Vīri, kas nevar beigt un apstāties

Kādā vecumā jābeidz profesionāla hokejista karjera vai vismaz jāliek punkts izlasei? 35? 36? Nu, vēl mazliet… Kuri ir bijuši konkrētākie Latvijas izlases veterāni un devušies laukumā ar lielāko gadu uzkrājumu augstākā līmeņa turnīros – olimpiādēs un pasaules čempionātos kopš izlases atjaunošanas (1992.).

41 – Ozoliņš

Līdzšinējais rekords iezīmēts šogad – olimpiādē Sočos, kur aizsargs un komandas kapteinis Sandis Ozoliņš devās laukumā 41 gada vecumā. Iepriekšējo 20+ gadu gaitā olimpiādēs un pasaules čempionātos neviens tik pieredzējis Latvijas hokejists nebija piedalījies. Kad 1992. gada novembrī C grupas kvalifikācijas turnīrā atjaunotās izlases pirmajās spēlēs piedalījās 40 gadus vecais Helmuts Balderis, šķita, ka tas jau stipri pāri iespējamam vecumam. (Tiesa, tas nebija augstākā līmeņa turnīrs.) Ozoliņš valstsvienības veterānu mērīšanā ir ieviesis jaunu atskaites punktu.

40 – Naumovs

Latvijas izlases ilggadējais vārtsargs Sergejs Naumovs 40 gados bija Latvijas izlases sastāvā kā olimpiādē (Vankūvera, 2010.), tā pasaules čempionātā (Šveicē, 2009.; Latvijas valstsvienības spēles notika Bernē). Tomēr Naumova gadījumā ir piebilde – abos nosauktajos turnīros viņš palika bez reāla spēles laika. Korekcija gan nav liela, jo S. Naumovs ir spēlējis 39 gadu vecumā – 2008. gada pasaules čempionātā Kanādā (mūsējiem spēles Helifeksā).

39 – Irbe, Maticins

Artūrs Irbe ir viens no retajiem Latvijas izlases hokejistiem, kas savas karjeras laikā uzspēlējuši arī cita nosaukuma pieaugušo valstsvienības ierindā. Kopā ar PSRS izlasi izcīnītās pasaules čempionāta zelta medaļas (1989., 1990.) ir “atstrādājis” Latvijas izlasei ar savu pieklājīgo paveiktā darba apjomu dažādos turnīros. Pēdējais uznāciens uz “lielās skatuves” spēlētāja lomā Irbem reģistrēts 2006. gada februārī olimpiādē Turīnā.

Savukārt aizsargs Andrejs Maticins bija izlases nezūdošā vērtība līdz 2002. gadam. Maticins bija spēlējis pēc kārtas pirmajos astoņos pasaules čempionātos ar Latvijas izlases dalību pēc nacionālās vienības atjaunošanas (1993.-2000.; t.sk., B un C grupu). Bet no izlases augstākajā līmenī atvadījās Soltleiksitijas olimpiādē (2002.), kad viņam bija 39 gadi.

38 – Beļavskis

Ir izlases līdzjutēju paaudze, kas atceras Aleksandra Beļavska tehniku kā paraugu, bet Oļega Sorokina “vārdā nosaukto” pirueti sauc par Beļavska tāda paša nosaukuma elementu. A. Beļavska stāžā ir deviņi pasaules čempionāti “no vietas” (1994.-2002.; t.sk. B grupu). Viņam bija 38 gadi, kad viņš devās uz ledus 2002. gada turnīros – olimpiādē (ASV) un pasaules čempionātā (Zviedrijā). Kopš tā laika pagājuši jau 12 gadi…

37 – Cipruss, Froļikovs, Kerčs, Laviņš, Vasiļjevs

Latvijas izlasei uzticīgais Aigars Cipruss no valstsvienības atvadījās 34 gadu vecumā – pēc Turīnas olimpiādes (2006.), vienā laikā ar Sandi Ozoliņu. Tomēr nāca palīgā izsenis ar centra uzbrucēju trūkumu nomocītajai valstsvienībai jau pēc 3 gadiem – 2009. gadā. Sākumā olimpiskās kvalifikācijas turnīrā, bet pēc tam pasaules čempionātā Šveicē, kur izlase atkārtoja savu augstāko sasniegumu (7. vieta). Ciprusam tobrīd bija 37; un tas viņam bija 12 pasaules čempionāts nacionālajās krāsās (ieskaitot B un C grupu). Pie tā visa plusā – divas olimpiādes, četri olimpiskās kvalifikācijas turnīri…

Uzbrucējs Aleksejs Froļikovs bija viens no pieredzējušākajiem “vecā” Rīgas Dinamo dalībniekiem, tomēr Latvijas izlasei pamanījās palīdzēt – tas notika pirmajos divos pasaules čempionātos (1992. – C grupā; 1993. – B grupā). Pēdējā čempionātā (1993.; Slovēnijā) – 37 gadu vecumā.

Leģendārās Kerča pauzes, izcilie klupieni un spēja nokaitināt pat durvju stenderi liek nobālēt dažāda kalibra “leo komaroviem”. Kopumā Aleksandrs Kerčs izlases ierindā nokapāja 10 pasaules čempionātus (t.sk., B, C), no kuriem pēdējais bija 2004. gadā Prāgā. Kerčam-vecākajam tolaik bija 37 gadi.

Vēl šogad pasaules čempionāta komplektā esošais aizsargs Rodrigo Laviņš savu vecāko “lielo turnīru” aizvadījis 37 gadu vecumā – 2012. gada pasaules čempionāta Stokholmas pusē. Tas bija Laviņa 13.-ais pasaules čempionāts Latvijas pieaugušo izlasē. Vēl ir bijušas 3 olimpiādes, dažādas kvalifikācijas. Bet šogad ir iespēja labot savu rekordu un uzspēlēt augstākajā līmenī arī 39 gadu vecumā.

Herberts Vasiļjevs arī atzīmējies 37 gadu vecumā, un šis ieraksts veikts šogad olimpiādē Sočos. Kas, savukārt, nozīmē, ka ar dalību Minskas olimpiādē paša rekords, mērot veselos skaitļos, var tikt labots tikai tad, ja Latvijas izlase sasniedz pusfinālu – t.i., iekļūst pirmajā četriniekā. Jo 38 gadi Vasiļjevam paliek čempionāta noslēgumā (23. maijā), jau pēc ceturtdaļfināla spēlēm, kas paredzētas 22. maijā. Jāatgādina, ka H. Vasiļjevam pēc 2011. gada pasaules čempionāta bija iestājusies aptuveni 3 gadu pauze, kuras laikā “iestājās” Vācijas pavalstniecība, un diez vai kāds vēl cerēja Vasiļjevu ieraudzīt Latvijas krāsās. Bet vēlme palīdzēt un vilinājums uzspēlēt olimpiādē bija diezgan stipri, lai Soču sastāvā būtu ierindā. Tagad arī ierašanās izlases treniņos pirms pasaules čempionātā apliecina, ka atgriešanās izlasē nebija saistīta tikai ar Soču vizīti. Kopumā izlasē 10 pasaules čempionāti (visi elitē), 3 olimpiādes…

Vecuma rekordi olimpiādēs un pasaules čempionātos Latvijas izlases sastāvā (treknrakstā – aktīvu hokejistu vārdi un/vai šogad fiksētie rekordi):

gadi	spēlētājs	dz.	turnīrs
41	Sandis Ozoliņš	1972-08-02	2014. OS
40	Sergejs Naumovs	1969-04-04	2010. OS, 2009. PČ
39	Andrejs Maticins	1963-01-30	2002. OS
	Artūrs Irbe	1967-02-02	2006. OS
38	Aleksandrs Beļavskis	1964-01-17	2002. PČ, 2002. OS
37	Aleksejs Froļikovs	1957-02-15	1994. PČ B
	Aleksandrs Kerčs	1967-03-16	2004. PČ
	Aigars Cipruss	1972-01-12	2009. PČ
	Rodrigo Laviņš	1974-08-03	2012. PČ
	Herberts Vasiļjevs	1976-05-23	2014. OS
36	Sergejs Čudinovs	1962-09-10	1999. PČ
	Oļegs Znaroks	1963-01-02	1999. PČ
	Normunds Sējējs	1968-02-12	2004. PČ
	Leonīds Tambijevs	1970-09-26	2007. PČ
35	Mihails Šostaks	1957-04-26	1993. PČ C
	Vjačeslavs Fanduļs	1969-03-17	2004. PČ
	Viktors Ignatjevs	1970-04-26	2005. PČ
	Oļegs Sorokins	1974-01-04	2009. PČ
	Ģirts Ankipāns	1975-11-29	2011. PČ
	Kārlis Skrastiņš	1974-07-09	2010. OS
	Arvīds Reķis	1979-01-01	2014. OS

*

P.S. Šogad iespēja ieviesties 35-gadnieku izlases sarakstā ir uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam (dz. 1976-09-16), kuram ir 37 gadi. Iepriekšējais “lielais turnīrs” Ņiživijam bija 2011. gada pasaules čempionāts, 34 gadu vecumā.

[Sanda Ozoliņa foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profils facebook.com lapā.]

Pretendenti uz izlases trešo kreklu pie arēnas griestiem

Latvijas Hokeja federācija ir īpašu cieņu izrādījusi diviem izciliem Latvijas hokejistiem – Helmutam Balderim un Kārlim Skrastiņam, no izlases aprites izņemot šo spēlētāju lietotos numurus #19 un #7. Latvijā notiekošo izlases turnīru laikā krekliem ar šiem numuriem ir jābūt piekārtiem pie attiecīgās ledus halles griestiem. Vai vēl kāds Latvijas hokejists ir pelnījis šādu godu?

Latvijas hokeja vēsture ir salīdzinoši sena un jauna. Izlases pirmā spēle aizvadīta jau 1932. gada 27. februārī Rīgā pret kaimiņiem – Lietuvas izlasi. Todien Latvija svinēja uzvaru ar 3:0. Pirmo vārtu guvumu izlases pastāvēšanas vēsturē sarūpēja uzbrucējs Alfrēds Verners, pēc tam divreiz iemeta aizsargs Indriķis Reinbahs, bet vārtus “sausus” visas 45 minūtes nosargāja Herberts Kušķis. Sekoja dalība Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiādē (1936).

1940. gada 10. martā Rīgā aizvadītā valstsvienības spēle pret Igaunijas izlasi (2:1) un Kārļa Muškes vārtu guvums spēles izskaņā bija “komats” Latvijas izlases vēsturē uz ilgiem 52 gadiem…

1992. gada 7. novembrī Rīgā norisinājās pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle, un zīmīgi, ka pret to pašu izlasi, ar kuru kopā tika sāktas starptautiskās spēles pirms 60 gadiem. Šoreiz lietuvieši tika uzveikti ar 13:2, bet atjaunotās izlases pirmais vārtu guvums ieskaitīts Aigara Ciprusa rēķinā. Jaunās izlases pirmais kapteinis bija simbolisks – sava laika izcilākais Latvijas hokejists Helmuts Balderis, kurš profesionāla sportista gaitas jau dažu gadu garumā bija beidzis. Taču ar dalību atjaunotās izlases pirmajās divās spēlēs Balderis bija iemūžinājis savu vārdu arī Latvijas izlases kontekstā. Un viņa #19 jau tad LHF amatpersonas solījušas izņemt no aprites. Tiesa, izņemšana “ievilkās” gadu garumā, bet pa to laiku “Baldera numuru” izlasē bija lietojuši vēl daži spēlētāji.

Likumsakarīga bija izcilā latviešu aizsarga Kārļa Skrastiņa numura (#7) iemūžināšana. Jāpiebilst, ka Skrastiņš nebija tik izvēlīgs uz numuriem un bija spēlējis arī ar citiem, piemēram, #6, #3. Starp citu, ar trešo numuru viņš piedalījās 2005. gada olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī, kad Latvijas izlase “izrāva” ceļazīmi uz Turīnas olimpiādi no pārliecināto baltkrievu rokām.

Arī ar Kārļa #7 operatīvi nesanāca… Starp Jaroslavļas Lokomotiv katastrofu (2011. g. septembrī) un LHF lēmuma pieņemšanu bija neliels laika posms, kurā tomēr #7 Latvijas izlasē uzspēlēja.

20. gadsimta 30. gadu Latvijas izlases “pionieru un celmlaužu” godināšana, tās formāts un numuru iemūžināšana ir atsevišķas analīzes vērta padarīšana. Iespējams, ir pienācis laiks veidot savu (Latvijas) Hokeja slavas zāli, kādu ir ieviesušas ne tikai hokeja lielvalstis, bet arī mūsu ranga un spēka hokeja federācijas. Arī tādās zemēs, kuru izlases jau gadiem netiek tālāk par 1. divīziju.

Šoreiz par izcilniekiem, kurus varam saskatīt kopš 1992. gada.

#1 Artūrs Irbe

• Viens no diviem Latvijas pārstāvjiem, kura vārds ir iemūžināts starptautiskās hokeja federācijas (IIHF)  Slavas zālē. Tas notika 2010. gadā. (Otrs – Helmuts Balderis, kura vārds iemūžināts 1998. gadā.)
• Divkārtējs pasaules čempions! Zelta medaļas nopelnīja divos pasaules čempionātos PSRS izlases sastāvā (1989., 1990.). 1990. gada pasaules čempionāta labākais vārtsargs! Pieaugušo pasaules čempionātos tikt pie pasaules zelta ir izdevies tikai diviem Latvijas hokejistiem. (Otrs – Balderis, kura kontā 3 pasaules čempiona tituli.)
• Latvijas izlases “pirmais numurs” deviņos pasaules čempionātos  (8 – elitē; 1 – B grupā; 1996.-2001., 2003.-2005.). Ieskaitot 1996. gada pasaules čempionātu B grupā, kurā Latvijas valstsvienība izcīnīja tiesības spēlēt elitē. Piedalījies arī divās olimpiādēs Latvijas krāsās (2002., 2006.).
• Viens no 3 mūsu vārtsargiem, kuri spēlējuši pasaules klubu hokeja piramīdas virsotnē – NHL. No šiem trim, vismaz līdz šim, izcilākais. Kopumā 13 sezonās spēlējis NHL čempionātā. NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks. Pēc karjeras beigām arī vienīgais Latvijas pārstāvis, kas ir bijis NHL treneris (divās sezonās Washington Capitals vārtsargu treneris).

#33 Sergejs Žoltoks

Vienu no sava laika talantīgākajiem Latvijas hokeja uzbrucējiem – Sergeju Žoltoku – Latvijas Hokeja federācija godinājusi, viņa vārdā nosaucot U-20/18 izlašu turnīru. Žoltoka vārdā nosaukta vidusskola. Taču arī šī spēlētāja numura “rezervēšana” varētu būt adekvāts žests, lai godinātu sportistu, kurš šo pasauli pameta hokeja kreklā un “pa taisno” no hokeja laukuma. Atgādinājumam: Sergejs Žoltoks mira Minskā 2004. gada 3. novembrī – dienā, kad bija aizvadījis savu pēdējo mūža spēli. Tobrīd, NHL lokauta laikā, viņš pārstāvēja Latvijas komandas Rīga 2000 krāsas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā. Rīga 2000 klubs uzbrucēja piemiņu godināja, rezervējot viņa #33 un paceļot Žoltoka kreklu pie mājas spēļu halles griestiem. (Latvijas izlasē spēlējis ne tikai ar dzīves pēdējos turnīros ierasto #33. Piemēram, 2001. un 2002. gadu pasaules čempionātos #16.)

Vēl dažas lietas “balsojumā” PAR:

• Līdz šim rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs hokeja “Mekā” – NHL. Regulārās sezonas 588 spēlēs 258  punkti, play off 45 spēlēs 18 punkti. Paša regulārās sezonas rekords – 42 punkti 78 spēlēs (2002./2003.) Minnesota Wild sastāvā. Kopumā NHL uzspēlējis 10 sezonās. (Kopumā un vienas sezonas ietvaros rezultatīvāks no mūsējiem ir bijis tikai aizsargs Sandis Ozoliņš.)
• Viens no nedaudzajiem Latvijas hokejistiem, kuriem izdevies tikt pie U-20 pasaules čempiona titula. Zelts izcīnīts 1992. gadā kopā ar PSRS/NVS U-20 izlasi. (No Latvijas izlasē pēc tam spēlējušajiem junioru zelta medaļa ir arī Andrejam Maticinam un Sandim Ozoliņam.)
• Latvijas izlases sastāvā sešos pasaules čempionātos (5 – elitē, 1 – B grupā). Tajā skaitā, tajos divos pasaules čempionātos, kuros valstsvienība sasniedza savu augstāko punktu – 7. vietu (1997. un 2004.). (Izlase rekordu atkārtoja arī 2009. gadā, bet Žoltokam vairs nebija iespējas palīdzēt valstsvienībai…)
• Latvijas izlasē aizvadījis tikai 42 spēles 10 gadu laikā (1994.-2004.), bet ar izcilu rezultativitāti: 50 punkti (29+21). Divos pasaules čempionātos bija rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē (2001., 2004.).

#8 Sandis Ozoliņš

Ozoliņa reputāciju Latvijas izlases kontekstā, ja ne pagrieza par 180 grādiem, tad viennozīmīgi uzlaboja “lielā atgriešanās” uz Soču olimpiādi. Nācija un arī komanda novērtēja Sanda Ozoliņa atpakaļatnākšanu izlasē pēc 7 gadu pauzes (2006.-2013.) un jau kapteiņa statusā. Daudzi Ozoliņa nopelnos pieraksta izlases izcīnīto dalību olimpiādē (2013. g. februāra kvalifikācijas turnīrā) un vispār līdz šim augstāko valstsvienības sasniegumu olimpiskajās spēlēs – 8. vietu, ja vien post scripum kāda IIHF instance nelems par vietas atņemšanu saistībā ar dopinga lietām. Bet Ozoliņa lomu un emocionālo pienesumu tas nemazina pēc būtības. (Pirms #8 Ozoliņa ciparu salikums izlasē bija #18.)

• Viens no sava laika izcilākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem ir vienīgais Latvijas hokejists, kurš virs galvas cēlis paša izcīnīto Stenlija kausu (1996.). Vairāku NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks.
• NHL spēlējis 15 sezonas! Latvijas hokejists, kas šajā līgā aizvadījis visvairāk spēļu – 875 spēles regulārajā sezonā un 137 spēles Stenlija kausa izcīņā.
• Latvijas rezultatīvākais hokejists NHL – kā kopumā, tā atsevišķās sezonās. Kopā 564 punkti regulārajā sezonā un 90 punkti play off. Sezonas rekords: 68 punkti 80 spēlēs (1996./1997.) Colorado Avalanche sastāvā.
• Latvijas izlases ierindā 3 pasaules čempionātos (1998., 2001., 2002.) un 3 olimpiādēs (2002., 2006., 2014.).  Latvijas izlasē tikai 40 spēles, kurās iekrāti 35 punkti (9+26)! Izlases kapteinis līdz šim ieņemtās vietas ziņā veiksmīgākajā olimpiādē, kā arī “ceļā” uz to.
• Citi “žetoni, ordeņi un pričindāļi”: pasaules junioru zelta medaļa PSRS/NVS U-20 izlases sastāvā (1992.); četras KHL zvaigžņu spēles (vienā – Rietumu komandas kapteinis); virkne individuālo rekordu pārstāvētajās NHL komandās; KHL labākais aizsargs dažādos posmos un nominācijās utt.

#2 Rodrigo Laviņš

Argumenti PAR:

• Aizsargs Rodrigo Laviņš ir “varējis” tad, kad daudzi citi nevar. Tādēļ ir viens no diviem hokejistiem, kuri Latvijas izlasē aizvadījuši visvairāk spēļu. Saskaņā ar oficiālo LHF statistiku, abiem ar Aleksandru Ņiživiju pa 217 spēlēm. (Aivara Bomja, Sportaavize.lv, statistika, kas skaita spēles ar reālu spēles laiku, Laviņam saskaita 210 spēles, Ņiživijam – 212.)
• Latvijas izlases sastāvā 13 pasaules čempionātos (11 – elitē, 1 – B grupā, 1 – C grupā), 3 olimpiādēs un arī pirmajā junioru pasaules čempionātā ar Latvijas U-20 izlases dalību (C grupa; 1993./1994.). Latvijas izlases kapteinis divos pasaules čempionātos (2007., 2008.).
• Visilgāk un šobrīd vienīgais spēlējošais sportists no atjaunotās Latvijas izlases sastāva pirmajā spēlē 1992. gada 7. novembrī. Un arī 2014. gada pavasarī ir ieradies izlases rīcībā, gatavojoties pasaules čempionātam, kurā dažādu iemeslu dēļ nevarēs palīdzēt lielākā daļa olimpiskā sastāva aizsargu.

#17 Aleksandrs Ņiživijs

• Vēl viens saraksta “ilggadnieks”, kurš Latvijas izlasei pratis izbrīvēt laiku visbiežāk un visvairāk. Vairāk nekā 200 spēles izlasē!
• Piedalījies 15 pieaugušo pasaules čempionātos (13 – elitē, 2 – B grupā). 13 čempionāti elitē – tas ir Latvijas izlases rekords. Ar šo skaitu Ņiživijs iekļuvis arī IIHF rekordu sarakstā, kur ieņem dalītu 4. vietu pasaulē!!! (Tuvākie sekotāji Latvijas izlasē ir Tambijevs un Semjonovs, kuriem pa 11 pasaules čempionātiem elitē.)
• Kas vēl? 3 olimpiādes, pieci (!) olimpiskās kvalifikācijas turnīri. Šo kvalifikācijas turnīru skaits Ņiživijam ir lielākais nacionālajā izlasē. (Četri turnīri – Tambijevam un Ciprusam.)
• Par maz? Tad vēl divi junioru pasaules čempionāti Latvijas U-20 izlasē (1993./1994., 1994./1995.; C grupā), divi Eiropas jauniešu čempionāti Latvijas U-18 vienībā (1992./1993., 1993./1994.; C grupā). Ja pēc tā visa kāds vēl Ņiživijam pārmet nevarēšanu un negribēšanu…
• Jā, un vēl arī visu laiku trešais rezultatīvākais izlases spēlētājs ar 116 punktiem (35+81). (Vairāk punktu ir Tambijevam un Kerčam, 153 un 132.)
• (Elites čempionātu lielākajā daļā Ņiživijam #17, bet pa vienam turnīram ar #71 un #26.)

#14 Leonīds Tambijevs

• Rezultativitātes un vārtu guvumu rekordi, kurus iespējis Leonīds Tambijevs, Latvijas izlasē paliks nepārspēti ilgāku laiku. Tie ir 153 punkti, t.sk. 69 vārtu guvumi. Tuvākie rekorda sekotāji atpaliek manāmi, turklāt vairums hokeju vairs nespēlē. Un šajā gadījumā nav būtiski, ka daļa punktu krāta B/C grupās. (Tuvākie sekotāji: Kerčs – 132 punkti, 59 vārtu guvumi; Ņiživijs – 116 punkti, 35 vārtu guvumi; Cipruss – 112 punkti, 50 vārtu guvumi).
• Tambijevs izlasi pārstāvējis 15 pasaules čempionātos (11 – elitē, 3 – B grupā, 1 – C grupā); turklāt tie visi čempionāti aizvadīti 15 gadus pēc kārtas (1993.-2007.)!!!  Tikpat liela pieaugušo pasaules čempionātu summa ir Ņiživijam, un abi kopā šajā parametrā ieņem dalītu 7. vietu pasaulē!
• Papildu tam: 2 olimpiādes; 4 olimpiskās kvalifikācijas turnīri; pasaules čempionāta C grupas kvalifikācija ar dalību atjaunotās izlases pirmajā spēlē (1992.), A grupas kvalifikācija (1999.) un citi turnīri. Saskaņā ar LHF statistiku, spēļu skaita ziņā ieņem dalītu 3./4. vietu nacionālajā valstsvienībā – abiem ar Aleksandru Semjonovu saskaitīts pa 208 spēlēm (A.Bomja statistikas uzskaitē Tambijevam 206 spēles, Semjonovam 207.)

P.S.

Droši vien, nemaz nevajadzētu uzreiz un masveidā pagarināt numuru rindu pie arēnas griestiem. Iespējams, atrodas citi labi veidi, kā pieminēt un atcerēties. Latvijai ir sava hokeja vēsture un panākumi, arī savi izcilnieki, kas ir iezīmējuši teritoriju un noteikuši mērauklu. Atliek to novērtēt.

Uzziņām:

• Aivara Bomja apkopotā izlases spēlētāju statistika – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF
• Kārļa Skrastiņa piemiņas pasākuma video (Dalasa, 2012. g. 24. marts) – youtube.com
• Filma “Sergejs Žoltoks. Pēdējās 24 stundas” – youtube.com

[Helmuta Baldera un Sanda Ozoliņa fotoattēlu avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Kārļa Skrastiņa foto avots: yarreg.ru. Artūra Irbes foto avots: vancitybuzz.com. Sergeja Žoltoka foto avots: lhf.lv. Rodrigo Laviņa foto avots: livesport.ru. Aleksandra Ņiživija foto avots: blog.kp.ru. Leonīda Tambijeva foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā]

Tēvi un dēli Latvijas hokejā

Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.

Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.

Leonīds un Kirils Tambijevi

Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa  dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.

Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.

Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.

Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).

Aleksandri Kerči I, II

Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.

Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.

Aleksandrs un Romans Semjonovi

Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.

Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.

Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.

Artis un Rodrigo Āboli

Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).

Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.

18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.

Vladimirs un Georgs Golovkovi

“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi.  Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.

Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.

Andrejs un Ruslans Ignatoviči

Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).

Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.

Andrejs un Vadims Maticini

Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).

Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.

Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).

Juris un Edgars Opuļski

Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.

Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.

Aigars un Frenks Razgali

Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.

Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.

P.S.

Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.

[(1) Leonīda Tambijeva foto avots: atlant-mo.ru; (2) Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com; (3) Aleksandra Kerča-vecākā attēla avots: tradingcarddb.com; (4) Romana Semjonova foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (5) Arta un Rodrigo Ābolu foto avots: hokejablogs.lv; (6) Georga Golovkova foto avots: facebook.com (Marc Joyal); (7) Ruslana Ignatoviča foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; (8) Andreja Maticina foto avots: severstalclub.ru; (9) Edgara Opuļska foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (10) Frenka Razgala foto autors: Ruslans Antropovs.]

Olimpiskie rekordi Latvijas izlasē

Lielais notikums tuvojas! Līdz ziemas olimpiādei Sočos ir atlikušas skaitāmas dienas. Cerības kaļ visi – olimpieši, viņu apstāvētāji, līdzjutēji un pat tie, kas sakās ilūzijas nelolojam. Latvijas hokeja izlasei šīs būs jau piektās olimpiskās spēles, ceturtās – pēc neatkarības atjaunošanas. Kuri hokejisti Latvijas olimpiskajā valstsvienībā ir atzīmējušies visspilgtāk un ar kuriem tad tiks salīdzināts šī gada olimpiskā komplekta sniegums?

Nav tā, ka Latvijas olimpiskā izlase ir kalnus gāzusi un visai pasaulei ierādījusi vietu. Tomēr Soči 2014 valstsvienībai būs jau ceturtā ziemas olimpiāde pēc kārtas; lai arī cik viegli/grūti dalība katrā nākusi, tas ir apliecinājums piederībai pasaules hokeja elitei. Pirmoreiz Latvijas valstsvienība ziemas olimpiādē uzspēlēja tālajā 1936. gada februārī Garmišā-Partenkirhenē. Diemžēl globālu politisko kataklizmu rezultātā Latvija zaudēja kā neatkarību, tā – nacionālo izlasi un tās pēctecību…

Laiks uzvarēt?

Nākamā olimpiāde jau bija pēc 66 gadiem – 2002. gadā Soltleiksitijā, kur Latvijai izdevās līdz šim augstākais sasniegums – 9. vieta (14 izlašu konkurencē). Tas bija vienīgais olimpiskais turnīrs, kurā Latvija uzvarēja kādā no spēlēm. Bija izcīnītas divas uzvaras, viens neizšķirts un vienā spēlē zaudēts. Citās olimpiādēs Latvijas izlasei uzvaru nav, tikai vēl viens neizšķirts – 2006. gadā Turīnā. Jāpiebilst, ka olimpiādēm atšķīrās gan spēļu skaits, gan izspēles kārtība, gan “sakritušie” pretinieki. Tomēr fakts paliek fakts – uzvaras bijušas tikai Soltleiksitijā 2002.

Vai kāds noķers Ņiživiju?

Visvairāk olimpisko spēļu – visas trīs 21. gadsimtā – ir bijušas pieciem Latvijas izlases vīriem: uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam, aizsargiem Rodrigo Laviņam, Kārlim Skrastiņam, vārtsargiem Edgaram Masaļskim un Sergejam Naumovam. Ar piebildi, ka Masaļskis un Naumovs vienā no olimpiādēm pie reāla spēles laika netika. Masaļskis bija “tūrists” 2002. gadā Soltleiksitijā, bet Naumovs – 2010. gadā Vankūverā. Lielākais spēļu skaits olimpiādēs ir diviem izlases hokejistiem – Ņiživijam un Laviņam (pa 13 spēlēm). Sočos paredzēta ceturtā olimpiāde, dalībai kurā pieteikts Edgars Masaļskis, bet pie savas trešās olimpiādes plāno tikt vēl astoņi izlases hokejisti.

Visu laiku rezultatīvakie spēlētāji Latvijas izlasē ziemas olimpiādēs ir Aleksandrs Ņiživijs ar 12 punktiem (4+8) un Sandis Ozoliņš ar 8 punktiem (1+7). Ņiživijam, lai to sasniegtu, vajadzēja 13 spēles, bet Ozoliņam pietika ar sešām. Attiecīgi rezultatīvākais olimpietis Soču komplektā ir valstsvienības kapteinis Sandis Ozoliņš, bet otrs rezultatīvākais – Mārtiņš Cipulis, kurš pa divām olimpiādēm sakrājis 4 punktus (2+2). Nav tā, ka baigi daudz, bet pārējiem ir klājies pieticīgāk…

Vislielāko punktu ražu vienas olimpiādes ietvaros ir mācējuši sarūpēt Aleksandrs Macijevskis un Aleksandrs Ņiživijs, sakolekcionējot pa 5 punktiem (abiem pa 2+3) Soltleiksitijas olimpiādes 4 spēlēs. Šo sniegumu 2006. gadā Turīnā vēlreiz atkārtoja tas pats Ņiživijs (arī 2+3), bet jau 5 spēlēs.

Vai Ozoliņš labos savus rekordus?

Aizsargu visu laiku rezultativitātes rekords pieder Ozoliņam, bet vienas olimpiādes rezultatīvākā aizsarga rekords pieder Igoram Bondarevam (2+2) un atkal – Sandim Ozoliņam (0+4). Abi izcēlās Soltleiksitijā; ar atšķirību – Bondarevam vajadzēja visas 4 spēles, bet Ozoliņš piedalījās tikai vienā spelē, kurā tad arī nokārtoja četras rezultatīvas piespēles. Sandis Ozoliņš savu rekordu atkārtoja 2006. gadā Turīnā, bet citā proporcijā (1+3) un jau 5 spēļu summā.

Visu laiku lietderīgākie Latvijas olimpiskās izlases spēlētāji ir aizsargi Igors Bondarevs un Viktors Ignatjevs – abiem pa +5. Visvairāk soda minūšu iekrājuši Atvars Tribuncovs (18 minūtes) un Arvīds Reķis (16 minūtes); abiem uzkrājums veidojies 9 spēlēs.

Masaļska ceturtā olimpiāde

Lai arī Edgara Masaļska (pa labi novietotā attēlā) kontā jau ir trīs olimpiādes, un viņš ir pieteikumā ceturtajai, tomēr vislielākais spēles laiks starp Latvijas olimpiskās valstsvienības vārtsargiem ir Sergejam Naumovam – 300 minūtes jeb 5 pilnas spēles. Ar Naumovu vārtos Latvijai ir bijušas abas vienīgās olimpiskās uzvaras – 4:2 pret Austriju un 9:2 pret Ukrainu (Soltleiksitijā). Viņam arī labākā vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu (GAA) summa – 4.20. Savukārt, Masaļskim ir labākā atvairīto metienu procenta summa – 86,98%. Taisnības pēc jāatzīst, ka vārtsargu statistikas cipari ne tuvu nav ideāli, taču – tas ir olimpiskais hokejs.

Latvijas izlases uzbrucēju summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	spelētājs	OS	sp.	punkti	+/-	metieni	soda min.
1.	Aleksandrs Ņiživijs	3	13	4+8	-3	19	4
2.	Aigars Cipruss	2	9	3+3	±0	9	6
3.	Aleksandrs Macijevskis	1	4	2+3	+4	10	0
4.	Grigorijs Panteļejevs	2	9	2+3	+3	10	2
5.	Vjačeslavs Fanduļs	1	4	4+0	-1	7	2
6.	Harijs Vītoliņš	1	4	2+2	+4	4	0
7.	Leonīds Tambijevs	2	9	2+2	-1	18	10
8.	Mārtiņš Cipulis	2	9	2+2	-6	18	0
9.	Herberts Vasiļjevs	2	8	2+1	-8	9	10
10.	Aleksandrs Kerčs	1	4	0+3	-3	7	2
11.	Miķelis Rēdlihs	2	9	2+0	-8	11	8
12.	Ģirts Ankipāns	2	9	2+0	-10	18	4
13.	Aleksandrs Beļavskis	1	4	1+1	-2	7	4
14.	Aleksandrs Semjonovs	2	9	1+1	-3	18	6
15.	Mārtiņš Karsums	1	4	0+2	-2	4	2
16.	Armands Bērziņš	2	9	0+2	-7	4	6
17.	Māris Ziediņš	1	5	1+0	-4	5	6
18.	Sergejs Seņins	1	4	0+1	±0	2	4
19.	Lauris Dārziņš	1	4	0+1	-2	9	10
20.	Jānis Sprukts	1	4	0+1	-3	4	0
21.	Kaspars Daugaviņš	1	4	0+0	-2	6	2
22.	Gints Meija	1	4	0+0	-3	1	2
23.	Vladimirs Mamonovs	1	5	0+0	-5	9	4
24.	Aleksejs Širokovs	1	4	0+0	-5	3	2

–

Latvijas izlases aizsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	spelētājs	OS	sp.	punkti	+/-	metieni	soda min.
1.	Igors Bondarevs	1	4	2+2	+5	3	0
2.	Viktors Ignatjevs	1	4	0+0	+5	8	4
3.	Andrejs Maticins	1	4	1+2	+1	7	2
4.	Oļegs Sorokins	1	4	0+2	±0	4	4
5.	Kaspars Astašenko	1	3	0+1	±0	0	0
6.	Sandis Ozoliņš	2	6	1+7	-1	12	0
7.	Atvars Tribuncovs	2	9	2+1	-1	10	18
8.	Kristaps Sotnieks	1	4	1+0	-2	3	4
9.	Arvīds Reķis	2	9	0+0	-2	8	16
10.	Oskars Bārtulis	1	4	0+0	-3	1	2
11.	Kārlis Skrastiņš	3	10	0+1	-5	7	0
12.	Krišjānis Rēdlihs	2	9	0+1	-6	9	4
13.	Georgijs Pujacs	2	9	0+1	-6	5	2
14.	Guntis Galviņš	1	2	0+0	-6	0	0
15.	Agris Saviels	1	5	0+0	-8	4	8
16.	Rodrigo Laviņš	3	13	0+1	-14	6	6

–

Latvijas izlases vārtsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	vārtsargs	OS	sp.	min.	vārtu z.	GAA	atv. met.	atv. %	soda min.
1.	Edgars Masaļskis	3*	5	276:37	25	5.42	167	86,98%	0
2.	Sergejs Naumovs	3*	5	300:00	21	4.20	138	86,79%	0
3.	Artūrs Irbe	2	4	207:58	18	5.19	95	84,07%	2
4.	Ervīns Muštukovs	1*	0	0:00	–	–	–	–	0

–

* Reāls spēles laiks Edgaram Masaļskim – 2 olimpiādēs, Sergejam Naumovam – 2 olimpiādēs, Ervīnam Mustukovam – nevienā.

Plašākām uzziņām:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2002. gadā Soltleiksitijā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2006. gadā Turīnā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2010. gadā Vankūverā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika līdzšinējās olimpiādēs (ir atšķirības no IIHF) – lhf.lv
• 2014. gada Soču olimpiādes vīriešu hokeja sadaļa – sochi2014.iihf.com

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Lielbritānijas izlasi 2013. gada 7. februārī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Edgara Masaļska foto – spēlē pret Čehijas izlasi 2012. gada 6. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Noslēdzošais kopfoto – spēlē pret Francijas izlasi 2013. gada 13. maijā; foto avots: iihf.com.]

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Girgensons kā jauna mēraukla. Kā Latvijas hokejistiem veicies debitējot NHL?

Latviešu “brīnumbērna” Zemgus Girgensona debija Nacionālajā Hokeja Līgā tika gaidīta īpaši. Tomēr – ar visaugstāko numuru draftētais Latvijas hokejists, un galu galā jau 3 sezonas neviens mūsējais “hokeja Mekā” nebija debitējis. Bet tagad ir! Interesanti, ka ar savu debiju Girgensons ir jau pārrakstījis dažus Latvijas hokejistu rekordus NHL-ā.

Nav jau tā, ka šo rekordu būtu “ka biezs”, jo pie pasaules grandiem – Nacionālajā Hokeja Līgā – Zemgus Girgensons ir tikai 19.-ais Latvijas hokejists. Tomēr debija ir bijusi katram no viņiem. Protams, uzbrucējs ir salīdzināms ar sava ampluā pārstāvjiem. Tomēr vecumu, piemēram, varam salīdzināt arī plašāk.

Vienīgais debitants ar vārtu guvumu

No 17 Latviju pārstāvošiem laukuma spēlētājiem, kas uzspēlējuši NHL, četriem ir izdevies debitēt ar rezultativitātes punktiem. Patiesībā – vienu punktu. Rezultatīvas piespēles debijas spēlē ir fiksētas Sandim Ozoliņam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam. Vārtu guvums ir izdevies tikai Zemgum Girgensonam.

Jaunākais debitants

Līdz šim jaunākie debitanti NHL no Latvijas bija trīs puiši, kas pārstāvēja talantīgo 1972. gadu un NHL čempionātā pierakstījās 20 gadu vecumā 1992./1993. gada sezonas gaitā – Sandis Ozoliņš, Grigorijs Panteļejevs un Sergejs Žoltoks. Bet Zemgus Girgensons debitēja 19 gadu vecumā!

P.S. Lietderīga debija

Zemgus Girgensons ir arī viens no četriem Latvijas laukuma spēlētājiem NHL, kuri debijas spēlē ir sastrādājuši pozitīvu lietderības koeficientu. Zemgum tas bija +1, tikpat cik Sergejam Žoltokam un Oskaram Bārtulim. Tomēr šajā parametrā, jādomā – uz ilgāku laiku, palicis negrozīts Sanda Ozoliņa rekords – debijas spēlē lietderības koeficients +3!

Latvijas hokejistu debijas spēles NHL, kā arī šajās spēlēs iekrātā statistika:

debijas dat.	spēlētājs	vecums	dz.	komanda	punkti	+/-	SM	met.	sp. laiks
1989-10-05	u. Helmuts Balderis	37	1952.	Minnesota North Stars	0+0	±0	0	1	n/d
1991-11-08	v. Artūrs Irbe	24	1967.	San Jose Sharks	GAA 2.01	atv. 93.8%	0	–	59:46
1992-10-08	a. Sandis Ozoliņš	20	1972.	San Jose Sharks	0+1	+3	2	3	n/d
1992-12-03	u. Grigorijs Panteļejevs	20	1972.	Boston Bruins	0+0	-1	0	1	n/d
1993-04-08	u. Sergejs Žoltoks	20	1972.	Boston Bruins	0+1	+1	0	2	n/d
1993-10-06	u. Harijs Vītoliņš	25	1968.	Winnipeg Jets (old)	0+0	±0	0	1	n/d
1993-10-29	u. Aleksandrs Kerčs	26	1967.	Edmonton Oilers	0+0	-1	0	2	n/d
1997-11-05	v. Pēteris Skudra	24	1973.	Pittsburgh Penguins	GAA 2.26	atv. 85.7%	0	–	26:33
1998-10-10	a. Viktors Ignatjevs	28	1970.	Pittsburgh Penguins	0+0	±0	0	1	20:11
1999-02-09	a. Kārlis Skrastiņš	24	1974.	Nashville Predators	0+1	±0	0	0	16:05
1999-04-09	u. Herberts Vasiļjevs	22	1976.	Florida Panthers	0+0	±0	2	0	12:24
2000-03-26	a. Kaspars Astašenko	25	1975.	Tampa Bay Lightning	0+0	±0	2	0	11:46
2005-10-08	u. Raitis Ivanāns	26	1979.	Montréal Canadiens	0+0	-1	0	0	2:51
2006-10-20	u. Jānis Sprukts	24	1982.	Florida Panthers	0+0	-1	0	0	1:05
2008-12-13	u. Mārtiņš Karsums	22	1986.	Boston Bruins	0+0	-1	0	2	8:52
2009-11-12	a. Oskars Bārtulis	22	1987.	Philadelphia Flyers	0+0	+1	0	1	17:18
2010-01-14	u. Kaspars Daugaviņš	21	1988.	Ottawa Senators	0+0	±0	0	2	8:26
2010-02-12	a. Artūrs Kulda	21	1988.	Atlanta Thrashers	0+0	±0	0	1	9:36
2013-10-02	u. Zemgus Girgensons	19	1994.	Buffalo Sabres	1+0	+1	0	1	11:23

*

[Foto fiksēts Zemgus Girgensona debijas spēlē – Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013. gada 2. oktobrī. Zemāk ripa, ar kuru nokārtots pirmais vārtu guvums NHL čempionātā. Foto avots: nhl.com.]

Latvijas hokejisti atsāk iekarot Vāciju?

Sava laika Latvijas izlases uzbrucēja Igora Pavlova trenētajā Vācijas stiprākās līgas DEL klubā Hannover Scorpions pie līguma ir ticis aizsargs Māris Jass, kā arī uz pārbaudes laiku aicināti vēl divi Latvijas hokejisti – Raimonds Vilkoits un Edgars Apelis. Cik liela ir bijusi Latvijas hokejistu „apmeklētība” DEL līgas 18 pastāvēšanas gados?

Kopš Vācijas aktuāli stiprākās līgas – Deutsche Eishockey Liga (DEL) – iestartēšanās 1994./1995. gada sezonā, tā ir bijis lielāks vai mazāks vilinājums arī Latvijas hokejistiem. DEL pastāvēšanas 18 sezonu gaitā šīs līgas oficiālajos čempionātos ir piedalījušies vismaz 14 Latvijas hokejisti. Turklāt ne šādi-tādi, bet sava laika Latvijas izlases spēlētāji – tātad Latvijas hokeja virsslānim piederīgie sportisti. Lietas skaidrībai jāpiebilst, ka DEL līga pieder tiem Eiropas čempionātiem, kuri ir leģionāriem un to iespējamam skaitam vislabvēlīgākie. Piemēram, aizvadītajā sezonā DEL oficiālajā čempionātā cīnījās ap 200 Vācijas pavalstnieku, ap 100 kanādiešu, ap 40 ASV hokejistu, kā arī virs 20 pārējo – slovāki, zviedri, dāņi, čehi, somi utt.

Herberts Vasiļjevs kā DEL veterāns

Tiesa, absolūtajā vairākumā gadījumu Latvijas hokejistiem ar DEL līgu bija „gadījuma sakari” – ne vairāk kā vienas sezonas izmērā, un tikai 3 Latvijas hokejisti DEL līmenī ir uzspēlējuši ilgāk. Pilnīgs veterāns šajā ziņā ir Krefeld Pinguin kapteinis Herberts Vasiļjevs, kuram summā jau ir sakrātas 9 sezonas ar dalību DEL čempionātā. Turklāt Vasiļjevam vēl ir spēkā esošs līgums un attiecīgi – iespējas uzlabot savu rekordu. Citi DEL ilgdzīvotāji bija Arvīds Reķis (7 sezonas) un Aleksandrs Kerčs (4 sezonas). Jāpiebilst, ka šajos aprēķinos nav iekļautas Latvijas hokejistu sezonas, kas aizvadītas Vācijā ārpus DEL līgas. Piemēram, sava laika Latvijas izlases uzbrucēja Sergeja Boldaveško „darba grāmatiņā” ir fiksētas vismaz 12 sezonas Vācijas dažāda līmeņa hokeja līgās.

Ir bijušas dažas DEL sezonas bez Latvijas hokejistiem, taču – gadījušies arī DEL čempionāti ar 3 – 4 Latvijas hokejistu dalību. Visplašākā pārstāvniecība fiksēta 2000./2001. g. sezonā, kad DEL laukumos fiksēti četri tādi uzvārdi kā Kerčs, Laviņš, Pavlovs, Tambijevs. Pēdējās divas sezonas Latviju DEL līgā pārstāvēja tikai viens hokejists – nu jau līdz Vācijas pilsonībai „uzdienējušais” Herberts Vasiļjevs.

Igors Pavlovs kā Latvijas hokejistu patrons

Jaunajā 2012./2013. g. sezonā DEL čempionātā Latvijas hokejistu skaits „draud” palielināties. Atgādinājumam: joprojām līgumsaistības Krēfeldē ir Vasiļjevam. Bet līgumu ar savulaik vācu līgās spēlējušā Igora Pavlova trenēto Hannover Scorpions vienību noslēdzis aizsargs Māris Jass (dz. 1985.), kurš savulaik uzspēlējis arī Latvijas izlasē pasaules čempionātos un KHL – Ņižņekamskas Ņeftehimik ierindā 2010./2011. g. sezonā. Par savu pārcelšanos uz Vāciju Māris Jass teic, ka ir apmierināts, taču nekādas prognozes nebūvē: „Jā, esmu apmierināts. Redzēsim, ko parādīs jaunā sezona…”

Turpat trenera Igora Pavlova „paspārnē” Hannover Scorpions treniņos uz pārbaudes laiku ir pieņemti divi Latvijas hokejisti – uzbrucējs Raimonds Vilkoits (dz. 1990.) un aizsargs Edgars Apelis (dz. 1989.). Abi savulaik ir uzspēlējuši Dinamo saimniecībā – lielkomandas fārmklubos Rīga 2000, Dinamo Juniors un arī Liepājas Metalurgs. Vilkoits uzspēlēja arī Dinamo jaunatnes komandā – HK Rīga. Bet aizvadīto sezonu par stabilu abiem spēlētājiem nevarēja saukt. Abiem 2011./2012. g. sezonā nācās uzspēlēt 3 – 4 komandās… Tagad iespējas „aizķerties” pie Scorpions ir pašu rokās un, jādomā arī Pavlova uzticības kredīta izmērā.

Cita starpā, DEL klubs Hamburg Freezers noslēdzis divu sezonu līgumu ar Vācijas un Latvijas „dubultpavalstnieku” – uzbrucēju Ralfu Rinki – Leitānu (dz. 1993.), kuru, cita starpā, šovasar KHL draftā „pieteica” Rīgas Dinamo. Taču Latvijas hokeja izlašu saimniecībai, vismaz tuvākajos gados, šis jaunietis “iet garām”, jo uzspēlējis Vācijas U izlasēs.

Latvijas hokejisti DEL čempionātos 18 sezonās (1994. – 2012.):

sezona	skaits	Latvijas spēlētāji DEL
1994./1995.	2	u. Ilmārs Tomanis (Schwenninger Wild Wings); u. Herberts Vasiļjevs (Krefelder Eislauf-Verein 1981)
1995./1996.	1	u. Sergejs Boldaveško (Augsburger Panther)
1996./1997.	0
1997./1998.	0
1998./1999.	1	u. Aleksandrs Kerčs (Revierlöwen Oberhausen)
1999./2000.	3	a. Viktors Ignatjevs (Nürnberg Ice Tigers); u. Aleksandrs Kerčs (Revierlöwen Oberhausen); u. Grigorijs Panteļejevs (Hannover Scorpions)
2000./2001.	4	u. Aleksandrs Kerčs (Revierlöwen Oberhausen); a. Rodrigo Laviņš (Augsburger Panther); u. Igors Pavlovs (Revierlöwen Oberhausen); Leonīds Tambijevs (Iserlohn Roosters)
2001./2002.	3	u. Vjačeslavs Fanduļs (Berlin Capitals); u. Aleksandrs Kerčs (Berlin Capitals); a. Atvars Tribuncovs (Berlin Capitals)
2002./2003.	0
2003./2004.	1	a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther)
2004./2005.	2	a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Nürnberg Ice Tigers)
2005./2006.	2	a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2006./2007.	2	a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2007./2008.	3	a. Krišjānis Rēdlihs (Hamburg Freezers); a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2008./2009.	3	v. Edgars Masaļskis (Füchse Duisburg); a. Arvīds Reķis (EHC Wolfsburg Grizzly Adams); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2009./2010.	2	a. Arvīds Reķis (EHC Wolfsburg Grizzly Adams); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2010./2011.	1	u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2011./2012.	1	u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)

*

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi DEL līgā regulārajās sezonās. Top 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	Herberts Vasiļjevs	2009./2010.	Krefeld Pinguine	51	22+36
2.	Herberts Vasiļjevs	2007./2008.	Krefeld Pinguine	53	24+33
3.	Herberts Vasiļjevs	2008./2009.	Krefeld Pinguine	52	20+35

*

Latvijas aizsargu rezultativitātes rekordi DEL līgā regulārajās sezonās. Top 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	Arvīds Reķis	2008./2009.	EHC Wolfsburg Grizzly Adams	50	11+12
2.	Arvīds Reķis	2003./2004.	Augsburger Panther	46	5+15
3.	Atvars Tribuncovs	2001./2002.	Berlin Capitals	58	7+12

*

Latvijas aizsargu lietderības rekordi DEL līgā regulārajās sezonās. Top 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	+/-
1.	Arvīds Reķis	2008./2009.	EHC Wolfsburg Grizzly Adams	50	+12
2.	Arvīds Reķis	2009./2010.	EHC Wolfsburg Grizzly Adams	53	+11
3.	Krišjānis Rēdlihs	2007./2008.	Hamburg Freezers	43	+5

*

Latvijas vārtsarga sniegums DEL regulārajā sezonā:

vārtsargs	sezona	klubs	spēles	GAA	atv. %
Edgars Masaļskis	2008./2009.	Füchse Duisburg	16	4.55	87.8%

*

Latvijas hokejistu „noturība” DEL līgā:

spēlētājs	dz.	sez. skaits	gadi
u. Herberts Vasiļjevs	1976.	9 sez.	1994.-1995.; kopš 2004.
a. Arvīds Reķis	1979.	7 sez.	2003.-2010.
u. Aleksandrs Kerčs	1967.	4 sez.	1998.-2002.
u. Ilmārs Tomanis	1968.	1 sez.	1994.-1995.
u. Sergejs Boldaveško	1970.	1 sez. (1 sp.)	1995.-1996.
a. Viktors Ignatjevs	1970.	1 sez.	1999.-2000.
u. Grigorijs Panteļejevs	1972.	1 sez.	1999.-2000.
a. Rodrigo Laviņš	1974.	1 sez.	2000.-2001.
u. Igors Pavlovs	1965.	1 sez.	2000.-2001.
u. Leonīds Tambijevs	1970.	1 sez.	2000.-2001.
u. Vjačeslavs Fanduļs	1969.	1 sez.	2001.-2002.
a. Atvars Tribuncovs	1976.	1 sez.	2001.-2002.
a. Krišjānis Rēdlihs	1981.	1 sez.	2007.-2008.
v. Edgars Masaļskis	1980.	1 sez.	2008.-2009.

P.S. Norādīts sezonu skaits tikai DEL līgā, neskaitot Vācijas stiprāko līgu līdz 1994. gadam. Piemēram, Ilmārs Tomanis uzspēlēja Vācijas stiprākajā līgā arī pirms DEL. Netiek skaitīta arī dalība Vācijas līgās, kas zemākas par augstāko. Piemēram, kopā ar zemākajām līgām uzbrucējs Sergejs Boldaveško Vācijas čempionātos aizvadījis vismaz 12 sezonas. Tabulās informācija no publiski pieejamām statistikas vietnēm; ir iespējami labojumi.

Izziņām:

• Raimonds Vilkoits un Edgars Apelis uz try-out pievienojas Hannover Scorpions – eishockeynews.de, hannoverscorpions.de
• DEL oficiālais web – del.org
• DEL statistikas lapa – pointstreak.com
• Ieskats Eiropas līgu leģionāru ierobežojumos – 9management.co.uk
• Hamburg Freezers vienojies ar Ralfu Rinki – Leitānu – hamburg-freezers.de

[Fotoattēlā: Raimonds Vilkoits, pirms pusotra gada – viens no MHL zvaigznēm un Rīgas Dinamo debitants. Tagad – kandidāts uz Hannover Scorpions (DEL) sastāvu. Foto: HK Rīga ofic. profils facebook.com.]

Sibīrijas ekspresis & AHL „marinādes” derīguma termiņš

NHL „uzgaidāmajā telpā” – fārmklubu līgā AHL – aizvadītais laiks katram pretendentam ir dažāds. Tāpat kā pacietības mērs uz to, cik ilgi gaidīt iespēju. Latvijas pārstāvjiem šis „marinēšanās” laiks vairumā gadījumu nepārsniedz 3 – 4 pilnas sezonas AHL. Tagad arī aizsargs Artūrs Kulda pēc četrām pilnvērtīgām AHL sezonām dodas uz KHL, pievienojoties Sibir komandai. Starp citu, šai pašai vienībai pagaidām uz pārbaudes laiku pievienojies arī cits aizsargs no Latvijas – Rolands Gritāns.

Kuldas pacietības mērs

Artūrs Kulda (dz. 1988.; pa labi novietotajā attēlā #32) Ziemeļamerikas „iekarošanu” sāka pirms 6 gadiem, kad 2006. gadā viņu ar kopējo 200. numuru draftēja nu jau nepastāvošs NHL klubs Atlanta Thrashers, kas tagad pazīstams kā Winnipeg Jets. Šajā pašā vasarā CHL Import draft-ā viņu nodraftēja Peterborough Petes (OHL) ar kopējo 48. numuru. Sešas sezonas ar pilnu atdevi un tīru sirdsapziņu nokapāts Ziemeļamerikā. Divas sezonas Pīterboro komandā Ontario Hokeja Līgā; otrās sezonas noslēgumā – 19 gadu vecumā – „iefiltrēšanās” Atlantas fārmklubā Chicago Wolves AHL līmenī un jau šīs līgas galvenā trofeja – Kaldera kauss. Un tad – 4 pilnas sezonas AHL čempionātā, ar īsiem komandējumiem uz NHL, kur aizvadītas 15 spēles.

Artūra Kuldas diezgan pamatīgā pacietība un lojalitāte „Ziemeļamerikas lielajai iespējai” ar to arī beidzās. Vismaz pagaidām. „Nebraucu uz Ziemeļameriku, lai spēlētu AHL” un rezultātā: „No Sibir bija labākais piedāvājums”. Tagad Kuldas jaunā mājvieta – Novosibirska, uz kurieni jau pamazām pošas, bet pagaidām vēl Rīgā.

Rolands Gritāns jau gatavs

Novosibirskas komandas rīcībā – treniņnometnē – jau ieradies cits Latvijas pavalstniecības hokeja aizsargs – Rolands Gritāns (dz. 1991.; pa kreisi novietotajā attēlā). Viņš iepriekšējo sezonu aizvadīja Zviedrijas trešajā stiprākajā līmenī – Division 1, uzspēlējot IFK Arboga Hockey pieaugušo komandā. Sibir treneri viņu noskatījuši Rīgā.

Tēmē uz lielo komandu vai arī esi gatavs uzspēlēt arī MHL – Sibirskije Snaiperi komandā? „Plānoju spēlēt lielajā komandā, bet, ņemot vērā, ka komandā jau ir 5 ārzemnieki, visdrīzāk, ka šogad mani nosūtīs uz fārmklubu VHL līgā – hokeja klubu Rjazaņ. Bet nākošgad es ceru tikt Sibir pamatsastāvā,” tā Rolands Gritāns. Bet pagaidām Gritānam ar Sibir komandu ir 2 mēnešu pārbaudes laika līgums, bet pēc tam, ja viss notiek kā iecerēts, plānots noslēgt divvirzienu līgumu uz 2 gadiem. Jāpiebilst, ka jaunajā (2012./2013.) sezonā Sibir galvenā trenera palīgs ir Pēteris Skudra.

Atgriežoties pie AHL „marinādes”

Šosezon AHL laukumi „draud” vismaz diviem Latvijas pārstāvjiem – Kristiānam Pelšam un Zemgum Girgensonam, kuri šogad parakstīja līgumus ar saviem draftētājiem – attiecīgi Edmonton Oilers un Buffalo Sabres. Jautājuma zīmes ir attiecībā uz Oskaru Bārtuli, kura statuss un arī cena Philadelphia Flyers saimniecībā ir nokrities manāmi zemāk. Savukārt Kaspars Daugaviņš arī juridiskiem paņēmieniem cīnās, lai NHL būtu „īstā realitāte” arī nākamajā sezonā. Taču visus jautājumus šajā starpsezonā ir atcēlis ne tikai Artūrs Kulda, bet arī Raitis Ivanāns, pārceļoties uz KHL ledus laukumiem.

Ziemeļamerikas šī brīža otrajā stiprākajā līgā – AHL – ir uzspēlējuši vismaz 23 hokejisti ar Latvijas pavalstniecību. Dažos gadījumos tas ir bijis ceļš jau pēc pabūšanas NHL laukumos vai pat virsotnēs, taču vairumā gadījumu – tā bija savas iespējas sagaidīšana, lai uzspēlētu NHL. Bet ne visiem ir sanācis kaut spēli aizvadīt hokeja Mekā.

Kulda spītīgāks par Znaroku?

Raugoties uz Latvijas hokejistu kopējo fonu, Artūra Kuldas „spītība”, gaidot un sagaidot savas iespējas NHL, ir bijusi diezgan pamatīga. Varena pacietība ir bijusi arī Herbertam Vasiļjevam, Raitim Ivanānam, kā arī Krišjānim Rēdliham, kurš New Jersey Devils fārmklubā Albany River Cats „nokapāja” 4 pilnas sezonas, bet tā arī neaizvadīja nevienu spēli NHL.

Salīdzinājumam: statistiski mazāks pacietības mērs, gaidot iespēju uz NHL, ir bijis dažiem vēl „vecā” Rīgas Dinamo meistariem. Piemēram, Oļegs Znaroks AHL-ā uzturējās tikai 6 spēles. Vai, piemēram, Aleksandrs Kerčs (seniors) un Harijs Vītoliņš (jaunākais) AHL kaujas laukos savu iespēju nostiprināties NHL vienībās nogaidīja pa vienai pilnai sezonai. Atliek vien jautājums: vecā Dinamo kadriem ātrāk pieleca vai arī tagad jaunie ir pacietīgāki? Cits stāsts, ka dažiem gribētājiem no bijušās PSRS Latvijas daļas bija arī AHL līmenis bija izrādījies diezgan augsts, un vīriem arī AHL komandās ne vienmēr izdevās noturēties un nācās spēlēt zemākās līgās.

Latvijas hokejisti „pacietība” AHL klubos, neskaitot junioru u.c. līgas (pilna sezona = vismaz puse sezonas spēļu; vārtsargiem pilna sezona = trešdaļa sezonas spēļu):

	spēlētājs	dz.	sez. pilnas (visas)	klubi un spēles (REG+PO)	pēc tam	sp. NHL (REG+PO)
	u. Vasiļjevs	1976.	4+ (5)	Carolina Monarchs: 1996./97. (54+0). New Haven Nighthawks 1997./98. (76+3). Kentucky Thoroughblades: 1998./1999. (76+12). Manitoba Moose: 2001./02. (31+0); 2002./03. (69+14)	uz Kr.	51+0
	a. Kulda	1988.	4+ (5)	Chicago Wolves: 2007./08. (5+21); 2008./09. (57+0); 2009./10. (66+14); 2010./11. (69+0). St. John’s IceCaps (63+13)	uz KHL	15+0
	a. Kr.Rēdlihs	1981.	4 (4)	Albany River Cats: 2002./03. (61+0); 2003./04. (66+0); 2004./05. (46+0); 2005./06. (66+0)	uz Šv.; Kr.	0
	u. Ivanāns	1979.	3+ (6)	Hershey Bears: 2000./01. (2+0). Milwaukee Admirals: 2002./03. (17+1); 2003./04. (54+7). Hamilton Bulldogs: 2004./05. (75+2); 2005./2006. (43+0). Abbotsford Heat: 2011./12. (27+0)	uz KHL	282+1
	u. Žoltoks	1972.	3+ (5)	Providence Bruins: 1992./93. (64+6); 1993./94. (54+0); 1994./95. (78+13). Fredericton Canadiens: 1998./99. (7+0). Quebec Citadelles: 1999./2000. (1+0)	uz NHL	588+45
	u. Karsums	1986.	3+ (4)	Providence Bruins: 2006./07. (54+12); 2007./08. (79+10); 2008./09. (43+0). Norfolk Admirals: 2009./2010. (36+0)	uz KHL	24+0
	a. Saviels	1982.	3+ (4)	Hershey Bears: 2000./01. (1+0); 2002./03. (43+3); 2003./04. (67+0); 2004./2005. (47+0)	uz Baltkr.; Kr.	0
	u. Daugaviņš	1988.	2+ (6)	Binghampton Senators: 2006./07. (11+0); 2007./08. (3+0); 2008./09. (23+0); 2009./2010. (72+0); 2010./11. (73+23); 2011./12. (7+0)	uz NHL	66+1
	a. Bārtulis	1987.	2+ (5)	Philadelphia Phantoms: 2007./08. (57+0); 2008./09. (80+4). Adirondack Phantoms: 2009./10. (12+0); 2010./11. (4+0); 2011./12. (36+0)	?	66+7
	u. Panteļejevs	1972.	2+ (3)	Providence Bruins: 1992./93. (39+0); 1993./94. (55+0); 1994./95. (70+0)	paliek Z-Am. (IHL; NHL)	54+0
	u. Sprukts	1982.	2 (2)	Rochester Americans: 2006./07. (58+6); 2008./09. (59+0)	uz KHL	14+0
	a. Astašenko	1975.	2 (2)	2001./02.: Springfield Falcons (11+0); Lowell Lock Monsters (37+5). 2002./03.: Lowell Lock Monsters (47+0)	uz Lat.; Som.	23+0
	v. Skudra	1973.	1+ (4)	1996./97.: Hamilton Bulldogs (32+0). 2000./01.: Rochester Americans (2+0); Providence Bruins (3+0). 2001./02.: Hartford Wolf Pack (3+0). 2002./03.: Manitoba Moose (1+0)	uz NHL	147+3
	a. J.Rēdlihs	1982.	1+ (3)	Syracuse Crunch: 2005./06. (4+0); 2006./07. (46+0); 2007./08. (13+0)	uz Čeh.	0
	u. Vītoliņš	1968.	1+ (2)	Beast of New Haven: 1992./93. (7+0). Moncton Hawks: 1993./94. (70+0)	uz Šv.	8+0
	u. Štāls	1982.	1+ (2)	Hartford Wolf Pack: 2002./03. (2+0); 2003./04. (62+1)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Kerčs	1967.	1+ (2)	Cape Breton Oilers: 1993./94. (57+0). Providence Bruins: 1994./95. (1+0)	uz Lat.	5+0
	a. Reķis	1979.	0+ (1)	Worcester IceCats: 2001./2002. (18+0)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Cipruss	1972.	0+ (1)	Providence Bruins: 1995./96. (15+0)	paliek Z-Am. (IHL; CoHL)	0
	v. Irbe	1967.	0+ (1)	Lowell Lock Monsters: 2002./2003. (7+0)	paliek Z-Am. (NHL; ECHL)	568+51
	a. Kupaks	1973.	0+ (1)	Springfield Falcons: 1997./98. (7+0)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Znaroks	1963.	0+ (1)	Maine Mariners: 1991./92. (6+0)	uz Vāc.	0
	a. Ozoliņš	1972.	0+ (1)	Worcester Sharks: 2007./08. (2+0)	uz NHL	875+137

P.S. NHL klubu fārmklubi ir bijuši arī citās līgās (piem., IHL, ECHL), kas neuzrādās šajā „gaidīšanas” statistikā. Cipari no publiski pieejamām statistikas vietnēm; iespējamas korekcijas un papildinājumi.

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi AHL regulārajās sezonās; TOP 7+3:

	spēlētājs	sezona	komanda	spēles	punkti
	UZBRUCĒJI
1.	Herberts Vasiļjevs	1998./1999.	Kentucky Thoroughblades	76	28+48
2.	Herberts Vasiļjevs	1997./1998.	New Haven Nighthawks	76	36+30
3.	Sergejs Žoltoks	1992./1993.	Providence Bruins	64	31+35
4.	Mārtiņš Karsums	2007./2008.	Providence Bruins	79	20+43
5.	Sergejs Žoltoks	1993./1994.	Providence Bruins	54	29+33
6.	Harijs Vītoliņš	1993./1994.	Moncton Hawks	70	28+34
7.	Aleksandrs Kerčs	1993./1994.	Cape Breton Oilers	57	24+38
	AIZSARGI
1.	Artūrs Kulda	2009./2010.	Chicago Wolves	66	6+19
2.	Krišjānis Rēdlihs	2005./2006.	Albany River Cats	66	3+21
3.	Oskars Bārtulis	2007./2008.	Philadelphia Phantoms	57	1+20

*

Lasāmvielai:

• Sibir vienojas ar Artūru Kuldu – hcsibir.ru
• Sibir (t.sk. Rolands Gritāns) gatavojas sezonai – championat.com
• Artūra Kuldas intervija pēc vienošanās ar Sibir – hcsibir.ru
• Latvijas spēlētāju statistika NHL (amatieru lapa) – quanthockey.com

[Pirmajā attēlā: Artūrs Kulda (nr. 32), vēl grūstoties uz AHL ledus laukumiem, Chicago Wolves krāsās. Foto no A. Kuldas personīgā arhīva. Otrajā attēlā: Rolands Gritāns Sibir treniņos 2012. gada jūlijā; foto avots: hcsibir.ru.]

Latvju bāleliņi Krievijas hokeja tirgū

Starp sezonām dažādās hokeja līgās iestājas gadatirgus, un KHL nav izņēmums. Daļā gadījumu vienošanās faktiski bijušas panāktas vēl iepriekšējās sezonas gaitā – it kā darījumiem neatļautā laika posmā. Taču kurš gan negrib nodrošināties laicīgi? Krievijas „jarmarka” arī pirms un ārpus Dinamo atdzimšanas neiztiek bez Latvijas hokejistiem. Kāds tad bijis un ir pieprasījums pēc Latvijas bāleliņiem Krievijas klubos?

Dinamo vadība un apoloģēti (aizstāvji) regulāri atsaucas uz pieņēmumu, ka Dinamo lielais pienesums Latvijas hokejam ir tāds, ka Rīgas komandā tiek „izmitināti” Latvijas hokejisti, kam citādi tik augsta līmeņa hokejs nebūtu pieejams. Respektīvi – lielākā daļa Dinamo ierindā nodarbināto Latvijas hokejistu darbu citur KHL Krievijas komandās nedabūtu savas kvalifikācijas un spēju dēļ. Ar būtisku piebildi – arī Krievijas klubos noteiktā leģionāru limita dēļ. Var pafantazēt, kas būtu, ja Krievija atceltu leģionāru limitu vai izdomātu, ka Latvijas hokejisti, līdzīgi kā, piemēram, Kazahstānas spēlētāji, Krievijā neskaitītos leģionāri. Leģionāru limita atcelšana gan diez vai būtiski palielinātu Latvijas hokejistu konkurētspēju Krievijas hokeja tirgū, jo tirgus pavērtos arī „otrās pakāpes” somiem, slovākiem utt. Kas būtu, ja būtu…

Palīdzam krievu pamērīties?

Jaunajai 2012./2013. g. sezonai KHL komandās ārpus Rīgas Dinamo ir nokomplektējušies vismaz 5 Latvijas hokejisti:

• Edgars Masaļskis paliek Hantimansijskā;
• Lauris Dārziņš sakopis veselību, lai turpinātu pildīt kontraktu Kazaņā;
• Georgijs Pujacs ir iepaticies savam pēdējam darba devējam – KHL vicečempioniem Omskas Avangard;
• Miķelis Rēdlihs kravā somas ceļam uz atdzimstošo Jaroslavļas Lokomotiv komandu;
• Jānis Sprukts pārceļas uz Maskavas CSKA.

Cita starpā, CSKA ar sava sponsora Rosņeft atbalstu ir nolēmuši iesaistīties Krievijas lieluzņēmumu mērīšanās rotaļā, par mērķi sludinot Rietumu konferences un pat Gagarina kausa finālu, kā arī publiski runājoties par vēlmi iegādāties tādus Krievijas „stārus” kā Aleksandrs Sjomins un Aleksandrs Radulovs. Vēl aktuāla jautājuma zīme ir Sanda Ozoliņa karjeras turpinājums, ja tāds būs. Nosaukti jau vairāki Krievijas klubi, bet pagaidām baumu un pusbaumu līmenī.

Lielākais pieprasījums pēc Latvijas hokejistiem KHL klubos bija sagadījies līgas trešajā sezonā (2010./2011.), kad citur izrādījās vajadzīgi 6 hokejisti ar Latvijas pasi. Citās KHL sezonās mūsējie Krievijas klubos tika „iesaukti” mazākā apjomā, 3 – 4 personu sastāvā. Tas ir daudz vai maz?

Latvijas hokejisti KHL klubos līgas pirmajās 4 sezonās (atskaitot Rīgas Dinamo):

sezona	kopskaits	hokejists	klubs	sp. (punkti; +/-) REG	sp. (punkti; +/-) PO
2008./2009.	3	a. Aleksandrs Jerofejevs	Ņeftehimik	8 (1+5; -1)	4 (0+0; +1)
		a. Georgijs Pujacs	Lada	38 (9+4; +10)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	30 (2+2; -4)	–
2009./2010.	4	a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novok.)	48 (1+6; -4)	–
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	56 (1+13; +2)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	24 (4+1; -3)	–
		u. Aleksejs Širokovs	Amur	51 (8+12; -11)	–
2010./2011.	6	u. Mārtiņš Cipulis	Amur	49 (12+7; -12)	–
		a. Māris Jass	Ņeftehimik	18 (0+1; 0)	–
		a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novok.)	34 (3+3; -6)	–
		v. Edgars Masaļskis	Jugra	23 (GAA 3.25; 89.8%)	5 (GAA 2.42; 92.1%)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	49 (8+14; -2)	4 (0+0; -1)
		u. Aleksejs Širokovs	Amur	7 (1+1; -5)	–
2011./2012.	4	u. Lauris Dārziņš	Ak Bars	15 (2+5; +3)	4 (0+0; -1)
		v. Edgars Masaļskis	Jugra	19 (GAA 2.53; 91.6%)	3 (GAA 1.36; 95.8%)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	25 (1+4; +8)	–
			Avangard	13 (1+4; 0)	17 (0+0; -2)
		a. Kārlis Skrastiņš	Lokomotiv	–	–

*

Līdzi Krievijas hokeja evolūcijai

Pēc PSRS un šīs valsts hokeja kārtības sairuma Krievijas stiprākā hokeja līga izdzīvoja dažādas attīstības un pagrimuma stadijas līdz 2008. gadā iestartējās pirmais KHL čempionāts. Pirms tam Krievijas hokeja augstākais plaukts saucās Starpnacionālā hokeja līga (tā laika MHL jeb latviskoti – SHL), Krievijas Hokeja līga (nejaukt ar pērnsezon palaisto RHL = Krievijas 3. stiprāko līgu) un Krievijas Superlīga.

21. gadsimta sākumā, pirms KHL izveides, neviena sezona Krievijas hokeja augstākajā līmenī neiztika bez Latvijas hokejistiem. Katrā sezonā Krievijas „Virslīgas” klubos piedalījās caurmērā 3 – 7 hokejisti no Latvijas. Superprecīza statistikas uzskaite ir nedaudz apgrūtināta dēļ tā, ka nedzīvu līgu ciparu kopšana vairāk ir entuziasms, nevis sistemātisks pienākums ar no tās izrietošu atbildību. Tomēr, rādās, ka lielākais Latvijas hokejistu skaits Krievijas klubos Superlīgā bijis 2001./2002. un 2002./2003. g. sezonās, kad tur „ganījās” 7 spēlētāji no Latvijas.

Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts augstākajā līmenī 2000./2001. – 2007./2008.:

sezona	kopskaits	Latvijas hokejisti Krievijas augst. līmenī
2007./2008.	5	a. Laviņš (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Torpedo ŅN); a. Pujacs (Lada); a. Sorokins (Metallurg Novok.); a. Tribuncovs (Lada)
2006./2007.	5	a. Pujacs (Himik Mitišči); a. Kr.Rēdlihs (Amur); u. Semjonovs (Traktor); v. Skudra (CSKA; Metallurg Novok.); u. A.Širokovs (Himik Mitišči; Metallurg Novok.)
2005./2006.	3	a. Māris Jass (Lada); v. Skudra (CSKA); u. A.Širokovs (Metallurg Novok.; Dinamo Mask.)
2004./2005.	4	u. Cipruss (Spartak); v. Naumovs (Salavat Julajev); v. Skudra (Himik Voskr.); a. Tribuncovs (Salavat Julajev; Spartak)
2003./2004.	5	v. Naumovs (SKA); v. Skudra (Ak Bars; Himik Voskr.); u. Tambijevs (Amur); a. Tribuncovs (Salavat Julajev); u. Vasiļjevs (Amur)
2002./2003.	7	a. Ignatjevs (Molot-Prikamje; Spartak); u. Kerčs (SKA); a. Laviņš (Dinamo Mask.); v. Masaļskis (Sibir); v. Naumovs (SKA; Severstaļ); u. Ņiživijs (Molot-Prikamje); a. Tribuncovs (Salavat Julajev)
2001./2002.	7	a. Ignatjevs (Severstaļ); u. Mareks Jass (Kr. Sovetov); v. Kuzņecovs (Metallurg Mag.); a. Laviņš (Molot-Prikamje); u. Ņiživijs (Dinamo Mask.); a. Sorokins (Molot-Prikamje); a. Višegorodcevs (CSKA)
2000./2001.	3	a. Feldmanis (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Lokomotiv); u. Panteļejevs (Lokomotiv)

P.S. Neskaitot attiecīgās sezonas Krievijas otrā un zemāka līmeņa hokeja klubus. Nav skaitīti arī ierastie stiprākās līgas klubi, kas konkrētajā sezonā „izkrituši” uz Augstāko (2.) līgu.

Ar ko salīdzinās Jāni un Miķeli?

Pēcpadomju laikmetā, nokļūstot Krievijas hokeja augstākajā līmenī, Latvijas uzbrucējiem tā riktīgi uzspīdēt ar rezultativitāti nesanāk. Pat, ja sezonās pirms Superlīgas vai KHL Latvijas uzbrucēji ir bijuši manāmi rezultatīvi, Krievijā patraucē traumas, adaptācijas sarežģījumi, treneru neuzticēšanās vai arī viss kopā. Pēdējais piemērs ir Rīgas Dinamo trešās sezonas (2010./2011.) rezultatīvākais uzbrucējs Lauris Dārziņš, kurš pirms gada devās uz Ak Bars, bet satraumējās un „pazuda”.

Tas nav vienīgais piemērs. Savulaik Habarovskas Amur ierindā mēģināja Leonīds Tambijevs, Sanktpēterburgas SKA sastāvā – Aleksandrs Kerčs vai, piemēram, Čeļabinskas Traktor rindās – Aleksandrs Semjonovs. Nekas viņiem vairāk par pussezonu un 4-6 punktiem nesanāca.

Pagaidām, pēcPSRS laikmetā rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs Krievijas galvenajā līgā ir neviens cits kā Aleksandrs Ņiživijs, kurš 6 sezonas pēc kārtas nokapāja Jaroslavļas Torpedo (vēlāk – Lokomotiv) komandā, kā arī citos Krievijas klubos stiprākajā un otrā stipruma līgās. Divās no savām Jaroslavļas sezonām viņš uzlika „latiņu” – 21 rezultativitātes punkts, kuru citi Latvijas uzbrucēji nav varējuši pārspēt. Nākamais labākais sniegums ir Alekseja Širokova 20 punkti pie Habarovskas Amur un Mārtiņa Cipuļa 19 punkti turpat Habarovskā. „Ķīseļa upes” Latvijas uzbrucējiem Krievijā nav sanākušas… Protams, jāpiebilst, ka dažādu gadu čempionātos ir bijis atšķirīgs spēļu skaits, kas tiešu salīdzināšanu neļauj.

Vēl būtiska piebilde – Krievijas galvenajā līgā rezultativitātes rekords starp Latvijas hokejistiem (neskaitot Rīgas Dinamo) pieder aizsargam! Georgijam Pujacam, kurš 22 punktus sakolekcionēja 2010./2011. g. sezonā, spēlējot Sibir rindās.

Rezultatīvākie Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts stiprākajā līgā pēc PSRS sabrukuma (regulārās sezonas):

	ampl.	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	a.	Georgijs Pujacs	2010./2011.	Sibir	49	8+14
2.	u.	Aleksandrs Ņiživijs	1996./1997.	Torpedo (Jaroslavļa)	44	9+12
			1999./2000.	Torpedo (Jaroslavļa)	37	8+13
3.	u.	Aleksejs Širokovs	2009./2010.	Amur	51	8+12
4.	u.	Mārtiņš Cipulis	2010./2011.	Amur	49	12+7

*

Pujacs kā mēraukla

Lai arī ampluā proporcija laukumā ir par labu uzbrucējiem, Latvijas aizsargi 21. gadsimtā Krievijas klubos ir bijuši plašāk pārstāvēti nekā uzbrucēji. Atsevišķi indivīdi pēcpadomju laikā Krievijas klubos pat ir uzspīdējuši vai vismaz atzīmējušies ar ļoti pieklājīgu sniegumu.

Aktuālākā Latvijas aizsargu mēraukla Krievijas klubos ir Georgijs Pujacs, kurš kļuvis par stabilu Krievijas stiprākās līgas klubu vērtību kopš savas pirmās (2006./2007.) sezonas Krievijas Superlīgā – Mitišču Himik (tagad saucas – Atlant) ierindā. Mazs sānsolis trešdaļsezonas izmērā sanācis Baltkrievijas ekstralīgā. Klubi ir pamainīti diezgan – Lada, Sibir, tagad arī Avangard, un pat Rīgas Dinamo viņš ir bijis iegriezies. Visos savos Krievijas klubos ir bijis novērtēts, aizsargam – salīdzinoši rezultatīvs un „uzdienējies”. Sibir ierindā ir bijis komandas kapteinis, un arī Avangard ierindā kā aizstājējs ir bijis ar K burtu uz formas. Tikko klubā ienākušam hokejistam tas ir daudz.

Vēl salīdzinoši nesen 3 pilnvērtīgas sezonas Krievijas komandā Salavat Julajev un nedaudz Spartak ierindā ir aizvadījis aizsargs Atvars Tribuncovs (2002. – 2005.). Jādomā, ka dažviet Krievijā atceras arī Latvijas hokeja aizsargu Rodrigo Laviņa, Viktora Ignatjeva, Kaspara Astašenko u.c. vārdus. Tomēr no visa Krievijas klubos uzspēlējušo Latvijas pavalstniecības aizsargu komplekta ilgstošāk Krievijas līgās pacīnījies un saskatāmākos panākumus iestudējis tieši Georgijs Pujacs.

Naumova un Skudras ēnā

Krievijas komandu vārtsargu statistikā „lielākos slidu nospiedumus” pēc padomju un pirms KHL laikiem ir atstājuši Sergejs Naumovs un Pēteris Skudra. Uz lielāku vai mazāku spēļu skaitu ir bijuši ietrāpījušies arī tādi kadri kā Vadims Ņikitins, Sergejs Kuzņecovs, bet tagad savu nospiedumus joprojām gādā Edgars Masaļskis.

Sergejs Naumovs Krievijas komandās to stiprākajā līmenī ir parādījies 5 sezonās; divās no tām ļoti epizodiski. 90. gadu pirmajā pusē uzspēlēja Maskavas CSKA, bet 21. gadsimta sākumā SKA, Severstaļ, Salavat Julajev rindās. Starp citu, ir uzspēlējis arī Čehovas Vitjaz sastāvā, bet tosezon tā nebija Krievijas Superlīgas komanda. Naumova statistiski veiksmīgākā sezona Krievijas Superlīgā bija 2002./2003.g. – Sanktpēterburgas SKA ierindā 46 spēles, GAA (vārtu zaudējumi vid. spēlē) 2.03 un 92,5% atvairītu metienu. Pieklājīgi, vai ne?

Savukārt Pēteris Skudra Krievijā iestudēja savu karjeras noslēgumu pēc pārcelšanās no NHL. Skudra Krievijas Superlīgā „norāva” 4 sezonas pēc kārtas (2003. – 2007.), uzspēlējot 4 dažādās komandās – Voskresenskas Himik, Kazaņas Ak Bars, Maskavas CSKA un Novokuzņeckas Metallurg. Arī statistiski Pētera Skudras sniegums bija pieklājīgs.

Edgars Masaļskis briest par jaunu mērauklu Latvijas vārtsargiem Krievijas klubos, ja vien viņu kā „otro numuru” pilnībā tālākajā plānā nenostums Jugra vienības „pirmais numurs” un Krievijas Hokeja federācijas nosacījumi, kas pamazām ierobežo vārtsargu-leģionāru spēlēšanas laiku KHL klubos. Pagaidām Masaļska rekords Krievijas klubos ir 2012. gada izslēgšanas spēlēs – otrs labākais atvairīto metienu procents (95,8%) un otrs labākais GAA (1.36); tiesa, tas viss panākts 3 spēlēs ar spēles laiku 88:23. Salīdzinoši īss laika sprīdis objektīvam aprēķinam.

[Pirmais foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 10. janvārī; Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret CSKA 2011. gada 18. janvārī; Georgija Pujaca – Sibir spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 28. novembrī; Edgara Masaļska – Jugra spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī. Visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Kerča debijas sezona Sanktpēterburgā. SK Rīga-96. Frenks Razgals

Aleksandra Kerča un viņa trenētās SK Rīga-96 vienības debijas sezona Sanktpēterburgas čempionātā ir beigusies ar izcīnītu 5. vietu 8 komandu konkurencē. SK Rīga-96 komanda nav gāzusi kalnus un visus situsi, bet arī šī vecuma vienībai pareģotā “peramo puiku” loma Krievijā nav piepildījusies. Kerča trenētās komandas un arī savas personiskās gaitas komentē viens no komandas uzbrucējiem – Frenks Razgals.

SK Rīga-96 komanda S-Pēterburgas čempionāta jau ir aizvadījusi visas 28 spēles, kas paredzētas 2011./2012. g. regulārajā sezonā. tiesa, bija vēl pāris spēles pret komandu SKA Petergof 97, kura izstājās no čempionāta sezonas gaitā, un šīs spēles tika izņemtas no turnīra uzskaites. lai arī 1996. gadā dzimušo grupā Sanktpēterburgā turpinās un turnīra dalībniekiem atlicis pa 1 -3 spēlēm, rīdzinieki augstāk par 5. vietu, t.i. iekļūt play off nevar, bet arī zemāk par 5. vietu nokrist nevar. lai arī SK Rīga-96 vienība, atšķirībā no citām savas grupas vienībām ir aizvadījusi regulārās sezonas visas spēles, tomēr atstarpe starp Kerča trenētajiem un tuvāko sekotāju ir 20 punktu izmērā. 6. vietas ieņēmēji Piter 96 šo “attālumu” 3 spēļu gaitā nevar pievarēt pat teorētiski, it īpaši, ja ņem vērā ka šajās meistarsacīkstēs ir pieļaujami neizšķirti un par uzvaru “dod” 2 punktus.

toties Kerča komanda, būdama U-16 vecuma vienība, turpina savas gaitas Latvija U-18 līgā – t.i., 1 – 2 gadus vecākā grupā. te SK Rīga-96 komandai paredzēts vēl aizvadīt 5 spēles, un komandai draud 2.-3. vieta, atkarībā no tā, vai mācēs noķert 2. vietā esošos HK Prizma / HS Rīga (U18) puišus. saviem sekotājiem Latvijas U-18 līgas tabulā Kerča trenētie vairs nav noķerami.

Sanktpēterburgas atklātā čempionāta 1996. gadā dzimušo grupas aktuālā turnīra tabula; 2011./2012. g. reg. sezona (pēc 2012-02-12 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	uzv.	neizšķ.	zaud.	vārtu st.	punkti
1.	Forvard 96 (S-Pēterburga)	27	22	1	4	142-59	45
2.	Ņeva 96 (S-Pēterburga)	26	20	2	4	192-55	42
3.	SKA 96 (S-Pēterburga)	27	19	3	5	99-62	41
4.	Severstaļ 96 (Čerepoveca)	26	15	2	9	121-61	32
5.	SK Rīga-96	28	15	1	12	126-93	31
6.	Piter 96 (S-Pēterburga)	25	4	3	18	51-131	11
7.	Lokomotiv 96 (S-Pēterburga)	27	3	2	22	69-178	8
8.	SKA 97 (S-Pēterburga)	28	1	2	25	41-202	2

P.S. šajā čempionātā iespējami neizšķirti rezultāti; par uzvaru = 2 punkti, neizšķirts = 1 punkts. čempionāta devītā komanda SKA Petergof 97 izstājās no čempionāta tā norises laikā.

Latvijas U-18 līgas aktuālā turnīra tabula; 2011./2012. g. reg. sezona (pirms 2012-02-12 spēlēm; pp = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. pp	zaud. pp	zaud.	vārtu st.	punkti
1.	Liepājas Metalurgs U18 (fakt. U17)	15	14	1	0	0	147-45	44
2.	HK Prizma / HS Rīga (U18)	17	11	1	1	4	124-81	36
3.	SK Rīga-96	15	10	0	1	4	101-52	31
4.	HS Rīga 94/95	17	5	0	0	12	69-96	15
5.	Jelgavas LSS (U18)	15	4	1	0	10	68-119	14
6.	Valmieras HK/BSS (U18)	17	1	0	1	15	45-161	4

*

TUVPLĀNĀ: Frenks Razgals

• dzimis 1996. gada 8. augustā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 176 cm; 68 kg
• 2011./2012. g. sezonā SK Rīga-96 sastāvā Sanktpēterburgas atklātā čempionāta 1996. gadā dzimušo grupā un Latvijas U-18 līgā
• iepriekšējās sezonas: SK Rīga-96 komandās Baltkrievijas Jauniešu līgas un LBJMH (Latvijas Bērnu un jaunatnes meistarsacīkstes hokejā) dažādās vecuma grupās
• pirmie treneri: tēvs Aigars Razgals; Aleksandrs Kļinšovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: kad SK Rīga-96 komanda pēc dalības Baltkrievijas Jauniešu līgas attiecīgajā vecuma grupā un Latvijas U-16 līgā “nobrieda” pārcelties uz Sanktpēterburgas atklāto čempionātu, daudzi kritiķi prognozēja komandai kļūt par “peramo” komandu, kuru sitīs visi, kam nav slinkums. kā Tu varētu raksturot SK Rīga-96 komandas iejušanos Sanktpēterburgā? cik grūti/viegli bija pārslēgties uz Krievijas jauniešu hokeju?

Frenks Razgals: Iejusties bija viegli, bet spēlēt – grūtāk. Nu, ja Baltkrievijas čempionātā bija divas – trīs līdzvērtīgas komandas un pārejās vājas, tad Krievijas čempionātā ar visām komandām bija jācīnās. Mēs bijām labi pretinieki, un visas spēles bija saspringtas. Domāju, ka no pretinieku puses nebija nenovērtēšanas, katrā ziņā – to nevarēja manīt. Protams, bija nogurdinoši tas, ka visas spēles bija izbraukumā, bet tas bija to vērts.

vai nav tā, ka, ja būtu gan mājas, gan izbraukuma spēles, tad būtu kaut kas vairāk par 5. vietu?

Grūti pateikt; vieglāk nebūtu, bet varējām pacīnīties un tikt play off.

2010./2011. g. sezonā Tu kopā ar SK Rīga-96 komandu “paņēmi” Baltkrievijas zeltu un Latvijas U-16 līgas bronzu, piekāpjoties vien vecākajām komandām – SK Rīga-95 un Liepājas Metalurgs U16. kādas, Tavuprāt, ir būtiskākās atšķirības starp jauniešu hokeju Baltkrievijas, Latvijas un Sanktpēterburgas čempionātos U-15/U-16 līmenī? varbūt vērtīgāk bija turpināt spēlēt Baltkrievijā vai tikai Latvijā?

Protams, ka Sanktpēterburgas komandām ir augstāks līmenis nekā baltkrieviem, jo Krievijā ir vairāk resursu spēlētāju atlasē. Protams, ka ar spēlēšanu Sanktpēterburgas čempionātā gūstam jaunu pieredzi un iespēju augt meistarības ziņā. Guvām lielāku pārliecību; pats sapratu, ka daudz jāstrādā, lai uzlabotu savas spēles kvalitāti.

2011. gada augustā Štolles turnīrā 1996. gadā dzimušo komandām SK Rīga-96 komanda, īsi pirms sezonas, pārliecinājās par Krievijas jauniešu komandu spēku, paliekot 5. vietā no 6 komandām. vai turnīrs “neatsita” vēlēšanos cīnīties pret Krievijas jauniešu vienībām?

Tieši otrādi, spēlējot ar stipriem pretiniekiem un zaudējot, tu iegūsti vairāk nekā uzvarot ar lielu rezultātu. Pēc Štolles turnīra no Krievijas komandām nesabaidījāmies, jo labāk spēlēt ar stipriem pretiniekiem un iegūt pieredzi!

ar ko Tev kā uzbrucējam atšķiras spēlēšana pret Krievijas, Latvijas vai Baltkrievijas komandu aizsargiem?

Jo spēcīgākas komandas, jo aizsargu līmenis ir augstāks.

pēc SK Rīga-96 komandas 28 spēlēm Sanktpēterburgas čempionāta 1996. gadā dzimušo grupā, komanda ierindojas 5. vietā no 8 komandām. prognozes par “peramību” īsti nav piepildījušās. kā kopumā vērtē Sanktpēterburgas čempionāta līmeni? vai, atskatoties no sezonas vidus, līmenis ir tāds, kādu gaidīji? ko esi guvis no spēlēšanas šajā čempionātā?

Līmenis ir pietiekoši augsts. Es esmu guvis vērtīgu pieredzi; skatoties uz pretinieku komandas līderiem, sapratu, ka man ir daudz jāstrādā, lai atrastos spēlētāju topa augšgalā.

paralēli cīņām pret Krievijas jauniešiem, SK Rīga-96 komanda šosezon spēlē Latvijas U-18 līgā. jāpiebilst, ka SK Rīga-96 šosezon pēc vecuma atbilst U-16 vecumam, tomēr piedalās cīņās pret 1-2 gadus vecākiem hokejistiem. vai nav sarežģīti pārslēgties uz, lai arī nedaudz, bet tomēr vecāku hokeju? un cik svarīga Tavai komandai ir dalība Latvijas čempionātā? motivācijas nepietrūkst?

Motivācijas netrūkst. Uz katru spēli ejam ar domu uzvarēt, neskatoties uz pretinieka komandas vecumu. Dažkārt varbūt pietrūkst spēka, atbraucot pēc trijām – četrām spēlēm Sanktpēterburgā, jau tajā pašā dienā spēlēt Latvijas čempionātā.

sešu komandu konkurencē pēc aizvadītām 15 spēlēm SK Rīga-96 ieņem 3. vietu Latvijas U-18 līgā, atzīstot vien Liepājas Metalurgs U18 un HK Prizma / HS Rīga U18 komandu pārākumu. pret liepājniekiem un prizmiešiem esat aizvadījuši pa divām spēlēm, un visās četrās uzvarēja pretinieki. kas Tev un Tavai komandai pietrūkst, lai “tiktu klāt” šīm komandām? pieredzes, auguma, svara, kā cita?

Grūti pateikt. Tomēr mēs spēlējam divās frontēs, un pretinieks ir 1 – 2 gadus vecāks. Tādēļ uzskatu, ka spēlējam ar viņiem līdzvērtīgi; dažreiz varbūt pietrūkst veiksmes.

ar ko Tev pašam atšķiras spēlēšana Latvijas U-18 līgā un Sanktpēterburgas čempionātā? kas Tev pašam ir savādāk?

Ne ar ko stipri neatšķiras, jo nav daudz vāju komandu ne Sanktpēterburgā, ne Latvijas U-18 līgā.

bet, ja neatšķiras, kāda jēga braukt uz Sanktpēterburgu?

Tas jautājums nav man, bet, spēlējot tikai Latvijā, būtu maz spēļu.

Sanktpēterburgas čempionātā esi ceturtais rezultatīvākais SK Rīga-96 spēlētājs – 25 spēlēs guvi 31 punktu (17+14), bet Latvijas U-18 līgā – 13 spēlēs 16 punkti (8+8), kas ir 6.-ais labākais rādītājs SK Rīga-96 komandā. cik svarīga Tev pašam ir šī būšana/nebūšana starp rezultativitātes līderiem?

Patīkami būt rezultativitātes tabulas augšgalā, kad komanda uzvar. Cenšos uz spēli iet ar labu garastāvokli un nedomāt par rezultativitāti; galvenais – pilnībā atdoties spēlei un palīdzēt komandai gūt vairāk uzvaru.

Tavs tēvs šosezon trenē Juniors vienību, bet vai komentē arī Tavu spēli? kaut ko iesaka? vai arī nejaucieties viens otra darīšanās?

Protams, komentē. Tētim, pirmām kārtam, interesē, kā es spēlēju aizsardzībā, un tikai pēc tam interesējās par punktiem, jo saprot, ka bez spēles aizsardzībā lielajā hokejā nekur tālu netikšu.

kādi ir Tavi tuvāko gadu plāni hokeja virzienā? esi iecerējis turpināt gaitas caur SK Rīga – Juniors – HK Rīga vertikāli? vai varbūt esi iecerējis pamēģināt sevi leģionāra gaitās?

Neko vēl negribu plānot, bet ja braukt, tad jābrauc tur, kur augsts līmenis. Pretējā gadījumā ir iespējams augt tepat uz vietas – Juniors, HK Rīga.

lai veicas!

izziņām:

• SK Rīga-96 spēlētāju statistika Sanktpēterburgas čempionāta 1996. gadā dzimušo grupā (komandai turnīra tabulā fiksētas 28 spēles, bet dažiem spēlētājiem atzīmēts lielāks spēļu skaits – 29, 30, jo, atšķirībā no turnīra tabulas, individuālajā statistikā ir ņemtas vērā arī spēles pret SKA Petergof 97 komandu, kas čempionāta gaitā no tā izstājās) – fhspb.ru
• Sanktpēterburgas atklātā čempionāta 1996. gadā dzimušo grupas aktuālā turnīra tabula un spēļu rezultāti – fhspb.ru, r-hockey.ru
• SK Rīga-96 komandas un spēlētāju aktuālā statistika Latvijas U-18 līgā – lhf.lv
• Latvijas U-18 līgas aktuālā turnīra tabula un rezultāti – lhf.lv
• Frenka Razgala individuālās statistikas uzskaites – fhspb.ru, lhf.lv, statistika.lhf.lv

[Frenka Razgala foto no viņa personīgā arhīva.]