Lietuvas latvietis Ritvars Zonenbergs. Ciprusa komandā

MHL B grupas izslēgšanas spēlēs vietu nodrošinājušas divas komandas no Latvijas – Liepājas Metalurgs jaunatne un Juniors. Aiz play off apmales palikusi Prizma-Rīga vienība, kā arī cita latviešu pārstāvēta komanda – Viļņas Baltica. Sezonas otrajā pusē Lietuvas klubam pievienojās galvenais treneris Aigars Cipruss un uzbrucējs Ritvars Zonenbergs, bet aizsargs Toms Tauriņš cīnījās jau no sezonas sākuma. Neliels ieskats latvieša Ritvara Zonenberga gaitās Lietuvā.

TUVPLĀNĀ: Ritvars Zonenbergs

• Dzimis 1993. gada 23. maijā
• Ampluā: uzbrucējs
• „Figūra”: 184 cm; 76 kg
• 2012./2013. g. sezonā Baltica sastāvā MHL B grupā, pirms tam – Juniors komandā MHL B grupā un Latvijas Virslīgā, HK Rīga sastāvā MHL čempionātā
• Iepriekšējās sezonas: Juniors; HK Ogre; Liepājas Metalurgs jauniešu komandas
• Pirmie treneri: Gints Jansons, Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Šo sezonu aizsāki HK Rīga komandā, bet pēc dažām spēlēm biji atpakaļ turpat, kur aizvadīji iepriekšējo, – Juniors komandā, kas cīnās MHL B grupā un Latvijas Virslīgā. Tomēr sezonas gaitā, janvāra vidū, sāki spēlēt Lietuvā bāzētā komandā Baltica, kas cīnās turpat MHL B grupā. Kāpēc šāds lēmums? Kāpēc nomainīji komandu?

Ritvars Zonenbergs: Pie šāda lēmuma nonācu, jo bija šādas tādas niansītes Juniorā, dēļ kurām nevēlējos tur vairs palikt spēlēt, un tieši tā sanāca, ka Aigars Cipruss kļuva par Baltica treneri, un sanāca tā, ka tur vajadzēja spēlētājus. Un tā, nu, esmu Baltica.

Īsi pirms Tavas pārcelšanās uz Lietuvu par komandas Baltica galveno treneri kļuva Aigars Cipruss, kurš iepriekšējā sezonā bija „Tavs galvenais” Juniors komandā. Cik liela nozīme Tavā pārejā bija Ciprusam? Kā Lietuvas kluba treneri vērtē Tavu pieslēgšanos komandai?

Jā, Aigars Cipruss bija man iepriekšējās sezonas treneris, bet, nu, jā – tas savā ziņā nospēlēja lielu lomu, ka es jau biju pie viņa spēlējis, un viņš jau daudz – maz zināja, uz ko es esmu spējīgs un uz ko neesmu. Un treneri manu pieslēgšanos vērtē pozitīvi.

Baltica ierindā esi aizvadījis vien 6 spēles, un savus 3 punktus esi sakrājis. Cik viegli/grūti ir spēlēt ārpus Latvijas, ārpus „mājām”?

Pēc aizvadītām sešām spēlēm jau tā grūti ir spriest, bet, nu, pats jau tā īsti esmu liepājnieks; tāpēc spēlēšanu Rīgā arī nevarēja nosaukt par mājām. Bet, ja skatās uz to, ka ārzemēs, tad nekādas tādas lielas atšķirības nav; tikai tas, ka uz mājām nesanāk tik bieži aizbraukt.

(Piebilde: 13. februārī Ritvars Zonenbergs aizvadīja savu septīto spēli un 14. februārī – astoto spēli Baltica sastāvā MHL B grupas čempionātā. Šajās spēlēs – bez rezultativitātes punktiem.)

Aizvadītajā sezonā biji viens no Juniors komandas rezultativitātes līderiem. Kāda ir Tava loma Baltica komandā?

Jāspēlē jau vienalga kurā komandā un jātiecas uz pēc iespējas augstākiem rezultātiem. Tā, ka cenšos arī tagad Baltica komandai palīdzēt, cik varu.

Arī šosezon Baltica ir diezgan internacionāla – tikai pieci Lietuvas hokejisti, 11 hokejisti no Krievijas, 3 – Slovākijas pārstāvji, pa vienam no Austrijas un Čehijas, kā arī divi latvieši – Tu un Toms Tauriņš. Kas īsti ir Baltica? Kas veido komandas spēli? Kas raksturo šo vienību?

Komandas spēli veido raksturs un saliedētība komandā. Ja tas ir, tad nav grūtības, jo visiem kopā kā veselam vienam mērķus ir sasniegt vieglāk, un šajā komandā ar to nav grūtības. Tikai komanda ir sezonas vidū gandrīz savākta pa jaunam, tāpēc darām, ko varam.

Pērnsezon Baltica bija viena no MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas līderēm ar pretenzijām uz iekļūšanu MHL galvenajā čempionātā. Bet Juniors ar Tevi sastāvā viņus izsita no cīņas jau izslēgšanas spēļu 1. kārtā. Šosezon teorētiski play off vēl iespējams; kāda ir Baltica ambīcija šajā sezonā?

Uz doto brīdi iekļūšanas izredzes play off ir diezgan niecīgas, bet spēlēsim visas spēles līdz pēdējam, neskatoties ne uz ko.

(Piebilde: Vēlāk – jau pēc atbilžu saņemšanas – ar MHL B grupas 13. februāra spēlēm Baltica zaudēja arī teorētiskas iespējas uzspēlēt čempionāta izslēgšanas spēlēs.)

Lai arī kā beigtos šī sezona, kas ir Tavs galvenais ieguvums no uzspēlēšanas Lietuvā?

Dzīvojot un spēlējot svešā valstī, galvenais ieguvums ir pieredze, kura nekad nevar būt par daudz. Protams, liels ieguvums ir arī tas, ka pilnveidoju angļu valodas zināšanas, kā arī – pamazām sāku apgūt lietuviešu, slovāku un čehu valodas.

Baltica pierakstīta Viļņā, bet arēna – Elektrēnos (lietuviešu – Elektrėnai). Vai visas mājas spēles norisinās Elektrēnos? Vai arī ir viesizrādes citur Lietuvā? Cik daudz apmeklētāju nāk – vairāk nekā uz Juniors komandas spēlēm Piņķos?

Jā, komanda ir pierakstīta Viļņā, bet visas mājas spēles notiek Elektrenajos. Skatītāju uz Balticas spēlēm nāk krietni vairāk nekā uz Juniora spēlēm. Viņiem pat ir izveidots tā kā Baltica komandas fanu klubs; tāpat arī visiem ir iespēja iegādāties fanu atribūtiku ar Balticas simboliem.

Savā it kā neilgajā hokejista karjerā esi „noķēris” diezgan daudzus trenerus – Fanduļu Ogrē, Ciprusu, Nazarovu, arī Tambijevu. Kurš no nosauktajiem un nenosauktajiem Tev ir devis visvairāk? Pie kura esi sācis slidot, bet pie kura – spēlēt?

Mans pats, pats pirmais treneris bija Gints Jansons Liepājas Metalurgā, un var teikt, ka ar Gintu kopā mani sāka trenēt Aleksandrs Cicurskis. Tā pateikt, kurš man ir devis vairāk un kurš mazāk, ir grūti;; katrs no treneriem, pie kura esmu trenējies, ir iedevis kaut ko savu.

Kādi ir Tavi turpmākie plāni hokeja virzienā? Ko gribi sasniegt, uz ko tiecies?

Par turpmākajiem plāniem grūti spriest; tad jau redzēsim, kas un kā būs.

Lai veicas!

Paskatīties vairāk:

• Baltica komandas mājaslapa – hcbaltica.eu
• Ritvara Zonenberga individuālās statistikas lapas – r-hockey.ru, mhl2.khl.ru, eliteprospects.com, mhl.khl.ru, lhf.lv, statistika.lhf.lv, eurohockey.com
• Juniors komandas spēlētāju aktuālā 2012./2013. g. sezonas statistika Latvijas Virslīgā – lhf.lv

[Pirmā foto avots: hcbaltica.eu; otrs foto no Ritvara Zonenberga personīgā arhīva.]

Ukraina kā savs ceļš hokejā

Šosezon Ukrainas PHL čempionātā savu karjeras turpinājumu atrada padsmit Latvijas hokejistu, tajā skaitā virkne bijušo Rīgas dinamiešu, kas vēl nesen „kaplēja” KHL ledus laukumus. Andersons, Bērziņš, Štāls… Ukrainas galvenajā čempionātā pie pieaugušajiem savu meistarību slīpē arī Latvijas U-18 izlases kandidāts – aizsargs Ēriks Golubevs.

TUVPLĀNĀ: Ēriks Golubevs

• Dzimis 1995. gada 7. jūnijā
• Ampluā: aizsargs
• „Figūra”: 178 cm; 77 kg
• 2012./2013. g. sezonā Bilij Bars sastāvā Ukrainas PHL līgā
• Iepriekšējās sezonas: Liepājas Metalurgs komandas
• Latvijas U-18 izlases kandidāts
• Pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Ukrainas PHL oficiālajā statistikas vietnē kā Tava dzimšanas vieta norādīta Kijeva Ukrainā? Vai tas tiesa? Un kā nākas, ka esi izvēlējies 17 gadu vecumā doties spēlēt hokeju tieši uz Ukrainu? Nevis, piemēram, Zviedriju vai Kanādu?

Ēriks Golubevs: Nē, tā nav. Mana dzimšanas vieta ir Liepāja!

Katram ir savs ceļš. Kādam varbūt tuvāka ir Skandināvija, Amerika, Kanāda u.t.t., bet es izvēlējos Ukrainu, un es esmu ļoti priecīgs, ka izvēlējos tieši Ukrainu.

Kā Liepāja bija kļuvusi par Tavu hokeja skolu? Kad un kā sāki nodarboties ar hokeju?

Hokejs nebija mans pirmais sporta veids; pirms tā vēl bija akrobātika un peldēšana. Bet pēc neilgas nodarbošanās mēs ar tēvu izlēmām, ka tie nav īsti mani sporta veidi. Tad ar tēti es tiku uz Liepājas Metalurga spēli, un es biju vienkārši izbrīnīts, cik interesants ir hokejs. Pēc spēles manā galvā bija tikai hokejs, un mēs nolēmām pamēģināt mani uz ledus! Pēc pirmajiem treniņiem es sapratu, ka tas ir vienkārši brīnišķīgs sporta veids, un tas tiešām mani ļoti interesē. Un tā Liepājas hokeja skola kļuva man par otru ģimeni.

Iepriekšējo (2011./2012.) sezonu aizvadīji galvenokārt Liepājas Metalurgs U18 komandā, mazliet uzspēlēji arī Liepājas otrajā komandā Latvijas Virslīgā. Kā kopumā vērtē savu sniegumu šajā sezonā un debiju pie lielajiem?

Atklāti sakot, man bija ļoti grūti. Pirmās spēles biju ļoti nervozs pirms spēlēm, pat dažreiz drebēja rokas, ejot uz laukuma, bet, kad kāpu uz ledus, viss ātri pazuda, un es mēģināju sekot spēles līmenim un rādīt, ka neesmu nemaz sliktāks par tiem vīriem. Grūti kaut kā vērtēt savu sniegumu (pie pieaugušajiem), it sevišķi, ka tā gandrīz nebija, bet, domāju, ka nemaz tik slikti neizskatījos.

Latvijas U-18 līgā Tev kā aizsargam bija itin pieklājīgs sniegums – 23 spēlēs 31 punkts. Kā tā? Esi ļoti uzbrūkošs aizsargs vai arī Liepājas komandas pretinieki bija nekādi?

Nē, neesmu uzbrūkošā stila aizsargs; man tuvāks ir aizsargāšanās stils. Nu, nevarētu es teikt, ka te pretinieki bija „nekādi”; vienkārši mēs bijām mazliet stiprāki par pretiniekiem, un viņi neko nevarēja līdzēt pret mūsu spēles stilu. Runājot par statistiku, lielu daļu no tiem punktiem es guvu, realizējot skaitlisko vairākumu – mums bija ļoti laba izspēle. Un, protams, par lielāko daļu no tiem punktiem es varu pateikt paldies saviem maiņas biedriem!

Kurā brīdī saprati, ka nepieciešams mainīt savu karjeru un doties ārpus Latvijas? Un kāpēc tā nolēmi?

Sapratu savos 16 gados. Sāku jau apdomāt savu hokeja nākotni, sapratu, ka tuvojas pilngadība, un ātri ir kaut kas jāmaina, lai paliktu hokejā. Es nolēmu doties ārpus Latvijas, lai pamēģinātu savus spēkus stiprā līgā. Jo, manuprāt, visu laiku ir jāpilnveido meistarību, un jācenšas augt un rādīt sevi.

Ar ko Tevi piesaistīja Bilij Bars klubs? Kāpēc rudenī sāki spēlēt tieši pie viņiem?

Kad Liepājā pēc (2011./2012. gada) sezonas beigām mums iedeva brīvlaiku – mēnesi, es aizbraucu pie tēva uz Kijevu, jo Liepājā jūnija mēnesi ledus halle nestrādā. Tur es izgāju pilnu pirmssezonas sagatavošanos bez komandas. Tur es satiku savu treneri, kurš bija pazinis manu tēvu, un treneris prasīja, kur es spēlēju un, vai man interese ledus treniņi ar pieaugušo komandu. Es biju pārsteigts, un nākamajā dienā izgāju uz treniņu. Iepatikos abiem treneriem, un viņi piedāvāja man palikt Ukrainā un spēlēt PHL līgā.

Cik viegli/grūti bija pārslēgties no Liepājas ritma un iejusties Ukrainas hokeja realitātēs? Kas bija vieglāk, kas grūtāk? Kas Tev palīdzēja?

Bija ļoti grūti, jo pēc bērnu hokeja ir ļoti grūti pāriet uz pieaugušo līmeni. Visgrūtāk bija mēģināt sekot līmenim un rādīt augstu spēles līmeni; bija jūtams meistarības trūkums, bet man ļoti palīdzēja kolektīvs! Un līdz ar to man sāka sanākt, un mazliet izaugu un pieliku meistarība. Tādēļ visvieglāk bija ieiet kolektīvā, jo mums ir ļoti draudzīga komanda, un visi attiecas vienādi viens pret otru, neskatoties, cik tev gadu un no kurienes tu esi.

Kādi bija pirmie iespaidi par Ukrainas hokeju? Vai tā arī visu biji iedomājies?

Nē, protams, nē; es nevarēju iedomāties, ka viss būs tik labi, jo visu laiku biju dzirdējis tikai negatīvus viedokļus par Ukrainas hokeju. Bet tomēr PHL līmenis šogad ir ļoti pacēlies; līgā ir ļoti augstas klases spēlētāji un treneri, kuri visu ļoti labi izskaidro un dod ļoti daudz man kā hokejistam. Tā ir gan pieredze, gan meistarības pilnveidošana un citas hokeja nianses.

Tava Bilij Bars komanda ir stabila Ukrainas PHL čempionāta pastarīte – 9 punkti 27 spēlēs, un līdz ar to stabila pēdējā (7.) vieta čempionātā. Kādēļ tā? Kas traucē komandai atrasties augstāk turnīra tabulā?

Manuprāt, mūsu komandai ir pāris nelielu problēmu, kas mums traucē. Protams, mums ir ļoti grūti sacensties ar komandām, kurām ir ļoti liels budžets, jo nevienam nav noslēpums, ka Bilij Bars nav bagātākais klubs Ukrainā, bet tomēr klubs dod spēlētājiem visu, ko var. Mums ir ļoti jauna komanda; vidējais vecums komandā ir varbūt 23 – 25 gadi, jo trenerim ir lielas cerības uz jaunajiem spēlētājiem. Tāpēc arī ir grūtības, spēlējot ar vecākām un pieredzējušākām komandām.

Jau sezonas gaitā no Donbass-2 komandas uz Bilij Bars pārcēlās cits Latvijas hokejists – uzbrucējs Vitālijs Hvorostiņins. Vai tas atvieglo Tavas gaitas komandā? Ir kādas kopīgas lietas?

Jā, protams, atviegloja. Mēs ar Vitāliju nebijām pirms tam pazīstami, bet tagad esam labi draugi, uzturam ļoti labas, draudzīgas attiecības. Novembra mēnesī pie mums (uz Bilij Bars) pārcēlās arī vēl viens latvietis – Alberts Bolušs; arī ar viņu ļoti bieži kontaktējam un draudzējamies, vairāk laika pavadām kopā.

Komanda Bilij Bars tagad mājo pilsētā ar nosaukumu Bila Cerkva, 80 km no Kijevas. Pilsētā esot ap 210 000 iedzīvotāju. Cik populārs tur ir hokejs? Un kādas izklaides iespējas ir pilsētā?

Jā, mūsu klubs pārcēlās, jo nesen tika pabeigta ledus halles būvēšana. Vēl nesen pilsētā par hokeju zināja varbūt ap 800 – 1000 cilvēku, bet, kad ledus halle tika pabeigta, interese krietni izauga! Līdz ar to bija savāktas grupas ar bērniem, kuri grib savu nākotni saistīt ar hokeju. Kopā 200 – 300 bērnu! Tādās mazās pilsētās tas ir vienkārši brīnišķīgi. Bila Cerkvā visi ļoti ciena katru mūsu komandas spēlētāju, un ļoti labi attiecas pret mums; neskatoties, kā mēs spēlējam, tribīnes visu laiku ir pilnas. Vietējie iedzīvotāji vienmēr atbalsta un pārdzīvo visu kopā ar mums. Vietējā infrastruktūra strādā ļoti labi, mums ir savs web-saits, ir sava avīze, atribūtika un specializēta fanu grupa. Runājot par izklaidēm, mums notiek tikšanās ar kluba vadību un ar faniem. Pārējo laiku mēs visi veltām treniņiem un atjaunošanai.

(Piebilde: Bila Cerkvas ledus hallē ir 450 skatītāju vietu.)

Kā ir ar mācībām Ukrainā? Tālmācība? Un kā tiec ar to galā?

Jā, protams, tālmācība; mācos Liepājas A. Puškina 2. vidusskolā. Atklāti sakot, ir grūtības, bet, ko varu, es vienmēr izpildu. Ļoti bieži palīdz arī klasesbiedri, un arī skolotāji saprot situāciju un ļoti stingri nevērtē.

Kā Tu kopumā vērtē hokeja līmeni Ukrainā, PHL čempionātā? Vai tas atbild Tevis gaidītajam?

Vērtēt ir ļoti grūti, jo nav, ar ko salīdzināt. Bet es esmu apmierināts par 100%, jo pagaidām par labāku variantu es pat nevaru iedomāties. Kā jau teicu, līgā ir ļoti augstas klases treneri un komandas, kas rāda patiešām labu un meistarīgu spēli. Ir arī komandas, kas mēģina tām sekot un neatpalikt. Patiešām prieks spēlēt tādā līgā, kura aug ar katru gadu.

Kā pats vērtē savu pirmo „īsto” sezonu pieaugušo hokejā?

Grūti vērtēt, jo sezona vēl nav beigusies. Vienīgais, ko varu teikt, ir kļūdas, vēl ir daudz jāstrādā! Bet arī – nemaz nav tik slikti. Pagaidām treneris ir apmierināts, un tas mani iepriecina.

Kādi ir Tavi plāni attiecībā uz savām gaitām Bilij Bars komandā un Ukrainā? Esi iecerējis palikt uz ilgāku laiku?

Pagaidām neko nevaru pateikt par nākotnes plāniem, jo nezinu, kas būs nākamsezon. Bet, ja man piedāvās līgumu uz nākamo gadu, es palikšu! Man viss patīk, esmu ļoti apmierināts ar līmeni, un esmu gatavs turpināt savu karjeru Ukrainā.

Kas ir Tavas ieceres tuvākajiem gadiem 2 – 3? Ko Tu gribi sasniegt līdz brīdim, kad beigsies junioru vecums un sāksies pieaugušais hokejs?

Atklāti sakot, grūti spriest par nākotni, jo nezinu, kur un kas sanāks vai nesanāks, bet gribētos uzspēlēt kaut kur augstāk, piemēram, Krievijā, Šveicē vai Somijā.

Lai veicas!

Detalizētāka info:

• Ērika Golubeva individuālā statistika – eurohockey.com, eliteprospects.com, statistika.lhf.lv, pointstreak.com (PHL sezona nepilna), r-hockey.ru
• Bilij Bars komandas spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – phl-ua.com (aktuālā), pointstreak.com (nepilnīga; līdz 2012. g. decembrim), r-hockey.ru
• Bilij Bars līdzjutēju lapa – hcbars.org.ua
• PHL mājaslapa – phl-ua.com.ua
• Ukrainas hokeja federācijas lapa – fhu.com.ua
• Par ledus halles atklāšanu Bila Cerkvā 2012. gada decembrī – sport.obozrevatel.com, stadiums.at.ua, telegraf.com.ua, vchaspik.ua

[Fotoattēli no Ērika Golubeva personīgā arhīva.]

Mareks Ķepals – latviešiem jauns hokeja policists?

198 centimetri auguma un 108 kilogrami svara 19 gadus jaunam hokejistam nav maz. Marekam Ķepalam kā šī auguma īpašniekam nākas biežāk nekā citiem aizstāvēt komandas biedrus un ieviest kārtību laukumā; kā viņš pats atzīst, ja vajadzētu, tad nekautrētos stāties pretī arī Mirastijam. Ķepals stāsta par savām gaitām ASV junioru līgās un Zviedrijā, par trenēšanos kopā ar Martinu un Tomasu Dukuriem, no kuriem ir, ko pamācīties, par iecerēm izsisties caur ECHL – Ziemeļamerikas pieaugušo hokeja trešo līmeni, uzreiz aiz NHL un AHL.

TUVPLĀNĀ: Mareks Ķepals

• dzimis: 1992. gada 27. jūlijā
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 198 cm; 108 kg
• 2011./2012. g. sezonā Toledo Cherokee sastāvā ASV junioru trešā līmeņa (Tier III) līgā – NA3HL (North American Tier III Hockey League); 26 spēlēs 10 punktu (1+9) un 123 soda minūtes
• iepriekšējās sezonas: Boston Jr. Blackhawks (IJHL; ASV); Sunne IK J20 un Sunne IK J18 (Zviedrija); Liepājas Metalurgs jauniešu komandas
• pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: 16 gadu vecumā nolēmi pārcelties un turpināt savas hokejista gaitas ārpus Latvijas. kāpēc izvēle nāca par labu Zviedrijai un hokeja kluba Sunne IK sistēmai?

Mareks Ķepals: Sākums bija pavisam vienkāršs. Pabeidzu 9. klasi un vasarā Kristapa Legzdiņa tēvs bija sarunājis piedalīties Hockey camp Sweden, kas notika Zviedrijas pilsētā Rimbo, un kuru vadīja Gints Bikars. Tur bija čaļi un treneri no Krievijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, kā arī – no Latvijas. Pēc Rimbo jau braucām atrādīties uz Sunni. Sunne piedāvāja spēlēt U-18 Elitē, kas ir augstākais līmenis Zviedrijā līdz 18 gadiem, plus vēl trenēties un spēlēt pie U-20 Elit.

(piebilde: Zviedrijas J18 Elit līgas stiprākās komandas turpina cīņu visaugstākajā Zviedrijas U-18 līmenī – J18 Allsvenskan.]

kas bija būtiskākie jauninājumi un “savādās lietas”, kuras bija jāpieņem un, iespējams, jāmaina sava izpratne par šīm lietām, pārceļoties no Liepājas Metalurgs sistēmas uz Zviedrijas jauniešu-junioru hokeju?

Zviedri ļoti daudz piekopj spēka spēli un strādā pie ātruma, lai varētu skriet visas 60 minūtes. Metalurgs vairāk kombinē un izspēlē līdz metienam. Zviedriem ir daudz vienādi spēcīgu komandu, Latvijā tikai 2 – 3.

savā pirmajā Zviedrijas sezonā (2008./2009.) pamatā spēlēji Sunne IK J18 komandā Zviedrijas U-18 otrajā stiprākajā līmenī (J18 Elit), kā arī kluba vecākajā U komandā – Sunne IK J20 Zviedrijas U-20 otrajā stiprākajā līmenī (J20 Elit). vai 16 gadu vecumā nebija sarežģīti iekļauties sastāvos, kur spēlē vecāki hokejisti? vai nebija problēmas “noķert” viņu līmeni?

Ieļauties nebija problēmu, bet nebija arī viegli. Viss atkarīgs no paša – notrenējies kārtīgi, spēlē 1. maiņā, ja ir kāds labāks, (tad) tu esi jau otrajā. Viss mainās pēc katra treniņa un spēles.

nākamajā (2009./2010.) sezonā Tev statistikas ailītēs uzskaitītas vien dažas spēles tikai vecākajā Sunne IK J20 komandā, lai gan pēc vecuma “kvalificējies” vēl arī U-18 vecuma komandai. vai statistika ir pilnīga? vai tiešām šī sezona Tev bija “patukša”? un kāpēc?

Jā, sezona iznāca ne tāda kā vēlējos. U-18 (komandā) nomainījās treneris, kurš atnāca ar saviem spēlētājiem un sponsoriem. Plus vēl aizkavējās transfērs, un vēl iedzīvojos traumā. Kamēr viss sakārtojās, U-18 (vienības) sastāvā tikt bija jau praktiski neiespējami. Spēlējām kopā ar Kristapu (Legzdiņu) U-20 Elit. Plus vēl braucām uz blakus pilsētu Munkfors spēlēt pie 2. divīzijas pieaugušo komandas.

(piebilde: IFK Munkfors vienība spēlē Zviedrijas Division 2 – ceturtajā stiprākajā pieaugušo līgā.]

abās Tavās “zviedru sezonās” Sunne IK U-18 un U-20 komandās bijāt divi latvieši – Tu un Kristaps Legzdiņš. vai tas atviegloja spēlēšanu, mācības, sadzīvi? turējāties kopā?

Pirmo gadu dzīvojām abi vienā dzīvoklī. Visur bijām kopā – gan skolā, gan komandā.

2010. gada martā biji arī starp Latvijas U-18 izlases kandidātiem pirms U-18 pasaules čempionāta. vai Ozolniekos notiekošajā treniņnometnē izdevās parādīt visu, ko vēlējies? cik daudz Tev pietrūka līdz tikšanai pamatsastāvā un čempionātā?

Kā jau teicu ka sezona iznāca saraustīta un tāpēc nebiju labākajā formā.

sekojošajā (2010./2011.) sezonā, atšķirībā no sava cīņubiedra Kristapa Legzdiņa, kurš vēl uz sezonu palika Sunne IK J20 komandā, Tu pārcēlies uz Ziemeļameriku. kāpēc nolēmi mainīt Eiropu pret ASV? kā tagad pēc pusotra gada “attāluma” vērtē šo savu lēmumu? tas bija pareizākais?

No U-18 vecuma jau biju izaudzis, un atlika spēlēt U-20 Elit, kā arī pabeigt skolu; Kristaps tā arī izdarīja. Man bija piedāvājums braukt uz Bostonu, ko arī izvēlējos. Vienmēr esmu gribējis spēlēt Ziemeļamerikā; domāju, ka izdarīju pareizu izvēli.

kāpēc izvēlējies tieši IJHL – International Junior Hockey League, kas ir ASV trešajam līmenim (Tier III) piederīga, neatkarīga junioru līga? un kāpēc tieši šīs līgas Boston Jr. Blackhawks pirmā komanda?

No Blackhawks bija piedāvājums.

IJHL sistēmā ir divi līmeņi Super Elite Division un Elite Division; abos spēlē Boston Jr. Blackhawks komandas. Tu spēlēji pirmajā komandā Superelites divīzijā. ar ko spēle šajā komandā un šajā līgā atšķīrās no Sunne IK J20 komandas un Zviedrijas J20 Elit līgas? vai Zviedrijas līgas līmenis nebija jaudīgāks?

(Zviedrijas) U-20 Elit top komandās līmenis varbūt ir nedaudz augstāks, bet ar Sunnes U-20 (komandu) apmēram vienāds. Kā jau teicu, viss atkarīgs no sevis paša.

2010./2011. g. sezonā IJHL Super Elite Division čempionātā ir fiksēta arī apakšgrupa Associates ar 3 komandām, no kurām spēlējušas tikai divas un turklāt mazu un atšķirīgu spēles laiku (11 un 3 spēles). kas šī ir par apakšgrupu, un kādi bija līgas izspēles principi?

Tā bija eksperimentāla apakšgrupa ar koledžas komandām, bet tā īsti sevi neattaisnoja.

“normālajām” IJHL Superelites divīzijas komandām turnīra tabulā arī fiksēts atšķirīgs spēļu skaits (44 – 49). kāpēc? vai tabulā summētas arī kādas play off vai citas papildu spēles?

Tas ir kopējais spēļu skaits kopā ar play off spēlēm.

Tavai Boston Jr. Blackhawks pirmajai komandai 2010./2011. g. sezonā fiksētas 46 spēles. Tev oficiālajā līgas statistikā saskaitītas 36 spēles. turklāt šajās spēlēs esi guvis 36 punktus (18+18), t.i. 1 punktu vidēji spēlē, kas ir aizsargam ir īpaši vērtīgs sniegums. vai Bostonas komandā biji pārkvalificējies par uzbrucēju? un cik grūti/viegli nāca šī rezultativitāte?

Lielākais punktu skaits ir gūts, spēlējot vairākumā. Saspēle gāja caur mani, un treneris ļāva pieslēgties uzbrukumam. Arī ar partneriem sapratos labi.

savā Bostonas sezonā biji ne tikai 3.-ais rezultatīvākais spēlētājs komandā, bet arī soda minūtēm “bagātākais” spēlētājs, 36 spēlēs salasot 105 minūtes. kā Tev tās “iegadījās” – spēlēji parupji, nācās bieži glābt bezcerīgas situācijas vai arī biji specializējies “policista” funkcijām?

Amerikā spēka spēle notiek nepārtraukti, un mana auguma dēļ pret kādu pielietotais paņēmiens iznāk sāpīgs. Seko kautiņš, un tiesnesis iedod 5+20 (soda minūtes). Sezonā tā 4 reizes, un 100 minūtes ir sakrātas.

aizvadītajā (2010./2011.) sezonā arī tikai nosaukts starp IJHL 6 vērtīgākajiem spēlētājiem jeb “zvaigžņu sastāvā” (3 uzbrucēji + 2 aizsargi + 1 vārtsargs), kas nozīmē, ka biji atzīts par vienu no diviem labākajiem IJHL aizsargiem. ko Tev nozīmē šī atzinība? cik būtisks ir šis ieraksts hokejists CV?

Nezinu, vai tieši šis ieraksts palīdzēja, bet saņēmu uzreiz 3 piedāvājumus no dažādām līgām. No NAHL Fighting Falcons, USHL no Omaha Lancers un ECHL no Toledo Walleye.

(piebilde: Port Huron Fighting Falcons ir komanda ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL = North American Hockey League. Omaha Lancers – komanda ASV stiprākajā junioru līgā USHL = United States Hockey League. Toledo Walleye – komanda ECHL (East Coast Hockey League), ASV un Ziemeļamerikas trešā līmeņa profesionālajā, pieaugušo līgā (pēc NHL un AHL).)

Boston Jr. Blackhawks pirmā komanda ir diezgan krieviska – kā šosezon, tā arī 2010./2011. g. sezonā. kopā ar Tevi spēlēja Vadims Kravčenko, Sergejs Voroņins, Aleksandrs Kločkovs, Sergejs Kuzņecovs, Artjoms Kotovs un vēl vismaz 4 slāviskas izcelsmes hokejisti, ko par nejaušību saukt nevarētu. kāpēc bija šāda komandas komplektācija?

Komandas menedžerim patīk krievu hokejs, un viņš katru gadu rīko try-out nometnes Krievijā, un komandas kodols pamatā sastāv no Krievijas spēlētājiem.

šosezon Latvijas U-20 izlase komplektējās vairākos posmos, sākot ar Sergeja Žoltoka piemiņas turnīru augustā un beidzot ar pirmsčempionāta treniņiem decembrī. tiesa, Ziemeļamerikā spēlējošie Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēs bija pārstāvēti ļoti minimāli. vai Latvijas U-20 izlases pārstāvji Tevi aicināja piebiedroties kandidātu lokam šosezon? ja nē, tad vai Tu būtu piedalījies izlases sastāvā, ja Tevi aicinātu? kāpēc jā/nē?

Žoltoka piemiņas turnīrā nevarēju piedalīties, jo Amerikā izgāju try-out (pārbaudes) augstāk minētajās komandās. Oficiālu uzaicinājumu uz izlasi nesaņēmu, vien vārdiski tika teikts, ka varbūt pievienošos Kanādā, ja vajadzēs. Es domāju, ka treneriem par mani bija ļoti maz informācijas – kur spēlēju un ko daru, un kādā formā esmu. Ja būtu uzaicināts, būtu piebiedrojies, jo biju tam gatavs. Vasarā jau otro gadu izgāju fizisko sagatavošanos sezonai kopā ar Martinu un Tomasu Dukuriem. No šiem cilvēkiem ir ko mācīties, kā sevi motivēt mērķa sasniegšanai. Ļoti pozitīvi un profesionāli cilvēki. Paldies viņiem un viņu tēvam Dainim par doto iespēju pastrādāt tādā līmenī. Pēc tādiem treniņiem ASV man nebija problēmu ar fizisko izturību.

šajā sezonā (2011./2012.) paliki ASV, bet nomainīji līgu un komandu – pārcēlies uz NA3HL (North American Tier III Hockey League) un komandu Toledo Cherokee. kāpēc mainīji līgu un komandu? NA3HL it kā tā paša Tier III līmeņa līga, bet ir jaudīgāka? citi iemesli?

ECHL komandas Toledo Walleye trenerim iepatikos, un viņš teica, ka gribot redzēt mani savā komandā, bet pēc gada, jo vēl esot par agru. Lai es nepazustu viņam no acīm, viņš ieteica sezonu nospēlēt Cherokee komandā. Pluss vēl ir tas, ka varu trenēties kopā ar Walleye, kad viņi nav izbraukumā. Amerikā ar profesionālo komandu jābūt uzmanīgam, ja kaut vienu spēli nospēlē pie profiem, atpakaļ ceļa uz junioriem vairs nav.

šosezon Toledo Cheerokee, atšķirībā no iepriekšējās sezonas, ir starp NA3HL līderiem. vai Tev kā leģionāram ir būtiski tas, kurā vietā čempionātā atrodas kaut kāda Toledo komanda, kurā Tu jau vari nebūt pēc dienas vai divām?

Protams, ka ir svarīgi, kurā vietā atrodamies, jo tas jau ir sportiskais azarts, un man patīk būt komandā iekšā nevis tā virspusēji. Par to, kur būsi pēc dienas gan tā ir, kā ir. Te viss mainās ļoti ātri, un dažreiz pat nezini, kur esi aizmainīts.

sezonas sākums Tev, salīdzinot ar iepriekšējās sezonas rezultatīvo sniegumu, bija pasauss; pie pirmā punkta tiki savā 10.-ajā spēlē. kā esi iejuties Toledo komandā?

Sākumā treneris lika, lai vairāk spēlēju aizsardzībā, jo komanda vēl nebija saspēlējusies, tāpēc arī punkti nenāca. Tagad jau atļauj iet tālāk (pretinieka) zonā, un punkti arī parādās vairāk.

tagad esi sakopis gan rezultativitāti, esot vienam no komandas rezultatīvākajiem aizsargiem – 10 punkti (1+9) 26 spēlēs. un arī šajā komandā esi noraidījumiem bagātākais – krājumā jau 123 soda minūtes. stiprini savu hokeja kaušļa vai “nopietnā puiša” reputāciju? kā komandas treneri attiecas pret šīm 123 minūtēm?

Apmēram 70 – 90 minūtes ir tieši ar trenera ziņu. Viņš pienāk pie manis un saka: ej, ieved laukumā kārtību. Tas parasti sākas, kad esam pāris ripas priekšā, un pretinieks sāk uzbrukt gan vārtsargam, gan atļaujas rupjības uz laukuma. Nākas šos pārmācīt, un tā tās minūtes krājās. Reāli atsēdēt jau nesanāk, jo parasti tas notiek spēles beigās. Bet, ja komanda būtu jāaizstāv, cīnītos kaut vai pret Mirasty.

vai nav arī tā, ka Tev kā augumā raženākam hokejistam pret vienaudžiem (U-20) sanāk salasīt arī soda minūtes tikai auguma starpības dēļ? piemēram, augumā mazākie atlec, “aizlido” bez jebkādas speciālas piepūles, un tiesneši automātiski dod noraidījumu lielākajam vai tam, kurš paliek kājās?

Dažreiz tā arī notiek. Izpildi precīzu spēka paņēmienu, šis nokrīt, pietēlo, un man 2 minūtes.

18. decembrī aizvadīji šī gada pēdējo spēli; nākamā spēle Toledo komandai – tikai 7. janvārī. ko komanda dara pauzes laikā? visi dodas pagarinātās Ziemassvētku brīvdienās vai arī turpinās kopēji treniņi?

Līdz 23.decembrim notika treniņi; pēc tam visi dodas brīvdienās līdz 3. janvārim.

Liepājas Metalurgs jauniešu komandās esi uzspēlējis kopā ar diezgan plašu kompāniju, no kuras tagad daļa spēlē Ziemeļamerikā – piemēram, Kristiāns Pelšs, Nils Semjonovs, pa kādam ir devušies leģionāra gaitās Eiropā, piemēram, Ronalds Ķēņiņš, liela daļa cīnās HK Rīga komandā (MHL) – piemēram, Kristers Freibergs, Artūrs Kuzmenkovs, Andrejs Smirnovs, Ēriks Ševčenko, citi – Liepājas Metalurgs saimniecības komandās. vai uzturi sakarus ar saviem Liepājas laiku cīņubiedriem? vai seko līdzi viņu panākumiem Ziemeļamerikā un, piemēram, MHL abās grupās?

Ar visiem nosauktajiem ir iznācis uzspēlēt. Sekoju līdzi viņu gaitām, bet kontaktējos vairāk ar tiem, kas spēlē Ziemeļamerikā, jo laika joslu dēļ ir grūti kontaktēties ar Latvijā esošajiem spēlētajiem.

Ziemeļamerikas junioros, neskaitot šo sezonu, vecums Tev ļautu spēlēt vēl vienu sezonu? vai plāno šo iespēju izmantot? kādi vispār ir Tavi plāni attiecībā uz hokeju tuvākajos 2 – 3 gados?

Centīšos tikt ECHL komandas Toledo Walleye sastāvā; ja nē, tad vēl vienu gadu spēlēšu junioros.

lai veicas!

uzziņām un lasāmvielai:

• Mareka Ķepala statistikas kopsavilkumi (pilnības dažādās pakāpēs) – eliteprospects.com, eurohockey.com, na3hl.stats.pointstreak.com, ijhl.us
• Toledo Cherokee spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. g. sezonā – na3hl.stats.pointstreak.com
• NA3HL mājaslapa – na3hl.com
• Toledo Cherokee mājaslapa – cherokeehockey.com
• Mareks Ķepals starp IJHL sešiem vērtīgākajiem spēlētājiem – ijhl.us
• Boston Jr. Blackhawks spēlētāju statistika 2010./2011. g. sezonā – ijhl.us
• Boston Jr. Blackhawks mājaslapa – bostonjrblackhawks.com
• Sunne IK mājaslapa – sunneik.se
• IFK Munkfors mājaslapa – ifkmunkfors.se
• Latvijas U-18 izlases kandidātu saraksts pirms U-18 pasaules čempionāta (2010. g. pavasaris; t.sk., Mareks Ķepals) – sportaavize.lv
• Kristaps Legzdiņš par Sunne IK komandām: tepat

[foto no Mareka Ķepala personīgā arhīva.]

Nils Semjonovs ceļā uz ASV koledžu hokeju

Latvijas leģionārs Nils Semjonovs – par savu aizkavēto sezonas sākumu Ziemeļamerikā, par gaitām un klubu maiņu ASV otrajā stiprākajā junioru līgā – NAHL, par iemesliem, kāpēc nespēlēja Latvijas U-20 izlasē, par saviem plāniem nonākt augstskolu hokejā.

TUVPLĀNĀ: Nils Semjonovs

• dzimis 1991. gada 21. decembrī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 178 cm; 80 kg
• 2011./2012. g. sezonā Odessa Jackalopes komandā otrajā stiprākajā (Tier II) ASV junioru līgā – NAHL (North American Hockey League)
• iepriekšējās sezonas: Aberdeen Wings (NAHL); Springfield Jr. Blues (NAHL); Liepājas Metalurgs sistēmas komandas
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gada U-18 pasaules čempionātā 1. divīzijā
• pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: šīs (2011./2012.) sezonas sākumā īsti nebija skaidrības par Tavām turpmākajām gaitām. statistikas ailītēs skaitījies pierakstīts savam iepriekšējam klubam Aberdeen Wings (NAHL), bet reāli sezonu iesāki tikai novembrī un citā NAHL komandā – Odessa Jackalopes. kāpēc notika šī sezonas sākuma aizķeršanās?

Nils Semjonovs: Jau no pagājušās sezonas vēlējos spēlēt citā komandā, jo spēles laiks man bija nebija pietiekams, bet nebija iespējas mainīt komandu. Šīs sezonas treniņus iesāku turpat Aberdīnā, bet, jūtot, ka nekas nav mainījies, biju spiests atstāt komandu, tādā veidā man bija iespēja meklēt citu vienību, kur spēlēt, kas aizņēma daudz laika, bet tas bija to vērts.

ja Latvijā gadiem spēlēji Liepājas Metalurgs saimniecības komandās “pa lielam” bez sānsoļiem, tad tagad nepilnas pusotras sezonas laikā esi uzspēlējis 3 dažādās NAHL komandās. kāpēc ir nācies “staigāt”? un cik viegli/grūti ir iedzīvoties ārzemniekam ASV junioru hokejā?

Liepājā bija viss nepieciešamais, kas bija vajadzīgs, lai spēlētu hokeju, un tas, protams, pateicoties Liepājas Metalurga hokeja skolai. Tādēļ nebija nepieciešamības spert lielus sānsoļus. Pārceļoties uz ASV, es reāli pirmo reizi biju samainījis kluba krāsas, kas man bija nepierasti, nospēlējot visu laiku Liepājā.

(Iedzīvošanās ASV junioru hokejā) Katram spēlētājam ir dažāda; ir atkarīgs, kā tevi uzņem treneri, komandas biedri, kādi ir dzīvojamie apstākļi u.t.t., bet ir jābūt gatavam jebkādiem apstākļiem, jo neviens ASV ar izplestām rokām tevi nesagaidīs, kā nekā leģionārs paliek leģionārs.

Tavs pirmais klubs Tavā pirmajā “importa sezonā” (2010./2011.) bija Springfield Jr. Blues, kurā Tev fiksētas 6 spēles un 2 vārtu guvumi. kādi bija Tavi pirmie iespaidi par ASV junioru hokeju un tā otro stiprāko līgu – NAHL? kādēļ aizgāji no komandas jau tik ātri?

Man, iesākot jaunajā komandā un citā kontinentā, bija daudz kas jauns, pie kā bija jāpierod, un tas traucēja. Tāpēc sezonas sākumā nevarēju parādīt to labāko sniegumu, kuru no manis vēlējās, un pie tam komanda zaudēja pirmās 6 spēles. Aprunājoties ar treneri, mani pārveda uz Aberdīnu (Aberdeen Wings), kura tosezon bija jauna komanda.

(piebilde: NAHL sastāvā 2011./2012. g. sezonā arī viena Kanādas komanda – Dawson Creek Rage Kanādas “Tālajos Rietumos”, Britu Kolumbijā.)

tā paša NAHL klubā Aberdeen Wings aizvadīji jau 45 spēles, “aizpildot” sezonu pilnībā. kā kopumā vērtē savu pirmo Ziemeļamerikas sezonu?

Atnākot uz Aberdeen Wings, man bija dots jauns sākums jaunajai sezonai, kuru es izmantoju, kad deva spēles laiku. ASV ļoti svarīga ir trenera uzticība, no kuras atkarīgs spēles laiks, jo ir priekšrocība spēlēt power play (vairākumu) un penlaty kill (mazākumu), kas ir ļoti svarīgi. Sezonas sākums jaunajā komandā bija izdevies ļoti labi, bet otro sezonas pusi gan nevarēja nosaukt par veiksmīgu.

tagad esi Savienoto valstu Dienvidos – Odessa Jackalopes komandā Teksasā, kuru, neskatoties uz NHL vienības Dallas Stars klātbūtni, par tradicionālu hokeja štatu parasti neuzskata. kāda ir hokeja saimniecība, popularitāte, līdzjutēji un spēlēšana ASV dienvidos, Teksasā? kā Tu jūties savā jaunajā mājvietā?

Pēc laika apstākļiem to gan nevar nosaukt par hokeja štatu; te sniegs ir retums. Bet interese par hokeju ir pietiekama liela. Komanda, kurā es tagad spēlēju, pagājušo gadu spēlēja CHL (Central Hockey League) un tikai šogad pārveidojās par junioru komandu, kas ir pluss, jo organizācija, kura bija, palika. Te ir viss nepieciešamais, lai spēlētu hokeju un progresētu, kas man ir svarīgi pēdējā junioru gadā.

pirmajās 4 spēlēs esi iekrājis vienu rezultativitātes punktu, 4 soda minūtes. kā pats vērtē savas sezonas sākumu? kas pēc pauzes izdodas kā nākas, kas mazāk?

Cenšos ātrāk iespēlēties, kas tagad ir nepieciešams un svarīgi pec oficiālu spēļu nespēlēšanas pusgadu. Protams, ka statistikas rādītājus vēlētos redzēt labākus, bet pie tā strādāju.

(piebilde: raksta publicēšanas laikā Nils Semjonovs ir aizvadījis jau 5 spēles.)

kādus uzdevumus esi sev izvirzījis šai sezonai? ko gribi sasniegt, panākt? kas būs to notikumu, sasniegumu kopums, pēc kura sezonas beigās jutīsies kā pēc labi paveikta darba?

Ir gan komandas uzdevumi, ir gan savi. Tie, kuri attiektos uz komandu, ir iekļūt play off, tad, kā katrai komandai, uzvarēt čempionātu jeb Robertson Cup. Manā pēdējā junioru gadā gribētu sasniegt komandas mērķus un palīdzēt komandai ar visu, ko varu, lai to sasniegtu; tas palīdzēs man sasniegt personīgo uzdevumu – tikt universitātē.

(piebilde: Robertson Cup ir NAHL galvenā trofeja.)

Liepājas Metalurgs komandu sastāvā esi uzspēlējis vairumā līgu, kas “pieejamas” Liepājas Metalurgs komandām – Baltkrievijas ekstralīgā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-20 līgā, Latvijas U-18 līgā utt. kurā komandā un līgā pirms savas “Ziemeļamerikas tūres” biji juties viskomfortablāk? kāpēc?

Grūti nosaukt, kur es biju jūties komfortablāk, jo katru gadu biju spēlējies ar vieniem un tiem pašiem komandas biedriem; Latvijas čempionātā biju spēlējis pret tiem pašiem pretiniekiem, bet ar gadu un līgas maiņu biju ieguvis kaut ko jaunu.

kas bija galvenie iemesli, kāpēc savām gaitām, sākot no 2010. gada septembra, izvēlējies ASV junioru hokeju? nevis, piemēram, Somiju, Šveici vai palikšanu tepat Latvijā?

Jau no 12 gadu vecuma vēlējos spēlēt ASV, kad pirmoreiz uz turieni aizbraucu. Un tikai 2010. gadā man izkrita izdevība aizbraukt, ko es negribēju palaist garām.

ja Tev jāsalīdzina savas gaitas Liepājas komandās un Ziemeļamerikā, kas ir tās principiālākās atšķirības, neskaitot laukuma izmērus?

Neskaitot laukuma izmērus un to, ka esmu leģionārs, tad komandā, kurā es tagad spēlēju, nav lielas atšķirības, jo, kā arī teicu iepriekš, te ir viss, kas vajadzīgs – tikai spēlē. Bet var teikt to, ka Ziemeļamerikā ir vairāk izdevību, kas arī vilina.

2009. gada pavasarī esi veiksmīgi uzspēlējis Latvijas U-18 izlases sastāvā U-18 pasaules čempionātā 1. divīzijā. 2010./2011. g. sezonā jau biji Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā, tomēr decembrī notikušajā U-20 PČ 1. divīzijā nepiedalījies. kāpēc nebiji izlasē? čempionāta norises laika dēļ sezonas vidū, vai nebija pietiekošas intereses no Tavas, Tava kluba, Latvijas Hokeja federācijas un/vai Latvijas U-20 izlases treneru puses?

Es ļoti vēlējos spēlēt U-20 izlasē un pārstāvēt Latviju pasaules čempionātā. Kad bija nācis tuvāk nometņu procesa laiks, bija neskaidrības ar dokumentiem; un otrā lieta bija komanda (Aberdeen Wings), jo biju nospēlējis tikai pāris spēļu jaunajā komandā, kur man bija svarīgi nostiprināties. Bija grūti pieņemt lēmumu, jo bija svarīgas abas lietas – gan komanda, kurā spēlēju, gan Latvijas U-20 izlase.

2011./2012. g. sezona Tev kā 1991. gadā, lai arī decembrī, dzimušam hokejistam ir pēdējā, kad Tu drīksti spēlē ASV junioru līmenī. ko Tu plāno darīt pēc šīs sezonas?

Kā jau iepriekš minēju, ir uzdevums tikt universitātē, kur turpmāk varēšu spēlēt un progresēt hokejā.

lai veicas!

izziņām:

• Odessa Jackalopes spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. g. sezonas NAHL čempionātā – pointstreak.com
• Nila Semjonova statistikas kopsavilkumi (nav pilnīgi) – eliteprospects.com, eurohockey.com
• Nila Semjonova statistika NAHL – pointstreak.com, hockeydb.com
• Nila Semjonova statistikas uzskaites 2008./2009. un 2009./2010. g. sezonu Latvijas čempionātos – statistika.lhf.lv
• raksti ar Nila Semjonova pieminējumu: tepat

[foto no Nila Semjonova personīgā arhīva.]

TUVPLĀNĀ: Kristers Freibergs

Kristers Freibergs 2010./2011. g. sezonā atgriezās spēlēt Liepājas Metalurgs komandu ierindā. parasti 18 gadi ir tas vecums, kad hokejisti lūko “aizmukt” no Latvijas, lai izmēģinātu sevi leģionāra gaitās, taču K.Freiberga gadījumā sanāca otrādi – pēc 4 sezonām Zviedrijā atpakaļ Liepājā. “Atgriezos ne aiz tā, ka gribas mājās,” skaidro Kristers Freibergs; iemesls bija trauma un atveseļošanās posms. bet tagad viņš ir vesels un gatavs turpmākajām cīņām!

par nokļūšanu Zviedrijas hokeja saimniecībā un savām četrām sezonām Zviedrijā, par nepieciešamību cīnīties spraigā konkurencē, lai kaut ko sasniegtu, par traumām, ko “neņem” rentgeni un kompjūtertomogrāfijas, par motivāciju spēlēt Latvijas izlasēs.

izziņai: Kristers Freibergs

• dzimis 1992. gada 3. jūlijā
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 184 cm; 90 kg
• 2010./2011. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā un Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā
• iepriekšējās sezonas: Linköpings HC J18; SDE Hockey J18; Stocksunds IF junioru un jauniešu komandas (visi – Zviedrija); Liepājas Metalurgs komandas
  
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gada PČ 1. divīzijā un 2010. gada PČ elitē
• pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis (Kristers Freibergs par viņu: “Paldies viņam! Viņš man iemācija strādāt un mīlēt šo spēli!”)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Līdz 2005./2006. g. sezonai cīnījies Liepājas Metalurgs hokeja sistēmā, bet no 2006. gada rudens pārcēlies uz Stocksunds IF Stokholmas priekšpilsētā. kas tā bija par komandu, vecumu, līgu? kāpēc izvēlējies tieši šo vai kāpēc komanda izvēlējās Tevi?

Kristers Freibergs: Stocksund es spēlēju pie 92. gadā dzimušiem – tas ir attiecīgi mans vecums, gan [arī] pie U-18 elites komandas un dažas spēles aizvadīju pie 2. divīzijas u-20 komandas. Šo komandu izvēlējās aģents, kurš pirms tam bija ieradies Latvijā, lai atrastu kādu 16-gadīgu hokejistu. Sagadījās tā, ka šis aģents skatījās spēli starp LM-91 un LM-89. Pēc šīs spēles aģents pienāca pie manis un teica, ka vēlētos mani redzēt spēlējam hokeju Zviedrijā. Man bija tikai 13 gadi, bet es piekritu braukt uz Zviedriju. Šajā Zviedrijas komandā treneris bija tāds, kurš var iemācīt pirmos soļus zviedru hokejā un ielikt labus fiziskās sagatavotības pamatus.

[piebilde: J18 Elit = Zviedrijas U-18 otrā stiprākā līga. J20 Division 2 = Zviedrijas U-20 ceturtais stiprākais līmenis. LM = Liepājas Metalurgs.]

jautājums: kā bija 14 gadu vecumā iejusties jaunā komandā, Zviedrijas hokejā un jaunā valstī? kas nācās grūtāk, bet kas bija vieglāk nekā plānoji?

Nepavisam nebija viegli, viss apkārt bija svešs, valodu nepārvaldīju, draugu un vecāku tur nebija, skola jauna. Bija sākumā grūti, kamēr pierādīju, ka varu dzīvot patstāvīgi un būt viens no līderiem komandā. Viegls nebija nekas, pašam jāgatavo ēst, jāmazgā drēbes utt. Biju tikai pārsteigts, ka valodu iemācījos tik ātri.

jautājums: nākamajā (2007./2008.) sezonā esi fiksēts apvienotā SDE Hockey kluba, kas sevī “uzsūcis” Stocksunds IF, Enebybergs IF un un Danderyds SK klubus, U-18 komandas sastāvā Zviedrijas U-18 “otrajā līmenī” – J18 Elit. kā vērtē savu sniegumu otrajā sezonā? kā vērtē Zviedrijas J18 Elit līmeni?

Otrajā sezonā jau biju pieradis pie zviedru ikdienas, kas ir 2 treniņi dienā, plus sausais treniņš. Gāja tiešām labi, biju iedzīvojies un pieradis pie zviedru hokeja stila. J18 [Elit] vērtēju augstā līmenī, tā ir līga, kurā sākas profesionālais hokejs, manuprāt. Jo jāpierod gan pie lielajām slodzēm, gan iknedēļas 2 spēlēm.

jautājums: pēc SDE Hockey J18 komandas uz 2 sezonām pārcēlies uz Linköpings HC (arī LHC, Linköping) kluba sistēmu, kur turpināji cīnīties U-18 līmenī. kāpēc notika šī kluba maiņa? ko ieguvi no šīs maiņas un ko, iespējams, zaudēji?

Biju aizvadījis diezgan veiksmīgu sezonu, un bija piedāvājumi no citiem Zviedrijas [J18] elites klubiem. Maiņa notika tādēļ, ka bija laiks nokļūt kādā ”lielā” kluba sistēmā, kurā ir spēcīgas visu vecumu komandas ar nodomu trenēties un piedalīties spēlēs pie J20 komandas.

jautājums: cik noprotams, Linköping J18 komanda bija spēcīgāka par SDE Hockey J18. kopā ar Linčēpingas komandu abas sezonas nonāci līdz Zviedrijas U-18 augstākajam līmenim – J18 Allsvenskan, abas sezonas – cīnījāties play off-os. kā pats vērtē savas sezonas Linköping J18 sastāvā?

Jā, Linköping komandā viss notika daudz nopietnāk nekā citur, kur biju spēlējis. Komandā bija jācīnās par savu vietu, kas palīdzēja uzrādīt komandai labus rezultātus. Vērtēju [šīs] sezonas, protams, ar plus zīmi, jo iemācījos jaunas lietas gan hokejā, gan ārpus tā un aizvadīju gan daudzus augsta līmeņa turnīrus, gan labas regulārā čempionāta spēles.

jautājums: Linköping J18 komanda abās “Tavējās” sezonās uzrādīja vērā ņemamus rezultātus. piemēram, 2009./2010. g. sezonā J18 Elit līmenī Dienvidu (Södra) grupā 12 komandu konkurencē ieņēma 1. vietu, J18 Allsvenskan līmenī, kur palika 20 jaudīgākās U-18 komandas no 48, ieņēma 2. vietu Dienvidu grupā (starp grupas 10 komandām), iekļuva izslēgšanas spēlēs bez kvalifikācijas spēļu nepieciešamības. tiesa, izkrita play off ceturtdaļfinālā. daži spēlētāji uzskata, ka labāk ir spēlēt vājākās komandās, kur iespējams vieglāk tikt sastāvā, pamanāmāk parādīt savus spēkus. kā ir Tavuprāt – labāk uzreiz censties uzrādīt sevi stiprā komandā vai tomēr “lauzt ceļu” caur ne tik stipru?

Domāju, ka ir jāiziet caur to grūto un spēcīgo konkurenci, lai tu kaut ko sasniegtu. Tādēļ uzskatu, ja spēlēsi komandā, kurā tu esi līderis, tu tikai zaudē un necel savu līmeni, bet, ja spēlēsi kopā ar čaļiem, kuri ir tādi paši kā tu – ja ne labāki, tad konkurence būs garantēta, un katru treniņu vai spēli centīsies būt labāks par citiem. Komandā iekšējā konkurence ceļ gan spēlētāju līmeni, gan visas komandas sniegumu kopumā.

jautājums: kāpēc 2010. gadā pameti Linköpings HC kluba sistēmu? klubam taču ir arī augstā līmenī spēlējoša U-20 komanda, nemaz neskaitot galveno komandu Elitserien līmenī. turpat “netālu” ir arī HF Linköping kluba sistēma ar savām komandām zemāka līmeņa pieaugušo, U-20 līgās.

Visu sezonu mocījos ar pleca sāpēm, neviens dakteris nevarēja pateikt, kas īsti ir noticis. Spēlēju un trenējos ar speciālu plecam uzvelkamu aizsargu. Sāpēja, bet spēlēju.

Tad Latvijas U-18 izlases sastāvā draudzības spēlē ar Zviedriju, spēles laikā, pārrāvu plecam saites. Vēlāk operācijas laikā atklājās, ka iepriekš plecam bijis pārrauts lāpstiņas muskulis, ko neuzrādīja neviens rentgens vai kompjūtertomogrāfija. Divas operācijas vienā. Paldies dr. Andersonam, esu vesels par visiem 100%!!!

Klubs domādams par nākamo sezonu, uzskatīja, ka ilgi nevarēšu spēlēt uz 110 procentiem, tādēļ arī visa sadarbība ar Linköpings HC beidzās.

jautājums: 2010./2011. g. sezonā atgriezies Latvijā – atpakaļ Liepājas Metalurgs sistēmā. parasti 18 gadu vecumā spēlētāji cenšas izkarot “vietu zem Saules” un dodas prom leģionāra gaitās, bet Tu otrādi. kāpēc atbrauci atpakaļ Liepājā, Latvijā? kāpēc neturpināji cīņas Zviedrijas hokeja “piramīdā”?

Kā jau iepriekš minēju, trauma un atgūšanās pēc tās prasīja gandrīz pusgadu. Atgriezos ne aiz tā, ka gribas mājās; vienkārši liktenim tā labpatikās.

jautājums: Liepājā tiki spēlēt gan “lielajā” komandā Baltkrievijas ekstralīgā, gan Liepājas Metalurgs-2 komandā Latvijas Virslīgā. vai Tev nebija sarežģīti pēc 4 sezonām Zviedrijā atgriezties pie Latvijas un Baltkrievijas hokeja realitātes? kas Tev atgriežoties nāca viegli, bet kas ir lietas, kas grūtāk?

Nu, nebija viegli, jo atkal nācās pierast pie cita tipa hokeja un arī treneru attieksmes. Šeit pastāv citas treneru – spēlētāju attiecības, bet es esmu pateicīgs LM, ka atļāva man spēlēt.

jautājums: vai 18 gadu vecumā iekļauties pieaugušo hokejā bija preizā izvēle? vai nepietrūka U-20 līmeņa “pa ceļam”?

Nu, gribējās jau man uzspēlēt tajā [Zviedrijas] J20 elitē, bet nesanāca man to izbaudīt. Varbūt man izdosies uzspēlēt šogad… Bez varbūt.

[piebilde: J20 Elit = Zviedrijas otrā stiprākā U-20 līga.]

jautājums: 2009. un 2010. gadā piedalījies U-18 pasaules čempionātos Latvijas izlases krāsās, esi bijis Latvijas U-18 izlases kapteinis. ko Tev vispār nozīmē spēlēšana Latvijas izlasēs? kas Tevi motivē cīnīties?

Tad, kad spēlēju citā valstī, pie svešiem līdzjutējiem, es eju laukumā, izdaru visu pēc vislabākās sirdsapziņas, esmu priecīgs, ja man un komandai izdodas labas spēles, bet nav TĀ gandarījuma, ko var gūt, spēlējot savās mājās, savas valsts izlasē, saviem līdzjutējiem… Tās nav salīdzināmas izjūtas. Es vienmēr esmu pagodināts spēlēt savas valsts izlasē un ceru, ka to vēl varēšu darīt un nekas to nespēs mainīt. Pagaidām tas mani spēj motivēt…

jautājums: biji Latvijas U-20 izlases kandidātu lokā U-20 pasaules čempionātam 1. divīzijā, kas notika 2010. gada decembrī. Latvijas U-20 izlases sastāvā piedalījies pārbaudes spēļu turnīrā U20 Sino Cup Dānijā 2010. gada novembrī. kā vērtē savu sniegumu Dānijas turnīrā? un kas Tev pietrūka, lai spēlētu Latvijas U-20 izlases sastāvā arī pasaules čempionātā?

Turnīru Dānijā aizvadīju, manuprāt, tiešām labi, darīju visu, kas bija manos spēkos, bet laikam treneriem kaut kas nepatika. Bet to man tā īsti arī nepaskaidroja, kāda vaina man vai, kur esmu kļūdījies.

jautājums: kādi ir Tavi plāni attiecībā uz nākamo sezonu? esi ieplānojis turpināt savas gaitas Liepājā vai, iespējams, no jauna doties leģionāra “maizē”?

Laiks parādīs! Pirms neesi pārlēcis, nesaki hop.

lai veicas!

[fotoattēli no Kristera Freiberga personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

• Kristera Freiberga indivicuālās statistikas uzskaites – eliteprospects.com, eurohockey.com, statistika.lhf.lv, pointstreak.com
• Zviedrijas līgu statistikas lapa – stats.swehockey.se
• Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2010./2011. g. sezonā – pointstreak.com (reg. sezonā; izslēgšanas spēlēs)
• Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika U20 Sino Cup turnīrā 2010. g. novembrī: tepat
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2010. gada pasaules čempionātā elitē: tepat
• Andra Sudmaļa (Kurzemes Vārds) raksts par Kristeru Freibergu (2007. g. janvāris) – liepajniekiem.lv

TUVPLĀNĀ: Dāvis Paipa

Liepājas Metalurgs savā nodabā “ražo” ne tikai metālapstrādē klasificējamu produkciju, bet arī hokejistus. daļa “metalurgu” izklīst pa dažādām Eiropas līgām, daži paliek Liepājā, vēl daži aizkļūst līdz Latvijas valstsvienībām dažādos līmeņos – U-17, U-18, U-20, pieaugušajos. Liepājas Metalurgs pārstāvniecības ziņā arī šosezon ir kuplākā Latvijas klubu sistēma – 3 komandas Baltkrievijas atklātajā čempionātā (ekstralīgā, junioru līgā un jauniešu līgā), savas komandas arī Latvijas “kaujas laukos” – Virslīgā, U-18 čempionātā, kā arī U-16, U-14, U-12, U-10 vecuma grupās Latvijas jauniešu čempionātā (LBJMH = Latvijas Bērnu un jaunatnes meistarsacīkstes hokejā).

hokeja kā dzīvesveida popularizēšanas ziņā Liepāja mēdz būt soli priekšā citām Latvijas “hokeja pilsētām”. piemēram, šogad 22. un 30. janvārī ir plānota Mistērija Liepājā – atklāts hokeja interesentu čempionāts zem klajas debess. kamēr Rīgā kāds prātoja par iespaidīgu Winter Classics spēli stadionā šosezon vai šovu uz Daugavas ledus pērnsezon, tikmēr Liepājā vienkārši, bez lielām ambīcijām, bet ar mērķtiecīgu darbu mēģina to īstenot. pārējais – atkarīgs no laika apstākļiem.

Mistērijas organizatoru komandā darbojas Dāvis Paipa – Liepājas Metalurgs-2 uzbrucējs, arī citkārt zināms kā Latvijas pārstāvis Red Bull Crashed Ice pasaules čempionātā. tagad arī hokeja “kustības” popularizētājs un aktīvists.

Dāvis Paipa atbild uz jautājumiem par Liepājas Metalurgs sistēmas priekšrocībām, par brīvdabas “strīthokeja” sacensībām – Mistērija Liepājā, par hokeja kā dzīvesveida popularizēšanas nepieciešamību, par savām gaitām hokejā un Crashed Ice slīpumā.

izziņai: Dāvis Paipa

• dzimis 1991. gada 6. aprīlī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”:  182 cm; 77 kg
• 2010./2011. g. sezonā Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā
• iepriekšējās sezonas: Liepājas Metalurgs-2, Liepājas Metalurgs U20, Liepājas Metalurgs U18
• pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: Liepājas Metalurgs sistēmā jau esi gadiem – esi spēlējis U-18, U-20 komandās, nu jau vairākas sezonas Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā. kas, Tavuprāt, ir tas Liepājas kluba spēks, salīdzinājumā, piemēram, ar Rīgas, Daugavpils komandām?

Dāvis Paipa: Tas sākas jau ar to, ka Metalurga vadība atbalsta hokeju un ir piesaistījusi ļoti labus hokeja trenerus; ir viss, lai spēlētu hokeju, apstākļi, katrai komandai katru dienu tiek nodrošināts ledus treniņš, ir iespēja izmantot svaru zāli, pa vasaru nevajag doties nekādās treniņnometnēs ārpus Liepājas, jo viss ir uz vietas – jūra un sporta stadioni; par to vislielākais paldies ir jāsaka kluba vadībai.

jautājums: kā vērtē savu sniegumu Liepājas Metalurgs-2 ierindā šosezon?

Nu, varētu būt labāk, jo šosezon zaudējām vajadzīgus punktus, kuru dēļ mēs būtu aukstāk; bet tagad vēl ir jāizcīna laba vieta pirms play off. Man sniegums ir kā pa vējiem – šad tad labi spēlēju, šad tad neko nerādu.

jautājums: līdzās savām hokejista gaitām piedalies arī Crashed Ice sacensībās. šogad pārstāvēji Latviju Red Bull Crashed Ice pasaules čempionātā, bet no tā atgriezies ar muguras traumu. vai šī “blakusnodarbe” netraucē Tavai spēlēšanai Liepājas Metalurgā? varbūt Crashed Ice Tev ir kļuvusi par galveno prioritāti, bet hokejs paliek otrajā plānā?

Red Bull [sacīkstēs] laikam šogad nestartēšu, bet varu pateikt par pagājušo gadu to, ka tas nav hokejs, un reāli es tam biju par jaunu. Kaut arī uz hokeja laukuma mani tur pusei [sacīkšu dalībnieku] būtu grūti noķert, bet no kalna lejā viss apgriežas kājām gaisām, un to es nezinu, ar ko varētu salīdzināt. Bet prieks par to, ka man izdevās nobraukt, un it sevišķi, neskatoties uz rezultātu, Kanāda man sagādāja tiešām īstu prieku un to neaizmirsīšu nekad. Zinu, ka šogad gan jau būtu iebraucis 64.-ais [2010. gada rezultāts], bet domāju – pa nākamo sezonu mēģināšu atkal caur kvalifikāciju tikt, jo tad būšu nobriedis un būšu tam gatavs.

jautājums: Tu un Tavi cīņubiedri no Liepājas Metalurga – Gļebs Rogoza un Rodijs Razmus – esat minēti kā dibinātāji un organizatori publiskajam hokeja turnīram Mistērija Liepājā, kura norise paredzēta 22. un 30. janvārī Liepājā zem atklātas debess. kā nonācāt līdz šai idejai un tās īstenošanai?

Šī ideja mums radās pagājušajā ziemā, kad spēlējām uz tā dīķa, kur tagad notiks turnīrs, ka varētu izveidot savu turnīru – līdzīgu strītbolam. Mērķis ir tāds, lai jaunie hokejisti saprot to, ka ar vienu treniņu hallē uz ledus nepietiek, tā nekļūst par NHL spēlētajiem, bet ar smagu darbu. Un ziema dod 3 mēnešus, lai pilnveidotu sevi.

Var skatīt šajā video kā top hokeja meistari un tas ir izcils motivācijas video – youtube.com [skatīt] – jaunajiem hokejistiem, un tā mēs izdomājām, ka Liepājā varam noorganizēt hokeja turnīru svaigā gaisā. Protams, ledus kvalitāte nebūs tāda, kā ledus hallē, bet galvenais ir piedalīties.

jautājums: kā paši “sludināt”, tad turnīrs risināsies pēc “mistēriskiem” noteikumiem – komandā 4 spēlētāji, 4 vecuma un sagatavotības grupas, spēles ilgums 2 x 6 minūtes “netīrā” laika. principi un noteikumi ir “aizņemti” no līdzīgām sacensībām vai tapuši organizatoru galvās?

Ir aizņemti, piemēram, no strītbola, un daži tikai pašu izdomāti tā, lai spēle nekļūst netīra, bet, lai [dalībnieki] izbauda to, ko dod hokejs uz atklāta ledus. Varu piebilst to, ka tiks nodrošinātas ģērbtuves, un nevēlamies, lai spēlētāji gūtu kādu traumu, un noteikumi ir pielāgoti tam.

jautājums: kā atklātā Liepājas “Winter Classics” turnīra organizatori minēti kā Mistērijas komanda, tā Liepājas Metalurgs. kā kluba vadība skatās uz Jūsu “ārpusdarba” aktivitātēm?

Viņi mūs atbalsta, un par to ir liels paldies.

jautājums: cik lielu atsaucību plānojat kopumā Mistērijai?

Mēs ceram – virs 100 dalībniekiem vienā posmā, un tas būtu labi. Bet, tā kā tas notiks pirmo reizi, nevar neko zināt par spēlētāju atbalstu. Visvairāk ceram uz laika apstākļiem, kas būtu ideāli Mistērijai Liepājā.

jautājums: kādi ir Tavi plāni attiecībā uz savu profesionālo karjeru? cik daudz vietas tajā ir paredzēts hokejam, cik – hokeja popularizēšanai un cik – Crashed Ice?

Nu, es nezinu… To, ko gribu ir tas, ka, cerams, Mistērija notiks katru gadu un tā varbūt kādreiz notiks Latvijas mērogā. Hokejam ir liela vieta, to spēlēšu ilgi, jo tas patīk man, bet nezinu, vai tas notiks profesionālajā līmenī, un vēl tas, ka liela uzmanība ir jāpievērš mācībām.

jautājums: kuras hokeja komandas sastāvā Tevi varētu redzēt nākam- un aiznākamsezon?

Vai, par to es nezinu un nav pat nojautas. Bet cerēšu uz labāko.

lai veicas!

[pirmajos divos fotoattēlos Dāvis Paipa – Nr. 32; foto fiksēti Latvijas Virslīgas spēlēs 2010. gada rudenī. pirmā foto autors Ritvars Raits, Sportacentrs.com; otrā – Aigars Prūsis. trešais attēls no Crashed Ice sacīkstēm; foto no Dāvja Paipas personīgā arhīva.]

izziņām:

• Dāvja Paipas individuālā statistika – eliteprospects.com, lhf.lv, alsportsagency.com
• Liepājas Metalurgs-2 aktuālais sastāvs – skliepajasmetalurgs.lv, lhf.lv
• Mistērija Liepājā: par norisi, noteikumi, detalizēta informācija – facebook.com, draugiem.lv
• par Dāvja Paipas dalību Red Bull Crashed Ice – liepajniekiem.lv

TUVPLĀNĀ: Viktors Jasjonis

Viktors Jasjonis pārstāv Latvijas hokejistu salīdzinoši daudzskaitlīgo “armiju” Somijas dažādajās līgās. Jasjonis spēlē IK Kronan sastāvā Somijas II-divisioona (ceturtajā stiprākajā) līgā, trenējas kopā ar Hermes klubu, kas spēlē Suomi-Sarja (Somijas 3.-ajā stiprākajā) līgā; vēl arī Viktors Jasjonis “pārbaudās” Vaasan Sport (U-20) vienībā Somijas stiprākajā U-20 līgā (Jr. A SM-liiga).

savās atbildēs Viktors Jasjonis stāsta par treneru uzticēšanās nozīmi, par iepriekšējo sezonu Liepājas Metalurgs komandās, par savu neplaišanu uz HK Rīga nometni, par savām gaitām Somijā, par Somijas 4.-ās līgas līmeni salīdzinājumā ar Baltkrievijas ekstralīgu un Latvijas Virslīgu, par saviem nākotnes plāniem.

izziņai: Viktors Jasjonis

• dzimis 1991. gada 24. jūlijā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 184 cm; 86 kg
• 2010./2011. g. sezonā IK Kronan sastāvā Somijas II-divisioona
• iepriekšējās sezonas: Liepājas Metalurgs komandas
• pirmie treneri: Imants Ziediņš, Andrejs Banada, Sergejs Povečerovskis, Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pagājušosezon (2009./2010.) pamatā spēlēji Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā, taču “iegadījās” debitēt arī “lielajā” komandā Baltkrievijas ekstralīgā. kā pats vērtē šo sezonu?

Viktors Jasjonis: Sezonas sākums bija labs un, domāju, ka būs daudzsološs, bet LM2 [Liepājas Metalurgs-2] treneru korpusā notika izmaiņas, un no [trenera] V.Kuļibabas pietrūka uzticība. Pēkšņi no 1. virknējuma nokritu uz 4. [virknējumu]… Varu teikt, ka sezonas beigas man nebija tik labas kā sezonas iesākums.

jautājums: 2010. gada vasarā, kad tika komplektēta MHL vienība HK Rīga, kandidātu sarakstā te parādījās, te atkal pazuda Tavs vārds. kādas īsti bija Tavas attiecības ar HK Rīga sastāva komplektāciju – Tevi aicināja, vai biji atrādīties HK Rīga treneriem?

Jā, aicināja; sazvanījos ar HK Rīga treneriem biju gatavs braukt uz nometni, bet beigās sanāca tā, ka Metalurgs nepalaida mani…

jautājums: kā nokļuvi Somijā? kāpēc tieši šī valsts un tieši IK Kronan vienība?

Izdarīju secinājumus un nolēmu, ka nevēlos palikt LM2 un strādāt ar tādu treneri kā V.Kuļibaba. Radās iespēja un piedāvājums braukt uz nometni Somijā, un es piekritu, nemaz ilgi nedomājot.

jautājums: vai par labu Somijas un konkrētās līgas (II-divisioona) izvēlei liecināja fakts, ka daudzi Latvijas hokejisti izvēlējās jaunajā sezonā šo līgu?

Nē, vienkārši saņēmu piedāvājumu un to akceptēju, jo biju gatavs doties prom kaut kur citur spēlēt.

jautājums: saskaņā ar eliteprospects.com “uzskaitvežu” datiem, šobrīd Somijas II-divisioona (Somijas 4. stiprākās līgas) klubos spēlē 9 Latvijas hokejisti, pēc hokejistu skaita  šajā līgā ieņemot 2. vietu aiz Somijas. ar Tevi vienā komandā spēlē Artjoms Ogorodņikovs. vai sanāk “uzturēt” kontaktus arī ar citiem Latvijas hokejistiem Somijas 2. divīzijā vai citu Somijas līgu klubos?

Jā, vairāk kontaktus uzturu ar Hermes čaļiem Gati Gricinski un brāļiem [Gintu un Jāni] Puriņiem. Jo ik pa laikam ar Artjomu Ogorodņikovu braucam trenēties uz Hermes.

jautājums: statistiķi fiksējuši, ka 9 spēlēs IK Kronan sastāvā esi guvis 18 punktus. kā pats vērtē savu sezonas sākumu?

Sezonu vērtēju labi; galvenais, lai treneris uzticas, daudz spēles laika. Uzdevums – tikt play off.

jautājums: kā vērtē Somijas II-divisioona līmeni, salīdzinot ar Baltkrievijas ekstralīgu?

Viennozīmīgi BAČ [Baltkrievijas Atklātā čempionāta ekstralīgas līmenis] ir augstāks.

jautājums: bet kāda ir Somijas 2. divīzija, salīdzinājumā ar Latvijas Virslīgu?

Atšķiras spēka spēle, nedaudz ātrāk viss notiek; bet ir komandas, kuras ir augstākā līmenī, bet ir arī komandas, kuru līmenis nav tik augsts.

jautājums: vai Latvijas U-20 izlases komplektētāji ir piedāvājuši Tev atrādīties Latvijas U-20 treneriem?

Nē, neviens nav zvanījis…

jautājums: kādi ir Tavi tuvāko gadu plāni? vai esi iecerējis savu hokejista karjeru veidot Somijā?

Pagaidām nezinu, esmu nospēlējis 9 spēles IK Kronan sastāvā un esmu apmierināts; taču par tuvākiem gadiem vēl neesmu domājis, kur un kā; laiks rādīs. Pa šo laiku mani izsauca uz Vaasan Sport (Jr. A SM-liiga; Somijas stiprākā U-20 līga) uz pārbaudēm, notrenējos divus treniņus, bet diemžēl guvu pleca savainojumu un izkritu no try out [pārbaudes laika], taču treneris ir ieinteresēts un teica, ka vēlas vēlreiz mani redzēt. Ir daudz variantu, kā arī Hermes.  Kā jau minēju, laiks rādīs, kur tālāk turpināšu spēlēt.

lai veicas!

[foto no Viktora Jasjoņa personīgā arhīva.]

izziņām:

• Viktora Jasjoņa individuālā statistika (dažviet neprecīzi kā Viktors Jasionis) – eliteprospects.com, lhf.lv, pointstreak.com
• IK Kronan mājaslapa – ikkronan.fi

TUVPLĀNĀ: Vladislavs Dobreņkijs

pēc nelielas pauzes cīņu MHL čempionāta ietvaros atsāk HK Rīga puiši. starp viņiem arī uzbrucējs Vladislavs Dobreņkijs, kurš savu lietderību ir apliecinājis ar “+10”, kas ir viens no labākajiem rādītājiem visā līgā. arī 7 punkti 8 spēlēs ir neslikts rādītājs.

daudziem hokeja līdzjutējiem Vladislavs Dobreņkijs ir kā atradums, jo bija “prom no acīm”. 2009./2010. g. sezonā gan uzspēlēja 14 spēles Dinamo Juniors sastāvā, bet pēc tam atkal “pazuda”. arī pirms tam bija prom – “zviedru maizē”. Vladislava Dobreņkija gaitas ir vedušas caur Ak Bars (Kazaņa) “junioriem”, IK Nyköpings NH 90 un MoDo Hockey “junioriem” Zviedrijas dažādajās U-18 un U-20 līgās, kā arī caur Boston Junior Bruins B komandu Empire Junior Hockey League (ASV). tagad – HK Rīga un MHL.

Vladislavs Dobreņkijs atbild uz jautājumiem par nokļūšanu un savām gaitām Zviedrijas klubos, par junioru līgu līmeni, par “īsajām” gaitām Dinamo Juniors rindās un nokļūšanu Boston Junior Bruins, par HK Rīga komandu.

izziņai: Vladislavs Dobreņkijs

• dzimis 1991. gada 8. augustā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 173 cm; 75 kg
• 2010./2011. g. sezonā HK Rīga sastāvā
• 2009./2010. g. sezonā Dinamo Juniors rindās Baltkrievijas ekstralīgā un Boston Junior Bruins B komanda Empire Junior Hockey League (ASV)
• iepriekšējās sezonas: MoDo Hockey, IK Nyköpings NH 90 U-18 un U-20 līgās; SK LSPA/Rīga; SK Rīga-91; Ak Bars-91; Ak Bars-2 (Kazaņas Ak Bars fārmklubs; 1 spēle)
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2008. un 2009. gadā pasaules čempionātā 1. divīzijā
• Latvijas U-20 izlases kandidāts
• pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: 2007./2008. gadā Tavā statistikā fiksēti ļoti dažādi ieraksti –  spēles SK Rīga-91 un SK LSPA/Rīga sastāvā Latvijas līgās, kā IK Nyköpings NH 90 U-18 un U-20 līgās Zviedrijas līgās. kā nokļuvi no Latvijas Zviedrijā?

Vladislavs Dobreņkijs: Pēc [2006./2007. g.] sezonas Ak Bars-91 sastāvā, bija jāmeklē jaunu klubu, jo Ak Bars fārmklubā mani negribēja redzēt tāpēc, ka es biju leģionārs, un tajos laikos par leģionāru klubam vajadzēja maksāt 30 000 ASV dolāru Krievijas Hokeja federācijai. Bet tomēr es aizbraucu arī nākamajā sezonā, izgāju pre-season [pirmssezonas sagatavošanos] ar Kazaņas klubu, par ko liels paldies kluba viceprezidentam, un tad atgriezos mājās, meklēju jaunu komandu. Vienu dienu biju ciemos pie sava pirmā trenera Aleksandra Cicurska, un viņš uzreiz piezvanīja savam audzēknim Aleksandram Beļavskim, kurš uz to brīdi bija Nīčēpingas pirmās komandas galvenais treneris, un pastāstīja par mani un palūdza, lai viņš man apskatās darba. Beļavskis piekrita. Pēc pirmā treniņa jau bija nolemts, ka es palieku Nīčēpingā.

jautājums: kā vērtē savu pirmo sezonu Zviedrijā? kā norisinājās pierašana pie jauniem apstākļiem, cīņubiedriem? kā norisinājās Tavas mācības?

Pirmo sezonu vērtēju kā iepazīšanos ar Zviedrijas hokeju. Ar apstākļiem bija viss okey, pirms tam jau nodzīvoju gadu Kazaņā; problēmu nebija. Mācījos internetā; liels paldies Liepājas 2. vidusskolai par sapratni.

jautājums: 2008./2009. gada sezonu jau pilnībā pavadīji Zviedrijā – MoDo Hockey sistēmā, kur cīnījies U-18 un U-20 komandās 3 dažādās Zviedrijas “junioru” līgās. kā nonāci no Nīčēpingas uz MoDo Hockey?

Pirms tās sezonas man nebija kur trenēties, un es devos uz ASV. Tur pavadīju lieliskus “sborus” Bostonā, kur es pavadīju vienu mēnesi trenējoties pie Boston Bruins un Providence Bruins (AHL) trenera, un jau pēc tam, kad atbraucu [atpakaļ uz Eiropu], uzzināju, ka Beļavskis kļuva par MoDo U-20 galveno treneri. Piezvanīju viņam un paprasīju try-out [pārbaudes laiku]. Man bija 2 nedēļas sevi pierādīt uz ledus un spēlēs. Jau pēc 7 dienām bija līgums uz galda. 3 spēlēs man bija 7 punkti, vienā no spēlēm 2+2. Līgums bija parakstīts.

jautājums: kā vērtē savu otro Zviedrijas sezonu? kas bija mainījies – kļuvi pārliecinātāks, spēcīgāks savās prasmēs?

Sezonu vērtēju viduvēji. Jo pirms sezonas 9 spēlēs man bija 16-17 punkti. Kādu reizi pie manis uz dzīvokli atnāca komandas biedrs un parādīja Zviedrijas sporta interneta lappuses. Es tur biju Top-5 transfēros. Biju ļoti priecīgs. No manis bija gaidīts ļoti daudz. Diemžēl pēdējā [pirmssezonas] turnīrā, Rigā – Sergeja Žoltoka piemiņas kausā, biju dabūjis smadzeņu satricinājumu, kas man izsita no formas. Nebiju trenējies 1 mēnesi. Pēc tam bija diezgan grūti, un, kad jau biju dabūjis savu formu atpakaļ, izbraukuma spēlē Timrā salauzu pirkstu. Tomēr mēs ar kluba ārstu nolēmām, ka likt ģipsi nav obligāti. Pats ļoti gribēju spēlēt. Un arī spēlēju, bet bija lielas sāpes. Kad jau pirksts jutās labi, tad vienā mājas spēlē pret Leksands IF izsitu plecu. Tas man galīgi visu sabojāja. Pusotru mēnesi nevarēju spēlēt.

Pēc Jaunā gada atgriezos uz ledus, un tad viss sākās no jauna. Paldies Aleksandram Beļavskim par to, ka ticēja man un uzlaboja manu kondīciju. Es viņam par to atbildēju ar gūtiem vārtiem 4 sekundes līdz spēles beigām, kad rezultāts bija 3:3, un tas gols izveda mūsu komandu uz play off. Bet tomēr [MoDo Hockey] kluba vadība bija nodomājusi, ka es esmu ļoti traumatisks un uz nākomo sezonu man atlaida. Bet viņus var saprast. Tomēr liels paldies MoDo un Beļavskim. Es ļoti daudz sapratu pēc tā gada.

jautājums: kāds Tavuprāt ir Zviedrijas junioru līgu līmenis? piemēram, salīdzinājumā ar MHL, kuras spēles esi izbaudījis šosezon?

Zviedrijas U-20 SuperElit ir ļoti stipra līga. Piemēram, tajā sezonā [2008./2009.], kad es tur spēlēju Leksands IF ieņēma pēdējo vienu, bet nākamajā sezonā viņi bija 1. komanda Ziemeļu divīzijā. Manuprāt [SuperElitei un MHL] ir vienāds līmenis. Būtu interesanti nospēlēt “sparingus” ar Zviedrijas SuperElites klubiem!

jautājums: kāpēc nepaliki spēlēt Zviedrijā? vēl vismaz pāris sezonas varēji “ietilpt” U-20 līgās.

Ka jau biju teicis, man pilnīgi neizdevās sezona MoDo, un tā bija tikai mana vaina.

jautājums: kā nonāci Dinamo fārmklubā Dinamo Juniors? pats meklēji jaunu klubu tuvāk mājām?

[Dinamo Juniors menedžeris] Aigars Cipruss piezvanīja un uzaicināja uz “sboriem”. Speciāli nemeklēju klubu tuvāk mājām.

jautājums: 2009./2010. g. sezonā īsti iespēlēties Dinamo Juniors neuzspēji – statistikā Tev fiksētas vien 14 spēles, bet dalība citos klubos populārākajās statistikas vietnēs nav fiksēta. bija baumas, ka Tev ir veselības problēmas. kas bija noticis? kāpēc pārtrauci sezonu tik agri?

Baumas ir baumas, un tām nevar ticēt. Dinamo Juniors komandā man nesanāca. Tā gadās. Biju izoperējis celi un devos uz Bostonu. Tur spēlēju Boston Junior Bruins, kur atguvu spēļu praksi. Un arī kļuvu par USA Hockey National 3. vietas ieguvēju. Mums bija lieliska komanda ar daudz jaunajiem talantiem. 4 spēlētāji no tās komandas šobrīd spēlē USHL [United States Hockey League – vadošā junioru līga ASV].

jautājums: kā norisinājās Tava atgriešanās Dinamo sistēmā – šoreiz HK Rīga ierindā? nebiji plānojis pamēģināt savus spēkus citu valstu klubos un līgās?

Biju meklējis kaut kādu nopietnu klubu, kur jau var domāt par nākotni. Un tad uzzināju, ka par treneri HK Rīga būs Leonīds Tambijevs. Pirms tam biju nospēlējis dažas spēles pie viņa komandas, kad viņi vēl spēlēja Daugavas stadionā. Un man ļoti patika Leonīds Tambijevs kā treneris. Stingrs, no katra spēlētāja prasīja maksimumu, un tas bija tieši tas, kas man vajadzīgs. Tādēļ uz HK Rīga biju devies ar lielu vēlēšanos pierādīt pirmkārt sev, ka es māku spēlēt hokeju, jo tomēr pec MoDo man bija liels psiholoģisks kritums, un arī gribējās tikt pie tā trenera un tās komandas, par kuriem var sisties nežēlojot sevi, jo tu zināsi, ka komanda sitīsies arī par tevi.

jautājums: HK Rīga starts MHL ir patīkami pārsteidzis pat visrūdītākos skeptiķus. komandas pirmā maiņa, kuras sastāvā esi, demonstrē labu sniegumu. Tev pašam ir jau 7 punkti (8 spēlēs) un lietderības koeficients „+10”, pēc kura Tu ieņem augstu vietu visā līgā. kā pats vērtē savu sniegumu HK Rīga sastāvā?

Savu sniegumu pilnīgi nekādīgi nevērtēju. Galvenais, ka uzvar komanda. Liels prieks ir spēlēt ar tādiem čaļiem vienā komandā. Mums ir lielisks kolektīvs, labs kapteinis, labi treneri. Mēs, spēlētāji, zinām, ko no mums prasa treneru korpuss, un arī atdodam visus spēkus treniņos un spēlēs. Ja turpināsim tādā pašā ritmā, tad daudz kas var sanākt.

jautājums: divus gadus esi piedalījies U-18 pasaules čempionātā Latvijas U-18 izlases sastāvā, pēdējā no čempionātiem palīdzot Latvijas izlasei izcīnīt vietu U-18 elitē. šogad esi iekļauts U-20 izlases kandidātu sarakstā. kā vērtē Latvijas U-18 un U-20 izlašu izredzes šajā sezonā izcīnīt vietu elitē?

Par U-18 neko vispār nevaru pateikt, jo man nav ne jausmas par U-18 spēlētājiem. Es zinu tikai tos, kas spēlē mūsu komandā. Bet, ja U-18 izdosies atgriezties Elitē, būšu ļoti priecīgs par viņiem, jo es zinu, cik tas ir forši – uzvarēt B grupā! Ko lai saka par U-20? Cerams, ka visi tie, kas aizbrauks uz Bobruisku [U-20 pasaules čempionāta 1. divīzijā norises vietu], izdarīs visu, lai Latvijai būtu vēl viena zelta medaļa B grupā… 

lai veicas!

[Vladislava Dobreņkija foto fiksēts spēlē pret Serebrjanije Ļvi 2010. gada 10. septembrī; foto avots: dinamoriga.eu.]

lasāmvielai un izziņām:

• Vladislava Dobreņkija individuālie dati un statistika – mhl.khl.ru, eliteprospects.com, eurohockey.net, extraliga.stats.pointstreak.com
• Vladislava Dobreņkija statistika Boston Junior Bruins sastāvā (fiksēts kļūdains uzvārds – Vladislavs Dobrenkjis un Vladis Dobrenkjis) – pointstreak.com
• Boston Junior Bruins spēlētāju statistika 2009./2010. – pointstreak.com (regulārajā sezonā; play off; Jr B Nationals)
• Empire Junior Hockey League mājaslapa – empirehockey.com
• Boston Junior Bruins mājaslapa – bostonjuniorbruins.com