Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘ampluā maiņa’

Latviešu aizsargs, audzis ārpus Latvijas. Reinis Skorovs

Posted by petrovich27 uz 2014/06/13

Reinis_Skorovs_NN3Latviešu “armijas” sastāvā Ziemeļamerikā aizvadītajā sezonā bija aizsargs Reinis Skorovs. Vēl nesen – uzbrucējs Okanagan hokeja akadēmijas sistēmas komandās Austrijā, bet aizvadītajā sezonā – ASV junioru līgu plašumos. Kā ir veidojušās 18 gadus vecā, vācu un austriešu hokejā skolotā Latvijas hokeja aizsarga gaitas?

Tuvplānā: REINIS SKOROVS

  • Dzimis 1996. gada 20. martā
  • Ampluā: aizsargs
  • “Figūra”: 185 cm, 85 kg
  • 2013./2014. g. sezonā Palm Beach Hawks un Washington Jr. Nationals ASV junioru hokeja līgās
  • Iepriekšējās sezonas: Lower Austria Stars (arī – L.A. Stars) Austrijas U-17 un U-20 līgās; EHC München jauniešu komandas Vācijā

Jautājums: Kā esi nonācis līdz hokejam? Vai tā bija vienīgā versija, vai arī bija citi varianti (sporta veidi) un alternatīvas?

Reinis Skorovs: Mani jau kā mazu bērnu fascinēja ziemas sporta veidi; atceros kā 2002. gadā skatījos ziemas olimpiādi un jutu līdzi bobslejistiem. Tajā pašā gadā tētis aizveda mani arī uz pirmo hokeja spēli Rīgas Sporta pilī un es izlēmu, ka vēlos spēlēt hokeju. Ar draugiem biju, protams, arī uzspēlējis futbolu un basketbolu, bet tas man vienmēr likās garlaicīgi, trūka ātrums un spēka spēle. Atceros, ka pirmajā klasē skolā sporta skolotāja sūdzējās maniem vecākiem, ka es grūstos, spēlējot futbolu sporta nodarbībās. Kā tad lai bez spēka paņēmiena atņemt citam bumbu? Tā arī 8 gadu vecumā sāku spēlēt hokeju.

Ciktāl tā bija Tava, cik izšķiroši – vecāku izvēle?

Tā kā mani vecāki nebija nodarbojušies ar nevienu sporta veidu, nekad nebija manu vecāku izvēle. Tādēļ laikam arī sāku trenēties tikai 8 gadu vecumā, pats izlēmu ka vēlos spēlēt tieši hokeju.

Tavā hokeja gaitu sākumā minēts tāds klubs kā EHC München. Kur sāki trenēties un kā nonāci līdz Minhenei?

Manam tēvam tika piedāvāts darbs Minhenē, tādēļ mana ģimene pārvācās uz dzīvi Minhenē. Man tad bija 7 gadi, tādēļ sanāca, ka uzsāku trenēties Vācijā, EHC München klubā. Es jau iepriekš laukos ziemā vienmēr biju gājis slidot uz ezera, tādēļ nebija grūti sākt trenēties ar bērniem, kuri jau trenējas gadu vai divus.

Reinis_Skorovs_NN5Kurš bija Tavs pirmais treneris?

EHC München klubā vecuma grupā, kurā uzsāku trenēties, bija daudz bērnu, un tādēļ bija vairāki treneri, katru dienu varēja sanākt, ka ir cits. Arī katru spēli mainījās treneris.

Minēji, ka četrus gadus aizvadīji Lower Austria Stars komandās U-17 un U-20 līgās. Kādēļ izvēlējies tieši šo ceļu?

Vasarās bieži apmeklēju kanādiešu organizētas hokeja nometnes Austrijā. 2008. gadā uzzināju, ka nākamajā sezonā tiek plānots izveidot hokeja akadēmiju, kurā tiktu apvienoti hokeja treniņi un skola. 2009. gada pavasarī piedalījos Okanagan Hockey Academy Europe “try-out” nometnē, un man piedāvāja spēlēt akadēmijā. Tā kā man bija grūti apvienot skolu un hokeja treniņus Minhenē, es nolēmu spēlēt Austrijā. Tika izveidota jauna komanda, Lower Austria Stars, kas startēja Austrijas U-17 čempionātā, un skolā pirmajā gadā bijām vienīgā klase, visi klases biedri arī komandas biedri.

Jaunie hokejisti savām gaitām vairumā gadījumu izvēlas “hokejiskākas” valstis – piemēram, Zviedriju, Somiju, Kanādu, ASV. Vai austriešu jaunatnes hokeja līmenis ir “gana labs”?

Visi treneri Austrijā bija kanādieši no Kanādas Okanagan Hockey Academy, tādēļ arī treniņi bija ļoti augstā līmenī; piedalījāmies daudzos turnīros ārzemēs un aizvadījām daudzas pārbaudes spēles Čehijā un Slovākijā sezonas laikā.

Varbūt bija vērts palikt tepat Latvijā nevis Austrijā?

Nesāku spēlēt Latvijā, tādēļ nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Pirms izlēmu spēlēt Austrijā biju doma iet spēlēt atpakaļ uz Latviju, bet tik apvienot hokeju un skolu, kā Austrijā, citur nevarēja.

Publiski pieejamās statistikas uzskaitēs, kur atspoguļota EBYSL (Austrijas U-20) līgas statistika, Tev uzrādās divu sezonu gaitā vien dažas spēles un rezutativitātes ailītēs – nullītes. Cik intensīvi un kuros līmeņos Austrijā spēlēji?

Sākumā bija tikai viena U-17 komanda, pēc tam arī U-20. Es trenējos ar abām komandām, spēlēju gan ar U-17 un U-20, bet vairāk spēles aizvadīju U-17 sastāvā. U-20 komandas sastāvā aizvadīju daudzas pārbaudes spēles un spēles turnīros. Eliteprospects uzrāda tikai U-20 sezonas spēles. Austrijas hokeja federācijas mājas lapā eishockey.at var ieskatīties pagājušo sezonu statistikā (arī U-17).

Kā risināji izglītības jautājumu, spēlējot un dzīvojot Austrijā?

Kā jau minēju, skola bija hokeja akadēmijas sastāvdaļa, nodarbības bija angļu valodā. Tā kā klase sastāvēja tikai no hokejistiem, skolotāji bija ļoti pretimnākoši, saprata, ka mums nav daudz laika mājas darbiem.

Reinis_Skorovs_NN4Kas ir Tavi galvenie ieguvumi no šiem gadiem Austrijā? Cik nozīmīgi tie bija Tev kā hokejistam?

Galvenais ieguvums bija, ka spēju apvienot hokeju un izglītību. Tas ka Austrijā bija kanādiešu treneri, arī ļāva iepazīties ar ziemeļamerikānisku spēles veidu un treniņu stilu.

Kāpēc pirms gada nolēmi braukt uz Ziemeļameriku? Kāpēc nepaliki Austrijā?

Hokeja akadēmiju noslēdz ar skolas izlaidumu. Pēc tam akadēmija palīdz atrast komandu nākamajai sezonai. Tieši tā es arī darīju, pabeidzu skolu un vēlējos spēlēt Amerikā.

Kā izdevās pēc Eiropas iejusties ASV ledus laukumos?

ASV mazākie ledus laukumi atļauj ātrāku spēli ar vairāk spēka paņēmieniem, kas tieši man kā aizsargam ir priekšrocīgi. Man patīk fizika spēle, kurā ripu netur uz ilgu laiku, mēģinot individuāli apspēlēt vairākus spēlētājus.

Austrijas un ASV līgu statistikas  uzskaitēs fiksēts, ka esi uzbrucējs. Kurā brīdī pārkvalificējies?

Senāk biju uzbrucējs, bet bieži spēlēju kā aizsargs. Pēc treneru ieteikumiem pagājušās sezonas sākumā pārgāju uz regulāru spēlēšanu aizsardzības pozīcijā.

Kāpēc turpmākām gaitām izvēlējies Palm Beach Hawks komandu USPHL līgas Empire divīzijā?

Treneri Austrijā palīdzēja atrast komandu nākamajai sezonai. Kamēr vēl spēlēju Austrijā, biju aizbraucis uz “try-out” ar Palm Beach Hawks un man tika piedāvāts līgums. Bija arī iespēja spēlēt P.A.L. Junior Islanders U18 komandā, tomēr, lai spēlētu Midget Hockey [līmenī], ir jābūt skolēnam Amerikā ar skolēna vīzu. Tādēļ izlēmu spēlēt Palm Beach Hawks.

Kā tas nākas, ka USPHL statistikā kā Tava mājas pilsēta uzrādīta Minhene?

USPHL statistikā laikam tika ierakstīta pirmā hokeja komanda nevis dzimšanas vieta.

Reinis_Skorovs_NN2Palmbīčā aizvadīji 9 spēles 2013. gada septembrī – novembrī. Kāpēc beidzās Tava sadarbība ar šo klubu?

Es trenējos gan ar USPHL Elite, gan USPHL Empire komandām. Uz vienu spēli atļauts pieteikt vien 2 ārzemniekus, tomēr komandā bija vairāk. Tika teikts, ka varēšu spēlēt arī USPHL Elite divīzijā, tomēr arī šai komandai bija 3 importi. Tā sanāca ka nospēlēju vien 9 spēles.

Sezonas turpinājumā Tavs vārds jau parādījās augstākas junioru līgas EHL vienības Washington Junior Nationals sastāvā. Kāds bija iemesls pārceļošanai uz Vašingtonu?

Washington Jr. Nationals komandai nebija īpaši veiksmīga sezona, un tā meklēja spēlētājus, lai pastiprinātu sastāvu. Pēc “showcase” turnīra ar Palm Beach Hawks man Vašingtonas Nationals īpašnieks piedāvāja pāriet uz Vašingtonas komandu, un es piekritu.

EHL līgā oficiālā statistika Tevi nosauc, bet uzrāda, ka neesi aizvadījis nevienu spēli oficiālajā čempionātā. Vai tā ir kļūda vai taisnība?

Pārcēlos uz Vašingtonu, uzsāku treniņus ar EHL komandu un biju gatavs spēlēt. Tomēr tiesības uz mani vēl piederēja Palm Beach Hawks. Tiesību “trade” vilkās garumā, jo ir daudz US Hockey noteikumi spēlētāju pārejām sezonas laikā, tādēļ uzsāku spēlēt ar Vašingtonas MetJHL [līgas] komandu, kurā varēju spēlēt arī, ja vēl nedrīkstēju spēlēt EHL. Pirms Vašingtona ieguva tiesības es savainojos MetJHL spēlē, salauzu potīti un nevarēju spēlēt vairākus mēnešus. Sezonas beigās atkal uzsāku treniņus, tomēr vēl nebiju gatavs spēlēšanai; potīti vajadzēja operēt un saskrūvēt ar skrūvēm.

Kā ar skolu veicās Amerikā?

Tā kā es skolu pabeidzu Austrijā, nebija nepieciešams iet uz skolu Amerikā. Tas man arī ļāva sezonas laikā pārcelties uz Vašingtonu.

Minēji, ka labprāt nakamsezon uzspēlētu HK Rīga komandā MHL čempionātā. Vai tas joprojām aktuāli un kāpēc tāda izvēle?

Neesmu vēl izlēmis, kur es spēlēšu nākamsezon. Ir ielūgums uz labas Kanādas komandas “main camp”, un ir piedāvājums no citas EBYSL [U-20] komandas Austrijā; tomēr ir vēlme arī uzspēlēt Latvijā, jo neviens Latvijas hokejā mani nepazīst un nezin.

Kas ir Tavs lielais mērķis hokejā?

Es neuzstādu tālus nākotnes mērķus, jo hokejā nekad nevar zināt, kāda būs situācija pēc gada. Man tagad ir mērķis nospēlēt veiksmīgu nākamo sezonu, un tad arī domāšu par turpmākajām sezonām.

Plašākai informācijai

[Fotoattēli no Reiņa Skorova personīgā arhīva.]

Advertisements

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Ģirts Zemītis. Jaunākās paaudzes hokeja pussargs

Posted by petrovich27 uz 2012/05/24

Latvijas U-18 izlases aizsargs Ģirts Zemītis savai pieredzei, kas krāta Latvijas un Zviedrijas jauniešu līgās, pievienojis arī sezonu Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem un Latvijas Virslīgā. 16 gadu vecumā uzspēlēts arī U-18 pasaules čempionātā. Kaļot nākotnes plānus, viņš spriež, ka uz Ziemeļamerikas junioru līgām ir vērts doties tikai tad, kad jaunais hokejists ir gatavs to līmenim, jo vēlreiz iespēja var netikt dota.

TUVPLĀNĀ: Ģirts Zemītis

  • Dzimis 1995. gada 13. jūnijā
  • Ampluā: aizsargs
  • „Figūra”: 188 cm; 84 kg
  • 2011./2012. g. sezonā SK Rīga-95 komandā Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā un Latvijas Virslīgā
  • iepriekšējās sezonas: Nacka HK J18 un Nacka HK J16 komandas (t.sk. Zviedrijas J18 Elit līgā); Jelgavas LSS
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks U-18 pasaules čempionātā elitē 2012. g. aprīlī
  • pirmā trenere: Eva Dinsberga

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā kopā ar SK Rīga-95 komandu izcīnīji 2. vietu Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātā. Kā Tu raksturotu šī čempionāta līmeni? Un kā vērtē savu noderību komandai?

Ģirts Zemītis: Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis ir vidējs, jo dažas komandas bija spēcīgas, bet pārējās – ne tik ļoti. Par to liecina rezultāti. Runājot par noderību, manuprāt, es biju noderīgs. Svarīgas spēlēs spēlēju labu hokeju un palīdzēju komandai gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Spēlēs, kurās pretinieks tika uzvarēts ar divciparu skaitli, parasti spēlēju bez motivācijas, bija grūti saņemties tādām spēlēm; tas laikam tāpēc, ka spēlējot Zviedrijā, tādu spēļu praktiski nav.

Iepriekš minēji, ka pēc spēlēšanas Zviedrijā, Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis likās „pavājš, lēns bērnu hokejs”. Kur, Tavuprāt, robeža starp „bērnu hokeju” un pieaugušāku? Kas ir tā principiālā atšķirība?

Jauniešu, junioru hokejā katrs laukuma spēlētājs jau zina, kā jāspēlē katrā noteiktā situācijā. Spēle norit ātrāk, spēlētāji ir taktiski gudrāki un pieņem pareizos lēmumus ātrāk. Savukārt bērnu hokejā taktiskā daļa ir ļoti minimāla, spēlētāji nezina, kā pareizi un gudri nospēlēt noteiktās situācijās, un bieži vien mēģina spēlēt individuāli.

2010./2011. g. sezonu aizvadīji Nacka HK paspārnē Zviedrijā uzspēlējot gan U-18 vecuma komandās Zviedrijas J18 Elit un J18 Division 1 līgās, gan U-16 komandā. Cik vērtīga hokeja un arī sadzīves ziņā Tev bija šī sezona Zviedrijā? Esi audzis?

Jā, noteikti. Pagaidām Zviedrijas sezonu uzskatu par labāko, kāda man ir bijusi. Treneri bija ļoti profesionāli. Bija grūti, bet pieradu pie zviedru hokeja, un treneri sāka man uzticēties. Daudz mācījos no kļūdām, treneri bieži vien pēc momenta izskaidroja, kā labāk nospēlēt noteiktajā epizodē. Arī U-18 elites divīzijā aizvadīju pāris spēles, kurās daudz iemācījos.

Agrāk minēji, ka Zviedrijas J18 Division 1 ir „skolnieku līga” ar līmeni, kas stipri zemāks par Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātu. Vai Latvijas puišiem vispār ir vērts braukt uz Zviedriju U-16 vecumā, kā to darīji Tu? Kāpēc jā vai nē?

Par 1. divīziju varbūt tā nevarētu teikt, taču 2. divīziju, kurā aizvadīju pāris spēles ar Nacka U-16 komandu varu salīdzināt ar spēlēm pret Piter 95 (13:0; 5:2; 11:1; 11:1).

Vai ir jēga doties uz Zviedriju? Es uzskatu, ka viss atkarīgs, cik laba ir komanda un kādi ir treneri. Man ļoti paveicās, jo treneri bija ļoti labi, un es nebiju vienīgais leģionārs komandā, mēs bijām pieci. Divi somi, ungārs, es un latvietis Roberts Šmits, kurš pievienojās komandai nedaudz vēlāk.

Kāpēc nepaliki Zviedrijā arī uz 2011./2012. g. sezonu? Un kāpēc izvēlējies tieši SK Rīga-95, nevis, piemēram, Jelgavas komandas, kur biji spēlējis iepriekš?

Zviedrijā nepaliku tāpēc, ka zviedru U-18 elitē ir daudz spēcīgu komandu, kuras katru gadu savāc labākos spēlētājus. Tas pats notika arī ar Nacka U-16 komandu; visi labākie zviedri aizgāja katrs uz savu pusi, un komandā no Nacka U-16 palika aptuveni 5 spēlētāji, kas nākamgad spēlēja Nacka U-18. SK Rīgu-95 izvēlējos tāpēc, ka augusta beigās vairs nebija citu variantu.

Salīdzinot savu iepriekšējo pieredzi Latvijā vai Baltkrievijā, Latvijas jaunieši min, ka Krievijas jauniešu hokejā ir būtiska atšķirība – spēka spēle. Kā tad īsti ir? Vai Sanktpēterburgas čempionātā spēka spēles ir vairāk nekā Latvijas jauniešu līgās?

Jā, spēka spēles ir vairāk kā Latvijā un Baltkrievijā, taču ne ļoti daudz. Zviedrijā spēka spēle ir daudz izteiktāka.

Ja ņemam vērā stiprākās komandas Sanktpēterburgā un arī Zviedrijas J18 Elit līmenī, kas ir tās principiālās lietas, kas Latvijas jauniešiem pietrūkst, lai būtu šo stiprāko komandu līmenī? Kas, Tavuprāt, ir mūsu aktuālākās problēmas – slidošana, spēles „lasīšana”, ātrums, spēka spēles trūkums, kas cits?

Mazdrusciņ no visa, varbūt nedaudz vairāk nepieciešama spēka spēle un spēles „lasīšanas” spējas.

Bet kas, savukārt, ir Latvijas jauno hokejistu priekšrocība, salīdzinot ar krieviem un zviedriem? Kas mūsējiem ir ielikts labi un pamatīgi?

Hmmm… Varbūt individuālās prasmes, spēle ar ripu. Vispār grūti tā salīdzināt, tas ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Latvietis, kas būs nospēlējis vairākus gadus Zviedrijā, spēlēs vairāk spēka spēli nekā tie, kas savu U-10-16 vecumu pavada Latvijā. Viss ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Katrai līgai ir sava specifika ar savu spēles stilu. Jau minēju, ka man pašam bija grūti pierast pie zviedru hokeja.

Tavs ampluā ir aizsargs, bet aizsarga pozīcijai esi salīdzinoši rezultatīvs. Piemēram, aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Sanktpēterburgā 33 spēlēs tev saskaitīti 19 punkti (7+12), Latvijas Virslīgas čempionāta regulārajā daļā 36 spēlēs 25 punkti (8+17). Arī iepriekš Latvijas jauniešu vecumos esi bijis rezultatīvs – piemēram, savulaik U-14 grupā 19 spēlēs 34 punkti (17+17). Vienmēr esi bijis aizsargs? Un kā nonāci līdz šī ampluā izvēlei?

Pirmos trīs gadus biju uzbrucējs, taču sāku ātri augt un biju izteikti lielāks par pārējiem vienaudžiem, tāpēc treneris iespēlēja mani kā aizsargu.

Un kas ir iemesls šādai rezultativitātei? Pretinieki bija tādi vājāki vai pats īpaši piestrādāji pie savām hokeja „pussarga” prasmēm?

Labs sezonas sākums. Zviedrijā biju pazaudējis savu rezultativitāti, taču jau pirmajos Virslīgas mačos guvu punktus un pārliecību. Bet jāsaka, ka pārāk daudz sāku aizrauties ar uzbrukumu, kas bieži vien nesa arī augļus, taču trenerim nepatika. Sezonas vidū jau atkal spēlēju disciplinētāk, spējot saglabāt rezultativitāti. Jāpiebilst, ka Sanktpēterburgas čempionātā vienmēr centos spēlēt disciplinēti.

Līdzās čempionātam Sanktpēterburgā kopā ar SK Rīga-95 uzspēlēji Virslīgas čempionātā pret nosacīti pieaugušajiem, bet pret vecākām komandām – noteikti. Tavi komandas biedri saka, ka tā bijusi vērtīga pieredze – uzspēlēt pret „lielajiem”. Tavuprāt arī tas tā ir? Vai tiešām Virslīga spēj nodrošināt šo neaizstājamo pieredzi, kas nebija iegūstama sezonas gaitā Sanktpēterburgā vai, ja komanda spēlētu Latvijas U-18 līgā?

Jā, noteikti. Spēlējot pret vecākiem pretiniekiem, vienmēr ir papildus stimuls, gribas parādīt, ka esi jaunāks, bet vari tikpat labi un vēl labāk. Uzskatu, ka Virslīgā vienmēr spēlējām labāk nekā Krievijā, jo vienmēr pretinieks bija spēcīgs un ātrs, tāpēc arī mēs pielāgojāmies pretiniekam un turējāmies līdzi. Katra spēle bija svarīga, katrā spēlē centāmies izdarīt labāko, ko varam. Atšķirībā no Sanktpēterburgas čempionāta, intriga saglabājās līdz pat pēdējai spēlei.

Sanktpēterburgas čempionāta statistikā un uzskaitēs esi fiksēts kā „Rūdolfs Ziemiņš”, kas, kā minēji, radies no treneru ieviestās kļūdas. Tev šis pārpratums čempionāta gaitā nav radījis sarežģījumus, patraucējis vai kā reizi – palīdzējis?

Īsti netraucēja un arī nepalīdzēja. Varbūt kāds komandas biedrs kādreiz pasmējās par to, bet tā nekādas problēmas neradīja.

Sezonas noslēgumā Tev nāca „saldais ēdiens” – dalība Latvijas izlasē U-18 pasaules čempionātā elitē. Bet pirms tam bija jāiztur konkurence uz vietu sastāvā, aizvadīji divas pārbaudes spēles. Konkurence bija sīva? Kāpēc, Tavuprāt, treneri izvēlējās Tevi?

Jā, konkurence bija sīva, un viss izšķīrās tikai otrajā pārbaudes spēlē. Manuprāt, treneri mani izvēlējās dēļ tā, ka abās pārbaudes spēlēs parādīju atzīstamu sniegumu, pildīju trenera norādīto uzdevumu un mēģināju spēlēt vienkārši. Tas man izdevās, un tāpēc tiku izvēlēts es, nevis kāds cits aizsargs.

Latvijas U-18 izlases sastāvā biji jaunākais aizsargs, bet visā izlasē biji viens no 3 spēlētājiem, kas dzimuši 1995. gadā (atšķirībā no pārējiem – 1994. gadiem). Vēlāk izrādījās, ka 1995. gada uzbrucēji bija rezultatīvākie. Kā Tu kopumā vērtē Latvijas 1995. gadā dzimušo hokejistu „paaudzi”, piemēram, salīdzinot ar „izslavēto” 1994. gadu?

Es uzskatu, ka 1995. gads Latvijas hokejam, salīdzinot ar 1994. gadu, nav tik labs. Jā, 1995. gadam ir daži labi uzbrucēji un aizsargi, taču 1994. gads, manuprāt, ir labāks.

Kā vērtē Latvijas U-18 izlases startu un arī savu pienesumu jauniešu izlasei? Kas pietrūka čempionāta turpinājumā, lai ieņemtu augstāku vietu par devīto?

Vērtēju pozitīvi; pats centos nospēlēt kā treneris lika, kas, pēc manām domām, man izdevās. Viennozīmīgi pietrūka veiksme; grupu turnīrā mēs izdarījām visu ko varējām, taču ļoti nepaveicās.

Pirms dažām dienām minēji, ka meklē iespējas lai aizķertos Zviedrijā, pieļauj iespēju uzspēlēt kādā komandā CHL līgās Kanādā un kā variantu izskati HK Rīga. Vai ir jau skaidrība? Kuru no variantiem 2012./2013. g. sezonai Tu izvēlētos vislabprātāk, un kāpēc tieši to?

Visreālākais variants šķiet HK Rīga; ja treneris dos iespēju nometnē, tad esmu pārliecināts, ka spēšu to izmantot tā, kā U-18 izlasē. Neesmu pārliecināts, vai esmu gatavs CHL līmenim. Ja došos turp un izrādīsies, ka neesmu gatavs, tad vēlreiz man tur netiks dota iespēja.

Tāpat minēji, ka vēlies mācīties koledžā (NCAA). Ar ko šis variants (koledžu hokejs) Tev liekas labāks par „sišanos” uz augšu caur pieaugušo līgām?

Uzskatu, ka „iet caur koledžām” ir daudz drošāk. Iegūt augstu izglītību un spēlēt augsta līmeņa hokeju vienlaicīgi – ir perfekta iespēja nodrošināt savu nākotni.

Lai veicas!

Izziņām:

  • Ģirta Zemīša individuālās statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com
  • Ģirta Zemīša statistika Latvijas Virslīgā 2011./2012.: Reg. sezona – lhf.lv; Izslēgšanas spēles – lhf.lv
  • Ģirta Zemīša statistika S-Pēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo grupā (kļūdaini dēvēts par Rūdolfu Ziemiņu) – fhspb.ru
  • Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2012. gada U-18 pasaules čempionātā elitē: tepat
  • SK Rīga-95 spēlētāju individuālā statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat

[Attēlos: Ģirts Zemītis, tolaik vēl Jelgavas LSS komandas ierindā. Fotoattēli no Ģirta Zemīša personīgā arhīva.]

Posted in HK Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »