Uz atvadām no MHL B. Juniors 2012./2013.

MHL čempionātā startējošās Dinamo jaunatnes komandas – HK Rīga – „ēnā” divas sezonas bija palikusi sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Tas arī saprotams, jo komanda startēja mazāk populāros un/vai televīzijas ekrānos retāk demonstrētos MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos, bet labākos „juniorus” iesauca „augstākas šķiras” – MHL (A grupas) – čempionātā HK Rīga ierindā. Tagad no komandas plāniem strīpota MHL B grupa, bet ieviests cits nosaukums, logo… Ko tad Juniors ir izaudzinājis 2012./2013. g. sezonas laikā?

Periodiski Latvijas hokeja saimniecībā notiek situācijas pārvērtēšana, materiālo iespēju pārskatīšana un reglamentētu akcentu izmaiņas. Cits stāsts, vai ir izvēlēta un konstanti īstenota stratēģija… Bet pirms pāris gadiem vadošo jaunatnes komandu „bāze” SK Rīga komandu „personā” tika pārcelta no Baltkrievijas Junoru un Jauniešu līgas uz Krieviju – MHL B grupu un Sanktpēterburgas atklāto čempionātu. Pārorientēšanās uz Krieviju savu augstāko vilni sasniedza pirms aizvadītās sezonas, kad MHL-ā startēja 4 komandas no Latvijas – HK Rīga oriģinālajā līmenī un vēl 3 vienības MHL B grupā – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma – Rīga.

Tomēr sezonas gaitā un pēc sezonas Latvijas Hokeja federācijas vadībai tās prezidenta Kirova Lipmana personā sakrājās rūgtums un secinājumi. Latvijas U-20 un U-18 izlases izkrita no pasaules elites, un secinājumi par MHL vai vismaz MHL B grupas nevajadzību nebija ilgi jāgaida. Nonāca arī līdz Lipmana paziņojumiem par neatļaušanu jauniešiem spēlēt ārpus Latvijas. Gala beigās arī LHF treneru padome pauda lēmumu:

„Pamatojoties uz pēdējos gados uzkrāto vairāk negatīvo nekā pozitīvo pieredzi, ko devis dažādu jauniešu un junioru komandu starts citu valstu čempionātos (MHL, Sanktpēterburgas, Baltkrievijas, Lietuvas čempionāti) treneru padome Latvijas hokeja attīstības un spēcīga valsts čempionāta sarīkošanas nolūkā lūdz LHF valdi izskatīt mūsu komandu dalības citu valstu čempionātos lietderību un aizliegt mūsu valsts jauniešu komandām dalību citu valstu čempionātos, izņemot, ieteikt atļaut:
– HK „Rīga” komandas startu MHL augstākajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda arī turpmāk ir Latvijas U 20 izlases bāzes komanda;
– Vienas komandas startu MHL pirmajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda ir Latvijas U 18 izlases bāzes komanda.” (citāta beigas)

Drīz pēc LHF treneru padomes „lūguma” Lipmanam Dinamo vadība nolēma paziņot par savas otrās jauniešu komandas Juniors izņemšanu no MHL B grupas čempionāta, komandu atstājot tikai Latvijas Virslīgas meistarsacīkstēs un tādā veidā arī izvairoties no konfrontācijas ar federāciju šajā konkrētajā jautājumā. Interesanti, ka ar šo arī nomanījies komandas nosaukums uz Dinamo / Juniors un arī logo – uz logotipu, ko 2009./2010.g. sezonā lietoja Dinamo fārmklubs Dinamo Juniors Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgā. Logo un nosaukums bija pakārts uz naglas 3 sezonas, bet tagad atkal ir noderīgs…

Bet laikam, ka jaunais Dinamo / Juniors būs cita komanda, bet Juniors kā MHL B grupas komanda ir kļuvusi par pabeigtām lappusēm Latvijas hokeja vēsturē. Gan jau, ka pa kādam Juniors spēlētājam varēs sastapt Dinamo / Juniors sastāvā. Papildspēki komandai nāks jau tradicionāli no SK Rīga vecākās komandas, kas aizvadītajā sezonā bija SK Rīga-96. Ja vien federācija pēkšņi nenolems ierobežot U-18 vecuma hokejistu dalību Virslīgā. Bet visādi citādi Dinamo / Juniors komandai nebūs jāpakļaujas MHL čempionātu reglamentam ar vecuma griestiem, kas pērnsezon izpaudās kā ierobežots skaits U-22 vecuma hokejistu, bet jaunajā sezonā lielākais vecums tiek solīts U-21 izmērā. Kas zina, varbūt komandas sastāvā uz Virslīgas ledus varēs ieraudzīt kādu dinamieti, kas gūst spēļu praksi un/vai kritis treneru nežēlastībā? Tiesa, kas traucēja Juniors sastāvā Virslīgas spēlēm pieteikt dinamiešus jau aizvadītajā sezonā, vai pirms gada… Nekas. Tādēļ arī Virslīgas izslēgšanas spēlēs „junioru” kreklos bija KHL oficiālā čempionāta gaisu apostījušie Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Mārtiņš Porejs, arī Kristers Gudļevskis – kā smejies, Latvijas izlases pirmais vārtsargs… Tiesa, kā atceramies, līdzekļi neļāva sasniegt mērķi, un čempionu titulu paņēma regulārās sezonas uzvarētāji SMScredt.lv.

Kas tad bija Juniors izcilnieki 2012./2013.g. sezonā MHL B grupā?

Juniors komandas galvenie uzdevumi ir fokusēti uz kadru sagatavošanu lielajai komandai, tādēļ vietas čempionātu un divīziju tabulās jāskata kā otršķirīgas. Tomēr jādomā, ka „juniori” gribēja uzvarēt katrā spēlē. Vai varēja, ir cits stāsts. Jāatgādina, ka komandas lielu masu veidoja U-18 vecuma hokejisti (1995. g. dzimušie), kamēr MHL B grupā vairumā komandu nāca pretī reglamentētais U-22 vecums, bet Latvijas Virslīga – bez griestiem. Tiesa, arī regulārās sezonas gaitā uz dažām spēlēm kā MHL, tā Virslīgas meistarsacīkstēs Juniors komanda saņēma caurmērā vecākus papildspēkus no attiecīgajā brīdī spēļu pauzē esošā HK Rīga sastāva.

MHL B grupas čempionātā „junioriem” izdevās kvalificēties izslēgšanas spēlēm, kurās bija paredzēta vieta sešām (no 11) Ziemeļrietumu divīzijas komandām. Juniors paņēma divīzijas pēdējo biļeti – 6. vietu. Taču atšķirībā no savas pirmās MHL sezonas tālāk par pirmo kārtu netika… Virslīgas regulārajā sezonā „juniori” godīgi nopelnīja 2. vietu, bet Latvijas izslēgšanas spēlēs „deva virsū” faktiski cita komanda – „viltotais” Juniors. Tā sastāvā daži „juniori” bija, bet faktiski – HK Rīga sastāvs…

Juniors komandas rekordisti MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

Rezultatīvākas spēlētājs	Maksims Osipovs	23 punkti (37 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs	Rūdolfs Pētersons	11 reizes (33 spēlēs)
Biežākais asistents	Maksims Osipovs	16 piespēles (37 spēlēs)
	Aleksandrs Burcevs	16 piespēles (37 spēlēs)
Labākais iemetienos (≥100)	Oskars Batņa	58.5% (37 spēlēs)
Labākais +/- koeficients	Ralfs Karelis	+14 (40 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs	Mikus Ābelītis	15 punkti (37 spēlēs)
Visvairāk spēļu	Ralfs Karelis	40 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu	Artūrs Ševčenko	2.50 (2 spēlēs)
Vidēji spēlē visvairāk punktu (≥10 sp.)	Rūdolfs Maslovskis	0.93 (15 spēlēs)
Labākais atv. % vārtsargam	Nils Grīnfogels	92.0% (22 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam	Nils Grīnfogels	2.36 (22 spēlēs)
Visvairāk metienu pa vārtiem	Rūdolfs Pētersons	101 metiens (33 spēlēs)
Labākā metienu realizācija (≥10 sp.)	Paulis Zvirgzdiņš	27.8% (11 spēlēs)
	Edgars Opuļskis	27.8% (31 spēlē)
Visvairāk soda minūšu	Oskars Batņa	74 min. (37 spēlēs)

*

Juniors uzbrucēju statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	punkti REG	+/- REG	SM REG	izšķ. PM REG	met. REG	iemet. REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	SM PO	met. PO	iemet. PO
1.	Maksims Osipovs	1995.	37	7+16	-4	16	1	52	58.3% (7 no 12)		3	0+0	-2	0	2	– (0 no 0)
2.	Ņikita Zgirskis	1995.	36	9+11	+7	10	0	58	34.1% (14 no 41)		3	0+0	±0	0	6	23.5% (4 no 17)
3.	Aleksandrs Burcevs	1993.	37	4+16	+10	8	0	48	45.6% (182 no 399)		3	0+1	±0	2	0	30.0% (6 no 20)
4.	Ruslans Ignatovičs	1995.	32	10+9	±0	10	0	46	36.1% (44 no 122)		3	0+0	-1	2	1	90.0% (9 no 10)
5.	Emīls Potāpovs	1994.	31	6+13	+9	30	0	82	45.1% (23 no 51)		3	0+0	-1	0	1	80.0% (4 no 5)
6.	Rūdolfs Pētersons	1995.	33	11+7	+7	2	1	101	43.9% (18 no 41)		3	0+0	±0	0	0	12.5% (1 no 8)
7.	Oskars Batņa	1995.	37	5+13	+5	74	0	76	58.5% (355 no 607)		1	0+0	±0	0	1	66.7% (4 no 6)
8.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	15	3+11	+3	8	0	36	25.0% (4 no 16)
9.	Artūrs Logunovs	1995.	39	7+6	-4	24	0	89	42.1% (16 no 38)		3	0+0	-1	2	3	70.0% (21 no 30)
10.	Jurijs Moiseičenko	1995.	26	6+5	-5	8	0	34	44.4% (152 no 342)		3	0+0	-1	4	0	44.7% (17 no 38)
11.	Jegors Samofalovs	1995.	31	4+5	+7	43	0	26	43.2% (140 no 324)		3	0+0	±0	8	2	41.7% (15 no 36)
12.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	12	2+7	+2	8	0	20	0% (0 no 4)		3	0+0	-1	4	11	0% (0 no 1)
13.	Ritvars Zonenbergs	1993.	16	5+3	+2	2	0	43	55.6% (10 no 18)
14.	Paulis Zvirgzdiņš	1994.	11	5+2	+6	2	0	18	50.0% (4 no 8)		1	0+0	-1	0	0	– (0 no 0)
15.	Edgars Opuļskis	1994.	31	5+0	-1	8	0	18	– (0 no 0)		3	0+0	-1	2	1	– (0 no 0)
16.	Artūrs Ševčenko	1994.	2	3+2	+6	0	0	7	42.9% (6 no 14)
17.	Ričards Kondrāts	1994.	12	1+4	-3	4	0	13	48.9% (65 no 133)
18.	Martins Lavrovs	1994.	4	4+0	+2	2	0	15	33.3% (1 no 3)		3	0+1	-2	4	2	0% (0 no 2)
19.	Deivids Sarkanis	1994.	12	3+1	-3	31	0	19	25.0% (1 no 4)
20.	Dāvis Straupe	1992.	2	2+2	+5	2	0	8	36.4% (8 no 22)
21.	Bruno Birzītis	1995.	2	1+3	+4	4	0	2	– (0 no 0)
22.	Pēteris Priediņš	1995.	11	1+2	+3	0	0	10	60.9% (56 no 92)
23.	Arvis Purviņš	1995.	20	0+1	-1	8	0	8	– (0 no 0)		1	0+0	±0	0	0	– (0 no 0)
24.	Dmitrijs Komarņickis	1995.	15	0+1	-3	2	0	3	16.7% (1 no 6)
25.	Vladislavs Koniševs	1994.	8	0+0	-4	0	0	6	56.8% (46 no 81)

*

Juniors aizsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	punkti REG	+/- REG	SM REG	met. REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	SM PO	met. PO
1.	Ralfs Karelis	1995.	40	3+6	+14	6	37		3	0+0	-1	2	2
2.	Kristofers Bindulis	1995.	34	4+6	+9	62	47		3	0+0	-1	2	5
3.	Mikus Ābelītis	1993.	37	3+12	+7	16	30		3	0+0	-2	2	1
4.	Ģirts Zemītis	1995.	37	2+5	+5	51	35		3	0+0	±0	4	1
5.	Edgars Kamoliņš	1993.	33	0+5	+4	18	27		2	0+0	-1	4	0
6.	Edgars Dīķis	1991.	2	1+0	+3	0	4
7.	Andrejs Smirnovs	1992.	2	0+1	+3	27	7
8.	Kalvis Ozols	1993.	17	2+3	+2	16	18
9.	Toms Bernhards	1995.	29	2+4	+1	12	15		3	0+0	-2	2	0
10.	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	21	0+0	-1	0	3		1	0+0	-1	0	0
11.	Jānis Jaks	1995.	10	3+1	-2	24	19
12.	Viktors Poņatovskis	1995.	16	0+2	-2	10	8		3	1+0	-1	2	1

*

Juniors vārtsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	uzv.-zaud. REG	PM REG	atv. % REG	GAA REG	„sausi” REG	SM REG		sp. PO	uzv.-zaud. PO	PM PO	atv. % PO	GAA PO	„sausi” PO	SM PO
1.	Nils Grīnfogels	1994.	22 (1170:35)	10-8	1	92.0%	2.36	4	0		3 (177:33)	0-1	1	93.8%	1.69	1	2
2.	Kristers Gudļevskis	1992.	2 (120:00)	2-0	0	91.3%	3.00	0	0
3.	Maksims Rešetņikovs	1995.	17 (816:14)	7-4	3	90.2%	2.65	2	25		1 (12:27)	0-1	0	63.6%	19.28	0	0
4.	Jānis Irbe	1994.	6 (327:04)	0-3	2	89.0%	3.12	0	0

*

Juniors komandas rekordisti Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

Rezultatīvākas spēlētājs	Rūdolfs Pētersons	31 punkts (26 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs	Rūdolfs Pētersons	17 reizes (26 spēlēs)
Biežākais asistents	Rūdolfs Pētersons	14 piespēles (26 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs	Artūrs Salija	8 punkti (7 spēlēs)
	Kristofers Bindulis	8 punkti (17 spēlēs)
Visvairāk spēļu	5 spēlētāji	26 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu	Rūdolfs Maslovskis	1.41 (12 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam	Jānis Irbe	2.00 (4 spēlēs)
Visvairāk soda minūšu	Oskars Batņa	36 min. (26 spēlēs)

*

Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	punkti REG	SM REG		sp.PO	punkti PO	SM PO
	UZBRUCĒJI
1.	Rūdolfs Pētersons	1995.	26	17+14	4		3	0+0	2
2.	Deivids Sarkanis	1994.	16	10+11	10		5	1+2	0
3.	Oskars Batņa	1995.	26	9+12	36		2	0+0	0
4.	Ruslans Ignatovičs	1995.	21	7+13	10		2	0+0	2
5.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	12	8+9	4		6	0+6	6
6.	Maksims Osipovs	1995.	22	6+9	4		4	0+1	0
7.	Jurijs Moiseičenko	1995.	23	7+6	6		1	0+0	0
8.	Ričards Kondrāts	1994.	12	5+8	4		2	0+0	0
9.	Ņikita Zgirskis	1995.	20	5+6	4
10.	Bruno Birzītis	1995.	10	4+6	6		5	0+0	0
11.	Artūrs Logunovs	1995.	23	5+4	8
12.	Jegors Samofalovs	1995.	23	4+4	8		1	0+0	0
13.	Pēteris Priediņš	1995.	16	3+5	0
14.	Dāvis Straupe	1992.	6	4+3	0		3	1+0	2
15.	Ritvars Zonenbergs	1993.	7	4+3	16
16.	Emīls Potāpovs	1994.	19	2+4	16
17.	Edgars Opuļskis	1994.	20	0+6	8		1	0+0	2
18.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	7	4+0	8		1	0+0	2
19.	Vladislavs Koniševs	1994.	6	2+2	4
20.	Lauris Rancevs	1993.	3	1+2	0		4	0+0	0
21.	Paulis Zvirgzdiņš	1994.	8	0+3	0
22.	Martins Lavrovs	1994.	4	1+1	0
23.	Dmitrijs Komarņickis	1995.	9	1+1	0
24.	Arvis Purviņš	1995.	15	0+1	8
–	Georgs Golovkovs	1995.	0	–	–		6	6+3	2
–	Elvijs Biezais	1991.	0	–	–		2	2+1	2
–	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	0	–	–		5	2+1	0
–	Māris Bičevskis	1991.	0	–	–		2	0+1	0
–	Rihards Bukarts	1995.	0	–	–		2	0+1	0
–	Artūrs Ševčenko	1994.	0	–	–		4	0+1	0
–	Edgars Kurmis	1993.	0	–	–		5	0+1	2
–	Andris Siksnis	1993.	0	–	–		5	0+0	0
–	Rustams Begovs	1993.	0	–	–		5	0+0	6
	AIZSARGI
1.	Artūrs Salija	1992.	7	2+6	16		4	0+0	4
2.	Kristofers Bindulis	1995.	17	2+6	20
3.	Ralfs Karelis	1995.	26	3+4	2		2	0+0	0
4.	Ģirts Zemītis	1995.	20	1+5	22		3	0+0	4
5.	Kalvis Ozols	1993.	11	0+6	8
6.	Andrejs Smirnovs	1992.	6	1+4	6		2	1+1	0
7.	Edgars Kamoliņš	1993.	26	1+4	14		1	0+0	0
8.	Mikus Ābelītis	1993.	25	0+4	22		6	0+0	0
9.	Toms Bernhards	1995.	26	0+4	6		1	0+0	0
10.	Jānis Jaks	1995.	10	1+1	8		6	0+1	6
11.	Viktors Poņatovskis	1995.	11	1+1	2
12.	Edgars Dīķis	1991.	6	1+0	2		5	1+1	4
13.	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	12	0+1	6
14.	Patriks Škuratovs	1994.	1	0+0	0		6	0+0	2
–	Mārtiņš Porejs	1991.	0	–	–		2	0+1	6
–	Krišs Lipsbergs	1993.	0	–	–		6	0+0	8
	VĀRTSARGI	dz.	sp. REG	GAA REG	SM REG		sp.PO	GAA PO	punkti PO
1.	Jānis Irbe	1994.	4 (180:03)	2.00	0
2.	Rihards Cimermanis	1993.	5 (270:15)	2.22	0		5 (297:26)	2.82	0+1
3.	Maksims Rešetņikovs	1995.	13 (642:43)	2.43	0
4.	Nils Grīnfogels	1994.	12 (585:55)	2.46	0
–	Kristers Gudļevskis	1992.	0	–	–		1 (59:00)	1.02	0+0

*

MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	play off
1.	Liepājas Metalurgs	40	196-101	91	izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
2.	Zeļenograd	40	175-112	80	izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
3.	OGI	40	199-114	78	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
4.	Dmitrov	40	161-98	74	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
5.	Kļin	40	125-92	72	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
6.	Juniors	40	126-110	64	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
7.	Prizma – Rīga	40	124-150	56	nekvalificējās
8.	Baltica	40	120-132	50	nekvalificējās
9.	Tverči	40	120-166	48	nekvalificējās
10.	Belgorod	40	109-139	44	nekvalificējās
11.	Platina-Chişinău	40	50-291	3	nekvalificējās

*

MHL B grupas čempionāta 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu koptabula (17. – 31. vietas izslēgšanas spēlēm nekvalificējas, kā arī to secība pirms un pēc izslēgšanas spēlēm ir identiska; saskaņā ar mhl2.khl.ru):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	punktu %	play off (vieta līgā pēc play off)
1.	Juņior (Kurgana)	42	199-93	101	80.16%	čempioni (1.)
2.	Liepājas Metalurgs (Liepāja)	40	196-101	91	75.83%	ceturtdaļfinālisti (5.)
3.	Irbis (Kazaņa)	44	145-77	100	75.76%	ceturtdaļfinālisti (6.)
4.	Oļimpija (Kirovočepecka)	44	159-83	100	75.76%	pusfinālisti (4.)
5.	Ladja (Toljati)	44	162-94	96	72.73%	ceturtdaļfinālisti (7.)
6.	Krasnojarskije Risi (Krasnojarska; Podgornija)	42	193-117	91	72.22%	astotdaļfinālisti (9.)
7.	Sputņik (Almetjevska)	44	150-95	88	66.67%	līgas bronza (3.)
8.	Zeļenograd (Maskava)	40	175-112	80	66.67%	ceturtdaļfinālisti (8.)
9.	OGI (Odincovo)	40	199-114	78	65.00%	astotdaļfinālisti (10.)
10.	Dmitrov (Dmitrova)	40	161-98	74	61.67%	astotdaļfinālisti (11.)
11.	Batir (Ņeftekamska)	44	149-105	80	60.61%	līgas sudrabs (2.)
12.	Kļin (Kļina)	40	125-92	72	60.00%	astotdaļfinālisti (12.)
13.	Dizeļist (Penza)	44	136-109	76	57.58%	astotdaļfinālisti (13.)
14.	Mečel (Čeļabinska)	42	130-103	68	53.97%	astotdaļfinālisti (14.)
15.	Jastrebi (Omska)	42	144-122	68	53.97%	astotdaļfinālisti (15.)
16.	Juniors (Rīga; Piņķi)	40	126-110	64	53.33%	astotdaļfinālisti (16.)
17.	Altajskije Berkuti (Barnaula)	42	125-111	67	53.17%
18.	Metallurg (Mednogorska)	44	112-115	68	51.52%
19.	Prizma – Rīga (Rīga)	40	124-150	56	46.67%
20.	Juņior – Sputņik (Ņižņijtagila)	42	127-140	57	45.24%
21.	Rossoš (Voroņeža; Rosoša)	44	127-146	56	42.42%
22.	Baltica (Viļņa; Elektrēni)	40	120-132	50	41.67%
23.	Tverči (Tvera)	40	120-166	48	40.00%
24.	Čelni (Naberežnije Čelni)	44	124-140	52	39.39%
25.	Belgorod (Belgoroda)	40	109-139	44	36.67%
26.	Angarskij Jermak (Angarska)	42	127-156	46	36.51%
27.	Kristall – Juņior (Saratova)	44	91-170	36	27.27%
28.	Raketa (Sarova)	44	78-156	24	18.18%
29.	Molņija (Rjazaņa)	44	70-213	16	12.12%
30.	Metallurg – M (Serova)	42	67-270	6	4.76%
31.	Platina-Chişinău (Kišiņeva; Tiraspole)	40	50-291	3	2.50%

*

Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. pp	zaud. pp.	zaud.	vārtu st.	punkti	play off
1.	SMScredit.lv	28	24	0	1	3	189-88	73	čempioni
2.	Juniors	28	18	3	0	7	122-67	60	zaudējums finālā
3.	Ozolnieki / Monarch	28	17	2	1	8	136-87	56	izkrita pusfinālā
4.	Liepājas Metalurgs – 2	28	16	1	3	8	120-86	53	izkrita pusfinālā; tehniska uzvara sērijā par bronzu
5.	Zemgale / JLSS	28	14	2	1	11	144-125	47	izkrita ceturtdaļfinālā
6.	HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga)	28	6	1	3	18	97-146	23	izkrita ceturtdaļfinālā
7.	HS Rīga / Prizma II	28	4	1	0	23	72-148	14
8.	SK Rīga-96	28	3	0	1	24	83-216	10

*

Plašākai ainavai:

• LHF treneru padomes sēdes protokols (2013. g. maijā) – lhf.lv
• Juniors nestartēs MHL B grupā (2013. g. maijā) – dinamoriga.eu
• Juniors spēlētāju statistika MHL B grupas 2012./2013.g. sezonā – mhl2.khl.ru (Regulārā sezona; Play off)
• Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013.g. sezonā – lhf.lv (Regulārā sezona; Play off)
• Juniors gaitu apcerējums (2012. g. decembrī): tepat

[Attēlā: Juniors spēlē pret Zemgale / JLSS 2011. gada 19. oktobrī;  foto avots: lhf.lv.]

Tikšana play off kā griesti. HK Rīga trešā sezona

HK Rīga komanda MHL čempionātā aizvadījusi savu trešo sezonu un jau kļuvusi par līgas ierastu parādību. Dinamo jaunieši Krievijas jaunatnes līgās vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums. Jau otro sezonu MHL B grupā pabeigušas divas komandas no Latvijas, savu pirmo sezonu vēl turpina Liepājas Metalurgs jaunatne. Citā Krievijas čempionātā Sanktpēterburgā U-15, U-16 un U-17 vecuma grupās jau otro gadu piedalījušās trīs SK Rīga komandas. Tātad latvju bāleliņi plašās kaimiņzemes čempionātos jau ir bez-maz savējie. Kāda sezona ir izdevusies Latvijas pirmajai komandai Krievijas jaunatnes hokeja piramīdā?

2012./2013. g. regulārā sezona Leonīda Tambijeva trenētajai Dinamo jaunatnei ir ienākusies viļņveidīga. Sezonas sākums bija diezgan bēdīgs, un treneri to skaidroja ar komandas sastāva rotācijām, t.sk. dažu spēlētāju pārcelšanos uz Ziemeļameriku. Sezonas gaitā HK Rīga puišiem izdevās savākties un pamazām aizvirzīties līdz uzdevumam – MHL izslēgšanas spēlēm. Cits stāsts par to, ko komanda varēja parādīt šajā play off. Tomēr atzinība par mērķtiecīgu pakāpšanos no MHL Rietumu konferences tabulas zemākiem plauktiem uz 8. vietu ir pelnīta.

Kas tad pavilka komandu?

Aizsteidzoties cipariem pa priekšu, jāatzīst, ka uzbrukuma līnija kopumā nebija panākumu pamats, kam ir atrodams arī objektīvs izskaidrojums… Regulārajā sezonā HK Rīga vienībai bija 26.-ais labākais jeb 8.-ais sliktākais uzbrukums visā līgā, vidēji spēlē tiekot pie 2,55 vārtu guvumiem. Savā pirmajā MHL regulārajā sezonā (2010./2011.) rīdzinieki trāpīja 3,32 reizes vidēji spēlē, kas bija līgas dalīts 12./13.-ais labākais trāpīgums. Pēnsezon (2011./2012.) rīdzinieki meta tikpat trāpīgi, cik šosezon – 2,55 vārtu guvumi spēlē, kas bija MHL regulārās sezonas 25.-tā labākā rezultativitāte. Jeb 8.-tā ailīte no beigām. Kopumā var pieņemt, ka HK Rīga uzbrukums stagnē. Taču, ja ņem vērā sastāva rotāciju, tad ir notikusi iepriekšējai sezonai līdzvērtīga atkopšanās. Taču līdz savas pirmās sezonas rezultativitātei ir patālu… Komplektā ar to visu, šosezon MHL sliktākais vairākums (11,8% realizācijas) bija HK Rīga un Sņežnije Barsi komandām…

Kopumā MHL 2012./2013. g. regulārās sezonas laikā caur HK Rīga sastāvu izgāja 21 uzbrucējs. 10 no šiem puišiem iepriekšējā sezonā bija uzspēlējuši komandas ierindā, bet 11.-ais (Rihards Bukarts) MHL līmeņa pieredzi bija guvis citā MHL vienībā – Stupino Kapitan. No šiem 11 ar MHL pieredzi „bruņotajiem” uzbrucējiem tikai pieci bija aizvadījuši vismaz pusi MHL regulārās sezonas spēļu (Nikolajs Jeļisejevs, Miks Lipsbergs, Dāvis Straupe, Edgars Kurmis, kā arī Rihards Bukarts). Divi sezonas lielāko daļu aizvadīja Liepājas Metalurgā un/vai Dinamo (Ainars Podziņš, Juris Upītis), bet četriem no iepriekšējās sezonas „palikušajiem” MHL regulārās sezonas spēļu pieredze bija zem puses – Deividam Sarkanim 2 spēles, Artūram Ševčenko 11 spēles, Laurim Rancevam 17 spēles, Andrim Siksnim 24 spēles. Bet 10 (!!!) uzbrucēji, kas šosezon uzspēlēja HK Rīga sastāvā, to MHL līmenī darīja pirmoreiz. Ne visiem izdevās sastāvā aizķerties un aizvadīt vismaz pusi sezonas. Tomēr cipars iespaidīgs.

Daži no MHL debitantiem uz kopējā fona uzrādīja diezgan atzīstamu rezultativitāti. Rustams Begovs (dz. 1993.) 63 spēlēs salasīja 30 punktus (16+14) un lietderības koeficientu +10, kļūstot par ceturto rezultatīvāko HK Rīga ierindā. Vai, piemēram, Georgs Golovkovs (dz. 1995.) regulārā čempionāta 57 spēlēs iekrāja 24 punktus (9+15), bet negatīvu lietderību -5, ieņemot sesto vietu rīdzinieku rezultativitātes Topā. Bet, savukārt, Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.) 12 punktus (6+6) un lietderības koeficientu +3 sakolekcionēja tikai 20 spēlēs. Tā nav rezultativitāte, kas „gāž no kājām”, un ir tālu no MHL līderu uzskaitēm, taču tādas ir šī brīža reālijas.

Absolūtais šīs sezonas rezultativitātes līderis bija HK Rīga veterāns ar 3 sezonu pieredzi – Juris Upītis (dz. 1991.; pa labi novietotā attēlā), kuram ir arī Dinamo spēļu pieredze. Salīdzinoši neliela, bet ir. Attiecīgi Upītim 52 punkti (20+32) regulārā čempionāta 58 spēlēs. Tuvākajam sekotājam – Rihardam Bukartam (dz. 1995.) – 35 punkti (18+17) 62 spēlēs. Labākie trāpītāji – Upītis 20 reizes, Nikolajs Jeļisejevs (dz. 1994.) 19 reizes, Bukarts 18 reizes. Rezultatīvākie asistenti – tas pats Upītis ar 32 piespēlēm un Miks Lipsbergs (dz. 1991.) ar 20. Uzbrucēji ar pozitīvāko lietderības koeficientu: atkal Upītis +11; Begovs un Andris Siksnis (dz. 1993.) – abiem pa +10. Jā, un vēl jānosauc uzbrucējs Dāvis Straupe (dz. 1992.), kuram visvairāk izšķirošo pēcspēles metienu (4 gab.).

Zemāk uzbrucēju rezultativitātes tabula savirknēta pēc kritērija – gūtie rezultativitātes punkti vidēji spēlē, lai var pietuvinātāk salīdzināt rezultativitāti tiem spēlētājiem, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu. Savukārt, „pareizu” rezultativitātes tabulu var atrast mhl.khl.ru statistikas sadaļā. Tiesa, šajā sakarā piebilde attiecībā uz spēlētājiem, kuriem bija pieticīgs spēļu skaits; jāņem vērā, ka šiem puišiem 1 spēle nozīmē daudz mazāk nekā pirmajās maiņās spēlējošiem.

HK Rīga uzbrucēju statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	uzbrucējs	dz.	agr. MHL pieredze	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemet.	PUNKTI/SP.
1.	Juris Upītis	1991.	jā	58	20+32	+11	53	2	46.8% (145 no 310)	0.897
2.	Miks Lipsbergs	1991.	jā	45	10+20	+7	28	0	47.2% (308 no 653)	0.667
3.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	nē	20	6+6	+3	14	0	36.4% (4 no 11)	0.600
4.	Rihards Bukarts	1995.	jā	62	18+17	-4	44	2	66.7% (14 no 21)	0.565
5.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	jā	62	19+12	+4	26	0	27.8% (5 no 18)	0.500
6.	Rustams Begovs	1993.	nē	63	16+14	+10	58	0	47.2% (467 no 989)	0.476
7.	Georgs Golovkovs	1995.	nē	57	9+15	-5	40	0	50.5% (230 no 455)	0.421
8.	Andris Siksnis	1993.	jā	57	10+13	+10	76	0	47.1% (8 no 17)	0.404
9.	Ainars Podziņš	1992.	jā	5	0+2	-1	2	0	0.0% (0 no 5)	0.400
10	Deivids Sarkanis	1994.	jā	35	8+5	+3	6	0	44.4% (4 no 9)	0.371
11.	Edgars Kurmis	1993.	jā	42	3+11	+7	50	0	38.0% (19 no 50)	0.333
12.	Dāvis Straupe	1992.	jā	63	7+10	+2	22	4	46.9% (214 no 456)	0.270
13.	Artūrs Ševčenko	1994.	jā	63	5+10	+7	16	0	34.7% (17 no 49)	0.238
14.	Lauris Rancevs	1993.	jā	55	3+8	-2	16	0	44.7% (188 no 421)	0.200
15.	Ruslans Ignatovičs	1995.	nē	7	1+0	-2	0	0	0.0% (0 no 1)	0.143
16.	Martins Lavrovs	1994.	nē	38	3+1	-3	18	0	34.6% (9 no 26)	0.105
17.	Ričards Kondrāts	1994.	nē	29	1+2	-4	12	0	38.7% (104 no 269)	0.104
18.	Bruno Birzītis	1995.	nē	29	0+1	-5	2	0	100% (1 no 1)	0.035
19.	Aleksandrs Burcevs	1993.	nē	1	0+0	±0	0	0	–	0.0
20.	Ritvars Zonenbergs	1993.	nē	6	0+0	-1	2	0	–	0.0
21.	Emīls Potāpovs	1994.	nē	7	0+0	-6	2	0	100% (1 no 1)	0.0

*

Aizsardzība ir

Aizsargu ierindā arī notikušas manāmas rotācijas, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. No 11 aizsargiem, kas 2012./2013. g. regulārajā sezonā uzspēlēja HK Rīga ierindā, seši ir palikuši no iepriekšējās sezonas. Par MHL pieredzes trūkumu viņi sūdzēties nevar, jo iepriekšējā sezonā katrs aizvadīja 43 – 59 spēles. No jauna „iemēģināti” pieci – Edmunds Augstkalns (dz. 1994.), Jānis Jaks (dz. 1995.), Kalvis Ozols (dz. 1993.), Patriks Škuratovs (dz. 1994.), Ģirts Zemītis (dz. 1995.). Ne visiem no nosauktajiem uzreiz izdevās „pierakstīties” Tambijeva trenētās komandas sastāvā, bet no nosauktajiem lielāko spēļu skaitu regulārās sezonas gaitā saņēma Augstkalns (62) un Škuratovs (46).

Savukārt no iepriekšējās sezonas aizsargiem nepalika 3 vīri: starp citu, pērnsezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Jakovļevs, kuru Dinamo saimniecība nosūtīja pieredzes krāšanai uz Somijas otrās līgas (Mestis) klubu Jokipojat; Ēriks Ševčenko, kurš turpināja gaitas Liepājas Metalurgs komandā Baltkrievijas ekstralīgā; Kristers Freibergs – pārcēlās uz Vācijas trešo līgu (Oberliga). Te jāpiebilst, ka HK Rīga sastāvā it kā palika iepriekšējās sezonas kapteinis Mārtiņš Porejs, taču viņš MHL regulārajā čempionātā šosezon aizvadīja 11 spēles, vairāk laika pavadot pie „lielajiem” – Rīgas Dinamo un Liepājas Metalurgs sastāvos.

Neskatoties uz manāmo rotāciju arī aizsargu ierindā, HK Rīga aizsardzība 2012./2013. g. regulārajā sezonā uz kopējā fona ir bijusi salīdzinoši pieklājīga. Vidēji spēlē rīdzinieki „atļāvās” 2,47 vārtu zaudējumus, kas ir dalīts 5./6.-ais labākais rādītājs visā MHL (kopā ar Belije Medvedi). Arī mazākums nav bijusi katastrofa – 84,6% neitralizācijas un 10./11. vieta (kopā ar to pašu Belije Medvedi). Protams, aizsardzība ir kolektīvs darbs, kur piedalās arī uzbrucēji, taču uz aizsargiem gulst lielāka nasta un atbildība. Bet par vārtsargu atsevišķs stāsts.

Lietderīgākie aizsargi 2012./2013. g. regulārajā sezonā ir bijis Andrejs Smirnovs (dz. 1992.; pa labi novietotā attēlā) ar +9 un Edmunds Augstkalns (+8). Rezultatīvākais aizsargs un vienīgais regulārās sezonas „dzelzs vecis” bija Pauls Zvirbulis, kurš aizvadīja visas 64 spēles un guva 15 punktus (5+10). Arī te zemāk „deformēta” aizsargu statistikas tabula; šoreiz izvilkts „koeficients” – lietderība vidēji spēlē. Lai varētu salīdzināt aizsargus, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu.

HK Rīga aizsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	aizsargs	dz.	agr. MHL pieredze	sp.	punkti	+/-	SM	VID. LIETD./SP.
1.	Mārtiņš Porejs	1991.	jā	11	0+5	+3	12	+0.273
2.	Andrejs Smirnovs	1992.	jā	58	1+8	+9	76	+0.155
3.	Edmunds Augstkalns	1994.	nē	62	3+7	+8	66	+0.129
4.	Pauls Zvirbulis	1993.	jā	64	5+10	+7	12	+0.109
5.	Patriks Škuratovs	1994.	nē	46	0+2	+4	34	+0.087
6.	Artūrs Salija	1992.	jā	42	4+4	+2	38	+0.048
7.	Edgars Dīķis C	1991.	jā	58	2+5	+1	40	+0.017
8.	Krišs Lipsbergs	1993.	jā	56	1+9	-3	77	-0.054
9.	Jānis Jaks	1995.	nē	30	0+3	-2	20	-0.067
10.	Kalvis Ozols	1993.	nē	14	0+0	-2	10	-0.143
11.	Ģirts Zemītis	1995.	nē	3	0+0	-1	8	-0.333

*

Cik daudz no komandas ir Gudļevskis?

Jau vairāk nekā pierasts ir teiciens, ka vārtsargs ir puse no komandas, bet labs vārtsargs – vairāk par pusi. HK Rīga salīdzinoši mazais vārtu zaudējumu apjoms ir lielā mērā pateicoties HK Rīga „pirmajam numuram” un Dinamo „trešajam” – Kristeram Gudļevskim (pa labi novietotā attēlā). Nevajag pat „dziedāt slavas dziesmas”, šosezon ir diezgan daudz ciparisku apliecinājumu. Protams, neviens vārtsargs nevar „atstrādāt” bez ciešas saprašanās ar aizsargiem, tomēr Gudļevska sniegums ir ļāvis aizsargiem un arī uzbrucējiem neiedzīvoties lietderības koeficienta mīnusos vai lielākos mīnusos. Par citiem HK Rīga vārtsargiem šosezon runa ir maz vai nemaz. Jo Gudļevskis nocīnījās lauvastiesā regulārās sezonas spēļu, lāga nelaižot pārējos divus „pie šprices”.

Tātad, Kristers Gudļevskis regulārās sezonas gaitā piedalījās 56 spēlēs (3190 minūtes!), 27 uzvarot, 18 zaudējot, bet 11 spēles „aizvedot” līdz pēcspēles metieniem. Kopā 3 spēles „sausas”, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 2.09 un atvairīto metienu apjoms veidoja 92,7%. Pēc atvairītu metienu procenta 2012./2013. g. regulārajā sezonā Gudļevksis bija visas MHL 3.-ais labākais vārtsargs! Pēc GAA kritērija – 4.-ais labākais.

Tas vēl nav viss! HK Rīga komandai šajā regulārajā sezonā bija līgā vislabākā pēcspēles metienu sēriju proporcija: 8 uzvarētas; 3 zaudētas. Bullīšu seriālos parasti vērtē uzbrucēju varēšanas, taču HK Rīga gadījumā „nesošais” elements bija Gudļevskis, kurš bija „mūris” visos 11 pēcspēles metienu seriālos. Pēcspēles bullīšu īstenošanas procents rīdziniekiem bija tikai 34,3% (12 no 35) jeb tikai 19.-ais labākais līgā. Toties pretinieku realizācijas procents, kad pretinieki spēlēja pret HK Rīga (lasīt, Gudļevski) bija ceturtais sliktākais līgā – 17,9% (7 no 39). Attiecīgi, Kristera Gudļevska sargātie vārti palika neskarti 82,1% gadījumu. Pēcspēles metieniem (izgājieniem 1-pret-1) tas ir lielisks „cipars”.

Jāpiebilst gan, ka Gudļevskim šī bija trešā sezona HK Rīga ierindā. Laiks būtiskām izmaiņām ir jau pienācis. Iespējams, jau ilgāku laiku. Ne tikai tādēļ, ka viņam nepieciešams progress, bet arī tāpēc, ka HK Rīga komandai jau būtu jāaudzina citi vārtsargi, kuri sēžot aiz Kristera Gudļevska muguras, netiek ne pie prakses, ne pie spēles laika, ne pie atbildības.

HK Rīga vārtsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	vārtsargs	dz.	agr. MHL pieredze	sp.	min:sek	uzv.-zaud.	PM (u-z)	atv. met.	GAA	„sausas”	SM
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	jā	56	3190:00	27-18	11 (8-3)	92.7%	2.09	3	6
2.	Rihards Cimermanis	1993.	nē	15	634:42	2-5	0	87.0%	3.50	0	2
3.	Boriss Tretjakovs	1993.	nē	1	58:03	0-1	0	86.4%	3.10	0	0

*

Vai HK Rīga izpilda savus uzdevumus?

Nacionālais uzdevums. Savulaik, kad tika „izcepta” jauna vienība dalībai MHL čempionātā, kā viens no šī veidojuma pamatuzdevumiem bija – būt par bāzi Latvijas U-20 izlasei. Savā pirmajā sezonā (2010./2011.) HK Rīga kodols un pamatmasa bija nokomplektēta no „junioru gada” (togad 1991. gadā dzimušie un jaunāki); togad komanda šo misijas daļu pildīja un izpildīja. Izcīnīja „biļetes” uz U-20 eliti arī.

Sezonu pēc tam (2011./2012.) arī var pieņemt, ka HK Rīga „kalpoja” par Latvijas U-20 izlases bāzi. Vieta junioru elitē tika nosargāta… HK Rīga „ieguldījums” – pirmais vārtsargs, divi rezultatīvākie uzbrucēji, vēl „skoloti” 3 uzbrucēji un 4 aizsargi. Kopā 10 kadri, ieskaitot uz sezonu vai pussezonu no Liepājas „palienētos” Artūru Kuzmenkovu un Kristeru Freibergu. Skaits paliels, un nav tik būtiski mazāks par pirmās sezonas 13 „HK rīdziniekiem” (kas bija uzspēlējuši vismaz dažas spēles HK Rīga ierindā). Tomēr „atslēgas lomas” bija pasākušas samazināties. Atgādinājumam: pirmajā sezonā „toni noteica” tādi spēlētāji kā Upītis, Bičevskis, Biezais; tikai viens no aizsargiem (Ralfs Freibergs) bija bez HK Rīga spēļu pieredzes.

Bet otrajā sezonā (2011./2012.) bija sākusies junioru „pārturēšana” Dinamo jaunatnes komandā. HK Rīga ierindā palika liels skaits U-20 izlases vecumu pāraugušo hokejistu – 1990. un 1991. gadā dzimušo. Attiecīgi junioru izlasei „ražotās produkcijas” apjoms samazinājās; U-20 vecumam atbilstošo spēlētāju vidējā pieredze kļuva mazāka, spēles laiks pieticīgāks un atbildība – ierobežotāka.

2012./2013. g. sezonā? Latvijas U-20 izlase „izbira” no elites. Vadošajās lomās uzbrucēju sastāvā pamanāmi bijušie HK Rīga spēlētāji, bet no šīs sezonas aktuālajiem – 4.-ais rezultatīvākais uzbrucējs (Artūrs Ševčenko), 9.-ais rezultatīvākais (Lauris Rancevs). Aizsargu sastāvs gan bija „rīdziniecisks” – četrus no 7 aizsargiem izlases galvenais treneris Leonīds Tambijevs bija paņēmis no savas pamatdarbavietas HK Rīga. No 3 vārtsargiem pasaules čempionātā nebija neviens ar HK Rīga pieredzi. Kopā 9 hokejisti no HK Rīga aktuālā sastāva. Vēl arī treneru kolektīvs nāca no HK Rīga ierindas. Skaits un ieguldījums nav nemaz tik mazs, bet spēlētāju lomas vēl pieticīgākas nekā sezonu iepriekš. Protams, var pieminēt, ka pāris junioru izlases uzbrucēju (Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs) iepriekšējo sezonu bija HK Rīga sastāvā „audzināti”. Tomēr šosezon HK Rīga vienību par Latvijas U-20 izlases bāzi varētu saukt tikai saimnieciski… Tāpat ir loģiski, ka Dinamo sistēmai ir savas intereses un vajadzības, kas ne vienmēr saskan ar deklarēto misiju – būt U-20 izlases bāzei.

Dinamo uzdevums. Audzināt kadrus KHL čempionātā spēlējošajai titulkomandai – šī uzdevuma izpildi vislabāk vajadzētu vērtēt ilgākā laika posmā par 3 aizvadītajām MHL sezonām. Tomēr zināmu ieskatu var sniegt arī šodiena. Kopumā no HK Rīga ierindā trīs sezonu gaitā uzspēlējušajiem spēlētājiem 12 puiši tika uz ledus arī Dinamo sastāvā KHL oficiālajās spēlēs. Par HK Rīga „lolotiem, auklētiem” un Dinamo komandai sagatavotiem spēlētājiem pilnīgi droši nevar uzskatīt četrus – no Krievijas jaunatnes hokeja atgādātos Ainaru Podziņu un Vitaliju Karamnovu, kā arī divus 1990. gadā dzimušos – Robertu Bukartu un Ronaldu Cinku, kuri Dinamo sastāvā jau bija uzspēlējuši pirms HK Rīga izveides. Bet 8 hokejistus dalībai „lielajā” komandā ar spēļu praksi un visādi citādi gatavoja HK Rīga soliņš un ierinda. Skaits ir itin pieklājīgs. Septiņi no šiem puišiem arī šosezon ir piedalījušies Dinamo spēlēs – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Indrašis, Miks Lipsbergs, Juris Upītis, aizsargs Mārtiņš Porejs un vārtsargs Kristers Gudļevskis. Der atcerēties, ka KHL reglamenta pārstrāde un 1991. gadā dzimušo „dotēšana” ir veicinājušas tieši šo puišu iesaisti Dinamo sastāvā. Jā, un tikai viens no „audzēkņiem” (Raimonds Vilkoits) šosezon cīnās ārpus Dinamo saimniecības. Vai uzdevums attiecībā uz Dinamo ir izpildīts? Šobrīd un aktuālajā situācijā – noteikti jā. Liels jautājums, kā būs veicies ar nākamās sezonas KHL jaunākā vecuma hokejistiem – 1992. gadā dzimušajiem un jaunākiem, ko piedāvāt Dinamo sastāvam. Kuri un cik daudz to būs?

Savs uzdevums. Šīs sezonas uzdevums bija iekļūt play off-ā, kas arī izdevās. 17 komandu konkurencē izlauzties no regulārās sezonas tabulas lejasdaļas – apsveicami! 8. vieta Rietumu konferencē bija pēdējā „biļete” uz izslēgšanas spēlēm. Bet tas arī viss! Kas arī labi saskatāms izslēgšanas spēļu pirmajā sērijā, kas zaudēta ar vienādi graujošiem rezultātiem Rietumu konferences līderiem – Atlanti. Jā, jā – tiem pašiem, kuri arī divās iepriekšējās sezonās pirmajā kārtā rīdziniekus „izslēdza” no Harlamova kausa izcīņas. Protams, var filozofēt, ka Atlanti sastāvā ir „ieņēmuši” vairākus spēlētājus no galvenās komandas – Atlant, kam beidzies KHL play off. Taču noteikumi visiem vienādi; neviens neliedza taisīt rokādes no Dinamo. Taču „lielajiem” savas cīņas – par Cerības kausu. Tāpat neviens neliedza HK Rīga sastāvā esošajiem puišiem dot spēļu praksi KHL regulārās sezonas gaitā un īpaši noslēgumā pie „lielajiem” vai, piemēram, Liepājā, kur tomēr pieaugušāks hokejs.

P.S. Izslēgšanas spēles

Zaudējums sērijā ar 0-3 nav pārsteigums. Mulsinošs ir rezultāts, kas visās 3 spēlēs bija vienāds 1:7. Arī mājas spēlē Piņķos. Tomēr, ja aizdomājas, kas tad bija tie HK Rīga argumenti un priekšnoteikumi, lai būtu savādāk? Vai komandas spēlētāji, treneri un arī augstāka vadība ir gatava kaut kam vairāk? Ja jā, tad kādi vingrinājumi ir paveikti, lai HK Rīga sniegums kardināli mainītos?

HK Rīga spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonas MHL izslēgšanas spēlēs (pēc komandas visām 3 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	met.	iemet.
	UZBRUCĒJI
1.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	3	1+1	-2	2	9	0% (0 no 3)
2.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	3	1+1	-3	2	4	–
3.	Miks Lipsbergs	1991.	3	1+0	-4	0	3	28.8% (5 no 18)
4.	Georgs Golovkovs	1995.	3	0+1	-3	2	0	43.8% (14 no 32)
5.	Andris Siksnis	1993.	3	0+0	±0	2	4	–
6.	Artūrs Ševčenko	1994.	3	0+0	-1	0	3	50% (1 no 2)
7.	Rustams Begovs	1993.	3	0+0	-1	2	2	40.6% (26 no 64)
8.	Rihards Bukarts	1995.	3	0+0	-2	0	4	0% (0 no 1)
9.	Deivids Sarkanis	1994.	3	0+0	-2	0	0	–
10.	Lauris Rancevs	1993.	3	0+0	-2	2	0	38.9% (7 no 18)
11.	Ričards Kondrāts	1994.	3	0+0	-4	2	1	80% (4 no 5)
12.	Edgars Kurmis	1993.	3	0+0	-6	8	2	100% (1 no 1)
13.	Dāvis Straupe	1992.	3	0+0	-8	2	3	30% (6 no 20)
	AIZSARGI
1.	Pauls Zvirbulis	1993.	1	0+0	-1	0	0	–
2.	Patriks Škuratovs	1994.	2	0+0	-1	2	0	–
3.	Mārtiņš Porejs	1991.	3	0+0	-2	6	–
4.	Artūrs Salija	1992.	3	0+1	-3	10	1	–
5.	Edmunds Augstkalns	1994.	3	0+0	-3	0	2	50% (1 no 2)
6.	Andrejs Smirnovs	1992.	3	0+0	-3	4	1	0% (0 no 2)
7.	Krišs Lipsbergs	1993.	3	0+0	-4	0	0	–
8.	Edgars Dīķis	1991.	3	0+0	-6	2	1	–
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	uzv-zaud	atv. met.	atv. %	GAA	sp. laiks
1.	Rihards Cimermanis	1993.	2	0-0	10 no 12	83.3%	4.55	26:23
2.	Kristers Gudļevskis	1992.	3	0-3	56 no 75	74.7%	7.42	153:37

*

P.P.S.

HK Rīga puišiem klubu sezona vēl nav beigusies. Jau nākamajā dienā (šodien) virkne spēlētāju ir devusies palīgā Juniors komandai Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs – pret Ozolnieki / Monarch komandu. Spēles pieteikumā: Rihards Bukarts, Rihards Cimermanis, Georgs Golovkovs, Krišs Lipsbergs, Rūdolfs Maslovskis, Patriks Škuratovs. Iespējams Juniors spēļu sastāvā būs ieraugāmi vēl citi tikko pret Atlanti komandu spēlējušie, jo komandas kopējā pieteikumā ir arī tādi vārdi kā Edmunds Augstkalns, Rustams Begovs, Edgars Dīķis, Kristers Gudļevskis, Nikolajs Jeļisejevs, Edgars Kurmis, Miks Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Lauris Rancevs, Artūrs Salija, Deivids Sarkanis, Andris Siksnis, Andrejs Smirnovs, Dāvis Straupe, Artūrs Ševčenko, Pauls Zvirbulis. Tiesa, Juniors pieteikumā ir arī čupa ar šī brīža dinamiešiem – Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Roberts Bukarts, Oskars Cibuļskis, Andris Džeriņš, Miks Indrašis, Gints Meija, Vitālijs Pavlovs, Gunārs Skvorcovs, Kristaps Sotnieks, Juris Upītis. Varbūt Latvijas Virslīgā ir cerība sagaidīt ņipru finālu starp Liepājas Metalurgs un Dinamo spēkiem? Pagaidām abām komandām pusfināli.

HK Rīga komandas rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):

kritērijs	rekords 2012./2013. (64 sp.)	rekords 2011./2012. (60 sp.)	rekords 2010./2011. (56 sp.)
uzvara ar lielāko vārtu st.	7:1 pret Patriot (2012-10-24)	6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09)	13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
		5:1 pret Kuzņeckije Medvedi (2012-03-02)
visvairāk vārtu guvumu spēlē	8:3 pret Krasnaja Armija	6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09)	13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
		6:3 pret Tatranski Vlci (2011-09-11)
		6:5 PM pret Bars (2012-02-14)
zaude ar lielāko vārtu st.	0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18)	0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)	0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
			0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)
			1:5 pret Almaz (2011-02-26)
			2:6 pret Dmitrovas Kriļja Sovetov (2010-11-30)
visvairāk vārtu zaudējumu spēlē	2:7 pret Almaz (2013-02-26)	0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)	5:8 pret MHK Himik (2011-01-10)
		5:6 PM pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-05)
rezultatīvākā “sausā” uzvara	1:0 pret Russkije Vitjazi (2013-03-04)	5:0 pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-06)	6:0 pret Junost (2011-02-15)
	1:0 OT pret MHK Himik (2013-02-15)
	1:0 PM pret Serebrjanije Ļvi (2012-12-03)
skarbākā “sausā” zaude	0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18)	0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)	0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
			0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)

*

HK Rīga spēlētāju rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):

kritērijs	rekords 2012./2013. (64 sp.)	rekords 2011./2012. (60 sp.)	rekords 2010./2011. (56 sp.)
rezultatīvākais spēlētājs	Juris Upītis 52 (20+32) punkti (58 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.)	Miks Indrašis 53 (21+32) punkti (56 sp.)
labākais vārtu guvējs	Juris Upītis 20 reizes (58 sp.)	Roberts Lipsbergs 14 reizes (58 sp.)	Raimonds Vilkoits 25 reizes (56 sp.)
rezultatīvākais asistents	Juris Upītis 32 piesp. (58 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 26 piesp. (60 sp.)	Miks Indrašis 32 piesp. (56 sp.)
visvairāk spēļu sezonā	Pauls Zvirbulis visas 64 sp.	Mārtiņš Jakovļevs visas 60 sp.	Miks Indrašis visas 56 sp.
			Mārtiņš Porejs visas 56 sp.
			Raimonds Vilkoits visas 56 sp.
labākais lietderības koeficients	Juris Upītis +11 (58 sp.)	Mārtiņš Porejs +15 (59 sp.)	Vitalijs Karamnovs +13 (25 sp.)
			Mārtiņš Porejs +13 (56 sp.)
sliktākais lietderības koef.	Emīls Potāpovs -6 (7 sp.)	Ēriks Ševčenko -13 (55 sp.)	Kārlis Kalvītis -10 (52 sp.)
rezultatīvākais aizsargs	Pauls Zvirbulis 15 (5+10) punkti (64 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 24 (4+20) punkti (54 sp.)
labākais vārtu guvējs aizsargs	Pauls Zvirbulis 5 reizes (64 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 3 reizes (60 sp.)	Mārtiņš Porejs 5 reizes (56 sp.)
visvairāk izšķirošo PM	Dāvis Straupe 4 reizes (63 sp.)	Juris Upītis 2 reizes (22 sp.)	Roberts Bukarts 2 reizes (12 sp.)
vārtsargs ar ilgāko sp. laiku	Kristers Gudļevskis 3190:00	Kristers Gudļevskis 2285:06	Kristers Gudļevskis 2760:17
labākais GAA vārtsargam	Kristers Gudļevskis 2.09 (56 sp.)	Jānis Auziņš 2.00 (28 sp.)	Kristers Gudļevskis 2.20 (49 sp.)
labākais atv. met. % vārts.	Kristers Gudļevskis 92.7% (56 sp.)	Jānis Auziņš 91.8% (28 sp.)	Kristers Gudļevskis 92.0% (49 sp.)
		Kristers Gudļevskis 91.8% (40 sp.)
visvairāk “sausu” sp. vārts.	Kristers Gudļevskis 3 sp. (56 sp.)	Jānis Auziņš 3 sp. (28 sp.)	Kristers Gudļevskis 7 sp. (49 sp.)
vārtsargam labākā uzv.-zaud. attiecība	Kristers Gudļevskis 27-18 (56 sp.)	Kristers Gudļevskis 16-16 (40 sp.)	Kristers Gudļevskis 26-16 (49 sp.)
visvairāk soda minūšu	Krišs Lipsbergs 77 min. (56 sp.)	Māris Bičevskis 76 min. (33 sp.)	Mārtiņš Porejs 87 min. (56 sp.)
visvairāk uzvaras vārtu	Juris Upītis 5 reizes (58 sp.)	Roberts Bukarts 3 reizes (15 sp.)	Raimonds Vilkoits 4 reizes (56 sp.)
	Nikolajs Jeļisejevs 5 reizes (62 sp.)	Juris Upītis 3 reizes (22 sp.)
		Māris Bičevskis 3 reizes (33 sp.)
		Nikolajs Jeļisejevs 3 reizes (40 sp.)
lab. iemet. % (no 100 iemet.)	Georgs Golovkovs 50.5% (57 sp.; 455 iemet.)	Raimonds Upenieks 54.7% (36 sp.; 276 iemet.)	Raimonds Upenieks 62.1% (25 sp.; 103 iemet.)

*

Plašākai ainavai un blakus interesei:

• HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā – mhl.khl.ru
• HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. izslēgšanas spēlēs – mhl.khl.ru
• Iepriekšējo 2 regulāro sezonu HK Rīga rekordi: tepat
• MHL izlases sastāvs decembra, janvāra spēlēm Ziemeļamerikā (sastāvā arī Miks Lipsbergs un Juris Upītis, kā arī MHK Himik uzbrucējs Kirils Tambijevs) – mhl.khl.ru
• MHL zvaigžņu spēles (Izaicinājuma kausa) Rietumu konferences komandas sastāvs (t.sk., Edgars Dīķis) – mhl.khl.ru
• Igauņi gribot savu komandu MHL – mhl.khl.ru

[Pirmajā attēlā: HK Rīga ierindas fragments pirms spēles pret čehu Energie 2012. gada 21. oktobrī. Otrs (Jura Upīša) foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Mamonti Jugri 2011. gada 3. decembrī. Trešais (Andreja Smirnova) foto – HK Rīga spēlē pret MHK Spartak 2011. gada 24. septembrī. Ceturtais (Kristera Gudļevska) foto – HK Rīga spēlē pret Gazovik 2011. gada 5. decembrī. Visu 4 foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo „tirgus placis” – iespēja jaunajiem?

Vietu KHL izslēgšanas spēlēs zaudējušās Rīgas Dinamo komandas sastāva „izpārdošana” pagaidām saredzama tikai kā izmaksu optimizēšana. Taču varbūt ir pēdējais laiks dot iespēju jaunajiem? Īstiem junioriem? Pirmajās četrās KHL sezonās Rīgas komanda vismaz nedaudz bija devusi iespēju spēlēt U-20 vecuma hokejistiem, bet šosezon – nē. Dinamo sastāva komplektētājiem un treneriem pietrūkst domāšanas ilgtermiņā vai drosmes? Vai arī HK Rīga un tās galvenā trenera Leonīda Tambijeva devums ir bezjēgā?

Dinamo „autlets” jeb sezonas izskaņas izpārdošana ar atlaidēm ir diezgan normāla parādība, bet Rīgas klubs ar to saskārās pirmoreiz. Jo ir pirmā reize kluba neilgajā pastāvēšanas vēsturē, kad cīņa par Gagarina kausu vairs nespīd. Tādēļ ir normāli, ja spēlētājus, ar kuriem nerēķinās komandas nākotnes zīmējumā, cenšas pārdot, iemainīt vai atdot citiem klubiem. Tas ne tikai atbrīvo finanšu līdzekļus, bet nereti tiek izmantots jauno spēlētāju iespēlēšanai. Mazāk pieredzējušie tiek pie lielāka spēles laika, bet citi, kas netiktu spēlēt vispār, tiek pie kaut kāda spēles laika. Labi, ka Dinamo izredzes uz play off pazuda tik ātri, jo pretējā gadījumā, rādās, Kristeram Gudļevskism un Jurim Upītim būtu jāgaida vēl ilgāk…

Tad nu 2013. gada janvārī no komandas „deportētie” Matjē Karls, Aleksandrs Ņiživijs, Aleksandrs Žirū, Ģirts Ankipāns vismaz teorētiski atbrīvo vairāk vai mazāk spēles laika pārējiem. Cits stāsts, ka kluba vadība leģionārus varēja „triekt” arī daudz ātrāk, kā arī varēja mazāk runāt par Karsuma un Indraša „iznomāšanu”, kas KHL tomēr nav leģitīma. Uz konkrētā fona izskatījās tā, ka pat pārdošanai / iznomāšanai Dinamo pusē spēju nepietiek…

Kā atlikušo sezonas daļu izmantos Rīgas Dinamo? Savas nevarēšanas ļoti gribēs kompensēt Cerības (Nadeždas) kausa izcīņā? Vai tomēr dos iespēju un laidīs pie teikšanas ne tikai savu jaunāko galu, bet arī īstus juniorus – U-20 vecuma hokejistus (dz. 1993. g. un jaunāki), kuri Dinamo saimniecībā ir! 2. un 3. februāra spēlēs HK Rīga puiši MHL čempionāta spēlēs pret CSKA jaunatnes komandu Krasnaja Armija skrēja un cīnījās ar tādu azartu, atdevi un pašaizliedzību, ka prieks. Jo viņi grib šosezon uzspēlēt Dinamo. Un kad tad Rīgas kluba menedžments plāno pārbaudīt savu „jauno paaudzi”, kas būs vajadzīga turpmākajās sezonās?

Cik tad jauns ir Rīgas Dinamo?

Šosezon Dinamo komandas sastāvā dažādos posmos iespēlējot piecus 1991. gadā dzimušos hokejistus (Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Juris Upītis) un vienu 1992. gada spēlētāju (Kristers Gudļevskis), Dinamo ir radījuši ilūziju, ka ir jaunatnei pretimnākoša klubs. Ja vēl pieskaita trīs 1990. gadā dzimušos (Robertu Bukartu, Miku Indraši, Gunāru Skvorcovu), tad šķiet vispār rožaina ainava. Bet viss atkarīgs, kur novieto jaunības atskaites latiņu. Vairumā hokeja pasaules robežšķirtne ir junioru vecums (U-20; šosezon 1993. gadā dzimušie), kurā spēlētājs vēl atbilst junioru līgu standarta vecumam un kurā tiek izspēlēti pasaules čempionāti. Pēc tam jau sākas vai nekad nesākas pieaugušais hokejs. Pasaules kartē ir daži izņēmumi. Piemēram, Ziemeļamerikā junioru līgās ļauj uzspēlēt pa kādam U-21 vecuma spēlētājam. Skarbākais jaunības pagarinājums ir Krievijā bāzētajās līgās, kur MHL atļauj spēlēt arī U-22 vecuma hokejistiem, bet KHL-ā kā dotētais jauno vecums, kas ļauj pieteikt pilnu sastāvu, ir tas pats U-22 (šogad 1991. gadā dzimušie un jaunāki).

Tomēr vairums KHL klubu šo dotēto vecumu izmanto prātīgi – iespēlē arī U-20 vecuma hokejistus, dodot tiem KHL līmeņa pieredzi. Līdz šim 2012./2013. g. sezonā KHL oficiālajās spēlēs ir piedalījušies 48 junioru vecuma (U-20) hokejisti: 28 puiši – dzimuši 1993. gadā; 17 puiši – 1994. gadā; 3 jaunieši – 1995. gadā.

No 26 KHL klubiem šosezon iespēju uzspēlēt U-20 vecuma hokejistiem nav devuši tikai 4 klubi. Ne sekundi junioriem nav devuši Sibir, Lokomotiv, Rīgas Dinamo un tai menedžmenta rokraksta ziņā radniecīgais HC Lev Praha. Protams, ir arī dažas komandas, kur junioru spēles laiks ir bijis ļoti simbolisks. Pārējās junioriem ne īpaši vai mazliet draudzīgās komandas ir Amur (ar 2:38 kopējā spēles laika junioriem), Torpedo (4:24), SKA (28:16) un arī Vitjaz (35:23).

Tradicionāli junioriem ar spēles laiku dāsnākās komandas atrodas Austrumu konferences lejasdaļā. Tās jaunajiem „dod spēlēt” ne tikai tad, kad ir skaidra netikšana izslēgšanas spēlēs, bet arī krietni pirms tam. U-20 vecuma hokejistiem draudzīgākā komanda 2012./2013. g. sezonā līdz šim ir bijusi Jekaterinburgas Avtomobiļist, kura šosezon iespēlējusi tikai divus juniorus, bet ar pamatīgu spēles laiku (kopsummā 895:52). Otrs junioriem labvēlīgākais klubs ir Novokuzņeckas Metallurg, kurš šosezon sastāvā „ielaidis” 7 junioru vecuma hokejistus (!!!) un kopsummā ļāvis U-20 spēlētājiem 862 minūtes „ar asti” (862:54).

Tomēr nav tā, ka tikai uz Gagarina kausa izcīņu nepretendējošas komandas dod spēles laiku jaunajiem. Junioriem trešā draudzīgākā komanda ir uz play off pretendējošā HC Slovan Bratislava (3 spēlētāji un 598:02), ceturtā – viens no Austrumu līderiem Traktor (4 spēlētāji un 558:48), piektā – viens no Rietumu līderiem Maskavas Dinamo (1 spēlētājs, bet 477:55). Turpat netālu arī Magņitka – 4 spēlētāji un 422:10 spēles laika summā.

KHL junioriem (U-20) draudzīgākās komandas 2012./2013. g. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles; īsi pirms regulārās sezonas beigām):

	klubs	U-20 vec. sp. skaits	kop. sp. laiks	t.sk. vārts. laiks	vieta KHL
1.	Avtomobiļist	2	895:52	–	26.
2.	Metallurg (Novokuzņecka)	7*	862:54	80:18	21.
3.	HC Slovan Bratislava	3	598:02	–	13.
4.	Traktor	4	558:48	–	6.
5.	Dinamo (Maskava)	1	477:55	–	3.
6.	Metallurg (Magņitogorska)	4	422:10	–	7.
7.	Spartak	2	414:40	–	23.
8.	Ņeftehimik	2	376:12	–	14.
9.	Salavat Julajev	3*	339:50	237:58	9.
10.	Baris	3	297:56	19:00	11.
11.	Jugra	1	293:55	–	17.
12.	Avangard	1	167:54	–	2.
13.	Ak Bars	2	152:29	–	4.
14.	CSKA	2	135:48	–	5.
15.	Atlant	2	88:14	–	19.
16.	Donbass	2	75:58	–	18.
17.	Dinamo (Minska)	1	63:18	63:18	16.
18.	Severstaļ	2	51:42	–	10.
19.	Vitjaz	2	35:23	–	22.
20.	SKA	1	28:16	–	1.
21.	Torpedo	1	4:24	–	20.
22.	Amur	1	2:38	–	25.
23.-26.	Dinamo (Rīga)	0	–	–	24.
	HC Lev Praha	0	–	–	15.
	Lokomotiv	0	–	–	8.
	Sibir	0	–	–	12.

* P.S. Viens spēlētājs – 1994. gadā dzimušais uzbrucējs Antons Sļepiševs – šosezon ir spēlējis 2 komandās: Novokuzņeckas Metallurg un Salavat Julajev.

Rezultatīvākie U-20 vecuma uzbrucēji KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

	spēlētājs	dz.	klubs	sp.	punkti	+/-	vid. sp. laiks
1.	Nails Jakupovs	1993.	Ņeftehimik	22	10+8	-4	14:24
2.	Damirs Žafjarovs	1994.	Metallurg (Novokuzņecka)	38	4+6	-5	11:22
3.	Antons Sļepiševs	1994.	Slavat Julajev / Metallurg (Novokuzņecka)	23	6+1	-1	12:33
4.	Jaroslavs Kosovs	1993.	Metallurg (Magņitogorska)	38	4+3	-5	8:48
5.	Marko Daňo	1994.	HC Slovan Bratislava	35	3+4	+3	9:29
6.	Aleksandrs Hohlačovs	1993.	Spartak	26	2+5	0	13:04
7.	Tomáš Mikúš	1993.	HC Slovan Bratislava	31	3+3	+3	8:01

*

Lietderīgākie U-20 vecuma aizsargi KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

	spēlētājs	dz.	klubs	sp.	punkti	+/-	vid. sp. laiks
1.	Andrejs Mironovs	1994.	Dinamo (Maskava)	37	0+5	+4	12:55
2.	Ņikita Ņesterovs	1993.	Traktor	33	0+0	+4	12:13
3.	Jaroslavs Dibļenko	1993.	Atlant	8	0+1	+3	10:43
4.	Alberts Jaruļļins	1993.	Ak Bars	27	0+1	+2	5:22

*

Visu U-20 vecuma vārtsargu sniegums KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

vārtsargs	dz.	klubs	sp.	sp. laiks	atv. %	GAA
Andrejs Vasiļevskis	1993.	Salavat Julajev	7	237:58	91.8%	2.27
Iļja Sorokins	1995.	Metallurg (Novokuzņecka)	3	80:18	92.7%	2.24
Jans Šeļepņovs	1993.	Dinamo (Minska)	2	63:18	87.0%	2.84
Vladimirs Kramars	1993.	Baris	1	19:00	77.8%	6.32

*

Protams, KHL regulārās sezonas noslēgumā dažās spēlēs varētu nedaudz pieaugt to U-20 vecuma spēlētāju skaits, kas devušies laukumā KHL čempionātā. Tāpat arī līdz šim spēlējušo jauno hokejistu statistika. Taču principiālas izmaiņas kopējā KHL griezumā nav gaidāmas. Saistībā ar Dinamo paliek jautājums par domāšanu ilgtermiņā un drosmi uzticēties junioriem.

Vai Dinamo nav savu U-20 vecuma hokejistu?

Kā zinām, 2010. gada rudenī savā pirmajā KHL čempionātā devās HK Rīga vienība, kurai viens no definētajiem pamatuzdevumiem bija un ir – jauno hokejistu audzināšana un „iesildīšana” Dinamo vajadzībām. Šajā sakarā arī absolūtais vairums Dinamo sastāvā KHL čempionātā spēlējušo 1990.-1992. gadā dzimušo hokejistu ir gājuši cauri vai turp-atpakaļ caur HK Rīga ierindu. Vienīgais – Gunārs Skvorcovs (dz. 1990.) nav spēlējis MHL čempionātā.

Lai nebūtu plaša diskusija par to, vai 1994. un 1995. gadā dzimušie (attiecīgi, U-19 un U-18) var būt gatavi KHL līmenim, var pievērsties tikai IIHF noteiktajai klasikai – U-20 „tīrajam” vecumam, t.i. 1993. gadā dzimušajiem. HK Rīga ierindā šosezon MHL oficiālajās spēlēs tādi ir uzspēlējuši 11 personu skaitā, no kurām viens ir leģionārs (Aleksandrs Burcevs) un viens (Ritvars Zonenbergs) jau ir pametis Dinamo sistēmu, lai uzspēlētu pie Aigara Ciprusa Viļņas Baltika komandā MHL B grupā. Vai no palikušajiem nav kāds „ņemams” vismaz uz tām spēlēm, kurās vairs nav ko zaudēt? Ja nē, tad jautājums – HK Rīga vienu gadu strādājusi pa tukšo? Un kam tad vajadzīga HK Rīga?

Nav tā, ka būtu anormāla pārbagātība, tomēr arī HK Rīga sastāvā varētu atrast spēlētājus, kas ainavu nebojātu. Tiesa, šosezon būtu īpaši jācenšas, lai kopskatu varētu sabojāt… Starp 1993. gadā dzimušiem HK Rīga uzbrucējiem, vismaz pagaidām, nebūs atrodami superrezultatīvi „glābēji”, bet uzbrucējus ar pieklājīgi nostādītu darba ētiku, atdevi un degsmi, kas derētu vismaz 4. maiņai, atrast varētu noteikti. T.sk., deficītajā centra pozīcijā. Cik gatavi vai negatavi KHL-am, to jau tikai uz ledus varētu redzēt. Arī aizsargu varētu atrast, ja ģenerālmenedžerim Opuļskim, treneriem Ābolam un Ignatjevam ir doma par ilgtermiņu. Starp citu, augumā ne pārāk raženais Pauls Zvirbulis ir viens no labākajiem aizsargiem HK Rīga ierindā. Šajā gadījumā, jājautā, vai Dinamo sastāva „skauti” būtu gatavi rīkoties pret stereotipiem un vispārēju skepsi, lai sastāvā iemēģinātu ne to garāko aizsargu. Savukārt, vārtsargi pagaidām paliek „aiz strīpas”, jo HK Rīga pirmo vijoli spēlē Gudļevskis, bet pārējiem atliek tas, kas pāri paliek.

HK Rīga 1993. gadā dzimušie spēlētāji un viņu sniegums MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles; dati saskaņā ar mhl.khl.ru; auguma cm un kg iespējams izmaiņas):

spēlētājs	cm	kg	sp.	punkti	+/-
UZBRUCĒJI
Rustams Begovs	179	70	52	14+12	+10
Aleksandrs Burcevs	187	72	1	0+0	0
Edgars Kurmis	179	69	32	3+9	+7
Lauris Rancevs	186	81	43	2+7	-3
Andris Siksnis	178	80	47	9+12	+12
Ritvars Zonenbergs	183	73	6	0+0	-1
AIZSARGI
Krišs Lipsbergs	182	78	49	1+5	-3
Kalvis Ozols	198	80	14	0+0	-2
Pauls Zvirbulis	172	70	52	5+9	+9
VĀRTSARGI	cm	kg	sp. (sp. laiks)	atv %	GAA
Rihards Cimermanis	180	70	13 (539:41)	86.7%	3.34
Boriss Tretjakovs	182	74	1 (58:03)	86.4%	3.10

*

Ieskatam:

• Dinamo jaunākie hokejisti uz KHL fona 2011./2012. g. sezonas vidū: tepat
• Par junioru vecuma (U-20) spēlētājiem KHL pirmajās 3 sezonās (2008. – 2011.): tepat
• KHL komandu junioru vecuma spēlētāji pirmajās 3 sezonās (pilns saraksts): tepat
• AS Dinamo Rīga pārstāvja Jura Savicka intervija (2013-02-01) – sportacentrs.com

[Attēlā: HK Rīga puišu konsultācija pie Tambijeva. Ierindā arī 1993. gadi – #62 Siksnis, #7 Begovs, #89 Rancevs… Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Energie (Karlovi Vari) 2012. gada 21. oktobrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Rīgas Dinamo-3. Kas tas tāds?

Ja Rīgas Dinamo saimniecība visas savas komandas sauktu vienādos nosaukumos, kā, piemēram, to dara Liepājas Metalurgs un arī liela daļa Eirāzijas klubu, par Dinamo-3 sauktu Dinamo saimniecības otro jauniešu komandu Juniors. Vienību, kas cenšas iespraukties MHL B grupas izslēgšanas spēlēs, bet Latvijas Virslīgā veiksmīgi konkurē ar vecākām komandām, ieņemot 3. vietu. Piebilde: komandas ievērojamu daļu veido U-18 vecuma spēlētāji, t.sk. Latvijas U-18 izlases kandidāti.

Liela daļa Juniors sastāva dalībnieku – tie, kuri dzimuši 1995. gadā, iepriekšējo sezonu aizvadīja SK Rīga-95 komandā, kas startēja Sanktpēterburgas atklātā čempionāta U-17 vecuma grupā un arī Latvijas Virslīgā. Bet tagad nu jau U-18 vecuma puiši ir iekļuvuši komandā, kas cīnās MHL B grupā – t.i., U-22 vecuma sacensībās. Pārslēgties no U-17 vecuma čempionāta uz jaunatnes līgu puišiem nav bijis viegli. „MHL B grupas čempionāts ir daudzreiz stiprāks, pretinieki ir nopietnāki un stiprāki par komandām Sanktpēterburgas U-17 čempionātā. MHL pret visiem pretiniekiem ir grūti spēlēt, jo mūsu komandā puse no sastāva ir 1995. gadā dzimušie. Mēs nevarējām uzreiz sākt spēlēt līgas līmenī, bet tagad mēs ar katru spēli pieliekam klāt, lai kļūtu stiprāki,” komentē Juniors vienības uzbrucējs Jegors Samofalovs.

Raugoties no šī skatpunkta, Juniors vienības „mīņāšanās” pie MHL B grupas play off robežas – pašreiz 8. vieta Ziemeļrietumu divīzijas 11 komandu konkurencē – nešķiet ne drāma, ne katastrofāla neveiksme. Laiks cīņai vēl ir. Atgādinājumam: Ziemeļrietumu divīzijā izslēgšanas spēlēs tiek 6 stiprākās vienības.

Izšķiroši papildspēki

Tomēr pēdējās divās spēlēs, 15. un 16. decembrī pret ciešākajiem konkurentiem uz vietu izslēgšanas spēlēs – Prizma-Rīga, komandai Juniors tika piesaistīti spēki no „vecākajiem brāļiem” – HK Rīga vienības. Tas nozīmē ne tikai to, ka HK Rīga komandai saistībā ar Latvijas U-20 izlases gatavošanos un dalību junioru pasaules čempionātā ir pauze līdz 8. janvārim. Bet arī norāda, ka kluba saimniecībai un Juniors vienībai nav vienaldzīga iekļūšana izslēgšanas spēlēs.

Juniors sastāvu papildinājuši HK Rīga spēlētāji, kuri sava vecuma vai citu iemeslu dēļ neatrodas Latvijas U-20 izlases treniņnometnē Brocēnos. Un šis papildinājums ir itin pieklājīgs – vārtsargs Kristers Gudļevskis, HK Rīga kapteinis aizsargs Edgars Dīķis, aizsargs Andrejs Smirnovs, uzbrucēji Dāvis Straupe, Artūrs Ševčenko un Bruno Birzītis. Starp citu, abās papildspēkiem bruņotajās spēlēs Juniors vienība uzvarēja savus pretiniekus, un abās reizēs panākumu kaldināšanā „uz aci” un arī statistiski ļoti pamanāmu artavu deva HK Rīga „desants”. Divu spēļu summā „juniori” nokārtoja 9 vārtu guvumus, no kuriem tikai divus nesameta HK Rīga puiši. Punktu summā 2 spēlēs: A. Ševčenko 3+2 punkti; D. Straupem 2+2 punkti; Birzītim 1+3 punkti; Dīķim 1+0 punkts; Smirnovam 0+1 punkts. Vārtus abās uzvarētajās spēlēs sargāja Gudļevskis.

Šogad Juniors komandai MHL B grupas čempionātā spēļu vairs nav; nākamā spēle paredzēta tikai 21. janvārī. Bet Latvijas Virslīgā „junioriem” šogad plānotas vēl 5 spēles. „Trenēsimies ar Juniors komandu līdz gada beigām. Nezinu, spēlēsim vēl vai nē. Bet, kamēr Latvijas U-20 izlase ir prom, mēs esam pie Juniora,” situāciju komentē Andrejs Smirnovs, viens no HK Rīga aizsargiem, kurš „ieskaitīts” Juniors ierindā.

MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas turnīra tabula; 2012./2013. (pēc 2012-12-16 spēlēm; izslēgšanas spēlēs tiek 6 stiprākās komandas):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud.	zaud. OT	zaud. PM	vārtu st.	punkti
1.	Liepājas Metalurgs (Liepāja)	26	17	4	1	3	1	0	129-62	62
2.	Zeļenograd (Maskava)	28	19	0	0	6	1	2	120-72	60
3.	OGI (Odincovo)	28	16	1	0	8	2	1	153-80	53
4.	Kļin (Kļina)	26	14	1	2	5	0	4	87-57	52
5.	Baltica (Viļņa; Elektrēni)	24	13	0	1	8	1	1	85-59	43
6.	Dmitrov (Dmitrova)	26	12	2	1	10	1	0	102-66	43
7.	Prizma-Rīga (Rīga)	30	10	0	2	16	1	1	90-122	36
8.	Juniors (Rīga; Piņķi)	26	9	2	1	11	1	2	67-78	36
9.	Belgorod (Belgoroda)	28	8	1	2	15	1	1	76-97	32
10.	Tveriči (Tvera)	28	6	1	2	16	3	0	73-116	27
11.	Platina-Chişinău (Kišiņeva; Tiraspole)	26	0	0	0	26	0	0	28-201	0

*

Kopumā Latvijas komandu dalība MHL B grupā izskatās diezgan pieklājīgi, pateicoties Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sniegumam. Liepājnieki jau ilgāku laiku ir nobāzējušies Ziemeļrietumu divīzijas 1. vietā. Bet Juniors un Prizma-Rīga līdzīgām sekmēm cenšas ielauzties divīzijas stiprāko sešiniekā, lai šosezon sanāktu arī play off.

Virslīgas stiprāko trijniekā

Savukārt Latvijas Virslīgas čempionātā Juniors vienība astoņu komandu konkurencē ierindojas 3. vietā, apsteidzot arī MHL B grupas čempionāta sāncenšus Prizma-Rīga (Virslīgā kā HS Rīga/Prizma) un Liepājas jaunatnes komandu (Virslīgā kā Liepājas Metalurgs-2). Tiesa, jāpiebilst, ka Liepājas komanda mēdz Virslīgas spēlēs palaist arī „trešo sastāvu” – jaunākus puišus, kas MHL B grupas čempionātā īsti nespēlē.

„MHL čempionātā Juniors komandai iet pagrūti, jo esam salīdzinoši gados jauns sastāvs. Virslīgā neteiktu, ka iet vieglāk, bet par punktiem cīnāmies katrā spēlē. Un pret tādām komandām kā SMScredit.lv un Ozolnieki/Monarch motivācija nav jāmeklē,” Juniors vienības sniegumu Latvijas Virslīgā komentē Jānis Irbe, viens no komandas vārtsargiem.

Latvijas Virslīgas regulārā čempionāta tabula; 2012./2013. (pēc 2012-12-12 spēles; izslēgšanas spēlēs piedalās pirmās 6 komandas; pp = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. pp	zaud. pp	zaud.	vārtu st.	punkti
1.	SMScredit.lv	18	16	0	1	1	122-53	49
2.	Ozolnieki / Monarch	14	9	2	0	3	74-49	31
3.	Juniors	14	9	1	0	4	59-35	29
4.	Liepājas Metalurgs-2	14	8	0	1	5	62-39	25
5.	Zemgale / JLSS	15	7	0	0	8	70-78	21
6.	HS Rīga / Prizma II	16	3	0	0	13	42-82	9
7.	HS Rīga / Prizma	12	2	0	1	9	36-67	7
8.	SK Rīga-96	15	2	0	0	13	40-102	6

*

Vienmērība kā komandas pazīme

Šosezon Juniors ierindā MHL B grupas čempionātā, vismaz sezonas vidū, nav izteiktu rezultativitātes līderu. Komandas spēlētāju punktu raža ir pat ļoti vienmērīga. Atšķirības rezultativitātes tabulā starp augstāk un zemāk esošajām blakusailītēm ir maksimāli 1-2 punktu robežās. Tomēr pašus rezultatīvākos būtu vērts atzīmēt.

Juniors vienības rezultatīvākais spēlētājs ir uzbrucējs Maksims Osipovs (dz. 1995.), kurš MHL B grupā aizvadījis sezonas visas 26 spēles, kurās ir sakrājis 12 punktus (5+7). Starp citu, Osipovs ar Krievijas junioru-jauniešu hokeju ir labi pazīstams stipri ilgāk nekā vairums viņa kolēģu Juniors komandā. Aizvadītajā sezonā (2011./2012.) viņš kopā ar SK Rīga-95 puišiem uzspēlēja Sanktpēterburgas čempionāta U-17 vecuma grupā; taču šīs pašas sezonas pirmajā pusē uzspēlēja Voskresenskas Himik jaunatnes komandās Maskavas Junioru līgā un arī Maskavas čempionāta U-17 vecuma grupā. Bet iepriekšējās sezonas – tajā pašā Himik Maskavas čempionāta U-16 vecuma grupā, bet vēl pirms tam – ilgāku laiku Maskavas Severnaja Zvezda komandās dažādos vecumos Maskavas čempionātā.

Komandas otrs rezultatīvākais spēlētājs ir aizsargs Mikus Ābelītis (dz. 1993.), kuram 23 spēlēs 10 punkti (2+8) un viens no labākajiem lietderības koeficientiem komandā (+3). Ābelītis jau pērnsezon bija Juniors ierindā un faktiski gaida savu kārtu uz HK Rīga sastāvu. Vēl pirms tam spēlējis dažādās komandās Latvijā un arī Ozolnieki/Juniors komandā Baltkrievijas Augstākajā līgā (2.-ajā stiprākajā).

Tālāk jau rezultativitātes atšķirības MHL B grupas „junioru” vidū ir grūtāk saskatāmas: 3 puišiem ir 9 punkti; četriem – 8 punkti utt. Komandas labākie vārtu guvēji uzreiz ir 3 puiši – visi 1995. gadā dzimuši un vieni no SK Rīga-95 komandas līderiem iepriekšējā sezonā – Rūdolfs Pētersons, Artūrs Logunovs un Ruslans Ignatovičs (katram pa 6 vārtu guvumiem MHL B grupā šosezon). Vēl der nosaukt vienīgo Juniors vienības leģionāru – uzbrucēju Aleksandru Burcevu (dz. 1993.), kuram iekrāti 9 rezultativitātes punkti tāpat kā Pētersonam un Logunovam. Burcevs uz HK Rīga un Juniors vienībām pārcēlās no Čeļabinskas, kur iepriekš spēlējis Staļnije Ļvi komandā MHL B grupas Centra divīzijā, kā arī Čeļabinskas Mečel un Signal komandās dažādu vecumu Krievijas jauniešu čempionātos.

Vēl viens pamanāms gadījums rezultativitātes tabulā ir uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.), kurš starpsezonā bija guvis traumu un pēc nonākšanas sastāvā MHL B grupas čempionātā aizvadījis vien 12 spēles, kurās guvis 7 punktus (1+6). It kā nav daudz, bet, ja ņem vērā, ka Maslovskis aizvadījis caurmērā divreiz mazāk spēļu nekā citi kolēģi, viņa rezultativitāte rādās pieklājīgi. Un „draud” palielināties. Rūdolfs Maslovskis uz Juniors komandu ir pārcēlies no Liepājas Metalurgs saimniecības, kur aizvadītajā sezonā spēlēja Liepājas Metalurgs U18 komandā, kas, cita starpā, izcīnīja zeltu Baltkrievijas Junioru līgā (faktiski U-18 līga). Mazliet uzspēlēja arī Liepājas Metalurgs-2 komandā Latvijas Virslīgā. Kāpēc pārgāja no Liepājas uz Junioru? „Jo Liepājā MHL komandā bija vairāki vecāki čaļi, un tur es nedabūtu tādu spēles laiku, ja vispār dabūtu. Un vēl tāpēc, ka te (Juniors komandā) ir iespēja tikt uz MHL A grupu pie HK Rīga,” skaidro Rūdolfs Maslovskis. Un kāda ir atšķirība līmeņa ziņā starp MHL B grupu un Baltkrievijas Junioru līgu? „Diezgan liela. Baltkrievijā nebija neviena tik stipra pretinieka; varbūt tikai Raubiči (Raubiči-95/96 = tosezon Baltkrievijas U-17 izlases bāzes komanda). MHL ir ātrāks hokejs, un arī spēles kvalitāte labāka; var teikt visas spēles ir „uz nažiem”, bet Baltkrievijā varbūt 8 – 10 spēles tādas bija,” spriež R. Maslovskis.

Kas uz Dinamo?

Neskaitot decembra vidū uz čempionāta pauzes laiku Juniors sastāvā ieskaitītos HK Rīga puišus, abpusēja rotācija starp abām Dinamo jaunatnes komandām norisinās regulāri. Šosezon gan Juniors, gan HK Rīga sastāvā jau uzspēlējuši arī uzbrucēji Aleksandrs Burcevs, Ruslans Ignatovičs, Ričards Kondrāts, Emīls Potāpovs, Deivids Sarkanis, Ritvars Zonenbergs, aizsargi Jānis Jaks, Kalvis Ozols un Ģirts Zemītis. No sekojošā vecuma posma – SK Rīga-96 – sastāva gan neviens uz Juniors komandu nav pacelts. Nav izauguši vēl?

Interesanti arī, kad Rīgas Dinamo sadūšosies iedot kaut nedaudz spēles laika „īstam” junioram – šosezon, t.i. 1993. gadā dzimušam vai jaunākam. Dinamo pirmajās 4 sezonās tas lielākā vai mazākā minūšu apjomā tas bija noticis, bet šosezon vēl ne sekundi…

Juniors spēlētāju statistika MHL B grupā un Latvijas Virslīgā (pēc 2012-12-16 spēles, saskaņā ar mhl2.khl.ru un lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp. MHL B	punkti MHL B	+/- MHL B	SM MHL B	izšķ. PM MHL B	iemet. MHL B		sp. Virsl.	punkti Virsl.	SM Virsl.
1.	Maksims Osipovs	1995.	26	5+7	-2	16	0	55.6% (5 no 9)		12	2+4	0
2.	Rūdolfs Pētersons	1995.	23	6+3	-4	2	1	41.0% (16 no 39)		14	12+8	4
3.	Artūrs Logunovs	1995.	26	6+3	-7	16	0	60.0% (6 no 10)		13	4+3	4
4.	Aleksandrs Burcevs	1993.	23	2+7	+1	8	0	45.5% (112 no 246)		0	–	–
5.	Ruslans Ignatovičs	1995.	20	6+2	-2	6	0	34.8% (39 no 112)		11	5+9	2
6.	Ritvars Zonenbergs	1993.	16	5+3	+2	2	0	55.6% (10 no 18)		7	4+3	16
7.	Ņikita Zgirskis	1995.	22	5+3	-5	4	0	27.3% (6 no 22)		11	2+6	4
8.	Oskars Batņa	1995.	26	1+7	-7	58	0	59.6% (269 no 451)		14	2+7	24
9.	Emīls Potāpovs	1994.	18	3+4	+1	20	0	54.1% (20 no 37)		10	0+1	14
10.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	12	1+6	+1	4	0	21.4% (3 no 14)		4	1+0	0
11.	Artūrs Ševčenko	1994.	2	3+2	+6	0	0	42.9% (6 no 14)		0	–	–
12.	Ričards Kondrāts	1994.	12	1+4	-3	4	0	48.9% (65 no 133)		3	2+4	0
13.	Deivids Sarkanis	1994.	12	3+1	-3	31	0	25.0% (1 no 4)		11	9+6	6
14.	Dāvis Straupe	1992.	2	2+2	+5	2	0	36.4% (8 no 22)		0	–	–
15.	Bruno Birzītis	1995.	2	1+3	+4	4	0	– (0 no 0)		4	2+3	2
16.	Jegors Samofalovs	1995.	17	1+3	+1	14	0	37.3% (60 no 161)		12	2+2	12
17.	Pēteris Priediņš	1995.	9	0+1	+1	0	0	66.2% (49 no 74)		8	2+2	0
18.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	3	0+1	±0	2	0	0% (0 no 1)		3	0+0	2
19.	Dmitrijs Komarņickis	1995.	10	0+1	-2	2	0	33.3% (1 no 3)		5	0+1	0
20.	Jurijs Moiseičenko	1995.	12	0+1	-3	2	0	42.4% (53 no 125)		10	2+0	6
21.	Paulis Zvirgzdiņš	1994.	2	0+0	-1	2	0	75.0% (3 no 4)		0	–	–
22.	Vladislavs Koniševs	1994.	8	0+0	-4	0	0	56.8% (46 no 81)		5	2+1	2
23.	Edgars Opuļskis	1994.	20	0+0	-4	4	0	– (0 no 0)		14	0+3	6
24.	Arvis Purviņš	1995.	6	0+0	-5	4	0	– (0 no 0)		5	0+0	4
	AIZSARGI
1.	Mikus Ābelītis	1993.	23	2+8	+3	16	0	– (0 no 0)		12	0+2	10
2.	Edgars Dīķis	1991.	2	1+0	+3	0	0	– (0 no 0)		0	–	–
3.	Andrejs Smirnovs	1992.	2	0+1	+3	27	0	– (0 no 0)		0	–	–
4.	Kristofers Bindulis	1995.	22	3+3	+1	48	0	0% (0 no 1)		12	1+4	18
5.	Ralfs Karelis	1995.	26	3+2	+1	6	0	100% (1 no 1)		13	2+2	0
6.	Edgars Kamoliņš	1993.	19	0+2	+1	12	0	0% (0 no 1)		13	0+2	4
7.	Viktors Poņatovskis	1995.	12	0+2	±0	8	0	– (0 no 0)		10	1+1	2
8.	Ģirts Zemītis	1995.	26	2+3	-1	45	0	0% (0 no 1)		12	1+4	20
9.	Kalvis Ozols	1993.	5	1+0	-1	8	0	100% (1 no 1)		4	0+2	4
10.	Jānis Jaks	1995.	10	3+1	-2	24	0	0% (0 no 1)		6	1+1	4
11.	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	17	0+0	-2	0	0	– (0 no 0)		8	0+1	2
12.	Toms Bernhards	1995.	19	0+3	-5	4	0	– (0 no 0)		13	0+3	4
	VĀRTSARGI	dz.	sp. MHL B	U:Z MHL B	atv. % MHL B	GAA MHL B	sp. laiks MHL B	”0” sp. MHL B		sp. Virsl.	sp. laiks Virsl.	GAA Virsl.
1.	Nils Grīnfogels	1994.	16	6-7	92.0%	2.63	820:23	2		6	360:00	2.00
2.	Maksims Rešetņikovs	1995.	9	3-3	90.0%	2.73	484:09	0		6	299:57	3.40
3.	Kristers Gudļevskis	1992.	2	2-0	91.3%	3.00	120:00	0		0	–	–
4.	Jānis Irbe	1994.	3	0-2	84.6%	4.66	154:38	0		4	180:03	2.00

*

Izziņām:

• Aktuālā Juniors statistika MHL B grupā – mhl2.khl.ru
• Aktuālā Juniors statistika Latvijas Virslīgā – lhf.lv

[Attēlā: Juniors puiši pēc spēles pret Prizma-Rīga 2012. gada 16. decembrī. Foto autors: Āris Zobens.]

HK Rīga pirmais jaunās sezonas tests Čerepovecā

Dinamo jaunatnes vienība HK Rīga ir devusies uz Čerepovecu, kur 3. – 8. augustā paredzēts sešu jaunatnes komandu turnīrs. HK Rīga treneri uz šo turnīru ved sastāvu, kurā ir tikai 14 spēlētāji, kas HK Rīga sastāvā MHL oficiālajā čempionātā ir jau spēlējuši agrāk, bet aptuveni pusei paredzēta debija šajā sezonā.

Čerepovecā HK Rīga vienību gaida piecas pretinieku vienības – četras MHL komandas un viena U-18 vecuma komanda – mājinieki Čerepovecas Severstaļ-95, kas, cita starpā, sezonu aizvadīja Sanktpēterburgas atklātā čempionāta 1995. gadā dzimušo grupā. Nomināli stiprākā vienība turnīrā būs otra mājinieku komanda – Čerepovecas Almaz, kas pērn MHL regulāro sezonu noslēdza 2. vietā visā līgā. Nosacīti vājākā no MHL vienībām – Sanktpēterburgas Serebrjanije Ļvi, kas MHL regulāro sezonu pabeidza 22. vietā, bet kuriem sezonas laikā rīdzinieki tomēr pamanījās zaudēt summā ar 1-3. Vēl būs „Znaroka jaunatne” – Balašihas HK MVD un arī Mitišču Atlanti (iepriekš garāks nosaukums – Mitiščinskije Atlanti), kas rīdziniekus izslēdza no Harlamova kausa izcīņas divās iepriekšējās sezonās.

„Protams, braucam spēlēt par uzvarām. Turnīrs solās būt interesants, un tā ir laba iespēja, lai labāk sagatavotos jaunajai sezonai un turnīram Omskā,” spriež uzbrucējs Dāvis Straupe (1992.). Atgādinājumam: Omskā plānotais turnīrs Pasaules kauss 2012 paredzēts no 18. līdz 26. augustam.

HK Rīga spēļu kalendārs un pretinieki Čerepovecas turnīrā:

datums	pretinieks	HK Rīga vs. (2011./2012. MHL ofic.)	vieta MHL reg.sez.
2012-08-03	Almaz (Čerepoveca)	2:3; 2:3; 0:1; 2:1 OT	2. vieta
2012-08-04	HK MVD (Balašiha)	2:0; 4:2	21. vieta
2012-08-05	Serebrjenije Ļvi (S-Pēterburga)	5:6 PM; 5:0; 1:2; 2:4	22. vieta
2012-08-07	Severstaļ-95 (Čerepoveca)	–	–
2012-08-08	Atlanti (Mitišči)	3:2 PM; 3:2 PM; 5:4; 1:3; 3:2 PM; 5:6 OT; 2:4	7. vieta

*

Papildspēki no Dinamo un Juniors

Tieši pirms došanās uz Čerepovecu, Rīgas Dinamo treniņnometne „atdeva” HK Rīga sastāvam vārtsargu Kristeru Gudļevski (1992.; pa kreisi novietotā attēlā), aizsargus Edgaru Dīķi (1991.), Artūru Saliju (1992.) un uzbrucēju Ainaru Podziņu (1992.). Taču neskatoties uz šo papildinājumu, HK Rīga sastāvs, salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu, ir būtiski atjaunināts. Aptuveni puse no HK Rīga puišiem (12), kuriem paredzēts piedalīties Čerepovecas turnīrā, komandas sastāvā MHL čempionātā nav spēlējuši.

Vecāko atļauto gadu (1991.) pārstāv tikai Edgars Dīķis, bet otro vecāko (1992,) – 4 hokejisti. Vairums sastāva – 1993., 1994. gados dzimušie. Kā arī trīs hokejisti, kuriem dzimšanas gada ailītē rakstīts 1995. gads, – Dinamo šogad draftētie uzbrucēji Rihards Bukarts un Georgs Golovkovs, kā arī aizsargs Ģirts Zemītis. Georgs Golovkovs, kurš HK Rīga ierindā ieceļoja no Liepājas, atzīst, ka sastāvā ir iejuties ļoti labi. „Man ļoti daudz vēl ir jāstrādā svaru zālē, jo MHL līgā puiši ir vecāki par mani un arī fiziski spēcīgāki. Vēl jāstrādā pie uzdevumiem kalnā, visādi lēcieni un paātrinājumi, kas bija treniņnometnē Gulbenē, un man viņi nepadevās. Pat vajadzēja palikt uz papildus sērijām, jo Liepājā šādus uzdevumus nebiju taisījis. Savukārt uz ledus ir jāpieslīpē metiens, tam ir jābūt stiprākam nekā man tas ir šobrīd,” paškritiski vērtē Golovkovs.

HK Rīga papildspēku skaitliski lielāko daļu veido papildinājums no pērn MHL B grupā un Latvijas Virslīgā spēlējušās Juniors vienības. Tagad HK Rīga ierindā ir pērnsezonas Juniors rezultativitātes līderi MHL B grupā – no 2.-ā līdz 9.-ajam rezultatīvākajam, atskaitot rezultatīvāko kadru – Edgaru Kuldu, kurš pēc CHL drafta dodas uz Kanādu.

Juniors puiši atzīst, ka HK Rīga sastāvā ir iejutušies labi vai diezgan labi. Bet HK Rīga gatavošanās jaunajai sezonai ir kā augstāks pakāpiens, līmenis. „Treneru korpusam katru dienu ir speciālas programmas, kā strādāsim katru dienu, fiziskas pārbaudes; daudziem spēlētājiem ir tā saucamās vabolītes, kas pārbauda tavu fizisko stāvokli uz ledus un sausajos treniņos. Nu viss ir, vienā vārdā sakot, profesionālāk un, protams, grūtāk,” spriež uzbrucējs Ričards Kondrāts (1994.), kurš iepriekšējo sezonu aizvadīja Juniors ierindā.

HK Rīga paredzētais sastāvs turnīrā Čerepovecā (2012. g. augustā; treknrakstā tie, kas agrāk vismaz 1 spēli aizvadījuši HK Rīga ierindā MHL oficiālajos čempionātos):

spēlētājs	dz.	2011./2012. g. sezonā
UZBRUCĒJI
Rustams Begovs	1993.	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
Rihards Bukarts	1995.	Kapitan (MHL); Sāga (RAMH)
Aleksandrs Burcevs	1993.	Staļnije Ļvi (Čeļabinska; MHL B)
Georgs Golovkovs	1995.	Liepājas Metalurgs U18 (Latv. U-18; Baltkr. U-18); Liepājas Metalurgs-2 (Latv. Virslīga)
Nikolajs Jeļisejevs	1994.	HK Rīga (MHL; 41+5 spēles*); Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
Ričards Kondrāts	1994.	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
Edgars Kurmis	1993.	HK Rīga (MHL; 51+3 spēles): Juniors (Latv. Virslīga)
Ainars Podziņš	1992.	Dinamo (Rīga; KHL); HK Rīga (MHL; 7+5 spēles); Juniors (Latv. Virslīga)
Lauris Rancevs	1993.	HK Rīga (MHL; 17+5 spēles); Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
Deivids Sarkanis	1994.	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga); HK Rīga (MHL; 1+0 spēle)
Andris Siksnis	1993.	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga); HK Rīga (MHL; 24+0 spēles)
Dāvis Straupe	1992.	HK Rīga (MHL; 58+5 spēles); Juniors (Latv. Virslīga)
Artūrs Ševčenko	1994.	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga); HK Rīga (MHL; 11+0 spēles)
Juris Ziemiņš*	1993.	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
Ritvars Zonenbergs	1993.	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
AIZSARGI*
Edmunds Augstkalns	1994.	Juniors (MHL B; Latv.Virslīga)
Edgars Dīķis	1991.	HK Rīga (MHL; 58+1 spēle)
Krišs Lipsbergs	1993.	HK Rīga (MHL; 59+5 spēles); Juniors (Latv. Virslīga)
Kalvis Ozols	1993.	Zemgale/JLSS (Latv. Virslīga)
Artūrs Salija	1992.	HK Rīga (MHL; 48+5 spēles)
Patriks Škuratovs	1994.	Juniors (MHL; Latv. Virslīga)
Ģirts Zemītis	1995.	SK Rīga-95 (S-Pēterburgas U-17; Latv. Virslīga)
Pauls Zvirbulis	1993.	HK Rīga (MHL; 58+4 spēles); Juniors (Latv. Virslīga)
VĀRTSARGI
Rihards Cimermanis	1993.	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
Kristers Gudļevskis	1992.	HK Rīga (MHL; 40+4 spēles)

* P.S. Norādītais spēļu skaits = reg. sezonā + play off. Juris Ziemiņš HK Rīga sastāvā spēlēja 2009./2010. g. sezonā. Sastāvā nav norādīts kāds vārdā nenosaukts aizsargs, kuram nākamsezon nav paredzēts spēlēt HK Rīga sastāvā.

Kāda būs jaunā sezona?

Jaunatnes komandu startu jaunajā sezonā prognozēt ir grūti; īpaši, ja puse sastāva „norotē”. Tāpat arī HK Rīga komandas varējums nākamajā sezonā nav prognozējams. „Sastāvs mums ir krasi mainījies. Tiek daudz strādāts pie fiziskās sagatavotības, kā arī pamazām tiek likta kopā komandas taktika; treneris iepazīstina pienācējus ar prasībām, ko viņš vēlas redzēt laukumā. Šobrīd grūti spriest, kā viss iznāks, taču cīnīsimies par play off,” spriež Dāvis Straupe. Par rīdzinieku spēku un izredzēm rezumējumu sniedz uzbrucējs Artūrs Ševčenko (1994.): „Komanda ir jaunāka un ne tik pieredzējusi, bet ar raksturu, kas cīnīsies līdz galam.”

Kur palika pārējie un bijušie?

Kā jau liecināja sausā treniņnometne Gulbenē un ledus treniņi Piņķos, HK Rīga sastāvu ir pametusi virkne aizvadītās sezonas puišu. Daži devušies „tiešā tuvumā” – uz Rīgas Dinamo treniņnometni, no kuras daži jau ir atpakaļ un prognozējami arī sezonas gaitā varētu arī papildināt HK Rīga sastāvu. Bet daļa agrāko „HK rīdzinieku” – prom no Dinamo saimniecības. Piemēram, uz Dinamo fārmkluba Liepājas Metalurgs komandām, bet ne kā Dinamo sistēmai piederīgie (piemēram, Jānis Auziņš, Artūrs Kuzmenkovs, Ēriks Ševčenko, Raimonds Upenieks u.c.). Vai arī – uz CHL klubiem Kanādā (Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs).

Piemēram, uzbrucējs Kirils Tambijevs (1992.; pa labi novietotā attēlā) ir vienojies ar citu MHL klubu – Voskresenskas MHK Himik. Kāpēc izvēlējies tieši „ķīmiķus”? „Pirmkārt, tā ir laba un stipra komanda ar visaugstākajiem mērķiem. Otrkārt, tur labi apstākļi, un klubs jau pirms gada sauca mani uz turieni, bet pagājušajā gadā mani nepalaida Dinamo,” skaidro Kirils Tambijevs. Šogad Dinamo kluba vadība viņu uz vienu sezonu palaidusi uz Voskresensku. Taču, cik saprotams, Tambijevs-juniors tiek gaidīts atpakaļ pēc gada.

Ir arī daži hokejisti, kuriem būtu iespēja uzspēlēt HK Rīga sastāvā jau Čerepovecas turnīrā, taču dažādi iemesli to kavē, un, iespējams, tas notiks turpmākās sezonas gaitā. Piemēram, uzbrucējs Māris Bičevskis (1991.) kopj veselību un iziet padziļinātas medicīnas pārbaudes, kā ziņo Dinamo oficiālās ziņas. Bet, piemēram, aizsargs Andrejs Smirnovs (1992.) uz Čerepovecu nebrauc, jo atkopjas no nelielas operācijas – nedēļu jāguļ mājās.

Lasāmvielai:

• Čerepovecas turnīra rezultāti un tabula – r-hockey.ru
• Čerepovecas Almaz lapa (informācija par turnīru, tā dalībniekiem utml.) – almaz.severstalclub.ru
• HK Rīga „vizītkarte” Čerepovecas turnīrā – almaz.severstalclub.ru
• Dīķis, Gudļevskis, Podziņš un Salija pievienojas HK Rīga (2012-08-01) – dinamoriga.eu
• HK Rīga sastāvs Čerepovecas turnīrā (publicēšanas brīdī bija neprecīzs „paplašinātais” sastāvs) – r-hockey.ru
• Leonīda Tambijeva īs-intervija (2012-07-26) – championat.com

[Pirmais foto fiksēts HK Rīga spēlē pret SKA-1946 vienību 2011. gada 1. novembrī. Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Otrs (Kristera Gudļevska foto) – HK Rīga spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2011. gada 15. martā; foto avots: atlant-mo.ru. Trešais, Kirila Tambijeva attēls – HK Rīga spēlē pret Staļnije Ļisi 2011. gada 29. novembrī; HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

HK Rīga gatavojas sezonai Gulbenē. Kā Dinamo jaunatnes komanda aizpilda sastāva robus?

Dinamo jaunatnes komanda HK Rīga pamazām gatavojas savai trešajai MHL sezonai. Pagaidām komanda iesvīst treniņnometnē Gulbenē, bet drīzumā, no 16. jūlija, gaidāmi ledus treniņi Piņķos. Kā jau ierasts lielo komandu „kadru audzētavām”, arī HK Rīga sastāvs katru sezonu ir diezgan mainīgs. Taču šosezon Dinamo jaunatnes komanda draud atjaunināties vēl pamatīgāk. Komandā trenējas arī leģionārs vai gandrīz leģionārs no Krievijas.

HK Rīga puiši jau jūnijā sanāca uz sagatavošanās nometni Tukumā, bet tagad no jūlija sākuma jau pilnā sparā rukā sausajos treniņos Gulbenē. „Viss notiek, treniņi rit pēc plāna, pat lielais karstums netraucē,” teic HK Rīga vecākais treneris Ronalds Ozoliņš. „Jaunajā sezonā vieglāk nebūs, jo komanda jāveido no jauna. Daudzi iet prom un daudz jaunas sejas nāk iekšā, viss jāsāk no jauna, bet tā ir jaunatnes hokeja specifika. Gribas strādāt, gribas vinnēt kausu,” spriež Ronalds Ozoliņš.

HK Rīga sastāva rotāciju nosaka ne tikai, bet arī vecuma griesti, kas katru gadu pietuvojas arvien tuvāk. Jaunajā 2012./2013. g. sezonā kā ierobežota skaita vecākais dzimšanas gadaskaitlis paredzēts 1991. gads. HK Rīga gadījumā sastāvā varēšot būt 3 hokejisti, kas dzimuši 1991. gadā. Izņēmums ir patstāvīgie MHL klubi, kur vecāko limits paredzēts 4 spēlētāju apjomā. Kas nozīmē, ka sastāvā nebūs vietas, piemēram, Robertam Bukartam vai Mikam Indrašim, ja gadījumā Dinamo treneri nolemtu kādu no viņiem spēļu prakses vai palīdzības nolūkā aizsūtīt „stāvu zemāk”. Un arī ne Raimonds Vilkoits, ja Dinamo saimniecība plānotu ar viņu sadarbību. Cits stāsts, vai šāda nosūtīšana 1990. gadā dzimušajiem ir progress vai regress. Un vēl pavisam cits stāsts, vai, piemēram, Indrašis aizķersies vai neaizķersies Ziemeļamerikā pēc Chicago Blackhawks jauno talantu raudzībām. Taču daži citi Dinamo iemēģinātie – kā Māris Bičevskis (dz. 1991.), Juris Upītis (dz. 1991.), Ainars Podziņš (dz. 1992.) – vecuma ziņā varēs; bet vai vajag?

1991. gads – HK Rīga pirmspensijas vecums

No 1991. gadā dzimušo hokejistu diezgan bagātīgā skaita galvenā trenera Leonīda Tambijeva virsvadībā vismaz pagaidām Gulbenē trenējas salīdzinoši neliels apjoms – uzbrucēji Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, aizsargs Edgars Dīķis. Kur pārējie? Daži piedalās medicīnas pārbaudēs un priekš-treniņos, lai no 16. jūlija sāktu piedalīties jau oficiālos Dinamo „ledus treniņos treneru uzraudzībā”, kā skan oficiālais formulējums no Dinamo puses. Runa ir par uzbrucējiem Māri Bičevski, Juri Upīti un aizsargiem Mārtiņu Jakovļevu, Mārtiņu Poreju, kuriem paredzēts sākt ar Dinamo, bet pēc tam jau – kāds nu kuram ceļavējš, karma un Pekas Rautakallio uzticības kvota. Iespējams, HK Rīga treniņiem tiks „atņemti” un Dinamo treniņnometnei pievienosies arī Elvijs Biezais un/vai Edgars Dīķis; taču šajā sakarā lemšana Dinamo treneru pusē.

Savukārt, ar dažiem 1991. gadā dzimušajiem pērnā HK Rīga kadriem Dinamo saimniecība sakarus ir pārtraukusi. Piemēram, ar vārtsargu Jāni Auziņu (dz. 1991.) līgumsaistības pārtrauktas „pēc paša hokejista lūguma” (tā dinamoriga.eu), un Auziņš jau pieslēdzies Liepājas Metalurgs „lielās” komandas treniņnometnei. Līgums lauzts arī ar aizsargu Ēriku Ševčenko; oficiālā piebilde – „pēc abpusējas vienošanās”. Arī Ševčenko ir papildinājis Liepājas Metalurgs treniņnometnes ierindu. Zinātāji prognozē, ka arī uzbrucējs Vladislavs Dobreņkijs dosies Liepājas virzienā; viņa HK Rīga treniņnometnē nav.

1992. gads

1992. gadā dzimušo HK Rīga „vecbiedru” rindas Gulbenes treniņnometnē pārstāv trīs personas – uzbrucējs Dāvis Straupe, aizsargi Artūrs Salija un Andrejs Smirnovs. Vārtsarga Kristera Gudļevska pievienošanās komandai paredzēta jau vēlāk – pēc ledus treniņu iesākšanās un, paredzams, ka viņš vismaz sākumā būs saskatāms arī Dinamo oficiālajos treniņos. Tāpat zinātāji spriež, ka pastāv iespēja Artūra Salijas „pacelšanai” uz Dinamo treniņnometni. Taču tikpat labi pastāv iespēja, vismaz teorētiska, ka HK Rīga treniņnometnē, bet jau ledus treniņu gaitā, tiek „desantēts” Ainars Podziņš. Tomēr zinot Podziņa un Tambijeva lietišķās sadarbības mazauglību, padziļinātu jēgu saskatīt diez vai izdotos.

Un tas saistībā ar 1992. gadā dzimušajiem viss. Uzbrucējs Kirils Tambijevs komandu pamet, un viņam tiekot meklēts cits klubs. Treniņnometnē Gulbenē un arī komandas jaunās sezonas plānos nav uzbrucēju Raimonda Upenieka, Rūdolfa Prūša un arī aizsarga Kristera Freiberga.

1993. gads kā galvenie vilcēji?

Spēlētāju skaita un arī pieredzes ziņā nesošie gadi jaunajā HK Rīga modelī paredzami – 1993. un 1994. Kas arī patiesībā ir ļoti noderīgi Latvijas U-20 izlasei, jo šie vecumi kā reizi ietilpst jaunās sezonas junioru vecuma „normā”. Salīdzinoši nesen ieceltajam Latvijas U-20 izlases trenerim Leonīdam Tambijevam, kas trenē arī HK Rīga vienību, šis motīvs arī nav mazsvarīgs. Pašam vien jākopj Latvijas junioru un arī U-18 izlases stādi un druvas.

Gulbenes treniņnometnes ierindā HK Rīga pērnsezonas sastāvā spēlējušie vai pamēģinātie 1993. gadā dzimušie spēlētāji – uzbrucēji Edgars Kurmis, Lauris Rancevs, Andris Siksnis, aizsargi Krišs Lipsbergs un Pauls Zvirbulis. Piemēram, Edgars Kurmis atzīst, ka 1993. gadiem būs jāpiestrādā, lai būtu starp komandas „vilcējiem”, un sagaida no sevis labāku sniegumu savā trešajā MHL sezonā.

Aizvadītajā sezonā no Liepājas Metalurga „iznomātais” uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs jau sezonas beigās atgriezās Liepājā, lai uzspēlētu Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs. Tagad Kuzmenkovs uzsācis treniņus pie Liepājas „lielās” komandas – turpat, kur cits liepājnieku uzbrucējs Pauls Hodzko, kurš pagājušo sezonu aizsāka HK Rīga ierindā, bet jau pēc 6 spēlēm devās atpakaļ uz Liepāju. Artūrs Kuzmenkovs norāda, ka Liepājas kluba plānos neietilpst viņa nosūtīšana uz HK Rīga. Bet, ja Liepājas Metalurgs kluba iesniegums par iestāšanos MHL B grupā tiks pieņemts, viņš labprāt uzspēlētu arī MHL „otrās divīzijas” čempionātā Liepājas komandas sastāvā.

1993. gadā dzimušo pienesums HK Rīga treniņnometnē ienācies no Dinamo otrās jauniešu komandas Juniors, kas pērn aizvadīja savu pirmo sezonu MHL B grupā un Latvijas Virslīgā, abās pārvarot izslēgšanas spēļu pirmo pakāpienu. Ienākušies uzbrucēji Rustams Begovs, Juris Ziemiņš un vārtsargs Rihards Cimermanis. Starp citu, Juris Ziemiņš jau 2010./2011. g. sezonā ar ļoti nelielu spēles laiku nedaudz „apsildījās” HK Rīga sastāvā, bet aizvadītajā sezonā bija Juniors komandas kapteinis. Savukārt, Rihards Cimermanis ir vienīgais vārtsargs treniņnometnē Gulbenē. Acīmredzot treneri vismaz pagaidām HK Rīga vārtsardzību plāno konkrēti divu personu tandēmā: Gudļevskis – Cimermanis.

HK Rīga leģionārs – Aleksandrs Burcevs

Pirms gada HK Rīga pamēģināja „ieviest” leģionāru no Krievijas – 1993. gadā dzimušu aizsargu Ivanu Podimaju (Иван Поддымай). Viņš pirms tam bija spēlējis Maskavas Sport-Centr komandā Maskavas Junioru līgā un dažādās komandās Maskavas jauniešu čempionāta dažādās vecuma grupās. Podimajam HK Rīga sastāvā nostiprināties neizdevās; viņš aizvadīja 9 spēles Juniors ierindā, bet pēc tam atgriezās Maskavas Junioru līgā.

Šovasar ir jauns eksperiments – 1993. gadā dzimis uzbrucējs Aleksandrs Burcevs (Александр Бурцев; ja var ticēt MHL statistiķiem – 187 cm, 72 kg; pa kreisi novietotā attēlā). Jaunietis 2011./2012. g. sezonu aizvadīja MHL B grupas čempionātā – Čeļabinskas Staļnije Ļvi komandā (jaunajā sezonā paredzēts nosaukums – Mečel), bet tagad vingrina muskulatūru HK Rīga treniņnometnē Gulbenē. Viņa tēvs esot pārcēlies dzīvot uz Latviju, un nu Burcevs-juniors mēģina tikt HK Rīga sastāvā. Kā Burcevs izskatās treniņos un vai veido labu konkurenci vietējiem? „Jāskatās būs uz ledus; treniņi Gulbenē ir smagi un visi cīnās,” vismaz pagaidām kategoriskos spriedumos ir atturīgs Ronalds Ozoliņš, HK Rīga vecākais treneris.

P.S. Precizitātes dēļ jāpiebilst, ka HK Rīga sastāvā komandas pirmajā MHL sezonā (2010./2011.) uzspēlēja leģionārs – uzbrucējs Vitalijs Karamnovs (Виталий Карамнов; dz. 1989. g.), kurš gan vairāk bija Dinamo nevis HK Rīga eksperiments. Zināmā mērā par leģionāru aizvadītajās divās sezonās – vismaz pirms pilntiesīgas Latvijas hokeja pavalstniecības „izdienas” – uzskatāms arī Ainars Podziņš (Айнарс Подзиньш).

Lieliskais 1994.-tais

No 2011./2012. g. sezonas gaitā HK Rīga sastāvā vairāk, mazāk vai pavisam mazliet iespēlētajiem 1994. gadā dzimušajiem spēlētājiem līdz treniņnometnei Gulbenē ir nonākuši vairs ne visi – uzbrucēji Nikolajs Jeļisejevs (40+5 spēles), Deivids Sarkanis (2 spēles) un Artūrs Ševčenko (11 spēles).

Redzamākā daļa no HK Rīga jaunajiem 1994. gadā dzimušajiem līderiem, kas atzīmējās aizvadītajā sezonā, dodas „pāri dīķim” – uz Kanādas komandām, kas viņus aizrunāja CHL ārzemnieku (ne-ziemeļamerikāņu) draftā. Atgādinājumam: savus spēkus stiprākajā Kanādas junioru līmenī dodas pārbaudīt uzbrucēji Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs un arī Edgars Kulda, kuram HK Rīga sastāvā reģistrēta tikai 1 spēle (viss pārējais – Juniors ierindā). Šai kompānijai pievienojies arī aizsargs Rinalds Rosinskis, kurš sezonu aizvadīja „stāvu zemāk” – Dinamo otrajā jauniešu komandā Juniors. Jāpiebilst, ka Dinamo saimniecība bija gana pretimnākoša un „pēc hokejistu lūguma līgumattiecības tika pārtrauktas”. Tiesa, variantu nav daudz, lai nebūtu kā sociālisma sabrukuma pēdējos gados, kad hokejistiem bija jāmūk, lai uzspēlētu Ziemeļamerikā. Paredzams, ka Rīgas Dinamo būs „pirmā pietura”, kur kāds no viņiem piestās pēc atgriešanās no Ziemeļamerikas. Bet – lai veicas!

Taču tagad ir iespēja sevi parādīt un apliecināt virknei 1994. gadā dzimušo puišu, kas pērn cīnījās Juniors ierindā. No „junioru” 1994. gadiem Gulbenes treniņnometnē strādā uzbrucēji Ričards Kondrāts, Emīls Potāpovs, Edgars Rudzītis, aizsargi Edmunds Augstkalns, Jānis Eisaks un Patriks Škuratovs.

1995. gads – no KHL drafta un SK Rīga-95

Aizvadītajā 2011./2012. g. sezonā HK Rīga ierindā nebija neviens 1995. gadā dzimis hokejists, bet šogad, cik noprotams no jaunās sezonas kārtības un kā katru sezonu mēģina ieviest daļa MHL organizatoru, komandā paredzētie pāris „obligātie” U-18 vecuma hokejisti būs 1995. gadā dzimušie. Gulbenes treniņnometnē HK Rīga kandidātu vidū „iesilst” 2012. gada KHL draftā pirmie divi Rīgas kluba aizrunātie kadri – uzbrucēji Rihards Bukarts (pa labi novietotā attēlā) un Georgs Golovkovs. Atgādinājumam: Rihards Bukarts jau vienu sezonu MHL-ā ir aizvadījis, pacīnoties Stupino Kapitan ierindā, bet Georgs Golovkovs pērno sezonu pacīnījās Liepājas Metalurgs saimniecības komandās. Turklāt abi bija rezultatīvākie spēlētāji Latvijas U-18 izlasē jauniešu pasaules čempionātā pavasarī – starp caurmērā gadu vecākiem puišiem, t.i. pie izslavētā 1994. gada.

HK Rīga treniņos Gulbenē ir pārstāvēti arī 1995. gadā dzimušie puiši, kas pērnsezon cīnījās SK Rīga-95 komandā Sanktpēterburgas jauniešu čempionāta U-17 vecuma grupā un Latvijas Virslīgā. Gulbenē strādā un uz vietu HK Rīga sastāvā, ja ne uzreiz, tad laika gaitā pretendē SK Rīga-95 uzbrucēji Bruno Birzītis, Ruslans Ignatovičs, aizsargi Kristofers Bindulis un Ģirts Zemītis. Starp citu, Zemītis aprīlī notikušajā U-18 pasaules čempionātā bija vienīgais 1995. gadā dzimušais aizsargs Latvijas U-18 izlasē. Cita starpā, Ģirts Zemītis atzīst, ka slodzes Gulbenes treniņnometnē esot diezgan iespaidīgas: „Divi treniņi dienā; stadionā, parasti ātrums un izturība + sporta spēles. Otrajā treniņā (svaru) zāle + sporta spēle. Un, ja kāds kaut kur laikos neiekļaujas, tad vakarā individuālais darbs – attiecīgi dara kaut ko līdzīgu tam vingrinājumam, kurā neiekļāvās”.

Atrādīšanās nav aiz kalniem

Pirmā nopietnākā jaunā HK Rīga modeļa atrādīšanās „kaujas apstākļos” paredzēta jaunatnes komandu turnīrā Čerepovecā; tā izspēle paredzēta 3. – 8. augustā. Hokeja kluba Severstaļ balvu turnīrā (tāds ir oficiālais nosaukums) plānota arī mājinieku Čerepovecas Almaz, Balašihas HK MVD, Mitišču MHK Atlanti (agrāk nosaukums – Mitiščinskije Atlanti), Sanktpēterburgas Serebrjanije Ļvi un Čerepovecas Severstaļ-95 komandu dalība.

Savukārt augusta otrajā pusē HK Rīga komandai paredzēta dalība jaunatnes komandu turnīrā Pasaules kauss 2012, kura norise plānota no 18. līdz 26. augustam Omskā. Turnīra organizatori sola 10 komandu dalību. Neskaitot HK Rīga komandu, vēl: MHL čempioni Omskije Jastrebi (Omska, Krievija); Waterloo Black Hawks (USHL; ASV); Dinamo-Šiņņik (MHL; Bobruiska, Baltkrievija); Norvēģijas U-20 izlase; HC Energie Karlovy Vary junioru komanda (Čehija); Linköpings HC junioru komanda (Zviedrija); Sudbury Wolves (OHL; Kanāda); Dānijas U-20 izlase; HIFK junioru komanda (Somija). HK Rīga komanda „iesvērta” vienā apakšgrupā (B) ar Dānijas, Kanādas, Somijas un Zviedrijas komandām.

Lasāmvielai:

• Aleksandra Burceva statistika – r-hockey.ru, mhl2.khl.ru
• Par jaunatnes komandu turnīru Čerepovecā (2012. g. augustā) – mhl.khl.ru, r-hockey.ru (informācija tiks papildināta pirms turnīra un tā gaitā)
• Par jaunatnes komandu turnīru Pasaules kauss 2012 Omskā (2012. g. augustā) – mhl.khl.ru
• Dinamo pārtrauc līgumsaistības ar 6 jaunajiem hokejistiem – dinamoriga.eu
• Liepājas Metalurgs pretendē uz komandas palaišanu MHL (B grupā) – sportacentrs.com (video), mhl.khl.ru
• MHL sacensību norises direktora Igora Romašina intervija par MHL 2012./2013. g. reglamentu, izmaiņām līgā, 33 komandām jaunajā sezonā utml. (2012-06-07) – mhl.khl.ru
• par MHL un MHL B grupas paplašināšanos (+ čehu klubs; B grupā + Belgorodas, Dmitrovas, Kurganas, Ņižņijtagilas, Rjazaņas, Voroņežas komandas) – mhl.khl.ru
• Latvijas U-18 izlases sniegums 2012. gada jauniešu pasaules čempionātā elitē: tepat
• SK Rīga-95 komandas sniegums un spēlētāju statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat
• Ivana Podimaja statistika – r-hockey.ru, mhl2.khl.ru, lhf.lv
• Par MHL un MHL B grupas komandu nosaukumu maiņu (Gazovik par Tjumenskij Legion; Staļnije Ļvi par Mečel; Mitiščinskije Atlanti par Atlanti, arī MHK Atlanti) – tyumen.ru, sovsport.ru, atlant-mo.ru
• MHL rīkotājdirektora Dmitrija Jefimova intervija (t.sk. par Moldovas komandas plāniem spēlēt MHL; 2012-06-22) – mhl.khl.ru

[Pirmajā attēlā: HK Rīga uzbrucēji Edgars Kurmis un Dāvis Straupe mēģina tikt galā ar Tjumeņas Gazovik puišiem; foto fiksēts 2011. gada 5. decembrī. Otrais attēls fiksēts spēlē pret Tatranski Vlci 2012. gada 9. martā. Trešajā: Laura Ranceva, Ainara Podziņa un Mārtiņa Jakovļeva kopfoto spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2012. gada 20. martā. Šo trīs foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com. Aleksandra Burceva dokumentfoto no mhl2.khl.ru lapas. Piektajā attēlā: Rihards Bukarts arī hokeja kluba Sāga krāsās Rīgas čempionāta (RAMH) spēlē pret Kurbads komandu 2011. gada 15. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]