Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Aleksandrs Jerofejevs’

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Posted by petrovich27 uz 2014/01/13

Nizivijs_otra_vs_Baltkrieviju_2010-04-30_A_krustsKopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

  • 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
  • 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
  • 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
  • 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Aleksandrs_kercs_Sn_Edmonton_Oilers_nezinams_avotsKerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

spēlētājs

turnīri

spēles

punkti

1. Aleksandrs Kerčs 3 11 9+14
2. Leonīds Tambijevs 4 14 7+10
3. Harijs Vītoliņš 3 11 9+7
4. Oļegs Znaroks 2 8 3+10
5. Aleksandrs Beļavskis 2 7 5+8
6. Sergejs Žoltoks 1 4 5+7
7. Jānis Sprukts 3 9 5+7
8. Aigars Cipruss 4 14 4+8
9. Aleksandrs Ņiživijs 5 15 3+8
10. Igors Pavlovs 1 4 4+7

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Sergejs_Naumovs_izlaseRezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs

1993.

1996.

2001.

2005.

2009.

2013.

KOPĀ turnīri

KOPĀ punkti

UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs 4 (2+1) 2 (0+1) 3 (0+3) 3 (1+0) 3 (0+3) 5 3+8
Leonīds Tambijevs 4 (1+1) 4 (6+8) 3 (0+0) 3 (0+1) 4 7+10
Aigars Cipruss 4 (0+3) 4 (3+3) 3 (1+0) 3 (0+2) 4 4+8
Aleksandrs Kerčs 4 (7+2) 4 (1+8) 3 (1+4) 3 9+14
Harijs Vītoliņš 4 (1+2) 4 (7+5) 3 (1+0) 3 9+7
Jānis Sprukts 3 (3+1) 3 (2+5) 3 (0+1) 3 5+7
Vjačeslavs Fanduļs 4 (3+1) 4 (1+3) 3 (1+1) 3 5+5
Grigorijs Panteļejevs 4 (4+2) 3 (0+0) 3 (2+0) 3 6+2
Miķelis Rēdlihs 3 (0+0) 3 (1+2) 3 (1+2) 3 2+4
Mārtiņš Cipulis 3 (1+1) 3 (1+0) 3 (0+1) 3 2+2
Juris Štāls 3 (0+0) 3 (0+0) 3 (1+1) 3 1+1
Oļegs Znaroks 4 (0+3) 4 (3+7) 2 3+10
Aleksandrs Beļavskis 4 (4+5) 3 (1+3) 2 5+8
Lauris Dārziņš 3 (3+1) 3 (3+2) 2 6+3
Mārtiņš Karsums 3 (4+2) 3 (1+1) 2 5+3
Sergejs Boldaveško 4 (1+0) 4 (4+1) 2 5+1
Ģirts Ankipāns 3 (0+0) 3 (1+3) 2 1+3
Aleksandrs Semjonovs 3 (0+1) 3 (2+0) 2 2+1
Juris Opuļskis 4 (0+2) 3 (1+0) 2 1+2
Artis Ābols 4 (1+0) 3 (0+0) 2 1+0
Jānis Tomans 4 (1+0) 3 (0+0) 2 1+0
Armands Bērziņš 3 (1+0) 3 (0+0) 2 1+0
Andrejs Ignatovičs 2 (0+0) 2 (1+0) 2 1+0
Sergejs Žoltoks 4 (5+7) 1 5+7
Igors Pavlovs 4 (4+7) 1 4+7
Jevgeņijs Semerjaks 4 (2+3) 1 2+3
Gints Meija 3 (1+2) 1 1+2
Miks Indrašis 3 (1+1) 1 1+1
Ronalds Ķēniņš 3 (1+1) 1 1+1
Herberts Vasiļjevs 3 (1+1) 1 1+1
Roberts Jekimovs 3 (0+2) 1 0+2
Guntis Džeriņš 3 (0+0) 1 0+0
Juris Ozols 3 (0+0) 1 0+0
Aleksandrs Macijevskis 3 (0+0) 1 0+0
Sergejs Seņins 3 (0+0) 1 0+0
Aleksejs Širokovs 3 (0+0) 1 0+0
Vitālijs Pavlovs 1 (0+0) 1 0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs 4 (0+2) 4 (2+4) 3 (0+0) 3 (0+0) 4 2+6
Sandis Ozoliņš 4 (2+6) 3 (0+1) 3 (0+0) 3 2+7
Normunds Sējējs 4 (2+3) 3 (0+1) 3 (0+2) 3 2+6
Viktors Ignatjevs 2 (2+1) 3 (3+1) 3 (0+0) 3 5+2
Kārlis Skrastiņš 4 (1+1) 4 (1+3) 3 (1+0) 3 3+4
Rodrigo Laviņš 3 (0+0) 4 (3+2) 3 (0+0) 3 3+2
Arvīds Reķis 3 (0+0) 3 (1+2) 3 (0+1) 3 1+3
Andrejs Maticins 4 (0+1) 1 (0+0) 3 (0+0) 3 0+1
Sergejs Čudinovs 4 (0+1) 4 (0+5) 2 0+6
Krišjānis Rēdlihs 3 (0+2) 3 (0+0) 2 0+2
Oļegs Sorokins 3 (0+0) 3 (0+2) 2 0+2
Georgijs Pujacs 3 (0+0) 3 (1+0) 2 1+0
Kristaps Sotnieks 3 (0+1) 1 (0+0) 2 0+1
Atvars Tribuncovs 3 (0+0) 3 (0+0) 2 0+0
Oskars Bārtulis 3 (1+0) 1 1+0
Konstantīns Grigorjevs 4 (0+0) 1 0+0
Artūrs Kupaks 4 (0+0) 1 0+0
Jānis Andersons 3 (0+0) 1 0+0
Mihails Bogdanovs 3 (0+0) 1 0+0
Guntis Galviņš 3 (0+0) 1 0+0
Aleksandrs Jerofejevs 3 (0+0) 1 0+0
Artūrs Kulda 3 (0+0) 1 0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs 1 (-) 4 (-) 3 (-) 2 (-) 2 (-) 5
Edgars Masaļskis 0 (-) 2 (-) 1 (-) 3 (-) 3 (4)
Artūrs Irbe 3 (-) 1
Ervīns Muštukovs 0 (-) 0 (-) 0 (2)
Andrejs Zinkovs 0 (-) 0 (-) 0 (2)
Māris Jučers 0 (-) 0 (1)
Juris Klodāns 0 (-) 0 (1)
Dmitrijs Žabotinskis 0 (-) 0 (1)

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

LAT_Ol_kval_2013_febr_DR_facebook_N6

Advertisements

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Mūsējie netālu no NHL. 3. sērija. Savienotās Valstis. USHL

Posted by petrovich27 uz 2013/10/17

Egle_H_2013_muskegonlumberjacks_comVisiem Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas tiecas uz ASV vadošo junioru līgu – USHL, “gaisma tuneļa galā” ir Zemgus Girgensons un viņa piemērs. Šī brīža vienīgais Latvijas pārstāvis uz “lielās skatuves” – NHL – ir izsities, par atbalsta punktu izmantojot arī šo līgu, kur cīnījās divas sezonas. Tagad USHL čempionātā cīnās divi latviešu hokejisti.

Girgensons ir vienīgais USHL spēlējušais Latvijas pārstāvis, kas ir ticis līdz Nacionālajai Hokeja Līgai. Taču savas karjeras laikā USHL čempionātā ir uzspēlējusi virkne Latvijas hokejistu, t.sk., Latvijas izlases aizsargi Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis, Ralfs Freibergs, Aleksandrs Jerofejevs.

Atšķirībā no pieciem Kanādas elites junioru līgās spēlējošajiem Latvijas hokejistiem, mūsu valsts aktuālie pārstāvji USHL – United States Hockey League – čempionātā ir nonākuši bez Rīgas Dinamo jaunatnes komandu starpniecības. “Kanādieši” CHL līgās ieleca no HK Rīga vai Juniors vienību sastāviem, bet abi Latviju pārstāvošie juniori USHL čempionātā ienāca pa citu ceļu. Haralds Egle – no ASV junioru sistēmas “zemākiem plauktiem”, bet Sandis Zolmanis – no Zviedrijas hokeja sistēmas. Abus vieno fakts, ka ir spēlējuši Liepājas Metalurgs jauniešu komandās. Abi ir uzbrucēji.

Haralds Egle (dz. 1996.)

Liepājas Metalurga hokeja skolas audzēknis Haralds Egle (augstāk pa labi novietotā attēlā) jau 15 gadu vecumā devās pāri Atlantijas okeānam, lai pievienotos Green Mountain Glades klubam, kura komandas cīnījās ASV trešā līmeņa (Tier III) hokeja līgās – EmJHL un EJHL. Tieši šajā klubā un šajās līgās, starp citu, savas Ziemeļamerikas gaitas iepriekš bija uzsācis Zemgus Girgensons. Savā pirmajā Ziemeļamerikas sezonā (2011./2012.) Egle bija ļoti pat pamanāms un rezultatīvs, bet plānus nedaudz aizkavēja gūtā trauma. Sekoja pilna sezona EJHL čempionātā Portland Jr. Pirates krāsās. Te 2012./2013. g. regulārajā sezonā Haralds Egle 39 spēlēs iekrāja 48 punktus (22+26). Ar to pietika, lai saņemtu komandas rezultatīvākā spēlētāja “laurus”, bet visas līgas rezultativitātes TOPā ierindotos 15. vietā. Der atcerēties, ka to visu jaunais uzbrucējs “sastrādāja” 16 gadu vecumā.

Jāvērš uzmanību arī H.Egles gaitām Latvijas jauniešu valstsvienībās – U-16, U-17, U-18 un arī U-20 izlasēs. Egle ir bijis viens no valstsvienību līderiem dažādos jauniešu turnīros, U-17 ziemas olimpiādi un U-18 pasaules čempionātu ieskaitot.

Haralda Egles gaitas atzinīgi novērtētas 2013. gada starpsezonā, kad viņu “aizrunāja” USHL draftā un arī KHL draftā. NHL draftam viņš vēl bija par jaunu… KHL drafta pirmajā kārtā ar kopējo 27. numuru interesi izrādīja Jaroslavļas Lokomotiv, bet USHL Entry draft procedūrā – Muskegon Lumberjacks komanda viņu nosauca pirmajā kārtā ar kopējo 8. numuru! USHL-ā tas ir visaugstākais drafts Latvijas hokejistam. Augstā izvēle arī norāda uz cerībām, kas tiek saistītas ar jaunā hokejista vārdu.

17 gadus vecais Haralds Egle sezonu ir iesācis Lumberjacks komandā, 6 spēlēs iekrājot divus rezultativitātes punktus (0+2) un lietderības koeficientu +2. Jādomā, ka tas ir tikai sākums.

Sandis Zolmanis (dz. 1994.)

Zolmanis_2013-rud_Buccaneers_facebook_(Bryce_Loshman)Zviedru hokeja saimniecība izslavēta kā viena no sakārtotākajām Eiropas hokejā. Tur arī divas pilnas sezonas aizvadījis latviešu hokeja uzbrucējs Sandis Zolmanis (attēlā līdzās pa labi), spēlējot dažādu vecumu un ranga komandās hokeja klubos – Örebro HockeyMjölby Hockey, Motala AIF Hockey. Bet jauno sezonu viņš 19 gadu vecumā uzsāka USHL komandā Des Moines Buccaneers.

Kāpēc nolēmi pamest Zviedriju un doties uz USHL? Sandis Zolmanis: “Viens no maniem bērnības sapņiem vienmēr ir bijis pamēģināt savus spēkus Amerikā. Biju nometnē Zviedrijā, kurā bija daži Amerikas augstāko junioru līgu treneri no USHL un [koledžu čempionāta] NCAA D1; saņēmu uzaicinājumu no Des Moines Buccaneers trenera un bez domāšanas atbildēju viņam: kad man ir jābūt uz treniņa nometni. Galvenais faktors bija tas, ka gribēju pamēģināt ko citu un apzinājos, ka Amerikā ir lielākas izaugsmes iespējas.”

Ar ko USHL hokejs līmeņa un citādā ziņā ir atšķirīgs no Zviedrijas J20 elites“Teiksim tā, šeit viss ir daudz, daudz augstākā līmenī. Pašu spēli pat nevar salīdzināt, jo no šīs līgas katru gadu tiek draftēti apmēram 30 spēlētāji NHL; [Zviedrijas] U-20 elitē neesmu dzirdējis, kad kāds būtu draftēts. U-20 elitē daudzi čaļi spēlē priekam, nedomā saistīt savu nākotni ar hokeju, bet USHL katrs cer kādreiz nokļūt NHL.”

Kā esi iejuties Buccaneers sastāvā? Kas tur izdodas vieglāk nekā gaidīji? Kas grūtāk? “Sākumā nebija viegli, viss jauns, plus vēl bija tā saucamais try-out jāiztur, kopā bijām 32 [spēlētāji], tagad esam palikuši 24, bet, laikam ejot, esmu iejuties komandā. Un esmu priecīgs, ka esmu komandā; tagad atliek sevi apliecināt, ka esmu gatavs spēlēt šajā līmenī. Kā jau zināt, tad šeit laukumi ir mazāki nekā Eiropā, un spēle – asāka, tādēļ sākumā likās, ka būs grūti adaptēties gan laukumiem, gan spēles stilam, ko viņi šeit piekopj, bet pašam par izbrīnu tas sanāca tīri labi. Neteiksim grūtāk, bet bija jāpielāgojas tam, ka treniņi šeit nav tik intensīvi, bet ilgāki nekā man tādi ir bijuši Zviedrijā.”

Pagaidām Des Moines Buccaneers vienība un Sandis Zolmanis tās sastāvā aizvadījis 5 spēles, kurās Latvijas pārstāvim rezultativitātes uzskaitē ailītes tukšas, bet lietderības koeficients -3. Jāpiebilst, ka Buccaneers sezonu sāka “lēni” un ierindojas USHL Rietumu 7. vietā astoņu komandu konkurencē. Attiecīgi no 24 laukuma spēlētājiem, kas šosezon ir spēlējuši, tikai 3 spēlētājiem lietderības koeficients ir “pa nullēm”. Plusos nav neviens.

P.S.

USHL rezultativitātes rekorda īpašnieks starp Latvijas hokejistiem ir Zemgus Girgensons. Viņš 2011./2012. g. regulārajā sezonā Dubuque Fighting Saints ierindā 49 spēlēs iekrāja 55 punktus (24+31).

Ieskatam:

  • Par USHL draftu, USHL spēlētāju izredzēm spēlēt NHL, Latvijas hokejistu statistiku USHL utt.: tepat
  • Mūsējie netālu no NHL. 1. sērija. Kanāda. WHL: tepat
  • Mūsējie netālu no NHL. 2. sērija. Kanāda. QMJHL: tepat
  • Haralda Egles intervija: tepat
  • Par junioru hokeja sistēmu, līgām Ziemeļamerikā: tepat
  • USHL čempionāta kopējā statistikas lapa – pointstreak.com
  • USHL spēlētāju statistikas lapa, šķirojot pēc komandām – pointstrek.com
  • USHL mājaslapa – ushl.com

[Secīgi. Haralda Egles attēla avots: muskegonlumberjacks.com. Sanda Zolmaņa foto avots: Des Moines Buccaneers oficiālais profils facebook.com lapā (Bryce Loshman).]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Posted by petrovich27 uz 2013/08/10

DR_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N7_VERS_2Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits t.sk. vārtsargi
1. Kanāda 93 spēlētāji 21
2. Čehija 82 6
3. Somija 75 14
4. Slovākija 51 4
5. Zviedrija 50 4
6. Krievija 44 4
7. ASV 34 3
8. Kazahstāna 25 3
9. Baltkrievija 24 3
10. Latvija 15 1
11. Ukraina 12 2
12.-13. Norvēģija 3 1
Vācija 3 2
14. Austrija 2 1
15.-16. Dānija 1 0
Šveice 1 1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits (% no kopskaita) spēlētāji (ofic. spēles) summēts sp. skaits
1. Kanāda 11 spēlētāji (35.5%) Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53) 597 spēles
2. Slovākija 5 spēlētāji (16.1%) Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65) 336 spēles
3. ASV 5 spēlētāji (16.1%) Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37) 237 spēles
4. Zviedrija 4 spēlētāji (12.9%) Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50) 138 spēles
5. Čehija 3 spēlētāji (9.7%) F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21) 129 spēles
6. Somija 2 spēlētāji (6.5%) Lucenius (60); V.Nieminen (16) 76 spēles
7. Krievija 1 spēlētājs (3.2%) Karamnovs (18) 18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Ceļš uz hokeja virsotnēm. USHL variants

Posted by petrovich27 uz 2013/06/13

Egle_jrpirates_pucksystems2_com_N2Savu ceļu Ziemeļamerikas hokeja laukumu iekarošanai un/vai savu prasmju pilnveidošanai „caur” ASV stiprāko junioru līgu USHL ir izvēlējušies tādi aktuālās Latvijas izlases hokejisti kā Zemgus Girgensons, Ralfs Freibergs, Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis. Šogad USHL ar neparasti augstu numuru 1. kārtā draftēja tobrīd 16 gadus vecu latviešu hokejistu Haraldu Egli (dz. 1996). Ko nozīmē USHL, USHL drafts, un kādas perspektīvas tas viss sola?

Protams, Ziemeļamerika ir faktiski visu hokeja valstu jauno hokejistu „apsolītā zeme” – sapnis uz ko tiekties, kur apliecināt savas profesionālās spējas un gandarīt savu „es”. Tiesa, atšķiras sapņa amplitūda – no NHL līdz pat dažāda ranga skolēnu čempionātiem, kur sapni var piepildīt par atbilstoša apjoma naudas pārskaitījumu. Tomēr stāsts nav tikai par naudu vai „lielo sapni” par NHL. Runa ir par īstu ziemeļamerikāņu Hokeju ar lielo H.

Caur Kanādu vai ASV?

Viens no populārākajiem „ceļiem” Amerikas iekarošanai ir jau vairāk vai mazāk laicīga došanās uz Ziemeļameriku vēl U-20 vecumā, lai izsistos caur elites junioru līgām. Kanādā tās ir trīs – Rietumu (WHL), Ontario (OHL) un Kvebekas (QMJHL), bet ASV viena – USHL. Abās valstīs ir jūra dažādu citu līgu, taču šīs četras ir pats „krējums”, no kura tad arī mēdz biežāk pasmelties profesionālo hokeja klubu skauti, sastāvu shēmotāji un komplektētāji.

Starp Z-Amerikas elites junioru līgām Latvijas jauno censoņu populārākā (pieejamākā) izvēle ir Kanādas junioru elite, kuru 2012./2013. g. sezonā veidoja 60 komandas trijās CHL paspārnē esošajās līgās – WHL 22 vienības, OHL 20 un QMJHL 18 komandas. To lauvastiesa satilpst hokeja dzimtenes Kanādas plašajās kvadrātjūdzēs, bet daži Kanādas junioru elites klubi ir iemājojuši ASV teritorijā.

Savukārt ASV junioru elitē (Tier I) ir tikai viena līga – United States Hockey League (USHL), kurā tad arī ir mazāks izmērs – 16 komandas. Turklāt viena komanda (ASV jauniešu izlase) ārzemniekiem ir slēgta. Diskusijas par Kanādas un ASV junioru elites komandu līmeņa atšķirībām ir slidenas kā ledus, jo vispārinājumos izņēmumu ir pārāk daudz. Netrūkst piemēru, ka talantīgi un vēlāk NHL laukumos sevi apliecinājuši hokejisti ir atteikušies no spēlēšanas vai piedāvājumiem to darīt USHL, lai slīpētu meistarību Kanādas junioru līgās. Taču ir nereti piemēri, ka Kanādas junioru līgas saņem „kurvīšus” un puiši izvēlas palikt vai sākt USHL ledus laukumos. Viens piemērs ir mūsu pašu Zemgus Girgensons, kuru 2011. gadā draftēja WHL komanda Kelowna Rockets, bet latvietis nolēma palikt vēl uz sezonu USHL vienībā Dubuque Fighting Saints. Protams, var ņemt vērā un apsmaidīt WHL administratoru attieksmi pret draftu un cerību pus-pamatotību, tomēr fakts ir fakts.

Kāpēc USHL?

Nereti par labu USHL liek izšķirties ASV varianta ģeogrāfiskās atrašanās priekšrocības, salīdzinot ar WHL, kas mājo „Kanādas Sibīrijā”. Turklāt nereti tiek minēts, ka ASV izglītības sistēma ir vispusīgāka par Kanādas hokeja reliģiju. No tā arī izriet cits būtisks faktors – USHL ir diezgan kategoriski amatieriska līga, kur jaunie spēlētāji, atšķirībā no CHL, nesaņem stipendijas, un pēc tam drīkst bez sarežģījumiem startēt ASV augstskolu sistēmā – NCAA, lai studētu un spēlētu hokeju. Nesens piemērs ir Latvijas izlases debitants Ralfs Freibergs, kurš NCAA plašumos nonāca no USHL, bet bija spiests „izciest” 33 spēļu diskvalifikāciju par tām 33 spēlēm, kuras 2009./2010. g. sezonā bija aizvadījis Dinamo Juniors komandā Baltkrievijas ekstralīgā. Protams, tolaik 18-gadīgā Freiberga pirms 3-4 gadiem saņemtos „labumus” diez vai varētu dēvēt par ko vairāk nekā stipendiju. Tomēr – kārtībai jābūt.

Runājot par Kanādas CHL līgu un USHL meistarības atšķirībām, jāatkārtojas, ka Kanādas un ASV jaunatnes atšķirības pēdējās desmitgadēs ir ievērojami izlīdzinājušās. Bet, ja vēl salīdzina ar 20. gadsimta sākumu… Ja norobežojas no Kanādas un ASV junioru līgu rāmjiem, kur norisinās savstarpēja rotācija, un par piemēru ņem tikai valstisko piederību, tad, lai arī nepilnīgs, tomēr salīdzināmais materiāls ir U-18 un U-20 pasaules čempionāti, kuriem Kanādas un ASV hokeja saimnieki mēdz koncentrēt pat vairāk uzmanības par Stenlija kausa izcīņas „ēnā” notiekošo pieaugušo pasaules čempionātu. Piemēram, pēdējo 10 sezonu gaitā ASV U-18 izlase zeltu ir paņēmusi 6 reizes (t.i., 60% gadījumu) un ne reizi šo gadu laikā nav palikusi bez medaļām. Kanādiešu U-18 vecumam 10 gados pirmo vietu izdevies izcīnīt 2 reizes; citus gadus šūpoles starp 2. un 4. vietu, ar vienu „sānslīdi” – 7. vietu. Jāpiebilst, ka ASV jauniešu izlases panākumu sāls ir valstsvienības laicīga gatavošanās pasaules čempionātam 1 – 2 gadu garumā speciālas programmas ietvaros – sākumā kā U-17 valstsvienība, tad kā U-18 izlase. Ar regulāru spēļu praksi un pilnu sezonu. Iepriekš izlases puišiem par poligonu bija ASV otrā līmeņa (Tier II) junioru līga NAHL, bet pēdējos gados jau USHL. Kur tad arī ASV godalgotā jaunatne slīpē savas prasmes un meistarību. Jāpiebilst, ka Kanādas U-18 izlase pasaules čempionātos sāka startēt tikai no 2002. gada…

Arī U-20 pasaules čempionātos ASV valstsvienībai ir nozīmīgi panākumi; tomēr situācija ir otrāda, un pasaulei pogas griež ārā Kanādas U-20 izlase. Aizvadītās sezonas (2012./2013.) U-20 pasaules čempionātā ASV uzvarēja, bet pēdējo 10 gadu laikā zelta medaļas amerikāņiem bija „tikai” 3 reizes. Pārējās reizēs amplitūda starp 3. un 7. vietu. Kanāda U-20 vecumā 10 gadu laikā zeltu sarūpējusi 5 reizes, zemāk par 4. vietu nenokrītot.

ASV un Kanādas U izlašu ieņemtās vietas pēdējos desmit U-20 un U-18 pasaules čempionātos (2004. – 2013.; saskaņā ar iihf.com):

sezona ASV U-20 Kanādas U-20 ASV U-18 Kanādas U-18
2012./13. 1. 4. 2. 1.
2011./12. 7. 3. 1. 3.
2010./11. 3. 2. 1. 4.
2009./10. 1. 2. 1. 7.
2008./09. 5. 1. 1. 4.
2007./08. 4. 1. 3. 1.
2006./07. 3. 1. 2. 4.
2005./06. 4. 1. 1. 4.
2004./05. 4. 1. 1. 2.
2003./04. 1. 2. 2. 4.

*

Mūsējie USHL vai ceļā uz to

USHL čempionāta oficiālajās spēlēs savulaik ir uzspēlējuši vismaz 13 hokejisti no Latvijas. Dažādām sekmēm. Vēl dažus USHL komandas draftēja, bet puiši negribēja vai nevarēja kvalificēties. Piemēram, 2002. gadā USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 48. numuru Waterloo Black Hawks izvēlējās ASV trešā līmeņa (Tier III) līgā EJHL uzspēlējušo Mārtiņu Karsumu, kurš tomēr 2002./2003. g. sezonu aizvadīja Latvijas komandās, bet pēc gada pārcēlās uz Kvebekas līgu (QMJHL). Vai, piemēram, 2011. gada USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 67. numuru Teodoru Bļugeru „pieteica” Sioux City Musketeers vienība, bet Bļugers sezonu palika savā skolā un pēc gada pieslēdzās „pa taisno” NCAA hokejam. 2003. gadā no Chicago Steel puses ar 108. numuru 9. kārtā draftēts sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu uzbrucējs Andrejs Savičevs, bet, rādās, arī viņam USHL čempionātā spēlēt nenācās.

Atkāpei: USHL drafts. Arī šajā līgā komandu sastāva un „tiesību” komplektācijas nolūkā tiek noturēts Ziemeļamerikas hokeja saimniecībām raksturīgais (un, piemēram, KHL atdarinātais) drafts. USHL drafts faktiski un arī formāli jau vairāku gadu garumā sastāv no diviem atsevišķiem draftiem – standartversijas (Entry Draft) un „nākotnes varianta” (Futures draft), kurā komandas izvēlas jaunās sezonas U-17 vecumam atbilstošus kadrus – jaunos talantus. Tātad šī gada maijā notikušajā USHL Futures draft-ā „aizgāja” 1997. gadā dzimušie, bet „klasiskajā” Entry draft-ā visi pārējie, no 1993. līdz 1996.-ajam dzimšanas gadam. Atgādinājumam: Ziemeļamerikas junioru vecuma limits, atšķirībā no klasiskās Eiropas, ir U-21 vecums. Tā, piemēram, 2011. gadā USHL Entry draft-ā ar kopējo 110. numuru 8. kārtā „paņemtais” aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; draftēja Waterloo Black Hawks) savu vienīgo USHL sezonu aizvadīja U-21 vecumā, t.i. jau sezonu pāri klasiskajam junioru vecumam.

Haralds Egle un viņa platas solis uz priekšu

Šogad maijā USHL Entry draft-ā tika nosaukts arī latviešu hokejists – 1996. gadā dzimušais Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Haralds Egle. 2013. gada Entry draft-am bija 32 kārtas ar 480 izvēlēm, no kurām 75 gan palika tukšas – spēlētāji netika izvēlēti. Taču Egles gadījumam ir unikalitāte: Latvijas hokejists draftēts pirmajā kārtā. Muskegon Luberjacks komanda Haraldu Egli nosauca ar kopējo 8. numuru. Aiz viņa muguras palika 397 jaunie censoņi, t.sk. liela daļa 1-3 gadus vecāku puišu.

Tas, protams, var rosināt dažādas cerības un gaidas, tomēr – tas ir atzīstams novērtējums jaunajam hokejistam. Neskatoties uz to, ka neviens drafts – NHL, KHL, CHL – neko negarantē, nenodrošina. Bet interesi un novērtējumu apliecina gan. It īpaši, ja runa ir par pirmo kārtu, ko vairumā gadījumu arī USHL Entry draft-ā neiznieko.

Jāatgādina, bet Haralda Egles ceļam Ziemeļamerikas hokeja „džungļos” ir zināma līdzība ar agrākiem celmlaužiem no mūsu puses. Līdzības saskatāmas vismaz agrīnajā stadijā. Piemēram, Zemgus Girgensons ceļu ASV sāka ar Green Mountain Glades komandām EmJHL un EJHL līgās, kam sekoja USHL. Egle arī sāka Glades komandās EmJHL un EJHL čempionātos. Tiesa, EJHL-ā palika vēl uz vienu sezonu, bet citā komandā – Portland Jr. Pirates. Savulaik ar EJHL līgu savu Amerikas apgūšanu sāka arī, piemēram, Mārtiņš Karsums.

Starp citu, Haraldu Egli šogad KHL drafta 1. kārtā ar kopējo 27. numuru „aizrunāja” Jaroslavļas Lokomotiv klubs. Attiecīgi Egle ir 2013. gadā ar visaugstāko numuru KHL draftētais Latvijas hokejists. Tiesa, vairāku dienu gaitā pēc KHL drafta Jaroslavļas kluba pārstāvji ar H. Egli nebija sazinājušies; ielika ķeksīti un viss. Bet uz NHL draftu 1996. gadā dzimušie varēs sākt pretendēt no 2014. gada.

Savukārt USHL vienība Muskegon Luberjacks sazinājās ar Haraldu Egli jau pirms USHL drafta, lai noskaidrotu, vai viņš vēlas spēlēt USHL un ir pārliecināts, ka neaizbrauks uz Kanādas junioru līgām vai citā virzienā. Preventīvi, lai „nepalaistu vējā” pirmās kārtas izvēli. Ko Tev pašam nozīmē tas, ka Tevi izvēlējās USHL draftā? Turklāt 1. kārtā? Haralds Egle: „To, ka tikšu draftēts, zināju jau pirms drafta. Biju runājis ar vairākām komandām; drafts deva zināt, kura būs tā komanda, kur spēlēšu. Bija prieks par to, ka ar tik augstu numuru tiku draftēts; nelikās, ka tikšu pirmajā desmitniekā.”

Ar ko salīdzinās Haraldu Egli?

Protams, pagaidām visaugstāko latiņu Latvijas hokejistiem, konkrēti – uzbrucējiem, ir iemērījis Zemgus Girgensons, kurš USHL čempionātā ir aizvadījis divas lieliskas sezonas. Neviens cits uzbrucējs ar Latvijas pavalstniecību USHL laukumos nav uzrādījis tādu rezultativitāti. Otrs rezultatīvākais mūsējais USHL regulārajās sezonās ir izrādījies aizsargs Ralfs Freibergs, kurš 2011./2012. g. sezonā izkapāja 43 rezultativitātes punktus un lietderības koeficientu +24, kas iespēts 60 spēlēs. Tā Freibergs bija kļuvis par attiecīgās USHL sezonas rezultatīvāko aizsargu, labāko piespēļu dalītāju – aizsargu un USHL zvaigžņu komandas nominantu. Jāpiebilst, ka sezonu iepriekš (2010./2011.) Ralfs Freibergs bija ASV otrās stiprākās junioru līgas NAHL rezultatīvākais aizsargs, labākais piespēlētājs-aizsargs, zvaigžņu komandas dalībnieks un NAHL „gada aizsargs”.

No USHL laukumos skaidri sazīmētajiem 13 spēlētājiem ar Latvijas piederību 6 vīri aizvadītās sezonas (2012./2013.) gaitā ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pārbaudes spēlēs, olimpiskajā kvalifikācijā un/vai pasaules čempionātā. Respektīvi, 46% USHL „absolventu” joprojām ir valstsvienības redzeslokā. Patiesībā bijušo USHL kadru (lai arī uz sezonu, pussezonu) īpatsvars un kopējais pienesums izlasei nav mazs. Pujacs, Reķis, Jerofejevs, arī Girgensons, Saulietis, Freibergs.

Latvijas hokejistu statistika USHL čempionātā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs dz. sezona komanda sp. REG punkti +/- SM sp. PO punkti +/- SM klubs 2012./2013.
UZBRUCĒJI
Zemgus Girgensons 1994. 2011./2012. Dubuque Fighting Saints 49 24+31 +17 69 2 2+2 +2 0 Rochester Americans (AHL); Latvijas izlase
2010./2011. Dubuque Fighting Saints 51 21+28 +7 46 11 3+5 +7 8
Mihails Salijenko 1976. 1996./1997. Des Moines Buccaneers 33 5+13 n/d 12 n/d
Dubuque Fighting Saints 23 6+15 n/d 36
Māris Ziediņš 1978. 1998./1999. Green Bay Gamblers 49 8+10 n/d 35 6 2+3 n/d 6 Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2.)
Kaspars Saulietis 1987. 2004./2005. Des Moines Buccaneers 10 3+2 +2 12 Sokil (PHL = Ukr. 1.); Junost-Minsk (VHL = Kr. 2.); Juņior (Baltkr. 1.); Latvijas izlase
Raimonds Daniličs 1985. 2004./2005. Tri-City Storm 7 2+0 0 5 Montpellier Vipers (Fr. 2.)
Rihards Augstkalns 1979. 1995./1996. Sioux City Musketeers 7 0+2 n/d 2 n/d
Oļegs Koreškovs 1984. 2003./2004. Lincoln Stars 6 0+0 -1 0 Izmir Buyuksehir Belediyesi SK (TBHF Super Lig = Turc. 1.)
AIZSARGI
Ralfs Freibergs 1991. 2011./2012. Lincoln Stars 60 8+35 +24 40 7 0+2 -3 4 Bowling Green State University (NCAA); Latvijas izlase
Aleksandrs Jerofejevs 1984. 2004./2005. Sioux Falls Stempede 52 3+20 +10 45 Kubaņ (VHL = Kr. 1.); Latvijas izlase
Georgijs Pujacs 1981. 1999./2000. Rochester Mustangs 50 4+13 n/d 35 Avangard (KHL); Latvijas izlase
Mārtiņš Lāns 1977. 1997./1998. Fargo-Moorhead Ice Sharks 55 2+11 n/d 85 4 0+0 n/d 6 n/d
Arvīds Reķis 1979. 1995./1996. Dubuque Fighting Saints 35 3+3 n/d 85 Dinamo (Rīga; KHL); Latvijas izlase
Krišs Grundmanis 1989. 2007./2008. Green Bay Gamblers 14 1+1 0 54 HC Most (Čeh. 2.); HC Draci Město Bílina (Čeh. 3.); Aristan (Kaz. 1.)

