Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘aizsargu statistika’

Dinamo aizsargu komplektācijas un “pārošanas” īpatnības

Posted by petrovich27 uz 2014/01/02

DR_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N2_samazKHL sezonas līdzšinējā daļā Rīgas Dinamo var palepoties ar salīdzinoši augstu vārtu drošības “koeficientu” – vidēji spēlē piedzīvoti 2,05 vārtu zaudējumi. Tas šobrīd ir septītais labākais cipars līgā. Iepriekš regulārajās sezonās tik labs nav bijis; tiesa, šī sezona vēl nav galā… Kas visbūtiskāk ietekmējis Dinamo vārtu drošību? Vārtsargu sniegums? Komandas gars? Vēl viens variants – aizsargu noturība un to pāru veidošanas ķīmija.

Atgādinājumam. Iepriekš “drošākā” Dinamo regulārā sezona bija 2011./2012., kad piedzīvoti vidēji 2,52 vārtu zaudējumi spēlē (jeb 136 reizes 54 spēlēs). Šajā kritērijā visbēdīgākā sezona bija 2009./2010. ar 3,12 vārtu zaudējumiem vidēji spēlē (175 reizes 56 spēlēs).

Rīgas Dinamo vārtu zudējumi regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona sp. vārtu zaud. t.sk. PM vidēji spēlē vieta KHL
2008./2009. 56 156 3 2.79 11. (no 24)
2009./2010. 56 175 5 3.13 20. (no 24)
2010./2011. 54 149 5 2.76 12. (no 23)
2011./2012. 54 136 7 2.52 11. (no 23)
2012./2013. 52 151 2 2.90 19. (no 26)
2013./2014.* 38 78 4 2.05 7. (no 28)

* Aktuālajā sezonā pēc komandas 38 spēlēm.

Aizsardzības balsts – savējie

Visā Rīgas komandas komplektā stabilākā daļa jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas vēsturē ir aizsargi. Uzbrucēji un vārtsargi ir mainījušies nesalīdzināmi vairāk un biežāk. No KHL pirmās sezonas Rīgas komandā ir saglabājušies 3 aizsargi (Laviņš, Kr.Rēdlihs, Sotnieks) un “mazliet” arī Pujacs, kurš pie Dinamo togad pabeidza savu sezonu, uzspēlējot 15 spēlēs. Bet, ja skatām Dinamo otro sezonu (2009./2010.), tad no tās četru gadu gaitā ir saglabājušies pat seši aizsargi – Cibuļskis, Laviņš, Ozoliņš, J.Rēdlihs, Kr.Rēdlihs, Sotnieks. Cits stāsts, ka Ozoliņam un Rēdliham-vidējam ir bijuši “sānsoļi” uz citām komandām. Taču ar tik stabilu pēctecību ierindā, kāda ir Dinamo aizsargiem, varētu palepoties tikai dažas komandas KHL.

Dinamo aizsargu līnijas noturība vistiešākajā veidā saistīta ar leģionāru piesaistes politiku, kas attiecībā uz aizsargiem ir bijusi “pieticīga”. Rīgas KHL klubam importa aizsargi ir bijuši vajadzīgi mazliet vai nemaz. Izņēmums bija pirmā sezona, kad bija divi aizsargi – leģionāri (Filips Novāks un Duvijs Vestkots). Otrajā sezonā bija tikai viens – Lī Svets. Pēc tam divas pilnas sezonas ārzemnieku aizsargu Dinamo sastāvā nebija vispār. Tādu ievajadzējās tikai tad, kad Sandis Ozoliņš bija prom; un “aizstājējs” bija Matjē Karls. Šosezon ir gan Ozoliņš, gan importa aizsargs – Mets Robinsons (attēlā – pa labi). Rādās, ka ar Robinsonu no visām aizsargu izvēlēm ir trāpīts vislabāk. Viņš ir vajadzīgs vairākumā, spēlē mazākumā, ir lietderīgākais aizsargs komandā (+10), ir rezultatīvākais aizsargs (20 punkti 38 spēlēs), viņam ir lielākais spēles laiks starp dinamiešiem (24:10) utt.

“Sausais atlikums” ir tāds, ka piecarpus sezonās Dinamo ierindā ir bijuši tikai 5 aizsargi leģionāri. Tikpat, cik leģionāru vārtsargu. Bet ārzemju uzbrucēju Rīgas Dinamo ierindā KHL oficiālajās spēlēs līdz šim ir bijis 30… Tieši tā – trīs-des-mit!!!

Kas būtu Dinamo vairākums bez Ozoliņa un Robinsona?

Aktuālās sezonas gaitā Rīgas Dinamo sastāvā ir stabilizējušies 3 aizsargu pāri, kas iekļaujas lielākajā daļā spēļu ritma. 34 spēlēm (no 38) vienā pārī pieteikti un spēlē Sandis Ozoliņš un Arvīds Reķis, 30 spēlēm – Georgijs Pujacs un Mets Robinsons, 20 spēlēm – Kristaps Sotnieks un Krišjānis Rēdlihs. Citas kombinācijas, starpversijas vai sakritības norisinājušās stipri retāk.

Bet ar būtisku atrunu, ka ir viens galvenais vairākuma aizsargu pāris ‘Ozoliņš – Robinsons’, kas tiek “sapārots” galvenokārt spēlei vairākumā. Tieši šis pāris, kas tiek veidots tikai konkrētiem gadījumiem, ir piedzīvojis otru lielāko vārtu guvumu un zaudējumu “trafiku” – 27 reizes. Tajā skaitā, Ozoliņš un Robinsons kopā ir bijuši laukumā 14 gadījumos, kad Dinamo sarūpējuši vārtu guvumus vairākumā. Šis arī ir galvenais iemesls, kādēļ šim pārim ir vispozitīvākā mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu starpība (21:6). Starp citu, otra labākā vārtu starpība ir pārim ‘Ozoliņš – Kr.Rēdlihs’ (4:1), kas bijis pieteikts tikai 3 spēlēm.

Eksperimentu nav vai tie ir īsi

Bet kādu īpaši bēdīgu aizsargu kombināciju šosezon vismaz pagaidām nav. Iespējams, arī tāpēc, ka treneri ar aizsargu “pārdalīšanu” neeksperimentē ilgstoši. Piemēram, Dinamo jaunākā gala aizsargiem Mārtiņam Porejam un Edgaram Siksnam (katram savā pārī) īsā laika sprīdī, kad tika dota iespēja tikt laukumā, sanāca piedzīvot pa diviem vārtu zaudējumiem, un attiecīgie aizsargu pāri ātri tika izkomplektēti un netika atkārtoti. Tiesa, arī aizsargi Porejs un Siksna pie speles laika vairs īsti nav tikuši.

Nosacīti vājākā bilance ir kombinācijai ‘Ozoliņš – Reķis’ (-3 jeb 11:14), taču vienādos sastāvos šī bilance ir pozitīva (11:9). Mīnusu sadaļā korekcijas vieš mazākumā piedzīvotie vārtu zaudējumi.

Redzamākie un neredzamie

Kopumā pie spēles laika Dinamo sastāvā šosezon ir tikuši 11 aizsargi. Ozoliņš un Robinsons ir aizvadījuši visas 38 spēles, bet jau pieminētie jaunie aizsargi spelējuši minimāli. Mārtiņš Porejs 1 spēli – 3 minūtes un 14 sekundes. Edgars Siksna 2 spēles un kopsummā septiņarpus minūtes (7:39). Kopumā Siksna kā 7.-ais aizsargs ir bijis pieteikts 14 spēlēm. Tikpat spēlēm ka “liekais” aizsargs pieteikts arī Edmunds Augstkalns, bet divām spēlēm – Krišs Lipsbergs. Tomēr ne Augstkalns, ne Kr.Lipsbergs pie reāla spēles laika nav tikuši. Vienu reizi kā septītais aizsargs pieteikts arī Jēkabs Rēdlihs, kurš uzspelēt tika arī tajā spēlē.

Dinamo aizsargu pāru “netīrā” lietderība – mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu attiecība 2013./2014. g. sezonā (Dinamo gūtie/zaudētie vārti šim pārim esot laukumā; pēc komandas 38 spēlēm; saskaņā ar protokolu fiksāciju 2014-01-02):

aizsargu pāris sp.* KOPĀ = sast. vairākumā mazākumā
Ozoliņš – Robinsons 0 21:6 7:5 14:1
Ozoliņš – Kr.Rēdlihs 3 4:1 3:0 1:0 0:1
Pujacs – Kr.Rēdlihs 0 3:1 1:1 2:0
Ozoliņš – Pujacs 0 2:0 1:0 1:0
Laviņš – Pujacs 0 2:0 1:0 1:0
Pujacs – Robinsons 30 17:16 16:10 1:6
Kr.Rēdlihs – Sotnieks 20 7:6 6:4 1:0 0:2
Cibuļskis – Pujacs 0 1:0 1:0
Cibuļskis – Reķis 0 1:0 1:0
J.Rēdlihs – Sotnieks 0 1:0 1:0
Kr.Rēdlihs – Robinsons 0 1:0 1:0
Cibuļskis – Laviņš 4 3:3 3:1 0:2
Reķis – Sotnieks 0 2:2 2:0 0:2
Laviņš – Sotnieks 3 2:2 2:2
Cibuļskis – Ozoliņš 1 2:2 1:2 1:0
Reķis – Robinsons 0 1:1 1:1
J.Rēdlihs – Kr.Rēdlihs 3 0:0
Robinsons – Sotnieks 6 5:6 5:3 0:3
Cibuļskis – Sotnieks 7 1:2 1:1 0:1
Pujacs – Sotnieks 0 1:2 1:1 0:1
Laviņš – Robinsons 2 1:2 0:1 1:0 0:1
Laviņš – Reķis 0 0:1 0:1
Kr.Rēdlihs – Reķis 0 0:1 0:1
J.Rēdlihs – Reķis 0 0:1 0:1
Porejs – Sotnieks 1 0:2 0:1 0:1
Pujacs – Siksna 0 0:2 0:2
Ozoliņš – Reķis 34 11:14 11:9 0:5
“BEZPĀRI”
Ozoliņš 2:0 2:0
Robinsons 1:0 1:0
* Spēļu skaits, kurās šāds pāris bija pieteikts – fiksēts spēles pieteikumā.

Vēl nedaudz:

  • Rīgas Dinamo leģionāru sniegums un salīdzinājums pirmajās 5 regulārajās sezonās: tepat
  • Rīgas Dinamo spēlētāju individuālās statistikas lapa – khl.ru

[Foto fiksēts 2013. gada 27. jūlijā Rīgas Dinamo treniņspēlē; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Kuri Dinamo spēlētāji savas iespējas izmanto labāk?

Posted by petrovich27 uz 2013/11/03

Vilsons_un_Tellkvists_DR_vs_Minska_2013-09-05_nahl_lv_(O_Siracenko)Rīgas Dinamo vienība divas piektdaļas regulārās sezonas (23 spēles no 56) aizvadījusi un IIHF noteiktajā izlašu pauzē “ienāk” ar nepieredzēti labu “kontrollaiku” – 45 punkti 23 spēlēs, t.i. – vidēji 1,96 punkti spēlē. Kas, savukārt, ļauj turēties 3. vietā KHL Rietumu konferencē. Labs brīdis atskatīties uz dinamiešu individuālā snieguma statistikas cipariem – rezultativitāti, lietderību, bet – salīdzinot ar konkrēto vīru spēles laiku.

Jāsāk ar to, ka līdzšinējā 2013./2014. gada sezona Dinamo klubam pagājusi leģionāru zīmē. Respektīvi visās pozīcijās uz vērtīgākā spēlētāja (MVP = Most Valuable Player) titulu pretendē leģionāri. Ja aizsargu rindās “imports” ir tikai viens, bet ļoti labs, tad komandas trīs rezultatīvākie spēlētāji ir leģionāri. Turklāt Dinamo vārtus šosezon sargājuši tikai ārzemnieki.

Laika apstākļus “taisa” leģionāri

Ja vajag vēl precīzākus skaitļus attiecībā uz Dinamo rezultāta “taisītājiem”, tad leģionāri šosezon ir sametuši 59,4% no visiem vārtu guvumiem (31 no 56 spēles laikā). Tik augsta leģionāru pienesuma proporcija Dinamo sastāvā regulārajās sezonās nekad iepriekš nav bijusi. Visaugstākā tā bija Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) – 50% vārtu guvumu, bet pēc tam samazinājās. Piemēram, iepriekšējā regulārajā sezonā (2012./2013.) leģionāri sameta 33,6% no vārtu guvumiem.

Bet, ja rēķina visu rezultativitātes punktu summu, tad seši leģionāri – laukuma spēlētāji šosezon ir salasījuši 47,3% no visiem rezultativitātes punktiem (70 no 148)… Ja atmet minimāli spēlējušos Haščāku un Polāku, tad nav jābūt dižam matemātiķim, lai saprastu, ka aptuveni pusi “laika apstākļu” uzbrukumā taisa tieši četri leģionāri – Vilsons, Hosa, Ščehura un Robinsons…

hosa_vs_Magnitka_2013-10-13_DR_facebook-n2Vilsons + Hosa = rezultāts

Nav divu domu, ka Dinamo uzbrukuma līderi – Kails Vilsons un Marsels Hosa – līdz šim pilnībā attaisnojuši uz sevi liktās cerības. Vīri ražo rezultātu un arī strādā pretējā virzienā – aizsardzībā, saņemot arī pieklājīgu spēles laiku mazākumā. Kas nevar nepriecēt. Jāpiebilst, ka vienīgais uzbrucējs, kurš piedalījies vismaz 10 iemetienos un kuram ir pozitīva iemetienu bilance, – arī ir leģionārs. Pols Ščehura izcīnījis 52,2% iemetienu (179 no 343).

Rezultatīvākais Latvijas hokejists Dinamo sastāvā izrādījies neviens cits kā kapteinis Sandis Ozoliņš (13 punktu 23 spēlēs). Viņam seko uzbrucējs Miks Indrašis ar 10 punktiem 22 spēlēs.

Interesanti apskatīt Dinamo uzbrucēju rezultativitāti, salīdzinot ar konkrētā spēlētāja spēles laiku. Skaidrs, ka no Vilsona un Hosas tiek gaidīta cita artava kopējā rezultātā nekā, piemēram, no ceturtās maiņas vīriem ar minimālu laika apjomu. Tomēr interesanti apskatīt, cik vērtīgi (rezultatīvi) sev atvēlēto laiku ir izmantojuši visi uzbrucēji. (Zemāk tabulā: Jo augstāks skaitlis, ko lietderīgāk.)

Rīgas Dinamo uzbrucēju rezultativitātes koeficients 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

uzbrucējs dz. rezult. koef. sp. punkti izšķ. PM vid. sp. laks
1. Deivids Sarkanis 1994. 12,76 2 0+1 0 6:32
2. Kails Vilsons 1984. 8,35 23 7+15 0 19:06
3. Marsels Hosa 1981. 7,75 23 9+11 0 18:42
4. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 7,17 16 2+7 1 14:32
5. Vojtehs Polāks 1985. 5,92 9 0+3 1 12:31
6. Pols Ščehura 1985. 5,57 23 8+5 0 16:54
7. Roberts Bukarts 1990. 5,40 16 2+5 0 13:30
8. Miks Indrašis 1990. 4,91 22 4+6 0 15:26
9. Marsels Haščāks 1987. 4,15 4 1+0 0 10:02
10. Vitālijs Pavlovs 1989. 3,69 23 2+6 0 15:44
11. Mārtiņš Cipulis 1980. 3,41 16 3+2 0 15:16
12. Gints Meija 1987. 3,00 23 3+4 0 16:56
13. Andris Džeriņš 1988. 2,75 22 4+2 0 16:31
14. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 1,13 20 0+1 0 7:24
15. Gunārs Skvorcovs 1990. 1,12 19 0+1 0 7:52
16. Andris Siksnis 1993. 0 4 0+0 0 2:48
17. Māris Bičevskis 1991. 0 2 0+0 0 10:59
18. Juris Upītis 1991. 0 12 0+0 0 8:48

Sarkanis_DR_2013_DR_facebook* P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes un spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ņiživijam un Polākam koeficients aprēķināts, pieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu pie rezultativitātes punktiem.

Sarkanis iespēju izmanto

Visrezultatīvāk sev atvēlēto spēles laiku izdevies izmantot 18 gadus vecajam uzbrucējam Deividam Sarkanim (līdzās pa labi novietotā attēlā). Kopā pa divām spēlēm uz ledus aizvadīja nedaudz vairāk par 13 minūtēm, kurās pamanījās atdot rezultatīvu piespēli. Vilsona un Hosas pozīcijas – bez pārsteigumiem. Rezultatīvi savu laiku izmantojis Aleksandrs Ņiživijs, kuram it kā tikai 9 rezultativitātes punkti, bet tie sadarīti 16 spēlēs. Starp citu, sev iedalītajā spēles laikā salīdzinoši rezultatīvs bija nu jau Dinamo atbrīvotais čehu uzbrucējs Vojtehs Polāks (Vojtěch Polák), kurš pacīnījās vien 9 spēlēs, bet salasīja 3 rezultatīvas piespēles un vienu izšķirošu pēcspēles metienu.

Līgas otrā labākā aizsardzība. Vidēji 1,91 vārtu zaudējums spēlē

DR_vs_Salavat_Julajev_2013-10-09_DR_facebook_N3Aizsargu ierindā rezultativitātes ziņā izceļas Sandis Ozoliņš un Mets Robinsons, kuriem 23 spēlēs attiecīgi – 13 un 12 rezultativitātes punktu. Abi ir arī “atslēgas pāris” spēlējot vairākumā. Ne bez viņu palīdzības rīdzinieku vairākums ir “sakopies” līdz salīdzinoši pieklājīgai vairākuma realizācijai 19,0% apjomā, kas ir devītais labākais rādītājs līgā.

Ja skata aizsargu primāro statistikas ailīti – lietderības koeficientu (+/-), tad izcilnieks ir jau minētais Mets Robinsons ar +9. No aizsargu ierindas viņam seko Kristaps Sotnieks ar +6, Georgijs Pujacs ar +5 utt. Taču, ja salīdzina uzticēto spēles laiku ar lietderības koeficientu, ainava nedaudz mainās, un arī viens otrs stereotips zaudē savu spēku. Ir taču atšķirība, vai +1 nopelnīts 10 vai 500 minūtēs. Zemāk tabulā apskatāms, cik veiksmīgi savu spēles laiku lietderības koeficienta uzturēšanā izmantojuši Dinamo aizsargi (jo augstāks skaitlis ar plusu, ko lietderīgāk).

Rīgas Dinamo aizsargu lietderības koeficienta un spēles laika attiecība 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

aizsargs dz. +/- vs. sp. laiks sp. +/- vid. sp. laiks
1. Rodrigo Laviņš 1974. +4,09 7 +3 17:29
2. Krišjānis Rēdlihs 1981. +2,91 12 +4 19:04
3. Mets Robinsons 1986. +2,73 23 +9 23:53
4. Kristaps Sotnieks 1987. +2,50 22 +6 18:09
5. Oskars Cibuļskis 1988. +2,27 12 +3 18:24
6. Georgijs Pujacs 1981. +1,88 20 +5 22:09
7. Sandis Ozoliņš 1972. +1,00 23 +3 21:45
8. Arvīds Reķis 1979. +0,48 19 +1 18:29
9. Edgars Siksna 1993. -43,48 2 -2 3:50
Edmunds Augstkalns 1994. 0 0:00
Krišs Lipsbergs 1993. 0 0:00

Lavins_un_Tellkvists_vs_Minska_2012-11-04_DR_prof_facebook* P.S. Lietderības koeficienta un spēles laika attiecība = lietderības koeficients/spēles laiks laukumā sekundēs (summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos.

Laviņš un Rēdlihs nespēlē bieži, bet lietderīgi

Sev atvēlētajā spēles laikā vislietderīgāk no aizsargiem spēlējis Rodrigo Laviņš, kuram “klasiskais” lietderības koeficients ir tikai +3, bet tas sastrādāts vien deviņās spēlēs. Līdzīga situācija ir ar aizsargu Krišjāni Rēdlihu, kurš savu +4 ir “nokārtojis” 12 spēlēs.

MVP – Mikaels Tellkvists

Sezonas divu piektdaļu vērtīgākais spēlētājs Rīgas kluba ierindā ir vārtsargs Mikaels Tellkvists, kuram ir viena no galvenajām lomām Rīgas Dinamo šīs sezonas panākumu virknē.  Viņa vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) ir 1.59, kas šobrīd ir trešais labākais visā KHL. Bet atvairīto metienu proporcija (94,1%) ir sestā labākā līgā.

Skaidrs, ka hokejā “cāļus” skaita pavasarī, bet, ja tomēr salīdzina, Dinamo vārtsargu sniegumu iepriekšējās sezonās, tad ‘Tellkvists 2013./2014.’ diezgan konkrēti “pogā ārā” dažādas iepriekšējo gadu versijas. GAA nevienam iepriekšējās sezonās nav bijis labāks; līdzšinējais rekordists ir Martins Pruseks ar GAA 1.70 (2008./2009. g. sezonā). Ar atvairīto metienu procentu vismaz pagaidām Tellkvists atkārto Pruseka 94,1% minētajā 2008./2009. g. sezonā. Tiesa, sezona ne tuvu nav beigusies, un Mikaelam Tellkvistam ir iespēja savu statistiku “piebremzēt” vai arī uzlabot vēl. Lai arī kā, Tellkvista nopelni sezonas ievaddaļā ir ievērojami. Labā ziņa tāda, ka arī par “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku sūdzību nav.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

vārtsargs dz. sp. uzv.-zaud. atv. % atv. met. GAA „sausi” sp. laiks
1. Mikaels Tellkvists 1979. 18 10-4 94.1% 459 (no 488) 1.59 2 1092:42
2. Jakubs Sedlāčeks 1990. 5 3-1 92.8% 142 (no 153) 2.14 0 307:54
Rihards Cimermanis 1993. 0 0:00

*

Plašākām uzziņām:

  • Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru
  • KHL turnīra tabula – khl.ru
  • Rīgas Dinamo vārtsargu statistika pirmajās 5 sezonās: tepat
  • Rīgas Dinamo leģionāru sniegums pirmajās 5 sezonās: tepat

[Attēli secīgi: (1) Kaila Vilsona un Mikaela Tellkvista kopfoto fiksēts spēlē pret Minskas Dinamo 2013. gada 5. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (2) Marsela Hosas foto – spēlē pret Magņitogorskas Metallurg 2013. gada 13. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (3) Deivida Sarkaņa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (4) Kaila Vilsona un Meta Robinsona kopfoto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (5) Rodrigo Laviņa un Mikaela Tellkvista dubultfoto – spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 4. novembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (6) Rīgas Dinamo ierinda pirms spēles pret Maskavas Dinamo 2013. gada 19. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

DR_vs_Mask_Din_2013-09-19_nahl_lv_(O_Siracenko)

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Ja pie griestiem krekli būtu jāpiekar šovakar?

Posted by petrovich27 uz 2013/07/22

Tradīcijām bagātās hokeja līgās un vēsturi uzkrājušos klubos viens no neatņemamiem atribūtiem ir krekli pie mājas arēnas griestiem. Tie atgādina par leģendāriem un/vai kluba vēsturē nozīmīgiem sportistiem, kuru izmantotie numuri ir aizņemti „uz mūžu”. KHL spēlējošais Rīgas Dinamo vēl ir jauns klubs – vien 5 sezonas, tādēļ vēsture vēl „jākrāj” un krekli jāpelna. Taču, ja krekli būtu jāizkar un numuri būtu jārezervē jau tagad?

Piecu hokeja sezonu gaitā Rīgas Dinamo krāsas KHL oficiālā čempionāta spēlēs ir pārstāvējuši 83 spēlētāji – 11 vārtsargi, 18 aizsargi un 54 uzbrucēji. No tiem kopumā 46 vīri Rīgas klubā ir bijuši uz vienu sezonu, pussezonu vai tikai dažām spēlēm. 37 no šiem hokejistiem komandā ir aizķērušies ilgāk par vienas sezonas rāmjiem, t.i. – reāli uzspēlējuši vismaz divu sezonu ietvaros. Daži Rīgas Dinamo vēsturē atstājuši redzamākas pēdas (gropes).

Galvins_pret_Avangard_2011-11-04_A_Krusts#13 (#5) Guntis Galviņš

  • Visvairāk spēļu Rīgas Dinamo ierindā (282 spēles)
  • Lietderīgākais Dinamo aizsargs visu spēļu summā (+11)
  • Dinamo rezultatīvākais aizsargs visu spēļu summā (95 punkti)
  • Labākais piespēļu sniedzējs starp Dinamo aizsargiem visu spēļu summā (76 piespēles)

Jau pirms piektās sezonas (2012./2013.) sākuma, kad Guntis Galviņš kļuva par Dinamo kapteini, viņš bija aizvadījis visvairāk spēļu KHL čempionātos komandas ierindā – 224 spēles. Bet aizvadītās sezonas gaitā rekordu pastiprināja, sasummējot 282 spēles – 243 regulārajos čempionātos, 26 play off-os, 13 Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā. Tātad Galviņš komandas ierindā bija 89,5% spēļu. Atgādinājumam: komanda kopumā ir aizvadījusi 315 spēles KHL čempionātā (272 „regulāras”, 30 play off, 13 „cerībās”).

Vēl Guntim Galviņam pieder arī visās sezonās summēti aizsargu rekordi parametros – visvairāk rezultativitātes punktu, rezultatīvu piespēļu un arī labākais lietderības koeficients. Tā kā Galviņš šajā starpsezonā pametis Dinamo ierindu un pārcelts uz Hantimansijskas Jugra, tad viņa rekordi ir reāli „apdraudēti” un varētu „krist” jau tuvākajā sezonā. Kristaps Sotnieks ir aizvadījis 277 spēles, un viņam nepieciešamas tikai 6 spēles, lai būtu jauns rekords. Nākamie sekotāji ir Miķelis Rēdlihs (249 sp.), Aleksandrs Ņiživijs (247 sp.). Savukārt rezultativitātes rekordos Galviņa tuvākais „sekotājs” ir Sandis Ozoliņš, kuram ir uzkrāti 87 punkti; tātad nepieciešami 9 punkti, lai šo rekordu labotu. Ozoliņam ir 65 rezultatīvas piespēles, un nepieciešami 12 asistējumi, lai apietu Galviņu arī asistēšanas uzskaitē. Ar aizsargu lietderības koeficienta labošanu varētu būt grūtāk. Aiz Galviņa nākamais ir Rodrigo Laviņš ar +5; taču, tā kā Laviņš pagarinājis līgumu ar Dinamo, iespēja ir.

M_Redlihs_vs_Novokuznecku_2012-02-24_A_Krusts_N2#19 Miķelis Rēdlihs

  • Rezultatīvākais Dinamo spēlētājs visu spēļu summā (156 punkti)
  • Dinamo labākais asistents visu spēļu summā (95 piespēles)
  • Dinamo uzbrucēju ierindā visvairāk spēļu (249 spēles)
  • Labākais Dinamo asistents vienā regulārajā sezonā (31 piespēle; 2011./2012.)
  • Labākais Dinamo asistents vienā play off sezonā (8 piespēles; 2012.)
  • Lietderīgākais dinamietis vienā play off sezonā (+5; 2012.)

Miķeļa Rēdliha rekordi piektās sezonas laikā palika nelaboti, lai arī viņš pats tajā sezonā vairs nebija dinamietis un pildīja Jaroslavļas „dzelzceļnieka” pienākumus. Tas tāpēc, ka Rēdlihs-jaunākais bija „iebetonējis” pamatīgi – pirmo 4 sezonu gaitā viņš aizvadīja 99,6% no visām Rīgas komandas spēlēm KHL čempionātos (249 no 250), izlaižot tikai vienu spēli! Tātad M.Rēdliha uzkrājumā 219 spēles regulārajās sezonās un visas 30 iekš play off.

Tuvākie rezultativitātes rekorda (156 punkti) sekotāji ir Aleksandrs Ņiživijs (137 punkti) un Marsels Hosa (124 punkti), kuri abi iestājušies atpakaļ Dinamo rindās. Potenciāli ātrāk labojamais rekords ir „visu laiku labākais piespēlētājs”, kura uzskaitē Ņiživijs tikai par vienu mērvienību (94 piespēles) atpaliek no Miķeļa Rēdliha.

Hosa_2009_2010_sezona_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_VERS#81 Marsels Hosa

  • Rīgas Dinamo labākais vārtu guvējs visu spēļu summā (74 trāpījumi)
  • Dinamo labākais vārtu guvējs vienā regulārajā sezonā (35 trāpījumi; 2009./2010.)
  • Rezultatīvākais Rīgas dinamietis vienā regulārajā sezonā (55 punkti; 2009./2010.)
  • KHL otrās sezonas (2009./2010.) labākais snaiperis (35 vārtu guvumi)
  • Divas KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2009., 2010.)

Hosa Rīgas Dinamo ierindā aizvadījis mazāk nekā divarpus sezonas (146 spēles; 46,4% no visām), bet vārtu guvumu rekordus saražojis ilgākam laikam. Tagad Marsels Hosa ir atpakaļ savas KHL karjeras veiksmīgākajā klubā, ar iespēju labot savus ierakstus. Īstenībā Dinamo trāpīgākā snaipera „tronī” ar 74 vārtu guvumiem Hosa var justies itin ērti, jo tuvākie sekotāji Mārtiņš Karsums (64 trāpījumi), Miķelis Rēdlihs (61 reize), Lauris Dārziņš (50) vismaz pagaidām atrodas citu KHL klubu pavalstniecībā.

#8 Sandis Ozoliņš

  • Rezultatīvākais Dinamo aizsargs vienā regulārajā sezonā (31 punkts; 2010./2011.)
  • Dinamo labākais vārtu guvējs – aizsargs vienā regulārajā sezonā (10 trāpījumi; 2011./2012.)
  • Dinamo 3 sezonu kapteinis (2009. – 2012.)
  • Trīs KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2010., 2011., 2012.)

Būs dīvaini, ja Rīgas Dinamo menedžments nebūs izdomājis savai „slavas zālei” kā pirmo vai vismaz vienu no pirmajiem piesaistīt Sanda Ozoliņa vārdu un viņa astoto numuru. Runa ir ne tikai par viņa vietu un ieguldījumu jaunlaiku Dinamo vēsturē, bet arī – Latvijas hokejā kopumā. Būdams viens no izcilākajiem Latvijas hokejistiem pēdējos 20 gados un viens no kluba retajām „saitēm” ar oriģinālo Dinamo, Ozoliņš Retired Number („no apgrozības izņemta numura”) lomai atbilst pilnībā. Pat ja profesionālā sportista karjeru nolemtu noslēgt citur.

Ozolins_Dinamo_vs_Ak_Bars_2011-09-13_ak-bars_ru_N2_mazBet pašā jaunlaiku Dinamo sastāvā Sandis Ozoliņš vismaz pagaidām ir aizvadījis aptuveni pusi oficiālo KHL spēļu (50,2%; 158 no 315). Toties visas šīs 3 sezonas bija komandas kapteinis, visās šajās sezonās bija Rīgas kluba pārstāvis KHL zvaigžņu spēlē un arī zināmā mērā bija (ir), ja ne Dinamo ikona, tad vizītkarte noteikti. Cita starpā, KHL ceturtajā zvaigžņu spēlē (2012.) puse KHL zvaigžņu un zvaigznīšu bija iedalīti „Ozoliņa komandā”, kas nosaukta tās kapteiņa vārdā. Cik drīz vēl kaut kas tāds varētu notikt?

Tā kā Ozoliņš ir atpakaļ Dinamo rindās, tad viņam ir iespēja noķert un apsteigt daļu no visu sezonu summēto aizsargu rekordu. Tajā skaitā arī sev un Jēkabam Rēdliham piederošo visvairāk soda minūšu nopelnījušo spēlētāju rekordu – abi sastrādājuši pa 237 soda minūtēm. Jēkabam Rēdliham tā sasniegšanai vajadzēja 184 spēles, bet Sandim Ozoliņam pietika ar 158 spēlēm. Tā kā Rēdlihs-vidējais šajā starpsezonā pameta Dinamo sastāvu, tad Ozoliņam ir iespēja diezgan drīz kļūt par rekordistu šajā parametrā. Vistuvākie sekotāji – Hartigans (189 mn.), M.Rēdlihs (188 min.), Karsums (185 min) – Ozoliņa iespējas pagaidām neapdraud, jo ir ārpus Dinamo. Bet tiem „uz pēdām min” Marsels Hosa ar 182 minūtēm.

P.S.

Kam visvairāk sezonu?

Septiņi hokejisti Rīgas Dinamo ierindā ir uzspēlējuši visās piecās KHL sezonās. Tomēr tikai viens – Guntis Galviņš – visas 5 sezonas bija spēlējis tikai Rīgas Dinamo. Pārējie seši šo sezonu laikā vismaz uz vienu spēli ir bijuši deleģēti uz Dinamo tā brīža fārmklubu vai, piemēram, atdoti (pārdoti) citam klubam.

Krišjānis Rēdlihs ir bijis burtiski uz dažām spēlēm nosūtīts uz sava laika fārmklubiem Rīga 2000 un Dinamo Juniors. Kristapam Sotniekam bija sīks sānsolis (nosūtījums) arī uz Dinamo Juniors. Gints Meija savulaik ir pamatīgi kapājis cauri visiem 3 līdzšinējiem Dinamo fārmklubiem – Rīga 2000, Dinamo Juniors un Liepājas Metalurgs. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) fārma maizē uz Liepāju epizodiski tika deleģēti veterāni Ģirts Ankipāns un Rodrigo Laviņš. Regulārās sezonas nogalē Ankipāna saistības ar Dinamo tika izbeigtas, un viņš pilnībā pārgāja uz Liepājas Metalurgs komandu, bet, nu, ir atpakaļ kā treneris. Savukārt Aleksandram Ņiživijam dinamieša „lojalitātes programmu” pārtrauca pārdošana uz HC Lev Praha 2013. gada janvārī. Tiesa, par šo vīru uzticību Dinamo saimniecībai kontekstā ar „sānsoļiem” šo 5 sezonu gaitā diezin vai būtu jāšaubās. Kur sūtīja, tur spēlēja… Un tagad Rīgas Dinamo ierindā joprojām ir Kr.Rēdlihs, Sotnieks, Meija, Laviņš, atpakaļ ir Ņiživijs, kā arī treneris Ankipāns.

Rīgas Dinamo hokejisti, kas komandā spēlējuši visās 5 sezonās:

ampl. hokejists dz. sp. (reg+PO+Nad) punkti +/- soda min.
A Guntis Galviņš 1986. 282 (243+26+13) 19+76 +11 161
A Kristaps Sotnieks 1987. 277 (235+29+13) 10+23 -38 149
U Aleksandrs Ņiživijs 1976. 247 (222+25+0) 43+94 -42 111
A Krišjānis Rēdlihs 1981. 231 (189+29+13) (22+57) -5 86
A Rodrigo Laviņš 1974. 225 191+21+13) 9+22 +5 127
U Ģirts Ankipāns 1975. 223 (202+21+0) 31+43 ±0 126
U Gints Meija 1987. 194 (166+17+11) 12+28 -8 56

P.P.S. „Ierūsējušie” rekordi

Aizvadītā sezona (2012./2013.) Rīgas Dinamo vienībai bija tik savāda, ka netika laboti ne tikai play off rekordi, jo izslēgšanas spēlēm komanda nemācēja kvalificēties. Nemainīgi palika arī regulāro sezonu individuālie pamat-rekordi… Toties komandas rekordu uzskatē ir atvērta jauna sadaļa – sasniegumi Nadeždas kausa izcīņā.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālie rekordi KHL regulārajās sezonās (pēc visām piecām KHL reg. sezonām; piebilde – pirmās divas 56 spēļu sezonas, nākamās divas 54 spēļu sezonas, piektajā 52 spēles):

rekorda parametrs sezona rekorda īpašnieks un skaitļi labākā fiksācija 2012./2013. g. sezonā
rezultatīvākais spēlētājs 2009./2010. Marsels Hosa – 55 punkti Mārtiņš Karsums – 35 punkti
rezultatīvākais aizsargs 2010./2011. Sandis Ozoliņš – 31 punkts Krišjānis Rēdlihs – 20 punkti
labākais vārtu guvējs 2009./2010. Marsels Hosa – 35 reizes A.Žirū un M.Karsums – pa 16 reizēm
labākais vārtu guvējs aizsargs 2011./2012. Sandis Ozoliņš – 10 reizes Krišjānis Rēdlihs – 5 reizes
izšķirošie pēcspēles metieni 2010./2011. Aleksandrs Ņiživijs – 4 izšķ. PM R.Šremps un Dž.Džonsons – pa 1 izšķ. PM
vārtu guvumi vairākumā 2009./2010. Marsels Hosa – 14 reizes Mārtiņš Karsums – 6 reizes
vārtu guvumi mazākumā (3 sezonas) (kopā 6 personas) – pa 2 reizēm (4 personas) – pa 1 reizei
labākais asistents 2011./2012. Miķelis Rēdlihs – 31 piespēle Pols Ščehura – 20 piespēles
uzvaras vārtu guvumi 2008./2009. Marks Hartigans – 5 reizes (5 personas) – pa 2 reizēm
2011./2012. Miķelis Rēdlihs – 5 reizes
labākais lietderības koeficients 2011./2012. Krišjānis Rēdlihs +18 Pols Ščehura +3
atvairīto metienu procents 2008./2009. Martins Pruseks – 94.1% Kristers Gudļevskis – 92.1%
vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA) 2008./2009. Martins Pruseks – 1.70* Kristers Gudļevskis – 2.18
“sausās” spēles 2008./2009. Martins Pruseks – 6 spēles Mikaels Tellkvists – 1 spēle
visvairāk uzvaru vārtsargam 2011./2012. Kriss Holts – 20 reizes Mikaels Tellkvists – 12 reizes
vārtsargu uzvaru balance 2009./2010. Edgars Masaļskis +6 (17:11) Kristers Gudļevskis ±0 (1:1)
vārtsarga sp. laiks 2011./2012. Kriss Holts – 2590:12 Mikaels Tellkvists – 1972:09
sliktākais lietderības koeficients 2011./2012. Fredriks Varjs -18 Džeimijs Džonsons -14
visvairāk soda minūšu 2008./2009. Duvijs Vestkots – 124 min. Raitis Ivanāns – 84 min.

P.S. * Vārtsargu GAA, neskaitot Uģi Avotiņu ar GAA 0.00, bet 13 sekundēm spēles laika.

Papildu izziņām:

  • Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi izslēgšanas spēlēs: tepat
  • Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika Nadeždas kausa izcīņā – khl.ru

[Gunta Galviņa foto fiksēts spēlē pret Avangard 2011. gada 4. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2012. gada 24. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Marsela Hosas attēls fotofiksēts 2009./2010. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2011. gada 13. septembrī; foto avots: ak-bars.ru.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Kurš vai kas izārstēs Dinamo?

Posted by petrovich27 uz 2012/10/22

Vieglākais ceļš ir nolūkot skalpu – galvenā trenera, viņa palīgu, ģenerālmenedžera, kapteiņa, daža „šrempa” vai citu. Protams, kāda atslēgas personāža nomaiņa var palīdzēt sapurināt komandu, bet tikai sapurināt. Taču no bedres ārā būs jārāpjas vien pašiem! Komandas (ar lielo K) esamība var tikt apliecināta tad, ja tas notiks ne pāri kāda galvām un saskumušajiem ķermenīšiem. Dinamo komandas un spēlētāju „cipari” bedrē.

Šīs sezonas pirmajās 18 spēlēs Rīgas Dinamo ir iestudējuši un labojuši lielu daļu savas neilgās vēstures antirekordu. Un ieņēmuši redzamas vietas visa veida antitopos. Kādos? Piemēram, Rīgas Dinamo ir līgas vismazāk iemetošā komanda – vidēji spēlē 1,89 vārtu guvumi. Ciešā saistībā ar to – arī aktuāli otrā sliktākā metienu realizācija līgā; rīdziniekiem vien 6,08% metienu pārtapuši vārtu guvumos. Kas vēl? Viena no sliktākajām vairākuma realizācijām līgā (22. no 26) – 12,9% gadījumu varam savu vairākumu konvertēt vārtu guvumos. Arī mazākums zem vidējā… Pret dinamiešiem pretinieki nopelna vismazāk noraidījumu visā līgā (vidēji 8:40), no kā tad arī mazāk iespēju uzspēlēt vairākumā nekā konkurentiem. „Bēdu stāstu”, protams, tikai pasvītro pēdējās aizvadītajās spēlēs rīdzinieku demonstrētais īpaši neveiksmīgais sniegums, piedzīvojot gan sausu sagrāvi, gan zaudējot spēli pēc atrašanās vadībā ar 3 vārtu guvumu starpību. Rezultātā Rīgas Dinamo ieņem pēdējo (14.) vietu KHL Rietumu konferencē. Likumsakarīgi, jo 18 spēlēs ir sakrāti 17 punkti jeb 31,48% no visiem iespējamajiem punktiem. Labā ziņa ir tāda, ka zemāk par pēdējo vietu noslīdēt nevar. Tagad atliek bedres dibenu izmantot stabilam atspērienam.

Vēl ir variants – meklēt „utis” un vainīgos

Nācija ienaidniekus jau ir sazīmējusi. „Vainīgo” loks tradicionāls – galvenais treneris vai viņa asistenti, kas neprot komandai „pārtulkot” galvenā trenera shēmas, viens vai otrs vārtsargs, komandas kapteinis, daži vai visi leģionāri, kas met par maz, ģenerālmenedžeris, kas komplektējis slikti, vai arī komandas vadība kopumā. Faktiski katrs var izvēlēties savai uztverei atbilstošāko „grēkāzi”, un, protams, komandas līdzšinējais sniegums ir pateicīgs jebkādai izvēlei.

Tomēr neskatoties uz izvēlētajiem „upurjēriem” un to skaitu, Rīgas Dinamo nāksies rāpties ārā no bedres. Pašiem. Neatkarīgi no esošām vai neesošām izmaiņām treneru sastāvā vai citās dekorācijās – kā menedžmentā. Arī sastāva izmaiņas iespējamas nebūtiskas. Nu, nebūs neviens un ne-divi „laimes lāči”, kas atnāks un sakārtos Sūnuciema komandas sniegumu. Nav arī neviena „nelaimes lāča”, kuru izmetot no komandas, tās sniegums sakārtotos līdz nepazīšanai.

Taču ir iespēja, kuru izmantojot, visa Komanda kopā pieceltos kājās. Nemeklējot vainīgos un nekauninot kādu. Neatkarīgi no tā, kāds bandinieks vai laidnis ir konkrētais personāžs. Ar to tad komanda var atgūt cieņu vispirms savās acīs un galvās.

P.S.

Turnīra tabula šobrīd ir īpaši labvēlīga tam, lai salīdzinoši īsā laikā reabilitētu statusu un atgūtu pašcieņu. To, ka atgriešanās būtu īpaši viegla, neviens nesola. Taču Rietumu konferences tabula pēc komandu 16-19 aizvadītām spēlēm ir salīdzinoši ātri „caurstaigājama” vismaz līdz kārotajai play off zonai. No tās šķir vien 7-8 punkti.

KHL Rietumu konferences tabula 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2012-10-21 spēlēm):

vieta komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. PM zaud. OT zaud. vārtu st. punkti
1. Dinamo (Maskava) 18 10 0 4 0 1 3 57-35 39
2.* Lokomotiv 17 8 1 4 0 0 4 47-37 34
3. SKA 16 12 0 0 1 0 3 67-43 37
4. CSKA 18 7 3 2 0 0 6 47-38 31
5. Torpedo 17 8 0 0 3 1 5 59-52 28
6. Severstaļ 17 7 0 0 2 3 5 38-36 26
7. HC Slovan Bratislava 17 5 0 4 2 0 6 44-45 25
8. HC Lev Praha 18 7 0 1 1 0 9 39-45 24
9. Atlant 19 5 0 3 1 2 8 46-53 24
10. Vitjaz 18 4 0 3 3 1 7 38-43 22
11. Dinamo (Minska) 17 6 1 0 0 1 9 37-53 21
12. Spartak 19 4 1 1 3 1 9 45-58 20
13. Donbass 18 4 0 2 3 0 9 39-47 19
14. Dinamo (Rīga) 18 3 2 1 1 1 10 34-47 17

P.P.S. Konferencē pirmās divas vietas rezervētas divīziju līderiem.

Rīgas Dinamo uzbrucēju individuālā statistika (pēc komandas 18 spēlēm; MM = mikromači; iespējamas korekcijas, ja tiks veiktas izmaiņas spēļu protokolos):

uzbrucējs sp. MM punkti +/- SM izšķ. PM iemet. iemet.% vid.sp.laiks
1. Mārtiņš Karsums 18 14:12 7+5 -1 16 0 4 no 9 44.4% 19:14
2. Džeimijs Džonsons 18 15:15 3+5 -2 12 0 218 no 403 54.1% 20:06
3. Robs Šremps 16 7:7 1+3 -1 6 1 37 no 71 52.1% 15:39
4. Raitis Ivanāns 16 2:2 0+0 0 51 0 0 no 1 0% 8:17
5. Gunārs Skvorcovs 6 1:1 0+0 0 6 0 1 no 4 25.0% 8:56
6. Ģirts Ankipāns 1 0:0 0+0 0 0 0 0 no 0 11:48
7. Miks Indrašis 16 11:12 4+5 -3 0 0 4 no 8 50.0% 16:22
8. Aleksandrs Žirū 17 7:8 5+1 -3 22 0 2 no 3 66.7% 15:13
9. Aleksandrs Ņiživijs 11 5:6 1+2 -2 4 0 1 no 1 100% 14:41
10. Elvijs Biezais 18 3:4 0+1 0 0 0 1 no 2 50.0% 9:05
11. Miks Lipsbergs 4 0:1 0+0 0 0 0 9 no 16 56.3% 7:02
12. Roberts Bukarts 4 0:1 0+0 0 0 0 2 no 3 66.7% 8:37
13. Pols Ščehura 9 6:8 1+2 -4 0 0 91 no 164 55.5% 17:47
14. Māris Bičevskis 16 3:5 0+2 0 10 0 48 no 120 40.0% 9:31
15. Andris Džeriņš 18 9:13 2+5 0 4 0 141 no 304 46.4% 15:19
16. Kaspars Daugaviņš 12 8:13 2+3 -5 8 0 40 no 81 49.4% 17:44
17. Gints Meija 17 5:14 1+2 -3 0 0 3 no 7 42.9% 14:46
Ainars Podziņš 0 0 0:00

*

Rīgas Dinamo aizsargu individuālā statistika (pēc komandas 18 spēlēm; MM = mikromači; iespējamas korekcijas, ja tiks veiktas izmaiņas spēļu protokolos):

aizsargs sp. MM punkti +/- SM vid. sp. laiks
1. Rodrigo Laviņš 3 1:2 0+0 -1 0 17:06
2. Guntis Galviņš 18 17:19 3+3 -1 8 22:52
3. Matjē Karls 18 15:17 2+1 0 4 21:11
4. Krišjānis Rēdlihs 17 14:16 1+2 -1 4 22:37
5. Arvīds Reķis 11 3:5 0+0 -1 10 17:30
6. Jēkabs Rēdlihs 9 4:7 0+0 -2 4 17:00
7. Oskars Cibuļskis 17 8:13 0+2 -6 10 20:46
8. Kristaps Sotnieks 15 4:14 0+1 -3 6 16:54
Mārtiņš Porejs 0 0 0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu individuālā statistika (pēc komandas 18 spēlēm):

vārtsargs sp. uzv.-zaud. sp. ar PM metieni met. % GAA SM sp. laiks
Māris Jučers 10 0-7 2 259 91.5% 2.33 0 565:33
Mikaels Tellkvists 9 4-4 0 208 89.9% 2.51 0 502:44
Kristers Gudļevskis 1 1-0 0 13 92.3% 2.67 0 22:27

*

Lasāmvielai:

  • AS Dinamo Rīga valdes locekļa Zigmāra Priedes intervija (2012-10-16) – pressball.by
  • Rīgas Dinamo komandas statistika (metieni, vārtu guvumi utt.) – khl.ru

[Oskara Cibuļska un Mārtiņa Karsuma kopfoto fiksēts laikā, kad izslēgšanas spēlēs Rīgas Dinamo tika galā ar Maskavas OHK Dinamo (2011. g. marts). Foto avots: dinamoriga.eu.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , | Leave a Comment »

Vai esam kļuvuši labāki? Bez kaislībām

Posted by petrovich27 uz 2012/10/12

Neiztirzājot jautājumus par Rīgas Dinamo rokraksta un radošā izpildījuma trūkumu vai Rautakallio meklētā „jaunā modeļa” latviešu hokeja pakāpenisko atrašanu. Dinamo pirmo 15 spēļu skaitļi salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu to pašu nogriezni. Kā arī laukuma spēlētāju „rezultativitātes koeficients” – spēles laika un rezultativitātes attiecība.

Rezultativitāte un citi acīmredzami statistikas elementi, protams, nav vienīgais atskaites punkts un vērtības mērs. Tomēr „sausie cipari” ir kas vairāk nekā kategorijas: patīk/nepatīk.

Sezonas pirmo 15 spēļu cikls punktu ziņā aizritējis apbrīnojami līdzīgi pērnās sezonas „uzkrājuma” veidošanai. Proti, šosezon sakrāts tieši tikpat punktu cik 2011./2012. g. sezonas pirmajās 15 spēlēs. T.i., 17 punkti. Tas ir mazāk nekā varēts „labajos” Šuplera gados – 2008. un 2010. gada rudeņos. Bet vairāk nekā Šuplera „sliktajā” gadā (2009./2010.), kad sezonas pirmajās 15 spēlēs Dinamo varēja sakrāt vien 14 punktus. Tosezon rīdzinieki cīnījās par pēdējo un priekšpēdējo vietu Rietumu konferences tabulā.

Tomēr atšķirībā no iepriekšējām sezonām 2012. gada rudenī Rīgas Dinamo „iemet” pagalam nedaudz. 15 spēlēs ir iespēti 29 vārtu guvumi, ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu (PM). Kas ir vidēji 1,93 vārtu guvumi spēlē (neskaitot „bullīti” – 1,87). Visās iepriekšējās sezonās dinamieši pirmajās 15 spēlēs bija varējuši vairāk. Dažās sezonās manāmi vairāk. Iepriekš mazāk trāpīgākais sezonas sākums bija pirms gada – 2011. gada rudenī, kad pirmajās 15 spēlēs Rīgas Dinamo varēja 35 vārtu guvumus (vidēji spēlē 2,33). Starp citu, pirms gada jau šķita, ka nevar būt lielākas problēmas ar ripas dabūšanu pāri vārtu līnijai. Savukārt, trāpīgākais sezonas starts bija 2010. gada rudenī, kad Rīgas Dinamo 15 spēlēs salasīja 54 (!!!) vārtu guvumus, ieskaitot divus rīdziniekiem „pozitīvus” (izšķirošus) pēcspēles metienus. Tātad vidēji spēlē 3,6 vārtu guvumi (bez PM – 3,47). Tas nevar būt?

Šīs sezonas labā ziņa ir tāda, ka nekad iepriekš sezonas ievaddaļā Dinamo nav ielaiduši tik maz. Šīs sezonas 15 spēlēs tie ir 34 vārtu zaudējumi, ieskaitot izšķirošu „bullīti” (t.i., 2,27 vidēji spēlē). Kas patiesībā uz visas KHL fona ir labāk par vidējo, bet tomēr – „nothing special”. Šobrīd šajā parametrā (mazākā cauršāvībā) labākas par rīdziniekiem ir deviņas KHL komandas. Līderi ir Čeļabinskas Traktor ar salīdzinoši apskaužamu 1,69 spēlē. Starp grūtāk „sašaujamām” komandām arī Magņitka, CSKA, Znaroka dinamieši.

Bet hokeja „cāļus” skaita pavasaros. Pēc snieguma izslēgšanas spēlēs, par kurām, protams, vēl krietni jāpacīnās.

Rīgas Dinamo piecu sezonu sniegums pirmajās 15 spēlēs:

sezona vārtu st. st. summa vārtu st. bez PM punkti
2008./2009. 42:50 -8 39:48 26
2009./2010. 40:54 -14 40:52 14
2010./2011. 54:40 +14 52:39 25
2011./2012. 35:44 -9 35:42 17
2012./2013. 29:34 -5 28:33 17

*

Ne katrs „šremps” ir „hosa”

Nebūs korekti tiešā veidā salīdzināt pirmās un ceturtās maiņas uzbrucēju rezultativitāti, taču pēc ranga līdzīgos un pēc maiņu secības tuvu esošos – brīvi un bez aizķeršanās. Un vēl interesantāk uz šo visu paskatīties no spēles laika un rezultativitātes attiecības. Proti, kurš sev atvēlēto laiku izmanto visrezultatīvāk? Protams, šajā „rezultativitātes koeficientā” nav skaidri saredzama spēle nevienādos sastāvos. Tomēr šis koeficients būs precīzāks par aprēķinu – punkti vidēji spēlē, kas arī nav zemē metams.

„Rezultativitātes koeficienta” tabulā viss būs līdzīgi kā rezultativitātes tabulā. Tomēr ar būtisku atšķirību – tabulas saturā „integrējas” arī spēlētāji, kas pieslēgušies sezonas gaitā un aizvadījuši mazāk spēļu par citiem. Attiecīgi tādas personas kā Daugaviņš un Ščehura nav „nolemti” automātiskai atpalikšanai no līderu „handikapa” – vairāk aizvadītajām spēlēm. No tā, piemēram, saskatāms, ka jaunākais „pievedums” Pols Ščehura sev atvēlēto kopējo spēles laiku uz ledus aizvada rezultatīvāk nekā, piemēram, punktu ziņā divreiz bagātākais Aleksandrs Žirū un pat vēl „biezākais” Džeimijs Džonsons.

Ieskatam „rezultativitātes koeficients” sarēķināts arī aizsargiem, kuriem bez rezultativitātes ir arī būtiskāki darba uzdevumi. Tomēr būs interesanti, kā koeficients izskatīsies sezonas turpinājumā, salīdzinot rezultatīvākos aizsargus ar uzbrucējiem.

Rīgas Dinamo uzbrucēju „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

spēlētājs spēles vid. sp. laiks punkti izšķ. PM rezult. koef.
1. Mārtiņš Karsums 15 19:13 5+5 0 5.7820
2. Miks Indrašis 14 16:24 3+4 0 5.0813
3. Andris Džeriņš 15 15:32 2+5 0 5.0072
4. Pols Ščehura 6 18:21 1+2 0 4.5413
5. Aleksandrs Žirū 15 15:17 5+1 0 4.3621
6. Džeimijs Džonsons 15 19:59 3+4 0 3.8921
7. Kaspars Daugaviņš 9 17:52 1+2 0 3.1095
8. Robs Šremps 14 15:37 1+2 1* 3.0492
9. Māris Bičevskis 13 9:47 0+2 0 2.6209
10. Aleksandrs Ņiživijs 9 15:06 0+2 0 2.4528
11. Gints Meija 14 14:50 1+2 0 2.4077
12. Elvijs Biezais 15 9:13 0+1 0 1.2055
13. Ģirts Ankipāns 1 11:48 0+0 0 0
14. Roberts Bukarts 2 8:15 0+0 0 0
15. Miks Lipsbergs 4 7:02 0+0 0 0
16. Gunārs Skvorcovs 6 8:56 0+0 0 0
17. Raitis Ivanāns 14 8:58 0+0 0 0
Ainars Podziņš 0 0:00

*

Rīgas Dinamo aizsargu „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

spēlētājs sp. vid. sp. laiks punkti +/- rezult. koef.
1. Guntis Galviņš 15 23:00 3+3 0 2.8986
2. Matjē Karls 15 20:52 2+1 +3 1.5974
3. Krišjānis Rēdlihs 15 22:45 1+2 +1 1.4652
4. Oskars Cibuļskis 14 20:45 0+2 -4 1.1474
5. Kristaps Sotnieks 14 16:55 0+1 -2 0.7037
6. Rodrigo Laviņš 2 15:32 0+0 0 0
7. Jēkabs Rēdlihs 6 17:15 0+0 0 0
8. Arvīds Reķis 9 17:50 0+0 -2 0
Mārtiņš Porejs 0 0:00

*

P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika pēc 15 spēlēm; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. * Robam Šrempam koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

Atkal divi „pirmie” vārtsargi

Pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA) abi Dinamo „pirmie vārtsargi”, neskaitot vien periodu un papildlaika pusi aizvadījušo Kristeru Gudļevski, ir „vidēji” labi un līdzīgi. Mikaels Tellkvists ar GAA 2.08 šajā parametrā ierindojas 12. vietā visā KHL, bet Jučers ir turpat līdzās – 13. vietā (GAA 2.10).

Ar atvairīto metienu procentu Dinamo vārtsargi uz kopējā KHL fona vairs neatrodas tik tuvu Topa galvgalim. Jučers ar savu pieklājīgo procentu (92,1%) ir 19.-ais labākais KHL, bet Tellkvists ar 90,8% ieņem 28. vietu līgā pēc atvairīto metienu procenta. Atgādinājumam: vārtsargu topos (GAA un atv. %) netiek rēķināta „gadījuma rakstura” līdzdalība. Attiecīgi Gudļevska 92,3% atvairītu metienu (22 pilnās minūtēs) Topiem nekvalificējas.

Viena karmatiska dilemma ir Māra Jučera negatīvā uzvarēto un zaudēto spēļu bilance. Tas ir viens no iemesliem, kas vismaz pagaidām neļauj nostiprināties „pirmā numura” tronī. Proti, Jučeram tā arī nav sanācis komandas pirmo 15 spēļu gaitā kaut vienu reizi uzvarēt „no spēles”, bez pēcspēles metienu starpniecības; attiecīgi viņa uzvarēto un zaudēto spēļu bilance joprojām nav iepriecinoša (tagad 0-6). Tellkvists, neskatoties uz sava snieguma dažādību (lasīt – periodisku nestabilitāti), ir veiksmīgāks ar bilanci 4-2.

Rīgas Dinamo vārtsargu „cipari” 2012./2013. g. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

vārtsargs sp. uzv-zaud bilance PM met. vārtu z. atv. % GAA sp. laiks
Māris Jučers 8 0:6 1:1 214 17 92.1% 2.10 485:55
Mikaels Tellkvists 7 4:2 153 14 90.8% 2.08 403:20
Kristers Gudļevskis 1 1:0 13 1 92.3% 2.67 22:27

*

[Aleksandra Žirū un Kaspara Daugaviņa apkampiens fiksēts Dinamo spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo izslēgšanas spēļu cipari kā sīknauda

Posted by petrovich27 uz 2012/03/15

Gagarina kausa izcīņā Rīgas Dinamo vīri šosezon ir aizvadījuši 7 spēles; maz, ja salīdzina ar iepriekšējo divu sezonu 9 un 11 partijām, un daudz, ja par atskaites punktu izvēlas KHL pirmajā sezonā piedzīvoto minimumu – 3 spēles. Dinamo spēlētāju individuālie rekordi izslēgšanas spēlēs šosezon un iepriekš.

klusām, bez skaļiem, bet ar pamanāmiem lozungiem jau ir sadalītas personas, kas vainojamas Dinamo zaudējumā Gagarina kausa izcīņas pirmajā kārtā. lieki piebilst, ka ar ieguldītajiem “multi-miljoniem”, visu laiku “iespaidīgāko” komplektāciju un visas Dinamo hokeja saimniecības administratoru izcilo “izpratni” par hokeju no Dinamo komandas tikai gaidīti nesalīdzināmi augstāki panākumi. tiktāl pārspīlējums kā literārā forma un atbilde citiem pārspīlējumiem attiecībā uz savām iespējām.

bet visādi citādi, zaudējums sērijā ar 3-4 Rietumu konferences otrajai, bet, ja mēram punktus – trešajai, stiprākajai vienībai par katastrofu uztverams gadījumā, ja maksimāli attālinās no realitātes. jā, Šuplera trenētajai vai kā citādi vadītajai (nevadītajai) vienībai bija divas reizes izdevies augsti vērtējams panākums, sūtot atpūtā līderus – SKA un OHK Dinamo. iespējams, var piekrist atzinumam, ka 2012. gada izslēgšanas spēlēs rīdzinieku pretinieki ir saņēmuši līdz šim švakāko pretinieku. ja runājam par vēsturisko pieredzi un savu stereotipu bagāžu, tad tā noteikti ir. iespējams, daļa Krievijas megaklubu patriotu nespēj sagremot jaunlaiku patiesību, ka, piemēram, Traktor tagad ir citas jaudas transporta līdzeklis…

ja atskatās uz otrās un trešās sezonas Dinamo varoņdarbiem, var jau tagad sākt būvēt pieminekli Šupleram ar vai bez balta zirga. tomēr der atcerēties, ka Šuplera un arī komandas pirmajā sezonā Rīgas Dinamo ar 0-3 aplauzās pret Maskavas Dinamo, kas tosezon KHL regulārajā čempionātā ieņēma 7. vietu, to pašu, ko šosezon pēc punktiem ieņēma Torpedo. protams, tas bija tikai sākums, un katru gadu ir cits Dinamo; tomēr tai sezonai (2008./2009.) tiek piedēvēta līdz šim visu laiku labākā leģionāru komplektācija, ieskaitot sezonas vidū atrasto “brīnumdari” Martinu Pruseku, kurš rīdziniekiem veltītās regulārās sezonas daļas – 20 spēļu – gaitā iekrāja 6 “sausas” uzvaras, atvairīja 94,1% metienu un vidēji spēlē piedzīvoja 1,70 vārtu zaudējumus. sapnis, ne? bet izslēgšanas spēlēs pazuda visi leģionāri, ieskaitot atvairītos metienos. treneru salīdzinājums ir neizbēgams, bet salīdzināmās sezonas izvēle atkarīga no iedvesmas.

kam izdevīgs ir zaudējums?

Dinamo izstāšanās no KHL čempionāta tā izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā ir vai varētu būt izdevīga vairākos virzienos, no kuriem pirmā un skaitliski visplašāk aplaimotā “kategorija” ir tās mājsaimnieces, kurām savu vīru aizraušanās ar hronisku prombūtni spēļu dienās vai nervoza pielipšana pie televizora ir sasniegusi pacietības kritisko robežu. iespējams, vērā ņemams ieguvējs ir Latvijas nacionālā izlase, kas vismaz teorētiski var sākt gatavoties pasaules čempionātam jau laicīgāk. turklāt ir arī līdz šim tikai 3 sezonās pamanīta un, protams, statistiski “nepietiekama”, bet cerīga tendence. proti, savā pirmajā KHL sezonā, kad Dinamo sezonu pārtrauca pirmajā kārtā, Latvijas izlase pasaules čempionātā atkārtoja savu rekordu – 7. vietu, bet pārējās divās sezonās, kad rīdzinieki aizkļuva līdz otrajai kārtai, nacionālā valstsvienība palika 11. un 13. vietā.

vēl vieni vairāk vai mazāk tieši ieguvēji ir Dinamo sastāva komplektētāji, ieskaitot ģenerālmenedžeri. ko gan viņi darītu, ja Dinamo nostartētu reti spīdoši un virkne spēlētāju, kas saskaņā ar plāniem ietilpst kategorijā “kur gan viņi liksies”, saražotu ļoti krāšņu individuālo statistiku? ģenerālmenedžera iestudētā starpsezonas tirdzniecība ar konkrētajiem spēlētājiem vēl vairāk līdzinātos daiļdarbam “Purva bridējs”. bet tagad vismaz ir tādi argumenti – “ko tad Tu play off-ā neiemeti?” un “kur tad ir palicis Tavs lietderības koeficients?”…

Dinamo “biržas indekss”

protams, arī te vairāk ir retorikas. jo galvenie “gājēji” aizietu neatkarīgi no izslēgšanas spēļu cipariem un gaitas, bet lielākā “palicēju” masa vismaz KHL virzienā nav tik interesanta Krievijas klubiem šajā valstī pastāvošā leģionāru limita dēļ. ko gan Dinamo sastāva komplektētāji darītu, ja Latvijas hokejistus tāpat kā dažu citu “brālīgo” valstu hokejistus Krievijā neklasificētu kā leģionārus, ir cits jautājums, kas Rīgas komandas komplektētājiem ir ierindojams ļauna murga kategorijā.

tomēr daļā gadījumu arī play off-ā sastrādātie individuālie cipari būs “valūta”, vienā gadījumā – pietiekoši cieta, citā – sīknauda… dažas “cenu izmaiņas” abos virzienos ilustrē arī spēlētāju individuālie rekordi. protams, tas nebūs galvenais arguments, turklāt ir liels skaits spēles elementu, kurus KHL un pat ne kāda modernāka statistika neskaita. bet tik un tā par izslēgšanas spēļu cipariem pilnībā aizmirsts nebūs. tie, kas “pārdod” atcerēsies pozitīvos rekordus, bet “pircēji” atcerēsies nulles un mīnusus, mēģinot cenu “nosist”.

Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi un antirekordi izslēgšanas spēlēs visās četrās KHL sezonās (saskaņā ar khl.ru statistiku; iespējamas izmaiņas ceturtās sezonas statistikā, ja tiks koriģēti protokoli):

parametrs rekordists 2012. gadā rekords iepr. 3 sezonās
rezultatīvākais spēlētājs Miķelis Rēdlihs 2+8 punkti (7 sp.) 2011. Lauris Dārziņš 5+5 punkti (11 sp.)
labākais vārtu guvējs Jānis Sprukts 5 reizes (7 sp.) 2011. Lauris Dārziņš 5 reizes (11 sp.)
rezultatīvākais asistents Miķelis Rēdlihs 8 piesp. (7 sp.) 2011. Sandis Ozoliņš 7 piesp. (11 sp.)
rezultatīvākais aizsargs Guntis Galviņš 0+3 punkti (7 sp.) 2011. Oskars Cibuļskis 1+6 punkti (11 sp.)
2011. Sandis Ozoliņš 0+7 punkti (11 sp.)
labākais lietderības koeficients Miķelis Rēdlihs “+5” (7 sp.) 2010. “+2” 4 spēl. (Arnason; Galviņš; Laviņš; Meija)
sliktākais lietderības koeficients Sandis Ozoliņš “-5” (7 sp.) 2011. Miķelis Rēdlihs “-8” (11 sp.)
visvairāk soda minūšu Mārtiņš Cipulis 25 min. (6 sp.) 2009. Duvie Westcott 33 min. (2 sp.)
labākais GAA (virs 20 min. sp. laika) Chris Holt 2.72 (5 sp.) 2010. Edgars Masaļskis 1.93 (6 sp.)
sliktākais GAA (virs 20 min. sp. laika) Māris Jučers 2.85 (3 sp.) 2009. Martin Prusek 4.67 (3 sp.)*
lab. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika) Chris Holt 88.7% (5 sp.) 2010. Edgars Masaļskis 93.4% (6 sp.)
slikt. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika) Māris Jučers 86.9% (3 sp.) 2009. Martin Prusek 85.9% (3 sp.)
lielākais sp. laiks vārtsargam Chris Holt 287:15 2011. Chris Holt 403:40
labākais iemet. % (virs 20 iemet.) Jānis Sprukts 59.9% (7 sp.; 162 iem.) 2009. Matt Ellison 59.4% (3 sp.; 64 iemet.)
sliktākais iemet. % (virs 20 iemet.) Māris Bičevskis 32.5% (5 sp.; 40 iem.) 2010. Robert Petrovicky 28.0% (9 sp.; 82 iemet.)
lielākais vidējais sp. laiks Krišjānis Rēdlihs 22:41 (7 sp.) 2010. Oļegs Sorokins 25:57 (9 sp.)
uzvaras vārtu guvumi Jānis Sprukts 2 reizes (7 sp.) 2011. Lauris Dārziņš 2 reizes (11 sp.)
2010. Martin Kariya 2 reizes (9 sp.)

*

P.S. vārtsargu absolūtie antirekordi izslēgšanas spēlēs fiksēti Sergejam Naumovam 2009. gada play off-ā: GAA 10.10 un 77.8% atvairītu metienu, taču tas viss – niecīgā laika posmā (11:53), kas statistiku padara ļoti nosacītu.

Rīgas Dinamo uzbrucēju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

uzbrucējs spēles punkti +/- SM uzv. vārti iemetieni iemet. % vid. sp. laiks
1. Miķelis Rēlihs 7 2+8 +5 6 1 2 0% 19:44
2. Jānis Sprukts 7 5+3 +3 0 2 162 59.9% 20:13
3. Mārtiņš Karsums 7 1+4 +4 0 0 5 40.0% 20:07
4. Marcel Hossa 7 3+1 -3 4 0 1 0% 20:22
5. Niclas Lucenius 7 1+2 -2 4 0 100 45.0% 18:15
6. Ģirts Ankipāns 4 1+0 -1 0 0 15 40.0% 13:57
7. Jamie Lundmark 7 0+1 -4 6 0 129 51.9% 16:10
8. Juris Upītis 2 0+0 0 0 0 0 3:53
9. Juris Štāls 6 0+0 0 6 0 7 42.9% 10:20
10. Roberts Bukarts 7 0+0 0 4 0 3 0% 10:11
11. Ainars Podziņš 4 0+0 -1 2 0 0 6:37
12. Māris Bičevskis 5 0+0 -1 4 0 40 32.5% 10:34
13. Fredrik Warg 1 0+0 -2 0 0 12 50.0% 5:49
14. Gints Meija 7 0+0 -2 2 0 1 0% 13:37
15. Aleksandrs Ņiživijs 3 0+0 -4 2 0 0 18:28
16. Mārtiņš Cipulis 6 0+0 -4 25 0 2 50.0% 13:02

*

Rīgas Dinamo aizsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

aizsargs spēles punkti +/- SM vid. sp. laiks
1. Oskars Cibuļskis 6 0+0 +4 0 17:28
2. Guntis Galviņš 7 0+3 +2 2 22:31
3. Jēkabs Rēdlihs 6 1+1 -1 8 17:13
4. Rodrigo Laviņš 3 0+1 -1 2 16:28
5. Krišjānis Rēdlihs 7 1+1 -2 0 22:41
6. Kristaps Sotnieks 6 0+1 -3 2 15:31
7. Arvīds Reķis 6 0+1 -4 6 16:45
8. Sandis Ozoliņš 7 1+1 -5 2 20:23

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

vārtsargs spēles uzv. zaud. metieni atv. % GAA SM sp. laiks
Chris Holt 5 2 2 115 88.7% 2.72 0 287:15
Māris Jučers 3 1 2 61 86.9% 2.85 0 168:10
Kristers Gudļevskis 0 0 0:00

*

izziņām: Dinamo spēlētāju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs – khl.ru

[Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Popradas Lev 2011. gada 12. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko, nahl.lv. otrs foto fiksēts spēlē pret Vitjaz 2011. gada 11. decembrī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo pusceļā un ciparos

Posted by petrovich27 uz 2011/11/28

KHL regulārais čempionāts Dinamo komandai ir pusē – 27 spēles no 54 ir “nokostas”, vētras ūdensglāzē un kategoriskas kritikas viļņi rimuši; pat skarbākie Pekas Rautakallio un Dinamo “jaunākā modeļa” aprunātāji jau “mīl” Peku, bet, ja kritika parādās, tad tā jau vairāk izskatās pēc inerces… Dinamo karodziņus un šalles sāk meklēt tie, kas tos bija paslēpuši kopā ar cerībām redzēt komandu play off-ā.

ilgi gaidītā sērija

pēdējās 5 spēlēs ar Dinamo ir noticis kaut kas tāds, kas gaidīts ilgāku laika posmu – ir uzvaru sērija. turklāt 3 no šīm spēlēm aizvadītas izbraukumā, ko tradicionāli pieņemts uzskatīt par grūtāku sasniegumu nekā tās uzvaras, kas sarūpētas uz “mājas” ledus. pēc 27. novembra spēlēm Dinamo ir ierindojusies Rietumu konferences 7. vietā, izslēgšanas spēļu zonā “ar nelielu rezervīti”. lai arī dažām citām konferences komandām ir aizvadīts par 1-3 spēlēm mazāk nekā rīdziniekiem, ir skaidrs, ka brīdī, kad pārējiem būs 27 spēles, rīdzinieki play off zonā paliek. tas gan negarantē nekādas dividendes regulārā čempionāta otrā pusē, taču interesentu cerības vairo. un atgādina, ka galvenais nepieciešamais ir pacietība, pacietība un vēlreiz pacietība.

regulārā čempionāta vidū jau reālistiskāk, vismaz tā gribētos cerēt attiecībā uz Rīgas komandu, “samaisījies” KHL Rietumu konferences vietu izkārtojums. Austrumos joprojām ir “bardaks” – konferences līderi ir Čeļabinskas Traktor un Habarovskas Amur, bet “oligarhi” Magņitogorskas Metallurg, Ak Bars un Salavat Julajev (katram – 39 punkti) dala 5.-7. vietu Austrumos. bet Rietumfrontē situācija mēreni izlīdzinās – savu vietu pamazām ieņem Atlant vienība, izspiežot Minskas Dinamo un Torpedo no cerīgās 2. vietas, kas “piedienas” divīzijas līderim. mazliet “piebuksē” arī CSKA komanda, kurai regulārā čempionāta pirmajā pusē bija dažas ļoti cerīgas epizodes.

KHL Rietumu konferences tabula; 2011./2012. g. reg. sezona (pēc 2011-11-27 spēlēm):

vieta komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. PM zaud. OT zaud. vārtu st. punkti punkti vid.sp.
1.* SKA 25 15 1 3 2 1 3 92-52 56 2.24
2.* Atlant 24 12 2 2 1 0 7 64-57 45 1.88
3. OHK Dinamo 26 16 0 2 0 0 8 76-56 52 2.00
4. Dinamo (Minska) 27 11 0 4 1 3 8 76-66 45 1.67
5. Torpedo 26 12 0 3 2 0 9 70-58 44 1.69
6. Severstaļ 25 12 0 1 2 1 9 72-68 41 1.64
7. Dinamo (Rīga) 27 10 1 2 4 0 10 66-71 40 1.48
8. CSKA 26 10 2 0 5 0 9 60-58 39 1.50
9. Lev 27 8 0 1 2 2 14 70-81 30 1.11
10. Spartak 26 7 1 2 0 1 15 61-87 28 1.08
11. Vitjaz 27 5 0 4 0 1 17 54-91 24 0.89
 

P.S. pirmās 2 vietas rezervētas divīziju līderiem.

Miķelis Rēdlihs – 45,5% no komandas?

sezonas vidū var konstatēt, ka Dinamo sastāvā ir viens no 3 rezultatīvākajiem KHL spēlētājiem (Miķelis Rēdlihs ar 30 punktiem 27 spēlēs), viens no 5 labākajiem KHL snaiperiem (Mārtiņš Karsums ar 13 vārtu guvumiem 27 spēlēs), labākais KHL piespēļu iedalītājs (M.Rēdlihs ar 24 piespēlēm 27 spēlēs; žēl, ka sanāk atkārtošanās). Miķelis Rēdlihs šajā sezonā vispār ir īpašs stāsts – persona, kas piedalījusies savas komandas 45,5% vārtu guvumu (30 punkti no komandas 66 vārtu guvumiem). vēl šīs bildes neatņema sastāvdaļa ir Jānis Sprukts (19 punkti 27 spēlēs), kā arī aizsargu duets – Guntis Galviņš un Krišjānis Rēdlihs. 1.maiņa, kas atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem.

66 vārtu guvumi 27 spēlēs (vidēji 2,44 spēlē) ir tieši tik, lai ierindotos 16.-ajā vietā visā līgā. jāpiebilst, ka šāda pozīcija ir pamanāma nobīde no “Šuplera kursa”, ja ņem vērā, ka 2010./2011. g. regulārajā sezonā Rīgas komanda bija 7.-tie labākie vārtu guvēji līgā, bet 2009./2010. g. regulārajā sezonā – 5.-tie trāpīgākie visā līgā.

KHL komandu vārtu guvumi vidēji spēlē (pēc 2011-11-27 spēlēm):

vieta komanda spēles vārtu guv. vārtu zaud. guvumi vid. sp.
1. SKA 25 92 52 3.68
2. Amur 27 86 67 3.19
3. Traktor 26 80 53 3.08
4. Salavat Julajev 28 84 86 3.00
5. OHK Dinamo 26 76 56 2.92
6. Severstaļ 25 72 68 2.88
7.-8. Dinamo (Minska) 27 76 66 2.82
Metallurg (Magņitogorska) 27 76 74 2.82
9. Ak Bars 26 73 68 2.81
10. Torpedo 26 70 58 2.69
11. Sibir 25 67 71 2.68
12. Atlant 24 64 57 2.67
13. Ņeftehimik 26 68 80 2.62
14. Baris 25 65 75 2.60
15. Lev 27 70 81 2.59
16. Dinamo (Rīga) 27 66 71 2.44
17. Jugra 26 62 64 2.39
18. Avangard 28 66 56 2.36
19. Spartak 26 61 87 2.35
20. CSKA 26 60 58 2.31
21. Avtomobiļist 24 49 76 2.04
22. Vitjaz 27 54 91 2.00
23. Metallurg (Novokuzņecka) 26 44 66 1.69

Rīgas Dinamo uzbrucēju cipari 2011./2012. g.regulārajā čempionātā (pēc komandas 27 spēlēm):

 

uzbrucējs sp. punkti +/- SM izšķ.PM iemetieni uzv. iemet. % vid.sp. laiks
1. Miķelis Rēdlihs 27 6+24 +1 14 0 13 53.8% 17:37
2. Mārtiņš Karsums 27 13+6 +3 8 0 41 39.0% 18:03
3. Jānis Sprukts 27 7+12 +1 6 0 561 51.5% 19:00
4. Fredrik Warg 26 7+5 -10 49 0 251 55.9% 17:17
5. Jamie Lundmark 21 6+3 -3 24 0 90 48.9% 15:47
6. Niclas Lucenius 27 0+7 +4 12 0 244 46.7% 12:07
7. Mārtiņš Cipulis 26 0+5 -7 10 0 8 37.5% 15:27
8. Ainars Podziņš 27 4+0 +3 15 0 1 0% 8:32
9. Gints Meija 20 1+2 -1 6 0 6 16.7% 12:18
10. Aleksandrs Ņiživijs 12 0+3 -3 12 1 9 44.4% 13:15
11. Juris Upītis 4 2+0 +1 2 0 3 0% 8:30
12. Roberts Bukarts 12 1+1 -1 0 0 4 25.0% 10:40
13. Jakub Sindel 17 1+0 -9 12 0 152 51.3% 13:36
14. Juris Štāls 17 0+1 0 6 0 6 16.7% 8:14
15. Ville Nieminen 8 0+0 -2 8 1 6 16.7% 17:44
16. Miks Indrašis 1 0+0 0 0 0 0 9:16
17. Andris Džeriņš 7 0+0 -1 0 0 78 37.2% 12:42
18. Ģirts Ankipāns 11 0+0 -2 8 0 10 20.0% 13:06
19. Björn Melin 11 0+0 -9 4 0 6 83.3% 11:49
   

aizsargu pārkvalifikācija

rezultativitātes “iztrūkumus” uzbrukumā dinamiešiem nākas kompensēt ar darbu aizsardzībā, kur līdz ar aizsarga Pekas Rautakallio nonākšanu pie komandas stūres, ir pamanāmas akcentu maiņas. ar Sandi Ozoliņu vairs nemēģina ārstēt visas slimības un kaites. kā ilustrācija tas, ka mazākumos Ozoliņš ir redzams reti vai nemaz. arī aizsargu rotācijas netiek izmantotas kā ikdienas motivācijas, formas uzturēšanas, laicīgas atpūtas vai citu treneriem zināmu faktoru stimulējošs pasākums. aizsargu korpuss ir stabils. kas vēl? aizsargi strādā arī uzbrukumā, met no zilās un “lien” uz pretinieku vārtiem, par ko sagaida uzbrucēju palīdzības aizsardzības darba ikdienā.

daži aizsargi met biežāk, dažiem tas izdodas labāk un biežāk. nu jau tradicionāli rezultatīvākais Dinamo aizsargs ir Sandis Ozoliņš (12 punkti 27 spēlēs), bet nu jau viņa tiešā tuvumā tabulā kārtojas Gunta Galviņa (11 punkti 27 spēlēs) un Krišjāņa Rēdliha (10 punkti 23 spēlēs) vārdi. jā, jā – tieši tas pats Kr.Rēdlihs, kuram iepriekšējās sezonās Dinamo sastāvā bija bieži jāpiedalās “slavenajās” aizsargu rotācijās, salasot regulārajās sezonās vien 20-40 spēļu: 2010./2011. g. – 32 spēles; 2009./2010. g. – 40 spēles; 2008./2009. g. – 24 spēles. tagad ierasta parādība, ka aizsargi Galviņš – Kr.Rēdlihs ir pirmais aizsargu pāris ar atbilstošu spēles laiku un secību vairākumos.

ar 71 vārtu zaudējumu 27 spēlēs (vidēji spēlē 2,63) Rīgas Dinamo ieņem 13. vietu līgā. salīdzinot ar 2010./2011. g. sezonu, vidējais cipars pat ir labāks. 2010./2011. g. regulārajā sezonā Rīgas Dinamo ar 149 vārtu zaudējumiem 54 spēlēs (vidēji spēlē 2.76) ieņēma 12. vietu līgā. šosezon pozitīvais piemērs ir virknes kritiķu par mazāk skatāmu un baudāmu “lamātais” Avangard “stiliņš”, kas pieļauj tikai 2,00 vārtu zaudējumus vidēji spēlē. šosezon “minimālisti” ir arī Traktor (vidēji 2,04 vārtu zaudējumi spēlē), SKA (2,08), OHK Dinamo (2,15). savukārt, divi lielākie “caurbiras” ir Vitjaz (3,37) un Spartak (3,35).

Rīgas Dinamo aizsargu cipari 2011./2012. g.regulārajā čempionātā (pēc komandas 27 spēlēm):

 

aizsargs spēles punkti +/- SM met. pa vārtiem vid.sp.laiks
1. Krišjānis Rēdlihs 23 3+7 +7 14 33 20:39
2. Guntis Galviņš 27 5+6 +1 10 75 21:25
3. Arvīds Reķis 18 0+1 0 10 12 16:43
4. Jānis Andersons 1 0+0 0 0 2 14:35
5. Jēkabs Rēdlihs 23 0+1 -2 6 22 15:42
6. Rodrigo Laviņš 20 0+1 -3 8 9 12:14
7. Kristaps Sotnieks 24 1+1 -6 33 37 15:41
8. Oskars Cibuļskis 19 1+1 -6 6 24 19:07
9. Sandis Ozoliņš 27 6+6 -8 24 41 19:56
   

aizsargu statistikas rādītājos, salīdzinot sezonas, interesanta ailīte ir “metienu skaits”, kas zināmā mērā ilustrē 2011./2012. g. sezonas pārvērtības. piemēram, Guntis Galviņš jau šīs sezonas vidū ir pārpildījis savu visas iepriekšējās sezonas metienu “normu”. 6 no 9 aizsargi šosezon met pa vārtiem, vismaz līdzšinējās spēlēs, vairāk nekā 2010./2011. g. regulārajā čempionātā.

Rīgas Dinamo aizsargu metieni pa vārtiem (2011./2012. g. – pēc komandas 27 spēlēm):

aizsargs sp. met. pa vārtiem metieni vid.sp 2010./2011. REG vid.sp. 2009./2010. REG vid.sp.
Guntis Galviņš 27 75 2.78 1.48 (65 met. 44 sp.) 1.74 (92 met. 53 sp.)
Jānis Andersons 1 2 2.00 1.00 (7 met. 7 sp.)
Kristaps Sotnieks 24 37 1.54 0.93 (42 met. 45 sp.) 0.56 (27 met. 48 sp.)
Sandis Ozoliņš 27 41 1.52 2.15 (88 met. 41 sp.) 1.47 (63 met. 43 sp.)
Krišjānis Rēdlihs 23 33 1.44 1.06 (34 met. 32 sp.) 1.08 (43 met. 40 sp.)
Oskars Cibuļskis 19 24 1.26 1.16 (43 met. 37 sp.) 0.17 (2 met. 12 sp.)
Jēkabs Rēdlihs 23 22 0.96 0.72 (34 met. 47 sp.) 0.86 (30 met. 35 sp.)
Arvīds Reķis 18 12 0.67 0.98 (50 met. 51 sp.)
Rodrigo Laviņš 20 9 0.45 1.50 (48 met. 32 sp.) 1.10 (57 met. 52 sp.)
Lee Sweatt 1.65 (61 met. 37 sp.)
Oļegs Sorokins 0.86 (43 met. 50 sp.)
 

Māris Jučers starp „alternatīvā” TOPa līderiem

pēc aizvadītās nedēļas (21. – 27. novembris) beidzot ienācās tā reize, kad Kriss Holts ir atzīts par nedēļas labāko KHL vārtsargu. Statistiķi atzinuši par labu esam Holta darbību 2 spēlēs, kurās Dinamo tika pie uzvarām, uz vārtsarga un komandas „sirdsapziņas” bija vidēji 1 vārtu zaudējums spēlē, bet Holts atvairījis 96,15% metienu.

Taču, ja salīdzinām Krisa Holta sniegumu visas pussezonas garumā, tad „dabūjam” līgas 16.-to labāko vārtsargu pēc vārtu zaudējumu skaita vidēji spēlē (GAA; Holtam – 2.45) un 17.-to labāko – pēc atvairīto metienu procenta (Holtam – 91.7%). Ja salīdzina Holtu pašu ar sevi 2010./2011. g. regulārajā sezonā, tad GAA ir netālu – 2.47 (15. vieta līgā), bet procents šogad „pieklibo” – pērn regulārajā sezonā bija 92,4% (6. vieta līgā). Izslēgšanas spēles tradicionāli ar regulāro sezonu nesalīdzina; tomēr fona informācijai, Holta galvenie „parametri” 2011. gada play off spēlēs – GAA 3.27 (15. vieta līgā) un 89% (16. vieta līgā).

Pussezonas labā ziņa – Dinamo „otrais numurs” Māris Jučers funkcionē, ko regulāri arī pārbauda treneri. Jučers ir strādājis 8 spēlēs, ieskaitot tās, kur tikai PM sērijās. Tā kā Mārim Jučeram ir procentuāli neliels skaits no visa Dinamo vārtsargiem atvēlētā spēles laika, viņš paliek ārpus KHL oficiālajiem vārtsargiem. Taču ar savu GAA 1.81 Māris Jučers ieņem 6. vietu starp visiem KHL vārtsargiem, kas šosezon kāpuši uz ledus. Bet ar atvairīto metienu procentu (93,2%) – 7. vietu starp visiem KHL vārtsargiem.

Rīgas Dinamo vārtsargu cipari 2011./2012. g.regulārajā čempionātā (pēc komandas 27 spēlēm):

vārtsargs

sp.

uzv.

Zaud.

Sp. ar PM

metieni

atv.met. %

GAA

„sausi”

SM

sp. laiks

Māris Jučers 8 0 2 4 133 93.2% 1.81 0 0 298:04
Chris Holt 23 11 8 2 665 91.7% 2.45 2 2 1349:27

pilnība nepilnos sastāvos?

aktuālās sezonas vidū Rīgas Dinamo ir kļuvuši par līgas vairākuma izspēles “bubuli” – ar 24,3% vairākumu, kas pārvērsti vārtu guvumos, ieņemot 1. vietu līgā. uz šo sasniegumu dinamieši ir “gājuši” mērķtiecīgi, katru sezonu uzlabojot savu darbību šajā kritērijā: savā pirmajā regulārajā sezonā (2008./2009.) – 14,5% un 13. vieta līgā; 2009./2010. g. reg. sezonā – 17,2% un 9. vieta; 2010./2011. g. reg. sezonā – 18.2% un 8. vieta. protams, sezona nav galā, bet tik un tā “respect”. tomēr ar vairākumu visas problēmas nevar atrisināt, īpaši gadījumos, ja pretinieki visas spēles garumā nopelna vienu divminūšu noraidījumu. starp citu, vieni no diviem aktuālajiem līgas līderiem SKA ir 4.-tie sliktākie vairākuma realizētāji (13,9%), taču tas netraucē “armijniekiem” salasīt 56 punktus 25 spēlēs.

savukārt, mazākuma “izturēšana” Rīgas Dinamo vienībai ir jau tradicionāli vāja arī šajā sezonā. ar 83,2% “nogalināto” mazākumu rīdzinieki ierindojas 15. vietā līgā. pērn regulārās sezonas noslēgumā Dinamo bija neitralizējuši 82,8% savu mazākumu (14. vieta), 2009./2010. g. sezonā – 79,4% (23. vieta!!!). vien starta regulārā sezona (2008./2009.), kad vēl bija populāri visas sezonas garumā turēt divus aizsargus leģionārus, bija “noturēti” 86,0% mazākumu (10. vieta). interesanti, ka šosezon aktuālais mazākuma “čempions” KHL-ā ir Šuplera trenētais CSKA (89,0%), bet Edgara Masaļska “darbavieta” Jugra ir otrie (88.8%).

Dinamo mazākumu pamanāmā iezīme šosezon ir “nulle” ailītē, kur tiek fiksēti mazākumā saveidotie vārtu guvumi. līdzšinējās sezonās tā bija diezgan atpazīstama Rīgas komandas iezīme. pirmajās 2 sezonās rīdzinieki mazākumā sameta 7 reizes (abās sezonās pa 56 spēlēm), šajā kritērijā visā līgā dalot 5.-6. vietu (pirmajā sezonā), 5.-7. vietu (otrajā sezonā). trešajā (2010./2011.) sezonā mazākuma “realizācijas” iemaņas bija izaugušas līdz 9 vārtu guvumiem 54 spēlēs (3. vieta līgā). bet šīs sezonas vidū Rīgas Dinamo ir viena no 4 komandām, kas mazākumā nav iemetusi vispār. tāda pati “dogmatika” ir arī Novokuzņeckas Metallurg, Spartak un Salavat Julajev komandām. rīdzinieku gadījumā acīmredzot prioritātes un sapratne par to, kam ir domāts mazākums, ir mainījušies.

[Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Vitjaz 2011. gada 9. oktobrī; foto avots: hcvityaz.ru. Krišjāņa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 26. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »

meklējam solistu! kurš būs jaunās sezonas “dārziņš”?

Posted by petrovich27 uz 2011/09/06

jau otro sezonu Dinamo sāk bez savas iepriekšējās sezonas rezultatīvākā spēlētāja un snaipera. 2010. gada rudenī tapa apraudāts pirmo divu sezonu rezultāta taisītājs Marsels Hosa, šoruden sērīgo atmiņu galvenais varonis ir Lauris Dārziņš. sērotājus jau tradicionāli kairina apziņa, ka Dinamo sastāvā netrūkstot “klavieru nesēju” un mazākuma killeru, bet kurš no esošā Dinamo sastāva ieņems “svēto vietu”?

Dinamo produkta pieprasījums kā motivācija

motivācija būt rezultatīvākajam ir nolasāma to pašu Hosas un Dārziņa piemēros. Dinamo “ražojumus” vai rūpniecības atklājumus par labu cenu labprāt ņem pretī KHL “biezie”. arī Dinamo vadība šķēršļus neliek, pat ja līgums vēl spēkā un, protams, ja vadību “neaizmist”. pagaidām gan noņēmējs ir bijis viens – Kazaņas Ak Bars. taču jādomā, ka labai mantai pircējs atrastos ne tikai ķīseļa (naftas) upju apskalotajā Tatarstānā. tiem dinamiešiem, kuri savas karjeras laikā vēl plāno paņemt “lielo laimestu”, motivācijai nevajadzētu klibot.

kā zināms, “svētas vietas tukšas nemēdz būt”, un pat, ja trāpījumu vārtu taisnstūrī aiz vārtsarga muguras būtu žēlīgi maz, kāds tik un tā būs rezultatīvākais. ja ne pēc 3 spēlēm, tad pēc 10 – noteikti. tāds scenārijs biežākus vai retākus Dinamo sekotājus uzrunā nedaudz vai nemaz. jādomā, ka uzvaras atsvērtu “zvaigžņu” meklēšanu. taču lai vinnes nāktu, kādam būs jāmet vārtos arī. lai cik labi saspēlētos, turētu pretinieka spiedienu un strādātu aizsardzībā, uzvarām ir nepieciešami vārtu guvumi, jo jau vairākus gadus pieaugušo hokejā spēles ar 0:0 nemēdz beigties…

rezultativitātes līderu nozīme mazinās?

izziņai: savā pirmajā KHL sezonā (2008./2009) Rīgas Dinamo bija viena no vismazāk iemetošajām komandām – ar 132 trāpījumi (56 spēlēs), kas šajā kritērijā ļāva ieņemt 19. vietu līgā (no 24 komandām). taču turpmākās divas sezonas Dinamo rezultativitātes ziņā ir stipri virs vidējā.

Dinamo regulāro sezonu rezultativitāte:

sezona

spēles

vārtu guvumi

vidēji spēlē

vieta līgā pēc vārtu g.

2008./2009. 56 132 2.357 19.
2009./2010. 56 174 3.107 5.
2010./2011. 54 160 2.963 7.

*

aritmētiskā “aksioma” – jo vairāk komanda iemet summā, jo mazāka katra indivīda, t.sk. to līderu loma – darbojas ne vienmēr. piemēram, pirmajā regulārajā sezonā komandas 3 snaiperi veidoja savus 43% no visas vārtu guvumu ražas: Marsels Hosa – 22 vārtu guvumi (16,67% no visa komandas iespētā), Marks Hartigans – 20 (15,15%), Mets Elisons – 15 (11,36%).

otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) Dinamo sasniedza savu līdzšinējo rezultativitātes rekordu, bet viena līdera – Marsela Hosas – pienesuma proporcija tikai pieauga līdz 20,12% (35 vārtu guvumi). visu pārējo vārtu “atslēdzēju” ieguldījums bija salīdzinoši vienmērīgāks: Miķelis Rēdlihs – 17 vārtu guvumi (9,77%), Lauris Dārziņš – 14 (8,05%) utt… satraukumu radīja viena piektdaļa vārtu guvumu, kuru no komandas līdz ar aiziešanu “aizveda” Hosa. tomēr vienmērīgais turpinājums aiz Hosas muguras bija ļāvis komandas rezultativitāti “salāpīt”. neskatoties uz stresu un asarām.

Dinamo trešajā sezonā vārtu guvēju nozīmības “koeficients” iegadījās līdz šim viszemākais un arī līderu pienesuma starpība minimālākā. tas arī samazina svārstību riskus un padara vieglākus tos gadījumus, kad komandas rezultāta taisītāji aiziet, pietraumējas, iepauzē. vismaz teorijā tā. bet, kā zināms, hokejs un teorija mēdz atšķirties plašā amplitūdā.

Rīgas Dinamo biežākie vārtu guvēji 2010./2011. g. reg. sezonā:

spēlētājs

spēles

vārti

vārtu guvumu % komandā

Lauris Dārziņš 45 21 13.13%
Mārtiņš Karsums 52 17 10.63%
Marks Hartigans 45 16 10%
Miķelis Rēdlihs 54 16 10%
Tomašs Surovijs 54 14 8.75%
Aleksandrs Ņiživijs 53 12 7.5%
Jānis Sprukts 53 10 6.25%

*

metīs aizsargi?

starpsezonas treniņos un pārbaudes spēlēs vismaz sākuma ciklā tapa strādāts pie jaunā trenera Pekas Rautakallio doktrīnas, kas paredz daudz smaga darba, disciplīnu, pilna spektra pienesumu aisardzībā, spēka spēli utt., kas zināmā mērā simbolizēja ideju, ka nebūs ne hosu, ne dārziņu, bet visu izdarīs komanda, un nav būtiski, no kura spēlētāja ripa atleks vārtos.

otra dogma – tā kā uzbrucēji cementēs aizsardzību, tad aizsargiem būs šī centība jākompensē ar ņiprāku līdzdalību uzbrukumos. līdz ar to arī tālšāvieni no zilās varētu gadīties vairāk, biežāk un trāpīgāk. lai gan aizsargu dalība uzbrukumā nav tikai tālās darbības artilērijas taktika. bet arī. atliek vien jautājums, vai aizsargiem izdosies savu piepūli konvertēt vārtu guvumos?

līdzšinējās sezonās aizsargu kopējais pienesums Dinamo rezultativitātē ir svārstījies starp 11 – 15% no kopējās vārtu guvumu “masas”. pēdējā regulārajā sezonā (2010./2011.) aizsargu “ieguldījums” bija procentuāli vismazākajā apjomā, salīdzinot pirmās 3 regulārās sezonas.

Rīgas Dinamo aizsargu paveiktie vārtu guvumi KHL regulārajos čempionātos:

sezona

aizsargu trāpījumi

% no kopējā

trāpīgākie aizsargi

2008./2009. 17 (no 132) 12.88% Novāks – 4; Kr. Rēdlihs – 4
2009./2010. 25 (no 174) 14.37% Galviņš – 7; Ozoliņš – 6; Sorokins – 4
2010./2011. 18 (no 160) 11.25% Ozoliņš – 5; Laviņš – 4

*

jauns faktors

ir skaidrs, ka rezultativitātes līderiem ir nepieciešami savi “galda servētāji” un “klavieru nēsātāji”. Rautakallio ieviestā jaunā mode tikai pastiprina tendenci, ka klavieres taps nēsātas uz maiņām. un trāpīguma faktori paliek līdzšinējie – uzticētais spēles laiks kopumā un vairākumā, saprašanās ar partneriem, paša un cīņubiedru meistarība, kā arī – paša potenciāls un motivācija kaut ko no dzīves vēl gribēt.

tomēr ir viens faktors, kas atsevišķu spēlētāju rezultativitātē varētu sniegt pamanāmu pienesumu. runa ir par jauno noteikumu, kas stājas spēkā jaunajā sezonā – izšķirošais pēcspēles metiens tiek reģistrēts attiecīgā spēlētāja vārtu guvumu ailītē. nevis atsevišķā statistikas “stabiņā”, kuru statistiķi piemirst, dziedot slavas dziesmas rezultatīvākajiem, trāpīgākajiem u.c.

viskonkrētākais “atsevišķais” spēlētājs, kuram pēcspēles metieni vismaz agrāk ciparus būtu mainījuši visvairāk, Dinamo sastāvā ir Aleksandrs Ņiživijs. pirmajās divās sezonās Ņiživijam iegadījās pa vienam izšķirošam pēcspēles metienam, bet 2010./2011. g. sezonā izšķirošo pēcspēles metienu summā Aleksandrs Ņiživijs ar četriem rezultātu nosakošiem “bullīšiem” bija labākais visā KHL!

Dinamo izšķirošie pēcspēles metieni pirmajās 3 sezonās:

sezona

uzvaras PM

izšķirošo PM autori

2008./2009. REG 2 Dārziņš – 1; Ņiživijs – 1
2009. play off 0
2009./2010. REG 3 Dārziņš – 2; Ņiživijs – 1
2010./2011. REG 5 Ņiživijs – 4; Dārziņš – 1

P.S. pirmās KHL sezonas izslēgšanas spēlēs bija iespējama nonākšana līdz pēcspēles metieniem; nākamajās – risinājums “jāgaida” tikai papildlaikos.

aktuālo Dinamo uzbrucēju rezultativitāte pēdējo 3 sezonu gaitā (INFORMATĪVI; nav salīdzināmi!; bez atzīmes PO fiksēti regulārie čempionāti; Latvijas čempionātos 2008./2009. g. sezonā var pastāvēt neprecizitātes reg. čempionātu un play off statistikas atdalījumā):

spēlētājs

2008./2009.

2009./2010.

2010./2011.

Ģirts Ankipāns KHL 51 spēlē 7+7 KHL 52 spēlēs 8+15 KHL 50 spēlēs 6+14
  KHL PO 3 spēlē 0+0 KHL PO 3 spēlēs 1+0 KHL PO 11 spēlēs 1+1
Roberts Bukarts RUS-2 44 spēlēs 11+6 KHL 32 spēlēs 3+4 KHL 43 spēlēs 4+2
    KHL PO 3 spēlēs 1+0 KHL PO 3 spēlēs 0+0
    BAČ 18 spēlēs 13+10 MHL 12 spēlēs 9+5
    LAT PO 7 spēlēs 3+4 MHL PO 3 spēlēs 3+2
Mārtiņš Cipulis KHL 56 spēlēs 9+11 KHL 56 spēlēs 8+7 KHL 49 spēlēs 12+7
  KHL PO 3 spēlēs 0+0 KHL PO 9 spēlēs 2+0  
Andris Džeriņš OHL 65 spēlēs 21+27 KHL 17 spēlēs 0+0 KHL 32 spēlēs 3+2
    BAČ 14 spēlēs 3+7 KHL PO 6 spēlēs 1+0
    LAT PO 9 spēlēs 5+6  
Miks Indrašis BAČ 19 spēlēs 2+2 BAČ 49 spēlēs 20+19 MHL 56 spēlēs 21+32
  LAT 21 spēlē 14+11 LAT PO 8 spēlēs 1+3 MHL PO 3 spēlēs 1+2
  LAT U-20 20 spēlēs 5+5    
Mārtiņš Karsums NHL 24 spēlēs 1+5 KHL 12 spēlēs 4+4 KHL 52 spēlēs 17+15
  AHL 43 spēlēs 17+24 KHL PO 9 spēlēs 2+1 KHL PO 11 spēlēs 1+2
    AHL 36 spēlēs 4+12  
Niclas Lucenius SM-liiga 46 spēlēs 6+5 SM-liiga 56 spēlēs 17+29 SM-liiga 54 spēlēs 10+22
  SM-liiga KVAL 3 spēlēs 0+0 SM-liiga PO 9 spēlēs 4+4  
  Som. U-20 1 spēlē 0+0    
  Som.Mestis 8 spēlēs 2+4    
Jamie Lundmark NHL 27 spēlēs 8+8 NHL 36 spēlēs 5+7 Elitserien 18 spēlēs 3+7
  NHL PO 2 spēlēs 0+0 AHL 32 spēlēs 9+12 AHL 34 spēlēs 6+12
  AHL 54 spēlēs 15+37    
Gints Meija KHL 18 spēlēs 0+0 KHL 26 spēlēs 1+2 KHL 26 spēlēs 1+3
  BAČ 28 spēlēs 14+18 KHL PO 9 spēlēs 1+1 KHL PO 1 spēlē 0+0
    BAČ 12 spēlēs 5+12 BAČ 12 spēlēs 4+9
    LAT PO 5 spēlēs 1+5  
Björn Melin Elitserien 53 spēlēs 8+31 Elitserien 55 spēlēs 14+22 KHL 14 spēlēs 3+2
  Elitser. PO 18 spēlēs 5+8 Elitser. PO 11 spēlēs 4+1 Šv. NLA 19 spēlēs 10+5
      NLA PO 4 spēlēs 0+1
Aleksandrs Ņiživijs KHL 53 spēlēs 9+18 KHL 50 spēlēs 12+24 KHL 53 spēlēs 12+24
  KHL PO 3 spēlēs 1+2 KHL PO 9 spēlēs 1+3 KHL PO 10 spēlēs 4+3
Ainars Podziņš RUS-2 6 spēlēs 0+0 RUS-3 ? KHL 19 spēlēs 1+0
  RUS-3 39 spēlēs 3+5 Maskavas Jun. 28 spēlēs 16+20 KHL PO 11 spēlēs 0+1
      MHL 17 spēlēs 2+6
Miķelis Rēdlihs KHL 55 spēlēs 9+8 KHL 56 spēlēs 17+15 KHL 54 spēlēs 16+25
  KHL PO 3 spēlēs 0+0 KHL PO 9 spēlēs 1+2 KHL PO 11 spēlēs 3+6
Jānis Sprukts NHL 1 spēlē 0+0 KHL 53 spēlēs 11+25 KHL 53 spēlēs 10+16
  AHL 59 spēlēs 16+31 KHL PO 9 spēlēs 1+4 KHL PO 11 spēlēs 4+1
Juris Štāls KHL 19 spēlēs 1+2 IHL 74 spēlēs 26+26 KHL 14 spēlēs 2+1
  BAČ 17 spēlēs 9+8   KHL PO 6 spēlēs 0+1
      BAČ 19 spēlēs 12+9
Fredrik Warg Elitserien 39 spēlēs 5+12 Elitserien 46 spēlēs 7+15 Elitserien 50 spēlēs 11+19
    Elits. PO 12 spēlēs 5+2 Elits. PO 16 spēlēs 2+2

*

Dinamo spēlētāju rezultativitāte 2011. g. starpsezonā (pēc 11 spēlēm):

hokejists

punkti 11 sp. (iesk. treniņsp.)

punkti 10 sp. (nesk. treniņsp.)

Mārtiņš Karsums 6+3 6+3
Gints Meija 4+5 2+2
Ģirts Ankipāns 2+6 2+6
Aleksandrs Ņiživijs 1+5 1+5
Miķelis Rēdlihs 4+1 4+1
Andris Džeriņš 2+3 1+3
Guntis Galviņš aizs. 1+4 1+2
Niclas Lucenius 1+4 0+1
Fredrik Warg 3+1 3+1
Kristaps Sotnieks aizs. 3+1 0+1
Jānis Sprukts 1+3 1+3
Roberts Bukarts 1+3 1+1
Arvīds Reķis aizs. 0+3 0+3
Krišjānis Rēdlihs aizs. 0+3 0+1
Björn Melin 1+1 1+1
Juris Štāls 1+1 0+0
Oskars Cibuļskis aizs. 1+0 1+0
Jamie Lundmark 1+0 1+0
Armands Bērziņš 1+0 0+0
Rodrigo Laviņš aizs. 0+1 0+1
Sandis Ozoliņš aizs. 0+1 0+1

P.S. rezultativitāte fiksēta saskaņā ar dinamoriga.eu publicētajiem spēļu apskatiem.

izziņām:

  • Dinamo 2010. gada starpsezonas rezultativitāte: tepat
  • Dinamo 2009. gada starpsezonas rezultativitāte: tepat
  • kopā ar dinamo trenējas Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Ainars Podziņš (2011-09-05) – dinamoriga.eu

[foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 14. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

pret Znaroku ar paša Znaroka metodēm?

Posted by petrovich27 uz 2011/02/24

pirmās Gagarina kausa izcīņas dienā, kad kaujā devušies kausa pretendenti Rietumos, vienīgais “nepareizais” rezultāts fiksēts Maskavā, kur Rīgas Dinamo pieveica OHK Dinamo vienību (2:1 OT). visos pārējos 3 dueļos rezultāti fiksēti “pareizi” – uzvarējušas komandas, kas regulārā čempionāta tabulā bija ieņēmušas augstāku pozīciju. no pirmās dienas četrām spēlēm 3 bija līdzsvarotas – pabeidzās tikai papildlaikos. vien Lokomotiv pamatlaikā mācēja pieveikt Minskas dinamiešus (7:4).

Znarokam viss kārtībā

“viss būs normāli,” pēc rīdziniekiem zaudētās spēles teic Oļegs Znaroks OHK Dinamo galvenais treneris. viņš apsolīja pētīt videomateriālus, analizēt un secināt. kā arī uzslavēja Mikaela Tellkvista sniegumu. grūti nepiekrist – Tellkvists spēlē pret Maskavas “miličiem” atvairīja 37 no 38 metieniem (97,4%). Rīgas Dinamo treneri ar vārtsarga izvēli play off pirmajai spēlei trāpīja.

kā otra spēles zvaigzne pirmajā Dinamo šīs sezonas play off spēlē “uzmirdzēja” Oskars Cibuļskis, kurš komandas kolektīvā atgriezās relatīvi nesen, pēctraumas posmā izstāvot rindas aizsargu rotācijas kārtībā. kopumā Cibuļskis aizvadīja veiksmīgu spēli, īpaši veiksmīgi izceļoties dažās epizodēs, kas bija komandas uzvaras pamatā – palīdzēja Tellkvistam savākt pazaudēto ripu starp vārtsarga muguru un vārtu līniju, atbruņoja bīstamus OHK Dinamo uznācienus un gala beigās pielika punktu spēlei, novirzot vairākuma izspēli Maikla Garneta sargātajos vārtos.

mākam spēlēt ne-hokeju?

kopumā pirmā play off spēle izskatījās pēc ne-hokeja, kas ir OHK Dinamo stihija un kas arī bija gaidāms un ir sagaidāms izslēgšanas spēļu 1. kārtas turpinājumā. rīdzinieki šim stilam bija gatavi un arī paši spēlēja cietāk. brīžam Rīgas dinamiešiem tik acīmredzmi pietrūka radošas izdomas uzbrukumā…

taču līdz ko parādījās izdoma un nobīdes no normas, tā maskaviešiem savu vārtu tuvumā nācās grūtāk… radošākais uzbrucēju virknējums nenoliedzami bija: Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs. ar to arī pietika, lai Rīgas Dinamo uzbrukuma līnija izskatītos interesantāka, jo OHK Dinamo centās atstrādāt vienkārši un pamatīgi. viņiem nesanāca.

zvaigžņu stāvokļa labvēlība iestājusies arī Markam Hartiganam, kurš pāris reizes “atradās” rezultatīvā vietā, piedaloties abos rīdzinieku vārtu guvumos (1+1). nenoliedzmi priecējoša ziņa ir Hartigana un visu rīdzinieku disciplinētība – noraidījumu bija salīdzinoši maz. un uzbrucēju līdzdalība komandas aizsardzībā bija priecējošā līmenī.

tomēr pa savam “caurumam” bija arī Rīgas Dinamo aizsardzības līnijā, kuras uzlabojumi ir treneru un komandas “dienas kārtībā” play off turpinājumā. Tellkvista darbības, veiksme un arī OHK Dinamo spēlētāju “vārtu momentu realizācijas” problēmas labi atstrādāja Rīgas komandai par labu.

P.S.

starp citu, vadības uzdevums Rīgas Dinamo vienībai spēlēt Gagarina kausa finālā, ir vērtīgs. nav runa par tā izpildīšanas realitāti vai nerealitāti, bet – par attieksmi pret savu profesiju. ja netiecas pēc zvaigznēm, tad pie tām arī netiek. protams, var palikt “reālisti” un par sezonas uzdevumu likt tikšanu play off un to lepni izpildīt. nav arī stāsts par to, kā rīdziniekiem saveiksies pirmajā kārtā – svarīgi ir iet līdz galam!

Dinamo sastāvs pret OHK Dinamo (2011-02-23). uzbrucēji: Ņiživijs – Hartigans – Surovijs; Karsums – Sprukts – Ankipāns; Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs; Podziņš – Roberts Petrovickis – Ankipāns. aizsargi: Cibuļskis – Ozoliņš; J.Rēdlihs – Sotnieks; Kr.Rēdlihs – Galviņš. kā 7.-ais aizsargs pēc traumas spēlei tika pieteikts Rodrigo Laviņš; šoreiz gan bez spēles laika. vārtos: Tellkvists.

atkāpei

Rīgas Dinamo aizsargu statistika 2010./2011. g. regulārajā čempionātā (pēc komandas visām 54 spēlēm)

aizsargs sp. V P punkti +/- SM vid. sp. laiks
Oskars Cibuļskis 37 2 7 9 +7 24 19:06
Sandis Ozoliņš 41 6 26 32 +5 62 22:54
Arvīds Reķis 51 2 5 7 +4 57 19:46
Jēkabs Rēdlihs 47 0 5 5 +2 58 17:55
Guntis Galviņš 44 0 13 13 0 18 19:44
Kristaps Sotnieks 45 2 6 8 0 12 17:31
Rodrigo Laviņš 32 4 3 7 -1 20 19:37
Krišjānis Rēdlihs 32 3 7 10 -2 12 19:41
Jānis Andersons 7 0 0 0 -2 0 12:07
* statistika 2011-02-24. iespējamas izmaiņas protokolu labojumu gadījumā.
 

izziņām & lasāmvielai:

[Oskara Cibuļska foto fiksēts spēlē pret OHK Dinamo 2010. gada 22. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). pārējie divi foto fiksēti Rīgas Dinamo spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 23. februārī. otrā foto avots: dinamoriga.eu; trešā foto avots: dynamo.ru.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

cik daudz veiksmes ir pietiekami?

Posted by petrovich27 uz 2011/01/25

neskaitot rezervistu Jāni Andersonu, aizsargs, kurš Dinamo sastāvā šosezon ir spēlējis vismazāk, ir Krišjānis Rēdlihs. viņš aizsargu rotācijas “dzirnavās” ārpus sastāva palicis biežāk par pārējiem Dinamo aizsargiem – līdz šim šajā sezonā fiksēta dalība 27 spēlēs. kopš “pa traumām” pirms brīža dzīvojās Ozoliņš un tagad – Laviņš, Krišjānim Rēdliham ir atradies vairāk “vietas” uz laukuma. un izrādās, ja aizsargu nerausta turpu-šurpu un ļauj spēlēt, nemaz tik slikti nav… un varam atkal ieraudzīt Kr.Rēdlihu kā uzbrūkošu aizsargu, kas viņam laiku pa laikam ir izdevies arī iepriekšējās sezonās. spēlē pret CSKA (2011-01-24) pie punktiem tika virkne Dinamo vīru, par ko liecina arī raženais spēles rezultāts (4:5 PM). tomēr priecē tieši Krišjāņa Rēdliha “atraisīšanās” pēdējās spēlēs. pret CSKA Kr.Rēdliham 2 punkti (1+1) un “+1” lietderības.

pietrūka veiksmes?

viens no populārākajiem spēles rezultāta “argumentiem” pēc Dinamo zaudējuma Maskavas CSKA vīriem bija apelācija pie veiksmes trūkuma. veiksme bez šaubām ir ļoti stiepjams jēdziens, taču šoreiz tās trūkuma piesaukšana izraisa smaidu. vai dinamiešiem nepaveicās gadījumos, kad “armijnieki” apšaudīja vārtu konstrukciju? kad viņi netrāpīja konkrētās situācijās? vai, kad CSKA vārtsargs Stīvs Valikets (Steve Valiquette) palīdzēja savos vārtos ievadīt Jura Štāla no viduszonas uzmesto ripu? vai arī veiksme bija izšķirošs apstāklis metienu attiecībai “vārtu taisnstūrī” 21 pret 44 par labu maskaviešiem? protams, arguments ir spēle “izteikti” nevienādos sastāvos, bet tāda iespēja bija arī rīdziniekiem… likumsakarības jēgu, ka mest pa vārtiem ir jāmet biežāk, apliecina arī Jura Štāla “gadījums” no viduszonas.

prieks par vismaz 1 punktu, kas paņemts šajā spēlē. ja raugāmies uz visu izbraukumu, tad ainava nemaz nav tik slikta – 7 punkti no 9 iespējamiem. taču joprojām der atcerēties par “soļiem aiz muguras” – asākā cīņa play off “durvju spraugā” prognozējama starp rīdziniekiem, Minskas klubu un Torpedo vīriem, kā arī burzmā vēl saskatāms Spartak “siluets”. interesanti, ka tieši nākamā spēle – 26. janvārī pret Minskas Dinamo – rīdziniekiem plānojas ļoti principiāla. atbilde uz jautājumu “kādēļ?” ir atrodama Rietumu konferences tabulā.

Rīgas Dinamo aizsargu rezultativitāte (pēc komandas 49 spēlēm):

aizsargs sp. v p punkti +/- SM vid.sp. laiks
Sandis Ozoliņš 36 5 24 29 +2 54 23:08
Guntis Galviņš 39 0 13 13 0 16 20:02
Krišjānis Rēdlihs 27 2 6 8 -3 10 19:31
Rodrigo Laviņš 32 4 3 7 -1 20 19:37
Oskars Cibuļskis 32 2 4 6 +7 24 19:50
Kristaps Sotnieks 40 2 4 6 +3 10 17:30
Arvīds Reķis 48 2 4 6 +4 53 20:19
Jēkabs Rēdlihs 42 0 6 6 +2 52 17:49
Jānis Andersons 6 0 0 0 -3 0 11:26
               

Dinamo sastāvs pret CSKA (2011-01-24). uzbrucēji: Ņiživijs – Hartigans – Surovijs; Karsums – A.Džeriņš – Ankipāns; Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs; Podziņš – Petrovickis – Štāls. aizsargi: J.Rēdlihs – Ozoliņš; Sotnieks – Reķis; kr.Rēdlihs – Galviņš. 7.-ais aizsargs Cibuļskis ar 3:02 spēles laika. vārtos: Holts (Lūsiņš). Jānim Spruktam nelielas veselības problēmas, tāpēc viņa vietā konkrētajā virknējumā tika uzspēlēt Andris Džeriņš.

Rietumu konferences tabula (pēc 2011-01-24 spēlēm):

  klubs sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. PM zaud. OT zaud. vārtu st. punkti punkti „galdā”* punkti vid. sp.
1. Lokomotiv** 47 29 1 1 4 1 11 172-121 96 21 2,04
2. OHK Dinamo 46 23 1 0 4 4 14 121-109 79 24 1,72
3. SKA 46 18 2 5 5 4 12 141-124 77 24 1,67
4. Atlant 46 18 3 5 4 2 14 115-96 76 24 1,65
5. Severstaļ 47 20 2 2 0 4 19 117-130 72 21 1,53
6. Dinamo (Rīga) 49 17 2 5 5 1 19 144-138 71 15 1,45
7. Spartak 47 20 1 1 3 3 19 108-123 70 21 1,49
8. Dinamo (Minska) 49 15 3 5 4 2 20 137-143 67 15 1,37
9. Torpedo 46 15 4 3 1 2 21 113-124 62 24 1,35
10. CSKA 46 12 0 6 3 2 23 120-141 53 24 1,15
11. Vitjaz 46 11 1 3 3 2 26 106-147 46 24 1,00
  * maksimālais punktu skaits, kuru attiecīgā komanda šosezon vēl vismaz teorētiski var izcīnīt.
  ** komanda, kas nodrošinājusi dalību šīs sezonas izslēgšanas spēlēs.
                         

izziņām:

  • Dinamo vs. CSKA spēles (2011-01-24) protokols – khl.ru
  • spēles video – dinamoriga.eu
  • Dinamo spēlētāju individuālās statistikas lapa – khl.ru

[Krišjāņa Rēdliha fotoattēls fiksēts pārbaudes spēlē pret Atlant 2010. gada 25. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , | Leave a Comment »