Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘ACHA’

Latvijas studentu izlase? Universiāde? Kas tie par “zvēriem”?

Posted by petrovich27 uz 2013/11/27

Trentino_2013_logoVai ir dzirdēts par tādu lietu kā Universiāde? Tur studējoši sportisti vai sportojoši studenti, kāda, nu, kuram prioritāte, sacenšas un cīnās par godalgām dažādos sporta veidos. Šogad decembrī Trentīno (Itālijā) paredzēta 26. ziemas universiādes norise. Tajā plāno piedalīties arī Latvijas studentu hokeja izlase.

Ziemas universiādes norises laiks ieplānots kompakti, īsi pirms Ziemassvētkiem, lai studējošajai jaunatnei nelaupītu svētkus – no 11. līdz 21. decembrim. Norises vieta ziemas sporta veidiem atbilstoša: Alpu kalnu ietvertais Trentīno – Alto Adidžes reģions Itālijas ziemeļos, tā attālāk no Vidusjūras pludmalēm.

Kopā par universiādes hokeja lauriem vīriešu hokejā cīnīsies 12 valstsvienības. Priekšsacīkstes ir saplānotas 3 grupās. Latvijas studenti ir iesvērti A grupā (Pool A), kuras ietvaros būs jāuzspēlē pret ASV, Itālijas un Zviedrijas studējošajiem hokejistiem. Apakšgrupā ieņemtā vieta arī noteiks turpmākās “kustības” – play off vai ārpus.

Hokeja turnīra apakšgrupas Universiādē 2013. gada decembrī:

A grupa B grupa C grupa
ASV Čehija Japāna
Itālija Krievija Kanāda
Latvija Lielbritānija Kazahstāna
Zviedrija Slovākija Ukraina

*

Apakšgrupu pirmo divu vietu ieņēmēji vietu izslēgšanas spēlēs būs nodrošinājuši, bet pārējās divas play off vienības tiks atlasītas pēc grupas spēlēs izcīnītajiem punktiem un vietas. Atlikušās 4 vienības uzspēlēs, lai sadalītu Universiādes hokeja turnīra vietas amplitūdā no 9. līdz 12.

Latvijas studentu izlases spēles A apakšgrupā:

  • 10. decembrī pret Itālijas studentu izlasi;
  • 13. decembrī pret ASV studentu izlasi;
  • 15. decembrī pret Zviedrijas studentu izlasi.

Kas nāks pretī, pret to cīnīsies

Kā skaties uz mūsu izlases izredzēm universiādē? Kāds vispār ir priekšstats par to, kas sagaida Trentīno ledus laukumos? Latvijas studentu izlases aizsargs Pauls Zvirbulis: “Īsti nezinu, kāds tur līmenis ir, bet paskatoties pirms diviem gadiem iepriekšējas Universiādes spēli par 3. vietu un 1. vietu, domāju, ka par pirmo četrinieku varam pacīnīties. Sagaidu, ka būs diezgan labas kvalitātes hokejs. Noteikti, ka Kanāda un Amerika būs favorītes, jo viņiem šī koledžu sistēma ir ļoti augstā līmenī, kamēr Latvijā – ne īpaši; par citām valstīm īsti nezinu. Bet atkal jāpiemin iepriekšējās Universiādes spēle par medaļām, kur par 1. vietu spēlēja Baltkrievija [..], bet par 3.vietu – Kazahstāna [..]. Tā, ka, domājams, tur viss kas var atgadīties.”

Iepriekšējā, 25., ziemas Universiāde norisinājās Turcijā 2011. gada janvārī – februārī. Bronzas medaļas izcīnīja Kanādas studenti, ar 3:1 uzvarot Kazahstānas studējošo valstsvienību. Zeltu izcīnīja Krievijas komanda, ar 1:0 pieveicot Baltkrievijas studentus.

Savukārt, valstsvienības aizsargs Livars Lāns ir piesardzīgāks: “Šajā turnīrā piedalīsies hokeja lielvalstis, tāpēc cerības ir maz, taču tās ir. Pirmie pretinieki ir Itālija, kuru mums obligāti ir jāuzvar; pēc tam nāk zviedri un amerikāņi, tur būs grūtāk. Bet darīsim visu kas mūsu spēkos.”

Kuri būs stiprākie pretinieki Universiādē? Izlases vārtsargs Henrijs Ančs: “Stiprākie grupā varētu būt amerikāņi, plus vēl zinot, ka viss būs pret mums jau atklāšanas spēlē, jo būs jāspēlē pret mājiniekiem itāļiem. Bet vispār krievi, baltkrievi, kanādieši un kazahi esot spēcīgas komandas, pēc pagājušās Universiādes skatoties. Cik es sapratu, tad kazahiem pat esot bijusi divu nedēļu sagatavošanās nometne pirms universiādes. Kā jau mums teica, ka nav svarīgi, kas nāks pretī, jo lielākoties visas būs līdzvērtīgas izlases, un es domāju, ka mēs nešķirosim kura ir kura, jo uz visām spēlēm iziesim kā uz izšķirošo.”

Savukārt izlases uzbrucējs Artūrs Āboliņš spriež: “Grūti spriest, neesmu redzējis citu valstu izlašu sastāvu un klubus, kur spēlētāji spēlē, bet zinu ka Baltkrievija, Kazahstāna un Krievija brauc ļoti spēcīgos sastāvos, ko nevarētu teikt par rietumu valstu izlasēm.”

Itālija, ASV, Zviedrija

Kā pirmie pretinieki Universiādē Latvijas vienībai būs Itālijas studenti, pret kuriem jāspēlē 10. decembrī. “Pirmkārt itāļi ir mājinieku komanda, un, domāju, par cik viss notiek Itālijā, tad Universiādei viņi gatavojas īpaši un būs atlasījuši labāko pieejamo sastāvu. Viegli nebūs, bet uzvarēt grib visi,” spriež Latvijas studentu izlases uzbrucējs Jānis Bērziņš.

13. decembrī Latvijas pretiniekos ASV, kur augstskolu hokeja sistēma ir īpaši izslīpēta. Tiesa, ASV mēdz uz Universiādi nesūtīt jaudīgākā koledžu čempionāta NCAA D1 pāstāvjus, taču arī ASV “otrā” koledžu hokeja saimniecība ACHA var deleģēt ļoti pieklājīgus pretendentus. “Gribas jau domāt pozitīvi, tāpēc teikšu, ka izredzes mums ir, viss ir mūsu rokās un, protams, arī atkarīgs no tā, ko ASV būs atsūtījusi uz Universiādi. Skatījos viņu sniegumus iepriekšējos gados, un tad viņi īpaši labi nestartēja,” spriež Latvijas augstskolu izlases aizsargs Kārlis Kalvītis.

Varbūt mūsu priekšrocība – vieglāka aklimatizēšanās Itālijā? Amerikāņiem tomēr vairāk stundu un kilometru tūkstošu… “Pēc manām domām, lielu lomu tas nespēlēs, jo tomēr ar amerikāņiem nespēlēsim uzreiz, kad atbrauksim. Tādējādi viņi jau būs pāris dienas tur bijuši un, domāju, ar aklimatizēšanos viņiem viss būs kārtībā. Jāņem vērā arī tas, ka visiem tomēr būs jāveic sava veida aklimatizēšanās pie spēlēšanas kalnos,” tā Kārlis Kalvītis.

Kas būs mūsu “slepenais ierocis” Universiādē? Ar ko mēģināsim pārsteigt savus pretiniekus? “Uz šo jautājumi ir grūti atbildēt, jo mēs paši braucam spēlēt, pret nezināmām komandām. Iepriekšējos gadus par medaļām sitās Kazahstāna un Baltkrievija; tas pierāda, ka prognozēt kaut ko būs grūti. Bet par mūsu plusu es uzskatu, ka mēs visi savstarpēji jau iepriekš bijām pazīstami, lielākā [daļa] spēlē kopā vai ir spēlējuši kopā iepriekšējos klubos,” uzskata valstsvienības vārtsargs Uldis Čalpa.

Grupas pēdējā spēle ieplānota 15. decembrī pret zviedriem. Kas mūs sagaida spēlē pret Zviedriju? “Zviedri var atbraukt ar saviem labākajiem pieejamajiem spēlētājiem vai arī – ar ne tik labiem. Jebkurā gadījumā, uzskatu, ka šajā turnīrā varam cīnīties ar visām komandām,” tā Latvijas komandas uzbrucējs Kristaps Legzdiņš, kurš kā reiz 5 iepriekšējās sezonas ir aizvadījis dažādās Zviedrijas līgās. “Pēc pieredzes spriežot, liekas, ka tikai kādi 20% no Zviedrijas hokejistiem mācās augstskolās. Man 1. divīzijas [Zviedrijas trešās stiprākās līgas] komandā bija 3 spēlētāji, kas mācījās augstskolā, un pieļauju, ka pārējās komandās varētu būt līdzīgi. Jo viņi arī pēc vidusskolas pabeigšanas var atrast labu darbu, un lielāka daļa uzskata, ka augstskolas izglītība nav nepieciešama. Jebkura gadījumā zviedri būs turnīra favorīti,” tā Kristaps Legzdiņš.

Cik gatavi esam?

Sagatavošanās posma ietvaros Latvijas studentu izlase novembrī ir aizvadījusi divas pārbaudes spēles. Pret Virslīgas komandu HS Rīga / Prizma (uzvarēta ar 6:4) un pret amatieru vienību Hanza / Prizma (10:2). “Šīs spēlēs noteikti nāca par labu, jo bija iespēja komandai sanākt kopā un kaut nedaudz iespēlēties. [..] Līdz šim kopā uz ledus esam bijuši tikai uz divām pārbaudes spēlēm, bet visi spēlētāji ir noskaņoti pozitīvi un apņēmības pilni parādīt savu labāko sniegumu,” spriež studentu izlases aizsargs Kristaps Kuplais.

Cik gatava ir mūsu izlase universiādei? “Man personīgi ir grūti spriest, cik gatavi esam Universiādei, jo šis būs pirmais pasaules mēroga notikums priekš manis, bet varu teikt to, ka visi izlasē iekļautie spēlētāji saprot, ka pasākums ir ļoti nopietns, vāju komandu nebūs un nopietni tam gatavojas. Cik gatavi būsim universiādē, to jau redzēsim,” tā valstsvienības uzbrucējs Ralfs Melders.

Virslīgas “komplekts”

Latvijas  studentu izlases sastāvs komplektēts pamatā no Latvijas Virslīgas komandās spēlējošiem Latvijas studentiem-hokejistiem. Izņēmumi ir 3 puiši (no 22) – Rīgas Dinamo uzbrucējs Juris Upītis un Latvijas U-20 līgā startējošās Prizma / Pārdaugava U20 komandas uzbrucējs Elvis Egle.

Gadu ziņā pieredzējušākais Latvijas students ir 25 gadus vecais Zemgale/LLU vienības aizsargs Viesturs Cimermanis (dz. 1988.), bet jaunākie pārstāvji ir 19 gadus vecie Artūrs Āboliņš, Krists Apsītis un Elvis Egle.

Vis-studentiskākās komandas Latvijas Virslīgā ir izrādījušās Zemgale / LLU un HS Rīga / Prizma, kuras Latvijas studentu izlasei “aizdevušas” pa 6 hokejistiem. Paprāvu “delegāciju” veido Kurbads vienības studenti – 5 hokejisti. Ar 3 puišiem ir pārstāvēta Ozolnieki / Monarch komanda, bet bez pārstāvniecības ir divi Virslīgas klubi – Dinamo Juniors un Daugavpils. Diezgan loģiski, ka pārstāvētākā augstskola ir LSPA – Latvijas Sporta Pedagoģijas Akadēmija.

Latvijas studentu izlases sastāvs dalībai Universiādē 2013. g. decembrī (saskaņā ar studentusports.lv; paredzami daži precizējumi augstskolu sarakstā):

spēlētājs dz. klubs līga augstskola
UZBRUCĒJI  
Artūrs Āboliņš 1994. Zemgale / LLU Latv. Virslīga LSPA
Artūrs Batraks 1990. Zemgale / LLU Latv. Virslīga LLU
Jānis Bērziņš 1992. Kurbads Latv. Virslīga LSPA
Artūrs Birstiņš 1993. Kurbads Latv. Virslīga RISEBA
Kārlis Brants 1990. HS Rīga / Prizma Latv. Virslīga RTU
Elvis Egle 1994. Prizma / Pārdaugava U20 Latv. U-20 līga ?
Miks Komuls 1993. Zemgale / LLU Latv. Virslīga LSPA
Kristaps Legzdiņš 1992. Kurbads Latv. Virslīga BAT
Edgars Lipsbergs 1989. Ozolnieki / Monarch Latv. Virslīga LSPA
Ralfs Melders 1993. HS Rīga / Prizma Latv. Virslīga LSPA
Artjoms Ogorodņikovs 1989. Zemgale / LLU Latv. Virslīga LU
Juris Upītis 1991. Dinamo (Rīga) KHL ?
AIZSARGI
Krists Apsītis 1994. HS Rīga / Prizma Latv. Virslīga ISMA
Prizma / Pārdaugava U-20 Latv. U-20 līga
Ansis Brikainis 1993. HS Rīga / Prizma Latv. Virslīga ?
Jānis Bullītis 1990. Zemgale / LLU Latv. Virslīga LSPA
Viesturs Cimermanis 1988. Zemgale / LLU Latv. Virslīga BAT
Kārlis Kalvītis 1991. Ozolnieki / Monarch Latv. Virslīga LSPA, Banku Augstsk.
Kristaps Kuplais 1989. Ozolnieki / Monarch Latv. Virslīga Banku Augstsk.
Livars Lāns 1993. HS Rīga / Prizma Latv. Virslīga LSPA
Pauls Zvirbulis 1993. Kurbads Latv. Virslīga LU
VĀRTSARGI
Henrijs Ančs 1990. HS Rīga / Prizma Latv. Virslīga Alberta Koledža
Uldis Čalpa 1991. Kurbads Latv. Virslīga RTU
 –

* Latvijas studentu izlases treneri: Ēriks Miļuns, Gints Bikars, Miks Dzindulis.

** Skolas: BAT = Biznesa Augstskola Turība; ISMA = Informācijas Sistēmu Menedžmenta Augstskola; LLU = Latvijas Lauksaimniecības Universitāte; LSPA = Latvijas Sporta Pedagoģijas Akadēmija; RISEBA = Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un Biznesa Administrācijas Augstskola; RTU = Rīgas Tehniskā Universitāte.

Lasīt vēl:

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Hokejs un izglītība – nav savienojami?

Posted by petrovich27 uz 2013/03/22

Ralfs_Freibergs_no_pers_arh_VERSStudijas un profesionālais sports ir grūti savienojami jēdzieni. Patiesībā, jau arī vidējā izglītība nereti „piekāpjas“ jauno hokejistu sapņiem un cerībām… Viena no versijām, kurā mēģina kopt hokejistu prasmes un izglītību vienlaikus, ir Ziemeļamerikas koledžu – augstskolu hokeja saimniecības. Koledžu hokeja augstākajā līmenī NCAA D1 šosezon cīnās divi Latvijas pārstāvji – pērn NHL draftētais uzbrucējs Teodrors Bļugers un tikko 33 spēļu diskvalifikāciju „atsēdējušais“ aizsargs Ralfs Freibergs.

„Es gribēju sauli nest…“

Ir apsveicami, ja jaunam un topošam hokejistam ir „sapnis“ un degsme. Pat ja viņš nav sava vecuma redzamākā „zvaigznīte“ un pat ja treneri jauno censoni vēl „neredz“. Vēsture liecina, ka ir virkne hokejistu, kas savā vecuma grupā savulaik nebija ne tie spīdošākie, ne redzamākie, bet ar darbu, pacietību, pašaizliedzību un arī spītību ir sasnieguši vairāk, nekā tiem pravietoja un prognozēja. Protams, jau pēc tam parādījās daudz zinātāju un skautu, kas jau „pašā sākumā“ redzējuši lielu talantu.

Tomēr ir arī medaļas otra puse: ne visiem censoņiem un spītniekiem pietiek vietas hokeja „Olimpā“. Lai arī cik centīgi ņemtos un strādātu lielākā daļa jauno hokejistu, virsotnes sasniegt izdosies tikai dažiem. Protams, var diskutēt, kas ir virsotnes… Katrā gadījumā „lielajam hokejam“ būs noderīga tikai ļoti neliela daļa no bērnu, jauniešu un jaunatnes līgās spēlējušajiem. Banāli, bet šāda veida dabiskā vai nedabiskā atlase ir visos dzīves ciklos, un kļūšana par hokejistu nav izņēmums. Nežēlīgi, bet fakts. Un kurš būs tas drosmīgais un pareizais, kurš pateiks – ir vai nav? Tomēr agri vai vēlu pienāks laiks, kad zudīs „dzirkstele“ acīs. Un drausmīgs tukšums, ja hokejs ir viss… Protams, hokejs nav tikai NHL, KHL, AHL vai Eiropas Top līgas; profesionālu hokeju spēlē dažādos platuma grādos, un ja par dzīvesveidu un aicinājumu maksā algu, ar ko pietiek, ir teicami. Turklāt hokejs nav tikai darbs laukumā. Vēl ir treneri, masieri, aģenti, tiesneši, dažādi administratori un pat komentētāji, kuru visu arods ir cienījams un kuru profesionalitāte arī nepieciešama.

Šoreiz stāsts par to, ka blakus centībai noderīga ir arī izglītība. Kā kādas bankas kādā reklāmā: „Dažiem cilvēkiem veicas. Pārējiem ir vērts krāt“. Uzkrājums šajā gadījumā ir izglītība, ne tikai „diploma vāciņi“. Diemžēl, bet lielai daļai jauno sportistu izglītība tiek ielaista jau agri. Kam ir objektīvs skaidrojums – treniņi, spēles, turnīri, kas nereti pastumj mācības otrā plānā. Īpaši, ja jaunais talants jau agri uzrāda vērā ņemamu sniegumu, sāk spēlēt pie vecākiem puikiem komandās un līgās, kur jābrauc attālākos izbraucienos, piemēram, uz Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu. Vidusskolas pēdējie gadi kā reizi sakrīt ar laiku, kas ir svarīgs arī hokejista karjeras ievirzei. Gala beigās daļai puišu „izdodas“ vidējo izglītību apliecinošs diploms, bet atklāts ir jautājums, cik tad ir paņemts no šīm mācībām? Cik kvalitatīva izglītība ir iegūta? Un tā nav morāles lasīšana – vīri, mācieties! Var cerēt noraut „džekpotu“, bet tāpēc jau loterija ir, lai vienam viss, bet pārējiem 99% loterijas biļetes par piemiņu.

Nākamais stāsts ir par augstāko izglītību. Par to hokeja laukumu gladiatori aizdomājas reti, jo spēlējot „uz pilnu klapi“, studēt nav viegli. Tomēr ir sastopamas hokeja līgas, kas piedāvā izglītības un sporta apvienojumu. Viens no redzmākajiem variantiem ir Ziemeļamerikas augstskolu un pusaugstskolu (koledžu) hokeja „džungļiem“, kas pazīstami ar dažādām jumta organizāciju abreviatūrām kā NCAA, ACHA, CIS, NAIH, CCAA, BCIHL.

Sapņu zeme Amerika

Kā zināms, aisberga redzamākā un jaudīgākā daļa ir ASV dibinātā un galvenokārt ASV un mazliet Kanādu aptverošā NCAA (National Collegiate Athletics Association), kas sadalīta divu līmeņu D1 un D3 čempionātos, kuri, savukārt, sadalīti reģionālās grupās. Lai, piemēram, Aļaskas skolai nav ikdienā jākapā pret Bostonas augstskolām ASV austrumu piekrastē. Vēl savulaik bijis arī NCAA D2 čempionāts, bet jau gadiem nepastāv. NCAA D1 tiek uzskatīta par koledžu hokeja „Meku“, ko arī apliecina fakts, ka no tās plašumiem ir nākusi virkne arī NHL-ā veiksmīgi spēlējušu vīru.

Bet jau aiz NCAA D1 un D3 seko pārējās studējošo hokejistu vai hokeju spēlējošo studentu organizācijas: ACHA (American Collegiate Hockey Association) 3 divīzijās, kas tāpat skaldītas reģionu grupās; Kanādas CIS (Canadian Interuniversity Sport) un CCAA (Canadian Collegiate Athletic Association) ar n-tajiem reģioniem. Ir vēl dažas reģionālas un alternatīvas organizācijas kā NAIH (National Association of Intercollegiate Hockey) Savienoto Valstu ziemeļaustrumos vai BCIHL (British Columbia Intercollegiate Hockey League) Kanādas Tālajos rietumos. Vai arī dažas ranga ziņā jaunākas papild-organizācijas kā NJCAA (National Junior College Athletic Association) Savienotajās Valstīs.

Blugers_Teodors_21_LAT_U-18_vs_Italija_U-18_2011-04-11_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N2„Savējie” iekš NCAA

Koledžu hokeja augstākajā „plauktā” (NCAA D1) šosezon cīnās divi Latvijas hokejisti. Viens ir 18 gadus vecais Latvijas U-20 izlases centra uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.; Ziemeļamerikā zināms galvenokārt kā Teddy Blueger; pa labi novietotā attēlā ar #21), kuru 2012. gada NHL draftā ar kopējo 52. numuru (2. kārtā!) aizrunāja Pittsburgh Penguins klubs. Bļugers studē un spēlē Minnesota State University (Mankeito; viņi arī – Mavericks) komandā, kas cīnās NCAA D1 čempionāta WCHA (Western Collegiate Hockey Association) reģionālajā grupā. Kopumā uz NCAA D1 ledus Teodors Bļugers aizvadījis 36 spēles, salasot 19 rezultativitātes punktus (6+13) un lietderības koeficientu -1. Viņš gan ir „tikai” savas vienības rezultatīvāko desmitniekā, taču jāpiebilst – Bļugers ir komandas jaunākais spēlētājs.

Otrs Latvijas pārstāvis ir 21 gadu vecais aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; raksta pirmajā attēlā), kurš, starp citu, 2009./2010. gada sezonas gaitā pārcēlās uz Ziemeļameriku no Dinamo „paspārnes” – fārmkluba Dinamo Juniors, kas cīnījās Baltkrievijas ekstralīgā. Pēc pārcelšanās R.Freibergs uzspēlēja ASV junioru hokeja stiprākajās līgās – NAHL un USHL. Bet šosezon ir NCAA D1 čempionāta CCHA (Central Collegiate Hockey Association) reģionā startējošās Bowling Green State University (arī Falcons) vienības sastāvā. Tiesa, Ralfa Freiberga sezonas sākums „aizķērās” par 33 spēlēm, kas bija viņam piespriestās diskvalifikācijas summa. Proti, aktuālajā NCAA drīkst spēlēt hokejisti, kas nav spēlējuši profesionālajā hokejā. Bet tā kā R.Freibergs bija aizvadījis 33 spēles pie Dinamo Juniors, tad tieši tik spēles nācās izlaist NCAA sezonā. Tā kā viņa pārstāvētajai komandai regulārajā sezonā ir 36 spēles, tad Ralfs Freibergs bija ienācies kā labs pastiprinājums pašā sezonas „astītē” – regulārās sezonas izskaņā un izslēgšanas spēlēs. Freibergs ir aizvadījis NCAA D1 kopā 8 spēles, guvis 7 punktus (1+6; !!!) un lietderības koeficientu +3. Ļoti neslikti aizsargam un spēlētājam, kurš ielecis jau ejošā vilcienā.

Ralfs Freibergs – par NCAA, savu diskvalifikācijas laiku un iemesliem studēt

Ko darīji šīs sezonas pusgadu diskvalifikācijas laikā? „Smagi trenējos. Biju visu laiku ar komandu kopā – gan uz ledus, gan zālē. Vienīgais, ko nevarēju darīt, – aizvadīt spēles… Vairāk papildus individuālie treniņi. Nebija tā, ka neko nedarīju, un protams, ka skolu vajadzēja apmeklēt katru dienu,” tā Ralfs Freibergs.

Kā ir skolu apvienot ar treniņiem un tagad arī ar spēlēm? Kas ir smagāk? „Ir pavisam citādāk kā iepriekšējos gadus – tad man bija tikai hokejs. Sākot ar šo gadu, mācījos ekonomēt laiku, jo brīvā laika neatliek nemaz. No rīta treniņš līdz vieniem, tad skola, parasti no diviem līdz septiņiem vakarā ar pauzēm pa vidu, un tā man katru dienu. Kad nebija spēles, tad vieglāk gāja. Tad, piemēram, piektdienās mierīgi varēja iet uz lekcijām nesatraucoties par pārējām lietām, bet, sākoties spēlēm, sanāca nedaudz pastresot ar visiem mājasdarbiem, paspēšanu visu izdarīt utt. Arī izbraukumos visi čaļi ņem līdzi grāmatas, datorus un pilda uzdotos mājasdarbus. Atlaides mums neviens nedod!”

Bet spēļu sezonā nav daudz… „Jā, bet to nemaz nejūt, jo visas spēles ir nedēļas nogalē. Šogad komandai sanāca kaut kur 42 spēles aizvadīt, kas nav nemaz tik maz. Domāju, ka nākošo gadu komandai izdosies tikt tālāk, jo labi jaunie nāk klāt un tikai viens labs seniors iet projām – starp citu viņš šo svētdien (17. martā) parakstīja līgumu ar Otavu. Regulārā sezona mums ir 36 spēles.”

Kāds vispār ir Tavas CCHA grupas līmenis, salīdzinot ar pārējiem NCAA? Kā kotējas? „Domāju, ka spēka ziņā ir viena no augstākajām; cilvēki strīdas: CCHA vai WCHA. Mūsu līgā ir tādas komandas kā Notre Dame, Miami, Michigan, kas vienmēr savāc labākos jaunos spēlētājus. Visi jaunie mēģina parakstīt ar Western Michigan, jo viņu treneris ir slavenais Andy Murray; es arī ļoti vēlējos… NCAA ir interesanti, ka spēles nenotiek tikai savā līgā, bet arī ārpus konferences (grupas). Piemēram, mums šogad sanāca aizvadīt spēles ar Hockey East konferences komandām, vēl arī – Atlantic Hockey, kas nav diez cik laba konference. Nākošo gadu spēlēsim pret daudzām WCHA komandām. Bet vienu gadu viena konference var būt laba, otru – cita; tā, ka grūti spriest, kas ir vislabākā.”

Ja tev jāsalīdzina USHL un NCAA, tad kas ir pašas būtiskākās atšķirības, izņemot spēlētāju vecumu? „Ziemassvētku brīvlaikā devos apciemot savu veco komandu Linkolnā (Lincoln Stars – USHL) un paslidoju ar viņiem kopā. Pirmā lielā atšķirība, kuru uzreiz jutu, bija spēka ziņā. NCAA ir daudz mazāk spēles, un tas nozīmē, ka ir daudz vairāk laika trenēties. NCAA čaļi ir ļoti spēcīgi, pat pašam, dodoties uz Bowling Green, bija pārsteigums, cik fiziski spēcīgi spēlētāji ir; un tad es apmēram spēju apzināties, cik man daudz pie visa jāstrādā. Nekad iepriekš ne Latvijā, ne kaut kur citur ASV neredzēju, cik būtiski treneri pievērš lomu tieši fiziskajai formai. Otra atšķirība, kuru jutu, bija ātrums. Koledžas hokejs ir pazīstams varbūt ne tik ļoti ar meistarības līmeni, bet gan – ar ātrumu. Salīdzinot NCAA ar USHL, varu mierīgi pateikt, ka te ir par pusotru sekundi mazāk laika, ko domāt. Esmu ļoti priecīgs, ka izvēlējos koledžas hokeju, jo domāju, ka pašlaik tas ir visgrūtākais hokejs man. Varbūt es neesmu tas pats lielākais, spēcīgākais un ātrākais čalis uz ledus, bet, spēlējot šeit, tas man ļaus pilnveidoties!”

Kādas saistības Tev ir ar savu universitāti? Noteiktu gadu līgums? Tas paredz stipendiju un pienākumu būt sekmīgam? „Jā, man ir dota iespēja studēt un spēlēt hokeju šeit četrus gadus. Man ir dota stipendija uz četriem gadiem. Bez stipendijas es diez vai spēlētu koledžas hokeju, jo tas ir ļoti dārgs prieks. Manā stipendijā nav iekļauts šāds punkts (par sekmēm), bet sekmes nedrīkst būt zemākas par noteikto skaitli, citādāk skola liktu man izlaist spēles, līdz manas sekmes progresē. Par sekmēm nesatraucos, jo pašlaik viss norit labi.”

Kas ir Tava studiju programma? „Esmu izvēlējies biznesa novirzienu. Pašlaik neesmu izvēlējies neko konkrētu, bet ir doma iet finanšu novirzienā.”

Pieņemsim, ir pagājuši 4 gadi. Ko Tu dari, kas Tu esi? Vairāk pie ledus, vai vairāk uz banku? „Noteikti uz ledus!!! Es izvēlējos spēlēt koledžas hokeju dēļ hokeja. Es saskatu ļoti labu iespēju progresēt, tikt saredzētam un, cerams, arī pamanītam. Lielāko daļu sezonas sēžot tribīnēs un vērojot spēles, esmu pamanījis ļoti daudz skautu. Viņi respektē koledžas hokeju. Kā jau pieminēju, šī gada vārtsargs (Andrew Hammond), kurš te spēlēja jau ceturto gadu, dažas dienas atpakaļ parakstīja līgumu ar Otavu (Ottawa Senators). Vēl viens komandas biedrs, kurš te ir tikai otro gadu un ir 22 gadus vecs, ir saņēmis lielu interesi no daudzām NHL komandām. Un, ja kārtīgi strādāšu, progresēšu un pierādīšu sevi, tad kāpēc es nevarētu tik ievērots? Man ir spilgts piemērs, kam es mēģināšu līdzināties – Erik Gustafsson. Viņš aizvadīja trīs sezonas šajā pat līgā, spēlēja līdzīgi man. Nebija tas lielākais un spēcīgākais spēlētājs, bet tika pamanīts. Jā, man ir vēl daudz jāstrādā, lai tiktu līdz viņa līmenim, bet galvenais – ir ticēt sev un viss izdosies!

Studijas ir kaut kas papildus. Es tikai priecātos, ja varētu saņemt diplomu, jo izglītība nekad nevar nākt par sliktu. Ja nu beigu beigās nesanāk hokejs, tad man ir vismaz iespēja sasniegt kaut ko dzīvē arī ārpus hokeja. Tādēļ man patīk koledžas hokeja sistēma, salīdzinot ar Kanādas CHL (junioru elite). Tur čaļi sitās katru dienu, nemācās, un ja beigu beigās neesi ar neko izcēlies, tad viss. Nevienam tu tāds neesi vajadzīgs. Šeit man vismaz ir garants, ka, ja nu darot visu uz 100% un beigu beigās nekas nesanāk, tad vismaz man ir ļoti laba izglītība.”

Nodevas Amerikai

Ziemeļamerikas koledžu hokejā ir uzspēlējuši vismaz 25 hokejisti no Latvijas. Kolēģis Jānis Matulis spriež, ka tādu kopumā ir bijis ap 30, no kuriem tikai aptuveni puse atgriežas mājās – Latvijā, bet pārējie paliek dzīvot un strādāt Ziemeļamerikā.

Redlihs_Jekabs_vs_Avtomobilist_2011-10-14_A_KrustsŠķiet, šobrīd profesionālajā hokejā tālāk tikušais ir jaunlaiku Rīgas Dinamo aizsargs Jēkabs Rēdlihs (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā), kurš savulaik četras sezonas aizvadīja NCAA D1 Bostonas Universitātes komandā. Taču „studentu sarakstā” ir sastopami arī citi hokeja kontekstā labi pazīstami vārdi. Piemēram, sava laika Rīgas Dinamo aizsargs Ulvis Katlaps (dz. 1968.), kurš NCAA uzspēlēja jau pēc vairākām Dinamo sezonām, bet tagad ir treneris Milwaukee Admirals U18 komandā.

Jādomā, ka Ziemeļamerikas augstskolu hokejā ir pārstāvēti arī ASV un Kanādā dzimušie no Latvijas izceļojušu personu pēcteči. To atrašana vairs nav viegla, jo mainās personvārdi un arī transformējas uzvārdi. Vispirms pazūd mīkstinājumi un garumzīmes, tad galotne –s utt. Tālu nemaz nav jāmeklē. Piemēram, tas pats Latvijā dzimušais un jau nosauktais Teodors Bļugers „dīķa otrā pusē” sastopams kā Teddy Blueger vai līdzīgi. Taču ir arī pretēji piemēri. Piemēram, ASV dzimis ASV pilsonis Andris Sudmalis (dz. 1990.), cik noprotams no vārda un uzvārda kombinācijas, ir latviskas izcelsmes. Hokeja aizsargs Sudmalis 2008./2009. g. sezonā spēlēja Mesa State College (ACHA D3) komandā, bet 2011./2012. g. sezonā Worcester State College (NCAA D3) vienībā.

Stāsts par aktuālo Ziemeļamerikas koledžu hokeju nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu 21 gadu veco uzbrucēju Nilu Semjonovu (dz. 1991.), kurš pāris sezonas nocīnījās pa ASV otro stiprāko junioru līgu NAHL. Bet šosezon cīnās State Univiversity of New York – Canton (saīsināti SUNY Canton) komandā ACHA pirmajā divīzijā. Oficiālie statistiķi N.Semjonovam saskaitījuši dalību 19 spēlēs, kurās iekrāti 8 punkti (4+4). Savukārt, vārtsargam Dainim Vasiļjevam (dz. 1990.) šī jau bija otrā sezona NCAA D3 līmeņa Finlandia University vienībā; tiesa, bijušas tikai pāris spēles. „Es spēlēju pirmās divas spēles. Pēc tam dabūju pleca traumu, un viens no mūsu ārstiem pateica, ka laikam nevarēšu spēlēt kādus divus mēnešus. Kad mana rehabilitācija bija pabeigta, tad jau šeit bija sezonas beigas. Komanda nevarēja tikt finālos un sezona beidzās. Tagad es tikai trenējos un cenšos pabeigt šo semestri,” tā Dainis Vasiļjevs.

Latvijas hokejisti Ziemeļamerikas augstskolu hokejā (treknrakstā spēlētāji, kuriem fiksētas spēles 2012./2013. g. sezonā; saskaņā ar publisko statistikas vietņu datiem; iespējamas nepilnības un iztrūkstošas personas):

ampl. hokejists dz. sezona komanda (līga) 2012./13. g. sezona hokejā
A Regnārs Alksnis 1988. 07./08.; 08./09.; 09./10.; 10./11. Trinity College (NCAA D3) ?
U Mārtiņš Baldonieks 1977. 99./00. Butler Univ. (ACHA D3) ?
U Vadims Beļajevs 1980. 01./02.; 02./03.; 04./05. Norwich Univ. (NCAA D3) ?
U Teodors Bļugers 1994. kopš 12./13. Minnesota State Univ. (Monkato; NCAA D1) turpat
U Juris Drīliņš 1977. 00./01.; 01./02.; 02./03. Saint Anselm College (NCAA D3) ?
A Ralfs Freibergs 1991. kopš 12./13. Bowling Green State Univ. (NCAA D1) turpat
U Jurijs Gusaks 1975. 95./96.; 96./97.; 97./98.; 98./99. Univ. of Wisconsin (NCAA D1) ?
U Ulvis Katlaps 1968. 92./93.; 93./94. Univ. of Wisconsin (NCAA D1) Milwaukee Admirals U18 treneris (ASV)
U Andris Kozlovskis 1982. 01./02.; 02./03.; 03./04.; 04./05. Trinity College (NCAA D3) ?
A Kristaps Kuplais 1989. 09./10. Robert Morris Univ. Gold (ACHA D1) Ozolnieki / Monarch (Latv. Virslīga)
U Krišs Lāns 1988. 08./09.; 09./10.; 10./11.; 11./12. North Carolina State Univ. (ACHA D2) ?
A Mārtiņš Lāns 1977. 98./99.; 99./00.; 00./01.; 01./02. Trinity College (NCAA D3) ?
U Modris Oļļa 1978. 97./98.; 98./99.; 99./00.; 00./01. Saint Anselm College (NCAA D3) Hanza / Prizma (Rīgas čemp. = RAMH)
U Ēriks Ozollapa 1987. 08./09.; 09./10. Robert Morris Univ. Gold (ACHA D1) Adendorfer EC (Oberliga = Vācijas 3.)
A Hārdijs Parādnieks 1987. 06./07. Minot State Univ. (NJCAA) Zemgale / JLSS (Latvijas Virslīga)
07./08.; 08./09. Univ. of Wisconsin – Superior Club Team (ofic. ārpus; bet līdzās ACHA)
A Jēkabs Rēdlihs 1982. 02./03.; 03./04.; 04./05.; 05./06. Boston Univ. (NCAA D1) Dinamo (Rīga; KHL)
U Renārs Rukmanis 1990. 08./09.; 09./10.; 10./11.; 11./12. Duquesne Univ. (ACHA D1) ?
U Mihails Salijenko 1976. 97./98.; 98./99.; 99./00.; 00./01. Univ. of Wisconsin – Stevens Point (NCAA D3) ?
U Nils Semjonovs 1991. kopš 12./13. State Univ. of New York – Canton (ACHA D1) turpat
A Valdis Šustko 1982. 03./04. Elmira College (NCAA D3) ?
U Eduards Tomass 1978. 01./02.; 02./03.; 04./05.; 05./06. Salem State College (NCAA D3) ?
V Dainis Vasiļjevs 1990. 11./12.; 12./13. Finlandia Univ. (NCAA D3) turpat
U Dmitrijs Vasiļjevs 1976. 95./96.; 96./97. Northeastern Univ. (NCAA D1) ?
98./99.; 99./00. Univ. of Massachusetts Amherst (UMass Amherst; NCAA D1)
V Aivars Ziediņš 1980. 01./02. Northland College (NCAA D3) ?
04./05.; 05./06. Mount Royal College (CCAA)
U Māris Ziediņš 1978. 99./00.; 00./01.; 01./02.; 02./03. St. Norbert College (NCAA D3) Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2./3.)
U Kārlis Zirnis 1977. 99./00.; 00./01.; 01./02.; 02./03. Univ. of Alabama – Huntsville Amarillo Bulls (NAHL = ASV jun. 2.) skauts
*

Ieskatam:

  • Teodora Bļugera individuālā statistika NCAA – msumavericks.com
  • Minnesota State University (Monkato) komandas kopējā statistikas lapa – msumavericks.com
  • Ralfa Freiberga individuālā statistika NCAA – bgsufalcons.com
  • Bowling Green State University komandas statistikas lapa – bgsufalcons.com
  • Par Ralfam Freibergam NCAA piešķirto diskvalifikāciju – sent-trib.com
  • State Universtity of New York – Canton (SUNY Canton) spēlētāju statistika – rooathletics.com
  • Ēriks Ozollapa par ACHA hokeju: tepat

[Pirmajā attēlā: latviešu aizsargs Ralfs Freibergs, pēc 33 spēļu diskvalifikācijas atgriežoties oficiālajās spēlēs; foto no R. Freiberga personīgā arhīva. Otrajā attēlā: #21 Teodors Bļugers; foro fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Itālijas U-18 izlasi 2011. gada 11. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā attēlā: Jēkabs Rēdlihs Rīgas Dinamo ierindā spēlē pret Avtomobiļist 2011. gada 14. oktobrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

TUVPLĀNĀ: Ēriks Ozollapa

Posted by petrovich27 uz 2010/08/05

Eriks_Ozollapa_no_pers_arhivaRīgas Dinamo treniņnometnei šovasar pievienojās latviešu uzbrucējs Ēriks Ozollapa, kurš no hokeja līdzjutēju un arī speciālistu “operatīvās atmiņas” bija izgaisis. jo 4 pēdējās sezonas aizvadīja un spēlēja hokeju ārpus Latvijas – Ziemeļamerikā. Dinamo sastāvā Ozollapam nostiprināties neizdevās, taču viņa parādīšanās Latvijā kārtējo reizi apliecināja, ka ir latviešu hokejisti ārpus pierastā redzes loka – ne tikai nu jau ierastajās Krievijas, Baltkrievijas, Latvijas hokeja druvās vai spožākajā pasaules līgā – NHL.

Ēriks Ozollapa stāsta par Ziemeļamerikas hokeju ārpus ierastajiem NHL un AHL rāmjiem, par koledžu hokeju, “piezemēšanos” Somijā, iespēju trenēties kopā ar Dinamo.

izziņai: Ēriks Ozollapa

  • dzimis 1987. gada 18. aprīlī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 187 cm; 89 kg
  • 2009./2010. g. sezonā ASV koledžu līgas ACHA komandā Robert Morris University 18+12 punktu 32 regulārā čempionāta spēlēs un 4+2 punkti 2 play off spēlēs
  • pirms tam: Quad City Jr. Flames (CSHL); Traverse City North Stars (NAHL); Rīga 2000; HooCee (Somija; juniori); SK Rīga-18; HK Zemgale
  • pirmie treneri: Igors Smirnovs, Jānis Kupčs

INTERVIJA

jautājums: pēdējās 4 sezonas biji pārāk tālu – Ziemeļamerikā, ka daudzi Latvijas hokeja līdzjutēji bija piemirsuši, ka ir tāds latviešu uzbrucējs Ēriks Ozollapa. kā vērtē Ziemeļamerikas posmu savā karjerā? ko esi apguvis, mācījies? kur esi kļuvis stiprāks?

Ēriks Ozollapa: Ziemeļamerikas posmu savā karjerā vērtēju viennozīmīgi ar pozitīvu zīmi – gan hokeja, gan sadzīves ziņā. Mācijos Robert Morris University Ilinoisā (ASV), kur apguvu studiju programmu Business Administration and Management, pabeidzot ar 3.5 gpa (grade point average) no 4.0 iespējamajiem. Hokeja ziņā, domāju, ka esmu kļuvis stiprāks; konkrēti pateikt, kur un kā, es diemžēl nevaru, bet domāju, ka esmu kļuvis mazliet agresīvāks.

jautājums: pēdējās divas sezonas pārstāvēji Robert Morris University krāsas ACHA (American Collegiate Hockey Association) līgā, pirms tam Quad City Jr. Flames (CSHL), Traverse City North Stars (NAHL). kā vērtē šīs komandas un šīs līgas? vai tā ir laba hokeja skola?

ACHA D1 diemžēl ir ļoti zemu novērtēta līga ārpus tās – ne tikai Eiropā, bet arī ASV – tikai dēļ šī nosaukuma, lai gan tajā pašā laikā šī līga tiek vērtēta līdzvertīgi starp NCAA (National Collegiate Athletic Association) D1 un D3 skolām (D2 nav NCAA hokejā). Savstarpējās draudzības spēles pret NCAA D1 un D3 ir ļoti interesantas – D3 komandas parasti tiek apspēlētas un brīžiem sanāk apspēlēt arī NCAA D1 vienības. Faktiski vienīgā atšķirība starp ACHA un NCAA ir līgu finansējumos: NCAA līgu finansē valsts; ACHA līgu – pašas skolas.

Koledžas 2 gadus noteikti vērtēju ar pozitīvu zīmi, jo tas ir cits hokejs, tas vairs nav “juniori”, tur spēlētāji ir jau pieagušāki, viņu liela daļa pēc skolas beigšanas cenšas spēlēt un ir gadījumi, ka pat tiek līdz AHL, NHL vai Eiropas top līgām.

Pirmajā sezonā Robert Morris University komandā biju rezutatīvākais, bet otrajā sezonā bija sarežģījumi ar skolu un man diemžēl nācās izlaist vairākas speles, kā dēļ nebiju rezultatīvākais – paliku 2.-ais komandā. Mūsu komanda nebija stiprāko Top 10 sastāvā, lai gan cīnījāmies ar stiprākajām komandām un arī bieži atņēmām punktus, šosezon (2009./2010.) paliekot 12. vietā.

CSHL (Central States Hockey League) varētu būt 3.-4. līga pēc prestiža Amerikas Savienotajās Valstīs, kur “dala” vietu ar EJHL (Eastern Junior Hockey League), kurā arī ir spēlējuši vairāki latvieši.

Diemžēl vecuma dēļ nevarēju spēlēt savu pēdējo junioru sezonu NAHL (North American Hockey League), kuru pat uzskatu par interesantāku un labāku par USHL (United States Hockey League). Sezona NAHL līgā man sanāca diezgan veiksmīga, turklāt no tās līgas prakstiski visi vai lielākā daļa tiek NCAA D3 vai ACHA D1, bet ir arī spēlētāji, kas tiek pat NCAA D1. Nav īpaši daudz gadījumu, ka kāds no NAHL tiek uz profesionālu komandu, ja nu vienīgi kāds eiropietis, kas aizbrauc spēlēt atpakaļ uz Eiropu.

Par Traverse City North Stars varu teikt tikai un vienīgi visu to labāko – gan kā par organizaciju, gan par līgu (NAHL), kurā komanda spēlē. Katram spēlētājam laukumā ik sekundi ir jāpierāda sevi, jo ir tik daudz cilvēku, kas grib spēlēt NAHL-ā. Tur spēlētājus vērtē gandrīz “caur palielināmo stiklu” – viena kļūda un spēlētājs ir vai nu aizmainīts prom, vai vienkārši atlaists.

jautājums: koledžu hokejs nereti ir nenovērtēts “laukums”, lai gan daudzi pazīstami hokejisti karjeras sākumā ir cīnījušies koledžu līgās. kapēc izvēlējies cīnīties Robert Morris University sastāvā, nevis, piemēram, kādā no Eiropas līgām?

Biju nolēmis mācīties un, ja mācīties, tad par brīvu. Pēc pēdējās junioru sezonas un arī sezonas laikā pienāk daudz piedāvājumu no visāda līmeņa skolām un līgām. Pa cik uz CSHL līgas kopējā fona man bija laba statistika, tad bija daudz vēstuļu un aicinājumu apmeklēt dažādas skolas. Biju vizītē uz vairākām skolām, no kurām beigās izvēlējos Robert Morris University. Šī izvēle nāca dēļ Čikāgas kā pilsētas, dēļ halles un vispār sadzīves. Parasti skolas ir nekurienes vidū, bet Robert Morris University ir pašā Čikāgas centrā un nav tipiskais “filmu variants” (lai gan tie varianti ir vilinoši un jautri, bet zinu, ka tie apnīk un bieži aizved neceļos), bet ir prestižs. Turklāt Robert Morris University piedāvāja izglītību un hokeju par brīvu, kas mūsdienu ekonomiskajā situācijā, protams, nenoliedzami ir svarīgi. Tāpēc paliku tur, un man patika gan dzīvot Čikāgā, gan komanda, gan treneri, gan arī skola.

Eiropu neizvēlējos, jo biju tiešām nolēmis tikt skolā un kaut kādā ziņā saistīt dzīvi ar Ameriku. Protams, arī tagad neizslēdzu variantu atgriezties Amerikā, bet pašlaik, konsultējoties ar ģimeni, nolēmām, ka vajadzētu paskatīties Eiropu.

jautājums: kā bija “ielekt” no Baltkrievijā un Latvijā “rūdītā” Rīga 2000 Ziemeļamerikas laukumos? kas bija galvenās grūtības, kas “aizgāja” labi?

Cik atceros, ielekt īpaši grūti nebija, jo biju mazliet nopietnāks par citiem, bet nu nebiju tik agresīvs, bet arī to es pusgada laikā dabūju un aizgāja arī tas. Domāju, ka biju mazliet apķērīgāks un vairāk domāju nekā pārējie uz laukuma. Sākumā bija grūtības adaptēties, bet nu ar laiku pie visa var pierast, un, re, kā 4 gadus sanāca palikt tur.

jautājums: savulaik (2004./2005. g. sezonā) no HK Zemgale (Jelgava) pārcēlies uz HooCee Somijas “junioros”. ko Tev sniedza Somijas pieredze? ko mācījies no šī posma? kāpēc Somijā “nepakavējies” ilgāk?

Somija bija mana pirmā pieredze dzīvot prom no mājām, un tas nebija viegli. Tas gads bija ļoti grūts. Hokeja ziņā tur viss bija kārtībā, bet bija psiholoģiskais spiediens – mazliet pa agru aizbraucu projām no mājām un vienkārši nebiju tam vēl pietiekami nobriedis.  No šī posma mācījos patstavību, jo tur nebija neviens cilvēks, kas nakts vidū celtos, lai kaut ko palīdzētu, lai vai kas tas būtu. Viss bija jādara pašam, un 16 – 17 gados nebija viegli, bet izturēju. Somijā nepaliku, jo īsti nemeklēju kur un tobrīd nedomāju par to.

jautājums: kā biji nonācis līdz Rīgas Dinamo treniņometnei? pats meklēji iespēju spēlēt Latvijā, Eiropā? vai iniciatīva nāca no Dinamo puses?

Kā jau teicu, ar ģimeni nolēmām, ka jāpamēģina uzspēlēt Eiropā, un, protams, sāku ar Rīgas Dinamo. Tā bija mana iniciatīva. Mani prom neviens nedzina un deva iespēju sevi parādīt, par ko es esmu ļoti pateicīgs Normundam Sējējam, Juliusam Šupleram un pārējiem Dinamo sistēmā.

jautājums: konkurence uz vietu Dinamo pamatsastāvā ir sīva, daudzi spēlētāji mēģināja un mēģina “pārvērst” try-out līgumus par nopietnākām saistībām. kā Tu vērtēji savas iespējas aizķerties Rīgas Dinamo sastāvā? kas tomēr neļāva palikt Dinamo sistēmā?

Es apzinājos, ka augstāk par 4. maiņu man nebūs iespēja tikt, bet tomēr katru dienu pavadīju ar domu, ka iespēja ir, un katru dienu, kad netiku atskaitīts no Dinamo treniņometnes, priecājos par iespēju trenēties ar Dinamo vēl vienu dienu. Tomēr pienāca arī šī diena, kad nācās pamest Dinamo treniņnometni, bet neko darīt – tāda ir dzīve un tas ir sports. Nav jānokar galva, un iespējas būs. KHL ir pasaules otra spēcīgākā līga, un nav nekāda traģēdija, ka uzreiz netiku KHL komandas sastāvā. Treneris teica, ka vēl neesmu gatavs, un, domāju, ka viņš to vislabāk redz un zina, un es viņam piekrītu. Jāturpina trenēties, lai kādu dienu būtu gatavs.

jautājums: kādi ir Tavi turpmākie plāni nākamajai sezonai?

Šobrīd tuvākie plāni ir atrast komandu, kur parādīt sevi un cerēt uz iespējami maksimāli augstu līmeni ar iespējami labāku atalgojumu. Gribētu aizvadīt pilnvērtīgu sezonu un pilnveidot sevi hokejā. Jācenšas pareizā veidā apvienot Amerikas hokeja pieredzi ar Eiropas hokeju.

jautājums: kādi ir Tavi ilgtermiņa plāni profesionālajā hokejā? ko gribi sasniegt?

Ja tā godīgi tālu plānu nav; gribu spēlēt, cik ilgi varu un cik ilgi man ļaus. Protams, jebkuram hokejistam ir sapnis, bet “sapņotāju” mēs esam tik daudz… Tāpēc jācenšas tikt maksimāli tuvu savam sapnim.

lai veicas!

[foto no Ērika Ozollapas personīgā arhīva.]

lasāmviela vēl:

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »

Dinamo treniņnometne Valmierā “piekomplektēta”

Posted by petrovich27 uz 2010/07/23

Rīgas Dinamo oficiāli ieziņotajā sarakstā ar spēlētājiem, kas 23. jūlijā uzsāks dalību treniņnometnē, ir ieviesušies divi jauni vārdi – uz pārbaudes laiku “pieņemti” ir arī uzbrucēji Ēriks Ozollapa un Guntis Džeriņš (attēlā pa kreisi). no dinamoriga.eu oficiālā ieziņojuma top skaidrs, ar kuriem spēlētājiem Dinamo ir jau vienojies. acīmredzot, tie ir spēlētāji, kuriem zemāk esošajā tabulā nav norādes “uz pārbaudes laiku”. bez minētā marķējuma ir arī Mārtiņa Karsuma vārds.

Ēriks Ozollapa (dz. 1987.), uzbrucējs. treniņometnē ierodas pēc Robert Morris College (Robert Morris University; ASV) komandas sastāvā aizvadītām cīņām ACHA (American Collegiate Hockey Association) kaujas laukos. iepriekš fiksēts arī Quad City Jr. Flames rindās CSHL (Central States Hockey League) līgā, Traverse City North Stars sastāvā NAHL (North American Hockey League) līgā, HooCee ierindā Somijas “junioros”, arī Rīga 2000 ierindā Baltkrievijas un Latvijas atklātajos čempionātos, SK Rīga – 18 un Zemgale (Jelgava) rindās Latvijas atklātajā čempionātā. secinājumi gaidāmi treniņnometnes gaitā.

Guntis Džeriņš (dz. 1985.), neskaitot faktu, ka ir dinamieša Andra Džeriņa brālis, ir arī Latvijas izlases uzbrucējs, kas piedalījies 6 pasaules čempionātos – divreiz “lielajā” izlasē pasaules elitē un pa divām reizēm – U-20 un U-18 pasaules čempionātos 1. divīzijā. 2009./2010. g. sezonā veselības nebūšanu dēļ G.Džeriņš profesionālā līmenī nav spēlējis, bet pirms tam 2 sezonas Slovakijas ektralīgas klubā MHC Martin, kur 2008./2009. g. sezonā 9+10 punktu (50 spēlēs) un 2007./2008. g. sezonā 18+24 punkti (61 spēlē). vēl pirms tam hokejista CV lasāma darbība tādos Latvijas klubos kā LSPA, Rīga 2000, Prizma, Vilki, Stars.

Ervīns Muštukovs tiks pārbaudīts?

maijā diezgan plaši tika izziņots par Ervīna Muštukova aiziešanu uz Lielbritānijas stiprākās līgas EIHL (Elite Ice Hockey League) klubu Sheffield Steelers. pavisam nesen Armands Puče fiksēja, ka Muštukovs brauks uz Valmieras treniņometni vienīgi ar mērķi sagatavoties plānotajai sezonai Lielbritānijā. “zinātāji” gan piebilda, ka formāli Rīgas Dinamo tā darīt nedrīkstot – reglaments paredzot, ka pirmssezonas treniņometnē drīkst piedalīties vienīgi spēlētāji, kuriem nav esošas līgumsaistības ar citiem klubiem…

taču Normunds Sējējs teic: “Ervīns Muštukovs joprojām var tikt uzskatīts par DINAMO sistēmas vārtsargu. Viņš pats ir izteicis vēlmi nospēlēt vienu pilnvērtīgu sezonu kaut kur ārzemēs, un klubs šo viņa vēlmi atbalsta. Uz treniņnometnes laiku viņam ir spēkā pārbaudes laika līgums ar DINAMO” (citāts no dinamoriga.eu). lūk tā! neatbildēts paliek jautājums, vai šis pārbaudes līgums ir formalitāte “lai drīkstētu” vai arī Dinamo neatrisinātā “vārtsargu jautājuma” diktēta.

Dinamo sastāvam tiek solīts vēl viens vārtsargs leģionārs, kuram jākļūst par “pirmo numuru”. vārtsarga uzvārds tikšot nosaukts tikai tad, kad būšot noslēgts līgums. acīmredzot, mācība ar Henrika Karlsona “aizmukšanu” ir likusi kļūt piesardzīgākiem. Dinamo nometnes sakarā vismaz pagaidām netiek “cilāts” vārtsarga Naura Enkuzena vārds, ņemot vērā, ka Washington Capitals “jauno” treniņometne beigusies. toties šajā pašā nometnē sabijušā aizsarga Kristapa Sotnieka pieslēgšanās treniņometnei “nav izslēgta”…

“pazudušie”

no Dinamo sastāva ailītēm ir pazuduši vai vismaz uz Valmieras treiņometni netiek aicināti uzbrucēji Armands Bērziņš, Toms Hartmanis un arī Ronalds Cinks, kuram bijis (ir?) uz nākamo sezonu spēkā esošs līgums ar Dinamo. acīmredzot, dažādu iemeslu dēļ Dinamo klubs ar šiem puišiem un/vai puiši ar klubu nesaista savus plānus. atkal jāteic, vismaz pagaidām. Rīgas Dinamo jau ir ierasta prakse, ka līdzšinējie dinamieši atgriežas sastāvā vai vismaz pretendē uz to atkal – Sergeja Pečuras, Jura Štāla piemēri.

“retinās” ātri

uz treniņometnes sākumu, neskaitot papildinājumus tās gaitā, ir paredzēta 39 hokejistu dalība – 4 vārtssargi, 12 aizsargi, 23 uzbrucēju. salīdzinoši daudz hokejistu ar pārbaudes laika sasitībām un arī jauno hokejistu, kuri lielākoties “plānoti” uz MHL vienību HK Rīga. dinamoriga.eu paziņojums atgādina: “Ilgi gan šāds spēlētāju skaits Valmierā netrenēsies, jo jau svētdienas vakarā daļa jauno hokejistu varētu tikt nosūtīta uz HK RĪGA, bet kādam līdzdalība Rīgas DINAMO treniņnometnē varētu būt arī beigusies” (citāts no dinamoriga.eu).

P.S. iepriekš palika nepastāstīta “izziņa” par vēl vienu Latvijas hokejistu, kas treniņometnē ieceļojis no Ziemeļamerikas. Edgars Lipsbergs (dz. 1989.), uzbrucējs. 2010. gada KHL draftā izvēlēts no Rīgas kluba puses ar 59. kopējo numuru. iepriekšējās divas sezonas aizvadījis Ziemeļamerikas “junioros” – Topeka Roadrunners klubā NAHL līgā. 2009./2010. g. sezonā Roadrunners labā guvis 42 punktus regulārajā čempionātā (17+25; 52 spēlēs) un 8 punktus izslēgšanas spēlēs (5+3; 9 spēlēs). startējis Latvijas U-20 un U-18 izlasēs pasaules čempionātos. pirms NAHL-a arī junioru komandas Texas Attack un Vaudreuil Mustangs (arī – Vaudreuil-Dorion Mustangs) Ziemeļamerikā.

spēlētāji Dinamo treniņnometnē (saskaņā ar 2010-07-22 ofic. informāciju):

    vārds, uzvārds  dz.  komentāri
vārtsargi.
    Kriss Holts 1985.  
    Edgars Lūsiņš 1984. uz pārbaudes laiku
    Ervīns Muštukovs 1984. uz pārbaudes laiku
    Ivars Punnenovs 1994. uz pārbaudes laiku
aizsargi:
    Jānis Andersons 1986.  
    Ričards Birziņš 1989. uz pārbaudes laiku
    Oskars Cibuļskis 1988.  
    Aleksandrs Galkins 1990. uz pārbaudes laiku
    Guntis Galviņš 1986.  
    Mārtiņš Jakovļevs 1991. uz pārbaudes laiku
    Rodrigo Laviņš 1974.  
    Sandis Ozoliņš 1972.  
    Jēkabs Rēdlihs 1982.  
    Krišjānis Rēdlihs 1981.  
    Arvīds Reķis 1979.  
    Ēriks Ševčenko 1991. uz pārbaudes laiku
uzbrucēji:
    Ģirts Ankipāns 1975.  
    Kenets Bergkvists 1980. uz pārbaudes laiku
    Igors Birjukovs 1990. uz pārbaudes laiku
    Roberts Bukarts 1990.  
    Lauris Dārziņš 1985.  
    Guntis Džeriņš 1985. uz pārbaudes laiku
    Andris Džeriņš 1988.  
    Marks Hartigans 1977.  
    Vitalijs Karamnovs 1989. uz pārbaudes laiku
    Mārtiņš Karsums 1986.  
    Edgars Lipsbergs 1989. uz pārbaudes laiku
    Gints Meija 1987.  
    Aleksandrs Ņiživijs 1976.  
    Ēriks Ozollapa 1987. uz pārbaudes laiku
    Sergejs Pečura 1987. uz pārbaudes laiku
    Ainars Podziņš 1992. uz pārbaudes laiku
    Miķelis Rēdlihs 1984.  
    Jānis Sprukts 1982.  
    Tomašs Surovijs 1981.  
    Jurajs Šimeks 1987. uz pārbaudes laiku
    Juris Štāls 1982. uz pārbaudes laiku
    Juris Upītis 1991. uz pārbaudes laiku
    Raimonds Vilkoits 1990.  
         

[Gunta Džeriņa fotofiksācijas autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

lasāmviela:

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »