Izlases debitants: JĀNIS JAKS, 18 gadi

Latvijas izlases spēlēm pret Somijas izlasi (10., 11. aprīlī) nosaukts sastāvs, kurā ir pieci debitanti – puiši, kuriem kāda no spēlēm pret somiem var kļūt par pirmo Latvijas pieaugušo izlases sastāvā. Starp “jauniesauktajiem” arī 18 gadus vecais aizsargs Jānis Jaks. Tikko vēl spēlējis jaunatnes līgas MHL plašumos un pārstāvējis Latvijas junioru uzlasi, bet tagad – jaunākais spēlētājs pieaugušo izlases kandidātos.

Sezona jaunajam aizsargam ir sanākusi viļņveidīga. Jau otrais gads Leonīda Tambijeva trenētajā HK Rīga vienībā, bet “pauzēts” ar traumām un atkopšanās periodiem. Decembrī Latvijas U-20 izlases rindās “sitās” par mūsu junioru atgriešanos elitē. U-20 valstsvienībai pietrūka, bet Jānis Jaks tika atzīts par junioru pasaules čempionāta 1. divīzijas A grupas turnīra labāko aizsargu. Nav slikti, ja ņem vērā, ka Jaks ir pat gadu jaunāks par U-20 izlases pamatvecumu – 1994. gadā dzimušajiem, kas Latvijā un arī citviet pasaulē skaitās “labs” vecums ar plašu un talantīgu pārstavniecību.

Bet tagad, necik sen pēc MHL izslēgšanas spēļu pēdējās cīņas (HK Rīga vienībai tā bija 21. martā) Jānis Jaks turpina “ledus cīņas”, bet jau kā pieaugušo izlases kandidāts. Latvijas valstsvienības komplektēšanas gaitā pakāpeniski “ienāk” ziņas par olimpiskās izlases sastāva spēlētāju “izkrišanu” no pasaules čempionātam iecerētā komplekta. Medaļas otra puse ir tāda, ka tā ir iespēja sevi parādīt un apliecināt tiem spēlētājiem, kuri kandidātu sarakstā ir tuvāk tā beigām vai vispār nav iekļuvuši. Arī jaunajiem.

JĀNIS JAKS

• Dzimis 1995. gada 22. augustā
• Ampluā: aizsargs
• “Figūra”: 181 cm; 83 kg
• 2013./2014. g. sezonā: HK Rīga (MHL); 1 spēle Dinamo Juniors (Latvijas Virslīgā) [Vēl uz 2 gadiem spēkā esošs līgums ar HK Rīga / Dinamo saimniecību.]
• Iepriekšējās sezonas: HK Rīga; Juniors; SK Rīga un Sāga komandas
• Latvijas U-18 un U-20 izlašu dalībnieks pasaules čempionātos
• Pirmais treneris: Ralfs Bukarts

Jautājums: Kā vērtē savu aizvadīto sezonu kopumā? Esi apmierināts?

Jānis Jaks: Kopumā savu aizvadīto sezonu vērtēju tā ne īpaši, jo varēju labāk nospēlēt. Sezonas pirmo pusi labi gāja, bet pēc U-20 pasaules čempionāta dabūju traumu un tādēļ nevarēju spēlēt divus mēnešus, un tas ļoti ietekmēja otro sezonas daļu.

Cik nopietna bija trauma?

Muguras trauma. Skrimslim apkārt saites bija sastieptas.

Uz MHL play off jau biji savā labākajā formā?

Nē, nebiju. Jo vēl pirms paša play off dabūju smadzeņu satricinājumu un nedēļu nevarēju trenēties.

Līdz izlases treniņnometnei esi nonācis tāds samīcīts un apdauzīts… Vai traumas neliek sevi manīt?

Jā, bet tagad ir jau daudz labāk. Muguras trauma nedaudz liek sevi manīt, bet, nu, ar katru brīdi paliek arvien labāk.

Pirms U-20 pasaules čempionāta biji pēdējais, kurš nokļuva junioru izlases sastāvā. Konkurence bija liela?

Konkurence nebija pārāk liela. Man bija nelielas domstarpības visu sezonu ar vienu no treneriem, un tādēļ netiku sākumā paņemts uz izlasi.

Bet čempionata noslēgumā Direktorāts Tevi atzina par turnīra labāko aizsargu. Biji pārsteigts? Vai juties stabili pelnījis?

Biju pārsteigts nedaudz, bet, nu, no otras puses nebiju pārsteigts, jo darīju visu, lai pierādītu to, ka esmu tur labākais.

Kāpēc netikām U-20 elitē?

Jo komanda aizvadīja tikai divus treniņus kopā, un nebijām kārtīgi saspēlējušies savā starpā.

Bet liela daļa taču visu sezonu spēlēja kopā. Ar to nepietika?

Nē, jo maiņas nebija saliktas tā, kā spēlējām sezonas laikā.

Kā tā ir noticis, ka 18 gadu vecumā esi nonācis izlases kandidātu sarakstā un treniņos? Nav nedaudz par agru?

Pats nesaprotu, kāpēc, bet, nu, ja jau man tāda iespēja ir iedota, darīšu visu, lai to izmantotu. Nedomāju, ka par agru; ja spēlētājs cenšas un dara visu, un nekrīt ārā no kopējā fona, tad viss ir kārtībā, un nav nozīmes vecumam.

Kur un kāpēc sāki vispār spēlēt hokeju?

Viss sākās ar to, kad biju maziņš, man bija daudz enerģijas, un darīju daudz sliktas lietas, un mamma izdomāja aizvest mani uz hokeju, lai trenējos. Tā es sāku spēlēt hokeju no 5 gadu vecuma hokeja klubā Sāga.

Kā nonāci no Sāgas līdz SK Rīga komandām?

Trenējos Sāgā, tad es sāku spēlēt pie 94. gadiem Sāgā, un tur treneris bija Gunārs Krastiņš. Viņu ielika par galveno treneri SK Rīga-94, un viņš mani paaicināja spēlēt uz SK Rīgu.

Nebija sarežģīti spēlēt Latvijā un Baltkrievijas, vēlāk Sanktpēterburgas čempionātā?

Bija smagi, bet, nu, tāda ir tā hokejista dzīve. Nebija pārāk daudz spēles un nebija pārāk maz.

Skola no tā visa nav dabūjusi ciest?

Ir dabūjusi, it īpaši tagad, kad ir eksāmeni. Nav galīgi laika. Bet, nu, kad parādās kāds brīvs brīdis, tā esmu skolaa un, pateicoties labajām skolotājām, visu lēnā garā spēju savilkt kopā.

Kura skola tā ir?

Rīgas Itas Kozakevičas poļu vidusskola.

Esi pēdējā klasē?

Jā.

Pabeigsi šogad sekmīgi?

Jā, domāju, ka pabeigšu ļoti labi.

Kuri ir tie cilvēki, kuriem esi visvairāk pateicīgs par to, kur tagad esi hokejā?

Vispirms jau mammai un tētim par to, ka veltīja savu laiku un pūles priekš mana hokeja. Tālāk – Ralfs Bukarts, kurš mani uzņēma hokejā, un tad – Leonīds Tambijevs, kurš daudz darba ieguldīja manī pēdējos gados.

Tagad esi iekļauts izlases sastāvā spēlēm pret Somiju. Būsi gatavs? Ceļi netrīcēs?

Būšu gatavs, jo nevar pievilt treneri. Neesmu spēlējis vēl tādā līmenī, bet, nu, domāju, ka netrīcēs un spēšu izdarīt visu.

Veiksmes Somijā!

P.S.

Uzziņām:

• Jāņa Jaka statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, mhl.khl.ru, mhl2.khl.ru, r-hockey.ru, fhspb.ru
• Latvijas izlases sastāvs spēlēm pret Somijas izlasi (2014. gg. aprīlī) – lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases sniegums junioru pasaules čempionātā (1. div. A) 2013. g. decembrī: tepat
• Raksti ar Jāņa Jaka pieminējumu: tepat

[Pirmā, trešā un ceturtā foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Otrais foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Čehijas U-18 izlasi 2013. gada 19. aprīlī; šī foto avots: iihf.com.]

Savējie jāzina

Kontekstā ar Latvijas izlases gatavošanos pasaules čempionātam periodiski tiek cilāta doma, ka valstsvienības sastāvā vietu būtu pelnījuši arī labākie Latvijas čempionātā, sauktā par Virslīgu. Šoreiz neielaižoties diskusijā par pašmāju līgas līmeni un tā savietojamību ar izlasē spēlēto, kuri tad ir bijuši Latvijas Virslīgas labākie 2013./2014. g. regulārajā sezonā? Kā saka, tautai savi varoņi jāzina. Teikts bez skepses un ironijas.

Rezultāta taisītāji Virslīgā

Regulārās sezonas rezultatīvākajam spēlētājam Renāram Undelim (dz. 1984.; pa labi novietotā atēlā #84) 27 spēlēs izdevies saražot 56 punktus (26+30), t.i., vidēji 2,07 punkti spēlē. Pateicoties savai rezultativitātei, Ogrē bāzētās Kurbads vienības uzbrucējs septembrī tika atzīts par Virslīgas čempionāta MVP (vērtīgāko spēlētāju). Spēlējis Latvijas U-18 un U-20 izlašu sastāvā pasaules čempionātos, taču, atšķirībā no viena otra sava komandas biedra Kurbads ierindā, Undeļa vārds nav pieejams Latvijas pieaugušo izlases sastāvā uzspēlējušo sarakstā. No “kurbadiešiem” pa kādai spēlei valstsvienībā savulaik ir aizvadījuši vairāki vīri, t.sk. uzbrucēja pozīcijā esošie Andrejs Kardašs (10 spēles), Ēriks Bisenieks (5 sp.), Toms Hartmanis (4 sp.), Valērijs Fiļimonovs (3 sp.), Vladislavs Dobreņkijs (3 sp.), Ronalds Cinks (1 sp.).

Renāra Undeļa sportiskajā biogrāfijā sastopami pieturas punkti Francijas 3. un 4. līmenī, kā arī zviedru Division 1 (trešā līga Zviedrijā), bet visvairāk spēlēts Latvijas klubos, kas cīnījušies pašmāju un/vai Baltkrievijā bāzētā čempionātā. Kurbads, SMScredit.lv, ASK Ogre, Rīga 2000, Stalkers Juniors, arī – DHK Latgale, Liepājas Metalurgs, Ozollapas. Latvijas čempiona titulu ir izcīnījis vairākkārt, ar Rīga 2000 un SMScredit.lv komandām.

Otrs rezultatīvākais uzbrucējs regulārās sezonas gaitā bija Ozolnieki / Monarch pārstāvis Edgars Lipsbergs (dz. 1989.; pa labi novietotā attēlā #68). Savulaik izcīnījies pa dažādiem jauniešu čempionātiem Ziemeļamerikā, ieskaitot ASV otro stiprāko junioru līgu – NAHL. Piedalījies U-18 un U-20 pasaules čempionātos Latvijas valstsvienības krāsās, uzspēlējis sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga MHL čempionātā, bet pēc tam – jau trešo sezonu ir Ozolnieku komandas ierindā.

No šīs komandas nāk arī Virslīgas regulārās sezonas trešais rezultatīvākais uzbrucējs – Aleksandrs Kerčs jaunākais (dz. 1990.). Kerčam-junioram savos 23 gados arī jau iekrājies diezgan raibs CV – līdzās Latvijas līgām un klubiem arī dažādas čehu līgas, jaunatnes līga MHL, franču čempionāts. Pirms gada kļuva par Latvijas čempionu kopā ar SMScredit.lv.

Kopējo Top 5 noslēdz Zemgale / LLU uzbrucējs Gatis Gricinskis (dz. 1988.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #89), kuram nācies aizvadīt mazāku spēļu skaitu – 22, bet kurās sakrāti 40 punkti. Gricinskis ir bijis viens no vilcējiem Latvijas U-18 un U-20 izlasē (kopā četros pasaules čempionātos), leģionāra gaitas baudījis galvenokārt Somijas trešā ranga (Suomi-sarja) čempionātā. Gatis Gricinskis janvārī bija Latvijas čempionāta vērtīgākais spēlētājs.

Atgādinājumam: neviens no regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju Top 5 uzbrucējiem Latvijas pieaugušo izlasē nav spēlējis. (Izņēmums ir Topa 2. vietā esošais aizsargs Mihails Bogdanovs, bet par to stāsts turpinājumā.) Taču neskaitot jau nosauktos Kurbads vienības uzbrucējus, šajā sezonā Latvijas Virslīgā ir uzspēlējuši vēl daži uzbrucēji ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi. T.sk.: 161 spēli izlasē aizvadījušais Aleksandrs Macijevskis (tagad HS Rīga / Prizma); Ozolnieku uzbrucēji Vadims Romanovskis (47 spēles izlasē), Elvis Želubovskis (10 sp.), Māris Grāvītis (5 sp.), Valentīns Feoktistovs (2 sp.), Māris Drelings (2 sp.); Prizmā brīdi uzspēlējušais Sergejs Pečura (34 sp. izlasē); arī vēl īsāku brīdi Dinamo Juniors komandā “iesauktie” Māris Bičevskis (6 sp. Virslīgā šosezon; 11 sp. izlasē) un Roberts Bukarts (1 sp. Virslīgā; 39 sp. izlasē).

Latvijas Virslīgas Top 5 rezultatīvākie spēlētāji 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētajs	komanda	sp.	punkti
1.	Renārs Undelis	Kurbads	27	26+30
2.	Mihails Bogdanovs, aizs.	Ozolnieki / Monarch	30	8+36
3.	Edgars Lipsbergs	Ozolnieki / Monarch	27	18+25
4.	Aleksandrs Kerčs jun.	Ozolnieki / Monarch	28	23+19
5.	Gatis Gricinskis	Zemgale / LLU	22	19+21

–

Situāciju kontrolē aizsargi – vetarāni

Ar aizsargu statistikas aprēķiniem Latvijas čempionātā ir sarežģījumi, jo netiek oficiāli skaitīti mikromači un līdz ar to – lietderības koeficients. Tādēļ aizsargu statistikas salīdzinājumam var “izspiest” tikai rezultativitāti. Taču LHF pusē cilvēki runā, ka no nākamās sezonas Latvijas čempionātā varētu tikt veikta arī lietderības koeficienta uzskaite.

Rezultatīvākais aizsargs un vispār otrais rezultatīvākais spēlētājs Latvijas Virslīgas regulārās sezonas summā ir Ozolnieki / Monarch vienības ilggadējais aizsargs Mihails Bogdanovs (dz. 1976.; pa labi novietotā attēlā #23). Ja kāds piemirsis, tad tas ir tieši tas pats Mihails Bogdanovs, kurš spēlēja Latvijas izlases sastāvā 1999. gada pasaules čempionātā. Kopumā viņa uzkrājumā saskaitītas 36 spēles valstsvienības rindās; debitējis 1996. gada 8. oktobrī. Bet tagad 37 gadus vecais veterāns “pogā ārā” jaunatni Latvijas Virslīgas čempionātā. Ozolnieku komandā nav lielākais skrējējs, labāk – mierīgi un ar apdomu, bet – tie punkti ir sakrājušies. Tāpēc arī – oktobrī Virslīgas vērtīgakais spēlētājs. Cita starpā, jau iepriekš bijis Latvijas čempionāta labākais un rezultatīvākais aizsargs. Neskaitot dalību izlasē, biogrāfijas spilgtākās epizodes arī – cīņas zviedru otrajā līgā (HockeyAllsvenskan) un vairākas sezonas Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas/Latvijas čempionātos.

Virslīgas rezultatīvāko aizsargu Topa 2. vietā Kurbads komandas aizsargs Toms Bluks (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā #12), kurš reiz senos laikos (2004. g. decembrī) Latvijas izlasē aizvadījis 2 spēles. Bluka biogrāfijā virkne Latvijas klubu, t.sk. visilgākais posms ASK Ogre ierindā. Leģionāra gaitas – poļu čempionātos un Ungārijā bāzētajā MOL Liga. Iepriekšējā sezonā Virslīgas rezultatīvākais aizsargs un čempions ar SMScredit.lv. Decembrī atzīts par Virslīgas vērtīgāko spēlētāju. Cita starpā – arī Hokeja Skolas Dinamo treneris (skolo 2003. g. dzimušos).

Aizsargu Topa trešajā pozīcijā – Sergejs Durdins (dz. 1980.), vēl viena Ozolnieki / Monarch vērtība. Tāpat kā kolēģis Bluks, cīnījies Latvijas U-18 un U-20 izlašu krāsās, bet pieaugušo izlasē aizvadījis 19 spēles, debitējot pirms 13 gadiem (2001. g. aprīlī). Durdina pieredze ir itin bagāta – neskaitot Latvijas klubus, arī Ziemeļamerikas līgas (UHL, IHL), Krievijas Augstākā līga, itāļu un baltkrievu klubi. Salīdzinoši nesen (2009. g. vasarā) vēl tika pārbaudīts KHL spēlējošā Rīgas Dinamo ierindai. Un vēl pāris gadus pēc tam spēlēja Latvijas izlases ierindā EIHC turnīrā.

Kopumā Latvijas Virslīgas čempionātā šosezon uzspēlēja paprāvs pulks Latvijas izlasē savulaik un arī vēl nesen spēlējušo aizsargu. Neskaitot jau nosauktos Top 3 vīrus, arī, piemēram: Kurbads sastāvā Agris Saviels (98 sp. izlasē) un Renārs Valters (3 sp.); Ozolnieki / Monarch ierindā Eduards Ivanovs (11 sp.); HS Rīga / Prizma aizsargs Sergejs Tjoluškins (1 sp.); Dinamo Juniors krāsās Mārtiņš Porejs (22 sp.) un Artūrs Salija (3 sp.), neskaitot “junioriem” uz vienu Virslīgas spēli piekomandētos puišus.

Vēl jāatzīmē, ka par Virslīgas februāra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Zemgale / LLU aizsargs Reinis Demiters (dz. 1991.), līdz šai sezonai Liepājas Metalurgs sistēmas pārstāvis.

Latvijas Virslīgas Top 3 rezultatīvākie aizsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

	aizsargs	komanda	sp.	punkti
1.	Mihails Bogdanovs	Ozolnieki / Monarch	30	8+36
2.	Toms Bluks	Kurbads	29	5+25
3.	Sergejs Durdins	Ozolnieki / Monarch	30	9+17

–

“Pēdējā postenī”

Diemžēl Virslīgas vārtsargu statistikā nav pieejama ailīte ‘atvairīto metienu %’, tādēļ vārtu vīru Top veidojas no vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA). Šajā kritērijā labākais ir bijis Latvijas regulārā čempionāta uzvarētāju – Kurbads – vārtsargs Renārs Kazanovs (dz. 1984.; pa labi novietotā attēlā #38), kurš sargāja komandas vārtus aptuveni pusi no vārtsargu kopējā spēles laika un kuram ir labākais GAA – 2.51. Jau divas iepriekšējās sezonas Kazanovs ir atzīts par Latvijas čempionāta labāko vārtsargu (abas sezonas SMScredit.lv ierindā); kopā ar “esemeskām” pērn kļuva arī par Latvijas čempionu. Biogrāfijā arī Austrālijas un Vācijas čempionāti, bet Latvijas izlases spēļu nav.

Statistiski otrs labākais Virslīgas vārtsargs regulārajā sezonā bija Dmitrijs Žabotinskis (dz. 1980.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #1, uz aizsargmaskas #61) Ozolnieki / Monarch komandas ierindā. Viņa kontā arī 6 spēles Latvijas izlases sastāvā (sp. laiks 363:36), bijis “trešais vārtsargs” bez spēles laika divos pasaules čempionātos, kā arī sargājis Latvijas U-18 vai U-20 izlases vārtus piecos attiecīgo vecumu pasaules čempionātos. Klubu karjerā daudzi gadi Liepājas Metalurgs komandā, nedaudz arī Rīga 2000, ASK Ogre, Saratovas Kristall (Krievijas Augstākajā līgā), Kokšetavas Arlan Kazahstānā, Harkovas Dinamo Ukrainas čempionātā u.c. Vairākkārtējs Latvijas čempions un un pāris reizes arī labākās GAA statistikas autors.

Uzziņai: par Virslīgas novembra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts HS Rīga / Prizma vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.). Savukārt vislielākais spēles laiks starp vārtsargiem regulārajā sezonā bija Mārim Jučeram (dz. 1987.), kurš Dinamo Juniors vārtus sargāja 1406 minūtes un 49 sekundes (25 spēles). Starp citu, Jučers ir viens no diviem Virslīgas vārtsargiem ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi (izlases vārtos 972 minūtes un 28 sekundes; pieteikumā 35 spēles).

Latvijas Virslīgas Top 2 vārtsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (kritērijs: GAA – vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients; saskaņā ar lhf.lv):

	vārtsargs	komanda	sp.	min:sek	GAA
1.	Renārs Kazanovs	Kurbads	18	883:25	2.51
2.	Dmitrijs Žabotinskis	Ozolnieki / Monarch	10	597:52	2.71

* Aprēķinā iekļauti vārtsargi, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles jeb 300 minūtes (t.i., 16,7% no savas komandas vārtsargu spēles laika).

P.S.

Joprojām turpinās Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālsērija, kurā oponenti ir Kurbads un HS Rīga / Prizma komandas. Play off summā jau būs saskatāmi citi izcilnieki, bet par to – cits stāsts.

Plašākam skatam:

• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF
• Latvijas Virslīgas 2013./2014. g. reg. sezonas statistika – lhf.lv
• Latvijas Virslīgas 2014. gada izslēgšanas spēļu statistika – lhf.lv

[Renāra Undeļa, Edgara Lipsberga, Toma Bluka un Renāra Kazanova fotoattēlu avots: hkkurbads.lv. Mihaila Bogdanova foto avots: lhf.lv (autors – Oļegs Siračenko). Noslēdzošā foto autors: Ruslans Antropovs.]

Greckis Rīgā jeb kā klājās Latvijas U-18 izlasei

Olimpiskā hokeja gaidīšanas prieku ietvaros Rīgā aizritējis U-18 izlašu turnīrs ar Latvijas, Baltkrievijas, Dānijas un Norvēģijas jauniešu valstsvienību dalību. Turnīrs norisinājās kā izlases sagatavošanās posms “pa ceļam” uz pasaules čempionātu 1. divīzijā aprīlī Nicā, Francijā. Protams, maksimālie spēki turnīrā netika “iesaukti”, bet – bija iespēja apskatīt vairāk pretendentu. Tiesa, ar to arī pietika uzvarai turnīrā.

U-18 pasaules čempionāts 1. divīzijā paredzēts no 13. līdz 19. aprīlim, un tajā par atgriešanos elitē cīnīsies Rīgas turnīrā uzspēlējušās Baltkrievijas, Norvēģijas un Latvijas U-18 izlases, kā arī Francijas, Itālijas un Kazahstānas vienaudži. Savukārt dāņi šogad spēlē U-18 elitē.

Greckis un “nepaņemtie” baltkrievi

Rīgas turnīrā, kas aizritēja no 7. līdz 9. februārim, Latvijas jauniešu izlase uzvarēja, kam sagatavošanās posma ietvaros nozīme ir otršķirīga. Jo “cāļus skaitīs” aprīlī, kad būs vai nebūs izcīnīta vieta elitē. Tomēr arī uzvaras ir nepieciešamas rakstura audzināšanai. Īpaši, ja izcīnītas sīkstā cīņā. Tāpat, jāņem vērā, ka Latvijas valstsvienība sanāca kopā un aizvadīja tikai vienu kopīgu treniņu – dienu pirms turnīra…

“Ar degunu stumt mākoņus” iemesla nav, jo skandināvi pieveikti spēļu izskaņā ar viena vārtu guvuma starpību – norvēģi (4:3), dāņi (7:6). Bet “sābriem” baltkrieviem, kuri piekāpās abām Skandināvijas valstu izlasēm, mūsējie zaudēja diezgan pārliecinoši (2:5), lai arī spēles sākums un vismaz pirmā puse par to neliecināja… Baltkrievijas U-18 izlases rezultatīvākais uzbrucējs izrādījās Vjačeslavs Greckis, kurš savus abus vārtu guvumus nokārtoja tieši Latvijas jauniešu izlases vārtos, un šajā spēlē arī tika atzīts par labāko spēlētāju savā komandā. Pēc spēles Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Rihards Puide komentēja saviem un trenera vārdiem: “Varējām uzvarēt, bet kaut kur mazliet pietrūka veiksme, protams, attieksme, un kā treneris Razgals saka: “Pietrūka atbildības sajūta!”.” No malas skatoties, rādījās, ka pietrūka ne tikai veiksmes un atbildības, bet konkrēti – spēka divcīņās. Baltkrievi “šķūrēja” vienā virzienā…

“Notestēti” 28 spēlētāji

Latvijas U-18 izlase palīgspēkus no Ziemeļamerikas neizsauca; tāpat, arī viens no otrs no Eiropas līgās spēlējošajiem nebija galvenā trenera Ērika Miļuna, kā arī viņa palīgu Anatolija Jemeļjaņenko un Aigara Razgala rīcībā. Īsi pirms turnīra starp dalībniekiem tika nosaukti arī HK Rīga uzbrucēji Rodrigo Ābols un Gatis Sprukts, zviedru kluba Nacka HK komandās spēlējošais Niklāvs Birovs, kuri tomēr turnīrā nespēlēja.

Jāpiebilst, ka seši jaunie hokejisti no SK Rīga-97 sastāva (uzbrucēji Buncis, Misjus, Priede; aizsargi Čukste, Zīle; vārtsargs Romanovskis) jauniešu izlases rīcībā bija tikai uz pirmo spēli – pret norvēģiem, bet nākamās spēlēs deva iespēju citiem, jo pašiem bija jācīnās savā regulārajā sezonā – Sanktpēterburgas čempionāta ietvaros.

Kopumā turnīra gaitā pie spēles laika tika 28 spēlētāji – 15 uzbrucēji, 10 aizsargi un 3 vārtsargi. Aptuveni puse puišu (13) ir šīs sezonas U-18 “otrais vecums” – 1997. gadā dzimušie (t.i., gadu jaunāki par pamatgadu).

Rezultāta taisītāji

No Latvijas U-18 izlases uzbrucējiem statistiski vispamanāmāk atrādījās Kirils Galoha un Roberts Locāns (augstāk pa kreisi novietotā attēlā #9) – abiem pa 2+2, kā arī visa turnīra labākais vārtu guvējs Elvis Kaimiņš (3+0). Kopumā atzinīgi jāizsakās arī par rezultativitātes ziņā “netālu esošajiem” uzbrucējiem Mārtiņu Dzierkalu, Marku Lazarevu, Ēriku Žohovu.

Valstsvienības kapteinis Kirils Galoha (pa labi novietotā attēlā #10) pēc turnīra komentēja: “Varējām labāk tieši otrajā spēlē pret Baltkrieviju. [Turnīrā] bija daudz problēmu aizsardzībā un ar trenera uzdevuma izpildīšanu. Pašam nebija tās labākās spēles; labi, ka sanāca iemest vispār. Bija daudz momentu; paldies maiņas biedriem.”

Diemžēl turnīra rīkotāji nenodrošināja mikromaču uzskaiti un attiecīgi – lietderības koeficienta aprēķinu. Tādēļ nav iespējams izvērtēt statistiski pamatotu lietderības izvērtējumu, kas īpaši noderīgs aizsargu “mikroskopēšanai”. Atliek vien izcelt rezultatīvāko – Eduardu Hugo Jansonu, kuram fiksēti 3 rezultativitātes punkti – vairāk nekā vairumam uzbrucēju…

Vārtos

Vārtsargu postenī treneri bija nolēmuši pārbaudīt visus 3 turnīram pieteiktos vārtsargus. Metienu skaits diemžēl nav pieejams, lai varētu “paspēlēties” ar atvairīto metienu procentu. Citi statistikas parametri (uzvara un labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients) “runā” par labu SK Rīga-97 vārtsargam Denijam Romanovskim (attēlā līdzās #1), kuram spēle pret Norvēģijas jauniešiem bija debija Latvijas U-18 izlasē. Pirms turnīra viņš neslēpa satraukumu: “Godīgi sakot, ir neliels satraukums. Kā – nekā, pirmo reizi aizstāvēšu Latvijas izlasi tik nopietnā turnīrā un pie gadu vecākiem. Arī tas, ka debija būs tieši pret spēcīgo Norvēģijas izlasi. Bet tas ir tikai papildus stimuls.”

Denijs Romanovskis jau pēc debijas: “Pieļāvu lielu kļūdu otrajā vārtu zaudējumā, bet kopumā debiju vērtēju ar plus zīmi. Galvenais spēles uzdevums – uzvarēt spēli – tika izpildīts. Tā, ka savu debiju es atcerēšos ar pozitīvām emocijām. Šī spēle man deva arī lielu pārdomu vielu. Sapratu to, ka, jo augstāks līmenis, jo praktiski vispār nedrīkst kļūdīties. Katra mazākā kļūda var atspoguļoties rezultātā.“

Otrajā spēlē – pret baltkrieviem – vārtu drošība bija uzticēta HK Rīga vārtsargam Salvim Balandīnam. Šī spēle nesakārtojās visai komandai… Trešajā – pret dāņiem – Latvijas U-18 izlases krāsās debitēja Prizmas komandu vārtsargs Klāvs Deimonds Ošiņš. Viņam gan nesanāca pilna spēle – 40 minūtes; pēc 2. perioda (rezultāts 5:5) vārtos stājās S. Balandīns (attēlā raksta noslēgumā), ar kuru “pēdējā postenī” valstsvienībai izdevās uzvarēt. Ar tādu “brazīliešu hokeja” rezultātu 7:6.

Latvijas U-18 izlases uzbrucēju statistika Rīgas turnīrā 2014. g. februārī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	klubs (līga) 2013./2014.
1.	Roberts Locāns	1996.	3	2+2	0	AIK J18 (Zv. J18 Elit, J18 Allsvenskan);
						AIK J20 (Zv. J20 SuperElit)
2.	Kirils Galoha C	1996.	3	2+2	2	HK Rīga (MHL);
						Dinamo Juniors (LAT Virslīga)
3.	Elvis Kaimiņš	1996.	3	3+0	0	Tukums HK U18 (LAT U-18)
4.	Ēriks Žohovs	1997.	3	1+2	0	Sāga 97 / Ogre Juniors (LAT U-20)
5.	Marks Lazarevs	1996.	3	2+0	0	ZSC Lions U20 (Šv. U-20 2.);
						GCK Lions U20 (Šv. U-20 1.)
6.	Mārtiņš Dzierkals	1997.	3	1+1	2	Sāga 97 / Ogre Juniors (LAT U-20)
7.	Juliāns Misjus	1997.	1	1+0	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; LAT U-20)
8.	Dāvis Pūliņš	1996.	3	0+1	2	Tukums HK U18 (LAT U-18)
9.	Bruno Priede	1997.	1	0+0	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; LAT U-20)
10.	Filips Gundars Buncis	1997.	1	0+0	2	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; LAT U-20)
11.	Oļegs Šišļaņņikovs	1996.	2	0+0	0	Dinamo Juniors (LAT Virslīga)
	Iļja Žučkovs	1996.	2	0+0	0	Dinamo Juniors (LAT Virslīga)
13.	Rihards Puide	1997.	3	0+0	0	ZSC Lions U17 (Šv. U-17)
14.	Roberts Baranovskis	1997.	3	0+0	2	Sāga 97 / Ogre Juniors (LAT U-20)
15.	Frenks Razgals	1996.	2	0+0	4	Dinamo Juniors (LAT Virslīga);
						HK Rīga (MHL)

–

Latvijas U-18 izlases aizsargu statistika Rīgas turnīrā 2014. g. februārī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	klubs (līga) 2013./2014.
1.	Eduards Hugo Jansons	1997.	3	1+2	0	Sāga 97 / Ogre Juniors (LAT U-20)
2.	Ēriks Smuļko	1996.	2	0+1	0	Dinamo Juniors (LAT Virslīga)
3.	Eduards Fjodorovs	1997.	3	0+1	0	Sāga 97 / Ogre Juniors (LAT U-20)
	Jānis Puriņš	1996.	3	0+1	0	Dinamo Juniors (LAT Virslīga)
	Kristiāns Rubīns	1997.	3	0+1	0	VIK Västerås HK J18
						(Zv. J18 Elit, J18 Allsvenskan)
6.	Kristaps Roberts Zīle	1997.	1	0+0	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; LAT U-20)
7.	Kārlis Čukste	1997.	1	0+0	2	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; LAT U-20)
8.	Vjačeslavs Minajevs	1996.	2	0+0	0	Dinamo Juniors (LAT Virslīga);
						EC Red Bull Salzburg U18 (RBHRC U18; CZE, AUT)
9.	Kirils Mitrofanovs	1996.	3	0+0	0	Prizma/Pārdaugava U20 (LAT U-20);
						Prizma/Pārdaugava U18 (LAT U-18)
10.	Roberts Vīksna	1996.	3	0+0	2	Dinamo Juniors (LAT Virslīga)

–

Latvijas U-18 izlases vārtsargu statistika Rīgas turnīrā 2014. g. februārī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp. (min)	U-Z	GAA	klubs (līga) 2013./2014.
1.	Denijs Romanovskis	1997.	1 (60:00)	1-0	3.00	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; LAT U-20)
2.	Salvis Balandīns	1996	2 (79:45)	1-1	3.76	HK Rīga (MHL);
						Dinamo Juniors (LAT Virslīga)
3.	Klāvs Deimonds Ošiņš	1996.	1 (40:00)	0-0	7.50	HS Rīga/Prizma (LAT Virslīga);
						Prizma/Pārdaugava U20 (LAT U-20);
						Prizma/Pārdaugava U18 (LAT U-18)

–

Spēļu protokoli:

• Latvijas_U18_vs_Norvegijas_U18_2014-02-07
• Latvijas_U18_vs_Baltkrievijas_U18_2014-02-08
• Latvijas_U18_vs_Danijas_U18_2014-02-09

Vēl informācijai:

• Rīgas U-18 turnīra statistika – lhf.lv
• Turnīra preview – hokejablogs.lv
• Latvijas U-18 vs. Norvēģijas U-18 spēles pilns video – youtube.com
• Latvijas U-18 vs. Norvēģijas U-18 spēles foto – facebook.com (LHF profils)
• Latvijas U-18 vs. Baltkrievijas U-18 spēles foto – facebook.com (LHF profils), hokejablogs.lv
• Latvijas U-18 izlases sniegums parbaudes spēlēs Norvēģijā 2013. g. novembrī: tepat
• Latvijas U-17 izlases sniegums turnīrā Baltkrievijā 2013. g. novembrī: tepat
• Rīgas turnīram nosauktais Latvijas U-18 izlases sastāvs (2014-02-04) – lhf.lv
• U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijā web – iihf.com

[(1) Kopfoto fiksets spēlē pret Dānijas U-18 izlasi 2013-02-09; foto autors: Āris Zobens; (2) Roberta Locāna foto – spēlē pret Baltkrievijas U-18 valstsvienību 2014-02-08; foto autors: Āris Zobens; (3) Kirila Galohas foto – spēlē pret baltkrieviem 2014-02-08; foto autors: Lotārs Zariņš, hokejablogs.lv; (4) Denija Romanovska – spēlē pret Norvēģijas jauniešiem 2014-02-07; foto avots: LHF profils facebook.com (Mārtiņš Aiše); (5) Salvis Balandīns fotofiksēts spēlē pret dāņu U-18 izlasi 2014-02-09; foto autors: Āris Zobens.]

Tēvi un dēli Latvijas hokejā

Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.

Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.

Leonīds un Kirils Tambijevi

Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa  dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.

Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.

Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.

Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).

Aleksandri Kerči I, II

Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.

Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.

Aleksandrs un Romans Semjonovi

Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.

Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.

Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.

Artis un Rodrigo Āboli

Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).

Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.

18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.

Vladimirs un Georgs Golovkovi

“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi.  Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.

Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.

Andrejs un Ruslans Ignatoviči

Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).

Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.

Andrejs un Vadims Maticini

Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).

Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.

Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).

Juris un Edgars Opuļski

Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.

Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.

Aigars un Frenks Razgali

Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.

Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.

P.S.

Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.

[(1) Leonīda Tambijeva foto avots: atlant-mo.ru; (2) Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com; (3) Aleksandra Kerča-vecākā attēla avots: tradingcarddb.com; (4) Romana Semjonova foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (5) Arta un Rodrigo Ābolu foto avots: hokejablogs.lv; (6) Georga Golovkova foto avots: facebook.com (Marc Joyal); (7) Ruslana Ignatoviča foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; (8) Andreja Maticina foto avots: severstalclub.ru; (9) Edgara Opuļska foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (10) Frenka Razgala foto autors: Ruslans Antropovs.]

Latvijas hokeja netālā nākotne. U-18 izlases viesizrādes Norvēģijā

Starptautiskā pauze novembrī Latvijas valstsvienībām bija itin ražena – dažādos turnīros un spēļu sērijās paralēli startēja četras mūsu izlases. “Lielie” sitās ar Krievijas otro izlasi, juniori (U-20) – turpat Rīgā “uzņēma” Žoltoka piemiņas turnīra viesus, U-17 izlase aizbrauca uz turnīru Baltkrievijā, bet Latvijas U-18 izlase aizvadīja trīs pārbaudes spēles viesos pie Norvēģijas vienaudžiem. Starp citu, arī Latvijas U-18 izlasei šosezon ir “misija” izcīnīt vietu savā (U-18) pasaules čempionātā elitē.

Līdz izšķirošajai cīņai vēl salīdzinoši paprāvs laika posms. U-18 pasaules čempionāts 1. divīzijas A grupā norisināsies no 13. līdz 19. aprīlim Francijā. Par iekļūšanu jauniešu “augstākajā sabiedrībā” sacentīsies mājinieki franči, Baltkrievijas, Itālijas, Kazahstānas, Norvēģijas un arī Latvijas U-18 izlases. Pret vienu no sāncensēm – Norvēģijas U-18 valstsvienību – mūsējie arī uzspēlēja 3 pārbaudes spēles.

“Norvēģi tiešām bija daudz labāki nekā sākumā domājām…”

Skaidrs, ka uz pārbaudes spēļu turnīru netika izsaukti Latvijas ziemeļamerikāņi. Tāpat nebija pieejami daži Eiropā spēlējošie. Piemēram, HK Rīga starptautiskās pauzes laikā spēlēja MHL čempionāta spēles, un spēlētāji netika vai bija “dabūjami” ierobežotā apjomā ne tikai uz Latvijas U-20, bet arī – U-18 izlases spēlēm. Tā vārtsargs Salvis Balandīns jauniešu izlasei palīdzēja, bet uzbrucēji Rodrigo Ābols un Kirils Galoha – nē. Tomēr labā ziņa – pārbaudīti tika spēlētāji, kuri citos apstākļos izlasē neuzspēlētu.

Norvēģijas spēļu bilance kopumā pozitīva – divas uzvaras 3 spēlēs (4:6; 5:3; 2:0). Laikam jau, pārbaudes spēlēs rezultāts nav galvenais. Bet kurš gan negrib uzvarēt arī “neobligātās” spēlēs?

Zaudējums tika piedzīvots pirmajā spēlē, ko varētu norakstīt uz sava veida “aklimatizāciju”. Par Latvijas U-18 izlases sniegumu šajā spēlē ir kritisks valstsvienības vārtsargs Salvis Balandīns: “Spēli sākām labi, un abas komandas izskatījās vienlīdz spēcīgas, taču mūsējiem bija milzīgs bardaks aizsardzībā. Tika pieļautas daudzas rupjas kļūdas aizsardzībā, kas mums maksāja vārtu zaudējumus. Arī vārtsarga (mana) spēle nebija visai pārliecinoša. Norvēģi tiešām bija daudz labāki nekā sākumā domājām, taču treneris jau brīdināja, ka pret viņiem nekādas vieglās spēles nebūs.”

Kas Tev kā vārtsargam bija grūtākais – “bardaks” mūsu zonā, norvēģu uzbrucēju meistarība? “Drīzāk jau – mūsu aizsardzība. Pāris reizes diezgan vienkārši tika ļauts pretinieku spēlētājam izskriet vienam pret vārtsargu, nevarēšana laicīgi izraidīt ripu no savas aizsardzības zonas. Bieži varēja novērot tādu kā “paniku”, it kā aizsargi nezinātu, kas viņiem jādara. Nebija arī pašaizliedzīgas spēles – bloķēti metieni un tml.” Kāpēc tā? Savstarpēja nesaprašanās? Nevēlēšanās satraumēties? “Varbūt uztraukums, varbūt – pretinieka nenovērtēšana, nepareiza attieksme.” Turpmākajās spēlēs tas sakārtojās? Treneri palīdzēja sakārtot? “Jā, ar katru spēli komandas sniegums uzlabojās. Treneri mazliet pamainīja taktiku aizsardzībā, uzmundrināja komandu un atgādināja, ko mēs pārstāvam un kas mums ir uzdrukāts uz krekla priekšpusē. Uzreiz bija redzamas pārmaiņas spēlē. Komanda bija saliedētāka, uzlabojās spēle aizsardzībā un bloķēto metienu skaits arī auga.“

Savs “norvēģu” vārtsargs

Latvijas U-18 izlases ierindā tika pārbaudīts arī Norvēģijā Tønsberg Vikings U18 komandā spēlējošais latviešu vārtsargs Rihards Vugulis. “Šī man bija pirmā pieredze izlasē, tāpēc nezināju, kā tas viss notiks. Zināju tikai to, ka šeit visiem uzaicinātajiem ir dota iespēja pierādīt sevi, kas, es domāju, visiem izdevās.” Tev izdevās? Esi apmierināts? “Vienmēr var būt labāk, domāju ka izdarīju visu pozitīvi.“

Biji izlasei kā tāds norvēģu hokeja eksperts? “Visi man jautāja – kādi ir tie norvēģi. Diemžēl nevienu no viņu izlases nezinu. Biju tikai dzirdējis no klubā spēlējošajiem, ka norvēģiem ir ļoti labs sastāvs.” Kā Tavs klubs “skatījās” uz Tavām gaitām izlasē? Novērtēja? “Komandas treneris bija atbraucis apskatīt manu spēli, un arī komandas biedri bija atbraukuši novērtēt manu un arī abu komandu sniegumu. Priecājās, ka esmu labi sevi parādījis; tomēr vairāk uztraucās par zaudētajām regulārā čempionāta spēlēm, kamēr biju prom…”

97. gads “pogā ārā” 96.-to?

Interesanti, ka par rezultatīvākajiem spēlētājiem pārbaudes spēlēs pret norvēģiem ir kļuvuši U-18 izlases jaunākā gadagājuma puiši – 1997. gadā dzimušie Mārtiņš Dzierkals un Juliāns Misjus. Atgādinājumam – šīs sezonas U-18 izlašu pamatgads ir 1996. gadā dzimušie, kas arī veidoja izlases lielāko daļu.

Turklāt Mārtiņš Dzierkals bija rezultatīvākais Latvijas U-18 izlases ierindā ar ļoti būtisku atrāvienu – 7 rezultativitātes punkti 3 spēlēs. Kā vērtē Latvijas U-18 izlases sniegumu Norvēģijā kopumā? Mārtiņš Dzierkals: “Nu, kopumā bija jau labi. Vienīgi tā pirmā spēle bija slikta ar daudz kļūdām, bet otrajā un trešajā spēlē izlabojāmies.“

No statistikas izskatās, ka Tev spēle “gāja no rokas”. Kas Norvēģijā bija savādāk nekā ikdienā? “Nezinu, man nekas nelikās citādāks – spēlēju savu spēli un partneri bija labi, spēlēju arī agrāk ar viņiem. Tā, nu, arī sakrājās tie punktiņi.” Tu biji ļoti labs vai norvēģu vārtsargi vāji? “Grūti pateikt – slikti jau viņi nemaz nelikās; pats arī neesmu tik labs – vienmēr ir kur tiekties.“

Kā vērtē Norvēģu spēku samēru? Esam objektīvi stiprāki U-18 vecumā? “Mūsu U-18 izlasē nebija savākti mūsu stiprākie spēki, bet dzirdēju, ka viņiem [norvēģiem] ir ko pielikt tikai vēl kādi 2-3 cilvēki. Tāpēc, es domāju, ka mums būtu jābūt stiprākiem.” Kas ir tie spēles elementi, kuros Latvijas U-18 izlasei vairāk jāpieliek? Kas pieklibo? “Pie kā mums vajadzētu pielikt, skatoties pēc norvēģu spēlēm, ir vairākums. Vēl mums vajadzētu vairāk uztaisīt kopīgos treniņus, jo redzēju, ka dažiem bija grūti iespēlēties ar saviem partneriem,” spriež Mārtiņš Dzierkals.

Kas tālāk?

Saskaņā ar Latvijas Hokeja Federācijas publicēto izlašu spēļu kalendāru, Latvijas U-18 izlasei sagatavošanās cikla ietvaros nākamās pārbaudes spēles ir paredzētas februārī, kad Rīgā paredzēta Baltkrievijas, Dānijas un Norvēģijas U-18 izlašu viesošanās.

Savukārt Ziemeļamerikas virzienā “skatieni meklē” mūsējos, kas varētu pastiprināt Latvijas U-18 izlases komplektu. Vecuma ziņā tam atbilst tādi spēlētāji kā: ASV stiprākajā junioru līgā USHL spēlējošais uzbrucējs Haralds Egle; uzbrucējs Dāvis Zembergs; aizsargs Edgars Bušs. Dažādos Eiropas čempionātos spēlē arī citi: Augusts Valdis Vasiļonoks Austrijā; Marks Lazarevs Šveicē; Roberts Locāns Zviedrijā. Šie nosauktie nav vienīgie – ārzemēs spēlē paprāvs pulciņš 1996.-1997. gados dzimušo jauno hokejistu. Zinātāji spriež, ka vēl kāds noderīgs kadrs varētu būt atrodams tepat Latvijas U-20 un U-18 čempionātos.

Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 3 pārbaudes spēlēs pret Norvēģijas U-18 izlasi 2013. g. novembrī (saskaņā ar lhf.lv; DJ = Dinamo Juniors):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	SM	komanda (līga) 2013./2014.
	UZBRUCĒJI
1.	Mārtiņš Dzierkals	1997.	3	4+3	+3	7:1	0	Sāga 97 / Ogre Juniors (LAT U-20)
2.	Juliāns Misjus	1997.	3	3+0	+3	7:1	0	SK Rīga-97 (LAT U-20; S-Pēterb. U-17/18)
3.	Frenks Razgals	1996.	3	1+1	-1	2:3	24	DJ (LAT Virslīga)
4.	Oļegs Šišļaņņikovs	1996.	3	1+0	-2	1:3	0	DJ (LAT Virslīga)
5.	Romans Romašovs	1996.	3	1+0	-3	2:5	0	DJ (LAT Virslīga)
6.	Gatis Sprukts	1996.	3	0+1	-1	1:2	6	DJ (LAT Virslīga), HK Rīga (MHL)
7.	Iļja Žučkovs	1996.	3	0+1	-2	1:3	0	DJ (LAT Virslīga)
8.	Reinis Ruks	1997.	3	0+0	+3	4:0	0	Wings HC J18 (SWE J18 Elit),
								Wings HC J20 (SWE J20 1 Div., 2 Div.)
9.	Augusts Ričards Veidenbaums	1996.	3	0+0	±0	1:1	4	DJ (LAT Virslīga)
10.	Antons Jašunovs	1996.	2	0+0	±0	0:0	0	Nacka HK J18 (SWE J18 Elit)
11.	Mārtiņš Vītoliņš	1996.	3	0+0	-1	2:2	0	Wings HC J18 (SWE J18 Elit),
								Wings HC J20 (SWE J20 1 Div., 2 Div.)
12.	Niklāvs Birovs	1996.	3	0+0	-1	2:3	4	Nacka HK J18 (SWE J18 Elit),
								Nacka HK J20 (SWE J20 Elit),
								Nacka HK (SWE 3.)
	AIZSARGI
1.	Jānis Puriņš	1996.	3	0+2	+3	8:2	2	DJ (LAT Virslīga)
2.	Eduards Hugo Jansons	1997.	3	0+2	+2	7:2	2	Sāga 97 / Ogre Juniors (LAT U-20)
3.	Kirils Mitrofanovs	1996.	3	1+0	±0	1:1	2	Prizma/Pārdaugava U20 (LAT U-20)
								Prizma/Pārdaugava U18 (LAT U-18)
4.	Ēriks Smulko	1996.	3	0+1	-1	1:2	0	DJ (LAT Virslīga)
5.	Kristiāns Rubīns	1997.	3	0+0	-1	2:3	0	VIK Västerås HK J18 (SWE J18 Elit)
6.	Vjačeslavs Minajevs	1996.	3	0+0	-1	2:3	6	EC Red Bull Salzburg U18
								(RBHRC U18; CZE, AUT)
7.	Roberts Vīksna	1996.	3	0+0	-1	1:2	6	DJ (LAT Virslīga)
8.	Kristaps Jākobsons	1996.	3	0+0	-4	0:4	2	DJ (LAT Virslīga)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	U-Z		MM	SM	komanda (līga) 2013./2014.
1.	Rihards Vugulis	1996.	1	1-0	–	5:3	0	Tønsberg Vikings U18 (NOR U-18 2.)
2.	Salvis Balandīns	1996.	2	1-1	–	6:6	0	HK Rīga (MHL), DJ (LAT Virslīga)

* Vienā no spēlēm protokolā ir kļūda – vārtu zaudēšanas brīdī Latvijas izlasē kā laukumā esošs norādīts spēlētājs ar #13, kāds pieteikumā nebija. Attiecīgi lietderības “-1″ attiecas uz kādu no spēlētājiem, kas statistikas tabulā neuzrādās.

LAT U-18 vs. NOR U-18 spēļu protokoli:

• Latvija_U-18_vs_Norvegija_U-18_2013-11-08_protokols
• Latvija_U-18_vs_Norvegija_U-18_2013-11-09_protokols
• Latvija_U-18_vs_Norvegija_U-18_2013-11-10_protokols

[Foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Itālijas U-18 izlasi 2011. gada 11. aprīlī (tātad, no attēlā esošajiem sastāvā nav neviens). Foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Nekad nav labi… Latvijas U-20 izlases “lipināšanas” process

Latvijas junioru izlases komplekts Žoltoka piemiņas turnīrā godīgi izcīnīja 4. vietu četru komandu konkurencē, kuras būs arī galvenie konkurenti decembra vidū paredzētajā cīņā par vienīgo biļeti uz U-20 pasaules čempionātu elitē. Vētru ūdensglāzē zaudētās spēles nav sacēlušas, jo turnīrā startēja Latvijas U-20 “otrā” izlase, kurai nebija pieejami ziemeļamerikāņi un lielākā daļa HK Rīga puišu. Tomēr diskusija par šāda turnīra lietderību ir.

Klasiskais apspriežu un komentāru repertuārs pirms un pēc jebkura Latvijas U-20 izlases pārstāvētā turnīra ietver kritisku jautājumu: kāpēc nepasauc uz apskati kādu attālāku izlases pretendentu? Pēdējo gadu papildinājums jautājumu lokā: kāpēc tik daudz spēlētāju no izlases galvenā trenera Leonīda Tambijeva “pieskatītā” HK Rīga sastāva!? Tagad ir jaunas “bēdas”… HK Rīga spēlētāju par maz! Sanāk, ka nekā nav labi… 

HK Rīga cīņu gaitu un IIHF pauzē ieplānotā Žoltoka piemiņas turnīra spēļu grafika pārklāšanās vaininieki, protams, tika meklēti amplitūdā no Latvijas Hokeja federācijas un Lipmana līdz HK Rīga, MHL un Tambijevam. Bet, kā saka, karavāna iet tālāk…

Kāda jēga no “otrās” izlases?

Turnīram beidzoties jau ir citas aktualitātes. Pēc tam, kad Latvijas U-20 izlase Žoltoka piemiņas turnīru pabeigusi pēdējā vietā, aktualizējas viedoklis, ka šāds turnīrs novembrī vai vispār jebkad nav vajadzīgs. Jo neesot arī liela jēga laist spēlēt junioru “otro izlasi”, vajadzīgā spēļu prakse tiekot gūta HK Rīga sastāvā utt. Ir jēga, ir!

Ir vērts uztvert Latvijas U-20 izlases komplektu, kas piedāvāts Žoltoka piemiņas turnīram, kā normālu pārbaudes spēļu tikpat normālu pārbaudāmu sastāvu. Kas nepieciešams, lai spētu paskatīties “pa malām” – arī aiz HK Rīga sastāva. Ne tie “saldākie” secinājumi arī ir secinājumi. Arī par faktu, ka mums nav tāda resursu dziļuma, lai “otrā” Latvijas U-20 izlase pēc salīdzinoši īsa kopīga sagatavošanās posma priecētu aci kaut arī ne tajā jaudīgākajā junioru turnīrā.

Acīmredzot par taisnīgiem jāuztver visi trīs zaudējumi – Dānijas U-20 izlasei (0:1 OT), Baltkrievijas junioriem (2:4) un Austrijas vienaudžiem (1:2). Pretinieku sastāva pazinēji teic, ka tiem bija lielāks īstās izlases spēlētāju īpatsvars nekā mūsējiem, no kuriem īstajā izlasē uz pasaules čempionātu tiks vien daži.

Starp citu, tieši Žoltoka piemiņas turnīrā pārstāvētās izlases decembrī sitīsies U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijas A grupā par vienīgi ceļazīmi uz eliti. No šī skatpunkta raugoties, apskatīt un “uz savas ādas” pārbaudīt sāncenšu sagatavošanās gaitu ir īpaši vērtīgi. (Pārējie divi pretendenti uz eliti būs Polijas un Slovēnijas U-20 izlases.)

Jā, un ir vēl viens faktors. Jauno spēlētāju motivācija un lepnums par ģerboni, kas rotā krūtis šajā turnīrā. Lai arī ar meistarību, saspēlētību un citām hokejiskām padarīšanām ne viss ir gludi, tomēr katrs izlases dalībnieks lepojas ar savu iespēju pārstāvēt valsti. Kas ir vērā ņemams motivācijas instruments, kas noderīgs principā…

Skatījums no laukuma puses

Neuzvarētā turnīrā izcilniekus meklēt ir salīdzinoši sarežģīti. Ne tikai tāpēc, ka “zvaigžņu” nebija un izcilības pietrūka. Šī iemesla dēļ arī statistika tabulā nevar visu skaidri nolasīt. Tomēr kopumā pārliecinošāk izskatījās puiši, kas šosezon vismaz nedaudz nobaudījuši pieaugušā hokeja garšu.

Tā, piemēram, vismaz epizodiski ļoti labu sniegumu demonstrēja šosezon Rīgas Dinamo ierindā debitējušais uzbrucējs Deivids Sarkanis (līdzās pa labi novietotā attēlā #21). Spēlē pret Baltkrievijas junioriem tas arī uzrādījās rezultativitātē, kur Sarkanis asistēja abos Latvijas U-20 vārtu guvumos. Kāda, Tavuprāt, bija būtiskākā atšķirība starp Dānijas un Baltkrievijas U-20 valstsvienību spēlēto hokeju? “Īpaši atšķirības nebija, spēlējot pret šīm abām valstsvienībām; abas komandas bija fiziski spēcīgas un ātras, spēlēm atdevās pilnībā. Vienīgais no savas puses, spēlējot pret Dāniju, es nevarēju savākties pirmos divus periodus, jo īpaši nebiju bijis normāli uz ledus, bij’ neliels pārtraukums no treniņiem un tādas kā smagas kājas bija, bet šodien [pret Baltkrieviju] jau vieglāk gāja,” tā Deivids Sarkanis. Vai nav savādi pārslēgties no lielā hokeja, KHL uz junioru hokeju? Nav tā, ka stipri vieglāk, vienkāršāk? “KHL ir grūti cīnīties pie borta, divcīņas, diezgan sarežģīti sacensties un sisties ar pieredzējušiem spēlētājiem; junioru hokejā nav tik grūti, tas tomēr ir vieglāk izdarāms. Bet kopumā nav īpaši vieglāk; nu, dažādās situācijās arī junioru hokejā visi sitās, cīnās, un ir pašatdeve. Lai arī nav tik meistarīgi kā KHL, tik un tā ir jāpasvīst.“

Latvijas U-20 izlases kapteiņa pienākumi bija uzticēti HK Rīga uzbrucējam Ričardam Kondrātam. Viņam savulaik ir nācies pārstāvēt Latvijas U-18 izlasi attiecīgā vecuma pasaules čempionātā elitē, kā arī Latvijas U-17 izlasi šī vecuma jauniešu ziemas olimpiādē. Pēc spēles pret Baltkrievijas vienaudžiem R. Kondrāts secināja: “Baltkrievi parādīja labu sniegumu, un šis bija viņu aptuveni optimālais sastāvs, pārsvarā visi MHL A [grupas] spēlētāji. [Latvijas izlasei] Pietrūka meistarība un rezultativitāte uzbrukumā; vāji spēlējām uzbrukuma zonā, aizsardzībā arī pieļāvām dažas muļķīgas kļūdas.”

Vārtsargu līnijā Latvijas U-20 izlase varēja palepoties ar optimālu komplektu – bija pieejami abi mūsējie Šveices stiprākās pieaugušo līgas NLA vārtsargi. Pirmajās divās spēlēs (pret Dānijas un Baltkrievijas U-20 izlasēm) par vārtu drošību rūpējās Ivars Punnenovs (līdzās pa labi novietotā attēlā), bet trešajā (pret Austrijas junioriem) – Elvis Merzļikins. Abi bija pieredzējušākie hokejisti šajā Latvijas U-20 izlases komplektā – vienīgie, kuri jau agrāk ir spēlējuši valstsvienībā U-20 pasaules čempionātā.

Ivars Punnenovs bija atzīts par Latvijas U-20 izlases labāko spēlē pret dāņiem. Ja Tev jāvērtē pirmās divas spēles – pret Dāniju un Baltkrieviju, pret kuru izlasi bija Tev kā vārtsargam grūtāk? “Noteikti – pret baltkrieviem; bija bīstamāki metieni, kā arī vairākumu labāk izspēlēja,” tā I. Punnenovs. Kā kopumā vērtē šī Latvijas U-20 izlases komplekta sniegumu? “Šajās divās spēlēs [pret Dānijas un Baltkrievijas U-20 izlasēm] puiši cīnījās kārtīgi, atdod visus 100%. Protams, kļūdas ir, bet tas ir tikai normāli.“

P.S. “Cipariski”

Latvijas U-20 izlases sastāvs un spēlētāju statistika Žoltoka piemiņas turnīrā 2013. g. novembrī (statistikas aprēķiniem izmatoti LHF protokoli – pirmajām divām spēlēm, bet 3. spēlei un atsevišķām epizodēm – videoieraksti; iespējamas korekcijas):

	spēlētājs	dz.	klubs	sp.	punkti	+/-	MM	SM	U-18 PČ	cm	kg
	UZBRUCĒJI
1.	Deivids Sarkanis	1994.	Dinamo (Rīga), HK Rīga,	3	0+2	-1	2:2	0	–	175 cm	70 kg
			Dinamo Juniors
2.	Emīls Potāpovs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	1+0	±0	2:1	2		180 cm	77 kg
3.	Romans Semjonovs	1994.	Örebro HK J20 (Zv. J20 SuperElit)	3	1+0	-1	1:1	2	–	180 cm	78 kg
4.	Ričards Kondrāts C	1994.	HK Rīga, Dinamo Juniors	3	0+1	-2	1:4	0	JĀ	183 cm	78 kg
5.	Edgars Opuļskis	1994.	Dinamo Juniors, HK Rīga	3	0+0	+1	1:0	0		170 cm	70 kg
6.-7.	Jegors Samofalovs	1995.	Dinamo Juniors	2	0+0	±0	0:0	2	–	185 cm	91 kg
6.-7.	Olafs Aploks	1995.	Zemgale/LLU	2	0+0	±0	0:0	2	JĀ	185 cm	83 kg
8.	Leonards Rimjāns	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	0+0	±0	1:1	2	–	192 cm	90 kg
9.	Linards Mazurs-Mago	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	0+0	±0	0:2	16	–	190 cm	88 kg
10.-11.	Artūrs Āboliņš	1994.	Zemgale/LLU	3	0+0	-1	1:1	0	–	191 cm	85 kg
10.-11.	Filips Plostnieks	1994.	HS Rīga/Prizma, Prizma-Rīga (MHL B),	3	0+0	-1	1:1	0		177 cm	68 kg
			Prizma/Pārdaugava U20
12.	Valters Freijs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	0+0	-1	0:1	2	–	179 cm	96 kg
13.	Martins Lavrovs	1994.	Karhu HT (FIN U-20)	3	0+0	-2	0:2	0	JĀ	187 cm*	85 kg*
	AIZSARGI
1.	Ralfs Grīnbergs	1995.	Dinamo Juniors	3	0+1	±0	2:1	2	JĀ	189 cm	83 kg
2.	Viesturs Tampe	1994.	Karhu HT (FIN U-20)	3	0+0	±0	0:0	0	–	182 cm*	87 kg*
3.	Ričards Matuzevičs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	0+0	±0	0:1	0	–	190 cm	84 kg
4.	Matīss Gelažis	1994.	HK Rīga, Dinamo Juniors	3	0+1	-1	1:3	2	JĀ (2x)	185 cm	89 kg
5.	Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	0+0	-1	1:2	2	JĀ	187 cm	91 kg
6.	Krists Apsītis	1994.	HS Rīga/Prizma, Prizma-Rīga (MHL B),	3	0+0	-1	1:2	4	–	188 cm	85 kg
			Prizma/Pārdaugava U20,
7.	Imants Ļeščovs	1994.	Zeļenograd (Maskava, MHL B),	3	0+0	-1	0:1	0	–	185 cm	77 kg
			Prizma/Pārdaugava U20,
			Prizma-Rīga (MHL B)
8.	Toms Bernhards	1995.	Dinamo Juniors	3	1+0	-2	1:4	2	JĀ	182 cm	78 kg
	VĀRTSARGI			sp.	sp. laiks	GAA	MM	SM
1.	Elvis Merzļikins	1994.	HC Lugano (Šv. NLA),	1	58:36	2.05	1:2	0	JĀ (2x;	191 cm	85 kg
			HC Lugano U20 (Šv. U-20)						un U-20 2x)
2.	Ivars Punnenovs	1994.	Rapperswil-Jona Lakers (Šv. NLA)	2	123:03	2.44	1:5	2	JĀ	185 cm	85 kg
			Rapperswil-Jona Lakers U20 (Šv. U-20)						(un U-20 1x)
3.	Kristiāns Čopejs	1995.	HK Rīga (nav sp.),	0	0:00	–	–	0	–	192 cm	82 kg
			Dinamo Juniors (nav sp.)

*

Sākotnēji Latvijas U-20 izlases sastāvā pirms Žoltoka piemiņas turnīra tika nosaukti 1995. gadā dzimušie uzbrucēji Sandis Grīnbergs, Dmitrijs Komarņickis un Artūrs Logunovs, bet turnīrā nespēlēja. Sākotnēji sastāvā nebija nosaukti, bet turnīrā uzspēlēja – uzbrucēji Artūrs Āboliņš, Olafs Aploks un vārtsargs Elvis Merzļikins. * Spēlētāju auguma parametri no aktuālo līgu norādīto informāciju, atskaitot Martinu Lavrovu un Viesturu Tampi, kuriem norādīti iepriekšējās sezonas parametri. P.S. MM = mikromaču vārtu attiecība; vārtu guvumi un zaudējumi attiecīgajam spēlētājam atrodoties laukumā.

VIDEO plašākam skatam:

• Latvijas un Dānijas U-20 izlašu spēles momentu piegriezums (2013-11-07) – lhf.lv, sportacentrs.com
• Latvijas un Dānijas U-20 izlašu VISA SPĒLE (2013-11-07) – sportacentrs.com
• Latvijas un Baltkrievijas U-20 izlašu VISA SPĒLE (2013-11-08) – youtube.com
• Latvijas un Austrijas U-20 izlašu spēles momentu piegriezums (2013-11-09) – lhf.lv, youtube.com
• Latvijas un Austrijas U-20 izlašu VISA SPĒLE (2013-11-09) – youtube.com

Spēļu protokoli (ir neprecizitātes mikromaču uzskaitēs):

• LAT U-20 vs. DEN U-20: Latvija_U-20_vs_Danija_U-20_2013-11-07_protokols
• LAT U-20 vs. BLR U-20: Latvija_U-20_vs_Baltkrievija_U-20_2013-11-08_protokols
• LAT U-20 vs. AUT U-20: Latvija_U-20_vs_Austrija_U-20_2013-11-09_protokols

[Attēli fiksēti Latvijas U-20 izlases spēlēs 2013. gada novembrī; attēlu avots: lhf.lv (Romualds Vambuts).]

Kurš sargās Latvijas izlases vārtus olimpiādē?

Latvijas izlases sastāva komplektēšana pasaules čempionātam vai olimpiādei nekad nav bijusi bezkaislīga padarīšana. Ir bijuši reti gadi, kad izdevies savākt maksimāli iespējamo sastāvu, tomēr traumas un arī klubu intereses ne vienmēr ļāvušas sakomplektēties bez ierobežojumiem. Arī gatavojoties 2014. gada ziemas olimpiādei Sočos ir jautājumi, kurus raisa galvenokārt spēlētāju veselības stāvoklis vai spēļu prakses trūkums. Par vienu no šaurākajām vietām šosezon tiek definēta Latvijas izlases vārtu drošība.

Jau augusta nogalē, kad Latvijas izlasei saskaņā ar olimpiādes rīkotāju prasību bija jādeklarē izlases kandidātu paplašinātais saraksts, mūsu valstsvienības listē tika nosaukti seši vārtsargi – Kristers Gudļevskis, Māris Jučers, Jānis Kalniņš, Edgars Masaļskis, Elvis Merzļikins un Ervīns Muštukovs. 3 vīriem no tiem nāksies taisīties uz olimpiādi.

Par visiem pēc kārtas – alfabēta kārtībā, lai nav pārpratumu no secības. Ar ko katrs nodarbojas un kā veicas?

Kristers Gudļevskis

Viens no aizvadītās sezonas pasaules čempionāta atradumiem – Kristers Gudļevskis (augstāk pa labi novietotā attēlā) – atrādīšanos čempionātā ir izmantojis, lai sprauktos Ziemeļamerikas hokeja dienas kārtībā. Skaidrs, ka līdz Tampa Bay Lightning sastāvam ir tāls ceļš un sviedru upes, kas, savukārt, Latvijas hokeja līdzjutējiem liek satraukties par Gudļevska pieejamību Latvijas olimpiskās izlases nepieciešamībām, jo uz olimpiādi spēlētājus laidīšot NHL. Bet AHL un ECHL spēlētāju iespējas uzspēlēt Sočos ir miglā tītas, lai neteiktu, ka nekādas. Jo hokeja lielvalstu izpratnes ziņā nešķiet loģiski, ka Ziemeļamerikas fārmklubu līgu spēlētāji piedalās olimpiādē. Nu, nelīmējas viņiem kopā…

Bet attiecībā uz Kristeru Gudļevski stresam nav pamata. Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks vēl septembrī uzsvēra: “Ja mēs runājam par Gudļevski – vārtsargu, tad mums ir konkrēta noruna ar Tampa Bay ģenerālmenedžeri Stīvu Aizermenu, [..], ka Gudļevskis, ja viss ir kārtībā ar viņu, viņš noteikti piedalās olimpiskajās spēlēs” (skatīt „Latvijas hokeja apskatu” no 14:04).

Tagad tikai atliek novēlēt, lai Kristeram Gudļevskim „viss ir kārtībā” kā ar veselību, tā sportiskā ziņā. Jācer, ka viņam būs gājusi labumā gatavošanās kopā ar Tampa Bay Lightning vienību tās pirmssezonas nometnē. Šosezon Lightning otrā fārmkluba Florida Everblades sastāvā ECHL čempionātā Gudļevskis ir pierakstījies pieklājīgi – 2 spēles, 120 minūtes, 91.4% atvairītu metienu, vidēji spēlē 1,5 vārtu zaudējumi (GAA  1.50) un abas ir uzvaras. Bet jau diezgan drīz Kristers Gudļevskis ir izsaukts „stāvu augstāk” – uz AHL vienību Syracuse Crunch, kur savainojumu guvis un vismaz uz divām nedēļām “izkritis” komandas vārtsargs soms Riku Helenius. Gudļevska debija Crunch vārtos izdevās pārliecinoša – 60 minūtes spēles laika, 100% atvairītu metienu (visi 22 gab.) un “sausa” uzvara.

Māris Jučers

Iepriekšējo divu sezonu Rīgas Dinamo “otrais numurs” Māris Jučers (attēlā līdzās pa kreisi) šosezon uz “lielās skatuves” netiek, tomēr klubam viņš ir vajadzīgs, par ko liecina šajā starpsezonā pagarinātais līgums. Dinamo sastāva komplektētājiem pēc Gudļevska pārcelšanās uz Ziemeļameriku tomēr vajadzēja nodrošināt par diviem vārtsargiem garāku šī posteņa soliņu. Kamēr Mikaels Tellkvists un Jakubs Sedlāčeks attaisno uz viņiem liktās cerības, kluba “trešais numurs” un olimpiskās izlases kandidāts Māris Jučers cīnās fārmklubā Dinamo Juniors, kas “izmitināts” Latvijas Virslīgā. Vai ar to pietiks, lai varētu reāli pretendēt uz sastāvu izlasē, rādīs laiks.

Bet cipariski – Jučeram ir labākā vārtsargu statistika Latvijas čempionātā. Vidēji spēlē 2,44 vārtu zaudējumi (GAA) un 565 minūtes spēles laika. Bet Dinamo Juniors ar 17 punktiem 10 spēlēs ieņem turnīra tabulas 5. vietu (no 6). Tiesa, “mazajiem dinamiešiem” ir tikpat punktu, cik un 3. un 4. vietas ieņēmējiem. Vēl jāpiemin statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņā; tur Mārim Jučeram 3 spēlēs 89,47% atvairītu metienu un GAA 2,67.

Jānis Kalniņš

Sava laika Liepājas Metalurgs kluba perspektīvais vārtsargs Jānis Kalniņš (attēlā līdzās pa labi) ir pārcēlies uz Ungāriju – Dunaújvárosi Acélbikák (arī – Dab.Docler, DAB) komandu MOL Liga čempionātā. Tur Kalniņš ir aizvadījis 3 spēles (laiks 178:41), atvairījis 91,17% metienus un piedzīvojis 3,02 vārtu zaudējumus vidēji spēlē (GAA). Taču Jānis Kalniņš nav savas vienības, kas ir čempionāta līderi, pamatvārtsargs. Vairāk spēļu aizvadījuši divi citi kolēģi. Viens no MOL Liga labākajiem vārtsargiem – slovāks Peter Sevela, kuram 9 spēlēs 93,15% atvairītu metienu un 2.20 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. Vairāk uzspēlējis arī cits kolēģis ungārs Tamás Kiss – 5 spēles, 2,07% atvairītu metienu un GAA 2.57. Vēl Jānim Kalniņam ir sanācis uzspēlēt Dunaūjvārošas U-20 komandā, kur spēļu prakses nolūkā atļauts zināms spēļu apjoms arī junioru vecumu pāraugušiem spēlētājiem.

Kā Tu raksturotu MOL līgas līmeni, salīdzinot ar savu agrāko pieredzi, piemēram, Baltkrievijas ekstralīgā? Kādu hokeju spēlē Ungārijā? Jānis Kalniņš: “MOL līga, salīdzinot ar Baltkrievijas [ekstralīgu], ir apmēram tāda pati, tikai meistarības ziņā nav tik liela starpība starp pirmo vietu tabulā un pēdējo. Te vairāk ir tāds zviedru hokejs. Daudz met pa vārtiem. Kā ir kaut mazākā iespēja, tā met un iet uz atlēkušo ripu, Nav lielās saspēles, kuras ir raksturīgas krievu hokejam. Kā vārtsargam tas ir labi, ka ir salīdzinoši daudz metienu. Spēlētāju individuālā meistarība ir varbūt nedaudz zemāka, jo te salīdzinoši maz cenšas apspēlēt pretinieku, kad iet viens pret viens. Vairāk izpilda metienus un tad iet uz vārtiem. Bet kopumā līmenis ir labāks nekā es sākumā biju gaidījis. Visur Eiropā hokejs iet uz augšu.”

Edgars Masaļskis

Vislielākā jautājuma zīme Latvijas olimpiskās izlases kandidātu sarakstā ir tieši līdzšinējais ilggadējais “pirmais numurs” Edgars Masaļskis (attēlā līdzās pa labi), kurš jauno sezonu nav uzsācis…

Ir bijuši ledus treniņi kopā ar sava laika izlases treneri Artūru Irbi, bet nu arī Irbe vairs nav valstsvienības treneris… Ja izlases sastāva komplektētāji dos iespēju Masaļskim novembrī pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi, nebūs pirmā reize, ka laukumā dodas spēlētājs bez kluba. Pirms gada, piemēram, itin sprauni atrādījās Mārtiņš Cipulis. Tomēr vārtsargu postenī šādi eksperimenti var “neatmaksāties”…

Elvis Merzļikins

Varbūt kādam pirms sezonas sākuma publicētajā kandidātu sarakstā Merzļikina (zemāk pa kreisi novietotā attēlā) vārds raisīja smaidu. Bet pusotru mēnesi pēc sezonas sākuma smaidi un vīpsnājieni būs zuduši. 19 gadus vecais Elvis Merzļikins ir reāli debitējis Šveices stiprākās līgas NLA čempionātā. HC Lugano ierindā viņš ir aizvadījis 361 minūti, atvairījis 91,81% metienu un piedzīvojis vidēji 2,33 vārtu zaudējumus spēlē. Tīri vai pieklājīgi debijai jau junioru vecumā. Vēl labāki cipari Merzļikinam ir Šveices stiprākajā junioru līgā HC Lugano U20 komandā, kur viņš uzspēlē paralēli cīņu gaitām lielajā komandā.

Šo iemeslu dēļ arī saprotams Elvja Merzļikina izsaukums uz Latvijas izlases gatavošanos pārbaudes spēlēm pret Krievijas vienību; spēles paredzētas 8. un 9. novembrī Rīgā. Bet paralēli tām un turpat paredzēts U-20 izlašu “sparings” – Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrs, kur Merzļikins varētu kļūt noderīgs arī Latvijas U-20 izlasei.

Ko Tev nozīmē fakts, ka jau augustā tiki nosaukts starp Latvijas olimpiskās izlases kandidātiem? Elvis Merzļikins: “Protams, man nekad [iepriekš] nebija tik lielas emocijas un nekad nebiju tik priecīgs. Bet pirmais, ko es sāku uzreiz darīt, bija gatavošanās – sāku trenēties vairāk un ilgāk, jo tā nav nekāda joka lieta – Latvijas lielā izlase, un tādam līmenim ir jābūt gatavam.”

Kā jūties NLA līmenī? Kas ir tās lietas, kas tomēr nāk grūtāk nekā gaidīji? Kas – varbūt vieglāk? “Tagad es dien’ dienā trenējos ar viņiem jau mēnesi, un esmu piešāvies pie ātrāka līmeņa un stiprākiem metieniem. Sākuma man bija grūti stāvēt treniņos, jo mani mētāja no junioriem uz pirmo [komandu] un no pirmās uz junioriem, un tad man bija neliela putra galvā, kā stāvēt! Nesapratu, kā rīkoties; nu, un tad vienkārši ar spēles praksi, ar kļūdām treniņos sapratu, ka nedrīkst stāvēt kā junioros – ir jāmaina kaut kas. Tāpēc tagad es stāvu biškiņ vairāk iekšā vārtos un [..] lasu spēli! Uz katru kustību te ir jābūt 100% pārliecinātam un jāuzticas pašam sev, jo, ja būs maza kripatiņa negatīvu domu, tad noteikti nav labi! Tāpēc es cenšos vienmēr būt ar pozitīvām domām!”

Ervīns Muštukovs

Uz papīra Muštukovs (attēlā līdzās pa labi) ir viens no pieredzējušākajiem izlases vārtsargiem-kandidātiem. Ir bijis Latvijas izlases pieteikumā vienā olimpiādē, vienā pasaules čempionātā, pāris olimpiskās kvalifikācijas turnīros, bet – nav aizvadījis šajos turnīros nevienu spēli, nevienu minūti…

Jauno sezonu Ervīns Muštukovs ir uzsācis Dānijas čempionātā, kur ir Esbjerg Energy vienības “pirmais numurs”. Aizvadījis 7 spēles, 414 minūtes, atvairījis 92,21% metienu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA) noturējis 2,61 apmērā. No čempionāta vārtsargiem, kas aizvadījuši vismaz ceturtdaļu savas komandas kopējā spēles laika Muštukovs ir dāņu līgas otrs labākais vārtsargs pēc atvairīto metienu procenta.

P.S.

Pilnīgākai ainavai jāpiebilst, ka šosezon salīdzinoši augstā līmenī – jau minētajā Šveices NLA – debitējis vēl viens 19 gadus vecs latviešu vārtsargs. Viņa vārds ir Ivars Punnenovs, un viņš Rapperswil-Jona Lakers sastāvā ir aizvadījis 158 minūtes, atvairot 90,32% metienu un “salasot” vidēji 3,41 vārtu zaudējumu spēlē. Kopumā arī vērā ņemama debija. Cipari labāki ir viņa “otrajā darbavietā” – Rapperswil-Jona U20 komandā Šveices stiprākajā junioru līgā. Punnenovs gan nav starp olimpiskās izlases kandidātiem.

Plašākai informācijai:

• Kristera Gudļevska individuālā statistika – echl.com, theahl.com
• Latvijas Virslīgas statistikas sadaļa – lhf.lv
• MOL Liga vārtsargu statistika – regi.icehockey.hu
• Šveices NLA vārtsargu statistika – swiss-icehockey.ch
• Dānijas čempionāta vārtsargu statistika (lapa epizodiski nestrādā) – hockeyligaen.dk
• Latvijas olimpiskās izlases kandidātu saraksts – lhf.lv

[Attēli secīgi: (1) Kristers Gudļevskis Syracuse Crunch ierindā; foto avots: Official Syracuse Crunch Fan Page profils facebook.com lapā; (2) Māris Jučers Dinamo Juniors vārtos; foto avots: hkkurbads.lv; (3) Jānis Kalniņš Dunaújvárosi Acélbikák krāsās; foto avots: jegkorongblog.hu; (4) Edgars Masaļskis vēl Hantimansijskas Jugra “pēdējā bastionā”; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (5) Elvis Merzļikins HC Lugano dienestā; foto avots: hclugano.ch; (6) Ervīns Muštukovs Esbjerg Energy sastāvā; foto avots: eeis.dk.]

Ir tāds IIHF Kontinentālais kauss

Idejiski kā čempionu līga, kurā Eiropas valstu čempionvienības izspēlē pašu galveno uzvarētāju. Līga – būtu tā pārspīlēti teikts, jo kausu izspēlē periodiski mazos ekspres-turnīros sezonas gaitā. Nopietni vīri saka, ka tas jau tāds “sētas turnīrs” vien esot, jo Eiropas Top6 hokeja lielvalstis tajā nepiedalās. Latvija – piedalās!

Tomēr aiz sešinieka esošās valstis par Kontinentālo kausu interesējas vairāk. Pat, ja tēmas lokā figurē it kā nevērīga attieksme un it kā “mums jau nevajag”. Oktobrī pēc kausa lūkoties – t.i. piedalīties turnīra 2. kārtas B apakšgrupas spēlēs – aizbrauca arī Dinamo saimniecības komanda. Pērnsezon Juniors vienība Latvijas Virslīgā bija izcīnījusi otro vietu, bet tā kā Latvijas čempioni SMScredit.lv atteicās no dalības Kontinentālajā kausā un galu galā arī Virslīgā, tad Dinamo jaunatnei bija tas gods reprezentēt mūsu valsti jaunās sezonas turnīrā.

Par Dinamo Juniors komandu to dēvēt var formāli, jo no reālā Virslīgas komandas sastāva ir trīs kadri – MHL vecumu pāraugušie Māris Bičevskis, Mārtiņš Porejs un Dinamo „lielās komandas” rezerves vārtsargs Māris Jučers. Bet pārējie 19 puiši jeb 86,4% sastāva ir no HK Rīga MHL versijas. No kuriem, savukārt, divi – Edgars Siksna un Andris Siksnis – šosezon nedaudz ir “trāpījuši” uz KHL ledus Rīgas Dinamo sastāvā.

Tā kā sastāva komplekts ir diezgan pieklājīgs un arī B apakšgrupas sāncenšu pārstāvēto valstu (Lielbritānija, Nīderlande, Spānija) hokeju mūsu pusē nav pieņemts uzskatīt par pilnvērtīgu, no Latvijas pārstāvošās komandas netika gaidīts nekas savādāks kā pārliecinoša uzvara. Apmēram tā, kā bija pirmajās divās spēlēs – 8:3, 7:2… Bet britu klubs Nottingham Panthers, kas ir šī gada Lielbritānijas čempionvienība, izrādījās stiprāks. Kā tad tā!?

Stereotipus attiecībā uz Nīderlandes un Spānijas hokeju “pabarojām”, bet britu klubs neļāvās… Atveram acis un paskatāmies uz EIHL. Pilnā vārdā ‘Elite Ice Hockey League’ droši, ka nav Top5 čempionāts Eiropā. Un arī par Top10 varētu strīdēties. Bet visādi citādi – esot pieklājīga līga, kurā laiku pa laikam “laimi meklē” arī Latvijas hokejisti. Spēlētā hokeja izpratni varētu veicināt ieskats EIHL nacionālajā pārstāvniecībā: 43,8% – Lielbritānijas pavalstnieku, 45,7% – ziemeļamerikāņu (no tiem divas trešdaļas kanādiešu)…

NHL zvaigznes pilnbriedā Lielbritānijas klubu sastāvos atrast nevarēs, bet Ziemeļamerikas otrā plāna līgu – AHL un ECHL – onkuļus varēs saskatīt biezā slānī. Arī pa kādam ar NHL pieredzi. Lai arī vīri pārcēlušies uz Eiropu labākas naudas un mierīgākas dzīves baudīšanas nolūkā, spēlēt hokeju nav aizmirsuši. Tad jautājums – no kurienes var nākt pārliecība, ka Latvijas Virslīgas (nu, labi – MHL) augšgala komandai būtu bez ierunām jāsit britu stiprākās līgas vienība. Var jau būt, ka divās spēlēs no trijām tā būtu iegadījies. Bet tas jau stāsts no tēmu loka „kas būtu, ja būtu”.

–

Diez vai arī vajadzētu dramatizēt zaudējumu Notingemas “pantērām”. Ne tāpēc, ka “šis turnīrs ir sviests un mums patiesībā neinteresē”, bet tāpēc, ka objektīvi Latvijas Virslīgas vieta ir tieši tur, kur palika Latvijas komanda. Periodiski var lēkāt augstāk par pēcpusi un mest kūleņus. Var nosūtīt uz turnīru reāli KHL-ā (agrāk – Baltkrievijas ekstralīgā) spēlējošu vienību. Bet tas tik un tā nekļūs par plāksteri Latvijas nacionālā čempionāta īpatnībām. Vai Doņeckas Donbass šogad izcīnītais IIHF Kontinentālais kauss padarījis šīs valsts nacionālo čempionātu stiprāku? Tiem, kas nezina – Ukrainas čempionāts pēc iepriekšējo pāris gadu pozitīvām “spazmām” tomēr atrodas stipri bēdīgā stāvoklī – šosezon pāris komandas izbeigušās, plosa iekšēji konflikti utt.

P.S.

Bet visādi citādi – Dinamo “rezerves komandu” puišiem Notingema bija laba pieredze Arī realitātes izpratnei un pieredzei kopumā.

Dinamo Juniors sastāvs un spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņas B apakšgrupas spēlēs Notingemā 2013. gada 18. – 20. oktobrī (secība – mikromaču vārtu starpības pozitivitāte; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	met.	MM
	UZBRUCĒJI
1.	Edgars Kurmis	1993.	3	1+2	+4	2	6	6:0
2.	Deivids Sarkanis	1994.	3	2+3	+4	0	5	5:0
3.	Rodrigo Ābols	1996.	3	0+2	+3	0	5	5:0
4.	Māris Bičevskis	1991.	3	2+2	+3	0	14	6:3
5.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	3	1+2	+1	2	7	6:3
6.	Ričards Kondrāts	1994.	3	1+1	+2	0	1	2:0
7.	Andris Siksnis	1993.	3	1+2	+1	2	8	4:3
8.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	3	1+2	-1	2	8	3:2
9.	Artūrs Ševčenko	1994.	3	2+0	+1	0	5	2:1
10.	Kirils Galoha	1996.	3	0+0	+1	0	0	1:0
11.	Oskars Batņa	1995.	3	0+1	±0	4	1	1:1
12..	Rustams Begovs C	1993.	3	2+0	-1	27	5	3:4
13.	Kārlis Ozoliņš	1994.	3	0+1	-1	4	3	3:4
	AIZSARGI
1.	Mārtiņš Porejs	1991.	3	0+1	+5	6	9	9:3
2.	Krišs Lipsbergs	1993.	3	1+1	+2	4	7	6:3
3.	Haralds Neimanis	1994.	3	0+1	+3	2	6	4:1
4.	Rinalds Rosinskis	1994.	3	1+1	+1	0	3	4:2
5.	Edgars Siksna	1993.	3	1+0	+1	0	5	3:1
6.	Patriks Škuratovs	1994.	3	0+0	+1	39	3	3:2
7.	Jānis Jaks	1995.	3	0+2	±0	2	0	3:4
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	atv. %	GAA	SM	MM
1.	Māris Jučers	1987.	3	179:29	89.47%	2.67	0	16:8
2.	Nils Grīnfogels	1994.	0	0:00	–	–	0	–

*

Plašākai ainavai:

• Dinamo Juniors komandas spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņas spēlē – iihf.com
• IIHF Kontinentālā kausa 2. posma B apakšgrupas statistikas lapa – iihf.com
• Dinamo Juniors spēļu epizožu piegriezumi – youtube.com (pret Nīderlandes klubu; pret Spānijas klubu; pret Lielbritānijas klubu)

[Attēla avots: hkkurbads.lv.]

Latvijas Hokeja apskats. Epizode 1 (2013. g. septembris)

*

Navigācijai:

01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;

07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;

14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;

21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;

30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;

31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.

“HK Rīga” pamet MHL, lai spēlētu Latvijas Virslīgā?

Tāds priekšstats varēja rasties, Piņķos vērojot Latvijas Virslīgas regulārās sezonas spēli starp Ozolnieki / Monarch un Dinamo Juniors komandām. Zinot Latvijas komandu masveidīgu pārcelšanos prom no MHL B grupas, varētu nebūt pārsteigums.

Tiesa, nekāda jaunatklāta Amerika tā nav. Jau pērnās sezonas izskaņā, kad Virslīgas čempionāts iegāja izslēgšanas spēļu fāzē, “tikai” Juniors (tāds bija komandas nosaukums) stipri papildinājās ar HK Rīga un pat Dinamo spēlētājiem. Toreiz palika pēcgarša, jo SMScredit.lv vīrus neizdevās “paņemt”.

Taču šīs sezonas spēlē “viltotais” Dinamo Juniors sastrādāja 11:3 pret Ozolnieku “vilkiem”. Turklāt spēles rezultāts neliecina par spēles gaitu. Atbilstošāks būtu kāds 17:3 vai 21:3. Iespēju un momentu birums HK Rīga, atvainojiet – Dinamo Juniors, puišiem bija pamatīgs. Un arī spēka tuvāk spēles beigām Dinamo fārmklubam bija vairāk.

Šoreiz arī Dinamo Juniors bija krietni viltotāks par agrāku sezonu gadījumiem. No sastāva tikai divi šosezon bija uzspēlējuši Dinamo Juniors sastāvā – vārtsargs Māris Jučers un uzbrucējs Māris Bičevskis, un tos pašus attiecīgi 26 un 23 gadu vecumā par “junioriem” var saukt stipri nosacīti… Taču fārms paliek fārms, pat ja tā nosaukums ir “mazulīši” vai citādi maigi un mīļi.

Jā, un pārējie – bez kautrēšanās pilns HK Rīga komplekts ar papildspēkiem no Dinamo “lielās” komandas – puišiem, kas MHL-am un HK Rīga sastāvam jau par vecu. Līdzās HK Rīga līderiem  Roberts Bukarts, Mārtiņš Porejs. Arī vēl tikko Rīgas Dinamo sastāvā debitējušie Edgars Siksna un Andris Siksnis. Pat uz treneru postamenta – HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs, bet “oriģinālais” Dinamo Juniors galvenais treneris Vjačeslavs Nazarovs maliņā, tā stipri formāli atrodoties spēlētāju tuvumā. Bet Nazarova asistents Andrejs Ignatovičs – vispār tribīnēs.

Turklāt formālais Dinamo Juniors laukumā devās HK Rīga formastērpos… Bet, jāatkārtojas: fārmklubs, paliek fārmklubs. Zinātāji teic, ka šāda spēle ar HK Rīga dalību vajadzīga, lai puiši drīkstētu pārstāvēt Dinamo Juniors komandu IIHF Kontinentālā kausa spēlēs.

Cita starpā, jo stiprākas komandas piedalās, jo līga un tās līmenis stiprāki. Tomēr intriga, azarts un interese grūti saglabājami šādā vienvirziena hokejā. Vienīgais asumiņš – cik ātri “juniori” iemetīs desmitos, vai Ozolnieki / Monarch dabūs iekšā trešos… Jā, un vēl – vai aizies līdz kautiņam. Jo atsevišķi “vilku” veterāni HK Rīga puišu fiziskajai kondīcijai un dzimstošajai meistarībai pretī varēja likt skarbu vīru spēles stilu un raupjumu, kas, protams, Dinamo jaunatnei negāja pie sirds. Tomēr veselais saprāts triumfēja, un konkrētāki asumi izpalika.

Sausais (statistiskais) atlikums: pa 4 punktiem “junioru” pusē 3 puišiem (Rodrigo Ābolam, Rustamam Begovam un Nikolajam Jeļisejevam), kā arī 3 “junioriem” pa diviem vārtu guvumiem (Kārlim Ozoliņam, Rūdolfam Maslovskim un Deividam Sarkanim). Uz šī fona itin pieklājīgi arī Ozolnieki / Monarch uzbrucēja Aleksandra Kerča-jaunākā divi vārtu guvumi.

P.S. Ir tikai viena “šaurā vieta”. Saskaņā ar Latvijas Virslīgas reglamentu: “Uz katru čempionāta spēli ir atļauts pieteikt piecus spēlētājus, kuri ir vienlaicīgi pieteikti citas valsts čempionātā“. Interesanti, vai lielākā daļa 25. septembrī pret Ozolnieki / Monarch spēlējušo “junioru” bija oficiāli “atteikti” no KHL un MHL komandu pieteikumiem? Neiespējami tas nav, taču KHL un MHL oficiālajās lapās šīs izmaiņas vismaz 25. septembra gaitā nebija atsekojamas.

Ieskatam: Latvijas Virslīgas 2013./2014. g. sezonas reglaments – lhf.lv

[Attēlā: Dinamo Juniors vārtsargs Māris Jučers. Foto fiksēts Dinamo Juniors spēlē pret Kurbads 2013. gada 14. septembrī; foto avots: hkkurbds.lv.]