Liepājas Metalurgs pret Liepājas Metalurgu. Jeb – kam vajag Liepājas puišus?

Liepājas hokejs šogad izdzīvo diezgan skarbus laikus. Naudas un vārda devēja problēmu dēļ hokeja kluba piramīdas augšdaļas nav – ne Baltkrievijas ekstralīgā, ne MHL B grupā un pat ne Latvijas Virslīgā. Tagad būs iespēja liepājniekus pavērot dažādu valstu dažādos čempionātos plašajā Eirāzijā. Atsevišķos klubos – pat masveidā.

Sekojot svešu valstu, Lietuvas un Moldovas, komandu savstarpējo spēļu gaitai MHL B grupas čempionātā, nepamet sirreāla sajūta. Liepājnieki sacenšas ar liepājniekiem. Precīzāk – Kišiņevas „metalurgi” (Platina-Chişinău) pret Viļņas „mečiem” (HC Baltica). 6. septembra spēlē tika sarūpēti 11 vārtu guvumi (7:4 „lietuviešu” labā), no kuriem 10 trāpījumi (jeb 90.9%) uz pērn Liepājas komandās spēlējušo puišu „sirdsapziņas”. 11.-ajā vārtu guvumā liepājnieks asistēja. 7. septembra spēle bija mazāk rezultatīva (1:2), un tur tikai pie viena vārtu guvuma piedalījās Latvijas hokejists. Taču Kišiņevas liepājniekiem pie uzvaras palīdzēja tikt savējais vārtsargs – Vadims Miščuks.

Kam vajag Liepājas Metalurgu?

Kad šovasar pamatīgāk „uz sēkļa uzskrēja” AS Liepājas Metalurgs, kļuva skaidrs, ka grūti laiki sagaida arī metalurģijas uzņēmuma atbalstīto hokeja piramīdu. Rezultātā jaunajā sezonā nav vairs Liepājas komandu Baltkrievijas ekstralīgā, MHL B grupas čempionātā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-18 čempionātā… Tagad vecākā Liepājas Metalurgs komanda ir pieteikta U-16 čempionātam. Bet U-14 vecuma komanda plāno startēt ne tikai Latvijas U-14 līgā, bet arī Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 čempionātā.

Pārējiem Liepājas hokejistiem, kas vecāki, pielietojums ir jāmeklē citviet. Kur? Krējumu pasmēla Rīgas Dinamo saimniecība, no Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgas un/vai MHL B grupas komandām parakstot piecus hokejistus – Artūru Kuzmenkovu, Kārli Ozoliņu, Edgaru Siksnu, kā arī Ralfu Grīnbergu un Haraldu Neimani.

Liepājas diaspora emigrācijā

Skaita ziņā viena no divām plašākajām „bēgļu nometnēm” ir izveidojusies Aigara Ciprusa trenētās HC Baltica komandas paspārnē. Šis Lietuvas klubs jau trešo sezonu turpina MHL B grupas čempionātā, un te jauno regulāro sezonu ir uzsākuši 11 hokejisti no Latvijas, t.sk. astoņi puiši, kuri pērnsezon spēlēja Liepājas komandās – Valters Freijs, Mārtiņš Oskars Freimanis, Ričards Matuzevičs, Linards Mazurs-Mago, Leonards Rimjāns, Sandis Šostaks, Raimonds Upenieks, Juris Ziemiņš. Latvijas hokejistu armiju pie Ciprusa papildina arī iepriekšējā sezonā Rīgas Dinamo jaunatnes komandās spēlējušie Edgars Kamoliņš, Emīls Potāpovs un jau pērnsezon HC Baltica komandu pastiprinājušais Ritvars Zonenbergs.

Diezgan pamatīga liepājnieku pārstāvniecība ir Moldovā bāzētajā MHL B grupas komandā Platina-Chişinău. Arī tur sezonu aizsākuši astoņi (!!!) Liepājas Metalurgs komandu hokejisti – vārtsargi Vadims Miščuks un Reinis Petkus, aizsargs Maksims Abrašins, uzbrucēji Vadims Boženkovs, Aivars Dēvics, Māris Diļevka, Pauls Hodzko, Romans Nekļudovs.

Daži liepājnieki atraduši vietu MHL B grupas čempionāta Krievijas komandās. Piemēram, aizsargs Iļja Makarovs ir HK Dmitrov sastāvā, bet Almetjevskas Sputņik ierindā divi liepājnieki – aizsargs Roberts Mamčics un uzbrucējs Edgars Ārinieks.

Paliela bijušo Liepājas Metalurga hokejistu pārstāvniecība nosaukta Norvēģijas stiprākās līgas Get Ligaen komandas Tønsberg Vikings sastāvā – aizsargi Ričards Birziņš, Ēriks Ševčenko un uzbrucējs Jānis Straupe. Tāpat cieņā ir Kazahstānas, Vācijas, Slovākijas čempionāti. Paprāvs liepājnieku pulks pārcēlies uz dažādām Latvijas Virslīgas komandām. Taču kopējā ainava mainīsies sezonas gaitā, kad kāds pametīs Virslīgu, lai meklētu laimi citur, vai tieši pretēji – leģionāri atgriezīsies mājās.

Aizliegums pa jokam

Aizvadītajā sezonā MHL B grupā Latviju pārstāvēja komandu rekordskaits 3 – abu Latvijas hokeja „piramīdu” (Dinamo un Liepājas Metalurgs) jaunatnes komandas un Prizma-Rīga. Raugoties uz Juniors un Liepājas komandas „aizmuguri”, Prizma šajā kompānijā izskatījās pēc pastarītes un pat nenopietni. Bet interesanti, ka tieši Prizma-Rīga MHL B grupas čempionātā piedalās tā pastāvēšanas trešo sezonu kā vienīgā no mūsu puses.

Jāatgādina, ka šogad jauniešu hokeja aprindās „pīļu dīķi” sašūpoja Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana paziņojums par nepieciešamību aizliegt Latvijas jauniešu komandu dalību MHL B grupā un citos līdzīgos ārvalstu čempionāts. „Aizliegums” pat tika noformēts dažādās federācijas instancēs, bet…

MHL B grupā turpinās Prizma-Rīga. Baltkrievijas U-14 vecuma čempionāta dalībnieku sastāvā nosaukta Liepājas komanda. Zinātāji teic, ka arī SK Rīga komandas turpināšot gaitas Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem.

Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā spēlējušie hokejisti un viņu jaunās „mājas” (slīprakstā spēlētāji ar Rīgas Dinamo līgumiem, kuri sūtīti uz fārmklubu):

	spēlētājs	dz.	komanda	valsts	līga
	UZBRUCĒJI
1.	Ģirts Ankipāns	1975.	(karjeru beidz)	–	–
2.	Edgars Ārinieks	1994.	Sputņik (Almetjevska)	Krievija	MHL B
3.	Aleksandrs Baburins	1988.	HS Rīga/Prizma	Latvija	Latv. Virslīga
4.	Lauris Bajaruns	1989.	Rytíři Kladno	Čehija	Čeh. Tipsport Extraliga
5.	Edgars Brancis	1985.	Beibaris (Atirava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
6.	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
7.	Māris Diļevka	1992.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
8.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	?
9.	Pauls Hodzko	1993.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
10.	Miks Indrašis	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
11.	Egils Kalns	1991.	?
12.	Regnārs Kaļinovskis	1993.	?
13.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
14.	Linards Mazurs-Mago	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
15.	Artūrs Mickēvičs	1991.	Toros (Ņeftekamska)	Krievija	VHL (Kr. 2.)
16.	Kārlis Ozoliņš	1994.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
			HK Rīga	Latvija	MHL
17.	Sergejs Pečura	1987.	?
18.	Ainars Podziņš	1992.	Vitjaz (Podoļska)	Krievija	KHL
19.	Rob Schremp	1986.	EV Zug	Šveice	NLA (Šv. 1.)
20.	Gunārs Skvorcovs	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
21.	Jānis Straupe	1989.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
22.	Povilas Verenis (LIET)	1990.	Aristan (Temirtava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
23.	Sergejs Voroņins (BLR)	1985.	HK Ļida	Baltkrievija	Baltkr. ekstralīga
24.	Bruno Zabis	1991.	HSV Eishockey (Hamburga)	Vācija	Oberliga (Vācijas 3.)
25.	Toms Zeltiņš	1986.	Kurbads (Ogre)	Latvija	Latv. Virslīga
	AIZSARGI
1.	Nerijus Ališauskas (LIET)	1991.	EV Füssen	Vācija	Oberliga (Vācijas 3.)
2.	Ričards Birziņš	1989.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
3.	Jānis Bullītis	1990.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
4.	Reinis Demiters	1991.	?
5.	Vents Feldmanis	1977.	(karjeru beidz)	–	–
6.	Mārtiņš Gipters	1989.	Beibaris (Atirava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
7.	Rodrigo Laviņš	1974.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
8.	Iļja Makarovs	1994.	HK Dmitrov	Krievija	MHL B
9.	Mārtiņš Porejs	1991.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
10.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	?
11.	Edgars Siksna	1993.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
			HK Rīga	Latvija	MHL
12.	Ēriks Ševčenko	1991.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
13.	Raimonds Tūbelis	1991.	Eindhoven Kemphanen	Nīderlande	Eredivisie (Nīderl. 1.)
	VĀRTSARGI
1.	Jānis Auziņš	1991.	HC 07 Detva	Slovākija	1. liga (Slovāk. 2.)
2.	Nauris Grīnvalds	1990.	?
3.	Jānis Kalniņš	1991.	Dunaújvárosi Acélbikák	Ungārija	MOL Liga (Ung. un Rumān.)

*

Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas spēlētāji, kas 2012./2013. g. sezonā spēlēja MHL B grupā, bet nespēlēja Baltkrievijas ekstralīgā, un viņu jaunās komandas (daļa MHL B grupas vienības sastāva – tabulā augstāk):

	spēlētājs	dz.	komanda	valsts	līga
U	Olafs Aploks	1995.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Artūrs Birstiņš	1993.	Kurbads (Ogre)	Latvija	Latv. Virslīga
U	Vadims Boženkovs	1994.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
U	Valters Freijs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
U	Edgars Homjakovs	1995.	Lake Tahoe Blue	ASV	WSHL
U	Romans Nekļudovs	1995.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
U	Klāvs Plānics	1993.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Rihads Remiņš	1993.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Leonards Rimjāns	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
U	Juris Ziemiņš	1993.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Maksims Abrašins	1994.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
A	Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Ralfs Grīnbergs	1995.	HK Rīga	Latvija	MHL
A	Mareks Ķepals	1992.	HS Rīga/Prizma	Latvija	Latv. Virslīga
A	Roberts Mamčics	1995.	Sputņik (Almetjevska)	Krievija	MHL B
A	Ričards Matuzevičs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Haralds Neimanis	1994.	HK Rīga	Latvija	MHL
A	Sandis Šostaks	1993.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Raimonds Upenieks	1992.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
V	Simas Baltrunas (LIET)	1995.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
V	Vadims Miščuks	1993.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
V	Reinis Petkus	1995.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
V	Boriss Tretjakovs	1993.	?

*

Plašāk:

• Liepājas Metalurgs komandas kapteiņa Venta Feldmaņa intervija – la.lv
• Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 vecuma sadaļa – hockey.by
• Liepājas Metalurgs komandas sastāvs un statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. – tepat, pointstreak.com (reg. sezona, play off)
• Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvs un statistika MHL B grupā 2012./2013. – mhl2.khl.ru (reg. sezona, play off)
• Par Liepājas desantu HC Baltica sastāvā un treneru korpusā (pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
• HC Baltica profils facebook.com – facebook.com

[Attēlā: Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas puiši vēl kopā “vienotā frontē”. Foto fiksēts spēlē pret HK Zeļenograd MHL B grupas čempionāta ietvaros 2012./2013. g. sezonā; foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]

Uz atvadām no MHL B. Juniors 2012./2013.

MHL čempionātā startējošās Dinamo jaunatnes komandas – HK Rīga – „ēnā” divas sezonas bija palikusi sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Tas arī saprotams, jo komanda startēja mazāk populāros un/vai televīzijas ekrānos retāk demonstrētos MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos, bet labākos „juniorus” iesauca „augstākas šķiras” – MHL (A grupas) – čempionātā HK Rīga ierindā. Tagad no komandas plāniem strīpota MHL B grupa, bet ieviests cits nosaukums, logo… Ko tad Juniors ir izaudzinājis 2012./2013. g. sezonas laikā?

Periodiski Latvijas hokeja saimniecībā notiek situācijas pārvērtēšana, materiālo iespēju pārskatīšana un reglamentētu akcentu izmaiņas. Cits stāsts, vai ir izvēlēta un konstanti īstenota stratēģija… Bet pirms pāris gadiem vadošo jaunatnes komandu „bāze” SK Rīga komandu „personā” tika pārcelta no Baltkrievijas Junoru un Jauniešu līgas uz Krieviju – MHL B grupu un Sanktpēterburgas atklāto čempionātu. Pārorientēšanās uz Krieviju savu augstāko vilni sasniedza pirms aizvadītās sezonas, kad MHL-ā startēja 4 komandas no Latvijas – HK Rīga oriģinālajā līmenī un vēl 3 vienības MHL B grupā – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma – Rīga.

Tomēr sezonas gaitā un pēc sezonas Latvijas Hokeja federācijas vadībai tās prezidenta Kirova Lipmana personā sakrājās rūgtums un secinājumi. Latvijas U-20 un U-18 izlases izkrita no pasaules elites, un secinājumi par MHL vai vismaz MHL B grupas nevajadzību nebija ilgi jāgaida. Nonāca arī līdz Lipmana paziņojumiem par neatļaušanu jauniešiem spēlēt ārpus Latvijas. Gala beigās arī LHF treneru padome pauda lēmumu:

„Pamatojoties uz pēdējos gados uzkrāto vairāk negatīvo nekā pozitīvo pieredzi, ko devis dažādu jauniešu un junioru komandu starts citu valstu čempionātos (MHL, Sanktpēterburgas, Baltkrievijas, Lietuvas čempionāti) treneru padome Latvijas hokeja attīstības un spēcīga valsts čempionāta sarīkošanas nolūkā lūdz LHF valdi izskatīt mūsu komandu dalības citu valstu čempionātos lietderību un aizliegt mūsu valsts jauniešu komandām dalību citu valstu čempionātos, izņemot, ieteikt atļaut:
– HK „Rīga” komandas startu MHL augstākajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda arī turpmāk ir Latvijas U 20 izlases bāzes komanda;
– Vienas komandas startu MHL pirmajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda ir Latvijas U 18 izlases bāzes komanda.” (citāta beigas)

Drīz pēc LHF treneru padomes „lūguma” Lipmanam Dinamo vadība nolēma paziņot par savas otrās jauniešu komandas Juniors izņemšanu no MHL B grupas čempionāta, komandu atstājot tikai Latvijas Virslīgas meistarsacīkstēs un tādā veidā arī izvairoties no konfrontācijas ar federāciju šajā konkrētajā jautājumā. Interesanti, ka ar šo arī nomanījies komandas nosaukums uz Dinamo / Juniors un arī logo – uz logotipu, ko 2009./2010.g. sezonā lietoja Dinamo fārmklubs Dinamo Juniors Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgā. Logo un nosaukums bija pakārts uz naglas 3 sezonas, bet tagad atkal ir noderīgs…

Bet laikam, ka jaunais Dinamo / Juniors būs cita komanda, bet Juniors kā MHL B grupas komanda ir kļuvusi par pabeigtām lappusēm Latvijas hokeja vēsturē. Gan jau, ka pa kādam Juniors spēlētājam varēs sastapt Dinamo / Juniors sastāvā. Papildspēki komandai nāks jau tradicionāli no SK Rīga vecākās komandas, kas aizvadītajā sezonā bija SK Rīga-96. Ja vien federācija pēkšņi nenolems ierobežot U-18 vecuma hokejistu dalību Virslīgā. Bet visādi citādi Dinamo / Juniors komandai nebūs jāpakļaujas MHL čempionātu reglamentam ar vecuma griestiem, kas pērnsezon izpaudās kā ierobežots skaits U-22 vecuma hokejistu, bet jaunajā sezonā lielākais vecums tiek solīts U-21 izmērā. Kas zina, varbūt komandas sastāvā uz Virslīgas ledus varēs ieraudzīt kādu dinamieti, kas gūst spēļu praksi un/vai kritis treneru nežēlastībā? Tiesa, kas traucēja Juniors sastāvā Virslīgas spēlēm pieteikt dinamiešus jau aizvadītajā sezonā, vai pirms gada… Nekas. Tādēļ arī Virslīgas izslēgšanas spēlēs „junioru” kreklos bija KHL oficiālā čempionāta gaisu apostījušie Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Mārtiņš Porejs, arī Kristers Gudļevskis – kā smejies, Latvijas izlases pirmais vārtsargs… Tiesa, kā atceramies, līdzekļi neļāva sasniegt mērķi, un čempionu titulu paņēma regulārās sezonas uzvarētāji SMScredt.lv.

Kas tad bija Juniors izcilnieki 2012./2013.g. sezonā MHL B grupā?

Juniors komandas galvenie uzdevumi ir fokusēti uz kadru sagatavošanu lielajai komandai, tādēļ vietas čempionātu un divīziju tabulās jāskata kā otršķirīgas. Tomēr jādomā, ka „juniori” gribēja uzvarēt katrā spēlē. Vai varēja, ir cits stāsts. Jāatgādina, ka komandas lielu masu veidoja U-18 vecuma hokejisti (1995. g. dzimušie), kamēr MHL B grupā vairumā komandu nāca pretī reglamentētais U-22 vecums, bet Latvijas Virslīga – bez griestiem. Tiesa, arī regulārās sezonas gaitā uz dažām spēlēm kā MHL, tā Virslīgas meistarsacīkstēs Juniors komanda saņēma caurmērā vecākus papildspēkus no attiecīgajā brīdī spēļu pauzē esošā HK Rīga sastāva.

MHL B grupas čempionātā „junioriem” izdevās kvalificēties izslēgšanas spēlēm, kurās bija paredzēta vieta sešām (no 11) Ziemeļrietumu divīzijas komandām. Juniors paņēma divīzijas pēdējo biļeti – 6. vietu. Taču atšķirībā no savas pirmās MHL sezonas tālāk par pirmo kārtu netika… Virslīgas regulārajā sezonā „juniori” godīgi nopelnīja 2. vietu, bet Latvijas izslēgšanas spēlēs „deva virsū” faktiski cita komanda – „viltotais” Juniors. Tā sastāvā daži „juniori” bija, bet faktiski – HK Rīga sastāvs…

Juniors komandas rekordisti MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

Rezultatīvākas spēlētājs	Maksims Osipovs	23 punkti (37 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs	Rūdolfs Pētersons	11 reizes (33 spēlēs)
Biežākais asistents	Maksims Osipovs	16 piespēles (37 spēlēs)
	Aleksandrs Burcevs	16 piespēles (37 spēlēs)
Labākais iemetienos (≥100)	Oskars Batņa	58.5% (37 spēlēs)
Labākais +/- koeficients	Ralfs Karelis	+14 (40 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs	Mikus Ābelītis	15 punkti (37 spēlēs)
Visvairāk spēļu	Ralfs Karelis	40 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu	Artūrs Ševčenko	2.50 (2 spēlēs)
Vidēji spēlē visvairāk punktu (≥10 sp.)	Rūdolfs Maslovskis	0.93 (15 spēlēs)
Labākais atv. % vārtsargam	Nils Grīnfogels	92.0% (22 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam	Nils Grīnfogels	2.36 (22 spēlēs)
Visvairāk metienu pa vārtiem	Rūdolfs Pētersons	101 metiens (33 spēlēs)
Labākā metienu realizācija (≥10 sp.)	Paulis Zvirgzdiņš	27.8% (11 spēlēs)
	Edgars Opuļskis	27.8% (31 spēlē)
Visvairāk soda minūšu	Oskars Batņa	74 min. (37 spēlēs)

*

Juniors uzbrucēju statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	punkti REG	+/- REG	SM REG	izšķ. PM REG	met. REG	iemet. REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	SM PO	met. PO	iemet. PO
1.	Maksims Osipovs	1995.	37	7+16	-4	16	1	52	58.3% (7 no 12)		3	0+0	-2	0	2	– (0 no 0)
2.	Ņikita Zgirskis	1995.	36	9+11	+7	10	0	58	34.1% (14 no 41)		3	0+0	±0	0	6	23.5% (4 no 17)
3.	Aleksandrs Burcevs	1993.	37	4+16	+10	8	0	48	45.6% (182 no 399)		3	0+1	±0	2	0	30.0% (6 no 20)
4.	Ruslans Ignatovičs	1995.	32	10+9	±0	10	0	46	36.1% (44 no 122)		3	0+0	-1	2	1	90.0% (9 no 10)
5.	Emīls Potāpovs	1994.	31	6+13	+9	30	0	82	45.1% (23 no 51)		3	0+0	-1	0	1	80.0% (4 no 5)
6.	Rūdolfs Pētersons	1995.	33	11+7	+7	2	1	101	43.9% (18 no 41)		3	0+0	±0	0	0	12.5% (1 no 8)
7.	Oskars Batņa	1995.	37	5+13	+5	74	0	76	58.5% (355 no 607)		1	0+0	±0	0	1	66.7% (4 no 6)
8.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	15	3+11	+3	8	0	36	25.0% (4 no 16)
9.	Artūrs Logunovs	1995.	39	7+6	-4	24	0	89	42.1% (16 no 38)		3	0+0	-1	2	3	70.0% (21 no 30)
10.	Jurijs Moiseičenko	1995.	26	6+5	-5	8	0	34	44.4% (152 no 342)		3	0+0	-1	4	0	44.7% (17 no 38)
11.	Jegors Samofalovs	1995.	31	4+5	+7	43	0	26	43.2% (140 no 324)		3	0+0	±0	8	2	41.7% (15 no 36)
12.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	12	2+7	+2	8	0	20	0% (0 no 4)		3	0+0	-1	4	11	0% (0 no 1)
13.	Ritvars Zonenbergs	1993.	16	5+3	+2	2	0	43	55.6% (10 no 18)
14.	Paulis Zvirgzdiņš	1994.	11	5+2	+6	2	0	18	50.0% (4 no 8)		1	0+0	-1	0	0	– (0 no 0)
15.	Edgars Opuļskis	1994.	31	5+0	-1	8	0	18	– (0 no 0)		3	0+0	-1	2	1	– (0 no 0)
16.	Artūrs Ševčenko	1994.	2	3+2	+6	0	0	7	42.9% (6 no 14)
17.	Ričards Kondrāts	1994.	12	1+4	-3	4	0	13	48.9% (65 no 133)
18.	Martins Lavrovs	1994.	4	4+0	+2	2	0	15	33.3% (1 no 3)		3	0+1	-2	4	2	0% (0 no 2)
19.	Deivids Sarkanis	1994.	12	3+1	-3	31	0	19	25.0% (1 no 4)
20.	Dāvis Straupe	1992.	2	2+2	+5	2	0	8	36.4% (8 no 22)
21.	Bruno Birzītis	1995.	2	1+3	+4	4	0	2	– (0 no 0)
22.	Pēteris Priediņš	1995.	11	1+2	+3	0	0	10	60.9% (56 no 92)
23.	Arvis Purviņš	1995.	20	0+1	-1	8	0	8	– (0 no 0)		1	0+0	±0	0	0	– (0 no 0)
24.	Dmitrijs Komarņickis	1995.	15	0+1	-3	2	0	3	16.7% (1 no 6)
25.	Vladislavs Koniševs	1994.	8	0+0	-4	0	0	6	56.8% (46 no 81)

*

Juniors aizsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	punkti REG	+/- REG	SM REG	met. REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	SM PO	met. PO
1.	Ralfs Karelis	1995.	40	3+6	+14	6	37		3	0+0	-1	2	2
2.	Kristofers Bindulis	1995.	34	4+6	+9	62	47		3	0+0	-1	2	5
3.	Mikus Ābelītis	1993.	37	3+12	+7	16	30		3	0+0	-2	2	1
4.	Ģirts Zemītis	1995.	37	2+5	+5	51	35		3	0+0	±0	4	1
5.	Edgars Kamoliņš	1993.	33	0+5	+4	18	27		2	0+0	-1	4	0
6.	Edgars Dīķis	1991.	2	1+0	+3	0	4
7.	Andrejs Smirnovs	1992.	2	0+1	+3	27	7
8.	Kalvis Ozols	1993.	17	2+3	+2	16	18
9.	Toms Bernhards	1995.	29	2+4	+1	12	15		3	0+0	-2	2	0
10.	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	21	0+0	-1	0	3		1	0+0	-1	0	0
11.	Jānis Jaks	1995.	10	3+1	-2	24	19
12.	Viktors Poņatovskis	1995.	16	0+2	-2	10	8		3	1+0	-1	2	1

*

Juniors vārtsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	uzv.-zaud. REG	PM REG	atv. % REG	GAA REG	„sausi” REG	SM REG		sp. PO	uzv.-zaud. PO	PM PO	atv. % PO	GAA PO	„sausi” PO	SM PO
1.	Nils Grīnfogels	1994.	22 (1170:35)	10-8	1	92.0%	2.36	4	0		3 (177:33)	0-1	1	93.8%	1.69	1	2
2.	Kristers Gudļevskis	1992.	2 (120:00)	2-0	0	91.3%	3.00	0	0
3.	Maksims Rešetņikovs	1995.	17 (816:14)	7-4	3	90.2%	2.65	2	25		1 (12:27)	0-1	0	63.6%	19.28	0	0
4.	Jānis Irbe	1994.	6 (327:04)	0-3	2	89.0%	3.12	0	0

*

Juniors komandas rekordisti Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

Rezultatīvākas spēlētājs	Rūdolfs Pētersons	31 punkts (26 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs	Rūdolfs Pētersons	17 reizes (26 spēlēs)
Biežākais asistents	Rūdolfs Pētersons	14 piespēles (26 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs	Artūrs Salija	8 punkti (7 spēlēs)
	Kristofers Bindulis	8 punkti (17 spēlēs)
Visvairāk spēļu	5 spēlētāji	26 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu	Rūdolfs Maslovskis	1.41 (12 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam	Jānis Irbe	2.00 (4 spēlēs)
Visvairāk soda minūšu	Oskars Batņa	36 min. (26 spēlēs)

*

Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	punkti REG	SM REG		sp.PO	punkti PO	SM PO
	UZBRUCĒJI
1.	Rūdolfs Pētersons	1995.	26	17+14	4		3	0+0	2
2.	Deivids Sarkanis	1994.	16	10+11	10		5	1+2	0
3.	Oskars Batņa	1995.	26	9+12	36		2	0+0	0
4.	Ruslans Ignatovičs	1995.	21	7+13	10		2	0+0	2
5.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	12	8+9	4		6	0+6	6
6.	Maksims Osipovs	1995.	22	6+9	4		4	0+1	0
7.	Jurijs Moiseičenko	1995.	23	7+6	6		1	0+0	0
8.	Ričards Kondrāts	1994.	12	5+8	4		2	0+0	0
9.	Ņikita Zgirskis	1995.	20	5+6	4
10.	Bruno Birzītis	1995.	10	4+6	6		5	0+0	0
11.	Artūrs Logunovs	1995.	23	5+4	8
12.	Jegors Samofalovs	1995.	23	4+4	8		1	0+0	0
13.	Pēteris Priediņš	1995.	16	3+5	0
14.	Dāvis Straupe	1992.	6	4+3	0		3	1+0	2
15.	Ritvars Zonenbergs	1993.	7	4+3	16
16.	Emīls Potāpovs	1994.	19	2+4	16
17.	Edgars Opuļskis	1994.	20	0+6	8		1	0+0	2
18.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	7	4+0	8		1	0+0	2
19.	Vladislavs Koniševs	1994.	6	2+2	4
20.	Lauris Rancevs	1993.	3	1+2	0		4	0+0	0
21.	Paulis Zvirgzdiņš	1994.	8	0+3	0
22.	Martins Lavrovs	1994.	4	1+1	0
23.	Dmitrijs Komarņickis	1995.	9	1+1	0
24.	Arvis Purviņš	1995.	15	0+1	8
–	Georgs Golovkovs	1995.	0	–	–		6	6+3	2
–	Elvijs Biezais	1991.	0	–	–		2	2+1	2
–	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	0	–	–		5	2+1	0
–	Māris Bičevskis	1991.	0	–	–		2	0+1	0
–	Rihards Bukarts	1995.	0	–	–		2	0+1	0
–	Artūrs Ševčenko	1994.	0	–	–		4	0+1	0
–	Edgars Kurmis	1993.	0	–	–		5	0+1	2
–	Andris Siksnis	1993.	0	–	–		5	0+0	0
–	Rustams Begovs	1993.	0	–	–		5	0+0	6
	AIZSARGI
1.	Artūrs Salija	1992.	7	2+6	16		4	0+0	4
2.	Kristofers Bindulis	1995.	17	2+6	20
3.	Ralfs Karelis	1995.	26	3+4	2		2	0+0	0
4.	Ģirts Zemītis	1995.	20	1+5	22		3	0+0	4
5.	Kalvis Ozols	1993.	11	0+6	8
6.	Andrejs Smirnovs	1992.	6	1+4	6		2	1+1	0
7.	Edgars Kamoliņš	1993.	26	1+4	14		1	0+0	0
8.	Mikus Ābelītis	1993.	25	0+4	22		6	0+0	0
9.	Toms Bernhards	1995.	26	0+4	6		1	0+0	0
10.	Jānis Jaks	1995.	10	1+1	8		6	0+1	6
11.	Viktors Poņatovskis	1995.	11	1+1	2
12.	Edgars Dīķis	1991.	6	1+0	2		5	1+1	4
13.	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	12	0+1	6
14.	Patriks Škuratovs	1994.	1	0+0	0		6	0+0	2
–	Mārtiņš Porejs	1991.	0	–	–		2	0+1	6
–	Krišs Lipsbergs	1993.	0	–	–		6	0+0	8
	VĀRTSARGI	dz.	sp. REG	GAA REG	SM REG		sp.PO	GAA PO	punkti PO
1.	Jānis Irbe	1994.	4 (180:03)	2.00	0
2.	Rihards Cimermanis	1993.	5 (270:15)	2.22	0		5 (297:26)	2.82	0+1
3.	Maksims Rešetņikovs	1995.	13 (642:43)	2.43	0
4.	Nils Grīnfogels	1994.	12 (585:55)	2.46	0
–	Kristers Gudļevskis	1992.	0	–	–		1 (59:00)	1.02	0+0

*

MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	play off
1.	Liepājas Metalurgs	40	196-101	91	izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
2.	Zeļenograd	40	175-112	80	izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
3.	OGI	40	199-114	78	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
4.	Dmitrov	40	161-98	74	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
5.	Kļin	40	125-92	72	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
6.	Juniors	40	126-110	64	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
7.	Prizma – Rīga	40	124-150	56	nekvalificējās
8.	Baltica	40	120-132	50	nekvalificējās
9.	Tverči	40	120-166	48	nekvalificējās
10.	Belgorod	40	109-139	44	nekvalificējās
11.	Platina-Chişinău	40	50-291	3	nekvalificējās

*

MHL B grupas čempionāta 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu koptabula (17. – 31. vietas izslēgšanas spēlēm nekvalificējas, kā arī to secība pirms un pēc izslēgšanas spēlēm ir identiska; saskaņā ar mhl2.khl.ru):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	punktu %	play off (vieta līgā pēc play off)
1.	Juņior (Kurgana)	42	199-93	101	80.16%	čempioni (1.)
2.	Liepājas Metalurgs (Liepāja)	40	196-101	91	75.83%	ceturtdaļfinālisti (5.)
3.	Irbis (Kazaņa)	44	145-77	100	75.76%	ceturtdaļfinālisti (6.)
4.	Oļimpija (Kirovočepecka)	44	159-83	100	75.76%	pusfinālisti (4.)
5.	Ladja (Toljati)	44	162-94	96	72.73%	ceturtdaļfinālisti (7.)
6.	Krasnojarskije Risi (Krasnojarska; Podgornija)	42	193-117	91	72.22%	astotdaļfinālisti (9.)
7.	Sputņik (Almetjevska)	44	150-95	88	66.67%	līgas bronza (3.)
8.	Zeļenograd (Maskava)	40	175-112	80	66.67%	ceturtdaļfinālisti (8.)
9.	OGI (Odincovo)	40	199-114	78	65.00%	astotdaļfinālisti (10.)
10.	Dmitrov (Dmitrova)	40	161-98	74	61.67%	astotdaļfinālisti (11.)
11.	Batir (Ņeftekamska)	44	149-105	80	60.61%	līgas sudrabs (2.)
12.	Kļin (Kļina)	40	125-92	72	60.00%	astotdaļfinālisti (12.)
13.	Dizeļist (Penza)	44	136-109	76	57.58%	astotdaļfinālisti (13.)
14.	Mečel (Čeļabinska)	42	130-103	68	53.97%	astotdaļfinālisti (14.)
15.	Jastrebi (Omska)	42	144-122	68	53.97%	astotdaļfinālisti (15.)
16.	Juniors (Rīga; Piņķi)	40	126-110	64	53.33%	astotdaļfinālisti (16.)
17.	Altajskije Berkuti (Barnaula)	42	125-111	67	53.17%
18.	Metallurg (Mednogorska)	44	112-115	68	51.52%
19.	Prizma – Rīga (Rīga)	40	124-150	56	46.67%
20.	Juņior – Sputņik (Ņižņijtagila)	42	127-140	57	45.24%
21.	Rossoš (Voroņeža; Rosoša)	44	127-146	56	42.42%
22.	Baltica (Viļņa; Elektrēni)	40	120-132	50	41.67%
23.	Tverči (Tvera)	40	120-166	48	40.00%
24.	Čelni (Naberežnije Čelni)	44	124-140	52	39.39%
25.	Belgorod (Belgoroda)	40	109-139	44	36.67%
26.	Angarskij Jermak (Angarska)	42	127-156	46	36.51%
27.	Kristall – Juņior (Saratova)	44	91-170	36	27.27%
28.	Raketa (Sarova)	44	78-156	24	18.18%
29.	Molņija (Rjazaņa)	44	70-213	16	12.12%
30.	Metallurg – M (Serova)	42	67-270	6	4.76%
31.	Platina-Chişinău (Kišiņeva; Tiraspole)	40	50-291	3	2.50%

*

Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. pp	zaud. pp.	zaud.	vārtu st.	punkti	play off
1.	SMScredit.lv	28	24	0	1	3	189-88	73	čempioni
2.	Juniors	28	18	3	0	7	122-67	60	zaudējums finālā
3.	Ozolnieki / Monarch	28	17	2	1	8	136-87	56	izkrita pusfinālā
4.	Liepājas Metalurgs – 2	28	16	1	3	8	120-86	53	izkrita pusfinālā; tehniska uzvara sērijā par bronzu
5.	Zemgale / JLSS	28	14	2	1	11	144-125	47	izkrita ceturtdaļfinālā
6.	HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga)	28	6	1	3	18	97-146	23	izkrita ceturtdaļfinālā
7.	HS Rīga / Prizma II	28	4	1	0	23	72-148	14
8.	SK Rīga-96	28	3	0	1	24	83-216	10

*

Plašākai ainavai:

• LHF treneru padomes sēdes protokols (2013. g. maijā) – lhf.lv
• Juniors nestartēs MHL B grupā (2013. g. maijā) – dinamoriga.eu
• Juniors spēlētāju statistika MHL B grupas 2012./2013.g. sezonā – mhl2.khl.ru (Regulārā sezona; Play off)
• Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013.g. sezonā – lhf.lv (Regulārā sezona; Play off)
• Juniors gaitu apcerējums (2012. g. decembrī): tepat

[Attēlā: Juniors spēlē pret Zemgale / JLSS 2011. gada 19. oktobrī;  foto avots: lhf.lv.]

Cik daudz Dinamo palīdzēja Liepājas Metalurgam?

Jau trešo sezonu Rīgas Dinamo fārmklubs ir vai skaitās Baltkrievijas ekstralīgā spēlējošais Liepājas Metalurgs. Faktiski vai teorētiski, bet deviņiem dinamiešiem Liepāja uz divām vai divdesmit spēlēm šosezon kļuva par „otrajām mājām”. Kā šo sezonu noslēdza Liepājas galvenā komanda? Cik daudz liepājniekiem palīdzēja partneri no Dinamo? Kāds ir Liepājas Metalurgs pienesums izlasei šosezon?

Jau iepriekšējo (2011./2012.) sezonu Liepājas Metalurgs aizvadīja ar mainītu politiku, t.i. saīsinātu finansējumu, un Baltkrievijas ekstralīgas čempionātam piedāvāja salīdzinoši jaunu Latvijas hokejistu sastāvu. Leģionāri un „vecie” kļuva par izņēmumu un retumu. Šo sezonu (2012./2013.) Liepājas galvenā komanda faktiski turpināja ar pērno sastāvu. Ar atrunu, ka puiši bija kļuvuši par vienu sezonu pieredzējušāki. Izmaiņas bija salīdzinoši nelielas. Respektīvi, šosezon no pērnās sezonas 40 spēlētājiem, kas Liepājas lielajā komandā uzspēlēja vismaz vienu regulārās sezonas spēli, nebija palikuši 13 puiši. Tātad 67,5% jeb noapaļoti divas trešdaļas palika uz vietas. Bet no tiem komandu pametušajiem 32,5% par atslēgas spēlētājiem uzskatāms īsti nav neviens. Tikai aizsargs Kārlis Liepiņš (dz. 1990.) bija aizvadījis vairāk par pusi regulārās sezonas – 33 spēles, bet pārējie regulārajā čempionātā mazāk par 20 spēlēm. T.sk., četriem puišiem bija tikai 1 – 4 spēles lielajā komandā…

Savukārt no jauna 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvam cauri izgāja 14 hokejisti, kas nebija spēlējuši iepriekšējā sezonā. Vairums no viņiem (9 vīri) Liepājas komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadīja ne vairāk kā 10 spēles. Un tikai viens aizvadīja vairāk kā pusi regulārās sezonas – aizsargs Jānis Bullītis (dz. 1990.). Pārējās sastāva izmaiņas – iepriekš un šosezon spēlējušo hokejistu spēļu skaitā. Kāds izaudzis līdz lielākam spēļu skaitam, cits – vairāk laika pavada Liepājas komandās Latvijas Virslīgā vai MHL B grupā. Retais – biežāk uzspēlē Rīgas Dinamo.

Desmitdaļa rezultāta

Tiesa, šosezon Liepājas komandai pieslēdzās vēl lielāks skaits no Rīgas Dinamo nonākušo spēlētāju. No tiem, kas nebija Liepājā spēlējuši iepriekšējā sezonā – Ainars Podziņš (22 spēles reg. sezonā), Roberts Bukarts (14), Ģirts Ankipāns (13 spēles reg. un 3 play off), Rodrigo Laviņš (9), Mārtiņš Porejs (7), Jēkabs Rēdlihs (3) un pat leģionārs Robs Šremps (1). Šo vīru klātbūtnei vismaz teorētiski bija jāceļ kopējais līmenis. No statistikas aprēķiniem arī redzams, ka ainavu viņi, maigi izsakoties, nebojāja un savu artavu „meču” šīs sezonas sniegumā ielika. Tomēr konkrētie spēlētāji aizvadīja pārāk īsu un/vai saraustītu laika posmu komandā, lai viņus varētu nosaukt par atslēgas personāžiem.

Ja skata tikai rezultativitāti, tad 2012./2013. g. regulārajā sezonā no Rīgas Dinamo iesūtītie vai atbrīvotie hokejisti Liepājas klubā sastrādāja 14,01% no visiem vārtu guvumiem (22 no 157) un 10,86% no visiem rezultativitātes punktiem (47 no 433). Iepriekšējā sezonā, ieskaitot no HK Rīga deleģētos Dinamo sistēmas kadrus (Ēriku Ševčenko, Raimondu Vilkoitu), kuri pērn Dinamo ierindā tā arī neuzspēlēja, cipari ir nedaudz mazāki, bet līdzīgi – 2011./2012. g. regulārās sezonas summā 9,77% vārtu guvumu (13 no 133) un 10,53% rezultativitātes punktu (38 no 361).

Progress?

2011./2012. g. regulārajā sezonā Liepājas Metalurgs izcīnīja 7. vietu un tiesības uzspēlēt Baltkrievijas ekstralīgas izslēgšanas spēlēs. Liepājnieki pretī dabūja regulārā čempionāta 2. vietas ieņēmējus – Grodņas Ņeman, kuriem piekāpās sērijā ar 1-3. Šosezon Liepājas komanda izcīnīja 5. vietu regulārajā sezonā un play off-ā pretiniekos saņēma relatīvi mazāk stipru komandu – Soļigorskas Šahtjor. Tomēr izslēgšanas spēles liepājniekiem pabeidzās jau pēc 0-3… Kā komentē liepājnieku uzbrucējs Lauris Bajaruns, Soļigorskas komandas galvenie argumenti izslēgšanas spēļu sērijā bija – spēle nevienādos sastāvos.

Taisnības pēc jāpiebilst, ka spēku samēru Baltkrievijas ekstralīgā šosezon, salīdzinot ar iepriekšējo, pamainīja Junost komandas pārcelšanās uz VHL līgu. Junost-Minsk saimniecība Baltkrievijas ekstralīgā bija atstājusi savu fārmklubu ar „oriģinālu” nosaukumu Juņior. Fārmam veicās tomēr nedaudz švakāk nekā Junost pirmajai komandai. Tiesa, tās ir pašu Junost un Juņior problēmas, kas nemazina liepājnieku nopelnus kopumā. Tomēr, lai „aizķertos” izslēgšanas spēlēs, liepājniekiem šosezon „par īsu”…

Kas tālāk?

„Tagad jāizcīna Latvijas čempionu kauss,” tā Liepājas Metalurgs komandas uzbrucējs Lauris Bajaruns. Jau tradicionāli pēc Baltkrievijas ekstralīgas spēlēm Liepājas pirmās komandas puiši pastiprina Liepājas Metalurgs-2 sastāvu Latvijas Virslīgā. Jau tagad skaidrs, ka Latvijas čempionātā Liepājas Metalurgs-2 regulāro sezonu noslēgs 4. vietā, kas nozīmē play off pretiniekos Zemgale/JLSS komandu, kas nodrošinājusi 5. vietu. Latvijas Virslīgas play off sākums paredzēts jau 12. martā.

Šosezon Liepājas „lielās” komandas spēki var pastiprināt arī Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvu MHL B grupas izslēgšanas spēlēs. Dzimstošo vēju pilsētas jaunatne kā MHL B grupas otrā stiprākā komanda play off astotdaļfināla sērijā ar 3-2 pievarēja 15. vietas ieņēmējus Omskas Jastrebi. Bet 9. martā uzsāka ceturtdaļfināla sēriju pret līgas 7.-to stiprāko vienību – Almetjevskas Sputņik. Liepājnieku pieteikumā atkal vai no jauna ir parādījušies „lielās” komandas spēki – aizsargi Edgars Siksna, Reinis Demiters, uzbrucēji Māris Diļevka, Bruno Zabis, Kārlis Ozoliņš… Starp citu, arī pamatkomandas vārtsargs Jānis Kalniņš ir oficiāli „pārskaitīts” uz MHL B grupas komandu. Zinātāji teic, ka tikai trauma viņam traucē doties laukumā.

Mickēvičs un Kuzmenkovs!!!

Liepājas Metalurgs komandas rezultatīvākais spēlētājs Baltkrievijas ekstralīgas regulārajā sezonā izrādījās uzbrucējs Artūrs Mickēvičs, kuram 50 spēlēs 40 rezultativitātes punktu. Otrs rezultatīvākais – Latvijas U-20 izlases uzbrucējs 19-gadīgais Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.) ar 35 punktiem 43 spēlēs. Trāpīgākie bija Mickēvičs ar 19 vārtu guvumiem un Jānis Straupe ar 16 trāpījumiem 48 spēlēs. Labākais asistents – Kuzmenkovs ar 23 piespēlēm. Bet lietderīgākais uzbrucējs izrādījās leģionārs Povilas Verenis, kuram 30 spēlēs uzkrāts lietderības koeficients +12.

Taču, lai ievērtētu Rīgas Dinamo „iesēto” spēlētāju epizodisko varēšanu, interesanti paskatīties attiecībā ‘rezultativitāte pret spēles laiku’. Diemžēl Baltkrievijas ekstralīgas statistiķi precīzu laukumā aizvadītā laika uzskaiti veic tikai vārtsargiem; tādēļ par „koeficienta” pamatu jāņem nevis spēles laiku minūtēs un sekundēs, bet – spēļu skaitu neatkarīgi no laukumā atvēlētā apjoma. Ja Mika Indraša divi punkti divās spēlēs var saturēt ievērojamu „statistisko kļūdu”, tad pārējo no Dinamo atsūtīto kadru varējums ir statistiski pietiekams.

Liepājas Metalurgs uzbrucēju statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – rezultativitātes punkti vidēji spēlē (saskaņā ar pointstreak.com; treknrakstā spēlētāji, kas nosūtīti un/vai atbrīvoti no Dinamo aktuālās sezonas laikā):

	UZBRUCĒJI	dz.	sp. reg.	punkti reg.	+/- reg.	SM reg.		sp. PO	punkti PO	+/- PO	SM PO		SUMMĀ vid. punkti/sp.
1.	Miks Indrašis	1990.	2	0+2	±0	0		0	–	–	–		1.000
2.	Gunārs Skvorcovs	1990.	12	8+3	+5	0		0	–	–	–		0.917
3.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	43	12+23	+5	38		3	0+2	+1	2		0.804
4.	Artūrs Mickēvičs	1991.	50	19+21	+6	12		3	0+0	-1	0		0.755
5.	Povilas Verenis	1990.	30	9+13	+12	22		0	–	–	–		0.733
6.	Roberts Bukarts	1990.	14	6+4	±0	4		0	–	–	–		0.714
7.	Ģirts Ankipāns	1975.	13	0+8	-1	8		3	1+1	+1	0		0.625
8.	Edgars Brancis	1985.	50	11+20	-6	26		3	1+0	+1	2		0.604
9.	Jānis Straupe	1989.	48	16+11	+3	10		3	1+0	-2	0		0.549
10.	Ainars Podziņš	1992.	22	6+6	+5	2		0	–	–	–		0.546
11.	Māris Diļevka	1992.	36	11+10	+5	22		3	0+0	-2	2		0.539
12.	Bruno Zabis	1991.	34	5+11	+1	20		3	0+2	+1	4		0.487
13.	Egils Kalns	1991.	37	4+12	-1	12		3	0+0	-3	0		0.400
14.	Lauris Bajaruns	1989.	45	3+14	+3	30		3	1+1	+1	4		0.396
15.	Sergejs Voroņins	1985.	50	6+12	+5	20		3	0+0	±0	0		0.340
16.	Toms Zeltiņš	1986.	40	6+7	-8	34		0	–	–	–		0.325
17.	Kārlis Ozoliņš	1994.	41	4+9	+5	6		3	0+0	-1	2		0.296
18.	Sergejs Pečura	1987.	5	0+1	±0	2		0	–	–	–		0.200
19.	Aleksandrs Baburins	1988.	20	1+2	-5	8		3	0+0	-1	2		0.130
20.	Edgars Ārinieks	1994.	10	0+1	-4	2		0	–	–	–		0.100
21.-22.	Pauls Hodzko	1993.	1	0+0	±0	0		0	–	–	–		0
	Robs Šremps	1986.	1	0+0	±0	0		0	–	–	–		0
23.-24.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	2	0+0	±0	0		0	–	–	–		0
	Regnārs Kaļinovskis	1993.	1	0+0	±0	0		1	0+0	±0	0		0
25.	Linards Mazurs-Mago	1994.	2	0+0	-1	0		0	–	–	–		0

*

Liepājas Metalurgs ierindā regulārās sezonas lietderīgākais spēlētājs bija aizsargs Ričards Birziņš, kuram 49 spēlēs izdevās noturēt lietderības koeficientu +16 līmenī. Otrs lietderīgākais liepājnieku aizsargs regulārajā čempionātā bija Mārtiņš Gipters ar +8, kas sasummēts no 42 spēlēm. Birziņš ar 24 punktiem (6+18) ir arī liepājnieku rezultatīvākais aizsargs regulārajā čempionātā. Savukārt Latvijas U-20 izlases aizsargs Edgars Siksna (dz. 1993.) bija liepājnieku trāpīgākais aizsargs ar 7 vārtu guvumiem.

No Dinamo puses uz fārmkluba saitēm vienojošo Liepājas Metalurgs komandu sezonas gaitā tika nosūtīti 3 aizsargi – Rodgrigo Laviņš (9 spēles), Mārtiņš Porejs (7 spēles) un Jēkabs Rēdlihs (3 spēles). Ja, līdzīgi uzbrucēju rezultativitātes punktiem, sadala aizsargu lietderības koeficientu pa aizvadītajām spēlēm, tad vidēji lietderīgākie aizsargi ir tieši dinamieši Porejs un Laviņš. Šajā gadījumā uz fārmu sūtītajiem aizsargiem nav bijis mājas spēļu „handikaps”; Mārtiņš Porejs Liepājā spēlēja 4 reizes un kopā ar liepājniekiem izbraukumā 3 spēles, Laviņš – attiecīgi 4 Liepājā un 5 izbraukumā. Savukārt neitrālajam Jēkabam Rēdliham mājas spēles bija divas, izbraukumā – viena.

Liepājas Metalurgs aizsargu statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – lietderības koeficients vidēji spēlē (saskaņā ar pointstreak.com; treknrakstā spēlētāji, kas nosūtīti no Dinamo aktuālās sezonas laikā):

	AIZSARGI	dz.	sp. reg.	punkti reg.	+/- reg.	SM reg.		sp. PO	punkti PO	+/- PO	SM PO		SUMMĀ vid. lietd./sp.
1.	Mārtiņš Porejs	1991.	7	0+1	+4	8		0	–	–	–		+0.571
2.	Rodrigo Laviņš	1974.	9	2+1	+3	14		0	–	–	–		+0.333
3.	Ričards Birziņš	1989.	49	6+18	+16	77		3	1+0	-3	0		+0.250
4.	Mārtiņš Gipters	1989.	42	4+9	+8	20		3	0+0	-3	4		+0.111
5.	Edgars Siksna	1993.	44	7+8	+5	61		3	0+0	±0	0		+0.106
6.	Reinis Demiters	1991.	38	2+9	+4	42		3	0+0	±0	0		+0.098
7.	Raimonds Tūbelis	1991.	49	4+6	+4	67		3	0+0	±0	2		+0.077
8.	Iļja Makarovs	1994.	1	0+0	±0	0		0	–	–	–		±0
9.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	3	0+0	±0	4		0	–	–	–		±0
10.	Ēriks Ševčenko	1991.	32	2+16	-1	16		3	1+0	±0	0		-0.029
11.	Vents Feldmanis	1977.	45	3+6	-5	59		2	0+0	+1	4		-0.085
12.	Jānis Bullītis	1990.	34	0+4	-2	20		1	0+0	-1	0		-0.086
13.	Nerijus Ališauskas	1991.	47	0+8	-6	84		3	0+1	±0	4		-0.120

*

P.S. Liepājas Metalurgs vārtsargu statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – GAA = vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (saskaņā ar pointstreak.com):

	VĀRTSARGI	dz.	sp. (min:sek) reg.	uzv.-zaud. reg.	GAA reg.	atv. % reg.		sp. (min:sek) PO	uzv.-zaud. PO	GAA PO	atv. % PO
1.	Jānis Auziņš	1991.	25 (1243:52)	14-8	2.51	91.0%		3 (188:14)	0-3	4.46	83.9%
2.	Jānis Kalniņš	1991.	29 (1594:38)	13-12	2.78	91.7%		0	–	–	–
3.	Nauris Grīnvalds	1990.	5 (184:01)	0-3	3.26	90.8%		0	–	–	–

*

Cik daudz šosezon „saražots”?

Jau ierasts, ka Rīgas Dinamo starpsezonās mazliet „pasmeļ” no Liepājas Metalurgs sastāva. Tā 2012. gada starpsezonā Dinamo ierindā tika iesaistīts liepājnieku 2011./2012. g. sezonas rezultatīvākais spēlētājs – uzbrucējs Gunārs Skvorcovs. Tiesa, arī sezonas gaitā viņš „paviesojās” fārmklubā Liepājā. Vai, piemēram, pēc 2010./2011. g. sezonas no Liepājas Metalurgs komandas uz Rīgas Dinamo pārcēlās vārtsargs Māris Jučers. Kurš varētu būt tas spēlētājs (-i), kuri starpsezonā varētu ieinteresēt Dinamo sastāva komplektētājus? Un vai tādi ir? Varbūt savulaik uz sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga „īrētie” liepājnieku rezultāta taisītāji – Artūrs Mickēvičs vai Artūrs Kuzmenkovs? Vai savulaik vēl Dinamo Juniors sastāvā spēlējušie aizsargi Ričards Birziņš, Mārtiņš Gipters vai uzbrucējs Jānis Straupe, kuram jau KHL pirmajā sezonā fiksētas 5 oficiālas spēles Dinamo sastāvā?

Un kāds tad šosezon ir Liepājas Metalurgs pienesums Latvijas nacionālajai izlasei vismaz pārbaudes spēļu formātā? No 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvā uzspēlējušajiem hokejistiem veseli pieci ir uzspēlējuši Latvijas izlases atšķirīga ranga spēlēs jau šajā sezonā. Tomēr četri (no 5) ir „neīstie” liepājnieki, t.i., spēlētāji, kuru pamatdarbavieta šosezon ir Rīgas Dinamo – Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Mārtiņš Porejs, Gunārs Skvorcovs. Vienīgais Liepājas Metalurgs šīs sezonas „īstenais” spēlētājs, kurš piedalījās nacionālās valstsvienības spēlēs, bija Lauris Bajaruns. Viņš piedalījās Latvijas izlases spēlēs Euro Ice Hockey Challenge turnīra ietvaros 2012. gada decembrī Francijā, kur 3 spēlēs guva 2 punktus (1+1) un pozitīvu lietderības koeficientu (+2). Kas uz izlases kopējā fona bija gan ļoti rezultatīvi, gan ļoti lietderīgi. Kurš no Liepājas puses varētu saistīt Teda Nolana un viņa Latvijas „acu” uzmanību, lai aicinātu uz pārbaudes spēlēm šopavasar?

P.S. Jāpiebilst, ka Liepājas Metalurgs galvenā komanda deva ievērojamu ieguldījumu šīs sezonas Latvijas U-20 izlases sastāvam. Junioru izlase vietu elitē nenosargāja, tomēr liepājnieki U-20 valstsvienībā atzīmējās salīdzinoši labi. Rezultatīvākais Latvijas junioru izlasē pasaules čempionātā bija Liepājas Metalurgs aizsargs Edgars Siksna ar 4 punktiem 6 spēlēs. Starp rezultativitātes līderiem arī uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs, kuram 6 spēlēs 3 punkti. Liepājnieku uzbrucējs Kārlis Ozoliņš U-20 pasaules čempionāta 6 spēlēs sagādāja tikai vienu vārtu guvumu, taču nopelnīja labāko un vienīgo pozitīvo lietderības koeficientu izlasē (+2).

P.P.S. Statistiskai pilnībai jāpiemin, ka 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs aizvadīja arī 3 spēles IIHF Kontinentālā kausa otrā posma C grupā. Četru komandu konkurencē liepājnieki gan palika trešie un cīņu par kausu vairs neturpināja. Šajās 3 spēlēs ar rezultativitāti atzīmējās Edgars Brancis (3+4) un Gunārs Skvorcovs (2+4). Lietderīgākais spēlētājs bija Lauris Bajaruns (+4), bet lietderīgākais aizsargs Mārtiņš Gipters (+2).

Izziņām:

• Baltkrievijas ekstralīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas noslēguma tabula – pointstreak.com
• Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – pointstreak.com (regulārā; play off)
• Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa otrā posma C grupas spēlēs Somijā, 2012. gada oktobrī – lahtis-enterprises.com

[Pirmajā fotoattēlā: Liepājas Metalurgs puiši pēc IIHF Kontinentālā kausa izcīņas posma pārvarēšanas 2011. gada oktobrī; foto avots: iihf.com. Pārējos attēlos Liepājas Metalurgs vīri 2012./2013. g. sezonas gaitā; šo foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]

MHL „otrās divīzijas” jaunie, t.sk. latviskie vaibsti

MHL B grupas čempionāta komandu skaits un sastāvs ir nokomplektējies, arī kalendārs sagrafēts. Visām trīs Latviju pārstāvošām komandām – Juniors, Liepājas Metalurgs un Prizma-Rīga – paredzēts sākt vienā dienā, 19. septembrī. Mazliet par MHL B grupas čempionāta dalībnieku un norises izmaiņām.

Ja MHL „otrās divīzijas” čempionāta komandu piekomplektēšana šīs līgas pirmajā sezonā veicās diezgan trūcīgi, tad šogad čempionāta ģeogrāfija papildināta ar uzviju. Starptautiskā aptvere palikusi iepriekšējā līmenī – 4 valstis. Krievija, Latvija un Lietuva līgā palikušas joprojām, bet Kazahstānas karodziņu nomainījušas Moldovas krāsas.

Pērnsezonas 19 komandu vietā ir 31 komanda, kas līdzīgi kā pērn, balstoties uz ģeogrāfiskiem principiem, izsēta pa 3 divīzijām – Ziemeļrietumu, Povolžjes (Pievolgas) un Urālu-Sibīrijas. Tāpat kā līgas pirmajā sezonā, arī 2012./2013. g. sezonā regulārās sezonas spēles paredzētas savas divīzijas ietvaros, bet izslēgšanas spēlēs iekļūs 16 stiprākās komandas: pa sešām komandām no Ziemeļrietumu un Povolžjes divīzijām, četras komandas – no Urālu-Sibīrijas divīzijas.

Jauni pretinieki & eksotiskā Moldova

Ziemeļrietumu divīzijā katrai komandai, ieskaitot Latvijas jaunatnes vienības, regulārās sezonas ietvaros paredzētas 40 spēles, t.i. pa četrām spēlēm ar katru vienību savā divīzijā. Pērnsezon regulārā čempionāta ietvaros Latvijas vienības aizvadīja pa 36 spēlēm, kas pretinieku ziņā bija vienveidīgākas. Divīzijā (pērn nosaukums – tikai Rietumu) ietilpa 7 komandas, un nācās katrai pret katru „nolauzt” pa 6 spēlēm. Ja pierēķina Juniors un Prizma-Rīga (Latvijas Virslīgā – HS Rīga/Prizma) savstarpējās spēles Latvijas čempionātā, tad Latvijas MHL spēlētāji viens otram jau „sēdēja aknās”.

Jaunajā sezonā Ziemeļrietumu divīzijas sastāvā ir 11 komandas. No pērnsezonas saglabājušās 6 komandas – Baltica (Viļņa), Kļin (Kļina), OGI (Odincovo), Zeļenograd (Maskava), kā arī divas Latvijas komandas – Juniors un Prizma-Rīga. Septītā aizvadītās sezonas komanda „rietumos” – Penzas Dizeļist – ir pārcelta uz Povolžjes divīziju. Bet piecas komandas ir jaunpienācēji – Liepājas Metalurgs, Belgorod, Dmitrov, Tveriči un arī tāda hokeja eksotika kā Platina-Chişinău no Moldovas.

Pret „vecajiem” un par jaunajiem

Jau tradicionāli MHL un arī tās satelīts – MHL B grupa – tiek uzskatītas par vecākajām junioru līgām un faktiski – tikai nosacīti junioru līgām. Ja starptautiskais un Eiropas junioru līgas standarts ir U-20 un Ziemeļamerikā – U-21, tad MHL-i „atļauj” U-22. Tomēr, MHL rāda labo gribu un sāk uzskatāmāk ierobežot vecāko spēlētāju skaitu, ko gribēja darīt jau pirmajās MHL sezonās, taču saskārās ar klubu protestiem.

2012./2013. g. sezonā MHL B grupas, tāpat kā MHL titulčempionāta, komandu sastāvos drīkstēs būt ne vairāk kā 3 – 4 hokejisti, kas atbilst U-22 vecumam (dzimuši 1991. gadā). MHL komandām, kurām ir KHL un/vai VHL komanda (t.sk. Dinamo jauniešu vienībai Juniors), šie vecākie hokejisti drīkstēs būt 3. Bet neatkarīgajiem klubiem, kā Liepājas Metalurgs un Prizma-Rīga, šādi 1991. gadā dzimušie drīkstēs būt 4. Turklāt reglamentā ir iekļauti „draudi” nākamajai (2013./2014.) sezonai, kad paredzēts U-22 vecuma (tajā sezonā – dz. 1992.) hokejistu skaitu samazināt līdz diviem personāžiem.

Saskaņā ar reglamentu, MHL B grupas un arī oriģinālā MHL vienības uz spēli drīkstēs pieteikt ne vairāk kā 19 spēlētājus, ieskaitot 2 vārtsargus. Tomēr ir atruna, ka uz spēli drīkst pieteikt vēl 3 „liekus” spēlētājus, kas dzimuši 1995. gadā vai jaunāki. Šādos gadījumos spēles pieteikums drīkst izaugt līdz 22 spēlētājiem. Juniors gadījumā šī norma varētu pildīties bez aizķeršanās un ar uzviju, jo komandā integrējusies pērnsezonas SK Rīga-95 vienība, kas cīnījās Latvijas Virslīgā un Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā. Atgādinājumam: skaitlis „95” nosaukumā atspoguļo puišu dzimšanas gadu.

MHL B grupas dalībnieki 2012./2013. g. sezonā:

Ziemeļrietumu div.		Povolžjes (Pievolgas div.)		Urālu-Sibīrijas div.
11 komandas		12 komandas		8 komandas
Baltica (Viļņa)		Batir (Ņeftekamska)		Altajskije Berkuti (Barnaula)
Belgorod		Čelni (Naberežnije Čelni)		Angarskij Jermak (Angarska)
Dmitrov		Dizeļist (Penza)		Jastrebi (Omskas apg.)
Juniors (skaitās Rīga)		Irbis (Kazaņa)		Juņior (Kurgana)
Kļin		Kristall-Juņior (Saratova)		Juņior-Sputņik (Ņižņijtagila)
Liepājas Metalurgs		Ladja (Toljati)		Krasnojarskije Risi
OGI (Odincovo)		Metallurg (Mednogorska)		Mečel (Čeļabinska)
Platina-Chişinău		Molņija (Rjazaņa)		Metallurg-M (Serova)
Prizma-Rīga		Oļimpija (Kirovočepecka)
Tveriči (Tvera)		Raketa (Sarova)
Zeļenograd (Maskava)		Rossoš (Voroņeža)
		Sputņik (Almetjevska)

* P.S. 2011./2012. g. sezonā MHL B grupas divīziju nosaukumi bija atšķirīgi: Ziemeļrietumu = (pērn) Rietumu; Povolžjes = Centra; Urālu-Sibīrijas = Austrumu.

Precizējumiem:

• MHL B grupas 2012./2013. g. sezonas kalendārs – mhl2.khl.ru
• MHL B grupas reglaments u.c. dokumenti – mhl2.khl.ru
• MHL 2012./2013. g. sezonas reglaments – mhl.khl.ru

[Prizma-Rīga puišu foto fiksēts vienā no spēlēm pret OGI (Odincovo) 2011. gada novembrī. Foto avots: championat.com.]