* P.S. 2000./2001. g. sezonā atsevišķās statistikas vietnēs kā Rochester Mustangs vārtsargs norādīts Aivars Ziediņš (dz. 1980.), taču trūkst oficiāla apliecinājuma viņa dalībai USHL čempionāta spēlēs.

Ko nozīmē USHL drafta 1. kārta?

Haralda Egles draftēšana USHL pirmajā kārtā, kā noskaidrots, garantē tikai Maskīgonas kluba vadības interesi. Tomēr līdz šim ierastā kārtība iezīmē „taciņu”, pa kuru dodas USHL Entry draft pirmajā kārtā izvēlētie puiši. Katrs gadījums, protams, ir īpašs un atšķirīgs, tomēr netrūkst arī līdzību, kas ļauj vispārināt. Lai kopsavilkumam nebūtu „gara bārda”, vispārinājumi tikai par 21. gadsimta USHL Entry draft pirmajās kārtās izvēlētajiem hokejistiem.

Šī gadsimta gaitā notikušajās 13 USHL Entry draft procedūrās kopumā ir draftēti 166 jaunie censoņi. No kuriem trešdaļa – 66,3% (110 puiši) ir nonākuši līdz NCAA – ASV augstskolu hokeja – spēlēšanai. Tiesa, daži – apejot spēlēšanu USHL. Ja atskaita pēdējo divu gadu (2012., 2013.) draftus, kuros aizrunātajiem kadriem vairumā gadījumu līdz NCAA vēl jāizaug fiziski, tad NCAA spēlējošo USHL Entry draft pirmās kārtas personu procents ir vēl augstāks – 79,4%.

Šajā gadsimtā pirmajam „raundam” visklasiskākais karjeras turpinājums pēc NCAA ir ECHL un/vai AHL – trešā un otrā līmeņa profesionālās līgas. Ja ņem vērā septiņos gados (2001. – 2007.) USHL pirmajā kārtā draftētos, kas ir junioru un daļēji koledžu vecumu pāraugusī paaudze, tad pa taisni ‘USHL – NCAA – AHL’ ir aizgājuši 28,9% USHL pirmajā kārtā draftētie (24 no 83). Trešās līgas virzienā ‘USHL – NCAA – ECHL’ nonākušo īpatsvars ir lielāks – 39,8% (33 no 83). Jāpiebilst, ka abos virzienos „gājušie” pārklājas, jo ir gadījušās rotācijas starp AHL un ECHL (20,5% jeb 17 no 83). No šiem 2001. – 2007. gados USHL Entry draft-a pirmajā kārtā izsauktajiem 28 puiši (33,7%) ir aizsitušies līdz AHL. Attiecīgi ne visiem ceļš ir vedis caur NCAA.

No gadsimta pirmajos 12 draftos (2001. – 2012.) pirmajā kārtā aizrunātajiem, joprojām neskaitot Futures draft, 33 puiši ir NHL klubu draftēti. T.i., 21,9% no visiem (33 no 151). Jāpiebilst, ka šis skaitlis var pieaugt, jo spēlētājus varēs draftēt arī šogad un nākotnē. It īpaši ņemot vērā, ka attiecīgā gada USHL Entry draft procedūrā drīkst draftēt vienu gadu jaunākus spēlētājus. Attiecīgi – USHL Entry draft-ā šogad maijā jaunākie bija 1996. gadā dzimušie, bet šīs vasaras NHL draftā jaunākais atļautais gads ir – 1995.

No šiem 33 puišiem, kurus draftējuši arī NHL klubi, apmēram puse (16 no 33) spēlētāju NHL drafta izvēlē nonākuši jau vismaz gadu pēc draftēšanas USHL līgā – t.i., pēc tam, kad ir atrādījušies un paspīdējuši USHL čempionātā. Taču, ir daži izņēmumi, kas arī pēc USHL drafta nemaz nav spēlējuši USHL-ā, bet pēc tam tik un tā nosaukti NHL draftā, un arī aizspēlējušies līdz NHL. Tāds, piemēram, ir aizsargs Dylan Reese (dz. 1984.), kuru 2002. gadā pirmajā kārtā draftēja USHL klubs Lincoln Stars; viņš palika NAHL-ā, pēc tam NCAA, AHL, bet pēdējās 4 sezonas cīnās starp NHL un AHL. Šajā sezonā gan tikai 3 spēles Pitsburgas „pingvīnu” sastāvā.

No 33 NHL draftētajiem USHL pirmās kārtas numuriem 13 puiši (39,4%) ir abos draftos „ņemti” vienas starpsezonas laikā. Attiecīgi NHL skauti jauniešus noskatījuši „pa lielam” bez USHL starpniecības un ieguldījuma. Tāpat arī ir ar 4 jaunajiem hokejistiem, kurus NHL draftēja vēl pirms USHL klubi to darīja. Te gan jāpiebilst, ka NHL drafts nav izšķirošs, lai kāds USHL draftēts un spēlējis hokejists nokļūtu uz Nacionālās Hokeja līgas ledus bez NHL drafta starpniecības. Piemēram, aizsargs Sean Collins (dz. 1983.), kuru 2002. gadā USHL Entry draft 1. kārtā „paņēma” un 2002./2003. g. sezonā iespēlēja Sioux City Musketeers, līdz NHL čempionātam nonāca bez NHL drafta. NHL-ā gan aizvadījis tikai 22 spēles, bet ir apliecinājums iespējām.

Pienesums NHL

Savukārt, no 2001.- 2007. gados USHL Entry draft pirmajās kārtās paņemtajiem, 7 puiši (no 83) ir tikuši pie spēlēšanas NHL. Tas ir – 8,4% USHL pirmajā kārtā izvēlēto. Arī šis skaitlis jau tuvāko sezonu gaitā var pieaugt. It kā skaits nav liels, un atkal liek atcerēties – USHL drafta pirmā kārta vēl neko nenozīmē. Turklāt, ievērojama daļa USHL pirmajā kārtā draftēto puišu savas sportista karjeras ir pabeiguši.

No 21. gadsimtā USHL Entry draft-a pirmajā kārtā nosauktajiem hokejistiem NHL-ā visaugstāk draftēts un arī par lielāko „stāru” nosaucams New York Islanders uzbrucējs Kyle Okposo (dz. 1988), kuru 2005. gada USHL Entry draft 1. kārtā ar 1. numuru draftēja Des Moines Buccaneers komanda. 2005./2006. g. sezonu Okposo aizvadīja USHL čempionātā „pirātu” (Buccaneers) sastāvā, bet 2006. gadā NHL drafta 1. kārtā ar 7.-to numuru viņu „bildināja” Islanders. Pēc tam NCAA, AHL, NHL… Tagad Okposo kontā ir 5+ NHL sezonas, 325 spēles, 189 rezultativitātes punkti.

Jāatgādina, ka runa ir tikai par USHL Entry draft 1. kārtu. Piemēram, 2005. gadā USHL Futures draft-a 1. kārtā ar 1. numuru tika draftēts „kāds” Patrick Kane, kuru pie pirmās iespējas 2007. gadā 1. kārtā ar 1. numuru NHL draftā norezervēja Chicago Blackhawks. USHL-ā Keins tā arī neuzspēlēja – palika ASV U-18 izlases sistēmā, pēc sezonas OHL čempionātā Kanādā, vēl pēc sezonas – NHL. Viens Stenlija kausa ieguvēja gredzens jau ir, bet tagad ceļā pēc otra…

Sausais atlikums

„Katrs pats savas laimes kalējs.” Tomēr nevar noliegt, ka Haralda Egles nosaukšana USHL drafta pirmajā kārtā Latvijas jauno hokeja talantu kontekstā ir vērā ņemams notikums. Atliek vien novēlēt veiksmi!

Informācija vēl:

(Par precizējumiem materiāla tapšanā īpašs paldies USHL komunikācijas un sabiedrisko attiecību direktoram Brian Werger.)

[Fotoattēlā: Jaunais latviešu hokejists Haralds Egle. USHL un arī KHL draftos šogad izvēlēts pirmajā kārtā. Foto: jrpirates.puckysystems2.com. Zemāk izvietotajā attēlā – USHL komandu logo un mājvietas ASV kartē; attēla avots: hockeyrecruits4u.wordpress.com.]

USHL_karte_hockeyrecruits4u_wordpress_com_VERS

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

Latvijas hokejistiem pēc Dinamo neveicas? Jā vai nē?

Posted by petrovich27 uz 2013/05/28

Karsums_vs_Ak_Bars_2012-11-14_DR_facebook_VERSSkatot atsevišķus piemērus, ir izveidojies priekšstats, ka Latvijas pārstāvjiem pēc aiziešanas no Rīgas Dinamo uz citiem KHL klubiem vairs nesanāk tik labi kā Rīgā. Cik pamatota ir šī „pilsētas leģenda” par Latvijas hokejistu nevarēšanu bez Dinamo?

Kopumā 5 sezonu gaitā citu KHL klubu sastāvā, neskaitot Rīgas Dinamo, oficiālās spēlēs ir uzspēlējuši 15 hokejisti, kuriem ir fiksēta Latvijas pavalstniecība. 10 no viņiem ir „salīdzināmi lielumi”, jo ir spēlējuši arī Rīgas komandā, bet 5 kadri pie Rīgas dinamiešiem vismaz pagaidām un vismaz oficiālajās KHL spēlēs nav uzspēlējuši – Oskars Bārtulis, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Artūrs Kulda, Kaspars Saulietis. Vēl viens mūsējais – Kārlis Skrastiņš – palika bez oficiālo spēļu prakses…

Tieši aizvadītajā sezonā (2012./2013.) KHL komandās ārpus Rīgas spēlēja rekordliels Latvijas hokejistu skaits – 11 vīri. Šosezon dažs jau atgriezies Dinamo paspārnē un vēl kādu kluba vadība grib dabūt atpakaļ, tomēr arī nākamsezon ir paredzams paliels Latvijas leģionāru apjoms KHL-ā. Dažiem ir spēkā esoši līgumi arī nākamai sezonai, bet viens otrs pārcēlies prom ar Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju svētību – Mārtiņš Karsums uz Maskavas Dinamo, Guntis Galviņš uz Hantimansijskas Jugra

Katra sportista gadījums, progresu vai regresu ieskaitot, ir atsevišķs stāsts, tādēļ arī katrs skatāms individuāli. Tāpat katra hokejista „keisu” pētot jāņem vērā „brieduma koeficientu” – dabīgo izaugsmi, pateicoties pieaugšanai gados, un tikpat dabīgo novecošanu, kas likumsakarīgi piemeklē sportistus, karjeras norietam tuvojoties. Bet par visu pēc kārtas – uzbrucēji, aizsargi, vārtsargs. Alfabēta secībā.

Cipulis_2010_2011_sez_pirma_puse_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_NN02Mārtiņš Cipulis

Savas labākās un rezultatīvākās sezonas KHL-ā Mārtiņš Cipulis aizvadīja 2008./2009. g. Rīgas kluba krāsās un 2010./2011. g. Habarovskas Amur ierindā. Rezultativitātes un lietderības ziņā šajās sezonās Cipuļa cipari ir stipri līdzīgi. Taču atšķirību parāda tas, ka pie Dinamo Mārtiņš Cipulis KHL pirmajā sezonā bija 5./6.-ais rezultatīvākais un 4./6.-ais labākais vārtu guvējs, bet Tālajos Austrumos viens no diviem labākajiem komandas snaiperiem (abiem ar Radiku Zakijevu pa 12 vārtu guvumiem). Turklāt uz Habarovsku Cipulis bija pārcēlies pēc viduvējas sezonas Rīgā.

Savukārt aizvadīto daļējo sezonu HC Lev Praha krāsās var salīdzināt tikai daļēji, jo komandai pievienojās jau pēc tam, kad lielākā daļa regulārās sezonas bija jau aiz muguras. Ņemot vērā šo apstākli, Prāgā Cipulim, lai arī ar mazāku vidējo spēles laiku, ir sanācis rezultatīvāk nekā iepriekšējā sezonā Rīgā. Prāgā regulārajā sezonā tie ir vidēji 0,38 punkti spēlē, bet Rīgā 2011./2012. g. sezonā tie bija 0,21 punkts vidēji spēlē. Kopējais secinājums: Mārtiņam Cipulim pārcelšanās uz citu KHL klubu tomēr „iet labumā”.

„Grūti noticēt, ka Cipulim vēl nav līguma ar kādu komandu, jo viņš patiesi ir labs spēlētājs, bet vēl labāks cilvēks,” pēc pasaules čempionāta spriež Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans (citāts no intervijas Raimondam Gekišam Sporta Avīzē). Interesanti, kurš klubs būs pratis novērtēt Mārtiņa Cipuļa labākās īpašības, slēdzot līgumu jaunajai sezonai.

Mārtiņa Cipuļa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 56 9+11 -11 14:55 3 0+0 ±0 14:45
2009./2010. Dinamo (Rīga) 56 8+7 -5 15:50 9 2+0 -2 14:22
2010./2011. Amur 49 12+7 -12 14:09
2011./2012. Dinamo (Rīga) 48 2+8 -4 13:56 6 0+0 -4 13:02
2012./2013. HC Lev Praha 16 3+3 +1 11:00 4 0+0 -2 17:27

*

Lauris Dārziņš

Darzins_PO_vs_Neftehimik_2013_febr_ak-bars_ru_N3_VERSPirmajās trīs KHL sezonās Lauris Dārziņš bija viens no skaistāk progresējošiem pašmāju uzbrucējiem. Pirmajā sezonā viņš bija tikai 9.-ais rezultatīvākais spēlētājs ar trešās maiņas uzbrucējam atbilstošu spēles laiku. Otrajā sezonā pakāpās līdz 6.-tā rezultatīvākā komandas spēlētāja statusam, bet trešajā sezonā bija komandas rezultativitātes līderis un labākais vārtu guvējs kā regulārajā sezonā, tā arī izslēgšanas spēlēs.

Tieši spilgtais sniegums trešajā sezonā (2010./2011.) raisīja divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju Ak Bars interesi un radīja Dinamo kluba vadītāju iespēju „notirgot” vai oficiāli – lauzt līgumu – ar savu rezultatīvāko spēlētāju, atraisot viņam „rokas” jauna līguma slēgšanai bez ierobežojumiem. Bet Kazaņā bija ne tikai cits līgums un pilsēta, bet arī stipri garāks esošo un potenciālo līderu soliņš. Panesās veselības sarežģījumi, retāka spēlēšana un mazāks spēles laiks. Faktiski divu sezonu garumā, lai arī otra Kazaņas sezona Dārziņam izskatās nedaudz labāka. Secinājums: Laura Dārziņa statistikai Dinamo pamešana nākusi par sliktu. Cits stāsts, kādi būtu Dārziņa cipari Rautakallio hokeja kontekstā, un arī – kā izskatītos Lauris Dārziņš Rīgas Dinamo jubilejas (sliktākajā) sezonā. Tiesa, Dārziņa klātbūtne diezin vai būtu nākusi par sliktu komandai, kas nomokās ar trāpīšanu pretinieku vārtos (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Dārziņš aizvadījis savu pirmo pasaules čempionātu kapteiņa godā, ir bijis izlases labākais snaiperis un viens no diviem rezultatīvākajiem vīriem valstsvienībā. Kas, protams, ir pateicīgs fons baumām par Dinamo funkcionāru interesi un arī pašai interesei. Laurim Dārziņam oficiāli ir vēl vienas sezonas līgums ar Ak Bars. Vai Rīgas Dinamo būtu gatavi samaksāt Dārziņa cenu? Tiesa, viņa „tirgus vērtība” ir objektīvi mainījusies, salīdzinot ar uzcenojumu pirms diviem gadiem. Tomēr ieguldījums pasaules čempionātā atgādina: „pa lēto nedabūs”.

Laura Dārziņa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 56 8+8 -6 13:50 3 0+0 -3 14:47
2009./2010. Dinamo (Rīga) 54 14+17 +7 15:28 9 2+2 ±0 18:35
2010./2011. Dinamo (Rīga) 45 21+23 +9 16:13 11 5+5 -7 17:57
2011./2012. Ak Bars 15 2+5 +3 11:14 4 0+0 -1 16:17
2012./2013. Ak Bars 28 4+8 +1 11:41 9 4+0 +1 14:52

*

Aleksandrs Nizivijs (17)Aleksandrs Ņiživijs

Pirmās trīs sezonas, kuru laikā Dinamo vienību diriģēja Juliuss Šuplers, Aleksandram Ņiživijam bija labas vai ļoti labas. Ripas pieturēšanas meistars pirmajos trīs KHL gados bija starp Rīgas kluba rezultatīvākajiem: 1. sezonā – ceturtais (jeb pirmais no ne-leģionāriem); 2. sezonā – dalīta 2./3. vieta (kopā ar Jāni Spruktu uzreiz aiz Hosas „muguras”); 3. sezonā – trešais rezultatīvākais. Bet „lūzums” nāca kopā ar KHL un Dinamo ceturto sezonu, kad komandā tika ieviesti „somu elementi” ar savādāku darba stilu un minimizētu improvizācijas apjomu. Veselība un neierasti uzdevumi spēles laukumā noveda pie Aleksandra Ņiživija faktiski sliktākās sezonas KHL un vienas no sliktākajām sezonām karjerā.

