Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

“Kontrollaiks” pēc grupas spēlēm

Posted by petrovich27 uz 2014/02/17

masalskis_LAT_vs_SUI_2014-02-12_sochi2014_iihf_com-n2_vers-2Apakšgrupu spēles olimpiādē aizvadītas, Latvijas izlase visas trīs zaudēja, negūstot nevienu punktu, bet kategoriskam atvēzienam “cirst” pietrūkst pamatojuma. Skaidrs, ka par “skaistiem zaudējumiem” punktus nedod. Arī jautājumi par konkrēto kadru sniegumu vienā vai otrā epizodē rodas. Tomēr aiz kauna zemē nebija jālien. (Individuālie cipari.)

Protams, ka ir epizodes, kurās gribas redzēt kaut ko vairāk, bet… Atgādinājumam: pirms četriem gadiem Vankūverā bija tādi gadījumi kā 2:8 (pret Krieviju), 0:6 (pret Slovākiju)… Tikai play off kvalifikācijā sarūpējot 2:3 pret čehiem, Latvija “atkāpās” ar godu. Un arī šogad olimpiskā turnīra izspēles kārtība pieļauj, ka izšķirošā spēle sava snieguma atskaitei var kļūt tieši šī ceturtā. Interesanta ir arī sakritība, ka izslēgšanas spēļu kvalifikācijā (faktiski play off-ā) Latvijas valstsvienībai pretī stāsies jau grupu turnīrā sastaptā Šveices izlase. Spēle arī sniegs atbildi uz jautājumu, kurš no olimpiādes pirmās spēles būs mācījies vairāk?

Uzbrucēji – pa vienam

Bet pagaidām “kontrollaiks” pēc pirmajiem trīs “braucieniem”. Apakšgrupu turnīra summā Latvija ierindojas 11. vietā (no 12), aiz muguras atstājot tikai pagalam neveiksmīgi nostartējušo Norvēģijas valstsvienību, kurai arī nav punktu, turklāt vārtu starpība švakāka. Bet – lai paliek norvēģi (kuriem play off-ā pretī nāk Krievija). Pēc kā izskatījās mūsējie – pa vienam?

Lielākais spēles laiks uzbrucēju ierindā ir iegadījies Jānim Spruktam (19:36) un Mārtiņam Karsumam (19:09) ne tikai tāpēc, ka šamie katrs atsevišķi spēlē pirmajās divās maiņās un vēl kopā nāk kā vairākuma pirmais komplekts, bet arī – “grauž ledu” viena mazākuma virknējuma ietvaros. Turklāt Spruktam laika un atbildības nasta ir konvertējusies arī rezultativitātē. Ar 3 punktiem (2+1) Jānis Sprukts ir šobrīd rezultatīvākais spēlētājs Latvijas olimpiskajā valstsvienība. Otrs rezultatīvakais uzbrucējs ir Lauris Dārziņš ar 2 punktiem (1+1).

Pozitīva mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu summa ir Dārziņam, M. Rēdliham un… Ķēniņam. Par pirmajiem diviem skaidrs – abiem statistiku pozitīvi ietekmē “pirmā izvēle” vairākuma izspēlē. Savukārt Ronalds Ķēniņš atšķirībā no citiem minētajiem ir vienīgais valstsvienības uzbrucējs ar pozitīvu lietderības koeficientu (+1).

(Atliek vēl mazā intriga, vai olimpiādē vēl uzspēs rezultatīvi “izteikties”, kuriem šosezona klubos skaitās laba (rezultatīva). Piemēram, Mārtiņš Karsums, Kaspars Daugaviņš… Protams, vārtu guvumi konkrēto personu izpildījumā nebūs galvenais atskaites punkts olimpiādes ceturtajā spēlē. Bet bez tiem hokejā arī nekādīgi.)

Latvijas izlases UZBRUCĒJU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; MM = mikromaču vārtu attiecība; SM = soda minūtes):

 

spēlētājs

sp. punkti +/- MM met. SM vid.laiks
1. Jānis Sprukts 3 2+1 -1 3:3 3 0 19:36
2. Lauris Dārziņš A 3 1+1 ±0 3:1 8 2 15:43
3. Herberts Vasiļjevs 2 1+0 ±0 1:1 2 0 14:34
4. Zemgus Girgensons 3 1+0 -2 1:4 4 0 17:14
5. Kaspars Daugaviņš 3 0+1 -1 2:4 6 0 18:07
6. Mārtiņš Karsums 3 0+1 -2 1:3 6 2 19:09
7. Ronalds Ķēniņš 3 0+0 +1 1:0 5 2 11:43
8. Juris Štāls 2 0+0 ±0 0:0 1 0 7:56
9. Koba Jass 1 0+0 ±0 0:0 1 2 6:33
10. Armands Bērziņš 1 0+0 ±0 0:0 0 0 6:02
11. Vitālijs Pavlovs 3 0+0 ±0 0:1 3 0 11:54
12. Mārtiņš Cipulis 3 0+0 ±0 0:2 2 0 11:39
13. Miķelis Rēdlihs 3 0+0 -1 3:2 3 4 16:11
14. Miks Indrašis 3 0+0 -2 1:4 4 2 14:52

Pujacs un Sotnieks kā aizsardzības “cements”

Interesanti, ka labākais lietderības koeficients ir izdevies trešā aizsargu pāra vīriem – Georgijam Pujacam un Kristapam Sotniekam (pa +1). Jā, jā – tieši tam pašam Pujacam, no kura “atleca” vienīgais vārtu zaudējums spēlē pret Šveices izlasi. Mikromaču vārtu starpība vislabāka ir sakrājusies Krišjānim Rēdliham (2:0); viņš arī rezultatīvakais starp aizsargiem. Taču preparējot mikromaču sniegumu, jāatceras, ka Rēdlihs-vecākais vairumu “izsaukumu” (spēles laika) saņēmis spēlēšanai vairākumā, kas arī nosaka šo parametru. Līdzīgi, kā vairākumā iespēlēts Ralfs Freibergs, kuram ir otri labākie mikromaču cipari.

Lielākais spēles laiks starp aizsargiem ir iekrājies “NHL pārim” Oskaram Bārtulim (22:04) un Artūram Kuldam (20:42). Viņiem arī nācies “saņemt” visvairāk vārtu zaudējumu un bēdīgāko lietderības koeficientu izlasē (-4).

Latvijas izlases AIZSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

 

spēlētājs

sp. punkti +/- MM met. SM vid.laiks
1. Georgijs Pujacs 3 0+1 +1 2:2 3 0 15:32
2. Kristaps Sotnieks 3 0+1 +1 2:2 0 0 15:40
3. Krišjānis Rēdlihs 3 0+2 ±0 2:0 5 2 4:59
4. Ralfs Freibergs 1* 0+1 ±0 1:0 0 0 4:56*
5. Arvīds Reķis 3 0+0 ±0 0:0 1 4 15:45
6. Sandis Ozoliņš C 3 0+0 -1 1:2 5 6 20:18
7. Oskars Bārtulis A 3 0+0 -4 1:7 2 0 22:04
8. Artūrs Kulda 3 0+0 -4 0:7 0 2 20:42

* Ralfs Freibergs ir bijis pieteikts 3 spēlēm (reāli laukumā devās 1 spēlē); attiecīgi oficiālajā statistika parādās 3 spēles un spēles laiks (4:56) dalīts ar  3.

Masaļskis, Gudļevskis. Tādā secībā

Jādomā, ka spēle pret “trīs kroņiem” nav pats objektīvākais vērtējums vārtsarga sniegumam, ja ir vēlme novertēt Kristeru Gudļevski. Atšķirības starp Zviedriju un Šveici vai šīs sezonas Čehiju ir. Arī gadījumos, kad zviedri ir “paēduši” (garantējuši vietu Top 4) un viņiem it kā neko nevajag. Vajag, vajag!

Tomēr pirmais vārtsargs de facto ir Edgars Masaļskis, kuram “lielā diena” bija pirmajā spēlē pret šveiciešiem (0:1). Tajā arī iekopta cienījama statistika, kas ļauj ieņemt 6./7. vietu starp olimpiādes vartsargiem. 93,59% atvairītu metienu – tikpat cik zviedru “pirmaajam numuram” Henrikam Lundkvistam (Henrik Lundqvist). Sliktā ziņa Latvijas līdzjutējiem – pēc apakšgrupu spēlēm labākais vartsargs ir Šveices “balsts un cerība” Jonass Hillers (Jonas Hiller), kuram 120 minūtēs 100% atvairītu metienu…

Latvijas izlases VĀRTSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; GAA = vidēji spēlē piedzīvotie vārtu zaudējumi):

 

vārtsargi

sp. min. atv. % GAA MM SM uzv-zaud
1.

Edgars Masaļskis

2 119:52 93,59% 2.50 2:5 0 0-2
2.

Kristers Gudļevskis

1 60:00 83,33% 5.00 3:5 0 0-1
3.

Ervīns Muštukovs

0 0:00 0

Mazliet vairāk:

  • Olimpiādes play off kvalifikācijas pāri – sochi2014.iihf.com
  • Olimpiādes statistikas lapa – sochi2014.iihf.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc pirmajām 3 spēlēm (neskaitot MM) – iihf.com
  • Izvietojums apakšgrupā un spēļu rezultāti – iihf.com

[Edgara Masaļska foto fiksēts spēle pret Šveices izlasi 2014-02-12; foto avots: sochi2014.iihf.com.]

4 Atbildes to ““Kontrollaiks” pēc grupas spēlēm”

  1. neapmierināts_līdzjutējs said

    Petrovich27 kungs varētu vienreiz nedaudz pesonīgāku/provokatīvāku rakstu pamēģināt uzrakstīt.. Piemēram, ko domā par spēli pret Šveici (man, personiski, bija pārsteigums un kauns skatīties cik vāji un nevarīgi mēs izskatījāmies) vai arī ko domā par izteikumiem (gan no dažu spēlētāju puses, gan no treneru) ka sanāk ka mums, burtiski, jālepojas par trim zaudējumiem….

    Jāsāk domāt vai tik SC leģendai Namejam nav taisnības par krievu līgas līmeni un mūsu spēlētāju ne/izaugsmi…. Un sliktākais jau ir tas, ka visi ir apmierināti, tā liekas.

  2. Sveiks, Neapmierintātais_līdzjutējs

    Gan jau, ka netrūks kritizētāju un arī tādu, kas uzrakstīs “provokatīvāku rakstu”, ja vajag – ar visu komplektu: stipriem vārdiem, atkritumiem, vaimanām par “zaļo” jaunību;]

    Katrreiz, kad mēģinu rakstīt kaut ko asāku – situ sev pa pirkstiem. (Ne vienmēr sanāk.) Jo, kas gan ir neapmierinātība? Paša cerību, ilgu, sapņu nepiepildījums? Skaidrs, ka bez īstajiem vārdiem var palikt par “saldu”. Tikpat skaidrs, ka būtu garšīgāk lasīt skaļus virsrakstus, zem kuriem apspriestu dažu konkrētu spēlētāju potenču zudumu, pasažiera statusu, acīmredzamu tizlumu utt. Tomēr ceru uz diezgan attapīgu līdzjutēju, kas uz laukuma redzēto labi savieto ar statistikas tabulām.

    Ja runā par pirmo spēli pret Šveici, tad man tā kopumā patika (disciplīna, izjaucēja instinkts). Skaidrs, ka tāds “antihokejs” nav uz aci tik baudāms, kā spēle pret tiem pašiem čehiem vai caurumu atrašana zviedru aizsardzībā. Tomēr, ja sapņojam par skaisto hokeju, tad Latvijas gadījumā visaugstākā līmeņa turnīros to var atļauties ārkārtīgi reti.

    Pat vairāk jautājumu radās pēc spēles pret Zviedriju (nu, nav, protams, mēraukla). Atsevišķās epizodēs nācās “spļaudīties”, bet svētdien noskatījos atkārtojumu pilnā garumā, un konstatēju, ka biju pārkarsis;]

    Protams, gaidām, ka mūsējie uzleks augstāk par iespējām (labs nosaukums pēcpusei). Taču objektīvi un taisnīgi – kura pretinieka priekšā mēs būtu reāli stiprāki vai vismaz līdzvērtīgi? Pēc sastāva, meistarības, īpaša sagatavošanās posma vai hokeja sistēmas valstī? Tāda Šveice, kas nu jau gadu desmitiem intensīvi strādā pie savas hokeja saimniecības kopšanas, NHL kandidātu ražošanas utt., ir objektīvi “ņemama”? Ir, bet tikai ar “lielu dūšu”, uzdrīkstēšanos, kas, kā zinām, nav objektīvi parametri.

    P.S. Runa nav par apmierinātību. Drīzāk par sapratni, ka “lieliem notikumiem” jāsākas no Daugavpils, Brocēnu un Ventspils hallēm, kārtības sistēmā, nevis no sočiem vai turīnām.

    P.P.S. Ir virkne apgalvojumu, kuros Ivaram (Namejam) mēdz būt taisnība. “Kolēģi-komentētāji” nereti tos “iznes” tikai tāpēc, ka Ivars ir to paudējs.

  3. Neapmierināts_līdzjutējs said

    Paldies par atbildi, labs viedoklis par neapmierinātību.

    Par pirmo spēli, nu var būt, ka neesmu tik erodīts hokejā, ka tur kur bija taktika, es redzēju nevarību, var jau būt, bet tad atkal Šveicei bija tonna momentu, kurus kaut kā neizdevās realizēt un tur kur citi redzēja neveiksmi pēdējā minūtē es redzēju veiksmi, ka rezultāts tajā bija vēl neizšķirts.

    Kopumā es domāju, ka mans sašutums izauga no vairāku faktoru kopuma un iespējams es arī būtu paklusējis (jo saprotu tevis pieminētās hokeja sistēmas atšķirības) bet tie trenera izteikumi, ka mums jālepojas un dažu spēlētāju izteikumi man ir kaut kā nesaprotami.

  4. Nav runa par erudīciju, bet vairāk par to, ko sagaidām no spēles kā tādas. Daudzu komandu taktiķi izvēlas spēlēt “antihokeju” konkrētās spēlēs vai vispār.

    Bet, ja runājam par treneru/spēlētāju izteikumiem, tad jāņem vērā vairāki faktori – t.sk. tas, ka mediji, lai “garšīgāk sasaiņotu”, mēdz ņemt ārā no konteksta daudzas lietas. Jo tā vieglāk piesaistīt lielāku publikas masu (kā zināms, auditorija ir viņu valūta). Tāpat jārēķinās, ka Nolans izteiksies tikai pieklājīgi un ar domu – “nenolikt” un nekritizēt spēlētājus. Savukārt izlases dalībnieki vispār pēc zaudētām spēlēm nelabprāt izsakās, tad, nu, intervētāji mēģina sagaidīt vai “izspiest” kādu kalambūru – kā “laba komanda divreiz tai pašai nezaudē”, “spēlējam labāk”, “varam būt lepni”, “manus puikas neaiztieciet”. Nav tā, ka vīri lecās un ir baigi pašapmierināti, cits stāsts, kas tiek noformēts un nonāk līdz mums. Baigos “netīrumus” gāzt arī nav risinājums – tas bijis pēc lielas daļas olimpiāžu un pasaules čempionātu. Izlase sašķeļas, savā starpā publiski lamājas, sola aiziet utt. Tagad vismaz pēc kolektīva izskatās. Cits stāsts, protams, par rezultātu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: