Troļļu un hokeja zemē Norvēģijā

Līdzšinējos 20+ gados, kopš slūžas hokejistu aizplūšanai uz auglīgām platībām ir vaļā, Norvēģija nav bijusi starp populārākajiem Latvijas hokejistu darba laukiem. Šo gadu gaitā mūsējie Norvēģijas čempionātos drīzāk ir bijis izņēmums. Taču dažu pēdējo gadu gaitā Latvijas bāleliņu skaits šīs valsts leduslaukumos pieaudzis. Līdz Somijas un Zviedrijas pievilkšanas spēkam vēl tālu, bet mūsējo netrūkst arī Norvēģijā.

Var filozofēt par jautājumu: kas ir galvenais iemesls, kādēļ Latvijas hokejisti izvēlas šo savulaik mazāk populāro valsti? Tās hokeja līmeņa pieaugums pēdējos gados? Īstenu darbavietu un attīstības iespēju trūkums Latvijā? Vai vispārēja tendence doties prom no Latvijas? Patiesība ir katrā punktā vai kaut kur pa vidu starp tiem.

Kabeļtelevīzijas līga

Norvēģijas stiprākais hokeja līmenis ir Get-ligaen – čempionāts, kas nodēvēts par godu galvenajam „lieldraugam” – telekomunikāciju pakalpojumu kompānijai Get. Šāds nosaukums norvēģu stiprākajai līgai ir relatīvi nesen – kopš 2006. gada. Līdz 1990. gadam tā saucās 1. divisjon, no 1990. līdz 2004. gadam – Eliteserien, tad īsu posmu (2004.-2006.) par UPC-ligaen. UPC bija tagadējā sponsora Get nosaukums līdz 2006. gadam.

Tagad Get-ligaen ir 10 klubi, kuros, protams, skaita ziņā dominē Norvēģijas hokejisti, bet ap 30% spēlētāju sastāva veido leģionāri. Aizvadītajā sezonā ap 40 ziemeļamerikāņu, virs 30 zviedru, pa kādam Somijas, Latvijas, Šveices u.c. valstu hokejistam. Latvijas hokejisti Norvēģijas „augstākajā sabiedrībā” līdz šim ir bijuši retums. Taču aizvadītajā sezonā Get-ligaen atzīmējās uzreiz divi Latvijas hokejisti – abi Stjernen Hockey vienības sastāvā. Otro sezonu tur jau aizvadīja ilggadējs Latvijas izlases uzbrucējs Aleksandrs Macijevskis un aizsargs Ņikita Koļesņikovs, kurš uz Norvēģiju pārcēlās sezonas gaitā no slovāku ekstralīgas. 2012./2013. g. sezonā Macijevskis ar 50 punktiem 44 spēlēs bija Stjernen Hockey rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā, visas līgas rezultativitātes Topā ieņemot dalītu 16.-18. vietu. Savukārt Koļesņikovs ar 13 punktiem 24 spēlēs bija komandas otrs rezultatīvākais aizsargs regulārajā sezonā, neskatoties uz to, ka bija aizvadījis tikai nedaudz vairāk par pusi spēļu (24 no 45).

Latvijas hokejisti Norvēģijas stiprākajā līgā (info no dažādiem avotiem; iespējamas korekcijas; secība pēc sezonām):

ampl.	vārds	dz.	sezona	klubs	sp.	punkti	+/-		PO sp. (punkti) +/-
U	Ģirts Ankipāns	1975.	1997./1998.	Lillehammer IK	6	2+4	n/d
U	Aleksejs Hromčenkovs	1974.	1997./1998.	Lillehammer IK	6	2+2	n/d
U	Sergejs Seņins	1972.	2003./2004.	Trondheim IK (Black Panthers)	13	3+2	n/d
U	Aleksandrs Macijevskis	1975.	2011./2012.	Stjernen Hockey	40	15+23	-7		PO 4 (0+3) ±0
			2012./2013.	Stjernen Hockey	44	20+30	-6		PO 4 (0+4) -8
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	2012./2013.	Stjernen Hockey	24	3+10	-3		PO 4 (0+1) -7

*

Norvēģijas Get-ligaen 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula un komandu varēšana izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar pointstreak.com un n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	punkti	vārtu st.	sniegums play off
1.	Vålerenga Ishockey	45	99	184-124	zaud. finālu Stavanger Oilers komandai (2-4)
2.	Stavanger Oilers	45	92	198-112	čempioni
3.	Lørenskog IK	45	89	200-127	zaud. pusfinālu Stavanger Oilers (2-4)
4.	IHK Sparta Sarpsborg (Sparta Warriors)	45	78	151-136	zaud. pusfinālu Vålerenga Ishockey (1-4)
5.	Lillehammer IK	45	72	151-130	zaudēja 1/4 finālu Lørenskog IK (2-4)
6.	Frisk Asker Ishockey	45	72	141-135	zaudēja 1/4 finālu Stavanger Oilers (1-4)
7.	Storhamar Dragons	45	60	139-155	zaudēja 1/4 finālu IHK Sparta Sarpsborg (2-4)
8.	Stjernen Hockey	45	47	130-181	zaudēja 1/4 finālu Vålerenga Ishockey (0-4)
9.	Rosenborg IHK Elite (RIHK)	45	39	132-196	kvalif. turnīrā saglabāja vietu Get-ligaen
10.	Tønsberg Vikings (Tønsberg og Omegn IH)	45	27	126-256	kvalif. turnīrā saglabāja vietu Get-ligaen

P.S. Get-ligaen ceturtdaļfināla pāru sadalījums nedaudz atšķiras no normas: regulārās sezonas 1. vieta pret 8.; 2. pret 6.; 3. pret 5.; 4. pret 7.

Norvēģijas visu laiku titulētākā vienība ir Vålerenga Ishockey (divdesmitcik čempionu tituli), bet pēdējo gadu čempioni ir Stavanger Oilers (2010., 2012., 2013.). Starp citu, par Stavangeras komandu bija aktivizējusies bauma, ka šamie gribot iestāties KHL rindās.

Pirmās divīzijas čempions

Norvēģijas otrajā stiprākajā čempionātā – 1. divisjon – savu trešo sezonu ir aizvadījis latviešu aizsargs Jānis Šmits (dz. 1990.), kurš savulaik pārstāvējis Latvijas krāsas U-20 pasaules čempionātos. Visas trīs sezona J. Šmits ir bijis Comet Halden kluba rīcībā. 2011./2012. g. sezonā regulārās sezonas 33 spēlēs Jānis Šmits iekrāja aizsargam apskaužamu statistiku – 32 rezultativitātes punktus (11+21) un izcilu lietderības koeficientu (+36).

Aizvadītajā regulārajā sezonā (2012./2013.) Šmits aizvadīja tikai 24 spēles (no 39); taču statistika itin pieklājīga – 18 punkti (3+15) un lietderība +26. Ar visu to – bija komandas otrs rezultatīvākais aizsargs. „Katrā ziņā mans sniegums nebija ne tuvu tam, ko gaidīju. Un lielā ziņā tas tāpēc, ka bija vairākas traumas. Sāku spēlēt, un oktobra vidu dabūju traumu. It kā to sadziedēju un sāku atkal spēlēt novembra vidū, un atkal notraumējos… Atsāku pēc tam janvāra sākumā. Līdz kvalifikācijai uz Get-ligaen, kad kvalifikācijas laikā atkal notraumēju celi. Tagad vēl joprojām ārstēju celi un vēl neesmu domājis par nākamo sezonu, jo vispirms jātiek galā ar celi,” skaidro Jānis Šmits.

Jāņa Šmita statistika Comet Halden ierindā 3 sezonās (2010. – 2013.):

sezona	turnīrs	spēles	punkti	SM	+/-
2010./2011.	1. divisjon	27	6+9	40	+2
	Get-ligaen kvalifikācija	6	1+1	4	-6
2011./2012.	1. divisjon	33	11+21	16	+36
	Get-ligaen kvalifikācija	3	0+0	4	±0
2012./2013.	1. divisjon	24	3+15	6	+26
	Get-ligaen kvalifikācija	4	0+0	2	±0

*

J. Šmita pārstāvēta Comet Halden vienība 2012./2013. g. regulāro sezonu noslēdza kā 1. divisjon līderi. Taču Get-ligaen kvalifikācijas turnīrā, kurā piedalās divas vājākās Get-ligaen komandas un divas stiprākās 1. divisjon komandas, palika pēdējā (4. vietā), nekvalificējoties spēlēšanai augstākajā līmenī. Vietu Get-ligaen saglabāja Rosenborg Ishockeyklubb Elite un Tønsberg Vikings klubi. Arī 1. divisjon vicelīderi Ringerike Panthers nekvalificējās Get-ligaen līmenim.

Norvēģijas 1. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu starpība	punkti
1.	Comet Halden	39	200-100	94
2.	Ringerike Panthers (Ringerike IHK)	39	210-93	94
3.	Bergen IK (Bergen Flyers)	39	203-125	83
4.	Manglerud Star Ishockey	39	211-79	83
5.	Kongsvinger Knights	39	194-126	78
6.	Grüner Ishockey	39	182-144	74
7.	Hasle – Løren IL	39	154-145	66
8.	Nes IK	39	173-156	62
9.	Narvik Hockey (Narvik IK)	39	163-230	40
10.	Viking Hockey	39	150-201	39
11.	IL Jutul (Jutul Ishockey)	39	128-230	28
12.	Furuset IF (Furuset Ishockey)	39	104-191	26
13.	Skien IHK	39	96-231	25
14.	Rosenborg IHK 2 (RIHK 2)	39	78-195	20

*

Savs čempions arī trešajā līgā – 2. divisjon

Jo dziļāk Norvēģijas hokeja saimniecības „mežā”, jo grūtāk pieejama konkrētu spēlētāju statistika un pat atrašanās konkrētu komandu sastāvā. Taču 2012./2013. g. sezonā Norvēģijas trešajā hokeja līmenī – 2. divisjon – atrodami vismaz 3 hokejisti, kuriem fiksēta Latvijas pavalstniecība. Pastāv iespēja, ka vēl kāds latvju kadrs ir palicis ārpus publiski un ērti pieejamām statistikas uzskaitēm un ir uzspēlējis norvēģu 2. divīzijā.

Latvijas hokejisti Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. sezonā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

ampl.	spēlētājs	dz.	komanda	sp.	punkti (vārts. – atv. %; GAA)
U	Andrejs Beresņevs	1979.	Haugesund Seagulls	8	4+2
U	Mārtiņš Vecvagars	1987.	Haugesund Seagulls	4	1+2
V	Kristaps Stiģis	1987.	IL Kråkene	18	94.4%; GAA 1.33

*

Atšķirībā no pirmo divu līmeņu čempionātiem, kuros regulārajā sezonā ir 45 vai 39 spēles, 2. divisjon turnīrs ir rāmāks – tikai 21 spēle aizvadītajā sezonā. Atpazīstamākais Latvijas spēlētājs šajā līgā ir sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu vārtsargs Kristaps Stiģis (pa labi novietotā attēlā), kurš aizvadītajā (2012./2013.) sezonā ir palīdzējis IL Kråkene komandai izcīnīt pirmo vietu 2. divīzijā un nodrošināt „pārcelšanos” līmeni augstāk – uz 1. divīziju. Vai 2. divīzijas līmenis bija tāds, kādu prognozēji? „Kā jau teicu pirms tam, zināju, ka līmenis nekāds augstais nav. Braucu, lai palīdzētu komandai vinnēt un iegūtu jaunus kontaktus. Šogad komanda spēlēs 1. divīzijā,” komentē Kristaps Stiģis. Kāds ir tas 2. divisjon līmenis, salīdzinot ar to pašu Latvijas Virslīgu? „Mūsu komanda (IL Kråkene) varētu spēlēt Virslīgā, jo mums bija daudzi spēlētāji no Get-līgas un no Zviedrijas 1. divīzijas,” tā K. Stiģis.

Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti
1.	IL Kråkene	21	166-50	40
2.	Prinsdalen Wheels	21	108-54	28
3.	Gjøvik Hockey	21	95-75	26
4.	Skedsmo IK	21	125-75	24
5.	Grüner Ishockey 2	21	89-106	17
6.	Ski IceHawks (Ski IL)	21	90-138	15
7.	Fana IHK	21	75-152	11
8.	Haugesund Seagulls	21	72-170	7

*

Ceturtā līga kā vieta izaugsmei

Norvēģijas ceturtais hokeja līmenis 3. divisjon ir sadalīts trīs dažādās reģionālās „apakšlīgās” ar atšķirīgu komandu un spēļu skaitu – Rietumu, Austrumu A un Austrumu B grupās. Šajā līmenī 2012./2013. g. sezonā ir uzspēlējis latviešu uzbrucējs Kristiāns Zelts (dz. 1995.), kurš jau otro sezonu aizvadīja Kristiansand IK vienībā. Iespējams, K. Zelts nav vienīgais Latvijas izcelsmes hokejists 3. divisjon čempionātos un vēl kāds no statistiķu vērīgās acs „noslēpies”. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā 3. divisjon Rietumu apakšgrupā spēlēja uzreiz divas Fana IHK komandas – pirmā, kas sezonu vēlāk jau cīnījās līmeni augstāk, un Fana IHK 2. Šī kluba komandu sastāvā minētajā 2011./2012. g. sezonā uzskaitīti vismaz 5 Latvijas hokejisti, kuru vārdi tomēr Latvijas hokejā ir nepazīstami. Kas arī saprotams, jo acīmredzot vīri nav profesionāli hokejisti.

17-gadīgais uzbrucējs Kristiāns Zelts ir apmierināts ar iespējām, ko sniedz Norvēģijas hokeja saimniecība. Kāpēc savas karjeras attīstībai izvēlējies tieši Norvēģiju, nevis citu valsti, piemēram, Somiju, Zviedriju, par kurām tradicionāli lielāka interese starp Latvijas jaunajiem hokejistiem? „Pirmkārt, Norvēģiju izvēlējos jau skolas un dzīvošanas apstākļu dēļ, kurus piedāvāja mani vecāki. Nekad nedomāju par to, ka spēlēšu Zviedrijā vai Somijā, jo zināju, ka vecāki negribēs laist vienu; tāpēc vidusceļš bija Norvēģija. Arī jāpiebilst, ka Norvēģija tieši hokeja ziņā, uzskatu, ka ir ar perspektīvām un lieliem plāniem uz nākotni; tas ir redzams, kā viņi iegulda augstākajā līgā pašlaik. Esmu priecīgs, ka aizbraucu uz Norvēģiju. Nedomāju, ka būtu kaut kur ticis no Latvijas,” skaidro Kristiāns Zelts.

Nākamai sezonai K. Zelts ir noslēdzis līgumu ar Get-ligaen klubu Tønsberg Vikings, kuram ir arī fārms un U komandas. Piemēram, 2012./2013. g. sezonā otrā komanda spēlēja 3. divisjon Austrumu A apakšgrupā vai, piemēram, U-18 vienība cīnījās U18 1. divisjon (otrajā līmenī). Kādi nosacījumi ir Tavam līgumam ar Tønsberg Vikings? „Kontrakts man ir ļoti parasts; kā teikt – man ir Get-līgas junioru līgums, kas man dod iespēju tikt izsauktam uz augstākās līgas spēlēm, kad treneris nolemj, ka esmu vajadzīgs komandai. Bet spēles laiks man ir principā pie U-20 Norvēģijas elites, kas arī ir diezgan stipra. Tālāk man tiek dota vieta, kur dzīvot, bet vēl nav saprotams līdz galam viss par to; tas viss tiks pateikts augustā. Tad man ir vidusskola, kurā man ir iespējams mācīties 2 gadus un pabeigt vidējo izglītību un no kuras es arī saņemu plus-mīnus 5000 – 6000 kronas (400 – 500 latu), bet klubs nekādā veidā to neiespaido. Man nav jādzīvo no stipendijas naudas. Gribēju piebilst, ka komandai nomainījies arī galvenais treneris, un izrādās, ka tas ir krievu tautības un hokejā diezgan pieredzējušais Sergejs Puškovs, kas, domājams, ļaus mums ar Rihardu Vuguli pierādīt sevi uz laukuma kādā no spēlēm,” tā Kristiāns Zelts. Piebilde: Rihars Vugulis (dz. 1996.) – latviešu vārtsargs, kuram arī ir saistības par spēlēšanu Tønsberg Vikings hokeja saimniecībā.

Kas Tavuprāt ir Tavs galvenais ieguvums no tā, ka Tava karjera norit Norvēģijā nevis citur – piemēram, Latvijā vai Zviedrijā? Kristiāns Zelts: „Pirmkārt, Norvēģijā ir augstāks līmenis hokejā nekā Latvijā, ja saprotat, ka runāju par augstāko līgu. Arī jāuzsver, ka arī izglītību varēšu iegūt labāku. Uzskatu, ka no tādām valstīm kā no Norvēģija, Dānija ir vieglāk izsisties uz augšu, bet to jau redzēs, kā būs.”

Norvēģijas 3. divisjon Rietumu grupas 2012./20113. g. regulārā sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti
1.	Lyderhorn IK (Lyndeshorn ISHK; LIK)	12	86-40	20
2.	Kristiansand IK (KIK)	12	112-42	19
3.	FS Ravens (Forus/Sandnes IK)	12	122-48	15
4.	Nærbø IL (Nærbø Farmers)	12	36-132	4
5.	Fana IHK 2	12	28-122	2

*

P.S. 3. divisjon Austrumu A apakšgrupā cīnījās 6 vienības (katra pa 15 spēlēm) un Austrumu B apakšgrupā 4 komandas (pa 12 spēlēm).

Tas vēl viss. Norvēģijā ir arī 4. divisjon čempionāts, kurā sastopami arī latviešu vārdi un uzvārdi, ir vēl dažas atsevišķas veterānu divīzijas. Jāpiebilst, ka Norvēģijā vienotā sistēmā ir sajūgti profesionālie, pusprofesionālie un amatieru čempionāti un komandas. Ko, iespējams, būtu vērts mācīties arī Latvijā, kur „otrā plāna” hokejs ir sadrumstalots dažādos UHL, NAHL, Valmieras, Rīgas, Liepājas utml. amatieru čempionātos.

Hokejs + izglītība

Lērenskūgas U-18 un U-20 komandās hokeja pieredzi krāj 1997. gadā dzimušie Latvijas hokejisti – uzbrucējs Rūdolfs Balcers (pa kreisi novietotā attēlā) un aizsargs Maksims Ponomarenko (zemāk pa labi novietotā attēlā). Abu „pamatdarbs” attiecas uz Lørenskog IK U16 vienību šajā vecuma līmenī un arī Lørenskog IK U18 komandu Eliteserie U18 līgā, kas ir šī vecuma stiprākais līmenis. Dažas spēles abiem gadījušās arī Lørenskog IK U20 komandā Norvēģijas junioru galvenajā čempionātā – Eliteserie U20. Jāpiebilst, ka abiem hokejistiem 16 gadi palika tikai šī gada aprīlī.

Rūdolfs Balcers: „Tā dzīve iegrozījās, ka no Lørenskog hokeja kluba 1997, gada komandas menedžera saņēmu piedāvājumu uzspēlēt ar viņiem turnīrā Rīgā. Tā sanāca, ka turnīra laikā es viņiem iepatikos, un viņi piedāvāja pārcelties uz Norvēģiju. Šo sezonu sanāca spēlēt trijās vecuma grupās – U16, U18, U20”. Kādi ir Tavi plāni tuvākajiem gadiem? Paliec turpat Lērenskūgā? „Pa cik es šogad beidzu pamatskolu Lorenskogā, es saņēmu vairākus piedāvājumus no dažādām hokeja skolām visā Norvēģijā. Labākais variants no visiem, ko man piedāvāja, gan skolas ziņā, gan hokeja ziņā, bija no Stavanger Oilers. Šogad Stavanger sāk veidot jaunu un spēcīgu hokeja komandu nākotnei. Uz šo brīdi komandā ir savākti aptuveni līdz 40 spēlētājiem, kuri dalīsies divās komandās, no kurām viena spēlēs U-18 elites divīzijā un otra spēlēs U-18 pirmajā līgā (U18 1. divisjon). Tāpēc, es domāju, ka būs liela konkurence. Tur man arī piedāvā iespēju spēlēt pie 1. divīzijas komandas, kas nāk tieši aiz lielās komandas, kur līmenis ir aptuveni nedaudz zemāks kā MHL,” tā R. Balcers.

Maksims Ponomarenko: „Mans tētis strādāja Norvēģijā jau ilgu laiku pirms es pārvācos uz tejieni. Kopā ar ģimeni jau sen bija doma pārvākties uz Norvēģiju. 2010. gada decembrī mans tētis aizsūtīja informāciju par mani uz dažām Norvēģijas komandām. Tad 2011. gada aprīlī viena no tām komandām atbrauca uz turnīru Riga Cup. To turnīru es aizvadīju ar viņiem. Nospēlēju labi, treneriem iepatikos, un 2011. gada jūnijā viņi uzaicināja mani uz vienu mēnesi uz Norvēģiju, lai es apskatos – kā tur viss ir. Dzīvoju pie viena puiša no komandas. Man viss patika, un tad es teicu vecākiem, ka labāk būs turpināt spēlēt hokeju Norvēģijā. 4. augustā es pārvācos uz Norvēģiju, pagaidām bez vecākiem. Nospēlēju dažus turnīrus, un 21. augustā jau atbrauca visa ģimene. Kopš tā laika mēs dzīvojam Norvēģijā. Esmu ļoti apmierināts ar savu izvēli, jo te man sanāk vairāk spēles nekā man bija Latvijā, trenējos arī vairāk. Spēlēju arī pie vecākām komandām, kur hokejs ir ātrāks. Daudzi turnīri notiek Zviedrijā. Man te ir baigi daudz spēlēšanas pieredzes, un tas ir ļoti svarīgi manā vecumā. Tāpēc esmu ļoti apmierināts ar savu izvēli, īpaši tagad, kad manā bijušajā klubā Liepājas Metalurgs ir pavisam slikta situācija, es saprotu, ka izdarīju pareizo lēmumu.”

Norvēģijas Eliteserie U20 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	play off
1.	Vålerenga Ishockey U20	36	229-77	56	čempioni
2.	Lørenskog IK U20	36	251-92	54	zaudēja finālā
3.	Frisk Asker Ishockey U20 (Frisk Asker / NTG U20)	36	174-91	48	zaudēja pusfinālā
4.	Stjernen Hockey U20	36	194-86	46	zaudēja ceturtdaļfinālā
5.	Storhamar YA U20 (Storhamar Dragons U20)	36	157-91	43	zaudēja ceturtdaļfinālā
6.	IHK Sparta Sarpsborg U20 (Sparta Warriors U20)	36	190-146	40	zaudēja pusfinālā
7.	Lillehammer IK U20	36	176-125	37	zaudēja ceturtdaļfinālā
8.	Manglerud Star Ishockey U20	36	143-139	28	zaudēja ceturtdaļfinālā
9.	Comet Halden U20	36	56-330	7
10.	Holmen Hockey U20 (Red Eagles)	36	43-436	1

*

Norvēģijas Eliteserie U18 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	play off
1.	Lillehammer IK U18	32	187-93	49	čempioni
2.	Vålerenga Ishockey U18	32	183-104	43	zaudēja pusfinālu
3.	Frisk Asker Ishockey U18 (Frisk Asker / NTG U18)	32	142-123	34	zaudēja ceturtdaļfinālu
4.	IHK Sparta Sarpsborg U18 (Sparta Warriors U18)	32	155-142	33	zaudēja finālu
5.	Lørenskog IK U18	32	149-133	31	zaudēja ceturtdaļfinālu
6.	Storhamar YA U18 (Storhamar Dragons U18)	32	143-156	31	zaudēja pusfinālu
7.	Manglerud Star Ishockey U18	32	104-125	29	zaudēja ceturtdaļfinālu
8.	Stjernen Hockey U18	32	116-216	21	zaudēja ceturtdaļfinālu
9.	Rosenborg IHK U18 (RIHK U18)	32	106-193	17

*

Dziļākam rakumam:

• Norvēģijas hokeja federācijas lapa – hockey.no
• Norvēģijas Get-ligaen 2012./2013. g. regulārās sezona tabula un statistika – pointstreak.com
• Stjernen Hockey spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – pointstreak.com (Regulārā sezona; Play off)
• Populārs Get-ligaen un tās vēstures apcerējums Wikipedia plašumos – wikipedia.org
• Stjernen Hockey mājaslapa – stjernen.no
• Norvēģijas 1. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Comet Halden mājaslapa – comethockey.no
• Comet Halden spēlētāju aktuālā statistika regulārajā sezonā – comethockey.no
• Jāņa Šmita statistika (ir neprecizitātes abās lapās) – comethockey.no; eurohockey.com)
• Jāņa Šmita intervija (2012. g. janvārī): tepat
• Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Kristapa Stiģa intervija (2012. g. oktobrī): tepat
• IL Kråkene mājaslapa – kraakene.no
• Norvēģijas 3. divisjon Rietumu apakšgrupas 2012./2013. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Kristiāna Zelta intervija (2013-04-18; piebilde: intervijā minētā „trešā līga” = 3. divisjon = Norvēģijas hokeja 4.-ais līmenis) – lotars.wordpress.com
• Kristiansand IK mājaslapa – kik.no
• Tønsberg Vikings mājaslapa – tonsberghockey.no
• Norvēģijas hokeja aktualitāšu lapas – hockeynorge.no, dagbladet.no, aftenposten.no
• Norvēģijas hokeja līgu dažādu sezonu turnīra tabulu krātuve un meklētājs – idrett.speaker.no

[Pirmā – Kristapa Stiģa – fotoattēla avots: kraakene.no. Otrs – Rūdolfa Balcera – foto no viņa personīgā arhīva.  Trešais – Maksima Ponomarenko – fotoattēls no hokejista personīgā arhīva.]

Kristaps Stiģis. Latviešu vārtsarga karjeras līkloči

Sava laika Latvijas U-18 un Latvijas U-20 izlašu „pirmais numurs” – vārtsargs Kristaps Stiģis šogad nolēma izmēģināt spēkus Norvēģijā. Bet pirms tam sportista gaitas meta dažādus līkločus. Par Kristapa Stiģa gaitām – Znaroka sadusmošanu, CV sūtīšanu Sējējam, ASV „neiekarošanu”, Kazahstānas naudu, vārtsarga attīstībai nepieciešamo spēles laiku.

TUVPLĀNĀ: Kristaps Stiģis

• Dzimis 1987. gada 1. maijā
• Ampluā: vārtsargs
• „Figūra”: 186 cm; 82 kg
• 2012./2013. g. sezonā IL Kråkene sastāvā Norvēģijas treša stipruma līgā – 2. divisjon
• Iepriekšējās sezonas: Beibaris (Atirau) Kazahstānas Augstākajā līgā; Zemgale/JLSS; SMScredit.lv; Ozolnieki/Monarch; ASK Ogre; Liepājas Metalurgs; SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20); Prizma
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005./2006. g. U-20 pasaules čempionātā (PČ) elitē un 2004./2005., 2006./2007. g. sezonās U-20 PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2004. un 2005. gada U-18 PČ 1. divīzijā
• Pirmais treneris: Jānis Kupčs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Kā sākās Tavs ceļš uz hokeju? Kāds no ģimenes locekļiem aizveda, pats rāvies, citi iemesli? Kāpēc, piemēram, ne basketbols vai futbols?

Kristaps Stiģis: Hokejā sāku trenēties 5 gadu vecumā. Kāpēc – sportot un tieši hokejs?! Laikam tāpēc, ka bērnībā biju super-enerģisks, vecāki netika galā. Sākuma veda mani uz futbolu Daugavas stadionā, bet tur bija krieviski runājošs treneris un tajā laika es neko nesapratu krieviski; izdomājām ieiet turpat blakus Daugavas ledus hallē, un, hops, – Jānis Kupčs uzņem mana gada spēlētājus, un mēs izlēmām pamēģināt. Tā arī sakās šis pasākums.

Cik ātri saprati, ka Tava vieta ir vārtos? Piemēram, daži vārtsargi jau bērnībā nonākuši šajā postenī dēļ vājās slidotprasmes. Kas bija Tavā gadījumā?

Īstenība pat neatceros, cik gados sāku stāvēt vārtos, varbūt astoņu, apmēram ap to laiku. Nē, slidot mācēju, bet visu laiku līdu vārtos ar laukuma spēlētāja formu, jo mums nebija vārtsarga. Treneris teica, vai nevēlos stāties „kastē” un pamēģināt, un, protams, ka piekritu, jo viss jaunais ir interesants.

Citi puikas no rītiem ilgāk pagulēja, vakaros aizgāja patusēt, bet Tu ar ekipējuma somu uz halli, no halles. Kā atradi motivāciju nemest visu pie malas un baudīt dzīvi ar pilnu krūti?

Domāju, tur liels nopelns maniem vecākiem. Un otrs, tajā vecumā (14 un vairāk), kad galvā ballītes, treneris Kupčs dēļ manas neapmierinošās uzvedības Austrijas turnīrā aizliedza trenēties kopā ar komandu no janvāra līdz sezonas beigām, kaut arī biju pirmais vārtsargs. Piezvanīju Jurim Repam un pajautāju, vai nevar patrenēties ar viņiem, un viņš piedāvāja, lai nāku uz Prizmu 86. Pie gadu vecākiem motivācija bija tik liela, ka pilnīgi par neko citu negribējās domāt. Spēlēju kopā ar visiem grandiem – Mārtiņu Karsumu, Oskaru Bārtuli, Gunti Galviņu, Jāni Andersonu, Renāru Demiteru utt.

Jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā, sāki regulāri spēlēt pieaugušo līmenī Latvijas čempionātā. Stāsta, ka vārtsargiem agra ieiešana pieaugušo hokejā esot vieglāka nekā laukuma spēlētājiem, kuri vēl fiziski nav pieauguši. Kā tad ir īstenībā? Cik viegli ir 16-17 gadu vecumā spēlēt pie lielajiem?

Es tā nedomāju, nav nemaz tik viegli; sākumā ļoti jutu, ka fiziski neesmu tik ātrs. Es domāju, ka labāk vārtsargam „iet” nesteidzoties ar savu vecum grupu; galvenais vārtsargam ir liela spēļu pieredze, bet pie večiem noteikti nebūs tāds spēles laiks kā pie savējiem.

Četru sezonu gaitā – līdz pat 2006./2007. – esi uzspēlējis piecos U pasaules čempionātos: divos U-18; trijos U-20 (viens bez spēlēm). Kurš no pasaules čempionātiem ir visvairāk palicis atmiņā? Ar ko un kāpēc?

Laikam jau pēdējais U-20 čempionāts (2006./2007. g. sezonā), kas notika Dānijā; palikām 2. vietā. Tajā čempī bijām labākie, vienkārši dāņiem paveicās. Bet īstenībā visi čempionāti ir bijuši īpaši, tie ir kā svētki. Vēl U-18 pasaules čempionātā Polijā palikām arī otrie; tas bija līdz tam brīdim augstākais sasniegums Latvijai!

Savā pēdējā U-20 sezonā (2006./2007.) uzspēlēji savā agrākajā SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) komandā un arī dažas spēles Liepājas Metalurgā (LM). Bet jau nākamajā sezonā spēlēji tikai Liepājā. Kas „vēju pilsētā” kļuva savādāk nekā Rīgā? Kā vērtē savu 1+ sezonas posmu Liepājā? Tā bija pareizā izvēle? Kāpēc jā/nē?

Pēc U-20 pasaules čempionāta vajadzēja kaut ko pamainīt. LM piedāvāju diezgan labu atalgojumu, un izlēmu braukt uz Liepāju. Znaroks bija nikns, jo biju pirmais vārtsargs LSPA. Tajā gadā mēs ar LSPA trijās spēlēs no četrām vinnējām Liepāju. Bet, kā jau teicu, vajadzēja kaut ko jaunu, kā arī atalgojums nospēlēja kaut kādu lomu. Liepājā cerēju uz lielāku spēles laiku, galvenais treneris solīja un solīja, bet nekā. Vārtsargam, ja grib augt, galvenais ir spēles laiks.

(Piebilde: Tolaik Oļegs Znaroks bija SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) vienības galvenais treneris.)

Jau iepriekš biji ticis pie atzinības U vecumā – U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijas labākais vārtsargs pēc atvairīto metienu procenta (92,2%), Latvijas U-20 līgas labākais vārtsargs. Bet 2007./2008. gadā kļuvi arī par Latvijas „pieaugušo” čempionu. Ko Tev nozīmē šie tituli, atzinības? Vai arī nepievērs tiem nekādu uzmanību?

Visi ir svarīgi un ir patīkami, ja esi novērtēts vai arī esi labākais U-18 pasaules čempionātā pēc atvairītā procenta. Tas ceļ pašapziņu. Tie mazie ierakstiņi spēlē ļoti lielu lomu tavā statistikā, varbūt ne Latvijā, bet – ja gribi spēlēt kaut kur citur.

Statistikas uzskaites internetā Tev 2008. gadā pieraksta dalību inline hokeja aktivitātēs. Tagad Latvijā ir pat divas konkurējošas inline hokeja jumta organizācijas ar saviem turnīriem. Cik nopietna ir/bija šī aizraušanās? Varbūt ir doma vasarās pieslēgties „sausajam” ledus hokejam nopietnāk? Kāpēc jā/nē?

Tie bija vispār inline hokeja pirmsākumi Latvijā; turnīri notika auto stāvvietā Purvciemā. Tas bija prieka pēc; labs draugs piedāvāja, un es piekritu. Šogad – tiešām nē, bet nākamgad varbūt arī pamēģināšu.

Pēc tam uz vienu sezonu ietrāpīji Ogrē. Tā sezona (2008./2009.) Latvijai bija „liela” – četri klubi Baltkrievijas ekstralīgā, viena superkomanda Dinamo iestartējās KHL-ā. Tev ASK Ogre sastāvā sanāca uzspēlēt kā Baltkrievijas, tā Latvijas čempionātos. Kā vērtē šo sezonu kopumā? Ar ko Tev Ogres laiks palika atmiņā visvairāk?

Tajā gadā biju izlēmis doties uz Ameriku, parakstīju līgumu ECHL komandu, bet septembrī viņi paziņoja, ka tomēr nesanāks, jo parakstīja līgumu ar citu vārtsargu, kuram bija 4 spēļu pieredze NHL; tas bija vienīgais japānis NHL – Yutaka Fukufuji. Līdz novembrim gaidīju citus variantus no ASV, bet bija jau par vēlu. Decembra sākumā sāku trenēties ar Ogri. Tad nelielu sadzīves traumu janvāra sākumā dabūja Mārtiņš (Raitums), un sāku spēlēt. Pirmo spēli ar Gomel vinnējām 3:1, un maisam gals bija vaļā; visas 11 spēles nospēlēju pēc kārtas. Sāku arī Latvijas čempionāta play off, bet pirmajā spēlē guvu nelielu traumu un izlaidu visas spēles līdz finālam; pēc 0:2 sērijā Leonīds Beresņevs pienāca un teica: „Rīt stāvēsi Tu, jo mūsu slepenais ierocis vēl nav izšauts”. Biju šokā, jo nedaudz vēl sāpēja kāja; protams, ka neko neteicu un stājos vārtos! 4:2 vinnējām, nākamajā spēlē 2:1 uzvarējām; sērijā bija 2:2, likās – nu tik būs, bet tomēr sērijā zaudējām ar 2:4.

(Piebilde: 2008./2009. g. sezonā Leonīds Beresņevs bija ASK Ogre galvenais treneris.)

Jautājums: ASK Ogre sastāvā zināmā mērā nācās būt aiz Mārtiņa Raituma muguras. Baltkrievijas ekstralīgā Raitumam – 36 spēles, Tev – 11, Aleksejam Terentjevam no Igaunijas – 14. Tev gan lielāks spēles laiks par Terentjevu. Ir dažādi spriedumi par vārtsargu attiecībām komandā. Kā bija Tavā gadījumā Ogrē? Bijāt nīgri konkurenti?

Ar Mārtiņu bija ļoti labas attiecības, bet ar Terentjevu ļoti maz kontaktējos. Attiecībām starp vārtsargiem jābūt labām, jo mēs – vārtsargi – esam cita publika, mums jāturas kopā. Nu, protams, ka uz ledus, treniņos katrs par sevi, bet arī tad mēs aprunājam, ko un kāpēc vajadzēja darīt savādāk.

Kā attiecības ar kolēģiem „vārtu rāmī” ir veidojušās pirms un pēc Ogres?

Man ar visiem vārtsargiem ir labas.

Tev nereti gadījies būt kā „pirmajam”, tā „otrajam numuram”. Kāda ir principiāla atšķirība starp abiem posteņiem psiholoģiskā ziņā? Runā, ka ne visi „otrie” var būt „pirmie”, un otrādi – ne visi spēj būt „otrie”. Kā ir īstenībā?

Kā teica Ervīns Muštukovs: „Vārtsarga profesija ir ļoti īpatnēja, vienu dienu esi pirmais, bet otru jau ceturtais”. Tā, ka katram ir iespējas. Katrs vārtsargs var būt pirmais; galvenais, lai viņš sev tic, un, ja tam plusā vēl treneris uzticas, tad ar to var tālu tikt. Vārtsargam viss ir galvā.

2009. gada pavasarī tika bieži cilāts Tavs vārds saistībā ar Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēm, kur atzinīgi pacīnījies. Pēc salīdzinoši sakarīgās sezonas ASK Ogre ierindā, Latvijas hokejā sākās „atkusnis”… Pabeidzās tādas komandas kā Rīga 2000, ASK Ogre; Baltkrievijas ekstralīgā palika 2 komandas no Latvijas, faktiski radot hokejistu pārprodukciju Latvijā. Daudzi sāka leģionāra gaitas. Latvijas hokejisti arvien vairāk sāka iepazīt jaunas līgas un pat salīdzinoši eksotiskas valstis. Vai nemēģināji „izspraukties” ārpus Latvijas? Kā sanāca un kāpēc jā/nē?

Aizsūtīju savu CV Normundam Sējējam uz Dinamo, domāju spēlēt Dinamo Juniors, sarunājam satikties, bet tajā diena viņš tomēr nevarēja, un es izlēmu tomēr mēģināt Ameriku. Otrais cēliens sapņu piepildīšanai ASV. Jūnijā parakstīju līgumu ar SPHL klubu Louisiana IceGators, arī Andrejs Lavrenovs parakstīja. Pirms došanās jau sākas problēmas ar vīzu; tajā gadā parādījās iespēja doties uz ASV bez vīzas, bet strādāt nevar, neviens nevar īsti paskaidrot, kas jādara. Piereģistrējamies uz tiem 3 mēnešiem un devāmies. Sākām treniņus Luiziānā, viss ok, līdz viņi sāka kārtot darba atļauju. Viņi nevar uztaisīt, jo uz robežas neparādījām dokumentu, vajagot atgriezties Latvijā un taisīt. Tā kā pēc pāris dienām viņiem sākās sezona, tam nebija laika; mēģināja uzzināt, vai nevaram izbraukt caur Meksiku un tad taisīt, bet arī tā nekā. Nu, sapnis palika nepiepildīts, atgriezos mājās. Un atkal lielā gaidīšana uz super-līgumu Eiropā; piedāvāja Rumāniju, Bulgāriju utt. Nu, uz tām zemēm tiešām negribējās braukt.

(Piebilde: SPHL = Southern Professional Hockey League. Profesionāla līga, kuras komandas bāzētas ASV dienvidaustrumu štatos.)

Nākamajā (2009./2010.) sezonā statistiķi Tev uzskaitījuši vien dažas spēles Ozolnieki/Monarch komandā Latvijas Virslīgā. Tas ir viss? Ko darīji visu to sezonu un kāpēc tā sanāca salīdzinoši tukša? Statistikas kļūda, traumas?

Oktobra beigās atgriezos no Amerikas. (SPHL sezona sākas oktobra beigās.) Kamēr gaidīju variantus jau bija pienācis decembris. Piezvanīju Ozolniekiem, un viņi ļoti laipni mani pieņēma. Paspēlēt vispār nevarēju, jo motivācijas vairs nebija.

2010./2011. g. sezona jau pilnāka turpat – Latvijas Virslīgā, bet SMScredit.lv komandas ierindā. Ar ko „kreditori” bija labāki par „vilkiem”? Kāpēc pamainīji komandu?

Bonusi bija labāki, draugu vairāk un, protams, ka arī tas, ka viņiem bija vairāk treniņu nekā Ozolniekiem.

Uzspēlēji arī Rīgas čempionātā (RAMH) Sāga komandā. Ja Tev jāsalīdzina RAMH ar Virslīgu, vai tas līmenis un azarts ir tik atšķirīgi?

Neko nemāku teikt, nospēlēju tikai pāris spēles pret vienu komandu.

Šajā (2011./2012.) sezonā Tev statistikas ailītēs parādās pirmais „importa” klubs – Beibaris (Atirau) Kazahstānā. Kādi bija pirmie iespaidi par Kazahstānu un tur spēlēto hokeju?

Labs līmenis Top komandām un ļoti labs – Beibaris. Visas komandas spēlē aizsardzības hokeju.

Aculiecinieki stāsta, ka Kazahstānas valsts un hokeja funkcionāri cenšas attīstīt Kazahstānas Augstāko līgu un hokeju Kazahstānā vispār. Bez KHL Kazahstānai ir tagad divi klubi VHL-ā, pērn bija divas komandas MHL-ā. Vai kazahstāniešu cenšanās augt bija pamanāma?

Nezinu, vai viņi grib ļoti attīstīt hokeju, bet zinu droši, ka nauda viņiem ir.

Tomēr Kazahstānas superklubos pašu kazahstāniešu ir maz. Baris ierindā padsmit leģionāru, bet pārējie Kazahstānas krievu izcelsmes hokejisti. Iespējams, vienīgais Baris kazahs – Talgats Žailauovs. Kā ir ar šīs valsts Augstāko līgu? Arī leģionāru jūra un liels vairums Krievijas hokejistu no pierobežas? Cik raibs tad ir Kazahstānas čempionāta komandu sastāvs un spēles manieres?

Vietējo spēlētāju, var teikt, vispār nav, tikai krievi ar Kazahstānas pasi. Tagad viņi (Kazahstānas klubi) sākuši parakstīt eiropiešus, jo var labi samaksāt.

Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Kazahstānas Augstākajā līgā no 10 klubiem piecos uzspēlēja Latvijas hokejisti. Turklāt palielā skaitā: Beibaris (Tavā) komandā – 7; Arlan – 6; Sariarka – 3; Kazcink-Torpedo otrajā komandā – 2; HK Astana – 1. Ar ko visvairāk Kazahstānas čempionāts mūsējiem ir pievilcīgs?

Viennozīmīgi ar labo atalgojumu, un, protams, arī līmenis ir ok, bet Eiropā neviens tādu līgu nezina. Es domāju, ir ļoti grūti pēc Kazahstānas aizbraukt uz Top līgām Eiropā. Viņi Kazahstānā pareizi dara, ka paraksta slovākus, čehus, kanādiešus utt. Vienīgi tā viņi var popularizēt savu līgu.

Kas Kazahstānas čempionātam varbūt pietrūkst? Ko prasītos attīstīt vairāk?

Viņiem ir ļoti liels bardaks ārpus ledus; nekas tur nebija sakārtots, visur panika.

Kāpēc sezonas laikā nācās pamest Kazahstānas Augstāko līgu? Līgums taču bija līdz sezonas beigām?

Treneris man neuzticējās, spēlēju tikai spēles beigas. Sezonas sākumā labi nospēlēju Baltkrievijā ar Lidu, treneris bija ļoti apmierināts. Tad atbraucu uz Latviju taisīt Kazahstānas vīzu, kādu nedēļu te nodzīvoju bez treniņiem, aizbraucu uz Astanu, kur turnīrs bija. Pēc trim dienām ielika vārtos – rezultāts 3:3, un bullīšos zaudējām; viena ripa bija uz manas sirdsapziņas, un dēļ tās arī visa neuzticība sākās.

Atgriezies Latvijā un ķēries pie darba Zemgale/JLSS komandā. Kāpēc gadījās tieši Jelgava? Un kāpēc play off-os vairs nepalīdzēji Zemgalei?

Viens no komandas sponsoriem ir ģimenes draugs, kas prasīja palīdzību; neatteicu. Sāku spēlēt, no sešām spēlēm piecas vinnēju, bija ok, un sāku lēnām atgūt formu, bet septītajā spēlē ielika Kristapu Krūzi, pret Lietuvas komandu. Trešajā periodā 50. minūtē izgāju es, neiesildījies un pirmajā izgājienā viens pret vienu neveiklie lietuviešu 100 kg uzgāzās man virsū, un krusteniskās saites pārrāvums bija garantēts. Turpināju spēlēt, bet jutu, ka celis krīt ārā no vietas un pieplūst ar asinīm, un, lūk, arī atbilde, kāpēc nepalīdzēju play off-os un 6 mēnešus pavadīju bez hokeja.

Aprīļa beigās Norvēģijas klubs IL Kråkene paziņoja, ka ir dabūjuši Tevi uz nākamo sezonu. Kā viņi tika Tev klāt un kāpēc nolēmi doties uz Norvēģiju, kas tomēr Latvijas hokejistu vidū ir mazāk populāra par to pašu Kazahstānu, Somiju, Zviedriju?

Gribēju pamēģināt mazāk skarto nišu. Pazinu galveno treneri, kurš jau februārī piedāvāja līgumu. Domāju pamēģināt, kāpēc gan nē. Plus komandai ir ļoti lielas ambīcijas un plāni uz nākotni – iekļūt Get Ligaen. Jauns izaicinājums un jauni mērķi.

(Piebilde: Get Ligaen – Norvēģijas stiprākā hokeja līga.)

Tevi nebiedē tas, ka IL Kråkene cīnās Norvēģijas 2. divīzijā? Stāsta, ka nereti otrajos un trešajos čempionātos tieši vārtsargi dabū atstrādāt visvairāk? Nav tādas aizdomas, ka esi „zem tanka” pameties? Vai arī mierina fakts, ka šajā līgā sezonas laikā spēļu nav daudz (piemēram, aizvadītajā sezonā – 18)?

Pēc 8 pārbaudes spēlēm nekas vairs nebiedē, un komanda cīnās. Labāk spēlēt, kad ir daudz metienu, nekad nav garlaicīgi.

Kā atpūties šovasar?

Šī vasara tika pavadīta, trenējoties un atgūstot formu pēc traumas. Ļoti daudz laika pavadīju zālē ar Alvja Stankēviča uzraudzību, viņš man ļoti palīdzēja – gan fiziski, gan morāli. Liels paldies viņam par to. Paldies arī ģimenei, tuvākiem draugiem un, protams, manai draudzenei Inesei par morālo atbalstu.

Lai veicas!

Izziņām:

• Kristapa Stiģa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, pointstreak.com, statistika.lhf.lv (neprecīzi dzimšanas dati), r-hockey.ru
• Kristaps Stiģis vienojas par spēlēšanu IL Kråkene (2012-04-27) – kraakene.no
• Norvēģijas 2. divisjon 2011./2012. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Vietne, kur atrodama Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas aktuālā tabula – n3sport.no
• Par Latvijas Virslīgas 2009. gada finālsēriju un Kristapa Stiģa sniegumu (2009-03-25) – diena.lv

[Pirmajos divos attēlos: Kristaps Stiģis norvēģu IL Kråkene krāsās; abi foto no hokejista personīgā arhīva (foto: Sofie Alexandra). Trešajā attēlā: Kristaps Stiģis Ozolnieki / Monarch ierindā; foto autors: Agris Krusts. Ceturtajā: Kristaps Stiģis SMScredit.lv rindās – spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2010. gada 30. oktobrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektajā attēlā: Kristaps Stiģis Sāga komandas vārtos, spēlējot RAMH čempionātā pret SK Rīga-18 komandu 2011. gada 19. janvārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestajā (noslēdzošajā) attēlā: Kristaps Stiģis ASK Ogre sastāvā; foto no hokejista personīgā arhīva.]

TUVPLĀNĀ: Jānis Šmits

Norvēģija vēl ir salīdzinoši “neatklāta zeme” Latvijas hokejistiem. tiesa, vēl nesen tādas pašas nezināmas hokeja valstis bija Kazahstāna un Lielbritānija, kuras šosezon “apslidoja” jau prāvāks Latvijas hokejistu pulciņš. izrādās arī Norvēģijā ir sava hokeja saimniecība ar pieaugušo, U-19, U-17 līgām.

viens no Latvijas “pirmatklājējiem” Norvēģijā ir aizsargs Jānis Šmits, kurš šo sezonu aizvada Norvēģijas otrās stiprākās līgas – 1. divīzijas (1. divisjon) komandā Comet Halden. uz “komētām” J.Šmits pārcēlās no “kaimiņiem” – Zviedrijas, kur Nynäshamns IF kluba sistēmā bija aizvadījis vairākas sezonas. no “zviedriem” Jānis Šmits arī divreiz tika “iesaukts” Latvijas U-20 izlasē dalībai U-20 pasaules čempionātos.

Jānis Šmits atbild uz jautājumiem par pārcelšanos no Zviedrijas uz Norvēģiju, par izmaiņām, “pārceļoties” no junioru hokeja uz pieaugušo, par Norvēģijas 1. divīzijas līmeni, par Comet Halden sniegumu, par saviem nākotnes plāniem un domu neatmešanu attiecībā uz izlasi.

izziņai: Jānis Šmits

• dzimis 1990. gada 8. jūnijā
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 182 cm; 85 kg
• 2010./2011. g. sezonā Comet Halden komandā Norvēģijas 1. divīzijā (2.-ajā stiprākajā līgā)
• iepriekšējās sezonas: Nynäshamns IF pieaugušo komandā Zviedrijas 1. un 2. divīzijās, Nynäshamns IF J20 komandā Zviedrijas U-20 1. divīzijā, Nynäshamns IF J18 vienībā Zviedrijas U-18 1. divīzijā
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. un 2010. gada PČ elitē
• pirmais treneris: Uldis Opits

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pēc vairākiem gadiem Zviedrijas Nynäshamns IF kluba sistēmā – U-18, U-20 un pieaugušo komandās – pārcēlies uz Norvēģijas Comet Halden. kāpēc nepaliki Zviedrijā un Nynäshamns IF klubā?

Jānis Šmits: Bija laiks kaut ko pamainīt, un neredzēju sev izaugsmes iespējas Nynäshamns klubā.

jautājums: 2008./2009. un 2009./2010. g. sezonās Tev fiksētas vairāk nekā 20 spēles katrā sezonā Nynäshamns IF “lielajā” komandā, kas vispirms spēlēja Zviedrijas 2., tad 1. divīzijā. kā bija pēc U-18 un U-20 līgām pārslēgties uz pieaugušo hokeju? kas bija kļuvis savādāk?

Pirmkārt, ātrums bija daudz lielāks un bija jāspēlē daudz atbildīgāk nekā pirms tam, jo pie pieaugušajiem kļūdas pretinieki realizēja biežāk.

jautājums: kā vērtē Norvēģijā 1. divisjon (2.-ās stiprākās) līgas, kurā spēlē Tava komanda Comet Halden, līmeni? vai tas būtiski un ar ko atšķirās no Zviedrijas 1. un 2. divīzijas, kurās arī esi spēlējis?

Norvēģijas 1. divīzijas līmenis ir aptuveni tāds pats kā Zviedrijas 1. divīzijas vidus. Dažas komandas labākas un dažas sliktākas.

[piebilde: Zviedrijas 1. divīzija ir valsts 3.-šā stiprākā līga.]

jautājums: komandā Comet Halden ar 13 punktiem 23 spēlēs pašreiz esi fiksēts kā 2.-ais rezultatīvākais aizsargs un 6.-ais rezultatīvākais spēlētājs. kā komandas vadība vērtē Tavu pienesumu? vai vadība attiecībā uz komandas leģionāriem – Tevi, pāris čehiem un pāris zviedriem ir daudz prasīgāka?

Pirms jaungada sākuma bija mums vakariņas ar komandas sponsoriem, vadību. Vadība, kā arī sponsori bija priecīgi par sasniegumiem līdz tam. Līdz ar to arī ar mūsu – leģionāru – sniegumu bija apmierināti. Nedaudz prasīgāki, protams, ir, bet tas tā ir visur.

[piebilde: pašreiz (pēc komandas 28 spēlēm) Comet Halden ar 47 punktiem ierindojas 2. vietā Norvēģijas 1. divīzijā (19 komandu konkurencē); līgā pastāv neizšķirti rezultāti, attiecīgi – par uzvaru 2 punkti, par neizšķirtu 1 punkts.]

jautājums: kā pats vērtē savu sniegumu šosezon?

Īpaši apmierināts neesmu, bet sezona pagaidām ir bijusi diezgan laba.

jautājums: dažviet statistikas uzskaitēs Tavs vārds fiksēts arī saistībā ar Comet otro komandu Norvēģijas 2. divisjon (3.-ajā stiprākajā līgā). vai esi šajā komandā un līgā reāli spēlējis?

Īstenībā šogad Comet Halden nemaz nav otrā komanda. Un Norvēģijas 2. divīzijā neesmu spēlējis.

jautājums: esi piedalījies divos U-20 pasaules čempionātos elitē, pārstāvot Latvijas U-20 izlasi. vai neesi domājis par savām iespējām nokļūt Latvijas “lielās” izlases redzeslokā? kam būtu jānotiek, lai tas notiktu?

Negribu spriest par savām izredzēm, jo zinu, ka man ir daudz lietu, pie kā ir jāstrādā, bet domu par spēlēšanu lielajā izlasē neesmu atmetis.

jautājums: februārī Latvijas izlase dodas uz pārbaudes spēļu turnīru Norvēģijā. vai sekosi šīm spēlēm?

Ja būšu brīvs, tad ir doma pavērot lielo izlasi.

jautājums: kādi ir Tavi plāni attiecībā uz savām hokeja gaitām tuvākajos gados? Norvēģija, Zviedrija? varbūt ir doma pamēģināt Austrumos – Baltkrievijas vai Krievijas līgās, kurās salīdzinoši lielā skaitā cīnās Latvijas hokejisti?

Pagaidām ceru sevi labi parādīt šinī līgā un tikt uz Get-līgu [Get Ligaen = Norvēģijas stiprākā līga]. Pēc tam ir cerība par Zviedrijas Allsvenskan vai Elitserien, bet tas pagaidām ir pārāk tālu, lai spriestu par to vai lolotu lielas cerības.

[atgādinājumam: HockeyAllsvenskan = Zviedrijas 2. stiprākā līga; Elitserien = Zviedrijas stiprākā līga.]

lai veicas!

[fotoattēli no Jāņa Šmita personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

• Jāņa Šmita individuālā statistika – eliteprospects.com, comethockey.no
• Comet Halden spēlētāju aktuālā statistika – comethockey.no
• Comet Halden mājaslapa – comethockey.no
• Norvēģijas 1. divīzijas turnīra aktuālā tabula – n3sport.no
• Norvēģijas līgu mājaslapa – hockey.no
• Nynäshamns IF kluba web lapa – nhc.nu