlētājam jāgaida pēc pēdējās sezonas U izlasē, lai iekļūtu Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātā vai olimpiādē? vidējais “attālums” ir 3 – 4 sezonas (precīzi 3,53 sezonas), kas aprēķināts no spēlētājiem, kas pirms “lielās” izlases ir spēlējuši Latvijas U izlasēs un nav debitējuši Latvijas izlasē pirms tās spēlēšanas elitē (A grupā). aprēķinos nav ņemti vērā spēlētāji, kas ir iepriekš startējuši PSRS un/vai NVS “U” izlasēs.

laika starpība starp junioru un pieaugušajiem “laikiem” nav liela, taču dažādos gadījumos ļoti atšķirīga. piemēram, ir daži izņēmumi – hokejisti, kas pamanījās jau debitēt pieaugušo izlases elites turnīros, bet pēc tam vēl turpināja aizstāvēt valsts godu arī U izlasēs. tādi ir 4 hokejisti – Oskars Bārtulis, Kaspars Daugaviņš, Guntis Galviņš un Jānis Sprukts.

ir arī pretēji rekordisti, kuriem uz dalību nacionālajā izlasē ir bijis ilgi jāgaida. piemēram, Raitis Ivanāns pieaugušo izlasē pirmoreiz uzspēlēja 9 sezonas pēc savas pēdējās sezonas U-20 izlases sastāvā. Ģirtam Ankipānam un Dmitrijam Žabotinskim bija jāgaida 8 sezonas, Sergejam Čubaram, Jurim Ozolam un Oļegam Sorokinam – pa 7 sezonām. secinājums: vēl ilgi nav par vēlu; nepieciešama vien pacietība un spēja attīstīties.

līderu zaudējums kā iespēja

ja ne katru sezonu, tad ik pēc divām kāds no izlases stabilajām “vērtībām” veselības, Ziemeļamerkas play off-u vai kādu citu apstākļu dēļ izlases sastāvā nenonāk. vairumā gadījumu līdzjutēji un citi izlases aplūkotāji šīs nebūšanas pavada ar dažāda izmēra vaimanām vai klusām nopūtām. tomēr der atcerēties, ka katra “stabilā veča” nebūšana paver iespēju kādam, kuram šāda iespēja nav bijusi vai ir bijusi daudz mazākā “izmērā”. līdzšinējo līderu prombūtnē ir iespēja būt atrastiem jauniem līderiem.

Latvijas nacionālās izlases dalībnieki pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (1997. – 2010. g.):

	hokejists	dz.g.	1. sez. nac. izl. elitē vai OS	pēd. sez. U-20 izl. PČ	pēd. sez. U-18 izl. PČ/EČ	sez. starp pēd. U un nac.
1.	Andersons Jānis	1986.	2009./2010.	2005./2006.	2003./2004.	4
2.	Ankipāns Ģirts	1975.	2002./2003.	1994./1995.	1992./1993.	8
3.	Astašenko Kaspars	1975.	2000./2001.	1994./1995.	1**	6
4.	Ābols Artis	1973.	1998./1999.	1992./1993.	–	6
5.	Bārtulis Oskars	1987.	2004./2005.	2006./2007.	2003./2004.	-2
6.	Beļavskis Aleksandrs	1964.	1996./1997.	–	–	–
7.	Bērziņš Armands	1983.	2005./2006.	2002./2003.	2000./2001.	3
8.	Bļinovs Viktors	1981.	2001./2002.	1999./2000.	1998./1999.	2
9.	Bogdanovs Mihails	1976.	1998./1999.	1**	1**	-**
10.	Boldaveško Sergejs	1970.	1996./1997.	–	–	–
11.	Bondarevs Igors	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [B gr. 0]
12.	Cipruss Aigars	1972.	1996./1997.	–	–	–
13.	Cipulis Mārtiņš	1980.	2004./2005.	1999./2000.	1997./1998.	5
14.	Čudinovs Sergejs	1962.	1996./1997.	–	–	–
15.	Čubars Sergejs	1976.	2002./2003.	1995./1996.	1993./1994.	7
16.	Daugaviņš Kaspars	1988.	2005./2006.	2007./2008.	2005./2006.	-2
17.	Dārziņš Lauris	1985.	2005./2006.	2004./2005.	2002./2003.	1
18.	Džeriņš Andris	1988.	2009./2010.	2007./2008.	2005./2006.	2
19.	Džeriņš Guntis	1985.	2006./2007.	2004./2005.	2002./2003.	2
20.	Fanduļs Vjačeslavs	1969.	1998./1999.	–	–	–
21.	Feldmanis Vents	1977.	2002./2003.	1996./1997.	1994./1995.	6
22.	Galviņš Guntis	1986.	2004./2005.	2005./2006.	2003./2004.	-1
23.	Ignatjevs Viktors	1970.	1999./2000.	–	–	–
24.	Ignatovičs Andrejs	1971.	1996./1997.	–	–	–
25.	Irbe Artūrs	1967.	1996./1997.	–	–	–
26.	Ivanāns Raitis	1979.	2007./2008.	1998./1999.	–	9
27.	Jass Mareks	1976.	1998./1999.	1994./1995.	1993./1994.	4
28.	Jass Māris	1985.	2005./2006.	2004./2005.	2001./2002.	1
29.	Jekimovs Roberts	1989.	2008./2009.	2008./2009.	2006./2007.	0
30.	Jerofejevs Aleksandrs	1984.	2005./2006.	2003./2004.	–	2
31.	Karsums Mārtiņš	1986.	2007./2008.	2005./2006.	2002./2003.	2
32.	Kerčs Aleksandrs	1967.	1996./1997.	–	–	–
33.	Klodāns Juris	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [B gr. 1]
34.	Kulda Artūrs	1988.	2009./2010.	2007./2008.	2005./2006.	2
35.	Kupaks Artūrs	1973.	1996./1997.	1992./1993.	–	4 [C gr. 0]
36.	Laviņš Rodrigo	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [C gr. -1]
37.	Lūsiņš Edgars	1984.	2009./2010.	2003./2004.	–	6
38.	Macijevskis Aleksandrs	1975.	1996./1997.	1994./1995.	1992./1993.	2 [B gr. 1]
39.	Mamonovs Vladimirs	1980.	2005./2006.	1999./2000.	1996./1997.	6
40.	Masaļskis Edgars	1980.	2001./2002.	1999./2000.	–	2
41.	Maticins Andrejs	1963.	1996./1997.	–	–	–
42.	Meija Gints	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
43.	Muštukovs Ervīns	1984.	2009./2010.	2003./2004.	2001./2002.	6
44.	Naumovs Sergejs	1969.	1999./2000.	–	–	–
45.	Ņiživijs Aleksandrs	1976.	1997./1998.	1994./1995.	1993./1994.	3 [B gr. 0]
46.	Opuļskis Juris	1969.	1997./1998.	–	–	–
47.	Ozoliņš Sandis	1972.	1997./1998.	–	–	–
48.	Ozols Juris	1977.	2003./2004.	1996./1997.	1993./1994.	7
49.	Panteļejevs Grigorijs	1972.	1999./2000.	–	–	–
50.	Pavlovs Igors	1965.	1996./1997.	–	–	–
51.	Pečura Sergejs	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
52.	Pujacs Georgijs	1981.	2005./2006.	1999./2000.	1998./1999.	6
53.	Raitums Mārtiņš	1985.	2004./2005.	2004./2005.	2002./2003.	0
54.	Reķis Arvīds	1979.	2002./2003.	1998./1999.	1994./1995.	4
55.	Rēdlihs Jēkabs	1982.	2007./2008.	2001./2002.	1999./2000.	6
56.	Rēdlihs Krišjānis	1981.	2001./2002.	–	1998./1999.	3
57.	Rēdlihs Miķelis	1984.	2004./2005.	2003./2004.	2001./2002.	1
58.	Romanovskis Vadims	1978.	2002./2003.	1996./1997.	1994./1995.	6
59.	Saulietis Kaspars	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
60.	Saviels Agris	1982.	2003./2004.	1999./2000.	1999./2000.	4
61.	Semjonovs Aleksandrs	1972.	1996./1997.	–	–	–
62.	Seņins Sergejs	1972.	1996./1997.	–	–	–
63.	Sējējs Normunds	1968.	1996./1997.	–	–	–
64.	Skrastiņš Kārlis	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [C gr. -1]
65.	Skudra Pēteris	1973.	1996./1997.	1992./1993.	–	4 [C gr. 0]
66.	Sotnieks Kristaps	1987.	2008./2009.	2006./2007.	2004./2005.	2
67.	Sorokins Oļegs	1974.	2000./2001.	1993./1994.	–	7
68.	Sprukts Jānis	1982.	1999./2000.	2000./2001.	1999./2000.	-1
69.	Širokovs Aleksejs	1981.	2002./2003.	2000./2001.	1998./1999.	2
70.	Štāls Juris	1982.	2005./2006.	2000./2001.	1998./1999.	5
71.	Tambijevs Leonīds	1970.	1996./1997.	–	–	–
72.	Tribuncovs Atvars	1976.	1997./1998.	1994./1995.	1993./1994.	3
73.	Vasiļjevs Herberts	1976.	1997./1998.	–	–	–
74.	Vītoliņš Harijs	1968.	1996./1997.	–	–	–
75.	Ziediņš Māris	1978.	2004./2005.	1**	1**	-**
76.	Zinkovs Andrejs	1968.	1998./1999.	–	–	–
77.	Znaroks Oļegs	1963.	1996./1997.	–	–	–
78.	Žabotinskis Dmitrijs	1980.	2007./2008.	1999./2000.	1997./1998.	8
79.	Žoltoks Sergejs	1972.	1996./1997.	–	–	–
	* sarakstā ir iekļauti visi elites (A grupas) pasaules čempionātu un olimpisko spēļu pieteikumos esošie Latvijas izlases spēlētāji, t.sk., vārtsargi ar spēles laiku 0:00. nav ņemta vērā dalība PSRS un/vai NVS izlasēs. info precizējumi saskaņā lhf.lv publiskoto informāciju. U-20 izlases aprēķinos ņemti vērā čempionāti visās divīzijās (grupās), iekaitot PČ atlases turnīrus 1992./1993. un 1993./1994. g. sezonās. U-18 izlases dalība līdz 1998./99. g. sezonai Eiropas čempionātā, pēc tam PČ; ņemtas vērā visas divīzijas (grupas). ** uzreiz nav pieejami precīzi dati; ja norādīts cipars, tas atbilst sezonu skaitam U-20 vai U-18 izlasē.

Latvijas U izlašu hokejisti, kas līdz 2009./2010. g. sezonai, ieskaitot, ir jau fiksēti nacionālās izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (10 sezonās: 2000./2001. – 2009./2010.):

sezona	U-20 izlase	U-18 izlase
2009./2010.	0	0
2008./2009.	1 (Jekimovs)	0
2007./2008.	4 (Daugaviņš, A.Džeriņš,	0
	Jekimovs, Kulda)
2006./2007.	9 (Bārtulis, Daugaviņš, Meija,	1 (Jekimovs)
	A.Džeriņš, Jekimovs, Kulda,
	Pečura, Saulietis, Sotnieks)
2005./2006.	10 (Bārtulis, Kulda, Sotnieks,	4 (Kulda, A.Džeriņš, Jekimovs,
	Karsums, Pečura, Daugaviņš,	Daugaviņš)
	Saulietis, J.Andersons,
	Galviņš, Meija)
2004./2005.	9 (Bārtulis, Māris Jass,	7 (Kulda, Sotnieks, Meija, A.Džeriņš,
	J.Andersons, Galviņš,	Pečura, Saulietis, Daugaviņš)
	Karsums, G.Džeriņš, Dārziņš,
	Saulietis, Raitums)
2003./2004.	8 (Lūsiņš, Jerofejevs, Bārtulis,	7 (Galviņš, Kulda, Bārtulis, Saulietis,
	G.Džeriņš, M.Rēdlihs,	Daugaviņš, J.Andersons, Pečura)
	Karsums, Dārziņš, Muštukovs)
2002./2003.	6 (Māris Jass, Arm.Bērziņš,	7 (Galviņš, Bātulis, G.Džeriņš,
	Karsums, M.Rēdlihs, Dārziņš,	Karsums, Dārziņš, Raitums,
	Muštukovs)	Andersons)
2001./2002.	5 (Sprukts, Štāls, J.Rēdlihs,	7 (Muštukovs, M.Rēdlihs, Māris Jass,
	M.Rēdlihs, Arm.Bērziņš)	G.Džeriņš, Karsums, Dārziņš, Raitums)
2000./2001.	4 (Sprukts, Štāls, A.Širokovs,	3 (Karsums, Arm.Bērziņš, M.Rēdlihs)
	Arm.Bērziņš)

lasāmvielai & izziņām:

• visu laiku Latvijas U-20 izlases spēlētāji un viņu statistika oficiālajos turnīros (ieskaitot 2010./2011. g. sezonu) – lhf.lv
• Latvijas U izlašu spēlētāju uzkaites (ir nepilnības, bet labāk nekā nekas) – statistika.lhf.lv (U-20; U-18)
• par Latvijas jauniešu hokeja “pamatiem” – nra.lv

[foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī, Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]