Vakara foto: Prizma – Latvijas čempioni!?

Pēc finālsērijas pirmās spēles (2:10) nekas tāds sapņos nevarēja rādīties. Bet tomēr HS Rīga / Prizma izspieda no sevis maksimālo. Ne bez veiksmes, jo bez tās nekur. 4-2 sērijā pret regulārās sezonas uzvarētāju Kurbads ir labs apliecinājums, ka veiksme ir nopelnīta.

[Foro avots: Latvijas Hokeja federācijas oficialais profils facebook.com lapā. Autors: Mārtiņš Aiše.]

Jānis Kalniņš. Regulārās sezonas labākais vārtsargs Ungārijā

“Mums vēl sezona turpinās – Ungārijas kauss. No 28. līdz 30. martam jāspēlē vēl 3 spēles. Ungārijas kausa izcīņa notiek sezonas pašās beigās, un tikai labākās komandas no Ungārijas par to spēlē,” stāsta latviešu vārtsargs Jānis Kalniņš. Viņš šo sezonu aizvada Dunaújvárosi Acélbikák komandā. Viņš arī sezonas sākumā tika nosaukts kā viens no 6 kandidātiem uz vārtsargu vietām Latvijas olimpiskajā izlasē.

MOL Liga. “Ar attieksmi pret darbu”

Ungārijas galvenais hokeja čempionāts ir MOL Liga. Patiesībā ne tikai ungāru. Šosezon čempionātā piedalījās 7 vienības, t.sk. arī divas komandas no Rumānijas un viena – no Slovākijas. Protams, pamatmasu veido četras Ungārijas vienības, starp kurām arī Jāņa Kalniņa pārstāvētā Dunaújvárosi Acélbikák (arī – Dab.Docler, DAB). Saprotamā valodā – Dunaūjvārošas “Tērauda buļļi”.

“Kā pieredze tā bija laba. Sākumā nespēlēju tik daudz, cik gribēju. Treneris mūs 3 vārtsargus lika vārtos pēc kārtas, un tad nesanāca daudz spēļu. Kad jau sāku “izēst” pirmo vārtsargu, tad traumu dabūju. Bet, no otras puses skatoties, šeit bija ļoti labi treniņi, jo komandai ir zviedru treneri [Stephan Lundh un Jonas Johnson], un viņi prasa attieksmi pret darbu. Fiziski šosezon jutos vislabāk, ja salīdzina ar iepriekšējām sezonām, jo treniņi labi sakārtoti. Mani pozitīvi pārsteidza arī tas, kāds līmenis šeit un kā hokeju šeit popularizē. Ziemā notika arī viena spēle vaļējā laukumā Budapeštā, un regulāri sezonas laikā spēles TV rādīja,” komentē Jānis Kalniņš.

Latviešu vārtsarga pārstāvētā Dunaūjvārošas komanda kļuva par MOL Liga regulārās sezonas uzvarētājiem. Savukārt mūsējais Jānis Kalniņš MOL Liga vārtsargu statistikas summā ir līgas statistiski labākais vārtsargs regulārās sezonas gaitā. Viņš gan aizvadījis tikai 11 spēles (no komandas 48) ar 637 minūtēm un 12 sekundēm spēles laika. Tas ir mazākais laiks starp savas komandas vārtsargiem, taču statistiki – vērtīgākais. Ar līgas labāko atvairīto metienu proporciju (93,75%) un labāko vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA) 1.97.

Junioru līga? 50-60 metienu spēlē

Spēļu prakse tomēr bija lielāka par MOL Liga čempionātā aizvadīto. 14 spēles aizvadītas arī Dunaújvárosi Acélbikák jaunatnes komandā Ungārijas junioru līgā, kur drīkst spēlēt arī daži spēlētāji līdz 23 gadu vecumam. Jānis Kalniņš ir dzimis 1991. gada 13. decembrī, un šim kritērijam atbilda.

“Jā, spēlēju arī pie junioriem. Tas bija brīdis, kad mani nelika [vārtos] MOL Liga [spēlēs]. Nezinu īsti, kāds bija iemesls, jo neviens tā īsti man negribēja to paskaidrot. Bet tur [junioru līgā] līmenis gan bija švaks mūsu komandai. Pēc statistikas jau arī var redzēt, ka ir ielaisti vidēji vairāk kā 3 golu, bet procents ir mazliet virs 92%. Pat bija pāris spēles, kurās bija mazliet 50-60 metieni pa maniem vārtiem,” skaidro Jānis Kalniņš.

Dunaūjvārošas komanda sezonu pabeidza junioru līgas turnīra tabulas “astē” sešu komandu konkurencē. Bet latviešu vārtsarga cipari 14 spēlēs: atvairīti metieni – 92,4%; vārtu zaudējumi vidēji spēlē – 3.46. Japiebilst, ka junioru līgas spēļu kopsummā Jānim Kalniņam bija otrais lielākais spēles laiks starp līgas vārtsargiem (848:15).

Play off… “Pavisam cita spēle”

MOL Liga izslēgšanas spelēs Dunaújvárosi Acélbikák komanda “iesoļoja” kā regulārās sezonas favorīts. Play off sākas no pusfināliem, kuriem kvalificējas regulārās sezonas četras stiprākās komandas. Un, saskaņā ar MOL Liga kārtību, regulārās sezonas uzvarētāji drīkst izvēlēties savu izslēgšanas spēļu pretinieku no pārējām 3 komandām. Šogad “menu” sarakstā bija: 2. vietas ieņēmēji – slovāki HC Nové Zámky, 3. vietā eošais Rumānijas klubs ASC Corona Brasov (arī Corona Brasov Wolves) un ceturtā komanda – ungāru Miskolci Jegesmedvék.

Dunaūjvārošas komanda izvēlējās rumāņu Brašovas komandu… “Paņēmām pretinieku, kurš sezonas laikā it kā bija nestabils no tām komandām, bet play off-s parādija, ka tur ir pavisam cita spēle,” tā latviešu vārtsargs. Rezultātā regulārās sezonas uzvarētaji zaudēja Rumānijas klubam pusfināla sērijā ar 1-3. Jānis Kalniņš gan izslēgšanas spēlēs laukumā netika, jo atkopās no februārī gūtās traumas.

“Regulārajā sezonā mums bija viens brīdis, kad izdevās 14 spēles pēc kārtas uzvarēt, un tad arī atrāvāmies no otrās vietas. Bet play off – tur bija cits hokejs. Pretinieki nospēlēja lieliski aizsardzībā, un vārtsargs vēl diezgan labi un veiksmīgi spēlēja. Tas arī laikam salauza mūsu komandu, jo bija problēmas pirmajās divās spēlēs ar momentu realizāciju,” spriež Jānis Kalniņš.

Kāda ir Brašovas komanda? “Treneris no Somijas [Kari Rauhanen], un tad viņš arī piedāvā aktīvu hokeju, bet ar labu spēli aizsardzībā. Tur apstākļi arī ir labi – jauna halle, liela pilsēta un nav nekādu naudas problēmu.”

Trauma un pēc traumas

“Mums bija divas spēles pret SAPA Fehérvár AV19. Tās bija februāra vidū; divas labākās Ungārijas komandas spēlēja SuperKausa [Szuper Kupa] spēles. Pirmo spēli es nespēlēju, slovāks [Peter Sevela] bija vārtos, bet otro spēli jau man bija jāspēlē. Iesāku diezgan labi, spēle gāja no rokas, bet tad 18. minūtē pie rezultāta 1:1 bija metiens no puszonas, un tad, stiepjoties pēc ripas, kājas muskuli pastiepu. Vairāk nevarēju turpināt. Apmēram 3 nedēļas pagāja, kamēr varēju atkal 100% trenēties,” stāsta Jānis Kalniņš.

Tagad esi atkopies pilnībā? “Jā, šobrīd jūtos lieliski,” tā vārtsargs.

Sezonas “saldēdiens” – Ungārijas kauss

Marta noslēgumā Ungārija tiek izspēlēts turnīrs Magyar Kupa, kurā par galveno balvu pacīnās MOL Liga 3 stiprākās komandas no Ungārijas (atkrīt Rumānijas un Slovākijas klubi) un vēl viens Ungārijas klubs, kurš spēlē augstakā līmenī – Austrijas organizētajā EBEL čempionātā. Runa ir par SAPA Fehérvár AV19 vienību.

Kas talāk?

Jānim Kalniņam līgums ar Dunaújvárosi Acélbikák klubu ir uz 2013./2014. g. sezonu, kas drīz arī beigsies. “Pēc šīs sezonas gribu, protams, augstākā līgā spēlēt. Plāns ir tāds, ka, kad beigsies sezona, tad ar aģentu jau sāksim runāt un darboties attiecībā uz nākošo sezonu,” tā Jānis Kalniņš.

Plašākam skatam:

• Par Lavijas olimpiskās izlases kandidātiem – vārtsargiem: tepat
• Jāņa Kalniņa intervija (2011-06-30): tepat
• Magyar Kupa 2014 statistikas sadaļa – icehockey.hu
• MOL Liga 2013./2014. g. regulārās sezonas vārtsargu statistika – icehockey.hu
• MOL Liga tabulas un statistika – icehockey.hu
• Ungārijas junioru līgas vārtsargu statistika (2013./2014.) – icehockey.hu
• Dunaūjvārošas komandas lapa – dabdocler.hu
• Komandas oficiālais profils – facebook.com

[Pirmais foto fiksēts 2013./2014. g. sezonas ievadā. Pirmo 3 attēlu avots: Dab.Docler (Dunaújvárosi Acélbikák) profils facebook.com lapā. Noslēdzošais foto fiksēts Latvijas U-20 izlases izšķirošajā spēlē pret Baltkrievijas U-20 izlasi par tikšanu junioru elitē 2010-12-19 (Latvijai izdevās); šī foto avots: lhf.lv.]

Play off MVP: Jakubs Sedlāčeks. FOTOSTĀSTS

Šosezon Rīgas Dinamo vienības play off ilga 7 spēles. “Tikai” vai “daudz” atkarīgs no sezonas, ar kuru salīdzina. Bet ir skaidrs – Dinamo pēc Olimpiskās pauzes un tieši izslēgšanas spēlēs nācās piedzīvot līderu maiņu. Regulārās sezonas izkārtojums “nedarbojās” dažādu iemeslu dēļ, no kuriem “smagākais” – atslēgas personāžu traumas. Arī vārtsarga postenī play off gaitā par pirmo vārtsargu kļuva sezonas “otrais numurs” JAKUBS SEDLĀČEKS.

Tieši ar viņu vārtos Dinamo tika pie savām 3 uzvarām (bilance 3-1). Un vēl joprojām Sedlāčeks KHL izslēgšanas spēlēs labāko vārtsargu Topu nav pametis, pat – pakāpies. Pēc KHL ceturtdaļfināla 4 spēlēm Jakubs Sedlāčeks ieņem otro vietu līgā pēc vidēji spēlē “ielaistiem” vārtu zaudējumiem (GAA 1.78) un ceturto – pēc atvairīto metienu procenta (93,8%). Tie arī ir līdz šim labākie Rīgas Dinamo vārtsargu cipari izslēgšanas spēlēs.

1. Miers un nekādu emociju / pret HC Lev Praha 2013-12-28 (J.Sedlāčeks palika bez spēles laika); foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

2. Šodien kā pirmais / pret Sibir 2014-01-17; foto avots: dinamoriga.eu

3. Vēl starpsezona, vēl gaiši zilā ķivere. No sava faktiski vienīgā līdzšinējā kluba PSG Zlín laikiem Čehijā / pret Ak Bars 2013. gada augustā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

4. Jau no sezonas sākuma bija zināms, ka Sedlāčeku Dinamo “ņem” kā otro vārtsargu. Starp citu, oficiālo KHL sezonu Jakubs Sedlāčeks sāka pret vienu un to pašu komandu – Doņeckas Donbass. Pirmā spēle tika uzvarēta (4:2). 94,4% atvairītu metienu / pret Ak Bars 2013. gada augustā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

5. Biedrs Tereščenko (#27) kā saulesbrille / pret Ak Bars 2014-01-26; foto avots: ak-bars.ru

6. Un draugs Robinsons (#33) kā redzamības nodrošinātājs / pret Ak Bars 2014-01-26; foto avots: ak-bars.ru

7. Regulārās sezonas laikā Sedlāčekam “iekrita” tikai 17 spēles, kurās cipari bija – 91,0% atvairītu metienu un GAA 2.70. T.i., aiz “pirmā numura” Tellkvista snieguma visos parametros / pret Salavat Julajev 2013-08-15; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

8. Bet ar niansi, ka Sedlāčekam iegadījās liels īpatsvars spēļu pret KHL stiprākajām komandām. Abas reizes – pret SKA, Magņitogorskas Metallurg, Donbass, Torpedo, pa reizei – pret Ak Bars, Salavat Julajev… Šādā “kompānijā” uzvarēto un zaudēto spēļu bilance 6:6 ir ļoti labs sniegums / pret Ak Bars 2013. gada augustā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

9. Ar ieroču nesēju, apvelkot bruņas / Maskavā 2013-09-14; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

10. Torpēdietis “bullīti” neiemeta. Un vispār – tā bija Sedlāčeka pirmā un vienīgā “sausā” spēle sezonā. Uzvarēja Dinamo ar 1:0 pēcspēles metienos / pret Torpedo 2014-01-28; foto avots: hctorpedo.ru

11. Ja neviens nenāk palīgā, vārtu priekša jātīra pašam… / pret SKA 2013-12-08; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

12. “Nē, paldies – man neder,” tiesnesis atdod galvassegu atpakaļ Jakubam Sedlāčekam / pret SKA 2013-10-26; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

13. Atkal sadarbībā ar Robinsonu (#33). Todien tika uzvarēta Magņitka ar 3:2 papildlaikā / pret Magņitogorskas Metallurg 2013-10-13; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

14. Bet ir reizes, kad notiek neizbēgamais / pret Ak Bars 2013. gada augustā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

15. Sedlāčeka špagats kā Donbass aktuākā problēma izlēgšanas spēlēs / pret Donbass 2014-03-15; foto avots: hcdonbass.com

16. Kur ripa? Kaut kas no Austrumu cīņu elementiem / pret Jugra 2013-11-17; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

17. Ķērājcimdā! Starp citu, ar Sedlāčeku vārtos Dinamo vienu spēli pret SKA uzvarēja, bet otru – “aizvilka” līdz pēcspēles metieniem / pret SKA 2013-12-08; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

18. Labprāt arī ārpus vārtsarga laukuma / pret Donbass 2014-03-15; foto avots: dinamoriga.eu

19. Šoreiz sekundanta lomā Georgijs Pujacs. Šaubu nav – Sedlāčeks bija viens no jaudīgakajiem trumpjiem, kas ļāva dinamiešiem play off sēriju “izkustināt” no 1-3 līdz 3-3 / pret Donbass 2014-03-15; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

20. Šī patiesībā ir pirmā bilde. Vasara, tikko sākušies Dinamo treniņi, kur esmu nokļuvis… / treniņš 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

Savējie jāzina

Kontekstā ar Latvijas izlases gatavošanos pasaules čempionātam periodiski tiek cilāta doma, ka valstsvienības sastāvā vietu būtu pelnījuši arī labākie Latvijas čempionātā, sauktā par Virslīgu. Šoreiz neielaižoties diskusijā par pašmāju līgas līmeni un tā savietojamību ar izlasē spēlēto, kuri tad ir bijuši Latvijas Virslīgas labākie 2013./2014. g. regulārajā sezonā? Kā saka, tautai savi varoņi jāzina. Teikts bez skepses un ironijas.

Rezultāta taisītāji Virslīgā

Regulārās sezonas rezultatīvākajam spēlētājam Renāram Undelim (dz. 1984.; pa labi novietotā atēlā #84) 27 spēlēs izdevies saražot 56 punktus (26+30), t.i., vidēji 2,07 punkti spēlē. Pateicoties savai rezultativitātei, Ogrē bāzētās Kurbads vienības uzbrucējs septembrī tika atzīts par Virslīgas čempionāta MVP (vērtīgāko spēlētāju). Spēlējis Latvijas U-18 un U-20 izlašu sastāvā pasaules čempionātos, taču, atšķirībā no viena otra sava komandas biedra Kurbads ierindā, Undeļa vārds nav pieejams Latvijas pieaugušo izlases sastāvā uzspēlējušo sarakstā. No “kurbadiešiem” pa kādai spēlei valstsvienībā savulaik ir aizvadījuši vairāki vīri, t.sk. uzbrucēja pozīcijā esošie Andrejs Kardašs (10 spēles), Ēriks Bisenieks (5 sp.), Toms Hartmanis (4 sp.), Valērijs Fiļimonovs (3 sp.), Vladislavs Dobreņkijs (3 sp.), Ronalds Cinks (1 sp.).

Renāra Undeļa sportiskajā biogrāfijā sastopami pieturas punkti Francijas 3. un 4. līmenī, kā arī zviedru Division 1 (trešā līga Zviedrijā), bet visvairāk spēlēts Latvijas klubos, kas cīnījušies pašmāju un/vai Baltkrievijā bāzētā čempionātā. Kurbads, SMScredit.lv, ASK Ogre, Rīga 2000, Stalkers Juniors, arī – DHK Latgale, Liepājas Metalurgs, Ozollapas. Latvijas čempiona titulu ir izcīnījis vairākkārt, ar Rīga 2000 un SMScredit.lv komandām.

Otrs rezultatīvākais uzbrucējs regulārās sezonas gaitā bija Ozolnieki / Monarch pārstāvis Edgars Lipsbergs (dz. 1989.; pa labi novietotā attēlā #68). Savulaik izcīnījies pa dažādiem jauniešu čempionātiem Ziemeļamerikā, ieskaitot ASV otro stiprāko junioru līgu – NAHL. Piedalījies U-18 un U-20 pasaules čempionātos Latvijas valstsvienības krāsās, uzspēlējis sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga MHL čempionātā, bet pēc tam – jau trešo sezonu ir Ozolnieku komandas ierindā.

No šīs komandas nāk arī Virslīgas regulārās sezonas trešais rezultatīvākais uzbrucējs – Aleksandrs Kerčs jaunākais (dz. 1990.). Kerčam-junioram savos 23 gados arī jau iekrājies diezgan raibs CV – līdzās Latvijas līgām un klubiem arī dažādas čehu līgas, jaunatnes līga MHL, franču čempionāts. Pirms gada kļuva par Latvijas čempionu kopā ar SMScredit.lv.

Kopējo Top 5 noslēdz Zemgale / LLU uzbrucējs Gatis Gricinskis (dz. 1988.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #89), kuram nācies aizvadīt mazāku spēļu skaitu – 22, bet kurās sakrāti 40 punkti. Gricinskis ir bijis viens no vilcējiem Latvijas U-18 un U-20 izlasē (kopā četros pasaules čempionātos), leģionāra gaitas baudījis galvenokārt Somijas trešā ranga (Suomi-sarja) čempionātā. Gatis Gricinskis janvārī bija Latvijas čempionāta vērtīgākais spēlētājs.

Atgādinājumam: neviens no regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju Top 5 uzbrucējiem Latvijas pieaugušo izlasē nav spēlējis. (Izņēmums ir Topa 2. vietā esošais aizsargs Mihails Bogdanovs, bet par to stāsts turpinājumā.) Taču neskaitot jau nosauktos Kurbads vienības uzbrucējus, šajā sezonā Latvijas Virslīgā ir uzspēlējuši vēl daži uzbrucēji ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi. T.sk.: 161 spēli izlasē aizvadījušais Aleksandrs Macijevskis (tagad HS Rīga / Prizma); Ozolnieku uzbrucēji Vadims Romanovskis (47 spēles izlasē), Elvis Želubovskis (10 sp.), Māris Grāvītis (5 sp.), Valentīns Feoktistovs (2 sp.), Māris Drelings (2 sp.); Prizmā brīdi uzspēlējušais Sergejs Pečura (34 sp. izlasē); arī vēl īsāku brīdi Dinamo Juniors komandā “iesauktie” Māris Bičevskis (6 sp. Virslīgā šosezon; 11 sp. izlasē) un Roberts Bukarts (1 sp. Virslīgā; 39 sp. izlasē).

Latvijas Virslīgas Top 5 rezultatīvākie spēlētāji 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētajs	komanda	sp.	punkti
1.	Renārs Undelis	Kurbads	27	26+30
2.	Mihails Bogdanovs, aizs.	Ozolnieki / Monarch	30	8+36
3.	Edgars Lipsbergs	Ozolnieki / Monarch	27	18+25
4.	Aleksandrs Kerčs jun.	Ozolnieki / Monarch	28	23+19
5.	Gatis Gricinskis	Zemgale / LLU	22	19+21

–

Situāciju kontrolē aizsargi – vetarāni

Ar aizsargu statistikas aprēķiniem Latvijas čempionātā ir sarežģījumi, jo netiek oficiāli skaitīti mikromači un līdz ar to – lietderības koeficients. Tādēļ aizsargu statistikas salīdzinājumam var “izspiest” tikai rezultativitāti. Taču LHF pusē cilvēki runā, ka no nākamās sezonas Latvijas čempionātā varētu tikt veikta arī lietderības koeficienta uzskaite.

Rezultatīvākais aizsargs un vispār otrais rezultatīvākais spēlētājs Latvijas Virslīgas regulārās sezonas summā ir Ozolnieki / Monarch vienības ilggadējais aizsargs Mihails Bogdanovs (dz. 1976.; pa labi novietotā attēlā #23). Ja kāds piemirsis, tad tas ir tieši tas pats Mihails Bogdanovs, kurš spēlēja Latvijas izlases sastāvā 1999. gada pasaules čempionātā. Kopumā viņa uzkrājumā saskaitītas 36 spēles valstsvienības rindās; debitējis 1996. gada 8. oktobrī. Bet tagad 37 gadus vecais veterāns “pogā ārā” jaunatni Latvijas Virslīgas čempionātā. Ozolnieku komandā nav lielākais skrējējs, labāk – mierīgi un ar apdomu, bet – tie punkti ir sakrājušies. Tāpēc arī – oktobrī Virslīgas vērtīgakais spēlētājs. Cita starpā, jau iepriekš bijis Latvijas čempionāta labākais un rezultatīvākais aizsargs. Neskaitot dalību izlasē, biogrāfijas spilgtākās epizodes arī – cīņas zviedru otrajā līgā (HockeyAllsvenskan) un vairākas sezonas Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas/Latvijas čempionātos.

Virslīgas rezultatīvāko aizsargu Topa 2. vietā Kurbads komandas aizsargs Toms Bluks (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā #12), kurš reiz senos laikos (2004. g. decembrī) Latvijas izlasē aizvadījis 2 spēles. Bluka biogrāfijā virkne Latvijas klubu, t.sk. visilgākais posms ASK Ogre ierindā. Leģionāra gaitas – poļu čempionātos un Ungārijā bāzētajā MOL Liga. Iepriekšējā sezonā Virslīgas rezultatīvākais aizsargs un čempions ar SMScredit.lv. Decembrī atzīts par Virslīgas vērtīgāko spēlētāju. Cita starpā – arī Hokeja Skolas Dinamo treneris (skolo 2003. g. dzimušos).

Aizsargu Topa trešajā pozīcijā – Sergejs Durdins (dz. 1980.), vēl viena Ozolnieki / Monarch vērtība. Tāpat kā kolēģis Bluks, cīnījies Latvijas U-18 un U-20 izlašu krāsās, bet pieaugušo izlasē aizvadījis 19 spēles, debitējot pirms 13 gadiem (2001. g. aprīlī). Durdina pieredze ir itin bagāta – neskaitot Latvijas klubus, arī Ziemeļamerikas līgas (UHL, IHL), Krievijas Augstākā līga, itāļu un baltkrievu klubi. Salīdzinoši nesen (2009. g. vasarā) vēl tika pārbaudīts KHL spēlējošā Rīgas Dinamo ierindai. Un vēl pāris gadus pēc tam spēlēja Latvijas izlases ierindā EIHC turnīrā.

Kopumā Latvijas Virslīgas čempionātā šosezon uzspēlēja paprāvs pulks Latvijas izlasē savulaik un arī vēl nesen spēlējušo aizsargu. Neskaitot jau nosauktos Top 3 vīrus, arī, piemēram: Kurbads sastāvā Agris Saviels (98 sp. izlasē) un Renārs Valters (3 sp.); Ozolnieki / Monarch ierindā Eduards Ivanovs (11 sp.); HS Rīga / Prizma aizsargs Sergejs Tjoluškins (1 sp.); Dinamo Juniors krāsās Mārtiņš Porejs (22 sp.) un Artūrs Salija (3 sp.), neskaitot “junioriem” uz vienu Virslīgas spēli piekomandētos puišus.

Vēl jāatzīmē, ka par Virslīgas februāra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Zemgale / LLU aizsargs Reinis Demiters (dz. 1991.), līdz šai sezonai Liepājas Metalurgs sistēmas pārstāvis.

Latvijas Virslīgas Top 3 rezultatīvākie aizsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

	aizsargs	komanda	sp.	punkti
1.	Mihails Bogdanovs	Ozolnieki / Monarch	30	8+36
2.	Toms Bluks	Kurbads	29	5+25
3.	Sergejs Durdins	Ozolnieki / Monarch	30	9+17

–

“Pēdējā postenī”

Diemžēl Virslīgas vārtsargu statistikā nav pieejama ailīte ‘atvairīto metienu %’, tādēļ vārtu vīru Top veidojas no vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA). Šajā kritērijā labākais ir bijis Latvijas regulārā čempionāta uzvarētāju – Kurbads – vārtsargs Renārs Kazanovs (dz. 1984.; pa labi novietotā attēlā #38), kurš sargāja komandas vārtus aptuveni pusi no vārtsargu kopējā spēles laika un kuram ir labākais GAA – 2.51. Jau divas iepriekšējās sezonas Kazanovs ir atzīts par Latvijas čempionāta labāko vārtsargu (abas sezonas SMScredit.lv ierindā); kopā ar “esemeskām” pērn kļuva arī par Latvijas čempionu. Biogrāfijā arī Austrālijas un Vācijas čempionāti, bet Latvijas izlases spēļu nav.

Statistiski otrs labākais Virslīgas vārtsargs regulārajā sezonā bija Dmitrijs Žabotinskis (dz. 1980.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #1, uz aizsargmaskas #61) Ozolnieki / Monarch komandas ierindā. Viņa kontā arī 6 spēles Latvijas izlases sastāvā (sp. laiks 363:36), bijis “trešais vārtsargs” bez spēles laika divos pasaules čempionātos, kā arī sargājis Latvijas U-18 vai U-20 izlases vārtus piecos attiecīgo vecumu pasaules čempionātos. Klubu karjerā daudzi gadi Liepājas Metalurgs komandā, nedaudz arī Rīga 2000, ASK Ogre, Saratovas Kristall (Krievijas Augstākajā līgā), Kokšetavas Arlan Kazahstānā, Harkovas Dinamo Ukrainas čempionātā u.c. Vairākkārtējs Latvijas čempions un un pāris reizes arī labākās GAA statistikas autors.

Uzziņai: par Virslīgas novembra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts HS Rīga / Prizma vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.). Savukārt vislielākais spēles laiks starp vārtsargiem regulārajā sezonā bija Mārim Jučeram (dz. 1987.), kurš Dinamo Juniors vārtus sargāja 1406 minūtes un 49 sekundes (25 spēles). Starp citu, Jučers ir viens no diviem Virslīgas vārtsargiem ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi (izlases vārtos 972 minūtes un 28 sekundes; pieteikumā 35 spēles).

Latvijas Virslīgas Top 2 vārtsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (kritērijs: GAA – vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients; saskaņā ar lhf.lv):

	vārtsargs	komanda	sp.	min:sek	GAA
1.	Renārs Kazanovs	Kurbads	18	883:25	2.51
2.	Dmitrijs Žabotinskis	Ozolnieki / Monarch	10	597:52	2.71

* Aprēķinā iekļauti vārtsargi, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles jeb 300 minūtes (t.i., 16,7% no savas komandas vārtsargu spēles laika).

P.S.

Joprojām turpinās Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālsērija, kurā oponenti ir Kurbads un HS Rīga / Prizma komandas. Play off summā jau būs saskatāmi citi izcilnieki, bet par to – cits stāsts.

Plašākam skatam:

• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF
• Latvijas Virslīgas 2013./2014. g. reg. sezonas statistika – lhf.lv
• Latvijas Virslīgas 2014. gada izslēgšanas spēļu statistika – lhf.lv

[Renāra Undeļa, Edgara Lipsberga, Toma Bluka un Renāra Kazanova fotoattēlu avots: hkkurbads.lv. Mihaila Bogdanova foto avots: lhf.lv (autors – Oļegs Siračenko). Noslēdzošā foto autors: Ruslans Antropovs.]

Rīgas Dinamo 6. sezona. Kas šosezon bija savādāk?

Rīgas Dinamo sestā sezona pabeigusies, izslēgšanas spēļu pirmo kārtu noslēdzot ar 3-4. Raugoties no visas sezonas tempa un snieguma pozīcijām, aizķeršanās  jau pirmajā sērijā neizskatās pēc panākuma. Jo pat ar mazāk veiksmīgām regulārajām sezonām iepriekš divas reizes Rīgas Dinamo pratuši tikt pāri astotdaļfināla slieksnim. Taču, ja ņem vērā Dinamo stāvokli pēc Olimpiādes, septiņas spēles sērijā jau ir panākums.

Šoreiz par izmaiņām – kas sestajā sezonā ir bijis citādi nekā iepriekšējās sezonās.

1. Ābols ir gatavs

It kā pirmā sezona galvenā trenera postenī, tomēr Artim Ābolam sezona faktiski sākās jau 2012. gada novembrī, pārņemot vadības pulti (grožus) no Rautakallio kunga. Neskatoties uz apzīmējumiem “p.i.” un “acting”, Ābols jau tad bija komandas galvenais. Un arī “aizvilka” komandu līdz nereti apsmaidītajam Nadeždas kausam. Tieši tas kļuva par vienu no izšķirošajiem faktoriem, kas priekšniecībai lika noticēt Arta Ābola varēšanai. Turklāt trenera asistenta postenī Artis Ābols jau ir kopš 2008. gada, kas galīgi neļauj Ābolu definēt par iesācēju.

Bet kas savādāk? Komandas treneru korpuss sastāvēja tikai no pašmāju kadriem – sākot ar galveno un beidzot ar vārtsargu treneri. Ābols, Ignatjevs, Ankipāns, Klodāns. Divi pēdējie gan Dinamo treneru istabā bija pirmo sezonu, taču papildu bija pieejams “spēlējošais treneris” (kapteinis) Sandis Ozoliņš, kas kombinācijā ar iepriekšminētajiem ļāva komandai sezonas gaitā turēties starp KHL līderiem. Pirmā sezona, kad savējie “gatavi” un importa trenerus nevajag, kopumā nav bijusi sliktākā komandas pastāvēšanas 6 gadu vēsturē. Pozitīvais fons – Latvijas treneri gūst pieredzi, kas ir noderīgi plašākā kontekstā.

2. Laika apstākļus veido leģionāri

Leģionāru nozīme Dinamo rezultāta “taisīšanā” nekad nav bijusi mazsvarīga. Taču iepriekšējās sezonās leģionāri nekad nebija sametuši vairāk par pusi visu Dinamo vārtu guvumu attiecīgajā regulārajā sezonā. Tieši 50% vārtu guvumu leģionāriem bija pirmajā Dinamo un KHL sezonā (2008./2009.). Taču pēc tam leģionāru pienesums kopējā proporcijā samazinājās. Iepriekšējās divās regulārajās sezonās tas bija vismazākais – 21,6% vārtu guvumu (2011./2012.) un 33,6% (2012./2013.). Sestajā sezonā leģionāri savu lomu vārtu guvumos atrādīja ar uzviju – 54,8% no visiem vārtu guvumiem regulārajā sezonā!!! Zināmā mērā tā ir nepārprotama “signalizācija”, ka šajā jautājumā nepieciešams samazināt atkarību. Tāpat arī Latvijas izlases kontekstā jāņem vērā, ka regulārās sezonas laikā Dinamo vairāk ir gatavojuši kordziedātājus nevis solistus.

Tomēr “nervu mierinājumam” labā ziņa ir play off vārtu guvumu proporcija. No 15 vārtu guvumiem, kas “samesti” Doņeckas vienības vārtos, 13 reizes (86,7%) ir uz pašmāju vīru “sirdsapziņas”. Bet leģionāri “normu” neprata izpildīt – tikai 2 vārtu guvumi. Skaidrs, ka pietrūka rezultatīvākā spēlētāja Kaila Vilsona, bet 13,3% arī no palikušajiem “importa večiem” ir par maz…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija sešās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona	Latvijas spēlētāji	leģionāri
2008./2009.	65 (50.0%)	65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010.	92 (57.5%)	68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011.	112 (62.9%)	66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012.	98 (78.4%)	27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013.	71 (66.4%)	36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)
2013./2014.	61 (45.2%)	74 (54.8%; Džonsons; Haščāks; Hosa; Polāks = 0; Robinsons; Ščehura; Vilsons)

–

3. Dinamo un Latvijas izlases vārtsargiem nav pa ceļam

Savu otro jaunību trešajā sezonā “iekš” Dinamo piedzīvoja zviedrs Mikaels Tellkvists (līdzās pa labi novietotā attēlā), ko apliecina arī statistika. Šīs sezonas Tellkvista sniegums ir otrs labākais Dinamo regulāro sezonu vēsturē, ja skata atvairīto metienu procentu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA). Mikaelam Tellkvistam šosezon tie ir 92,9% atvairītu metienu un GAA 1.86. Šajos ciparos labāks ir bijis tikai Martins Pruseks pirmajā sezonā (2008./2009.) – 94,1% un GAA 1.70. Bet Tellkvistam toties ir visu regulāro sezonu labākā uzvarēto un zaudēto spēļu attiecība (21-11). Cits stāsts, ka pēcOlimpiādes posmā un konkrēti izslēgšanas spēlēs tik spilgti Dinamo “pirmajam numuram” vairs neizdevās.

Par Dinamo izslēgšanas spēļu MVP (vērtīgāko spēlētāju) bez sirdsapziņas pārmetumiem var nominēt “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku (zemāk pa labi novietotā attēlā). Neskatoties uz sērijas 7. spēlē “saņemtajiem” 3 vārtu zaudējumiem, Sedlāčeks ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, kas ļāva Dinamo konstrukcijai “pavilkt” sēriju no 1-3 līdz 3-3. Dinamiešu visas 3 uzvaras nākušas tieši ar Jakuba Sedlāčeka līdzdalību. Viņa iespētie cipari play off-ā (93,8% atvairītu metienu; GAA 1.78) pēc visas KHL izslēgšanas spēļu 1. kārtas spēlēm ieņem 6. vietu līgā abās nosauktajās pozīcijās. Un ir Rīgas Dinamo izslēgšanas spēļu jaunais rekords. Iepriekšējais piederēja Edgaram Masaļskim otrajā sezonā (2010.), kad izslēgšanas spēlēs tika atvairīti 93,4% metienu un koeficients (GAA) veidoja 1.93.

Jāpiebilst, ka Tellkvistam un Sedlāčekam “dziedātās” slavas dziesmas nozīmē tikai to, ka aizvadītajā sezonā Dinamo un Latvijas izlases vārtsardzība ir divi principiāli atšķirīgi jēdzieni. Ja iepriekšējās piecās sezonās uz dažāda apjoma spēles laiku vārtu rāmī tika arī pašmāju kadri, tad šosezon vārtus sargāja tikai un vienīgi importa vīri. Spēles pieteikumos vietu atradušie Rihards Cimermanis (dz. 1993.; 36 spēles pieteikumā) un Nils Grīnfogels (dz. 1994.; 1 sp.) tā arī palika kā “nodeva” jauno spēlētāju kvotām, bez reāla spēles laika. Bet “trešais numurs” Māris Jučers tā arī visu sezonu nospēlēja fārmklubā Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā un turklāt sezonas izskaņā pārtrauca līgumattiecības ar Dinamo. Vai formāli pātrauca, to būs iespējams uzzināt starpsezonā.

4. Savu līderu paliek mazāk

Turpinot tēmu par leģionāru ieguldījumu rezultāta taisīšanā, ir atpakaļ tie laiki, kad regulārajā sezonā Top 3 rezultatīvakie vīri ir tikai leģionāri. Tā līdz šim ir bijis vienīgi Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.), kad rezultāta ražošanas galvgalī bija tādi vīri kā Marsels Hosa, Marks Hartigans, Mets Elisons. Piemēram, 2010./2011. un 2011./2012. g. regulārajās sezonās Top 3 rezultatīvāko sastāvā vispār nebija neviena importa… 2009./2010. un 2012./2013. g. regulāro sezonu trīs rezultatīvāko vīru sarakstā bija pa vienam leģionāram (attiecīgi – Hosa un Ščehura). Bet šosezon visi Top 3… Vilsons, Hosa, Ščehura. No komandas sastāva komplektēšanas viedokļa raugoties, ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs ar leģionāriem ir trāpījis. Bet no pašmāju rezultāta taisītāju sagatavošanas viedokļa, varētu būt arī stipri labāk.

No savējiem rezultatīvākais regulārajā sezonā ir izrādījies Miks Indrašis, kuram 49 spēlēs 31 punkts. Otrs rezultatīvakais “savējais” – Sandis Ozoliņš ar 22 punktiem 48 spelēs; trešais – Vitālijs Pavlovs 14 punkti 50 spēlēs.

“Pilnajā uzskaitē” 2013./2014. g. regulārās sezonas rezultatīvakais ir kanādietis Kails Vilsons ar 44 punktiem 49 spēlēs. Un tas ir atkārtots 2.-ais rezultatīvakais leģionāra sniegums Dinamo 6 gadu vēsturē. Tikpat punktu, bet lielākā spēļu skaitā bija Marselam Hosam pirmajā sezonā (2008./2009.). Rekordists ar 55 punktiem (56 sp.) joprojām ir “otrās sezonas” (2009./2010.) Hosa.

Bet par regulārās sezonas MVP (vērtīgāko) prasītos nominēt nevis labu sniegumu demonstrējušo Tellkvistu, ne arī rezultatīvāko Vilsonu vai trāpīgāko (22 vārtu guvumi) Hosu, bet gan citu Sējēja veiksmīgo pirkumu – aizsargu Metu Robinsonu (fotoattēlā raksta noslēgumā #33). Šim aizsargam ir labākais lietderības koeficients komandā regulāraja sezonā (+19; tikpat arī Pujacam); viņš ir rezultatīvakais aizsargs ar 27 punktiem (10+17). Robinsons vienīgais regulārajā sezonā aizvadīja visas 54 spēles; turklāt viņam bija vislielākais spēles laiks komandā – vidēji 24:01 spēlē. (Arī play off viņš aizvadīja visas 7 spēles un bija ar lielāko spēles laiku starp laukuma spēlētājiem.) Iepriekš Dinamo sastāvā ir bijuši tikai 4 aizsargi-leģionāri (Novāks, Vestkots, Svets, Karls), un Mets Robinsons ir bijis labāks par viņiem gan lietderības, gan spēles laika, gan rezultativitātes ziņā.

Atsevišķs stāsts ir šī gada play off, kur divi rezultatīvākie ir Latvijas hokejisti. Pēctraumas posmu pārvarējušais Gints Meija (5+0) un relatīvi nesen komandas sastāvu papildinājušais Lauris Dārziņš (4+1). Atliek vien novēlēt abiem veselību un tādu pašu apetīti Latvijas izlases sastāvā, gatavojoties pasaules čempionātam.

5. Soliņš par īsu

Kopumā regulārās sezonas gaitā Dinamo treneri spēles laiku “iedalīja” 34 hokejistiem – 2 vārtsargiem, 11 aizsargiem un 21 uzbrucējam. Ņemot vērā, ka līgumsaistības tika uzturētas ar paprāvu skaitu spēlētāju, kuriem visiem vieta sastāvā ne tuvu regulāri nesanāca, varēja rasties iespaids, ka Dinamo soliņš ir diezgan garš. Tomēr spēles pēc Olimpiādes skaidri un gaiši parādīja, ka par īsu.

Jau sezonas gaitā traumas guva Gints Meija un Oskars Cibuļskis; šos trūkumus izdevās cik-necik piesegt. Bet, kad Olimpiādes pauzes laikā “izstājās” traumētie Vilsons, Reķis, Indrašis un dopinga pārbaudē “iekritušais” Pavlovs, Dinamo “soliņš” iztrūkumu kompensēt nespēja… Ļoti savlaicīga izrādījās Ginta Meijas atgriešanās sastāvā uz izslēgšanas spēlēm. Bet robi bija ievērojami plašāki… Arī iepriekšējās sezonās pirms play off un tā gaitā ir bijuši traumētie, taču tik nopietns “deficīts” bija pirmoreiz. Šādos apstākļos 3-4 sērijā ir pat sasniegums…

Protams, atzinīgi novērtējams Ginta Meijas sniegums play off gaitā – 5 vārtu guvumi 6 spēlēs ir trešdaļa visu vārtu guvumu. Tāpat der atzīmēt play off “simbolisko maiņu” – 5 laukuma spēlētājus, kuriem vienīgajiem ir izdevies uzrādīt pozitīvu mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu bilanci, kā arī nopelnīt pozitīvu lietderības koeficientu. Totāli veiksminieki ir bijuši Andris Džeriņš un Aleksandrs Ņiživijs, kuriem esot laukumā, pretinieki nav panākuši vārtu guvumus. Trešais pozitīvais uzbrucējs ir Māris Bičevskis. Aizsargu rindās plusos ir Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs.

Rīgas Dinamo spēlētāju mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu statistika 2014. gada play off (visās 7 spēlēs; lietd. = lietderības koeficients; saskaņā ar khl.ru):

	spēlētājs	sp.	MM	lietd.
1.	Andris Džeriņš	6	5:0	+5
2.	Aleksandrs Ņiživijs	7	4:0	+3
3.	Jakubs Sedlāčeks	5	11:8	–
4.	Georgijs Pujacs	7	6:5	+2
5.	Jēkabs Rēdlihs	7	5:4	+1
6.	Māris Bičevskis	7	4:3	+1
7.	Gints Meija	6	6:6	-1
8.	Roberts Bukarts	6	5:5	-1
9.	Marsels Hosa	7	5:5	-1
10.	Deivids Sarkanis	1*	0:0	±0
11.	Lauris Dārziņš	7	7:8	-2
12.	Marsels Haščāks	3	0:1	-1
13.	Krišjānis Rēdlihs	7	7:9	-2
14.	Mets Robinsons	7	6:8	-2
15.	Kristaps Sotnieks	7	5:7	±0
16.	Mārtiņš Cipulis	6	3:5	±0
17.	Juris Upītis	6	2:4	-2
18.	Džeimijs Džonsons	2	0:2	-2
19.	Gunārs Skvorcovs	6	0:3	-3
20.	Mikaels Tellkvists	3	5:9	–
21.	Sandis Ozoliņš	7	3:7	-5
22.	Rustams Begovs	7	0:4	-4
23.	Pols Ščehura	7	6:12	-5

* Deividam Sarkanim kopējais spēles laiks tikai 3:52.

Atskatam:

• Rīgas Dinamo pirmo piecu KHL regulāro sezonu kopsavilkums: tepat
• Dinamo vārtsargu salīdzinājums pirmajās 5 sezonās: tepat
• Dinamo 2013./2014. g. regularās sezonas spēlētāju statistika – khl.ru
• Dinamo 2014. gada play off individuāla statistika – khl.ru

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo spēles pret Amur 2013. gada 16. martā; otrs (Dinamo leģionāru) foto – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; Mikaela Tellkvista foto – spēlē pret Amur 2012. gada 17. septembrī; Jakuba Sedlāčeka – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 15. augustā. Šo četru foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Mika Indraša foto – spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ginta Meijas foto – spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Noslēdzošais (Meta Robinsona) foto – spēlē pret Donbass 2014. gada 4. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

Hokejs kara laikā. 2. (Par KHL ģeopolitiku.)

Neatkarīgi no pārliecības un uzskatiem par sporta, politikas un jebkāda veida agresijas nošķiršanu, situācija ar Rīgas Dinamo un Donbass savstarpējo spēli ir izveidojusies stipri dīvaina. Ukrainā un konkrēti Doņeckā esošo politisko saviļņojumu (maigi izsakoties) dēļ sērijas septītā spēle nenotiks Doņeckā, bet to paredzēts aizvadīt neitrālā laukumā – Bratislavā. T.i., Slovākijas galvaspilsētā. Interesants precedents. Bet kas tālāk?

Ja situāciju un jautājumu aplūko tā plašāk atvērtām acīm, tad viss, kas šobrīd notiek Austrumu virzienā ir stipri ārpus ikdienas norisēm. Notikumi Ukrainā, Krievijas reakcija un karaspēks Krimā, stipri neviennozīmīgā situācija Ukrainas austrumos un dienvidos, Rietumvalstu vingrinājumi ar sankcijām Krievijai…

Jebkāda “satiksme” ar Krieviju šādā situācijā rada jautājumus. Kategoriskāki attieksmes izrādītāji, piemēram, daļa kultūras darbinieku savu pozīciju nodemonstrējuši atceļot viesizrādes Krievijā, citi – neatceļ, skaidrojot ar iespēju rādīt attieksmi Krievijā. Katram savs pamatojums, un šajā situācijā nav viss tikai balts vai melns. Ir arī viedoklis, ka Krievija ir ne tikai tās vadonis un valdošā “brigāde”, lai gan šīs valsts informatīvā telpa un atstrādātā “vienīgā pareizā viedokļa” mašinērija atstāj iespaidu, ka Krievijā ir tikai prezidenta viedoklis, nu, vismaz 96,77%. Proporcijas līdzība ar Krimas referendumā par pievienošanos “PSRS” (skatāmies Krievijas “vadoņa” politikas atbalstītāju gājiena karogus: 1., 2., 3.) nav izvēlēta nejauši…

Pa visu šo burzmu savu sesto sezonu darbojas arī Rīgas Dinamo. Nonākšanu “dīvainā situācijā” labi pasvītro dažu dienu norises. Play off sērijas piektās spēles laikā (13. martā) Doņeckā norisinājās (turpinājās) asiņaini konflikti ar bojā gājušiem cilvēkiem. Septīto spēli Doņeckā aizvadīt jau neesot droši, tāpēc – Bratislava. No idejas vārdā nogalināto tuvinieku viedokļa notiekošais ir tāda kā “balle mēra laikā”. Bet dzīve iet uz priekšu… Degvielu lejam, gāzes plītis turpinām izmantot, droši vien salt arī negribās (ziemas turpinājums pilnīgā nelaikā). Pilnīgi droši, ka arī sportisti nav atbildīgi par politisko situāciju un vēl jo mazāk – par jebkādu vardarbību. Bet jautājums paliek atklāts, cik tālu “sports” ir gatavs iet un būt neitrāls?

Skaidrs, ka sportisti dara savu darbu. Krievijas čempionātos spēlējošo klubu ierindā ir mūsējie – Latvijas atlēti, kuri ir mūsējie neatkarīgi no darbavietas un kuriem gan jau, ka ir savs viedoklis par politisko situāciju. Tāpat kā administrācijas cilvēkiem. Tomēr šobrīd būtu savādi no jebkuru ar Krievijas finansējumu un čempionātu norisi cieši saistītu pārstāvju puses gaidīt kaut kādu principiālu situācijas vērtējumu, nemaz nerunājot par skaidri un gaiši pateiktiem vārdiem attiecībā uz Krievijas politiku, propagandu utml. Šosezon jau gadījās sakritība ar 18. novembra svētku pasākuma elementiem, kuros tomēr ar atkārtotu caurskatīšanu KHL vadība ieraudzīja nacistisko simboliku – svastiku. Krievijas portālu komentāru sadaļās 96,77%-iem viedokli paudušajiem neradās vispār nekādas šaubas par Rīgas “fašistiem”.

Patiesībā nav arī nekādas diskusijas par ārvalstu virzienā orientēto Krievijas sporta organizāciju (šajā gadījumā – KHL) kā propagandas intrumentu nozīmi. Nu, nav līgai biznesa uzdevumu šī vārda saprotamākajā nozīmē. Nekādas biļešu un atribūtikas pārdošanas cenas, translācijas tiesības un citi tiešā biznesa ienākumu avoti neatsver ieguldījumus hokejistu algās un aviopārlidojumos. Tiesa, bizness ir arī ģeopolitikas mērauklā mērāms. Runa ir par ietekmi, monopolu, reputācijas veidošanu utml. gadu desmitu griezumā.

Protams, līgai ir savi sportiskie uzdevumi, Krievijas reģionu līderu “mērīšanās”, arī ieguldījums dažādu Krievijas rūpniecisko un/vai ģeogrāfiski attālāko pilsētu “kulturālajā” dzīvē. Tomēr jautājums, kāpēc KHL (un tās patroniem visaugstākajā vadībā) nepieciešami līgas dalībnieki Čehijā, Slovākijā, Horvātijā, Latvijā, tagad arī – Somijā? Kā “prettrieciens” un alternatīva NHL? Jā, bet ne tikai. Un labdarība noteikti nav starp šiem “ne tikai”.

Vienkāršoti ņemot, ārzemju KHL klubiem ir līdzīga funkcija, kā Soču olimpiādes atklāšanas un noslēgšanas ceremonijai. Būt par “balto un pūkaino” daļu Krievijas portretā. Par to šaubu nav bijis no KHL darbības sākšanas 2008. gadā. Tikai, ka mūsējiem ir iespēja IZMANTOT šo piedāvājumu SAVĀS sportiskajās INTERESĒS. Šķiet, līdz šim savu labumu arī Latvija no tā guvusi; lai gan patiesi izvērtēt plusus un mīnusus būs iespējams tikai pēc ilgāka laika posma. Bet joprojām paliek jautājums, kur ir tā robeža un cik tālu mums ar KHL ir pa ceļam?

Un jautājums nav tikai mums. Kā ir ar Horvātiju, Slovākiju, Čehiju, arī līgai no jaunās sezonas iecerēto Somiju? Skaidrs, ka attiecīgo klubu finanšu donoru vidū nebūs grūtības atrast Krievijas pārstāvjus un krievu “rubli”, un skaidrs – kas maksā, tas arī pasūta mūziku. Bet jautājums paliek. Vai minētās valstis, kurām kaimiņvalstu “apskāvieni” nav bijuši sveši, ir aizmirsušas savu pagātni? Un kam jānotiek Ukrainas vai citas Eiropas zemes kartē, lai atcerētos?

Bet vēlreiz jautājums mums pašiem: ciktāl mūsu “sports” un citas sfēras ir gatavas nošķirt savu darbību no politikas? Kam ir jānotiek, lai tās lietas vairs nebūtu iespējams nodalīt? Skaidrs, ka dialogs un miera līgums ātrāk vai vēlāk seko jebkuram konfliktam. Iespējams, sports ir labs veids, kā uzturēt dialogu. Tomēr jārēķinās, ka šajā “miera sarunu” laukumā noteikumus arī nosaka tas, kurš pasūta mūziku. Šajā situācijā kāds dalībnieks var nepamanīt īsto brīdi, kad ir kļuvis par karbonādi vai kartupeli uz šķīvja, protams, bez balsstiesības ēdienreizes laikā. Kā ir ar mums?

Atkāpei. Arī šis raksts nav aicinājums boikotēt, aizliegt vai attaisnot. Jāatkārtojas, bet MŪSU VALSTS sportisti ir un paliek mūsējie. Ieraksts ir aicinājums padomāt un saprast, kur ir tā robeža, kuru pārkāpjot, arī “sports” vairs nevar palikt neitrāls?

P.S.

• Hokejs kara laikā (1. daļa): tepat
• Oficiālā ziņa: KHL apstiprina, ka sērijas 7. spēle notiks Bratislavā – khl.ru

[Attēli no Rīgas Dinamo spēlēm. Pirmā avots: dinamoriga.eu; otrā avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Izglābties no 1-3 sērijā…

KHL izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā Rīgas Dinamo vīri ir nonākuši kritiskā situācijā – katra nākamā spēle var kļūt par pēdējo. Proti, sērijā pret Donbass rezultāts ir 1-3, bet sērija, redz, tiek izspēlēta līdz četrām uzvarām. Starp citu, neilgajā KHL pastāvēšanas vēsturē ir četri precedenti, kuru gaitā sērijas iedzinējs atspēlējās no 1-3 un arī uzvarēja attiecīgo sēriju. Turklāt 3 gadījumos iedzinējiem un uzvarētājiem nebija mājas spēļu priekšrocību.

1. Atlant vs. SKA 2011. (līgas ceturtdaļfināls; 2. kārta)

Šī sērija ieņem vienu no Sanktpēterburgas SKA vēstures nepatīkamajām lappusēm. Zvaigžņotais SKA ar labi apmaksātajiem Matiasu Veinhandlu, Maksimu Sušinski, Petru Čajaneku, Alekseju Jašinu, Maksimu Afinogenovu, Toniju Mortensonu (Tony Mårtensson) sastāvā ieņēma Rietumu konferences 3. vietu. Bet viņu oponenti Mitišču Atlant ierindojās 4. vietā; attiecīgi, mājas spēļu priekšrocība bija SKA. Pēc 4 spēlēm S-Pēterburgas klubs bija vadībā ar 3-1, bet…nākamās 3 spēles uzvarēja Atlant.

Mitišču vienība pēc tam pamanījās uzvarēt arī Rietumu konferences finālu pret vēl īsto Jaroslavļas Lokomotiv, bet līgas finālā piekāpās Ufas Salavat Julajev vienībai. Taču arī KHL “sudrabs” Atlant-am ir superpanākums un līdz šim augstākais sasniegums. Tajā sezonā īpaši rezultatīvs kā regulārajā sezonā, tā izslēgšanas spēlēs bija Sergejs Mozjakins, bet play off slepenais ierocis bija izrādījies sezonas gaitā pieņemtais galvenais treneris Milošs Ržiha. Interesanti, ka pēc tās sezonas Ržihu “pārpirka” zaudējušie SKA. Cita atkāpe: šosezon Atlant pat izslēgšanas spēlēm nav kvalificējušies…

2. Magņitka vs. Baris 2012. (līgas astotdaļfināls; 1. kārta)

Nākamais atspēlēšanās gadījums bija vērojams pēc sezonas. Play off pirmajā kārtā Austrumu konferences 3. vietas ieņēmēji Magņitogorskas Metallurg pēc četrām spēlēm nokļuva iedzinējos ar 1-3 sērijā pret 6. vietas ieņēmēju – Astanas Baris. Nenācās viegli, bet nākamās 3 spēles (visas papildlaikā) uzvarēja Magņitka. Atkal uzvarētāju ierindā bija uzbrucējs Sergejs Mozjakins, bet vārtos neapstrīdams “pirmais numurs” bija Ari Ahonen. Bet jau Gagarina kausa izcīņas 2. kārtā Magņitogorskas komandai no 1-3 atspēlēties vairs neizdevās; pārliecinoši (sērijā 4-1) uzvarēja tā gada play off finālisti – Omskas Avangard.

3. Maskavas Dinamo vs. Avangard 2012. (līgas fināls; 4. kārta)

Līdz šim vienīgais gadījums, kad atspēlēšanās notika Gagarina kausa finālā. Austrumu konferences 2. vietas ieņēmēji Omskas Avangard diezgan pārliecinoši pārvarēja pirmās 3 kārtas: 4-0 pret Habarovskas Amur; 4-1 pret Magņitku; 4-1 pret Austrumu konferences līderi Traktor. Un arī finālā, kur mājas spēļu priekšrocība bija Avangard-am, Omskas klubs pēc 4 spēlēm bija vadībā ar 3-1 pret Maskavas Dinamo, kas Rietumos bija izcīnījuši 3. vietu (reāli – 2., bet tā tika atdota blakusdivīzijas uzvarētājiem Torpedo).

Oļega Znaroka trenētā brigāde sakopoja visus spēkus un “paņēma” ar raksturu. Raimo Summanena trenētais Avangard nākamās 3 spēlēs neprata uzvarēt. Turklāt visās 3 atlikušajās spēlēs pēc 1-3, Znaroka Dinamo uzvarēja pamatlaikā un tika pie sava pirmā “Gagarina”. Omska sēroja, līdz ar Omsku – arī Avangard aizsargs Georgijs Pujacs (pa labi novietotā attēlā). Fināls līdz šim ir Avangard augstākais sasniegums KHL finālā. Interesanti, ka Omskas komanda, kurai ir salīdzinoši pieklājīgs budžets uz līgas fona, šosezon pat nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm.

4. Traktor pret Ak Bars 2013. (līgas pusfināls; 3. kārta)

Līdz šim pēdējais gadījums ar atspēlēšanos no “aizas malas” (1-3) bija iepriekšējās sezonas (2012./2013.) izslēgšanas spēļu Austrumu konferences finālā. Divkārtējie Gagarina kausa ieguvēji Kazaņas Ak Bars Austrumos bija ieņēmuši pirmo vietu, viņiem bija mājas spēļu priekšrocība un pēc 4 spēlēm viņi bija it kā stabilā vadībā ar 3-1. Savukārt, Austrumu konferences 3. vietas “turētāji” Čeļabinskas Traktor saņēmās un uzvarēja turpmākās 3 spēles. Rezultāti spēlēs bija līdzīgi, bet Traktor vienībai izdevās. 2013. gada izslēgšanas spēlēs “traktoristiem” laika apstākļus “taisīja” tādi kadri kā uzbrucēji Petri Kontiola, Staņislavs Čistovs, Maksims Jakuceņa (tagad Donbass sastāvā), aizsargs Derons Kvints un vārtsargs Maikls Garnets. Bet Ak Bars ierindā tosezon bija arī Lauris Dārziņš (pa labi novietotā attēlā), kurš pēc tam nākamo sezonu, ka reiz, iesāka Traktor sastāvā.

Ar šo come back Čeļabinskas klubs garantēja KHL sudrabu un finālā piekāpās Maskavas Dinamo, kuriem tā jau bija otrā reize apskāvienos ar Gagarina kausu. Savādi, bet šosezon arī Traktor neprata kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

P.S.

2014. gada play off-ā pēc 1. kārtas četrām spēlēm ir atlasījušās divas komandas, kurām ir iespēja nodemonstrēt raksturu un pārņemt grožus brīdī, kad sērijas rezultāts ir 1-3 par labu pretiniekiem. Šīs komandas ir Vladivostokas Admiral un Rīgas Dinamo.

[Pirmais foto fiksēts Dinamo spēlē pret Linköpings HC 2014. gada 18. februārī; foto avots: dinamoriga.eu. Georgijs Pujacs Omskas Avangard krāsās; foto avots: hawk.ru. Lauris Dārziņš Kazaņas Ak Bars formā; foto avots: ak-bars.ru.]

Dienas foto: hattrick izšķirošajā play off spēlē

Uzbrucējs Artūrs Ševčenko kā HK Rīga “slepenais ierocis”. Hattrick izslēgšanas spēļu sērijas izšķirošajā spēlē ir labs apliecinājums. (MHL sešpadsmitdaļfināla sērija pret EC Red Bull Salzburg pievarēta (3-2). Nakamā sērija pret Maskavas Krasnaja Armija.) / Foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

Uzlēkt augstāk par sevi. KHL regulārās sezonas pārsteigumi un izgāšanās

KHL sestā regulārā sezona sarūpējusi savus pārsteigumus. Viens no lielākajiem – iepriekšējo divu sezonu Gagarina kausa finālisti Avangard un Traktor nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm; viņus izkonkurēja līgas jaunpienācējs un “frankenšteins” – Vladivostokas Admiral. Savukārt Rīgas Dinamo ir viena no tām komandām, kas KHL tabulā uzrādījusi manāmi labāku sniegumu nekā piedāvājušas budžeta iespējas.

Lielākā daļa KHL Top komandu ir “loģiskas” – ir turīgas vai vismaz vēsturiski ar pretenzijām. Bet ir arī pārsteigumi, piemēram, Astanas Baris starp Austrumu konferences līderiem. Tiesa, Kazahstānas kluba augstā (2.) vieta Austrumu konferencē nedaudz izlīdzinās uz līgas kopēja fona – 7. pozīcija.

Arī Rīgas Dinamo regulārās sezonas 5. vieta Rietumu konferencē ir augsts sasniegums, it īpaši, ja salīdzina ar iepriekšējo sezonu, kad play off spēles “aizgāja gar degunu” un nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu. Tomēr, ja skaita rekordus, tad Rīgas klubam šajā regulārajā sezonā ieņemtā 10. vieta līgā nav pirmā reize. Tas bija jau izdevies KHL pirmajā sezonā (2008./2009); tiesa, ar mazāku punktu skaitu.

1 SKA = 7 medveščaki

Septembra sākumā KHL publicēja oficiālu dokumentu – KHL klubu algu budžetu sarakstu. Saskaņā ar to, KHL “biezākie” klubi ir SKA (ap 28,9 milj. eiro), Ak Bars (ap 24,7 milj. eiro), Magņitogorskas Metallurg (ap 23,5 milj. eiro), Salavat Julajev (ap 23,0 milj. eiro), CSKA (ap 22,0 milj. eiro), Traktor (ap 20,0 milj. eiro). Lejasgals – Medveščak, HC Slovan Bratislava, Novokuzņeckas Metallurg un 4. vietā no beigām Rīgas Dinamo (ap 6,1 milj. eiro). Situācijas salīdzinajumam: ar SKA algu budžetu būtu iespējams uzturēt 7 (!!!) tādas komandas kā Medveščak vai Slovan.

Kopš septembra algu izmaksu korekcijas ir viesušas dažu klubu finansiālās problēmas. “Trauksmes zvanus” visnopietnāk skandināja Habarovskas Amur un Maskavas Spartak. Taču tie nav Top klubi, un būtiskas pārbīdes KHL finanšu kartē rerada. Turklāt bēdīgāko situāciju gadījumā KHL sniedz finanšu “injekcijas” kluba uzturēšanai vismaz aktuālajā sezonā. Korekcijas, domājams, dažādu klubu budžetos radušās ar spēlētāju aiziešanu/atnākšanu sezonas gaitā un īpaši pirms play off. Diemžēl šādus precīzus aprēķinus līga nav publiskojusi. Tādēļ jāizlīdzas ar septembra sākuma budžeta plāniem, kuriem vismaz teorētiski jābūt salīdzinoši precīziem un vispārēju situāciju raksturojošiem. Cits stāsts, ka klubu vadība varēja arī kaut ko ieekonomēt…

Pozitīvie pārsteigumi – Medveščak, Rīgas Dinamo, Torpedo

Salīdzinot algu budžeta apjomu ar regulārās sezonas noslēgumā ieņemto vietu, visaugstāk par savām iespējām un dažādām ķermeņa daļām ir uzlēkusi Horvātijā bāzētā Medveščak vienība. Saskaņā ar oficiālo informāciju, Zagrebas Medveščak-am bija vismazākais algu budžets, bet klubs pamanījās ieņemt 11. vietu KHL regulārās sezonas kopvērtējumā. T.i., Zagrebas “lāči” ir uzlēkuši par 17 vietām augstāk nekā to “nosaka” algu budžets. Ja vēl ņem vērā, ka šamie ir līgas jaunpienācēji – tikai apsveicami.

Otrs prātīgākais budžeta apsaimniekotājs regulārās sezonas gaitā ir izrādījies Rīgas Dinamo klubs. Jau ir ierasts, ka Rīgas klubam nav tas lielākais budžets līgā, taču tikpat pierasts, ka Dinamo, neskatoties uz to, ieņem salīdzinoši augstas vietas. Tikai, ka iepriekšējā sezonā (2012./2013.) nācās pacīnīties par Nadeždas kausu, kas patiesībā atbilst kluba vietai KHL oficiālajā algu budžeta rangu tabulā. Bet šosezon “netaisnība” – Rīgas Dinamo ar līgas 25.-tā lieluma algu budžetu ierindojusies 10. vietā.

Trešais veiksmīgākais budžeta izlietotājs līgā ir Pētera Skudras trenētā Ņižņijnovgorodas Torpedo vienība. Viņiem izdevies regulārajā sezonā ieņemt 9. vietu, kas ir 11 vietas augstāk par atrašanās pozīciju KHL klubu algu budžetu tabulā.

Gagarina kausa finalisti cīņā par Nadeždas kausu

Savukārt totāli neprasmīgākie sava budžeta pielietotāji ir izrādījušies jau pieminētie divu iepriekšējo sezonu Gagarina kausa finālisti un sudraba godalgu ieguvēji – Čeļabinskas Traktor un Omskas apgabala Avangard. Turklat Traktor-am vispār, saskaņā ar oficiālajiem datiem, ir 6. lielākais algu budžets līgā, bet koptabulā tikai 19. vieta. Avangard-am līdzīgi: astotais lielākais budžets, bet vieta – divdesmitā. Kā saka, naudas maisi nespēlē… Cits secinājums: no Gagarina kausa finālam līdz Nadeždas kausa izcīņai nav tāls ceļš.

KHL KLUBU IZMANTOTO IESPĒJU TOP – regulārajā sezonā ieņemtās vietas salīdzinājums ar vietu algu budžeta sarakstā (saskaņā ar khl.ru datiem):

	klubs	Vieta līgā	Vieta pēc budžeta	Starpība
1.	Medveščak	11.	28.	+17
2.	Dinamo (Rīga)	10.	25.	+15
3.	Torpedo	9.	20.	+11
4.	Admiral	16.	24.	+8
5.	Dinamo (Maskava)	1.	7.	+6
6.	Baris	7.	13.	+6
7.	HC Slovan Bratislava	21.	27.	+6
8.	Donbass	6.	11.	+5
9.	Avtomobiļist	14.	19.	+5
10.	HC Lev Praha	5.	9.	+4
11.	Sibir	13.	16.	+3
12.	Metallurg (Mag.)	2.	3.	+1
13.	Jugra	22.	21.	-1
14.	Spartak	23.	22.	-1
15.	Metallurg (Novok.)	27.	26.	-1
16.	SKA	3.	1.	-2
17.	Ak Bars	4.	2.	-2
18.	Severstaļ	18.	15.	-3
19.	Dinamo (Minska)	26.	23.	-3
20.	Salavat Julajev	8.	4.	-4
21.	Lokomotiv	15.	10.	-5
22.	Atlant	17.	12.	-5
23.	CSKA	12.	5.	-7
24.	Vitjaz	24.	17.	-7
25.	Amur	28.	18.	-10
26.	Ņeftehimik	25.	14.	-11
27.	Avangard	20.	8.	-12
28.	Traktor	19.	6.	-13

–

P.S. Par varēšanu KHL izslēgšanas spēlēs jau būs cits stāsts.

Precīzākiem salīdzinajumiem:

• KHL klubu algu budžeti (2013-09-03) – khl.ru vai KHL_algu_budzeti_2013-09-03
• KHL 2013./2014. g. reg. sezonas noslēguma tabula – khl.ru

[Pirmais foto fiksēts pirms Rīgas Dinamo spēles pret Habarovskas Amur 2014-01-19; otrs (zemāk novietotais) – spēles dienā pret Linköpings HC 2014-02-18. Abu foto avots: dinamoriga.eu.]

Hokejs kara laikā

Viens no miera sludinātāju pamatpostulātiem deklarē – nejauciet sportu ar politiku. Šī iemesla dēļ dažādās sporta sacīkstēs līdzās startē dažādu, aktuāli vai vēsturiski naidīgu valstu sportisti. Ar godīgas spēles lozungiem sacenšas un cīnās par godalgām. Tiktāl skaisti. Bet vai tiešām šādu sportisku sacensību – olimpiāžu un starptautisku čempionātu – norise, organizācija, atklāšana, pasniegšana ir “tīra” no politikas un propagandas?

Olimpiādes laikā noklusētais stāsts ir ar Ukrainas nacionālo karogu rokās, un tas turpinās joprojām. Pat neiztirzājot Ukrainas iekšpolitiskās norises un problēmas, ir skaidrs, ka valsts atrodas karastāvoklī ne tikai iekšēju saviļņojumu dēļ, bet arī pateicoties kādas kaimiņvalsts gatavībai situāciju vajadzīgajā virzienā attīstīt ar “durkļu” (karaspēka) palīdzību. Var saukt Ukrainā notiekošo dažādi, taču neatkarīgi no tā, kas sāka un kas vainīgs, Ukrainā ir karš. Aukstais, karstais, pusaukstais, bet – karš. Ja vajag, šo vārdu var mīkstināt, saucot par okupāciju, aneksiju vai kā citādi. Bet fakts paliek fakts, ka vienas valsts parlaments sniedz atļauju savas valsts prezidentam veikt militāras operācijas citas valsts teritorijā. Turklāt “alvas zaldātiņu” pārbīdes šīs otras valsts teritorijā jau notiek.

Tā nu ir iegadījies, ka abas nosauktās valstis piedalās arī hokeja čempionātā KHL, kur pārstāvētas vēl arī Kazahstāna, Baltkrievija, Čehija, Slovākija, Horvātija un LATVIJA. Vēl viena sakritība, ka ne tikai regulārās sezonas pēdējā spēle 4. martā, bet arī izslēgšanas spēļu pirmā kārta līdz četrām uzvarām Rīgas dinamiešiem paredzēta pret Doņeckas Donbass komandu. Pret tās valsts komandu, kura atrodas faktiskā karastāvoklī ar citu KHL dalībvalsti. (Cits stāsts, no kurienes aug Donbass “saknes” un finansējums… Šis stāsts ne vienmēr patīk arī Rīgas Dinamo patriotiem.)

Jau ne reizi vien izskanējušas pusoficiālas runas, ka Ukrainas “stāvokļa” dēļ play off pirmās kārtas spēles Donbass, iespējams, nevarēs aizvadīt mājas arēnā Doņeckā. Tiem, kas Ukrainas kartē ieskatās retāk, skaidrojums: Doņecka (līdz 1961. g. nosaukums – Staļino) ir Ukrainas piektā lielākā pilsēta, atrodas šīs valsts austrumu daļā – “pa lielam” ap 100 km no Krievijas robežas. Pilsētā ir ap miljons iedzīvotāju, aglomerācijā – 1,7. Pilsētas aptuvenais etniskais sadalījums – pusi uz pusi ukraiņi un krievi.

Atkāpei

Aizvadītajā gadsimtā civilizācija ir piedzīvojusi neskaitāmus militārus konfliktus un globālas sadursmes, no kurām par postošāko izvērtās Otrais pasaules karš (1939.-1945.). Ar šādu nosaukumu vismaz to pazīst lielākā daļa civilizētās pasaules. Un pat šāda mēroga katastrofas laikā sporta dzīve neiznīka. Jā, bija izlaistas sezonas, bet paprāvs pulciņš karadarbībā iesaistīto valstu kara laikā aizvadīja, piemēram, savus hokeja čempionātus. Protams, hokeja sacensības norisinājās teritorijās, kurās karadarbība vēl vai vairs nenorisinājās, vai neskāra vispār.

Skaidrs, ka Ziemeļamerika nebūs atskaites punkts, jo tur tikai “naudas” lokauts spēj pārtraukt NHL sezonu. Bet hokeja čempionāts Otrā pasaules kara laikā periodiski norisinājās ne tikai nacistiskā bloka valstīs – Vācijā, Somijā, Ungārijā, Rumānijā, Itālijā, bet arī okupētajās Francijas, Beļģijas teritorijās vai neitrālajās Šveicē un Zviedrijā. Arī Latvija nav izņēmums. 1940./1941. g. sezonā pirmās padomju okupācijas laikā tika izspēlēts pirmais Latvijas PSR čempionāts, bet vācu okupācijas laikā esot izdevies aizvadīt divus Latvijas čempionātus. Vienu – pilnīgi droši, citi tādi puspabeigti sanāca…

Tomēr ir būtiska atšķirība: hokeja sacensības nav notikušas starp aktuāli karojošajām pusēm. Jā, okupācijas laikā okupētajās zonās sacensības ir bijušas. Bet vai varam iedomāties situāciju, ka, piemēram, 1943. gadā Vācija uzspēlē kādu draudzības spēli pret PSRS valstsvienību. Tāpat arī savāda liktos Krievijas un Gruzijas jebkāda sporta veida spēle tajās 2008. gada augusta dienās, kad norisinājās šo valstu militārais konflikts. Starp citu, tieši pirms KHL pirmās sezonas starta; tikai, ka Gruzija nav KHL dalībvalsts…

Secinājumu vietā

Šis nav aicinājums steidzamā kārtā pārtraukt Latvijas sportistu dalību jebkādos militāru konfliktu atbalstošas valsts sporta turnīros vai sūtīt Soču medaļas atpakaļ to organizatoriem. Tikai un vienīgi viela pārdomām – ierosinājums domāt ar galvu un piedāvājums atcerēties par mūzikas pasūtītājiem. Tāpat der apdomāt, kurai pusei visvairāk noderīga neitralitāte divu valstu konfliktā?

Vai varam iedomāties situāciju, ka Latvijai kaimiņos esošas valsts parlaments (piemēram, Igaunijas) nobalso par prezidenta rīcības brīvību militārām operācijām Latvijas teritorijā. Piemēram, ar pamatojumu – igauņu iedzīvotāju tiesību aizstāvība Alūksnē, Valkā un mazliet Ainažos. Vai šādā situācijā kāda Latvijas komanda spētu “nošķirt” sportu no politikas un turpināt spēlēt futbolu vai regbiju Igaunijas atklātajā čempionātā?

Otrs jautājums: kā mēs vērtētu citu valstu neitralitāti, kas turpinātu spēlēt šajā Igaunijas čempionātā un komentētu, ka nevajag jaukties “brāļu tautu” nesaskaņās? (Līdzību saskatīšana katra paša ziņā.)

P.S. Ja nav saprotams, tad atgādinājumam: Doņeckas Donbass nav Ukrainas spogulis. Līdzīgi kā Daugavpils nav visas Latvijas atspoguļojums.

[Pirmā attēla avots: Euromaidan konts twitter.com lapā. Zemāk novietotā foto avots: hcdonbass.com.]