Čempionāta pēcgarša. Nulle emociju, tikai cipari

Nedēļas divas – trīs kā pabeidzies kārtējais pasaules čempionāts – 18.-ais Latvijas izlasei elitē. Tas nesis saviļņojošus panākumu pret hokeja lielvalstīm ASV un Somiju, kā arī šī gada pastarīti Kazahstānu. Pret “sava ranga” Baltkrieviju, Šveici un Vāciju punktus dažādu iemeslu dēļ paņemt neizdevās, tādēļ – arī šogad ārpus play off. Kā izskatās Latvijas izlases vīri no neliela laika attāluma?

UZBRUCĒJI

Armands Berziņš. Kazahstānas Beibaris vienībā sezonu aizvadījušais centra uzbrucējs ir Latvijas izlases nezūdoša vērtība jau septītajā pasaules čempionātā – kopš 2007. gada (ar pauzi 2010.). ‘Nezūdoša’ būs par skaļu teikts, jo daļā sezonu un arī šajā kandidātu sarakstā bijis “uz robežas”. Lai arī kā, neskatoties uz balansēšanu, sastāvā ir trāpījis. Varoņdarbi nav gaidīti un nav bijuši, ja neskaita 3 rezultativitātes punktus 2007. gada pasaules čempionātā. Arī šogad – vidēji 5 minūtes spēles laika ceturtā ranga maiņās, statistika viduvēja, bet ar tendenci uz mīnusu. It kā nekā spīdoša, bet arī nekāda pamata pārmetumiem.

Mārtiņš Cipulis. Viņam šis bija jau 10.-ais pasaules čempionāts Latvijas izlasē, un, šķiet, tie laiki, kad Cipulis vāca pa sešiem punktiem turnīrā (2009., 2011.) ir tālu prom. Skaidrs, ka ne visiem maiņā ir “jābrauc pie stūres” (jāmet), kādam ir jābūt arī kontrolierim. Tomēr Minskas čempionāts ir vairāk mīnusos un pieder Cipuļa bālāko čempionātu daļai. Starp citu, šī gada čempionātā bija otrs visvairāk metošais Latvijas izlasē. 15 metieni, 0% realizācijas…

Kaspars Daugaviņš. Ženevā lielisku sezonu aizvadījušajam un nu jau Maskavas Dinamo “sagūstītajam” uzbrucējam šis čempionāts bija lielisks. Viens no rezultatīvākajiem Latvijas izlasē, nosaukts starp 3 labākajiem Latvijas izlasē Minskas turnīrā, lietderīgākais spēlētājs valstsvienībā (+4), labākās mikromaču summas (4:1) un mikromaču vārtu starpības (12:5) “īpašnieks”. Šis patiešām bija Daugaviņa čempionāts. Jau sestais Latvijas izlases krāsās.

Andris Džeriņš. No enerģijas maiņas un mazākuma pirmā komplekta uzbrucējiem rezultativitāti gaida mazāk par izturību, stabilitāti un savu vārtu drošību. Tādēļ viena rezultatīva piespēle un nelielais metienu skaits (4 reizes 7 spēlēs) ir sīkums. Tomēr arī lietderība mīnusos (-3), zaudēti 5 spēļu mikromači (vienā neizšķirts)… Statistika ir īpaši bēdīga; no uzbrucējiem tikpat “šķidra” tā ir pāriniekam Gintam Meijam. Ja atceras, ka 2011. gada pasaules čempionātā A.Džeriņam bija 5 rezultativitātes punkti… Runa nav par punktiem, bet lomām. (Džeriņam šis bija piektais pasaules čempionāts; visi pēc kārtas – 2010.-2014.).

Zemgus Girgensons. Latvju jaunais talants jau saņēma pārmetumu “jūru” par nesavaldību pret krievu Burmistrovu, kas maksāja 5 minūšu mazākumu spēlē pret Krieviju un diskvalifikāciju uz vienu spēli – pret tik “vajadzīgo” Baltkrieviju. Iespējams, arī kāds gaidīja nedaudz vairāk par diviem vārtu guvumiem. Bet Girgensona pienesums bija ne tikai mega-skaists vārtu guvums pret ASV izlasi, bet arī salīdzinoša lietderība – viņam esot laukumā Latvija ir varējusi iemest 8 reizes (no 20), mikromaču starpība starp labākajām uzbrucēju ierindā (3:1). Zemgum šis bija otrais pasaules čempionāts.

Miks Indrašis. Aizpērnajam brīnumbērnam, kurš uzguņoja savā debijas čempionātā 2012. gadā, uz pirkstiem skatījās pirms gada, kad iepriekšējo 5 punktu vietā izdevās iekrāt vienu, Šogad viss līdzsvarā – četri rezultativitātes punkti, kas ir trešais labākais uzkrājums starp uzbrucējiem. Lietderība neitrāla, bet mikromaču cipari ar tendenci uz plusiem. Vienmēr var labāk, bet Mika trešais pasaules čempionāts pieņemams kā izdevies.

Koba Jass. Viens no tiem spēlētājiem, par kura iekļaušanu izlases sastāvā diskusiju bijis vairāk nekā attiecībā uz citiem. Jādomā, ka ceturtās maiņas vai 13./14. uzbrucēja posteņa ieņēmējam nav izšķiroša nozīme, lai komplektācijā to vispār bez diskusijām atstātu treneru ziņā. Ainavu sev atvēlētajās četrās spēlēs (ar vidējo spēles laiku – 6 minūtes) Koba neizbojāja. Arī statistiski. Lietderība neitrāla, mikromači stabili, soda minūtes bez katastrofas, pat viens vārtu guvums sanācis, kas nav izdevies pieciem izlases uzbrucējiem. “Malējais” būs jāmeklē citur… Galvenais treneris Teds Nolans nebija vienaldzīgs pret šo uzbrucēju, ņemot līdzi uz visiem 3 pasaules čempionātiem savā virsvadībā (2012. – 2014.). Interesanti, kā veiksies pie citiem treneriem.

Ronalds Ķēniņš. Kā vienīgais no spēlētājiem iekļāvās sastāvā, neaizvadījis nevienu pārbaudes spēli. Tādēļ pie valstsvienības ritma nācās pierast. Aktuālais Šveices čempions Ķēniņš ļāva spīdēt maiņas biedriem Daugaviņam un Rēdliham-jaunākajam, bija mazāk manāms, tomēr cipariski – plusos. Četri punkti, lietderība nelielos, bet plusos (+1), mikromači ar pozitīvu tendenci. Šis Ķēniņam ir ceturtais pasaules čempionāts “pie lielajiem”, un rakstāms pozitīvajā bilancē.

Roberts Lipsbergs. Nolanam labpatīk pavilkt uz augšu jaunos, kas savos debijas čempionātos mēdza izšaut. Piemēri ir. Šogad “pilnā loze” gadījās diviem debitantiem (trijiem, ja pieskaita reāli nespēlējušo trešo vārtsargu), viens no kuriem bija 19 gadus vecais Roberts Lipsbergs. Jau pirmajā spēlē trešajā maiņā kopā ar vienaudzi,  izlases vienīgo NHL uzbrucēju Zemgu Girgensonu un KHL ranga Top-uzbrucēju Miku Indraši. Arī otrajā spēlē bija iespēja uzspēlēt šādā komplektā. Ko vēl varētu vēlēties savā debijā? R.Lipsbergs kā debitants neizgāzās, tomēr iespēju, šķiet, neizmantoja “līdz galam”. Bet arī tā ir pieredze, atliek vien novēlēt veiksmes turpmāk.

Gints Meija. Viens no izlases uzbrucēju bēdīgākās statistikas īpašniekiem. Ka mazākuma uzbrucējiem mikromaču (MM) statistiku “izcūko” mazākumā zaudētie vārti, ir ierasta netaisnība. Tomēr Gintam Meijam ir ne tikai katastrofa MM ailītēs, bet arī otrs sliktākais lietderības koeficients (-4). Kā zinām lietderības koeficientu neietekmē “iekritieni” mazākumā… (Meijam šis bija piektais pasaules čempionāts.)

Aleksandrs Ņiživijs. Ir viens no pasaules rekordistiem – viņam šis bija 14.-ais pasaules čempionāts elitē un 16.-ais, ja ierēķina arī B grupu. Tādi veterāni pasaules vēsturē ir bijuši tikai daži. Mazliet pulvera vēl ir, dažas epizodes izdevās lieliski… Sūtīt pensijā nebūtu korekti, īpaši, ja uzbrucējs ir “pierunāts” palīdzēt izlasei, kad virkne vadošo uzbrucēju nevar. Iespējams, pie atbilstošas apstākļu sakritības pat varētu būt izlasei noderīgs vēl kādu gadu. Tomēr statistiski no otrās maiņas uzbrucējiem (ar laika devu vairākumā) varētu prasīt kaut ko vairāk par diviem vārtu guvumiem uz visiem un sinhroni negatīvu lietderību.

Miķelis Rēdlihs. Miķeļa devītais pasaules čempionāts ir izrādījies viņam īpaši veiksmīgs. Pēc šķidrām un aptuvenām sezonām Jaroslavļas Lokomotiv sastāvā no Rēdliha-jaunākā ir sagaidīts vairāk nekā varēja nojaust no sezonas snieguma. Viņš ar 6 punktiem ir rezultatīvākais izlasē, ir iekļauts 3 labāko vīru sastāvā, ir lietderīgs un mikromači plusos. Pelnīti viens no labākajiem valstsvienībā.

Juris Štāls. Izlases “kapļu” rindai pieskaitītais Štāls pamanījies 6 spēlēs saražot 3 rezultativitātes punktus – tikpat, cik, piemēram, ar būtiski lielāku spēles laiku un vairākuma izspēli bruņotais komandas kapteinis 7 spēlēs. Vairāk nekā astoņi citi izlases uzbrucēji. Turklāt Štāls ir viens no pieciem izlases uzbrucējiem, kuriem šajā pasaules čempionātā ir bijis pozitīvs lietderības koeficients. Neslikti “kaut kādam” hroniskam ceturtās maiņas “čekerim”. Štālam šis bija septītais čempionāts, un pirmoreiz tas ir tik rezultatīvs. Iepriekšējo sešu turnīru summā vispār tikai divi rezultativitātes punkti gūti (abas piespēles – 2010. gada pasaules čempionātā).

Herberts Vasiļjevs. Kopā ar kapteiņa uzšuvi uzņēmās centra uzbrucēja pienākumus, iemetienos bija piektais labākais visa čempionāta centra uzbrucēju uzskaitē (62,24% uzvarētu iemetienu). Savus 3 rezultativitātes punktus sakrāja. Lietderība gan mīnusos (-2). Lai atvēzētos vērienīgai kritikai, roka neceļas. Ne tikai tāpēc, ka veterāns pieteicās palīdzēt izlasei it kā tukšākā komplektācijas periodā un deficītajā centra postenī. Lai arī kapteiņa maiņa faktiski bija otrā un strādāja vairākumos, kas liek no tās prasīt vairāk, tomēr paša Vasiļjeva sniegums statistiski ir nedaudz virs vidējā. Ja gribējām vairāk par 11. vietu čempionātā, tad arī Vasiļjeva maiņai vajadzēja mest vairāk un strādāt lietderīgāk. Ja šī vieta izlasei ir objektīva, tad viss ir normas robežās. Izvēlies, ko vēlies! P.S. Herbertam tas bija 11.-ais pasaules čempionāts, un vairāk par 3 punktiem viņš ir guvis tikai divos (2007.g. – 5 punktus; 2009.g. – 9 punktus). Izlases kapteiņa godā jau trešais čempionāts (iepriekšējie – 2010., 2011.).

Latvijas izlases uzbrucēju statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com; MM = mikromači (uzvaras/zaudējumi vienas spēles ietvaros; MM vārti = mikromačos gūto/zaudēto vārtu attiecība; met. = paša veiktie metieni pa pretinieku vārtiem):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	MM vārti	soda min.	met.	vid. sp. laiks
1.	Miķelis Rēdlihs	7	3+3	+2	4:2	10:5	2	9	17:19
2.	Kaspars Daugaviņš	7	2+3	+4	4:1	12:5	12+30	20	19:52
3.	Miks Indrašis	7	2+2	±0	3:2	6:4	2	8	15:56
4.	Ronalds Ķēniņš	7	0+4	+1	4:2	6:4	4	13	14:01
5.	Juris Štāls	6	1+2	+1	2:1	4:4	6	4	10:50
6.	Herberts Vasiļjevs C	7	1+2	-2	2:1	4:4	4	8	15:21
7.	Zemgus Girgensons	6	2+0	+1	3:1	8:6	9+20	12	16:40
8.	Aleksandrs Ņiživijs	7	1+1	-2	2:1	4:3	4	5	15:15
9.	Gints Meija	7	1+1	-4	1:6	2:9	2	7	11:44
10.	Mārtiņš Cipulis	7	0+2	-2	1:2	4:5	2	15	16:36
11.	Koba Jass	4	1+0	±0	1:1	1:1	0	2	6:08
12.	Armands Bērziņš	6	0+1	-1	1:2	1:2	0	1	5:10
13.	Andris Džeriņš	7	0+1	-3	1:5	3:10	2	4	12:20
14.	Roberts Lipsbergs	3*	0+0	-1	0:1	0:1	2	0	6:37*

* Te un nākamajā tabulā norādīts spēļu skaits, kurā attiecīgais spēlētājs reāli saņēmis spēles laiku, nevis tikai bijis pieteikumā. Arī vidējais spēles laiks norādīts atbilstoši reālajam spēles laikam. Šajos statistikas rādītājos ir atšķirība no IIHF oficiālās statistikas, kas fiksē visas spēles pieteikumā un no tām rēķinātu vidējo spēles laiku.

AIZSARGI

Guntis Galviņš. Šosezon bez noteiktas darbavietas klīstošais (10 spēles Jugra KHL, 15 spēles AIK Zviedrijas SHL) aizsargs kļuva itin noderīgs Latvijas izlases komplektam, kuram šosezon nācās iztikt bez 5 aizsargiem no Soču olimpiskā komplekta. Kopumā Galviņa sniegums ir aptuveni izlases aizsargu statistikas viduslīnija. Tomēr sliktā ziņa ir mikromači – tikai vienā spēlē tie uzvarēti, četrās – zaudēti. Ir trīs aizsargi, kuriem lietderības koeficients ir bēdīgāks, bet nav neviena aizsardzības vīra, kuram būtu tik bēdīga mikromaču starpība (1:4; nejaukt ar MM vārtu starpību). Galviņam Minskā bija astotais pasaules čempionāts.

Jānis Jaks. Otrs izlases debitants. Jakam tas izdevies 18 gadu vecumā. Laukumā devās tikai vienā spēlē – pret Krievijas izlasi un laukumā sabija tikai septiņarpus minūtes. Plašiem secinājumiem apjoms par mazu, bet savu iespēju “neizlēja”. Varoņdarbus pret Znaroka un Vītoliņa trenētajiem krieviem Jānis Jaks nerādīja, un diezin vai kāds tos no viņa gaidīja. Debijai un kā investīcija nākotnē “ir okei”.

Māris Jass. Izlases aizsargs ar vienu no mazākajiem spēles laikiem (mazāk tikai Jakam un Laviņam) ir izrādījies itin lietderīgs. Interesanti, ka ir vienīgais no “pilna laika” aizsargiem izlasē, kurš šajā pasaules čempionātā nav zaudējis nevienu spēli kā mikromaču! MM bilance ir labākā starp aizsargiem un līdz ar Daugaviņu labākā izlasē. Viņam arī kopā ar Jēkabu Rēdlihu labākais lietderības koeficients starp aizsargiem (+3). Var patikt vai nepatikt Māris Jass, bet viņš šajā pasaules čempionātā bija viens no labākajiem aizsargiem. (Viņam šis bija ceturtais PČ; pirmoreiz jau 2006.g.).

Artūrs Kulda. Izlases tālšāvējs-lielgabals bija labākais vārtu guvējs Latvijas izlasē un starp aizsargiem visā pasaules čempionātā. Tādēļ arī nevarēja palikt ārpus valstsvienības 3 labāko vīru sastāva. Kuldam arī vidēji lielākais spēles laiks izlasē, pozitīvs lietderības koeficients (+2) un mikromaču cipari. Artūram tas ir saturiski un arī statistiski vislabākais čempionāts (arī ceturtais pēc skaita).

Rodrigo Laviņš. Izlases veterāns atsaucās palīdzēt valstsvienībai laikā, kad aizsargu pozīcijās draudēja vakuuma iestāšanās. Aizvadīja visas astoņas pārbaudes spēles pirms čempionāta, un no izlases komplektētāju puses būtu rupji, ja viņu nepaņemtu. Laviņam jau sen nav nevienam nekas jāpierāda. Viņš ir “pēdējais mohikānis” – vienīgais vēl spēlējošais no atjaunotās izlases pirmās spēles sastāva (1992.g. novembrī). Šis viņam bija 12.-ais pasaules čempionāts elitē, vēl divi aizvadīti B un C grupās. Šajā pasaules čempionātā pie teikšanas laukumā tika maz; rēķinot spēļu summu, viņam bija otrs mazākais spēles laiks no aizsargiem. Savas kļūdas labot treneri īpaši neļāva; tādēļ statistika vērtējama uzmanīgi. Bet visādi citādi – paldies Rodrigo Laviņam par Latvijas hokejam veltītajiem gadiem. Un bez jebkādas skepses – arī #2 ir rezervēšanas vērts.

Georgijs Pujacs. Ja kādam aizsargam ir katastrofāla statistika pasaules čempionātā, tad šoreiz tas ir Georgijs Pujacs – vīrs ar otru lielāko spēles laiku valstsvienībā. Īpaši negatīvs lietderības koeficients (-7) un mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu trafiks 4:12!!! Tas nozīmē, ka Pujacs bija laukumā pusē visu gadījumu, kad Latvijas izlase piedzīvoja vārtu zaudējumu (kopā 24 reizes 7 spēlēs). Respektīvi, devītais pasaules čempionāts G.Pujacam ir gadījies statistiski bēdīgākais starp šiem turnīriem.

Jēkabs Rēdlihs. Savukārt Rēdlihs-vidējais, kurš nereti atradies izlases sastāvā tuvāk robežai starp iekļūšanu / neiekļūšanu, ir viens no diviem statistiski veiksmīgākajiem aizsargiem šajā pasaules čempionātā. Lietderība plusos (+3), mikromači un to vārtu starpība – arī. Pat divas piespēles saskaitītas. Jāpiebilst, ka 32 gadus vecajam Jēkabam Rēdliham šis bija tikai ceturtais pasaules čempionāts.

Kristaps Sotnieks. Arī šajā turnīrā uzspīdēja ar atsevišķām efektīgām epizodēm – pildot vārtsarga funkcijas pie tukša vārtu stūra, vai, piemēram, atstājot bez vārtu guvuma divus šveiciešus, kas skrien uz tukšiem vārtiem. Tomēr, neskatoties uz mirkļu skaistumu, kopējo ainavu nedaudz koriģē statistika, kas video “hailaitus” (skaistās epizodes) un estētiku nepazīst. Sotniekam arī vārtu guvums un 3 rezultatīvas piespēles ir, bet aizsargu darba pamatparametros mīnusi – lietderībā (-2), mikromači (1:3), MM vārtu starpība (6:10). Bez dzejas paliek diezgan prozaiska situācija… (K.Sotniekam šis bija sestais pasaules čempionāts.)

Latvijas izlases aizsargu statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	MM vārti	soda min.	met.	vid. sp. laiks
1.	Jēkabs Rēdlihs	7	0+2	+3	2:1	6:4	4	5	13:51
2.	Māris Jass	7	0+0	+3	3:0	4:1	10+10	5	8:12
3.	Artūrs Kulda	6	4+1	+2	3:2	10:7	4	13	24:21
4.	Jānis Jaks	1*	0+0	±0	0:0	0:0	0	0	7:35
5.	Guntis Galviņš	7	0+1	-1	1:4	4:8	0	9	21:45
6.	Kristaps Sotnieks	7	1+2	-2	1:3	6:10	8	7	22:13
7.	Rodrigo Laviņš	4*	0+0	-2	0:2	1:3	6	0	8:32*
8.	Georgijs Pujacs	7	1+1	-7	1:3	4:12	4	14	23:09

–

VĀRTSARGI

Edgars Masaļskis. Bija statistiski veiksmīgāks par savu kolēģi. Divās spēlēs (no 3) palīdzēja komandai uzvarēt, vidēji spēlē “ielaida” mazāku apjomu (2.69). Tomēr vismaz 40% spēles laika saņēmušo 20 vārtsargu uzskaitē šajā čempionātā Masaļskis pēc atvairīto metienu procenta ieņem tikai 15. vietu (88,24%), pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu apjoma (GAA) – 11. vietu (2.69). T.i., tuvāk tam galam, kurā vietu ieņēmusi Latvijas izlase. (Edgaram Masaļskim šis bija 13.-ais pasaules čempionāts; tiesa, 2 no tiem bija bez spēles laika. Ar turnīru skaitu Masaļskis ir viens no pasaules rekordistiem.)

Kristers Gudļevskis. Lai arī statistikā viņam skaitās viena uzvarēta spēle (no četrām), tomēr neviens spēles mikromačs summā nav vinnēts… Uzvarētajā spēlē pret ASV Gudļevskim mikromačs ir neizšķirts, jo viena vārtu guvuma laikā viņš bija pametis laukumu, dodot vietu laukuma spēlētājam. Kopumā Gudļevskim šis turnīrs ir nesalīdzināmi vājāks par pērngada debiju pasaules čempionātā. Abos pasaules čempionātos bija pa 4 spēlēm, bet: atvairīto metienu procents – šogad 89,13% (2013.g. 92,50%); vidēji spēlē vārtu zaudējumi – šogad 3.79 (pirms gada 2.22); mikromaču vārtu starpība – šogad 9:15 (pērn 9:9). Skaidrs, ka nav tā, ka Gudļevskis būtu ķēdes vājākais posms. Taču taisnības pēc, un bez īpašas iecietības uz mūsu retajiem ziemeļamerikāņiem, Gudļevskim šis bija švaks turnīrs. 20 pamatvārtsargu konkurencē Gudļevskis pēc atvairīto metienu procenta ieņem 12. vietu un šajā “ciparā” ir labāks par Masaļski. Bet pēc “caurlaidības” vidēji spēlē – 19. vietu (no 20 konkurentiem)…

Ivars Punnenovs. Gribējās vismaz vienā spēlē, vismaz uz periodu laukumā redzēt 19-gadus jauno Punnenovu, kuram nu jau 30. maijā palika 20. Šveices galvenajā līgā (NLA) spēlējošais un nereti vienaudža Elvja Merzļikina panākumu ēnā palikušais Punnenovs bez jautājumiem brauca kā trešais vārtsargs. Kas zin, varbūt gadītos vēl viens Nolana “atklājums” un tikpat daudzsološs kā Gudļevskis pirms gada. Atliek novēlēt veiksmi un spēles laiku nākotnē.

Latvijas izlases vārtsargu statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	sp.	uzv.-zaud.	atv. %	GAA	MM	MM vārti	sods	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	3	2-1	88.24%	2.69	2:1	9:8	0	178:30
2.	Kristers Gudļevskis	4	1-3	89.13%	3.79	0:3	9:15	0	237:30
3.	Ivars Punnenovs	0	–	–	–	–	–	–	–

–

Cipari vairāk:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā 2014. g. Minskā (atskaitot MM) – iihf.com
• Minskas čempionāta lapa – iihfworlds2014.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā: tepat
• Debiju salīdzinājums izlasē pasaules čempionātos: tepat

[Pirmā, trešā (Mika Indraša), piektā (Miķeļa Rēdliha), sestā (Māra Jasa un Kristera Gudļevska) un devītā (Edgara Masaļska) foto avots: iihf.com. Otrā (Kaspara Daugaviņa), ceturtā un astotā (Jēkaba Rēdliha) foto avots: Latvijas Hokeja Federācijas profils facebook.com tīklā. Septītā (Artūra Kuldas) foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Latviešu aizsargs, audzis ārpus Latvijas. Reinis Skorovs

Latviešu “armijas” sastāvā Ziemeļamerikā aizvadītajā sezonā bija aizsargs Reinis Skorovs. Vēl nesen – uzbrucējs Okanagan hokeja akadēmijas sistēmas komandās Austrijā, bet aizvadītajā sezonā – ASV junioru līgu plašumos. Kā ir veidojušās 18 gadus vecā, vācu un austriešu hokejā skolotā Latvijas hokeja aizsarga gaitas?

Tuvplānā: REINIS SKOROVS

• Dzimis 1996. gada 20. martā
• Ampluā: aizsargs
• “Figūra”: 185 cm, 85 kg
• 2013./2014. g. sezonā Palm Beach Hawks un Washington Jr. Nationals ASV junioru hokeja līgās
• Iepriekšējās sezonas: Lower Austria Stars (arī – L.A. Stars) Austrijas U-17 un U-20 līgās; EHC München jauniešu komandas Vācijā

Jautājums: Kā esi nonācis līdz hokejam? Vai tā bija vienīgā versija, vai arī bija citi varianti (sporta veidi) un alternatīvas?

Reinis Skorovs: Mani jau kā mazu bērnu fascinēja ziemas sporta veidi; atceros kā 2002. gadā skatījos ziemas olimpiādi un jutu līdzi bobslejistiem. Tajā pašā gadā tētis aizveda mani arī uz pirmo hokeja spēli Rīgas Sporta pilī un es izlēmu, ka vēlos spēlēt hokeju. Ar draugiem biju, protams, arī uzspēlējis futbolu un basketbolu, bet tas man vienmēr likās garlaicīgi, trūka ātrums un spēka spēle. Atceros, ka pirmajā klasē skolā sporta skolotāja sūdzējās maniem vecākiem, ka es grūstos, spēlējot futbolu sporta nodarbībās. Kā tad lai bez spēka paņēmiena atņemt citam bumbu? Tā arī 8 gadu vecumā sāku spēlēt hokeju.

Ciktāl tā bija Tava, cik izšķiroši – vecāku izvēle?

Tā kā mani vecāki nebija nodarbojušies ar nevienu sporta veidu, nekad nebija manu vecāku izvēle. Tādēļ laikam arī sāku trenēties tikai 8 gadu vecumā, pats izlēmu ka vēlos spēlēt tieši hokeju.

Tavā hokeja gaitu sākumā minēts tāds klubs kā EHC München. Kur sāki trenēties un kā nonāci līdz Minhenei?

Manam tēvam tika piedāvāts darbs Minhenē, tādēļ mana ģimene pārvācās uz dzīvi Minhenē. Man tad bija 7 gadi, tādēļ sanāca, ka uzsāku trenēties Vācijā, EHC München klubā. Es jau iepriekš laukos ziemā vienmēr biju gājis slidot uz ezera, tādēļ nebija grūti sākt trenēties ar bērniem, kuri jau trenējas gadu vai divus.

Kurš bija Tavs pirmais treneris?

EHC München klubā vecuma grupā, kurā uzsāku trenēties, bija daudz bērnu, un tādēļ bija vairāki treneri, katru dienu varēja sanākt, ka ir cits. Arī katru spēli mainījās treneris.

Minēji, ka četrus gadus aizvadīji Lower Austria Stars komandās U-17 un U-20 līgās. Kādēļ izvēlējies tieši šo ceļu?

Vasarās bieži apmeklēju kanādiešu organizētas hokeja nometnes Austrijā. 2008. gadā uzzināju, ka nākamajā sezonā tiek plānots izveidot hokeja akadēmiju, kurā tiktu apvienoti hokeja treniņi un skola. 2009. gada pavasarī piedalījos Okanagan Hockey Academy Europe “try-out” nometnē, un man piedāvāja spēlēt akadēmijā. Tā kā man bija grūti apvienot skolu un hokeja treniņus Minhenē, es nolēmu spēlēt Austrijā. Tika izveidota jauna komanda, Lower Austria Stars, kas startēja Austrijas U-17 čempionātā, un skolā pirmajā gadā bijām vienīgā klase, visi klases biedri arī komandas biedri.

Jaunie hokejisti savām gaitām vairumā gadījumu izvēlas “hokejiskākas” valstis – piemēram, Zviedriju, Somiju, Kanādu, ASV. Vai austriešu jaunatnes hokeja līmenis ir “gana labs”?

Visi treneri Austrijā bija kanādieši no Kanādas Okanagan Hockey Academy, tādēļ arī treniņi bija ļoti augstā līmenī; piedalījāmies daudzos turnīros ārzemēs un aizvadījām daudzas pārbaudes spēles Čehijā un Slovākijā sezonas laikā.

Varbūt bija vērts palikt tepat Latvijā nevis Austrijā?

Nesāku spēlēt Latvijā, tādēļ nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Pirms izlēmu spēlēt Austrijā biju doma iet spēlēt atpakaļ uz Latviju, bet tik apvienot hokeju un skolu, kā Austrijā, citur nevarēja.

Publiski pieejamās statistikas uzskaitēs, kur atspoguļota EBYSL (Austrijas U-20) līgas statistika, Tev uzrādās divu sezonu gaitā vien dažas spēles un rezutativitātes ailītēs – nullītes. Cik intensīvi un kuros līmeņos Austrijā spēlēji?

Sākumā bija tikai viena U-17 komanda, pēc tam arī U-20. Es trenējos ar abām komandām, spēlēju gan ar U-17 un U-20, bet vairāk spēles aizvadīju U-17 sastāvā. U-20 komandas sastāvā aizvadīju daudzas pārbaudes spēles un spēles turnīros. Eliteprospects uzrāda tikai U-20 sezonas spēles. Austrijas hokeja federācijas mājas lapā eishockey.at var ieskatīties pagājušo sezonu statistikā (arī U-17).

Kā risināji izglītības jautājumu, spēlējot un dzīvojot Austrijā?

Kā jau minēju, skola bija hokeja akadēmijas sastāvdaļa, nodarbības bija angļu valodā. Tā kā klase sastāvēja tikai no hokejistiem, skolotāji bija ļoti pretimnākoši, saprata, ka mums nav daudz laika mājas darbiem.

Kas ir Tavi galvenie ieguvumi no šiem gadiem Austrijā? Cik nozīmīgi tie bija Tev kā hokejistam?

Galvenais ieguvums bija, ka spēju apvienot hokeju un izglītību. Tas ka Austrijā bija kanādiešu treneri, arī ļāva iepazīties ar ziemeļamerikānisku spēles veidu un treniņu stilu.

Kāpēc pirms gada nolēmi braukt uz Ziemeļameriku? Kāpēc nepaliki Austrijā?

Hokeja akadēmiju noslēdz ar skolas izlaidumu. Pēc tam akadēmija palīdz atrast komandu nākamajai sezonai. Tieši tā es arī darīju, pabeidzu skolu un vēlējos spēlēt Amerikā.

Kā izdevās pēc Eiropas iejusties ASV ledus laukumos?

ASV mazākie ledus laukumi atļauj ātrāku spēli ar vairāk spēka paņēmieniem, kas tieši man kā aizsargam ir priekšrocīgi. Man patīk fizika spēle, kurā ripu netur uz ilgu laiku, mēģinot individuāli apspēlēt vairākus spēlētājus.

Austrijas un ASV līgu statistikas  uzskaitēs fiksēts, ka esi uzbrucējs. Kurā brīdī pārkvalificējies?

Senāk biju uzbrucējs, bet bieži spēlēju kā aizsargs. Pēc treneru ieteikumiem pagājušās sezonas sākumā pārgāju uz regulāru spēlēšanu aizsardzības pozīcijā.

Kāpēc turpmākām gaitām izvēlējies Palm Beach Hawks komandu USPHL līgas Empire divīzijā?

Treneri Austrijā palīdzēja atrast komandu nākamajai sezonai. Kamēr vēl spēlēju Austrijā, biju aizbraucis uz “try-out” ar Palm Beach Hawks un man tika piedāvāts līgums. Bija arī iespēja spēlēt P.A.L. Junior Islanders U18 komandā, tomēr, lai spēlētu Midget Hockey [līmenī], ir jābūt skolēnam Amerikā ar skolēna vīzu. Tādēļ izlēmu spēlēt Palm Beach Hawks.

Kā tas nākas, ka USPHL statistikā kā Tava mājas pilsēta uzrādīta Minhene?

USPHL statistikā laikam tika ierakstīta pirmā hokeja komanda nevis dzimšanas vieta.

Palmbīčā aizvadīji 9 spēles 2013. gada septembrī – novembrī. Kāpēc beidzās Tava sadarbība ar šo klubu?

Es trenējos gan ar USPHL Elite, gan USPHL Empire komandām. Uz vienu spēli atļauts pieteikt vien 2 ārzemniekus, tomēr komandā bija vairāk. Tika teikts, ka varēšu spēlēt arī USPHL Elite divīzijā, tomēr arī šai komandai bija 3 importi. Tā sanāca ka nospēlēju vien 9 spēles.

Sezonas turpinājumā Tavs vārds jau parādījās augstākas junioru līgas EHL vienības Washington Junior Nationals sastāvā. Kāds bija iemesls pārceļošanai uz Vašingtonu?

Washington Jr. Nationals komandai nebija īpaši veiksmīga sezona, un tā meklēja spēlētājus, lai pastiprinātu sastāvu. Pēc “showcase” turnīra ar Palm Beach Hawks man Vašingtonas Nationals īpašnieks piedāvāja pāriet uz Vašingtonas komandu, un es piekritu.

EHL līgā oficiālā statistika Tevi nosauc, bet uzrāda, ka neesi aizvadījis nevienu spēli oficiālajā čempionātā. Vai tā ir kļūda vai taisnība?

Pārcēlos uz Vašingtonu, uzsāku treniņus ar EHL komandu un biju gatavs spēlēt. Tomēr tiesības uz mani vēl piederēja Palm Beach Hawks. Tiesību “trade” vilkās garumā, jo ir daudz US Hockey noteikumi spēlētāju pārejām sezonas laikā, tādēļ uzsāku spēlēt ar Vašingtonas MetJHL [līgas] komandu, kurā varēju spēlēt arī, ja vēl nedrīkstēju spēlēt EHL. Pirms Vašingtona ieguva tiesības es savainojos MetJHL spēlē, salauzu potīti un nevarēju spēlēt vairākus mēnešus. Sezonas beigās atkal uzsāku treniņus, tomēr vēl nebiju gatavs spēlēšanai; potīti vajadzēja operēt un saskrūvēt ar skrūvēm.

Kā ar skolu veicās Amerikā?

Tā kā es skolu pabeidzu Austrijā, nebija nepieciešams iet uz skolu Amerikā. Tas man arī ļāva sezonas laikā pārcelties uz Vašingtonu.

Minēji, ka labprāt nakamsezon uzspēlētu HK Rīga komandā MHL čempionātā. Vai tas joprojām aktuāli un kāpēc tāda izvēle?

Neesmu vēl izlēmis, kur es spēlēšu nākamsezon. Ir ielūgums uz labas Kanādas komandas “main camp”, un ir piedāvājums no citas EBYSL [U-20] komandas Austrijā; tomēr ir vēlme arī uzspēlēt Latvijā, jo neviens Latvijas hokejā mani nepazīst un nezin.

Kas ir Tavs lielais mērķis hokejā?

Es neuzstādu tālus nākotnes mērķus, jo hokejā nekad nevar zināt, kāda būs situācija pēc gada. Man tagad ir mērķis nospēlēt veiksmīgu nākamo sezonu, un tad arī domāšu par turpmākajām sezonām.

Plašākai informācijai

• Austrijas jauniešu līgu statistika 2012./2013.g. sezonā – eishockey.at
• Tas pats “cietajā kopijā”: Austrijas_jauniesu_ligu_statistika_2012-2013_eishockey_at
• Statistikas kopsavilkumi (vismaz pagaidām nepilnīgi un neprecīzi) – emp_pbh.stats.pointstreak.com, eliteprospects.com, eishockey.at, eurohockey.com, floridajrblades.com, busundaym.stats.pointstreak.com

[Fotoattēli no Reiņa Skorova personīgā arhīva.]