Tomēr Ņiživijs Dinamo sastāvā palika uz piekto sezonu, kuras gaitā pat zināmā mērā „reabilitējās”. Uz komandas rezultativitātes kopējā fona Ņiživija 15 punkti 33 spēlēs izskatās itin pieklājīgi. Tas arī bija iemesls, kādēļ regulārās sezonas izskaņā, zaudējot cerības uz izslēgšanas spēlēm, Aleksandru Ņiživiju „atdot” Prāgai. Protams, galvenais iemesls: HC Lev Praha ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs šo spēlētāju pazina ļoti labi.

Bet Prāgā bija neraža… Pazīstams stāsts: trauma, izlaistas spēles, neliels spēles laiks, kā rezultātā arī rezultativitāte nekāda. Sakritība vai nē, bet pārcelšanās prom no Dinamo Ņiživijam labumā negāja. Jādomā, ka Prāgas kluba saimnieki, vērtējot arī „lauvu” ģenerālmenedžera Sējēja darbu un plānojot/neplānojot viņa palikšanu Prāgas klubā, svaru kausā ar nosaukumu „pret” ievietoja arī Sējēja „savējo” (t.sk. Hosas, Ņiživija, Cipuļa, Surovija, Karamnova, Mikuša) salīdzinoši viduvējo vai vājo pienesumu. Arī pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā jaunais/vecais ģenerālmenedžeris minēja, ka sarunas par iespējamo spēlēšanu nākamajā sezonā tiek uzturētas arī ar Ņiživiju.

Aleksandra Ņiživija statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 53 9+18 -8 15:41 3 1+2 +1 17:18
2009./2010. Dinamo (Rīga) 50 12+24 -9 18:09 9 1+3 -5 19:38
2010./2011. Dinamo (Rīga) 53 12+24 ±0 17:13 10 4+3 -3 16:38
2011./2012. Dinamo (Rīga) 33 3+6 -4 13:23 3 0+0 -4 18:28
2012./2013. Dinamo (Rīga) 33 1+14 -10 15:17
HC Lev Praha 7 1+0 -1 10:39 3 0+0 -2 6:58

*

Ainars Podziņš

Podzins_Rus_Vitjazi_vs_HKR_2013-03-04_HKR_facebook2010. gada vasarā Ainars Podziņš Dinamo treniņnometnē ieradās kā uz nākotni orientēta sastāva komplektācijas paraugs, ko vainagoja pozitīvas emocijas par latviešu izcelsmes hokejista atgriešanos Latvijā utt. Savā pirmajā Dinamo sezonā (2010./2011.) Šuplers sāka vadāt 18-gadīigo Podziņu līdzi komandai – sākumā tikai uz rezervistu soliņa, pēc tam jau pa kādai minūtei, bet gala beigās arī pirmais vārtu guvums un diezgan stabils spēles laiks izslēgšanas spēlēs. Protams, tosezon Podziņš bija „jaunais-dotētais”, t.i. U-20 vecuma hokejists, kuru iekļaujot sastāvā, komanda drīkstēja pieteikt papildu spēlētāju. Podziņš (dz. 1992.) bija pat gadu jaunāks par tās sezonas dotētā vecuma griestiem – 1991. gadā dzimušajiem. No 1991. gadiem tosezon spēlēt netika neviens.

Par Podziņa labāko gadu Dinamo ierindā uzskatāma 2011./2012. g. sezona un it īpaši tās ievaddaļa. Kamēr Dinamo vīri mēģināja adaptēties Rautakallio „jaunā modeļa” hokejam un nomocījās ar ripas trāpīšanu garām pretinieku vārtsargam vai vispār vārtu taisnstūrī, Ainaram Podziņam šī situācija bija kā radīta. Lai arī 2011./2012. g. sezonas sākumā viņš vēl skaitījās „jaunais – dotētais”, tomēr vietu sastāvā viņš nopelnīja ar darbu, nevis dzimšanas gadu. Ar septembra gaitā sarūpētajiem diviem vārtu guvumiem pat bija viens no rezultatīvākajiem Rīgas komandā. Objektīvi Podziņa problēmas sākās, kad KHL minētās sezonas gaitā paaugstināja dotēto spēlētāju vecumu par gadu, un arī 1991. gadā dzimušie sāka konkurēt uz jauno hokejistu vietu. Piemēram, Juris Upītis. Piemēram, Māris Bičevskis.

Arī jaunajai sezonai (2012./2013.) dotēto spēlētāju vecums vēlreiz tika paaugstināts par gadu; Rautakallio un pēc tam Ābols labprātāk „ņēma pretī” gadu vecākos (1991. gadā dzimušos) uzbrucējus – Bičevski, Biezo, sākumā arī M.Lipsbergu, vēlāk Upīti. Bet Podziņš pat pie vienas spēles Dinamo ierindā netika, pamētājoties HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Ja MHL vienībā Podziņam lāga nesapasēja ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu, tad Liepājā gāja daudz-maz. Turpinājuā Dinamo „selekcijas veiksmes stāsts” tika saburzīts un izmests. Saistības ar Podziņu pabeidza ne īpaši glīti; tiesa, skaistums šādos gadījumos Dinamo saimniecībai ir raksturīgs reti (atceramies „atvadas” no Naumova, piemēram).

Jauno 2013. gadu Ainars Podziņš sāka Čehovā Vitjaz komandas sastāvā, kur pēc ilgākas KHL spēļu pauzes bija diezgan izsalcis un saražoja 4 punktus regulārās sezonas 13 spēlēs. Spriežot pēc aizvadītās sezonas izskaņas, Podziņa aiziešana no Dinamo sistēmas bija pareizākais solis, kas arī ir sniedzis rezultātu. Neskatoties uz faktu, ka Ainars Podziņš Krievijā ir leģionārs un šajā valstī pastāv leģionāru skaita ierobežojums, Vitjaz vienība ir pagarinājusi ar viņu līgumu arī uz nākamo sezonu. Jāpiebilst, ka Podziņš tagad būs nevis Čehovas Vitjaz, bet Podoļskas Vitjaz spēlētājs. T.i., Vitjaz komanda, kas jau iepriekš bija aizvadījusi pa kādai spēlei Podoļskā, pilnībā pārceļas no Čehovas uz Podoļsku, kur arēnai lielāka ietilpība.

Ainara Podziņa statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2010./2011. Dinamo (Rīga) 19 1+0 ±0 6:16 11 0+1 -5 8:51
2011./2012. Dinamo (Rīga) 38 4+0 +1 7:55 4 0+0 -1 6:37
2012./2013. Vitjaz 13 1+3 +1 13:54 Nad. 2 Nad. 0+0 Nad. +1 Nad. 15:24

*

Mik_Redlihs_Lokom_vs_DR_2012-08-28_A_KrustsMiķelis Rēdlihs

Rēdliha-jaunākā stāsts ir vēl viena lappuse Dinamo pašmāju spēlētāju lieliskās izaugsmes hronikā. Laura Dārziņa maiņas partneris progresēja kopā ar savu cīņubiedru, no trešās maiņas „uzlecot” līdz pirmajai. Un šo statusu nostiprināja arī Rīgas komandas ceturtajā (2011./2012.) sezonā pie galvenā trenera Pekas Rautakallio. Šajā ceturtajā sezonā arī bez sava ierastā maiņas partnera (Dārziņa) M. Rēdlihs izskatījās ļoti labi – bija rezultatīvākais Rīgas dinamietis regulārajā sezonā un arī izslēgšanas spēlēs. Kā rezultātā „aizgāja” sava kolēģa Dārziņa pēdās, tikai, ka uz citu superklubu – Jaroslavļas Lokomotiv.

Bet Jaroslavļā gandrīz viss tas pats, kas ar Dārziņu Kazaņā – traumas, izlaistas spēles, mazs spēles laiks, vietas zaudēšana nozīmīgākos uzbrukuma virknējumos… Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs Rīgā bija viens no tiem spēlētājiem, kas četru sezonu laikā izlaida vismazāk spēļu – t.i. vienu spēli pirmajā sezonā. Viennozīmīgi, pārcelšanās uz Lokomotiv, vismaz pēc pirmās sezonas, nav vērtējama ar „plus” zīmi. Spēles, ne algas ziņā. Kaut kā M. Rēdliha gadījumā daudz līdzību ar Dārziņa hokejista gaitām… Arī baumas par atgriešanos Dinamo „apskāvienos”, neskatoties uz to, ka ir līgums ar Jaroslavļas „dzelzceļniekiem” pastāv arī uz nākamo sezonu.

Miķelis Rēdlihs statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 55 9+8 -8 12:35 3 0+0 -4 13:01
2009./2010. Dinamo (Rīga) 56 17+15 +10 13:43 9 1+2 -1 17:35
2010./2011. Dinamo (Rīga) 54 16+25 +10 16:07 11 3+6 -8 17:47
2011./2012. Dinamo (Rīga) 54 13+31 -5 17:56 7 2+8 +5 19:44
2012./2013. Lokomotiv 35 3+4 -7 13:10 5 1+0 -1 11:12

*

Sprukts_CSKA_vs_DR_2013-02-15_A_Krusts_N2Jānis Sprukts

Rīgas Dinamo krāsās Jānis Sprukts aizvadīja 3 labas sezonas, atrodoties gan rezultatīvāko personāžu vidū, gan arī esot vienam no labākajiem mazākuma „kausētājiem”. Savā pirmajā Dinamo sezonā 2./3.-ais rezultatīvākais komandā; otrajā – 7. vieta rezultativitātes rangā; trešajā (2011./2012.) – otrs rezultatīvākais regulārajā sezonā un arī play off. Faktiski bija visi priekšnoteikumi, lai pamēģinātu spēkus citur KHL plašumos. Izvēle „krita” uz Maskavas CSKA.

Bet kad Sprukts ieradās Maskavā, tas jau bija cits CSKA. Komanda, kas 2011./2012. g. sezonu bija pabeigusi zemāk par Rīgas dinamiešiem – Rietumu konferences 8. vietā un play off sērijā zaudēja 1-4, bija sākusi mainīties līdz nepazīšanai. Klubam jaunais sponsors kluba finanšu problēmas sāka kopt ar uzviju. Aleksandra Radulova pārpirkšana no Salavat Julajev bija viens no 2012. gada starpsezonas skaļākajiem un dārgākajiem transfēriem. Turklāt NHL lokauta apstākļos CSKA kļuva par vienu no KHL klubiem, kas ar NHL personāžiem papildinājās vispamanāmāk – uzbrucēji Pavels Dacjuks „piekāpa” no Detroit Red Wings, Mihails Grabovskis ienācās no Toronto Maple Leafs un vārtsargs Iļja Brizgalovs nāca no Philadelphia Flyers apcirkņiem. Turklāt Dacjuks un Grabovskis ir centra uzbrucēji, kuru ierašanās „degradēja” jeb atbīdīja Spruktu attiecīgi pa pāris maiņām zemāk. Arī ar salīdzinoši pieticīgu spēles laiku „enerģijas maiņās” Sprukts pie saviem 8 punktiem un pozitīvas lietderības tika. Taču tik un tā, specializācija un līdz ar to rezultativitāte ir mainījusies, kas tomēr liek rezumēt – maiņa prom no Dinamo nav uzlabojusi sportisko sniegumu, tātad – „mīnusos”. Jāņa Sprukta līgums ar CSKA ir arī uz nākamo sezonu; kas zina – iespējams, bez-lokauta sezonā arī Sprukts Maskavā izskatīsies labāk.

Jāņa Sprukta statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG iemet. REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO iemet. PO sp. laiks PO
2009./2010. Dinamo (Rīga) 53 11+25 +9 54.5% 17:46 9 1+4 ±0 49.5% 19:40
2010./2011. Dinamo (Rīga) 53 10+16 +2 53.2% 17:47 11 4+1 -4 45.6% 16:51
2011./2012. Dinamo (Rīga) 53 11+24 +2 51.0% 18:57 7 5+3 +3 59.9% 20:13
2012./2013. CSKA 50 5+3 +3 54.1% 11:10 9 0+1 -2 49.3% 15:07

*

Aleksejs Širokovs Aleksejs_Sirokovs_LAT_vs_SOMIJA_2011-04-07_lhf_lv_VERS

Kad Dinamo pirmajā sezonā komandas pirmais kapteinis Aleksejs Širokovs „nolika” kapteiņa pienākumus, kļuva skaidrs, ka komandas vadība nākotnē ar viņu sāk rēķināties arvien mazāk. Tas arī apliecinājās ar spēles laika samazināšanos un gala beigās iekļaušanu redraftā, kurā Širokovu izvēlējās Habarovskas klubs. Kopumā nākamās (2009./2010.) sezonas rezultativitāte Tālajos Austrumos Aleksejam Širokovam iekrājās būtiski labāka nekā Rīgā. Bet Amur ierindā viņš bija tikai 7.-ais rezultatīvākais, turklāt – leģionārs. Nākamās sezonas sākumā arī brīnumus nerādīja, kas bija iemesls Habarovskas kluba un A.Širokova sadarbības pārtraukšanai. Tie bija viņa līdz šim pēdējie soļi KHL-ā.

Lai arī pēc Amur Alekseja Širokova gaitas „veda” prom no KHL, tomēr sniegums Habarovskas komandā kopumā bija statistiski saturīgāks, ar lielāku spēles laiku un kopējo „svaru” komandā. Tādēļ aiziešana no Dinamo klasificējama kā pozitīvs pavērsiens spēlētāja karjerā. Turklāt A.Širokovam izdevusies rezultatīvākā regulārā sezona no visiem Latvijas uzbrucējiem, kas uzspēlējuši KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo. Kam tad gāja labumā, ja ne viņam?

Alekseja Širokova statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG iemet. REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO iemet. PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 45 2+8 -9 53.2% 13:27 3 0+0 ±0 33.3% 5:58
2009./2010. Amur 51 8+12 -11 52.5% 14:45
2010./2011. Amur 7 1+1 -5 54.1% 15:58

*

Ozolins_1ma_ka_Atlant_kapt_vs_Severstal_2013-01-08_atlant-mo_ru_VERSSandis Ozoliņš

Kapteiņa pienesumu komandai nevar izmērīt ne kilogramos, ne piespēlēs. Bet Sanda Ozoliņa gadījumā bija arī piespēles un vārtu guvumi. Ja salīdzina, tad statistiski švakāka bija Ozoliņa līdz šim pēdējā sezona Dinamo krāsās (2011./2012.) – punktu mazāk un arī lietderības koeficients „sagājis” stipri kritiskā -17. Tiesa, vārtu guvumu bija vairāk nekā citās sezonās.

Pie Atlant sezona sākās ar aizkavēšanos, bet interesanti. Mitišču komandai šī sezona „ieviesās” un arī turpinājās diezgan bēdīgi – pa Rietumu konferences lejasgalu, epizodiski pat zemāk par Rīgas Dinamo. Ne bez Atlant kapteiņa uzšuvi saņēmušā Ozoliņa ieguldījuma „atlanti” izslēgšanas spēlēs burtiski iespraucās, iestudējot uzvarētu „rakstura spēļu” seriālu. Cits stāsts, ka izslēgšanas spēles pret SKA bija vienos vārtos. Regulārās sezonas summā Ozoliņam tikpat punktu, cik iepriekšējā sezonā Rīgā, bet mazākā spēļu skaitā un ar labāku lietderības koeficientu. Ir pamats secināt, ka Sandim Ozoliņam pārcelšanās no Dinamo uz Atlant viņam nav gājusi par sliktu; tātad – „plusos”. Neskatoties uz hokejistam pieklājīgu vecumu. Starp citu, Sanda Ozoliņa regulārās sezonas 20 punkti ir viens no trijiem rezultatīvākajiem Latvijas hokejistu cipariem KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo un rezultatīvākais Latvijas leģionāru sniegums KHL aizvadītajā sezonā. Atgādinājumam: Sanda Ozoliņa ampluā ir aizsargs. Drīz pie ampluā būs jāpieraksta arī ‘kapteinis’. Šķiet tieši ar šādu nolūku Rīgas Dinamo vienojies ar viņu par spēlēšanu 2013./2014. g. sezonā.

Sanda Ozoliņa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2009./2010. Dinamo (Rīga) 43 6+18 ±0 22:28 6 0+3 -3 23:32
2010./2011. Dinamo (Rīga) 41 5+26 +5 22:54 11 0+7 -2 22:22
2011./2012. Dinamo (Rīga) 50 10+10 -17 19:56 7 1+1 -5 20:23
2012./2013. Atlant 42 2+18 +6 20:44 5 0+1 -7 20:50

*

Pujacs_omskzdes_ruGeorgijs Pujacs

Aizsargs Georgijs Pujacs ir viens no tiem hokejistiem, kura nonākšana Rīgas Dinamo sastāvā uzskatāma par nejaušību vai pārpratumu. Uz 15 spēlēm. Pārceļoties no finanšu nomocītās Toljati Lada vienības, kas vēl pēc gada naudas problēmu dēļ pameta KHL. Bet Krievijas hokeja plašumos Pujacs ir diezgan cienīts un pieprasīts aizsargs. Ko arī apliecina fakts, ka viņš ir atradies KHL klubu Sibir un Avangard kapteiņa godā.

Pēc īslaicīgas viesošanās Rīgas klubā, Georgijs Pujacs ir aizvadījis divarpus sezonas Novosibirskas komandā, pusotru – Omskā. Piemēram, aizvadītajā sezonā (2012./2013.) uzrādot izcilu lietderības koeficientu (+14) vai, piemēram, sezonu pirms tam aizcīnoties līdz KHL finālam un tiekot līdz čempionāta sudraba medaļām, kas ir Latvijas hokejista pagaidām lielākais sasniegums līgā, neskaitot treneru „laurus” un individuālās spēlētāju trofejas. Pujacs Avangard-am ir interesants joprojām – līgums pagarināts arī uz nākamo sezonu.

Georgija Pujaca statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Lada 38 9+4 +10 20:07
Dinamo (Rīga) 12 1+3 +2 21:20 3 0+1 ±0 24:25
2009./2010. Sibir 56 1+13 +2 19:27
2010./2011. Sibir 49 8+14 -2 21:32 4 0+0 -1 20:01
2011./2012. Sibir 25 1+4 +8 19:58
Avangard 13 1+4 ±0 20:50 17 0+0 -2 21:17
2012./2013. Avangard 45 1+12 +14 19:21 10 0+2 -2 17:51

*

masalskis_Jugra_vs_DR_2010-12-26_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N4Edgars Masaļskis

Latvijas izlases ilggadējā pirmā vārtsarga pirmā sezona Dinamo krāsās sanāca ļoti īsa – vien 8 spēles; to, kā atceramies, pabeidza ārpus hokeja laukuma gūta trauma. Taču otrajā Dinamo sezonā Masaļskis „iekārtoja” savas labākās sezonas paraugu, kuru izdevās aptuveni atkārtot tikai Hantimansijskas trešajā sezonā (2012./2013.). Atsevišķos parametros arī otrā sezona (2011./2012.) Jugra sastāvā bija laba – atvairīto metienu procents, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA). Tomēr tikai aizvadītajā regulārajā sezonā Masaļskim bija statistikas parametru līdzsvars, ieskaitot spēles laiku un uzvarētu-zaudētu spēļu starpību. Ne velti Edgars Masaļskis cīņā par vietu vārtos regulārajā sezonā „nokoda” iepriekšējās sezonas izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu Mihailu Birjukovu.

Bet… Ja par atskaites punktu ņem pirmo vai abas Dinamo gaitām sekojošās sezonas, tad Masaļskim pāreja no Dinamo uz Jugra nebija gājusi labumā. Pirmajā Hantimansijskas sezonā nevienā vārtsarga spēles parametrā sniegums nebija labāks, lai neteiktu – kliboja. Pēc Hantimansijskā pavadītām 3 sezonām aktualizējušās baumas par Edgara Masaļska pārcelšanos uz citu darbavietu, kā variantu minot Rīgas Dinamo. Šādiem spriedumiem par loģisku pamatu kalpo ziņas par to, ka Jugra nākamai sezonai noslēgusi līgumu ar vārtsargu Alekseju Kuzņecovu, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Habarovskas Amur vienībā un nedaudz Omskas Avangard-ā. Tiesa, diezgan viduvēji. Ņemot vērā apstākli, ka Jugra saimniecībai ar Birjukovu līgums ir līdz 2014. gada 30. aprīlim, tad rodas pamatots secinājums, ka Masaļskis var kļūt lieks. Bet – baumas par Masaļska atgriešanos/neatgriešanos Dinamo sastāvā būtu arī tad, ja tām nebūtu nekāda pamata.

Edgara Masaļska statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona klubs sp. REG uzv.-zaud. REG GAA REG atv. % REG „sausi” REG sp. PO uzv.-zaud. PO GAA PO atv. % PO „sausi” PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 8 (406:40) 4-2 2.66 91.5% 1
2009./2010. Dinamo (Rīga) 37 (1920:26) 17-11 2.84 91.0% 2 6 (373:30) 3-2 1.93 93.4% 1
2010./2011. Jugra 23 (1237:06) 6-10 3.25 89.8% 1 5 (297:00) 2-3 2.42 92.1% 0
2011./2012. Jugra 19 (1021:39) 4-8 2.53 91.6% 2 3 (88:23) 0-2 1.36 95.8% 0
2012./2013. Jugra 32 (1857:59) 17-11 2.94 91.0% 2 Nad. 1 (59:51) Nad. 0-1 Nad. 6.02 Nad. 77.8% Nad. 0

*

P.S. Secinājumi?

50/50. Vai pareizāk 5:5. Statistikas aprēķini liecina, ka Latvijas hokejistu, kuriem pāriešana no Dinamo nav kaitējusi, ir tikpat daudz, cik tādu, kuriem ārpus Dinamo diez ko nesokas. T.i., „neiet” vismaz 1-2 sezonās pēc gaitām Rīgas komandā. „Plusos” ir Cipulis, Ozoliņš, Podziņš, Pujacs, Širokovs. „Mīnusos” – Dārziņš, Masaļskis, Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sprukts.

Ja KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs nav samānījies par formulējumu, ka pēc Soču olimpiādes, KHL-ā par leģionārie netiks uzskatīti visu līgas dalībvalstu hokejisti, tad situācija ar Latvijas spēlētāju plūsmu līgas klubu virzienā varētu pastiprināties. Spečuki jau prognozē, ka KHL varētu „aizrīties” ar viduvējas kvalitātes čehu un slovāku hokejistu vilni. Taču – Latvijas hokejistiem tas atvieglotu ceļu Austrumu virzienā.

Latvijas hokejisti KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo. 5 sezonu cipari (2008. – 2013.; Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

spēlētājs sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. PO punkti PO +/- PO
UZBRUCĒJI
1. Aleksejs Širokovs 2009./2010. Amur 51 8+12 -11
2. Mārtiņš Cipulis 2010./2011. Amur 49 12+7 -12
3. Lauris Dārziņš 2012./2013. Ak Bars 28 4+8 +1 9 4+0 +1
4. Jānis Sprukts 2012./2013. CSKA 50 5+3 +3 9 0+1 -2
5. Miķelis Rēdlihs 2012./2013. Lokomotiv 35 3+4 -7 5 1+0 -1
6. Lauris Dārziņš 2011./2012. Ak Bars 15 2+5 +3 4 0+0 -1
7. Mārtiņš Cipulis 2012./2013. HC Lev Praha 16 3+3 +1 4 0+0 -2
8. Kaspars Saulietis 2008./2009. Dinamo (Minska) 24 4+1 -3
9. Kaspars Saulietis 2008./2009. Dinamo (Minska) 30 2+2 -4
10. Ainars Podziņš 2012./2013. Vitjaz 13 1+3 +1 Nad. 2 Nad. 0+0 Nad. +1
11. Aleksejs Širokovs 2010./2011. Amur 7 1+1 -5
12. Aleksandrs Ņiživijs 2012./2013. HC Lev Praha 7 1+0 -1 3 0+0 -2
AIZSARGI
1. Georgijs Pujacs 2012./2013. Avangard 45 1+12 +14 10 0+2 -2
2. Oskars Bārtulis 2012./2013. Donbass 40 3+4 +9 Nad. 4 Nad. 0+0 Nad. ±0
3. Georgijs Pujacs 2011./2012. Sibir 25 1+4 +8
Avangard 13 1+4 ±0 17 0+0 -2
4. Sandis Ozoliņš 2012./2013. Atlant 42 2+18 +6 5 0+1 -7
5. Georgijs Pujacs 2009./2010. Sibir 56 1+13 +2
6. Māris Jass 2010./2011. Ņeftehimik 18 0+1 ±0
7. Aleksandrs Jerofejevs 2008./2009. Ņeftehimik 8 1+5 -1 4 0+0 +1
8. Georgijs Pujacs 2010./2011. Sibir 49 8+14 -2 4 0+0 -1
9. Artūrs Kulda 2012./2013. Sibir 50 9+6 -3 7 0+1 +1
10. Aleksandrs Jerofejevs 2009./2010. Metallurg (Novokuzņecka) 48 1+6 -4 34 3+3 -6
VĀRTSARGI sezona klubs sp. REG atv. % REG GAA REG sp. PO atv. % PO GAA PO
1. Edgars Masaļskis 2011./2012. Jugra 19 91.6% 2.53 3 95.8% 1.36
2. Edgars Masaļskis 2012./2013. Jugra 32 91.0% 2.94 Nad. 1 Nad. 77.8% Nad. 6.02
3. Edgars Masaļskis 2010./2011. Jugra 23 89.8% 3.25 5 92.1% 2.42

*

Plašākai ainavai:

  • Teda Nolana intervija pēc pasaules čempionāta Sporta Avīzēsportacentrs.com (pieejams abonentiem)
  • Armanda Pučes materiāls par Ainara Podziņa līguma izbeigšanas apstākļiem – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Vitjaz pagarina līguma ar vairākiem spēlētājiem, t.sk. Ainaru Podziņu – hcvityaz.ru
  • KHL spēlētāju un viņu individuālās statistikas sadaļa – khl.ru
  • Par Latvijas hokejistiem KHL ārpus Rīgas Dinamo pirmajās 4 sezonās (2008. – 2012.) un iepriekš Krievijas hokeja augstākajā līmenī: tepat

[Pirmajā attēlā: Rīgas Dinamo aizvadītās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Karsums, kurš arī nākamsezon plāno uzspēlēt ārpus Rīgas. Vai viņam izdosies lauzt Dārziņa, M.Rēdliha un Sprukta ieviestos stereotipus? Foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2012. gada 14. novembrī: foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs (Mārtiņa Cipuļa) foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Laura Dārziņa attēls fiksēts Ak Bars izslēgšanas spēļu sērijā pret Ņeftehimik 2013. gada februārī; foto avots: ak-bars.ru. Aleksandra Ņiživija foto fiksēts HC Lev Praha krāsās spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 13. februārī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ainara Podziņa foto – Vijaz jauniešu komandas Russkije Vitjazi spēlē pret HK Rīga 2013. gada 4. martā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Miķeļa Rēdliha attēls fotofiksēts Lokomotiv spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 28. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Sprukta foto – CSKA spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 15. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Alekseja Širokova foto – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Sanda Ozoliņa  foto fiksēts Atlant spēlē pret Severstaļ 2013. gada 8. janvārī; foto avots: atlant-mo.ru. Georgija Pujaca foto avots: omskzdes.ru. Edgara Masaļska attēls – Jugra vienības spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Teda Nolana „atradumi” un to izmērs

Posted by petrovich27 uz 2013/05/22

Gudlevskis_LAT_vs_SVK_2013-05-09_iihf_com_N2Pēc diviem pasaules čempionātiem pie Latvijas izlases stūres galvenais treneris Teds Nolans jau nosaukts par jauno talantu atklājēju. Abos pasaules čempionātos bijis pa spilgtai debijai. Interesanti, ka šo gadu abi spilgtākie debitanti sezonā pirms čempionāta maizes devējiem Dinamo bija derīgi tikai 1 vai 2 spēlēs, bet izlasei derēja uzreiz. Kā izskatās Nolana „atradumi” plašākā griezumā?

Uz šī gada pasaules čempionātu Helsinkos Latvijas izlases treneru korpuss atveda četrus debitantus – hokejistus, kas pieaugušo pasaules čempionātā uzspēlēja pirmoreiz. Patiesībā atveda tikai trīs vīrus – 23 gadus veco uzbrucēju Vitāliju Pavlovu, tobrīd 21 gadu veco aizsargu Ralfu Freibergu un 20-gadīgo vārtsargu Kristeru Gudļevski. Ceturtais, 19-gadus vecais uzbrucējs Zemgus Girgensons, – atbrauca pats, kad čempionāts jau bija sācies. Kā tad izskatās 2013. gada debitanti uz Latvijas izlases „17 pavasara mirkļu” (1997. – 2013. g. pasaules čempionātu) debitantu kopējā fona?

Runa ir par spēlētājiem, kad tie pirmoreiz uzspēlēja pasaules čempionātā, atskaitot tos vīrus, kuri bija jau iepriekš uzspēlējuši B un/vai C grupas pasaules čempionātos. Interesanti, ka 1997. gadā, kad it kā visa Latvijas izlase debitēja pasaules čempionātā elitē, tomēr nebija neviena „īsta” debitanti; visi vīri jau bija iepriekš atzīmējušies zemāka ranga pasaules čempionātos. Tas arī bija vienīgais čempionāts elitē bez debitantiem; pēc tam katru gadu vismaz viens „jauniņais” turnīrā piedalījās.

Jaunie, perspektīvie

Jaunākais debitants Latvijas valstsvienībā elites pasaules čempionātā ir bijis uzbrucējs Kaspars Daugaviņš, kurš debitēja 2006. gada pasaules čempionātā Rīgā jau 17 gadu vecumā. Ar debiju 18 gadu vecumā ir atzīmējušies aizsargs Oskars Bārtulis 2005. gadā un uzbrucējs Jānis Sprukts 2000.-ajā. Bet 19 gados pieaugušo pasaules čempionātā elitē ir „iekāpuši” ne tikai šī gada modeļa uzbrucējs Zemgus Girgensons, bet arī aizsargs Guntis Galviņš 2005. gadā un Roberts Jekimovs 2009. gada čempionātā. 20-gadnieku rinda ir vēl garāka – uzbrucēji Viktors Bļinovs (2002.), Miķelis Rēdlihs (2005.), Ronalds Ķēniņš (2011.), Roberts Bukarts (2011.) un vārtsargs Kristers Gudļevskis (2013.). Jāpiebilst, ka visi nosauktie agri debitējušie tika vai tiek uzskatīti par īpaši perspektīviem sportistiem.

Vēlīnie ziedi

Savukārt vēlākais debitants ir aizsargs Viktors Ignatjevs, kurš debitēja 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā 30 gadu vecumā. Otrs vecākais debitants bija uzbrucējs Raitis Ivanāns, kuram pirmais pasaules čempionāts „pie lielajiem” sanāca 29 gadu vecumā (2008.). Savukārt 27-gadnieki debijās ir bijuši četri: uzbrucēji Ģirts Ankipāns (2003.), Sergejs Čubars (2003.), Juris Ozols (2004.) un aizsargs Oļegs Sorokins (2001.). Daži no nosauktajiem sāka vēlu, bet par izlases vērtību kļuva uz ilgāku laiku. Piemēram, Ankipāns izlases rindās bija četros pasaules čempionātos un divās olimpiādēs, Ignatjevs – piecos pasaules čempionātos un vienā olimpiādē, bet Sorokins – 7 pasaules čempionātos un vienās olimpiskajās spēlēs! Respektabli.

Miks Indrašis kā rekordists

Visrezultatīvākā debija pasaules čempionātos elitē, kā jau minēts – atskaitot iepriekš B/C grupās spēlējušos, pirms gada izdevās tolaik 21 gadus vecajam uzbrucējam Mikam Indrašim, kurš bija nopelnījis vietu pirmajā maiņā. Savā debijas čempionātā Indrašis 7 spēlēs guva 5 punktus (3+2). Otrs rezultatīvākais debitants bija uzbrucējs Roberts Bukarts 2011. gadā, kad 6 spēlēs sastrādāja 3 vārtu guvumus (3+0). Vēl ir pieci Latvijas izlases debitanti, kas arī pirmajā gadā tika pie 3 rezultativitātes punktiem, bet proporcijā 1+2. Indrašim un Bukartam pieder arī debitantu vārtu guvumu rekords – abiem pa 3 vārtu guvumiem.

Ozoliņa uzstādītā latiņa

Rezultatīvākā aizsargu debija ir gadījusies diviem vīriem, kuri jau pirms tam dažādām sekmēm bija „paostījuši” NHL gaisu. Tobrīd jau Stenlija kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš 1998. gada pasaules čempionāta 4 spēlēs guva 3 punktus (1+2). Arī Kaspara Astašenko kontā debijas čempionātā 2001. gadā 3 punkti (1+2), bet 6 spēlēs.

Lietderīgākā aizsargu debija, par kā kritēriju kalpo +/- koeficients, 1998. gadā izdevās Sandim Ozoliņam ar +7 (4 spēlēs). Nākamie lietderīgākie debitanti bija manāmi vēlāk un ar tikpat manāmi mazākiem plusiem. 2006. gadā Māris Jass un 2011. gadā Oskars Cibuļskis debitēja ar lietderības koeficientu +2 (6 spēlēs).

Gudļevskis kā 2013. gada čempionāta atradums

Vārtsargu rindās daudz debiju pasaules čempionātos elitē nav bijis, jo ilgus gadus lielu darba apjomu izpildīja zemāka līmeņa pasaules čempionātos jau uzspēlējušie Artūrs Irbe un Sergejs Naumovs, bet vēlāk – Edgars Masaļskis. Kā rezultātā sakrājas tikai četri debitanti ar reālu spēles laiku vārtsarga postenī.

Vārtsargu-debitantu salīdzinājumā absolūtais līderis statistikas parametros ir tieši Latvijas izlases „pirmais numurs” pasaules čempionātā – Kristers Gudļevskis. Viņam debijā ir gan labākais atvairīto metienu procents (92,50%), gan labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 2.22), gan labākā uzvarētu un zaudētu spēļu bilance (2-2), gan arī lielākais spēles laiks debijas čempionātā (4 spēles). Turklāt no visiem debitantiem Gudļevskis ir bijis jaunākais.

Latvijas izlases spēlētāju statistika debijas pasaules čempionātā elitē (nav skaitīti spēlētāji, kuri pirms tam spēlējuši pasaules čempionātos B un/vai C grupā):

spēlētājs dz. debija PČ vecums debijā sp. punkti +/-
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 1990-09-30 2012. 21 7 3+2 +1
2. Roberts Bukarts 1990-06-27 2011. 20 6 3+0 +2
3. Mārtiņš Karsums 1986-02-26 2008. 22 2 1+2 +3
4. Armands Bērziņš 1983-12-27 2007. 23 6 1+2 +1
5. Mārtiņš Cipulis 1980-11-29 2005. 24 6 1+2 ±0
6. Lauris Dārziņš 1985-01-28 2006. 21 6 2+0 +2
7. Vadims Romanovskis 1978-07-30 2003. 24 6 2+0 ±0
8. Gints Meija 1987-09-04 2010. 22 6 1+1 +1
9. Sergejs Čubars 1976-04-23 2003. 27 6 1+1 -3
10. Herberts Vasiļjevs 1976-05-23 1998. 21 6 0+2 +1
11. Aleksejs Širokovs 1981-02-20 2003. 22 6 1+0 +1
12. Sergejs Pečura 1987-06-14 2010. 22 6 1+0 ±0
13. Māris Ziediņš 1978-07-03 2005. 26 6 1+0 ±0
14. Zemgus Girgensons 1994-01-05 2013. 19 5 1+0 -3
15.-16. Kaspars Daugaviņš 1988-05-18 2006. 17 3 0+1 ±0
Kaspars Saulietis 1987-06-12 2010. 22 3 0+1 ±0
17.-18. Mareks Jass 1976-07-22 1999. 22 6 0+1 ±0
Ģirts Ankipāns 1975-11-29 2003. 27 6 0+1 ±0
19. Miķelis Rēdlihs 1984-07-01 2005. 20 6 0+1 -1
20. Andris Džeriņš 1988-02-14 2010. 22 6 0+1 -4
21. Guntis Džeriņš 1985-02-17 2007. 22 1 0+0 ±0
22. Juris Štāls 1982-04-08 2006. 24 6 0+0 ±0
23.-24. Ronalds Ķēniņš 1991-02-28 2011. 20 6 0+0 -1
Vitālijs Pavlovs 1989-06-17 2013. 23 6 (5) 0+0 -1
25.-26. Jānis Sprukts 1982-01-31 2000. 18 7 0+0 -1
Koba Jass 1990-05-04 2012. 22 7 0+0 -1
27. Roberts Jekimovs 1989-11-11 2009. 19 4 0+0 -2
28.-29. Viktors Bļinovs 1981-06-26 2002. 20 6 0+0 -2
Juris Ozols 1977-04-06 2004. 27 6 0+0 -2
30. Raitis Ivanāns 1979-01-03 2008. 29 6 0+0 -5
AIZSARGI
1. Sandis Ozoliņš 1972-08-03 1998. 25 4 1+2 +7
2. Oskars Cibuļskis 1988-04-09 2011. 23 6 0+1 +2
3. Māris Jass 1985-01-18 2006. 21 6 0+0 +2
4. Kaspars Astašenko 1975-02-07 2001. 26 6 1+2 +1
5. Atvars Tribuncovs 1976-10-14 1998. 21 2 0+0 +1
6.-7. Georgijs Pujacs 1981-06-11 2006. 24 6 0+0 +1
Vents Feldmanis 1977-03-07 2003. 26 6 0+0 +1
8. Artūrs Kulda 1988-07-25 2010. 21 3 0+0 ±0
9.-10. Guntis Galviņš 1986-01-25 2005. 19 6 0+1 -1
Krišjānis Rēdlihs 1981-01-15 2002. 21 6 0+1 -1
11. Kristaps Sotnieks 1987-01-29 2009. 22 7 0+1 -1
12. Oļegs Sorokins 1974-01-04 2001. 27 6 0+0 -1
13. Jānis Andersons 1986-10-07 2010. 23 5 0+0 -1
14. Oskars Bārtulis 1987-01-21 2005. 18 1 0+0 -1
15. Aleksandrs Jerofejevs 1984-04-12 2006. 22 6 1+0 -2
16. Ralfs Freibergs 1991-05-17 2013. 21 7 0+1 -2
17. Viktors Ignatjevs 1970-04-26 2000. 30 7 0+0 -2
18. Mihails Bogdanovs 1976-09-18 1999. 22 6 0+0 -2
19. Agris Saviels 1982-01-15 2004. 22 7 0+0 -3
20. Jēkabs Rēdlihs 1982-03-29 2008. 26 4 0+0 -3
21. Arvīds Reķis 1979-01-01 2003. 24 6 0+0 -4
VĀRTSARGI dz. debija PČ vecums debijā sp. atv. % GAA
1. Kristers Gudļevskis 1992-07-31 2013. 20 4 92.50% 2.22
2. Edgars Masaļskis 1980-03-31 2004. (bez sp. 2002.) 24 1 92.11% 3.00
3. Māris Jučers 1987-06-18 2012. (bez sp. 2011.) 24 2 91.84% 3.07
4. Mārtiņš Raitums 1985-04-14 2006. (bez. sp. 2005.) 21 1 74.19% 10.75

*

Uzziņām:

[Attēlā: Kristers Gudļevskis debitē pasaules čempionātā spēlē pret Slovākijas izlasi 2013. gada 9. maijā. Foto avots: iihf.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Posted by petrovich27 uz 2013/05/16

LAT_vs_FIN_2013-05-14_iihf_com_VERS_3Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads vieta galv. treneris kapteinis rezult. sp. lietd. aizs. pirmais vārts.
1997. 7. L.Beresņevs O.Znaroks O.Znaroks (8 sp. 3+7) K.Skrastiņš (8 sp. +8) A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998. 9. L.Beresņevs O.Znaroks O.Znaroks (6 sp. 5+3) S.Ozoliņš (4 sp. +7) A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
H.Vītoliņš*
1999. 11. L.Beresņevs O.Znaroks A.Cipruss (6 sp. 5+1) S.Čudinovs (6 sp. +2) A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000. 8. Ha.Vasiļjevs H.Vītoliņš A.Beļavskis (7 sp. 4+1) N.Sējējs (7 sp. +3) A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001. 13. Ha.Vasiļjevs H.Vītoliņš S.Žoltoks (6 sp. 5+1) S.Ozoliņš (6 sp. +7) A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002. 11. K.Lindstrēms H.Vītoliņš A.Beļavskis (6 sp. 2+2) O.Sorokins (6 sp. +3) S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003. 9. K.Lindstrēms V.Fanduļs K.Skrastiņš (6 sp. 3+3) O.Sorokins (6 sp. +2) A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004. 7. K.Lindstrēms V.Fanduļs S.Žoltoks (7 sp. 3+2) O.Sorokins (7 sp. +2) A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005. 9. L.Beresņevs K.Skrastiņš Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4) O.Sorokins (6 sp. +3) A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006. 10. P.Vorobjovs A.Semjonovs A.Semjonovs (6 sp. 3+0) Mā.Jass (6 sp. +2) S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
A.Širokovs (6 sp. 1+2)
A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007. 13. O.Znaroks R.Laviņš K.Daugaviņš (6 sp. 3+3) O.Sorokins (6 sp. +2) E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
O.Sorokins (6 sp. 2+4) A.Saviels (6 sp. +2)
2008. 11. O.Znaroks R.Laviņš L.Dārziņš (6 sp. 2+1) G.Pujacs (6 sp. +2) E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
M.Karsums (2 sp. 1+2)
M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009. 7. O.Znaroks K.Skrastiņš He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6) K.Skrastiņš (7 sp. +2) E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010. 11. O.Znaroks He.Vasiļjevs J.Sprukts (6 sp. 2+3) G.Galviņš (6 sp. +4) E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011. 13. O.Znaroks He.Vasiļjevs M.Rēdlihs (6 sp. 1+6) G.Pujacs (6 sp. +2) E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012. 10. T.Nolans J.Sprukts M.Indrašis (7 sp. 3+2) G.Galviņš (7 sp. +3) E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013. 11. T.Nolans L.Dārziņš L.Dārziņš (7 sp. 5+1) K.Sotnieks (7 sp. +2) K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM* met. SM SM pret** SM bilance vid. sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Lauris Dārziņš C 1985. 7 5+1 +2 9:5 31 2 6+B (+4+B) 17:56
2. Jānis Sprukts 1982. 7 1+5 ±0 8:7 10 2 4 (+2) 18:30
3. Mārtiņš Cipulis 1980. 7 2+2 +1 8:6 20 9+20 4 (-5 un 20) 17:16
4. Gints Meija 1987. 5 1+2 +2 3:3 3 4 4 (0) 15:06
5. Andris Džeriņš 1988. 7 0+2 -1 3:7 7 4 6 (+2) 14:34
6. Zemgus Girgensons 1994. 5 1+0 -3 1:3 10 0 4 (+4) 17:20
7. Roberts Jekimovs 1989. 6 1+0 -3 1:5 6 2 0 (-2) 10:26
8. Armands Bērziņš 1983. 7 1+0 -4 1:6 6 7+20 2 (-5 un 20) 10:34
9. Koba Jass 1990. 4 0+1 +1 2:1 2 0 0 (0) 5:13
10. Miks Indrašis 1990. 7 0+1 -5 2:7 16 0 6 (+6) 17:37
11. Ronalds Ķēniņš 1991. 7 0+1 -5 1:7 5 6 2 (-4) 14:21
12. Vitālijs Pavlovs 1989. 6 (fakt. 5) 0+0 -1 0:2 1 2 6 (+4) 7:42 (fakt. 9:15)
13. Aleksejs Širokovs 1981. 7 0+0 -4 0:4 4 2 2 (0) 8:15
14. Juris Štāls 1982. 7 0+0 -4 1:6 2 4 2 (-2) 10:07
AIZSARGI
1. Kristaps Sotnieks 1987. 7 0+0 +2 4:5 12 2+10 0 (-2 un 10) 21:56
2. Jānis Andersons 1986. 7 (fakt. 6) 0+1 ±0 4:6 4 4 0 (-4) 11:27 (fakt. 13:22)
3. Agris Saviels 1982. 5 1+0 -2 1:3 5 2 0 (-2) 13:09
4. Ralfs Freibergs 1991. 7 0+1 -2 4:4 3 4 2 (-2) 13:17
5. Māris Jass 1985. 7 0+0 -2 2:4 6 8 0 (-8) 11:27
6. Georgijs Pujacs 1981. 2 0+0 -2 0:2 2 2 0 (-2) 15:38
7. Artūrs Kulda 1988. 7 1+1 -5 4:11 9 8 2 (-6) 23:15
8. Krišjānis Rēdlihs 1981. 7 0+0 -5 7:15 6 0 0 (0) 24:32
VĀRTSARGI dz. sp. min:sek GAA MM atv. % atv. met. SM SM pret SM bilance
1. Kristers Gudļevskis 1992. 5 (fakt. 4) 243:46 2.22 9:9 92.50% 111 no 120 0 0 (0)
2. Māris Jučers 1987. 3 (fakt. 1) 40:00 6.00 0:4 83.33% 20 no 24 0 0 (0)
3. Edgars Masaļskis 1980. 6 (fakt. 3) 140:00 5.14 4:12 80.33% 49 no 61 0 0 (0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Izlase pēc priekšpēdējās pārbaudes. Cipulis kā līderis

Posted by petrovich27 uz 2013/04/23

Cipulis_LAT_vs_BLR_2013-04-20_lhf_lv_Martins_Aise_VERS_2Piektdienas vakarā, kad pabeidzās Latvijas izlases spēle pret Baltkrievijas valstsvienību, ainava likās īpaši pelēka. Divu dienu un 3 spēļu summā Latvijas izlases, ieskaitot U-18 izlases sniegumu, bija pamanījušās zaudēt 0:17. Tomēr zināmu reabilitācijas procesu „lielā” izlase paveica nākamā dienā, ar 4:1 pieveicot tos pašus kaimiņus – Baltkrievijas hokejistus. 15. – 21. aprīļa nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4. Un izlases komplektācijas stāvoklis.

1. Mārtiņš Cipulis

Latvijas izlases pirmsčempionāta sagatavošanās cikla ietvaros divās Euro Hockey Challenge spēlēs pret Baltkrievijas izlasi rezultatīvākais valstsvienības spēlētājs ir izrādījies uzbrucējs Mārtiņš Cipulis, kurš 2 spēļu summā saražoja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un lietderības koeficientu +1. Jāatgādina, ka pirmā spēle pret „sābriem” bija sausa zaude, un Cipulis visus punktus iekrāja otrajā spēlē, būdams pārcelts pirmajā maiņā pie partneriem Jāņa Sprukta un Laura Dārziņa. Mārtiņš Cipulis nevien nekrita ārā no pirmā uzbrucēju virknējuma kolektīva, bet lieliski to papildināja un arī „pavilka uz priekšu” ierastos izlases līderus.

2. Ralfs Freibergs

ASV augstskolu hokejā (NCAA) sezonu pabeigušais Ralfs Freibergs bija viens no tiem Latvijas izlases kandidātiem, kuri nebija nosaukti federācijas paplašinātajā nacionālās izlases kandidātu sarakstā un kuri tomēr salīdzinoši „biezā slānī” tika testēti valstsvienības vajadzībām. Kas, savukārt, notika pēc tam, kad noskaidrojās, ka virkne izlases spēlētāju dažādu iemeslu dēļ tomēr nebūs valstsvienības rīcībā pasaules čempionātā… Aizsargs R. Freibergs bija viens no retajiem „aprīļa papildinājumiem”, kas tomēr nonāca līdz izlases spēlēm. Un, re ko, – savās pirmajās divās spēlēs Latvijas pieaugušo izlases ierindā (tās kā reizi iegadījās aizvadītajā nedēļā pret Baltkrievijas izlasi) Ralfs Freibergs bija lietderīgākais spēlētājs valstsvienībā. Divu spēļu summā R. Freibergam lietderības koeficients +3, kā arī viena rezultatīva piespēle. Bet štrunts par statistiku; izskatās, ka students Freibergs izlases sastāvā iekļaujas diezgan organiski un lietderīgi. Viņa sniegumā redzams briedums, kas nereti viņa vecuma (21 gads; dz. 1991.) Latvijā spēlējošiem hokejistiem pietrūkst.

3. Kristers Gudļevskis

Viens no vaimanu vai vismaz uztraukuma iemesliem Latvijas izlases kontekstā ir līdzšinējā pasaules čempionātu pamatvārtsarga Edgara Masaļska lēnā veselības atkopšanās un nebūšana izlases ierindā. Šādi apstākļi ir ļoti pateicīgi „pelnu kaisīšanai uz galvas”, „mazākā ļaunuma (cauruma) izvēlei” vai citam bēdu ielejas stāstam. Protams, starp 1. divīzijas sasniegšanas un citu kataklizmu iemesliem tika minēts izlases jaunākais vārtsargs 20-gadīgais Kristers Gudļevskis. Aizvadītajā nedēļā Gudļevskis sargāja vārtus savā otrajā spēlē Latvijas nacionālās izlases sastāvā, un sargāja līdz uzvarai – 96,5% atvairītu metienu un vidēji spēlē viens vārtu zaudējums (GAA 1.00). Protams, der piebilst, ka Latvijas izlase uz otru spēli pret Baltkrievijas izlasi devās jau ar iepriekšējā dienā iekrātu sausu zaudējumu un citu motivāciju. Tomēr Gudļevska krahs šajā konkrētajā spēlē nav sagaidīts. Sezonas divu spēļu summā izlasē Kristeram Gudļevskim pieklājīgs GAA 1.51.

4. Edgars Kulda

Kanādas rietumu gala galvenās junioru līgas WHL izslēgšanas spēles rit pilnā gaitā. Norisinās konferenču fināli. Uzbrucēja Edgara Kuldas (dz. 1994.) pārstāvētā Edmonton Oil Kings vienība Austrumu konferences finālsērijā „tur” rezultātu 1-1 pret Calgary Hitmen. Abas pirmās spēles norisinājās Kalgari; pirmajā uzvaru papildlaikā izspieda mājinieki (3:2 OT), bet otrajā „akmeni uz akmens neatstāja” Edmontonas komanda (0:6). Šo divu spēļu summā Edgars Kulda sakrāja 2 punktus (0+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1).

P.S. Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases kandidātu statistika 19. un 20. aprīļa spēlēs pret Baltkrievijas izlasi un 2012./2013. g. sezonas spēlēs kopumā (saskaņā ar eurohc.stats.poinstreak.com, lhf.lv; summētajā statistikā 14 spēles: 2 spēles pret Krievijas izlasi novembrī Rīgā; 3 spēles EIHC turnīrā decembrī Lionā (Francijā); 3 spēles Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā februārī Rīgā; 2 spēles pret Čehijas izlasi aprīlī Jindržihūvhradecā (Čehijā); 2 spēles pret Zviedrijas izlasi aprīlī Rīgā; 2 spēles pret Baltkrievijas izlasi aprīlī Rīgā):

spēlētājs dz. sp. vs BLR punkti vs BLR +/- vs BLR SM vs BLR met. vs BLR sp. SUMMĀ punkti SUMMĀ +/- SUMMĀ SM SUMMĀ
UZBRUCĒJI
1. Mārtiņš Cipulis 1980. 2 1+2 +1 2 4 10 2+4 +3 2
2. Jānis Sprukts 1982. 2 1+1 +2 2 6 6 1+2 +4 4
3. Lauris Dārziņš 1985. 2 0+2 +1 0 6 5 3+4 +4 0
4. Juris Štāls 1982. 2 1+0 -1 0 2 11 3+2 -1 8
5. Aleksejs Širokovs 1981. 2 0+1 ±0 0 1 7 0+1 -2 2
6. Andris Džeriņš 1988. 2 0+0 +1 0 1 9 1+0 -2 4
7.-8. Miks Indrašis 1990. 2 0+0 ±0 0 4 13 4+3 -1 2
Vitālijs Pavlovs 1989. 2 0+0 ±0 0 4 12 1+2 -4 6
9. Koba Jass 1990. 1 0+0 ±0 0 0 5 0+1 -2 2
10. Armands Bērziņš 1983. 2 0+0 -1 0 3 8 0+1 -3 6
11. Toms Hartmanis 1987. 1 0+0 -1 0 2 1 0+0 -1 0
12. Roberts Jekimovs 1989. 1 0+0 -1 0 1 13 1+6 +1 39
13. Ronalds Ķēniņš 1991. 2 0+0 -1 2 3 13 1+3 -1 6
14. Gints Meija 1987. 2 0+0 -3 0 2 13 2+2 -3 2
AIZSARGI
1. Ralfs Freibergs 1991. 2 0+1 +3 4 1 2 0+1 +3 4
2. Georgijs Pujacs 1981. 2 1+0 +2 2 4 6 2+0 +4 2
3. Mārtiņš Porejs 1991. 1 0+0 ±0 0 0 8 0+2 -5 16
4. Oskars Cibuļskis 1988. 1 0+0 -1 0 1 7 0+0 -5 0
5. Jānis Andersons 1986. 2 0+0 -1 0 0 3 0+0 ±0 0
6. Agris Saviels 1982. 2 0+0 -1 2 3 7 0+1 -3 2
7.-8. Māris Jass 1985. 2 0+0 -2 2 2 10 1+0 -9 2
Kristaps Sotnieks 1987. 2 0+0 -2 2 2 11 1+3 -7 6
VĀRTSARGI dz. sp. vs BLR atv. vs BLR GAA vs BLR SM vs BLR sp. laiks vs BLR sp. (laiks) SUMMĀ uzv.-zaud. SUMMĀ GAA SUMMĀ SM SUMMĀ
1. Kristers Gudļevskis 1992. 1 96.5% (25 no 26) 1.00 0 60:00 2 (119:29) 1-1 1.51 (3 vārtu z.) 0
2. Māris Jučers 1987. 1 91.43% (32 no 35) 3.00 0 60:00 8 (444:48) 1-6 3.37 (25 vārtu z.) 0

*

Citu Latvijas izlases kandidātu sniegums Latvijas izlases sastāvā 2012./2013. g. sezonā (šie nepiedalījās spēlēs pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada aprīlī):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM statuss
UZBRUCĒJI
1. Lauris Bajaruns 1989. 7 2+1 -2 0 šosezon no kandidātu loka atbrīvots
2. Mārtiņš Karsums 1986. 4 1+2 +2 0 kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
3. Miķelis Rēdlihs 1984. 3 1+2 +1 0 kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
4. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 3 0+3 -2 4 PČ piedalīties neplāno
5. Gunārs Skvorcovs 1990. 2 1+0 +1 2 šosezon no kandidātu loka atbrīvots
6. Elvijs Biezais 1991. 6 1+0 -4 4 šosezon no kandidātu loka atbrīvots
7. Māris Bičevskis 1991. 8 0+1 -3 10 trenējas ar izlasi
8.-9. Kaspars Daugaviņš 1988. 1 0+0 ±0 0 joprojām Boston Bruins (NHL) rīcībā
Roberts Bukarts 1990. 1 0+0 ±0 0 kopj veselību (plecs); netiekot gaidīts uz PČ
10. Artūrs Ozoliņš 1988. 3 0+0 ±0 2 kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
11. Kaspars Saulietis 1987. 3 0+0 -1 2 trenējas ar izlasi
12. Raitis Ivanāns 1979. 2 0+0 -1 4 kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
13. Juris Upītis 1991. 3 0+0 -2 2 šosezon no kandidātu loka atbrīvots
AIZSARGI
1. Aleksandrs Jerofejevs 1984. 5 0+3 +3 4 šosezon no kandidātu loka atbrīvots
2. Oskars Bārtulis 1987. 5 1+1 +2 6 kopj veselību (ciksnis); PČ nepiedalīsies
3. Arvīds Reķis 1979. 4 0+1 +2 2 kopj veselību; PČ nepiedalīsies
4. Krišjānis Rēdlihs 1981. 7 0+0 +1 2 trenējas ar izlasi
5. Mārtiņš Jakovļevs 1991. 6 0+1 ±0 2 šosezon no kandidātu loka atbrīvots
6. Sandis Ozoliņš 1972. 3 0+0 ±0 2 PČ piedalīties neplāno
7. Artūrs Kulda 1988. 4 1+0 -1 2 joprojām Winnipeg Jets (NHL) rīcībā
8. Jēkabs Rēdlihs 1982. 2 0+0 -2 2 kopj veselību (cirksnis); PČ nepiedalīsies
VĀRTSARGI dz. sp. (laiks) uzv.-zaud. GAA SM statuss
1. Edgars Masaļskis 1980. 4 (244:03) 2-2 2.21 (9 vārtu z.) 0 trenējas ar izlasi
2. Mārtiņš Raitums 1985. 1 (40:00) 0-1 7.50 (5 vārtu z.) 0 kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts

*

Citi Latvijas izlases kandidāti, kuri nosaukti 21. marta paplašinātajā sarakstā vai treniņnometnei pievienojušies pēc tam, bet nav aizvadījuši izlases spēles 2012./2013. g. sezonā:

ampl. spēlētājs dz. statuss
V Jānis Kalniņš 1991. šosezon no kandidātu loka atbrīvots
V Ervīns Muštukovs 1984. šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A Edgars Apelis 1989. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A Ričards Birziņš 1989. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A Guntis Galviņš 1986. kopj veselību (menisks); PČ nepiedalīsies
A Mārtiņš Gipters 1989. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A Rodrigo Laviņš 1974. kopj veselību; PČ nepiedalīsies
A Ēriks Ševčenko 1991. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Zemgus Girgensons 1994. joprojām Rochester Americans (AHL) rīcībā
U Vitālijs Hvorostiņins 1992. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Roberts Lipsbergs 1994. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Roberts Maziņš 1990. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Jānis Ozoliņš 1989. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Ēriks Ozollapa 1987. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Sergejs Pečura 1987. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Kristiāns Pelšs 1992. joprojām Oklahoma City Barons (AHL) rīcībā
U Jānis Straupe 1989. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Raimonds Vilkoits 1990. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Mārcis Zembergs 1988. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots

*

Plašākai ainavai:

  • Latvijas un Baltkrievijas izlašu spēļu statistika 2013. g. aprīlī – pointstreak.com (2013-04-09 (0:3); 2013-04-10 (4:1))
  • Izmaiņas Latvijas izlases kandidātu lokā (2013-04-15) – lhf.lv
  • Latvijas izlases papildu kandidātu apskate aprīļa vidū (2013-04-12 un 2013-04-13) – sportacentrs.com, sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Iepriekšējais Latvijas izlases treniņu procesa un sastāva statuss (2013-04-06): tepat
  • Latvijas un Zviedrijas izlašu 7. aprīļa spēles statistika (swehockey.se lapā iemetienu statistika absolūti neatbilst patiesībai; pointstreak.com lapā vārtsargu atvairīto metienu skaits rēķināms no pretinieku metienu skaita) – stats.swehockey.se, pointstreak.com
  • Latvijas un Zviedrijas izlašu 8. aprīļa spēles statistika (swehockey.se lapā iemetienu statistika absolūti neatbilst patiesībai; pointstreak.com lapā vārtsargu atvairīto metienu skaits rēķināms no pretinieku metienu skaita) – stats.swehockey.se, pointstreak.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika 2 spēlēs pret Zviedrijas izlasi aprīlī (ar izcili greizu iemetienu statistiku) – stats.swehockey.se

[Attēlā: Mārtiņš Cipulis Latvijas izlases ierindā spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Cik daudz ir jāiemet, lai būtu izlases līderis?

Posted by petrovich27 uz 2013/04/08

Indrasis_LAT_Ol_kval_2013_febr_DR_facebook_VERSLatvijas izlases sastāvs pakāpeniski slīpējas, un pamazām valstsvienības aptverē nonāk vairums šosezon varošo cīnītāju. Aprīļa sākumā izlases kandidātiem iegadījušies vērtīgi un diezgan stipri pretinieki – Čehijas un Zviedrijas izlases. Lai arī ne visstiprākajos sastāvos, tomēr pieklājīgos, un arī tiem „netiekam klāt”. Vismaz aprīļa pirmajās 3 spēlēs. Vēl šur tur pasaules kartē – pa kādai regulārās sezonas „astei” un play off izskaņai. 1. – 7. aprīļa nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Miks Indrašis

Latvijas izlases aizvadīto Euro Hockey Challenge 3 spēļu summā rezultatīvākais spēlētājs bija neviens cits kā Rīgas Dinamo uzbrucējs Miks Indrašis. Viņš gan aizvadīja divas no 3 spēlēm un abas pret Čehijas valstsvienību, šo 2 spēļu summā tiekot pie diviem vārtu guvumiem un neitrāla lietderības koeficienta. Ņemot vērā, ka Latvijas izlase šajās „draudzības” spēlēs neiemeta daudz – 4 reizes (t.i., vidēji 1.33 spēlē), tad Indrašis ir īpaši nozīmīgs „aktīvs”, kura kontā ir puse no valstsvienības vārtu guvumiem šajā spēļu ciklā…

2. Herberts Vasiļjevs

Nu jau kā neiztrūkstoša Topu sastāvdaļa vairāku nedēļu garumā. Taču šīs sezonas turpinājumā, vismaz kontekstā ar DEL čempionātu, Vasiļjeva vārds Topā vairs netiks cilāts. Jo… Aizvadītajā nedēļā Herberta Vasiļjeva pārstāvētā Krefeld Pinguine komanda izspēlēja visas trīs DEL play off pusfināla spēles, kurās visās zaudēja Eisbären Berlin vienībai. Sērijas sausais atlikums un arī sausais zaudējums: 0-3… Atgādinājumam: DEL izslēgšanas spēļu pusfināli un fināls ilgst līdz 3 uzvarām (ceturtdaļfināls – līdz 4; kvalifikācija – līdz 2). Šajās pusfināla 3 spēlēs Herberts Vasiļjevs „uztaisīja” 3 vārtu guvumus (3+0) un lietderības koeficientu +2.

3. Ņikita Jevpalovs

Latvijas U-20 izlases uzbrucēja Ņikitas Jevpalova (dz. 1994.) pārstāvēta Armada de Blainville-Boisbriand vienība Kanādas elites junioru līgā Kvebekā (QMJHL) regulāro sezonu pabeidza kā līgas ceturtā stiprākā vienība, bet tā kā bija savas divīzijas uzvarētāja, tad play off „tīklā” ievietojās kā 3. vietas ieguvēji. Marta divdesmitajos datumos Armada astotdaļfināla sērijā ar 4-1 tika galā ar līgas 14. vietas ieņēmējiem Titan d’Acadie-Bathurst, bet aprīļa pirmajā nedēļā ir „pieķērušies” regulārās sezonas 11. vietas „laureātiem” Les Tigres de Victoriaville. Ceturtdaļfināla sērijā Armada pret „tīģeriem” ir vadībā (2-0), un abu šo spēļu summā Ņikita Jevpalovs iekrāja 4 rezultativitātes punktus (2+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1).

4. Zemgus Girgensons

AHL ir viena no tām līgām, kurā vēl norisinās regulārā sezona. Tiesa, katrai komandai līdz regulārās daļas beigām palikušas katrai pa 4 – 7 spēlēm. Rochester Americans komandai atlikušas 6 spēles, kas nozīmē, ka tās uzbrucējs Zemgus Girgensons (dz. 1994.) paliks komandas rīcībā vismaz līdz 21. aprīlim, kad paredzēta regulārās sezonas pēdējā spēle. Tomēr Ročesteras vienība uzstājīgi pretendē uz vietu AHL Rietumu konferences astotniekā un izslēgšanas spēlēs. Pagaidām Amerks ierindojas 6. vietā, taču tabulā izvietoto komandu punktu līdzība pieļauj gan iespēju pakāpties augstāk, gan arī „nekvalificēties” kārotajam play off – Kaldera kausa izcīņai.

Pats Zemgus Girgensons aprīļa pirmās nedēļas gaitā aizvadīja 3 spēles Rochester Americans ierindā, tiekot pie 2 rezultativitātes punktiem (1+1) un pozitīva lietderības koeficienta +1.

Netālu no Topa

Latvijas izlases 3 spēļu summā lietderīgākais spēlētājs bija aizsargs Aleksandrs Jerofejevs, kurš aizvadīja tikai 2 spēles – abas pret Čehijas valstsvienību. Savās 2 spēlēs Jerofejevs uzkrāja lietderības koeficientu +2, kā arī tika pie viena rezultativitātes punkta (0+1). Taču par spīti statistikai Aleksandra Jerofejeva atbrīvošana no izlases kandidātu loka bija izsludināta jau pirms spēlēm pret Zviedrijas izlasi…

Kazahstānas Augstākās līgas izslēgšanas spēlēs pusfināla stadiju ir pārvarējusi Beibaris komanda, sērijā uzvarot ar 4-1 uzvarot regulārās sezonas līderus – Arlan un nonākot čempionāta finālā. Atgādinājumam: Beibaris komanda regulāro sezonu noslēdza 4. vietā. Aprīļa pirmajā nedēļā Beibaris aizvadīja pusfināla seriāla pēdējās divas spēles, un abās spēlēs izcēlās Beibaris sastāvā spēlējošie latviešu hokejisti. Vārtsargs Mārtiņš Raitums turpina būt komandas „pirmais numurs” – 2 spēles, 2 uzvaras, 3 vārtu zaudējumi (t.i. vidēji spēlē ap 1.5). Savukārt Beibaris uzbrucējs Aldis Āboliņš divu spēļu summā nokārtoja 4 vārtu guvumus!

Savukārt no „jaunās gvardes” vēl izceļams Edmonton Oil Kings uzbrucējs Edgars Kulda (dz. 1994.), kuram Kanādas junioru WHL līgas play off 2 spēlēs iekrāti 3 punkti (1+2) un atbilstošs lietderības koeficients +3. Atgādinājumam: WHL Austrumu konferences regulārās sezonas uzvarētāji – Edmontonas komanda ir pārvarējusi astotdaļfināla stadiju un aizvadītās nedēļas spēles jau attiecināmas uz ceturtdaļfināla sēriju, kurā Oil Kings ir vadībā ar 2-0 pret Medicine Hat Tigers.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Mika Indraša attēls fiksēts Latvijas izlases cīņu gaitās Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2013. gada februārī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Cik „īsta” Zviedrijas izlase brauc uz Rīgu? Ko pretī „piedāvās” Latvija?

Posted by petrovich27 uz 2013/04/06

LAT_Ol_kval_2013_febr_DR_facebook_N4_VERSLatvijas izlases sagatavošanās cikls rit savu gaitu. 7. un 8. aprīlī uz Arēnas Rīga ledus tiek gaidīta „trīs kroņu” valstsvienība. Cik apjomīgu „muskulatūru” būs sarūpējusi Zviedrijas izlase? Un cik jaudīgs būs Latvijas valstsvienības komplekts šajās spēlēs?

Ja pasaules čempionātā Latvijas izlasei pretiniekos nāk Čehijas vai Zviedrijas valstsvienība, tas liekas diskusijas par pretinieku stiprumu neizraisa. Neatkarīgi no gada aktuālās komplektācijas un citiem blakus faktoriem, šo hokeja lielvalstu izlases jebkurā pasaules čempionātā ir Spēks. Nemaz nerunājot par šo valstu olimpiskajām izlasēm. Un zaudējums čehiem / zviedriem ar 1 – 2 vārtu starpību tiek uzskatīts par cienījamu. Ja vēl gadās tā retā reize desmitgadē, kad tiekam līdz neizšķirtam pamatlaikā, tad tas ir Notikums.

Citādāk ir ar Euro Hockey Challenge spēlēm, kuru gaitā jau laicīgi treneri testē un sijā „īsto” izlašu sastāvus. Šajās spēlēs laukumā dodas „citas” izlases. Arī Latvijas krāsās redzam izlases kontekstā retāk redzētus uzvārdus. Šī iemesla dēļ šādas Čehijas un Zviedrijas izskatās ņemamākas, bet tik un tā – lāga netiekam tām klāt.

Kāda ir Zviedrijas „aprīļa izlase”?

7. un 8. aprīļa spēlēm Zviedrijas izlase kopumā piedāvā savas stiprākās līgas Elitserien izvilkumu ar nelieliem papildinājumiem, kā arī piebildi, ka komplektācijas brīdī Elitserien izslēgšanas spēlēs cīņu vēl turpināja 3 vienības – Skellefteå AIK, Luleå HF un Färjestad BK. No šīm komandām pārstāvniecība aprīļa sākuma valstsvienībā nav, bet ir pa kādam Somijā, Šveicē un Zviedrijas otrajā līgā spēlējušam hokejistam, kā arī pieci vīri, kuri šosezon cīnījās KHL čempionātā.

Zviedru „piedāvājums” ir arī salīdzinoši jauns. Uz Rīgu vestajā sastāvā ir nosaukti arī trīs U-20 vecuma hokejisti, 1993. gadā dzimušie – uzbrucējs William Karlsson, aizsargs Tom Nilsson un vārtsargs Linus Ullmark. No visa Zviedrijas izlases sastāva tikai pieciem vīriem ir pasaules čempionāta spēļu pieredze, turklāt ne pārāk ilgstoša: Joel Lundqvist un Martin Thörnberg – pa 3 čempionātiem, Fredrik Pettersson – 2, Johan Backlund un Andreas Jämtin – pa vienam. Ar dažāda apjoma NHL pieredzi ir divi vīri – uzbrucējs Joel Lundqvist (3 sezonas) un vārtsargs Johan Backlund (2 spēles). Tomēr arī „šāda Zviedrija”, lai arī otrās vai ceturtās izlases rangā, gaidāma kā visu „trīs kroņu” izlase. Atliek vien saprast, vai mēs varam ar tādu cīnīties? Piemēram, Krievijas otrā vai trešā izlase 2012. gada novembrī nebija pa spēkam… Atgādinājumam: abās spēlēs pa 1:3.

Zviedrijas izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (saskaņā ar lhf.lv):

spēlētājs dz. klubs (līga) 2012./2013. PČ (OS) pieredze
UZBRUCĒJI
Dick Axelsson 1987. Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)
Patrik Carlsson 1987. HV71 (Zv. Elitserien)
Nicklas Danielsson 1984. SC Bern (Šv. NLA); HC Lev Praha (KHL)
Jonathan Granström 1986. Brynäs IF (Zv. Elitserien)
Richard Gynge 1987. Dinamo (Maskava; KHL); HC Lev Praha (KHL)
Mattias Janmark Nylén 1992. AIK Hockey (Zv. Elitserien)
Andreas Jämtin 1983. Linköpings HC; HV71 (Zv. Elitserien) 1 (-)
William Karlsson 1993. HV71 (Zv. Elitserien)
Mario Kempe 1988. MODO Hockey (Zv. Elitserien)
Joel Lundqvist 1982. Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien) 3 (-)
Fredrik Pettersson 1987. Donbass (KHL) 2 (-)
Dennis Rasmussen 1990. Växjö Lakers (Zv. Elitserien)
Robert Rosén 1987. Växjö Lakers (Zv. Elitserien)
Martin Thörnberg 1983. Torpedo (KHL) 3 (-)
AIZSARGI
Niclas Andersén 1988. Severstaļ (KHL)
Elias Fälth 1981. HV71 (Zv. Elitserien)
Stefan Johansson 1988. AIK Hockey (Zv. Elitserien)
Niclas Lundgren 1989. Växjö Lakers (Zv. Elitserien)
Tom Nilsson 1993. Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan = 2.)
Henrik Tömmernes 1990. Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)
Tobias Viklund 1986. AIK Hockey (Zv. Elitserien)
VĀRTSARGI
Johan Backlund 1981. Oulun Kärpät (Som. SM-liiga) 1 (-)
Linus Ullmark 1993. MODO Hockey J20 (Zv. J20 SuperElit = Jun. 1.); MODO Hockey (Zv. Elitserien); Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan = 2.)
Gustaf Wesslau 1985. HV71 (Zv. Elitserien)

*

Čehijas izlase bija „īstāka”

Atšķirībā no Zviedrijas izlases sastāva 3. un 4. aprīļa spēlēs pārstāvētā Čehijas izlase bija tuvāka savai galvenajai versijai. 10 vīriem ir pasaules čempionātu pieredze. Turklāt dažiem no viņiem itin solīda: Novotnijam – 5 čempionāti; Irglam – 4… Sešiem Čehijas valstsvienības vīriem, kas stājās pretī Latvijas izlasei arī dažāda apjoma NHL pieredze. Tam pašam Jiří Novotný – 3 ar pus sezonas (193 spēles), Petr Tenkrát – 3 sezonas (177 spēles); pa padsmit spēlēm Nacionālajā Hokeja Līgā arī sakolekcionējuši Lukáš Kašpar, Petr Vrána, Zdeněk Kutlák, Tomáš Mojžíš. Protams, pa laukumu „dod virsū” nevis „senos laikos” iekrāta NHL spēļu pieredze un bijušie čempionāti, tomēr Čehijas aprīļa izlases „nopietnību” un treneru pieeju sastāva atlasei nosaka gan.

Katrā gadījumā Latvijas izlasei pretī bija stājusies ne ceturtā un arī ne trešā Čehijas izlase. No 3. un 4. aprīlī pret Latvijas izlasi spēlējošās Čehijas valstsvienības ierindā bija 9 spēlētāji, kas kopā ar savu izlasi 2012. gada pasaules čempionātā tika pie bronzas medaļām. Tie ir uzbrucēji Lukáš Kašpar, Petr Koukal, Jiří Novotný, Petr Tenkrát, aizsargi Jakub Krejčík, Zdeněk Kutlák (1 spēle čempionātā), Tomáš Mojžíš, Jakub Nakládal un vārtsargs Jakub Kovář (6 spēles vārtos). Patiesībā arī īsti uz „tīru” Čehijas otro izlasi nepavelk… Ir kaut kas vairāk. Rokraksts kā ierasts pret čehiem – vairumā gadījumu viņi uzvar ar mazu „šķirbu”; šoreiz 3:4 un 0:1.

Čehijas izlases sastāvs spēlēs pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (spēlētāji ar spēles laiku; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

spēlētājs dz. klubs (līga) 2012./2013. PČ (OS) pieredze
UZBRUCĒJI
Milan Gulaš 1985. Metallurg (Magņitogorska; KHL); HC Škoda Plzeň (Čeh. Tipsport Extraliga)
Zbyněk Irgl 1980. Dinamo (Minska; KHL) 4 (-)
Lukáš Kašpar 1985. Donbass (KHL) 2 (-)
Petr Koukal 1982. Ņeftehimik (KHL) 2 (-)
Jiří Novotný 1983. HC Lev Praha (KHL) 5 (-)
Lukáš Pech 1983. HC Energie Karlovy Vary (Čeh. Tipsport Extraliga)
Ivan Rachůnek 1981. HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)
Tomáš Rachůnek 1991. HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)
Ondřej Roman 1989. HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)
Jiří Sekáč 1992. HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)
Vladimír Svačina 1987. HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)
Petr Tenkrát 1977. HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga) 3 (-)
Petr Vrána 1985. HC Lev Praha (KHL)
AIZSARGI
Jan Kolář 1986. HC ČSOB Pojišťovna Pardubice (Čeh. Tipsport Extraliga); Donbass (KHL)
Jakub Krejčík 1991. HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga) 1 (-)
Karel Kubát 1988. HC Verva Litvínov (Čeh. Tipsport Extraliga)
Zdeněk Kutlák 1980. HC Ambrì-Piotta (Šv. NLA) 2 (-)
Tomáš Mojžíš 1982. HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga); HC Slovan Bratislava (KHL) 2 (-)
Jakub Nakládal 1987. Spartak; HC Lev Praha (KHL) 1 (-)
Marek Trončinský 1988. Jugra (KHL)
Tomáš Voráček 1990. HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)
VĀRTSARGI
Pavel Francouz 1990. HC Verva Litvínov (Čeh. Tipsport Extraliga)
Jakub Kovář 1988. HC Mountfield České Budějovice (Čeh. Tipsport Extraliga) 1 (-)

*

Vispirms atdeve

Uz Jindržihūvhradecu, čehu pilsētiņu Austrijas pierobežā, kur notika spēles pret Čehijas izlasi, Latvijas valstsvienība ieradās tuvāk „pirmajam numuram” nekā pretinieki. Izlases sastāvā bez pasaules čempionātu pieredzes bija 8 spēlētāji. Protams, nav „zvaigžņu sastāvs”, bet šosezon pasaules čempionātā tāds arī „nedraud”, jo, kā parasti un šoreiz pat vairāk, ir spēlētāji, kas kopj veselību un vai citu iemeslu dēļ paliekoši ārpus izlases cīņām čempionātā. Tiesa, valstsvienības galvenā trenera piedāvātais modelis ‘vispirms atdeve, tad meistarība’, iespējams, netīko pēc visām „zvaigznēm”. Tagad arī izlases auru darījis pozitīvāku oficiāli apstiprinātais fakts – par Nolana palīgu kļuvis Artūrs Irbe, Latvijas hokeja leģenda (un nevajag kautrēties no šī apzīmējuma).

Attiecīgi pat spēlēs pret Čehiju laukumā nedevās daži spēlētāji, kuriem vietu vismaz šajās spēlēs sastāvā prognozēja, bet, piemēram, spēlēs piedalījās Liepājas Metalurgs uzbrucējs Lauris Bajaruns, kurš nemaz nebija 21. martā oficiāli izsludinātajā „paplašinātajā” kandidātu sarakstā, Vēl konkrētu interesi raisa Nolana pieeja ierastā centra uzbrucēju trūkuma risināšanā. Piemēram, Čehijas spēlēs kā centrs „gāja” Miks Indrašis, kurš ar visu jauno ampluā bija rezultatīvākais izlases ierindā, savus divus vārtu guvumus nokārtojot.

Latvijas izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Čehijas izlasi 2013. g. 3. un 4. aprīlī (saskaņā ar eurohc.stats.pointstrek.com; treknrakstā spēlētāji, kuri nekad nav spēlējuši pieaugušo PČ un/vai OS):

spēlētājs sp. punkti +/- SM metieni uzv. iemet.
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 2 2+0 ±0 0 4 29.6% (8 no 27)
2. Lauris Bajaruns 2 1+0 -1 0 4
3. Roberts Jekimovs 2 0+1 ±0 0 2
4. Koba Jass 2 0+1 ±0 2 2
5. Mārtiņš Cipulis 2 0+1 -1 0 2 50.0% (1 no 2)
6. Juris Upītis 1 0+0 ±0 0 2 100% (1 no 1)
7. Ronalds Ķēniņš 2 0+0 ±0 0 1 33.3% (1 no 3)
8. Elvijs Biezais 1 0+0 ±0 0 1
9. Māris Bičevskis 2 0+0 ±0 2 3 47.1% (8 no 17)
10. Vitālijs Pavlovs 2 0+0 -1 0 5 0% (0 no 1)
11. Gints Meija 2 0+0 -1 0 3 0% (0 no 2)
12. Kaspars Saulietis 1 0+0 -1 0 1
13. Aleksejs Širokovs 1 0+0 -1 2 0 41.7% (5 no 12)
14. Juris Štāls 2 0+0 -1 4 3 62.5% (20 no 32)
AIZSARGI
1. Aleksandrs Jerofejevs 2 0+1 +2 4 0
2. Mārtiņš Porejs 2 0+0 +1 0 1
3. Mārtiņš Jakovļevs 2 0+0 +1 2 4
4. Krišjānis Rēdlihs 2 0+0 -1 0 8
5. Kristaps Sotnieks 2 0+1 -2 0 2
6. Oskars Cibuļskis 2 0+0 -2 0 2
7. Māris Jass 2 0+0 -2 2 4
VĀRTSARGI sp. min:sek GAA atv. met. atv. % SM
1. Māris Jučers 2 119:18 2.51 36 (no 41) 87.8% 0
Kristers Gudļevskis 0 0:00 0

*

Kādus pārsteigumus spēlēm pret Zviedriju būs sagatavojis Teds Nolans ar kolēģiem?

Labās ziņas ir tādas, ka izlases treniņnometne ir papildinājusies. Tās rīcībā ir nonākuši uzbrucējs Jānis Sprukts, kā arī aizsargi Jānis Andersons, Georgijs Pujacs un Agris Saviels.

Savukārt no izlases kandidātu loka atbrīvoti aizsargi Ričards Birziņš, Aleksandrs Jerofejevs, uzbrucēji Gunārs Skvorcovs un Roberts Maziņš. Starp citu, Birziņš un Maziņš izlases treniņnometnē bija iekļauti sākotnēji nebūdami oficiāli izsludinātajā kandidātu lokā. Izlases treniņnometni pametušo personu skaitā lielākais pārsteigums ir Jerofejeva „aiziešana”, jo spēlēs pret Čehijas izlasi viņam fiksēta itin pieklājīga statistika: komandā labākais lietderības koeficients abu spēļu summā (+2), kā arī rezultatīva piespēle. Acīmredzot stāsts nav par matemātiku, bet ķīmiju…

Latvijas izlases uzbrucēju maiņas, „lielmaiņas”, aizsargi un vārtsargi 6. aprīļa treniņā (saskaņā ar LHF datiem):

maiņa sastāvs
„Zilie krekli” Mārtiņš Cipulis – Juris Štāls – Roberts Jekimovs
„Sarkanie krekli” Lauris Bajaruns – Vitālijs Pavlovs – Koba Jass
„Baltie krekli” Andris Džeriņš; Ronalds Ķēniņš; Kaspars Saulietis; Aleksejs Širokovs
„Dzeltenie krekli” Māris Bičevskis; Elvijs Biezais; Miks Indrašis; Gints Meija; Jānis Sprukts; Juris Upītis
Aizsargi Jānis Andersons; Oskars Cibuļskis; Mārtiņš Jakovļevs; Māris Jass; Mārtiņš Porejs
Georgijs Pujacs; Krišjānis Rēdlihs; Agris Saviels; Kristaps Sotnieks
Vārtsargi Kristers Gudļevskis; Māris Jučers; Jānis Kalniņš; Ervīns Muštukovs
(atsevišķi – Edgars Masaļskis)

*

Citi Latvijas izlases kandidātu sarakstā 21. martā izsludinātie (saskaņā ar lhf.lv):

ampl. spēlētājs statuss
A Oskars Bārtulis kopj veselību (ciksnis); PČ nepiedalīsies
A Ričards Birziņš kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A Guntis Galviņš kopj veselību (menisks); PČ nepiedalīsies
A Aleksandrs Jerofejevs šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A Artūrs Kulda Winnipeg Jets (NHL) komandas rīcībā
A Rodrigo Laviņš kopj veselību; PČ nepiedalīsies
A Jēkabs Rēdlihs kopj veselību (cirksnis); PČ nepiedalīsies
A Arvīds Reķis kopj veselību; PČ nepiedalīsies
U Armands Bērziņš kopj veselību (potīte); tiekot gaidīts
U Roberts Bukarts kopj veselību (plecs); tiekot gaidīts
U Lauris Dārziņš tiek gaidīts
U Kaspars Daugaviņš Boston Bruins (NHL) komandai sezona turpinās
U Zemgus Girgensons Rochester Americans (AHL) komandai sezona turpinās
U Mārtiņš Karsums kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
U Roberts Maziņš kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Aleksandrs Ņiživijs tiek gaidīts (uz ?)
U Kristiāns Pelšs Oklahoma City Barons (AHL) komandai sezona turpinās
U Miķelis Rēdlihs kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
U Gunārs Skvorcovs šosezon no kandidātu loka atbrīvots

*

Ieskatam:

  • Latvijas izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Čehijas izlasi 2013. g. aprīlī – pointstreak.com
  • Čehijas izlases sastāvs un statistika spēlēs pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (iespējams, statistika vēlāk summēsies) – pointstreak.com
  • Zviedrijas izlases spēlētāju sastāvs un statistika spēlēs pret Slovākijas izlasi 2013. g. aprīlī (sastāvs nav identisks spēlēm pret Latvijas izlasi) – stats.swehockey.se
  • Zviedrijas izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas valstsvienību – lhf.lv
  • Latvijas izlases sastāva aktualitātes – periodiski (twitter.com); 2013-04-06: (sportacentrs.com); 2013-04-01 (lhf.lv); 2013-03-27 (sportacentrs.com)
  • Latvijas izlases kandidātu saraksts 21. martā – lhf.lv

[Attēls fiksēts Latvijas izlases cīņu gaitās Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2013. gada februārī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »