Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Aleksandrs Baburins’

Liepājas Metalurgs pret Liepājas Metalurgu. Jeb – kam vajag Liepājas puišus?

Posted by petrovich27 uz 2013/09/07

LM_jaun_vs_HK_Zelenograd_MHL_B_2012-13_skliepajasmetalurgs_lv_VERSLiepājas hokejs šogad izdzīvo diezgan skarbus laikus. Naudas un vārda devēja problēmu dēļ hokeja kluba piramīdas augšdaļas nav – ne Baltkrievijas ekstralīgā, ne MHL B grupā un pat ne Latvijas Virslīgā. Tagad būs iespēja liepājniekus pavērot dažādu valstu dažādos čempionātos plašajā Eirāzijā. Atsevišķos klubos – pat masveidā.

Sekojot svešu valstu, Lietuvas un Moldovas, komandu savstarpējo spēļu gaitai MHL B grupas čempionātā, nepamet sirreāla sajūta. Liepājnieki sacenšas ar liepājniekiem. Precīzāk – Kišiņevas „metalurgi” (Platina-Chişinău) pret Viļņas „mečiem” (HC Baltica). 6. septembra spēlē tika sarūpēti 11 vārtu guvumi (7:4 „lietuviešu” labā), no kuriem 10 trāpījumi (jeb 90.9%) uz pērn Liepājas komandās spēlējušo puišu „sirdsapziņas”. 11.-ajā vārtu guvumā liepājnieks asistēja. 7. septembra spēle bija mazāk rezultatīva (1:2), un tur tikai pie viena vārtu guvuma piedalījās Latvijas hokejists. Taču Kišiņevas liepājniekiem pie uzvaras palīdzēja tikt savējais vārtsargs – Vadims Miščuks.

Kam vajag Liepājas Metalurgu?

Kad šovasar pamatīgāk „uz sēkļa uzskrēja” AS Liepājas Metalurgs, kļuva skaidrs, ka grūti laiki sagaida arī metalurģijas uzņēmuma atbalstīto hokeja piramīdu. Rezultātā jaunajā sezonā nav vairs Liepājas komandu Baltkrievijas ekstralīgā, MHL B grupas čempionātā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-18 čempionātā… Tagad vecākā Liepājas Metalurgs komanda ir pieteikta U-16 čempionātam. Bet U-14 vecuma komanda plāno startēt ne tikai Latvijas U-14 līgā, bet arī Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 čempionātā.

Pārējiem Liepājas hokejistiem, kas vecāki, pielietojums ir jāmeklē citviet. Kur? Krējumu pasmēla Rīgas Dinamo saimniecība, no Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgas un/vai MHL B grupas komandām parakstot piecus hokejistus – Artūru Kuzmenkovu, Kārli Ozoliņu, Edgaru Siksnu, kā arī Ralfu Grīnbergu un Haraldu Neimani.

Liepājas diaspora emigrācijā

Skaita ziņā viena no divām plašākajām „bēgļu nometnēm” ir izveidojusies Aigara Ciprusa trenētās HC Baltica komandas paspārnē. Šis Lietuvas klubs jau trešo sezonu turpina MHL B grupas čempionātā, un te jauno regulāro sezonu ir uzsākuši 11 hokejisti no Latvijas, t.sk. astoņi puiši, kuri pērnsezon spēlēja Liepājas komandās – Valters Freijs, Mārtiņš Oskars Freimanis, Ričards Matuzevičs, Linards Mazurs-Mago, Leonards Rimjāns, Sandis Šostaks, Raimonds Upenieks, Juris Ziemiņš. Latvijas hokejistu armiju pie Ciprusa papildina arī iepriekšējā sezonā Rīgas Dinamo jaunatnes komandās spēlējušie Edgars Kamoliņš, Emīls Potāpovs un jau pērnsezon HC Baltica komandu pastiprinājušais Ritvars Zonenbergs.

Diezgan pamatīga liepājnieku pārstāvniecība ir Moldovā bāzētajā MHL B grupas komandā Platina-Chişinău. Arī tur sezonu aizsākuši astoņi (!!!) Liepājas Metalurgs komandu hokejisti – vārtsargi Vadims Miščuks un Reinis Petkus, aizsargs Maksims Abrašins, uzbrucēji Vadims Boženkovs, Aivars Dēvics, Māris Diļevka, Pauls Hodzko, Romans Nekļudovs.

Daži liepājnieki atraduši vietu MHL B grupas čempionāta Krievijas komandās. Piemēram, aizsargs Iļja Makarovs ir HK Dmitrov sastāvā, bet Almetjevskas Sputņik ierindā divi liepājnieki – aizsargs Roberts Mamčics un uzbrucējs Edgars Ārinieks.

Paliela bijušo Liepājas Metalurga hokejistu pārstāvniecība nosaukta Norvēģijas stiprākās līgas Get Ligaen komandas Tønsberg Vikings sastāvā – aizsargi Ričards Birziņš, Ēriks Ševčenko un uzbrucējs Jānis Straupe. Tāpat cieņā ir Kazahstānas, Vācijas, Slovākijas čempionāti. Paprāvs liepājnieku pulks pārcēlies uz dažādām Latvijas Virslīgas komandām. Taču kopējā ainava mainīsies sezonas gaitā, kad kāds pametīs Virslīgu, lai meklētu laimi citur, vai tieši pretēji – leģionāri atgriezīsies mājās.

Aizliegums pa jokam

Aizvadītajā sezonā MHL B grupā Latviju pārstāvēja komandu rekordskaits 3 – abu Latvijas hokeja „piramīdu” (Dinamo un Liepājas Metalurgs) jaunatnes komandas un Prizma-Rīga. Raugoties uz Juniors un Liepājas komandas „aizmuguri”, Prizma šajā kompānijā izskatījās pēc pastarītes un pat nenopietni. Bet interesanti, ka tieši Prizma-Rīga MHL B grupas čempionātā piedalās tā pastāvēšanas trešo sezonu kā vienīgā no mūsu puses.

Jāatgādina, ka šogad jauniešu hokeja aprindās „pīļu dīķi” sašūpoja Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana paziņojums par nepieciešamību aizliegt Latvijas jauniešu komandu dalību MHL B grupā un citos līdzīgos ārvalstu čempionāts. „Aizliegums” pat tika noformēts dažādās federācijas instancēs, bet…

MHL B grupā turpinās Prizma-Rīga. Baltkrievijas U-14 vecuma čempionāta dalībnieku sastāvā nosaukta Liepājas komanda. Zinātāji teic, ka arī SK Rīga komandas turpināšot gaitas Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem.

Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā spēlējušie hokejisti un viņu jaunās „mājas” (slīprakstā spēlētāji ar Rīgas Dinamo līgumiem, kuri sūtīti uz fārmklubu):

spēlētājs dz. komanda valsts līga
UZBRUCĒJI
1. Ģirts Ankipāns 1975. (karjeru beidz)
2. Edgars Ārinieks 1994. Sputņik (Almetjevska) Krievija MHL B
3. Aleksandrs Baburins 1988. HS Rīga/Prizma Latvija Latv. Virslīga
4. Lauris Bajaruns 1989. Rytíři Kladno Čehija Čeh. Tipsport Extraliga
5. Edgars Brancis 1985. Beibaris (Atirava) Kazahstāna Kaz. Augstākā līga
6. Roberts Bukarts 1990. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
7. Māris Diļevka 1992. Platina-Chişinău Moldova MHL B
8. Vladislavs Dobreņkijs 1991. ?
9. Pauls Hodzko 1993. Platina-Chişinău Moldova MHL B
10. Miks Indrašis 1990. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
11. Egils Kalns 1991. ?
12. Regnārs Kaļinovskis 1993. ?
13. Artūrs Kuzmenkovs 1993. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
14. Linards Mazurs-Mago 1994. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
15. Artūrs Mickēvičs 1991. Toros (Ņeftekamska) Krievija VHL (Kr. 2.)
16. Kārlis Ozoliņš 1994. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
HK Rīga Latvija MHL
17. Sergejs Pečura 1987. ?
18. Ainars Podziņš 1992. Vitjaz (Podoļska) Krievija KHL
19. Rob Schremp 1986. EV Zug Šveice NLA (Šv. 1.)
20. Gunārs Skvorcovs 1990. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
21. Jānis Straupe 1989. Tønsberg Vikings Norvēģija Get Ligaen (Norv. 1.)
22. Povilas Verenis (LIET) 1990. Aristan (Temirtava) Kazahstāna Kaz. Augstākā līga
23. Sergejs Voroņins (BLR) 1985. HK Ļida Baltkrievija Baltkr. ekstralīga
24. Bruno Zabis 1991. HSV Eishockey (Hamburga) Vācija Oberliga (Vācijas 3.)
25. Toms Zeltiņš 1986. Kurbads (Ogre) Latvija Latv. Virslīga
AIZSARGI
1. Nerijus Ališauskas (LIET) 1991. EV Füssen Vācija Oberliga (Vācijas 3.)
2. Ričards Birziņš 1989. Tønsberg Vikings Norvēģija Get Ligaen (Norv. 1.)
3. Jānis Bullītis 1990. Zemgale/LLU Latvija Latv. Virslīga
4. Reinis Demiters 1991. ?
5. Vents Feldmanis 1977. (karjeru beidz)
6. Mārtiņš Gipters 1989. Beibaris (Atirava) Kazahstāna Kaz. Augstākā līga
7. Rodrigo Laviņš 1974. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
8. Iļja Makarovs 1994. HK Dmitrov Krievija MHL B
9. Mārtiņš Porejs 1991. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
10. Jēkabs Rēdlihs 1982. ?
11. Edgars Siksna 1993. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
HK Rīga Latvija MHL
12. Ēriks Ševčenko 1991. Tønsberg Vikings Norvēģija Get Ligaen (Norv. 1.)
13. Raimonds Tūbelis 1991. Eindhoven Kemphanen Nīderlande Eredivisie (Nīderl. 1.)
VĀRTSARGI
1. Jānis Auziņš 1991. HC 07 Detva Slovākija 1. liga (Slovāk. 2.)
2. Nauris Grīnvalds 1990. ?
3. Jānis Kalniņš 1991. Dunaújvárosi Acélbikák Ungārija MOL Liga (Ung. un Rumān.)

*

Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas spēlētāji, kas 2012./2013. g. sezonā spēlēja MHL B grupā, bet nespēlēja Baltkrievijas ekstralīgā, un viņu jaunās komandas (daļa MHL B grupas vienības sastāva – tabulā augstāk):

spēlētājs dz. komanda valsts līga
U Olafs Aploks 1995. Zemgale/LLU Latvija Latv. Virslīga
U Artūrs Birstiņš 1993. Kurbads (Ogre) Latvija Latv. Virslīga
U Vadims Boženkovs 1994. Platina-Chişinău Moldova MHL B
U Valters Freijs 1994. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
U Edgars Homjakovs 1995. Lake Tahoe Blue ASV WSHL
U Romans Nekļudovs 1995. Platina-Chişinău Moldova MHL B
U Klāvs Plānics 1993. Zemgale/LLU Latvija Latv. Virslīga
U Rihads Remiņš 1993. Zemgale/LLU Latvija Latv. Virslīga
U Leonards Rimjāns 1994. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
U Juris Ziemiņš 1993. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
A Maksims Abrašins 1994. Platina-Chişinău Moldova MHL B
A Mārtiņš Oskars Freimanis 1994. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
A Ralfs Grīnbergs 1995. HK Rīga Latvija MHL
A Mareks Ķepals 1992. HS Rīga/Prizma Latvija Latv. Virslīga
A Roberts Mamčics 1995. Sputņik (Almetjevska) Krievija MHL B
A Ričards Matuzevičs 1994. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
A Haralds Neimanis 1994. HK Rīga Latvija MHL
A Sandis Šostaks 1993. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
A Raimonds Upenieks 1992. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
V Simas Baltrunas (LIET) 1995. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
V Vadims Miščuks 1993. Platina-Chişinău Moldova MHL B
V Reinis Petkus 1995. Platina-Chişinău Moldova MHL B
V Boriss Tretjakovs 1993. ?

*

Plašāk:

  • Liepājas Metalurgs komandas kapteiņa Venta Feldmaņa intervija – la.lv
  • Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 vecuma sadaļa – hockey.by
  • Liepājas Metalurgs komandas sastāvs un statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. – tepat, pointstreak.com (reg. sezona, play off)
  • Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvs un statistika MHL B grupā 2012./2013. – mhl2.khl.ru (reg. sezona, play off)
  • Par Liepājas desantu HC Baltica sastāvā un treneru korpusā (pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
  • HC Baltica profils facebook.com – facebook.com

[Attēlā: Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas puiši vēl kopā “vienotā frontē”. Foto fiksēts spēlē pret HK Zeļenograd MHL B grupas čempionāta ietvaros 2012./2013. g. sezonā; foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), Liepājas Metalurgs (MHL), MHL, MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Cik daudz Dinamo palīdzēja Liepājas Metalurgam?

Posted by petrovich27 uz 2013/03/10

LM_IIHF_Kont_kausa_2_posms_2011-0kt_iihf_com_N4Jau trešo sezonu Rīgas Dinamo fārmklubs ir vai skaitās Baltkrievijas ekstralīgā spēlējošais Liepājas Metalurgs. Faktiski vai teorētiski, bet deviņiem dinamiešiem Liepāja uz divām vai divdesmit spēlēm šosezon kļuva par „otrajām mājām”. Kā šo sezonu noslēdza Liepājas galvenā komanda? Cik daudz liepājniekiem palīdzēja partneri no Dinamo? Kāds ir Liepājas Metalurgs pienesums izlasei šosezon?

Jau iepriekšējo (2011./2012.) sezonu Liepājas Metalurgs aizvadīja ar mainītu politiku, t.i. saīsinātu finansējumu, un Baltkrievijas ekstralīgas čempionātam piedāvāja salīdzinoši jaunu Latvijas hokejistu sastāvu. Leģionāri un „vecie” kļuva par izņēmumu un retumu. Šo sezonu (2012./2013.) Liepājas galvenā komanda faktiski turpināja ar pērno sastāvu. Ar atrunu, ka puiši bija kļuvuši par vienu sezonu pieredzējušāki. Izmaiņas bija salīdzinoši nelielas. Respektīvi, šosezon no pērnās sezonas 40 spēlētājiem, kas Liepājas lielajā komandā uzspēlēja vismaz vienu regulārās sezonas spēli, nebija palikuši 13 puiši. Tātad 67,5% jeb noapaļoti divas trešdaļas palika uz vietas. Bet no tiem komandu pametušajiem 32,5% par atslēgas spēlētājiem uzskatāms īsti nav neviens. Tikai aizsargs Kārlis Liepiņš (dz. 1990.) bija aizvadījis vairāk par pusi regulārās sezonas – 33 spēles, bet pārējie regulārajā čempionātā mazāk par 20 spēlēm. T.sk., četriem puišiem bija tikai 1 – 4 spēles lielajā komandā…

Savukārt no jauna 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvam cauri izgāja 14 hokejisti, kas nebija spēlējuši iepriekšējā sezonā. Vairums no viņiem (9 vīri) Liepājas komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadīja ne vairāk kā 10 spēles. Un tikai viens aizvadīja vairāk kā pusi regulārās sezonas – aizsargs Jānis Bullītis (dz. 1990.). Pārējās sastāva izmaiņas – iepriekš un šosezon spēlējušo hokejistu spēļu skaitā. Kāds izaudzis līdz lielākam spēļu skaitam, cits – vairāk laika pavada Liepājas komandās Latvijas Virslīgā vai MHL B grupā. Retais – biežāk uzspēlē Rīgas Dinamo.

Desmitdaļa rezultāta

Tiesa, šosezon Liepājas komandai pieslēdzās vēl lielāks skaits no Rīgas Dinamo nonākušo spēlētāju. No tiem, kas nebija Liepājā spēlējuši iepriekšējā sezonā – Ainars Podziņš (22 spēles reg. sezonā), Roberts Bukarts (14), Ģirts Ankipāns (13 spēles reg. un 3 play off), Rodrigo Laviņš (9), Mārtiņš Porejs (7), Jēkabs Rēdlihs (3) un pat leģionārs Robs Šremps (1). Šo vīru klātbūtnei vismaz teorētiski bija jāceļ kopējais līmenis. No statistikas aprēķiniem arī redzams, ka ainavu viņi, maigi izsakoties, nebojāja un savu artavu „meču” šīs sezonas sniegumā ielika. Tomēr konkrētie spēlētāji aizvadīja pārāk īsu un/vai saraustītu laika posmu komandā, lai viņus varētu nosaukt par atslēgas personāžiem.

LM_skliepajasmetalurgs_lv_2012-2013_N4Ja skata tikai rezultativitāti, tad 2012./2013. g. regulārajā sezonā no Rīgas Dinamo iesūtītie vai atbrīvotie hokejisti Liepājas klubā sastrādāja 14,01% no visiem vārtu guvumiem (22 no 157) un 10,86% no visiem rezultativitātes punktiem (47 no 433). Iepriekšējā sezonā, ieskaitot no HK Rīga deleģētos Dinamo sistēmas kadrus (Ēriku Ševčenko, Raimondu Vilkoitu), kuri pērn Dinamo ierindā tā arī neuzspēlēja, cipari ir nedaudz mazāki, bet līdzīgi – 2011./2012. g. regulārās sezonas summā 9,77% vārtu guvumu (13 no 133) un 10,53% rezultativitātes punktu (38 no 361).

Progress?

2011./2012. g. regulārajā sezonā Liepājas Metalurgs izcīnīja 7. vietu un tiesības uzspēlēt Baltkrievijas ekstralīgas izslēgšanas spēlēs. Liepājnieki pretī dabūja regulārā čempionāta 2. vietas ieņēmējus – Grodņas Ņeman, kuriem piekāpās sērijā ar 1-3. Šosezon Liepājas komanda izcīnīja 5. vietu regulārajā sezonā un play off-ā pretiniekos saņēma relatīvi mazāk stipru komandu – Soļigorskas Šahtjor. Tomēr izslēgšanas spēles liepājniekiem pabeidzās jau pēc 0-3… Kā komentē liepājnieku uzbrucējs Lauris Bajaruns, Soļigorskas komandas galvenie argumenti izslēgšanas spēļu sērijā bija – spēle nevienādos sastāvos.

Taisnības pēc jāpiebilst, ka spēku samēru Baltkrievijas ekstralīgā šosezon, salīdzinot ar iepriekšējo, pamainīja Junost komandas pārcelšanās uz VHL līgu. Junost-Minsk saimniecība Baltkrievijas ekstralīgā bija atstājusi savu fārmklubu ar „oriģinālu” nosaukumu Juņior. Fārmam veicās tomēr nedaudz švakāk nekā Junost pirmajai komandai. Tiesa, tās ir pašu Junost un Juņior problēmas, kas nemazina liepājnieku nopelnus kopumā. Tomēr, lai „aizķertos” izslēgšanas spēlēs, liepājniekiem šosezon „par īsu”…

Kas tālāk?

„Tagad jāizcīna Latvijas čempionu kauss,” tā Liepājas Metalurgs komandas uzbrucējs Lauris Bajaruns. Jau tradicionāli pēc Baltkrievijas ekstralīgas spēlēm Liepājas pirmās komandas puiši pastiprina Liepājas Metalurgs-2 sastāvu Latvijas Virslīgā. Jau tagad skaidrs, ka Latvijas čempionātā Liepājas Metalurgs-2 regulāro sezonu noslēgs 4. vietā, kas nozīmē play off pretiniekos Zemgale/JLSS komandu, kas nodrošinājusi 5. vietu. Latvijas Virslīgas play off sākums paredzēts jau 12. martā.

LM_skliepajasmetalurgs_lv_2012-2013_N8_VERS_2Šosezon Liepājas „lielās” komandas spēki var pastiprināt arī Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvu MHL B grupas izslēgšanas spēlēs. Dzimstošo vēju pilsētas jaunatne kā MHL B grupas otrā stiprākā komanda play off astotdaļfināla sērijā ar 3-2 pievarēja 15. vietas ieņēmējus Omskas Jastrebi. Bet 9. martā uzsāka ceturtdaļfināla sēriju pret līgas 7.-to stiprāko vienību – Almetjevskas Sputņik. Liepājnieku pieteikumā atkal vai no jauna ir parādījušies „lielās” komandas spēki – aizsargi Edgars Siksna, Reinis Demiters, uzbrucēji Māris Diļevka, Bruno Zabis, Kārlis Ozoliņš… Starp citu, arī pamatkomandas vārtsargs Jānis Kalniņš ir oficiāli „pārskaitīts” uz MHL B grupas komandu. Zinātāji teic, ka tikai trauma viņam traucē doties laukumā.

Mickēvičs un Kuzmenkovs!!!

Liepājas Metalurgs komandas rezultatīvākais spēlētājs Baltkrievijas ekstralīgas regulārajā sezonā izrādījās uzbrucējs Artūrs Mickēvičs, kuram 50 spēlēs 40 rezultativitātes punktu. Otrs rezultatīvākais – Latvijas U-20 izlases uzbrucējs 19-gadīgais Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.) ar 35 punktiem 43 spēlēs. Trāpīgākie bija Mickēvičs ar 19 vārtu guvumiem un Jānis Straupe ar 16 trāpījumiem 48 spēlēs. Labākais asistents – Kuzmenkovs ar 23 piespēlēm. Bet lietderīgākais uzbrucējs izrādījās leģionārs Povilas Verenis, kuram 30 spēlēs uzkrāts lietderības koeficients +12.

Taču, lai ievērtētu Rīgas Dinamo „iesēto” spēlētāju epizodisko varēšanu, interesanti paskatīties attiecībā ‘rezultativitāte pret spēles laiku’. Diemžēl Baltkrievijas ekstralīgas statistiķi precīzu laukumā aizvadītā laika uzskaiti veic tikai vārtsargiem; tādēļ par „koeficienta” pamatu jāņem nevis spēles laiku minūtēs un sekundēs, bet – spēļu skaitu neatkarīgi no laukumā atvēlētā apjoma. Ja Mika Indraša divi punkti divās spēlēs var saturēt ievērojamu „statistisko kļūdu”, tad pārējo no Dinamo atsūtīto kadru varējums ir statistiski pietiekams.

Liepājas Metalurgs uzbrucēju statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – rezultativitātes punkti vidēji spēlē (saskaņā ar pointstreak.com; treknrakstā spēlētāji, kas nosūtīti un/vai atbrīvoti no Dinamo aktuālās sezonas laikā):

UZBRUCĒJI dz. sp. reg. punkti reg. +/- reg. SM reg. sp. PO punkti PO +/- PO SM PO SUMMĀ vid. punkti/sp.
1. Miks Indrašis 1990. 2 0+2 ±0 0 0 1.000
2. Gunārs Skvorcovs 1990. 12 8+3 +5 0 0 0.917
3. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 43 12+23 +5 38 3 0+2 +1 2 0.804
4. Artūrs Mickēvičs 1991. 50 19+21 +6 12 3 0+0 -1 0 0.755
5. Povilas Verenis 1990. 30 9+13 +12 22 0 0.733
6. Roberts Bukarts 1990. 14 6+4 ±0 4 0 0.714
7. Ģirts Ankipāns 1975. 13 0+8 -1 8 3 1+1 +1 0 0.625
8. Edgars Brancis 1985. 50 11+20 -6 26 3 1+0 +1 2 0.604
9. Jānis Straupe 1989. 48 16+11 +3 10 3 1+0 -2 0 0.549
10. Ainars Podziņš 1992. 22 6+6 +5 2 0 0.546
11. Māris Diļevka 1992. 36 11+10 +5 22 3 0+0 -2 2 0.539
12. Bruno Zabis 1991. 34 5+11 +1 20 3 0+2 +1 4 0.487
13. Egils Kalns 1991. 37 4+12 -1 12 3 0+0 -3 0 0.400
14. Lauris Bajaruns 1989. 45 3+14 +3 30 3 1+1 +1 4 0.396
15. Sergejs Voroņins 1985. 50 6+12 +5 20 3 0+0 ±0 0 0.340
16. Toms Zeltiņš 1986. 40 6+7 -8 34 0 0.325
17. Kārlis Ozoliņš 1994. 41 4+9 +5 6 3 0+0 -1 2 0.296
18. Sergejs Pečura 1987. 5 0+1 ±0 2 0 0.200
19. Aleksandrs Baburins 1988. 20 1+2 -5 8 3 0+0 -1 2 0.130
20. Edgars Ārinieks 1994. 10 0+1 -4 2 0 0.100
21.-22. Pauls Hodzko 1993. 1 0+0 ±0 0 0 0
Robs Šremps 1986. 1 0+0 ±0 0 0 0
23.-24. Vladislavs Dobreņkijs 1991. 2 0+0 ±0 0 0 0
Regnārs Kaļinovskis 1993. 1 0+0 ±0 0 1 0+0 ±0 0 0
25. Linards Mazurs-Mago 1994. 2 0+0 -1 0 0 0

*

Liepājas Metalurgs ierindā regulārās sezonas lietderīgākais spēlētājs bija aizsargs Ričards Birziņš, kuram 49 spēlēs izdevās noturēt lietderības koeficientu +16 līmenī. Otrs lietderīgākais liepājnieku aizsargs regulārajā čempionātā bija Mārtiņš Gipters ar +8, kas sasummēts no 42 spēlēm. Birziņš ar 24 punktiem (6+18) ir arī liepājnieku rezultatīvākais aizsargs regulārajā čempionātā. Savukārt Latvijas U-20 izlases aizsargs Edgars Siksna (dz. 1993.) bija liepājnieku trāpīgākais aizsargs ar 7 vārtu guvumiem.

No Dinamo puses uz fārmkluba saitēm vienojošo Liepājas Metalurgs komandu sezonas gaitā tika nosūtīti 3 aizsargi – Rodgrigo Laviņš (9 spēles), Mārtiņš Porejs (7 spēles) un Jēkabs Rēdlihs (3 spēles). Ja, līdzīgi uzbrucēju rezultativitātes punktiem, sadala aizsargu lietderības koeficientu pa aizvadītajām spēlēm, tad vidēji lietderīgākie aizsargi ir tieši dinamieši Porejs un Laviņš. Šajā gadījumā uz fārmu sūtītajiem aizsargiem nav bijis mājas spēļu „handikaps”; Mārtiņš Porejs Liepājā spēlēja 4 reizes un kopā ar liepājniekiem izbraukumā 3 spēles, Laviņš – attiecīgi 4 Liepājā un 5 izbraukumā. Savukārt neitrālajam Jēkabam Rēdliham mājas spēles bija divas, izbraukumā – viena.

Liepājas Metalurgs aizsargu statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – lietderības koeficients vidēji spēlē (saskaņā ar pointstreak.com; treknrakstā spēlētāji, kas nosūtīti no Dinamo aktuālās sezonas laikā):

AIZSARGI dz. sp. reg. punkti reg. +/- reg. SM reg. sp. PO punkti PO +/- PO SM PO SUMMĀ vid. lietd./sp.
1. Mārtiņš Porejs 1991. 7 0+1 +4 8 0 +0.571
2. Rodrigo Laviņš 1974. 9 2+1 +3 14 0 +0.333
3. Ričards Birziņš 1989. 49 6+18 +16 77 3 1+0 -3 0 +0.250
4. Mārtiņš Gipters 1989. 42 4+9 +8 20 3 0+0 -3 4 +0.111
5. Edgars Siksna 1993. 44 7+8 +5 61 3 0+0 ±0 0 +0.106
6. Reinis Demiters 1991. 38 2+9 +4 42 3 0+0 ±0 0 +0.098
7. Raimonds Tūbelis 1991. 49 4+6 +4 67 3 0+0 ±0 2 +0.077
8. Iļja Makarovs 1994. 1 0+0 ±0 0 0 ±0
9. Jēkabs Rēdlihs 1982. 3 0+0 ±0 4 0 ±0
10. Ēriks Ševčenko 1991. 32 2+16 -1 16 3 1+0 ±0 0 -0.029
11. Vents Feldmanis 1977. 45 3+6 -5 59 2 0+0 +1 4 -0.085
12. Jānis Bullītis 1990. 34 0+4 -2 20 1 0+0 -1 0 -0.086
13. Nerijus Ališauskas 1991. 47 0+8 -6 84 3 0+1 ±0 4 -0.120

*

P.S. Liepājas Metalurgs vārtsargu statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – GAA = vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (saskaņā ar pointstreak.com):

VĀRTSARGI dz. sp. (min:sek) reg. uzv.-zaud. reg. GAA reg. atv. % reg. sp. (min:sek) PO uzv.-zaud. PO GAA PO atv. % PO
1. Jānis Auziņš 1991. 25 (1243:52) 14-8 2.51 91.0% 3 (188:14) 0-3 4.46 83.9%
2. Jānis Kalniņš 1991. 29 (1594:38) 13-12 2.78 91.7% 0
3. Nauris Grīnvalds 1990. 5 (184:01) 0-3 3.26 90.8% 0

*

Cik daudz šosezon „saražots”?

Jau ierasts, ka Rīgas Dinamo starpsezonās mazliet „pasmeļ” no Liepājas Metalurgs sastāva. Tā 2012. gada starpsezonā Dinamo ierindā tika iesaistīts liepājnieku 2011./2012. g. sezonas rezultatīvākais spēlētājs – uzbrucējs Gunārs Skvorcovs. Tiesa, arī sezonas gaitā viņš „paviesojās” fārmklubā Liepājā. Vai, piemēram, pēc 2010./2011. g. sezonas no Liepājas Metalurgs komandas uz Rīgas Dinamo pārcēlās vārtsargs Māris Jučers. Kurš varētu būt tas spēlētājs (-i), kuri starpsezonā varētu ieinteresēt Dinamo sastāva komplektētājus? Un vai tādi ir? Varbūt savulaik uz sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga „īrētie” liepājnieku rezultāta taisītāji – Artūrs Mickēvičs vai Artūrs Kuzmenkovs? Vai savulaik vēl Dinamo Juniors sastāvā spēlējušie aizsargi Ričards Birziņš, Mārtiņš Gipters vai uzbrucējs Jānis Straupe, kuram jau KHL pirmajā sezonā fiksētas 5 oficiālas spēles Dinamo sastāvā?

LM_skliepajasmetalurgs_lv_2012-2013_N9_VERSUn kāds tad šosezon ir Liepājas Metalurgs pienesums Latvijas nacionālajai izlasei vismaz pārbaudes spēļu formātā? No 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvā uzspēlējušajiem hokejistiem veseli pieci ir uzspēlējuši Latvijas izlases atšķirīga ranga spēlēs jau šajā sezonā. Tomēr četri (no 5) ir „neīstie” liepājnieki, t.i., spēlētāji, kuru pamatdarbavieta šosezon ir Rīgas Dinamo – Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Mārtiņš Porejs, Gunārs Skvorcovs. Vienīgais Liepājas Metalurgs šīs sezonas „īstenais” spēlētājs, kurš piedalījās nacionālās valstsvienības spēlēs, bija Lauris Bajaruns. Viņš piedalījās Latvijas izlases spēlēs Euro Ice Hockey Challenge turnīra ietvaros 2012. gada decembrī Francijā, kur 3 spēlēs guva 2 punktus (1+1) un pozitīvu lietderības koeficientu (+2). Kas uz izlases kopējā fona bija gan ļoti rezultatīvi, gan ļoti lietderīgi. Kurš no Liepājas puses varētu saistīt Teda Nolana un viņa Latvijas „acu” uzmanību, lai aicinātu uz pārbaudes spēlēm šopavasar?

P.S. Jāpiebilst, ka Liepājas Metalurgs galvenā komanda deva ievērojamu ieguldījumu šīs sezonas Latvijas U-20 izlases sastāvam. Junioru izlase vietu elitē nenosargāja, tomēr liepājnieki U-20 valstsvienībā atzīmējās salīdzinoši labi. Rezultatīvākais Latvijas junioru izlasē pasaules čempionātā bija Liepājas Metalurgs aizsargs Edgars Siksna ar 4 punktiem 6 spēlēs. Starp rezultativitātes līderiem arī uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs, kuram 6 spēlēs 3 punkti. Liepājnieku uzbrucējs Kārlis Ozoliņš U-20 pasaules čempionāta 6 spēlēs sagādāja tikai vienu vārtu guvumu, taču nopelnīja labāko un vienīgo pozitīvo lietderības koeficientu izlasē (+2).

P.P.S. Statistiskai pilnībai jāpiemin, ka 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs aizvadīja arī 3 spēles IIHF Kontinentālā kausa otrā posma C grupā. Četru komandu konkurencē liepājnieki gan palika trešie un cīņu par kausu vairs neturpināja. Šajās 3 spēlēs ar rezultativitāti atzīmējās Edgars Brancis (3+4) un Gunārs Skvorcovs (2+4). Lietderīgākais spēlētājs bija Lauris Bajaruns (+4), bet lietderīgākais aizsargs Mārtiņš Gipters (+2).

Izziņām:

  • Baltkrievijas ekstralīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas noslēguma tabula – pointstreak.com
  • Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – pointstreak.com (regulārā; play off)
  • Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa otrā posma C grupas spēlēs Somijā, 2012. gada oktobrī – lahtis-enterprises.com

[Pirmajā fotoattēlā: Liepājas Metalurgs puiši pēc IIHF Kontinentālā kausa izcīņas posma pārvarēšanas 2011. gada oktobrī; foto avots: iihf.com. Pārējos attēlos Liepājas Metalurgs vīri 2012./2013. g. sezonas gaitā; šo foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Liepājas Metalurgs (MHL), MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

Posted by petrovich27 uz 2012/06/22

Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?

„Trojas lauva”

KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.

Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.

Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…

Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?

Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?

Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…

Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.

Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.

Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.

Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?

Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!

KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):

valsts PČ 2008. PČ 2009. OS 2010. PČ 2010. PČ 2011. PČ 2012.
Krievija 1. 1. 6. 2. 4. 1.
Čehija 5. 6. 7. 1. 3. 3.
Slovākija 13. 10. 4. 12. 10. 2.
Baltkrievija 9. 8. 9. 10. 14. 14.
Latvija 11. 7. 12. 11. 13. 10.
Kazahstāna 19./20. 17./18. 16. 17./18. 16.
Ukraina 19./20. 19./20. 19./20. 21./22. 22.

*

P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi

Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.

Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta klubs sp. punkti sezonas 2. posmā
1. HC Sparta Praha 52 107 tika līdz ceturtdaļfinālam
2. HC Plzeň 1929 52 99 tika līdz pusfinālam
3. HC ČSOB Pojišťovna Pardubice 52 86 Čehijas čempioni
4. Bílí Tygři Liberec 52 84 tika līdz pusfinālam
5. HC Mountfield (České Budějovice) 52 83 tika līdz ceturtdaļfinālam
6. HC Vítkovice Steel 52 77 tika līdz ceturtdaļfinālam
7. PSG Zlín 52 76 tika līdz ceturtdaļfinālam
8. HC Kometa Brno 52 75 tika līdz finālam
9. Rytíři Kladno 52 74 tika līdz play off kvalifikācijai
10. HC Oceláři Třinec 52 73 tika līdz play off kvalifikācijai
11. HC Energie Karlovy Vary 52 67 play out saglabāja vietu līgā
12. HC Slavia Praha 52 66 play out saglabāja vietu līgā
13. HC VERVA Litvínov 52 64 play out saglabāja vietu līgā
14. BK Mladá Boleslav 52 61 play out izkrita no līgas

*

Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.

Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.

Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:

spēlētājs sezona klubs spēles punkti
1. a. Normunds Sējējs 1996./1997. HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov) 48 6+22
2. a. Normunds Sējējs 1998./1999. HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary) 48 3+19
3. a. Normunds Sējējs 2000./2001. HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary) 46 5+11
4. u. Armands Bērziņš 2006./2007. Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin) 35 5+3

*

Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums

Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.

Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.

Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta klubs sp. punkti sezonas 2. posmā
1. HC Košice 55 110 tika līdz finālam
2. HK 36 Skalica 55 104 tika līdz ceturtdaļfinālam
3. HC Slovan Bratislava 55 102 Slovākijas čempioni
4. HK AutoFinance Poprad 55 101 tika līdz ceturtdaļfinālam
5. Dukla Trenčín 55 79 tika līdz pusfinālam
6. MsHK Žilina a.s. 55 77 tika līdz ceturtdaļfinālam
7. HKM a.s. Zvolen 55 75 tika līdz pusfinālam
8. HC ´05 Banská Bystrica 55 75 tika līdz ceturtdaļfinālam
9. MHC Mountfield (Martin) 55 63
10. HK Nitra a.s. 55 52
HK Orange 20 10 2

*

Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.

Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.

Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:

spēlētājs sezona klubs spēles punkti
1. u. Guntis Džeriņš 2007./2008. MHC Martin 54 17+22
2. a. Normunds Sējējs 2002./2003. Dukla Trenčín 54 6+20
3. a. Oļegs Sorokins 2000./2001. HC Slovan Bratislava 54 5+18

*

Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):

sezona sk. Čeh. spēlētāji Čeh. ekstralīgā sk. Slovāk. spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994. 2 u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice) 0
1994./1995. 1 u. J.Opuļskis (HC Vítkovice) 0
1995./1996. 1 a. G.Ceplis (HC Kometa Brno) 0
1996./1997. 1 a. N.Sējējs (HC Chemopetrol) 0
1997./1998. 0 0
1998./1999. 1 a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary) 0
1999./2000. 0 0
2000./2001. 1 a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary) 1 a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002. 0 2 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003. 0 1 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004. 0 1 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005. 1 v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava) 0
2005./2006. 0 0
2006./2007. 6 a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec) 5 a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008. 5 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec) 3 u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009. 3 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň) 1 u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010. 3 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary) 2 a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011. 1 u. A.Širokovs (HC Kometa Brno) 1 a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012. 0 2 a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)

*

P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.

[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »