Tambijeva ceturtā sezona

Dinamo jaunatnes komanda HK Rīga pabeigusi savu ceturto regulāro sezonu jaunatnes čempionātā – MHL. Tagad Leonīda Tambijeva trenētajai jaunatnei priekšā sezonas “deserts” – MHL izslēgšanas spēles, kurās būs iespēja pacīnīties spraigākā gaisotnē un ar “augstākām likmēm”. Pretiniekos – EC Red Bull Salzburg jaunatnes komanda. Bet pagaidām: atskats uz HK Rīga ceturto regulāro sezonu un tās pienesumu.

Regulārās sezonas punktu raža šogad HK Rīga vienībai ir izdevusies četru sezonu salīdzinājumā vislabākā. 56 spēlēs iekrāti 104 punkti. Tieši tikpat punktu bija arī pirms gada, taču tam bija nepieciešams 64 spēles. Attiecīgi šosezon ir paņemti 61,91% no visiem punktiem, bet pērn – 54,17%. Šīs sezonas sniegums ļauj ierindoties 2. vietā Ziemeļrietumu divīzijā 10 komandu konkurencē (ieskaitot jau no sezonas sākuma nestartējušo  un 56 tehniskos zaudējumus saņēmušo Budapeštas Patriot SKEKS). Savukārt līgas kopvērtējumā rīdzinieki ierindojas 12. vietā, kas ir četru sezonu otrs labākais sniegums. Savā pirmajā MHL sezonā (2010./2011.) HK Rīga iekrāja mazāk punktu, bet ieņēma 9. vietu MHL koptabulā (virknējot pēc paņemto punktu %, jo komandām bija atšķirīgs spēļu skaits).

Šosezon HK Rīga izslēgšanas spēlēm kvalificējās jau salīdzinoši laicīgi un pārliecinoši. No katras MHL divīzijas 10 komandām play off-ā startēs 8 vienības, bet Dinamo jaunatne “pieteicās” kā divīzijas 2. vietas ieguvēja. Iepriekšējās divas sezonas izslēgšanas spēlēs rīdzinieki iekļuva pēdējā brīdī – ieņemot pēdējo iespējamo vietu savā konferencē (2012./2013.) vai divīzijā (2011./2012.). Tiesa, šosezon MHL play off spēlēs 32 komandas (no 40), bet iepriekšējos gados tās bija 16 komandas. Attiecīgi kvalificēšanās cīņai par līgas galveno trofeju vismaz teorētiski ir divreiz vieglāka, bet jāņem arī vērā, ka pretendentu skaits katru gadu pieaug. Taisnības pēc jāpiebilst, ka neskatoties uz “atviegloto” (paplašināto) kārtību, rīdzinieki izslēgšanas spēlēm ir kvalificējušies diezgan pārliecinoši.

HK Rīga komandas sniegums četrās MHL regulārajās sezonās un 3 play off turnīros:

sezona	sp.	punkti	punktu %	vieta div.	vieta konf.	vieta MHL	play off**
2010./11.	56	99	58.93%	2. (no 8)	3.(no 15)*	9. (no 29)*	1. k. (1/8) 0:3
2011./12.	60	90	50.00%	4. (no 8)	8. (no 16)	15. (no 32)	1. k. (1/8) 2:3
2012./13.	64	104	54.17%	–	8. (no 17)*	16. (no 33)*	1. k. (1/8) 0:3
2013./14.	56	104	61.91%	2. (no 10)	6. (no 20)	12. (no 40)	?

–

* 2010./2011. un 2012./2013. gadu sezonās vieta līgā un konferencē aprēķināta pēc izcīnīto punktu proporcijas (%), jo līgas komandām bija atšķirīgs spēļu skaits.

** Izslēgšanas spēlēs 1. kārta ir MHL astotdaļfināls, bet konferenču griezumā – konferences ceturtdaļfināls. Visos 3 līdzšinējos play off-os jau pirmajā sērijā HK Rīga ir piekāpusies Atlanti (iepriekšējais nosaukums – Mitiščinskije Atlanti) komandai.

Īstais juniors Maslovskis un citi. UZBRUCĒJI

Sezonas gaitā Tambijeva trenētajā kolektīvā oficiālajās MHL spēlēs laukumā devies kopumā 21 uzbrucējs. Četri no tiem šosezon ir tikuši pie lielāka vai mazāka spēles laika arī “lielajā” komandā Dinamo oficiālajās KHL spēlēs – Rustams Begovs, Artūrs Kuzmenkovs, Deivids Sarkanis, Andris Siksnis. Turklāt Begovs kā novembrī nokļuva pie “lielajiem”, tā arī tur ir palicis un aizvadījis jau 22 spēles. Sarkanim un Siksnim fiksētas vien 3-4 spēles ar nelielu spēles laiku, bet Kuzmenkovam Dinamo sastāvā 25 spēles.

Par HK Rīga regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju kļuvis nevis kāds no Dinamo testētajiem puišiem, bet uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (34 punkti; attēlā pa labi #88). Turklāt pirmoreiz četru sezonu gaitā par rezultatīvāko ir kļuvis junioru vecumam (U-20) vēl atbilstošs hokejists. Iepriekšējās sezonās rezultatīvakie bija junioru vecumu jau pārauguši spēlētaji – Miks Indrašis (2010./2011), Mārtiņš Jakovļevs (2011./2012.), Juris Upītis (2012./2013.). Bet tagad – Maslovskis, kurš vēl arī nākamsezon būs atbilstošs U-20 vecumam.

Taisnības pēc jāpiebilst, ka Maslovskis ir rezultatīvākais punktu summā, bet rezultatīvākā proporcija (punkti vidēji spēlē) ir Dinamo sastāva periodiski iesauktajam Artūram Kuzmenkovam (pa labi novietotā attēlā #10). Viņš HK Rīga sastāvā aizvadījis tikai 21 spēli, bet uzkrājis 28 punktus, t.i. vidēji spēlē 1,22 punkti. Sezonas labākais vārtu guvējs ir Nikolajs Jeļisejevs ar 19 vārtu guvumiem. Savukārt lietderīgākais HK Rīga spēlētājs ir centra uzbrucējs Rustams Begovs ar koeficientu +16. Tas arī ir HK Rīga četru sezonu rekords; iepriekšējais piederēja aizsargam Mārtiņam Porejam (2011./2012. g. sezonā +15). Labākais iemetienos šosezon ir bijis Artūrs Kuzmenkovs ar 57,1%. Visvairāk spēļu regulārajā sezonā aizvadījis uzbrucējs Oskars Batņa – 54 spēles (no 56).

Vēl viens interesants vērojums ir attiecībā uz Linardu Mazuru-Mago. Šis uzbrucējs sezonas gaitā pārcēlās no MHL B grupā spēlējušās Viļņas HC Baltica un pie rīdziniekiem aizvadīja tikai 14 spēles, kurās iemeta pretinieku vārtos četras reizes. Zīmīgi, ka šie visi četri vārtu guvumi ir bijuši komandas uzvaras vārti! Pa četriem uzvaras vārtiem ir vēl divu uzbrucēju kontā (Nikolajam Jeļisejevam, Oskaram Batņam), bet viņiem bija nepieciešams ievērojami lielāks spēļu skaits.

HK Rīga uzbrucēju statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; SM = soda minūtes, P/SP = punkti vidēji spēlē):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	iemet.*	P/SP
1.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	40	9+25	+8	22	–	0.850
2.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	44	19+12**	+14	28	–	0.705
3.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	23	7+21	+1	20	57,1%	1.217
4.	Andris Siksnis	1993.	45	9+15	-3	40	–	0.533
5.	Edgars Kurmis	1993.	49	11+12	±0	52	–	0.469
6.	Kārlis Ozoliņš	1994.	52	13+9	-11	28	47,0%	0.423
7.	Rustams Begovs	1993.	23	6+11	+16	8	49,1%	0.739
8.	Rodrigo Ābols	1996.	44	7+9**	-10	34	53,7%	0.364
9.	Deivids Sarkanis	1994.	41	7+7	-7	18	–	0.342
10.	Oskars Batņa	1995.	54	6+8	-1	85	49,6%	0.259
11.	Kirils Galoha	1996.	52	6+7	+1	30	47,8%	0.250
12.	Artūrs Ševčenko	1994.	52	6+7	-3	51	–	0.250
13.	Ričards Kondrāts	1994.	26	3+4	-3	10	46,2%	0.269
14.	Gatis Sprukts	1996.	17	0+7	+8	6	52,8%	0.412
15.	Linards Mazurs-Mago	1994.	14	4+2	-4	10	–	0.429
16.	Ruslans Ignatovičs	1995.	39	0+3	-6	26	49,5%	0.077
17.	Daniels Riekstiņš	1994.	6	1+1	+2	8	–	0.333
18.	Edgars Opuļskis	1994.	19	1+0	-2	8	–	0.053
19.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	12	0+1	±0	2	–	0.083
20.	Frenks Razgals	1996.	1	0+0	±0	0	–	0.0
21.	Artūrs Logunovs	1995.	10	0+0	-2	0	–	0.0

* Uzvarēto iemetienu % norādīts tikai tiem uzbrucējiem, kuri piedalījušies vismaz 100 iemetienos. ** Nikolajam Jeļisejevam un Rodrigo Ābolam – arī pa vienam izšķirošam pēcspēles metienam.

10 vīri AIZSARDZĪBĀ

HK Rīga ierindā šosezon iespēlēti 10 aizsargi, no kuriem viens – Edgars Siksna – ir ticis uz ledus arī KHL oficiālajās spēlēs Dinamo sastāvā. Tiesa, tās bija divas spēles ar nelielu spēles laiku. Vēl divi HK Rīga aizsargi (Edmunds Augstkalns, Krišs Lipsbergs) ir bijuši pieteikti KHL spēlēm, bet reāli laukumā netika. Savukārt, Patriks Škuratovs šomēnes (18. februārī) tika iekļauts Rīgas Dinamo sastāvā pārbaudes spēlei pret zviedru klubu Linköpings HC.

Lietderīgākais aizsargs HK Rīga ierindā ir izrādījies Rinalds Rosinskis (attēlā pa labi #49), kuram iekrājies koeficients +9. Rezultatīvākais – Edmunds Augstkalns; viņam izdevies sakolekcionēt 19 rezultativitātes punktus 38 spēlēs. Visvairāk spēļu aizsargu ierindā ir aizvadījis Patriks Škuratovs (51 spēle); viņam arī pieder jauns HK Rīga noraidījumu apjoma rekords. Škuratovs šajā regulārajā sezonā ir saņēmis 96 soda minūtes.

HK Rīga aizsargu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; LIETD/SP = lietderības koeficients vidēji spēlē):

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	LIETD/SP
1.	Rinalds Rosinskis	1994.	48	1+5	+9	36	+0.188
2.	Patriks Škuratovs	1994.	51	0+3	+7	96	+0.137
3.	Edmunds Augstkalns	1994.	38	7+12	+6	61	+0.158
4.	Krišs Lipsbergs	1993.	46	5+5	+2	53	+0.044
5.	Haralds Neimanis	1994.	37	1+6	+1	32	+0.027
6.	Jānis Jaks	1995.	38	0+2	+1	22	+0.026
7.	Juris Dembickis	1993.	14	0+0	-3	10	-0.214
8.	Matīss Gelažis	1994.	26	0+0	-6	10	-0.231
9.	Edgars Siksna	1993.	34	5+12	-9	54	-0.265
10.	Ralfs Grīnbergs	1995.	29	0+0	-9	14	-0.310

–

Laikmets pēc Gudļevska

Turpinājums HK Rīga vārtsardzībā tika gaidīts diezgan piesardzīgi. Kristers Gudļevskis trīs sezonas bija komandas vārtsargs, un divās no šīm sezonām dominēja absolūti, pat otro vārtsargu lāga nelaižot “pie teikšanas”. Spriežot pēc vārtsargu un komandas kopējās statistikas, katastrofa nav notikusi. Tomēr vārtsarga postenis ir viens no tiem elementiem, par kuru jautājumi rodas, un tas acīmredzot notiek tieši Gudļevska paceltās latiņas dēļ.

Šosezon HK Rīga treneri spēles laiku ir devuši četriem vārtsargiem. Visvairāk laika ir saņēmis Nils Grīnfogels, bet pēc KHL reglamenta izmaiņām sezonas gaitā (tika samazināts obligāto jauno spēlētāju skaits KHL komandās) par HK Rīga “pirmo numuru” kļuvis Rihards Cimermanis (pa labi novietotā attēlā #85). Viņam bija uzkrājusies paprāva pieredze uz Dinamo rezervistu soliņa KHL oficiālajās spēlēs. Bet tagad Cimermanis, rādās, ka ir iecerēts kā “pilnā loze” HK Rīga sezonas noslēguma daļai. Starp citu, jārēķinās, ka Rihards Cimermanis atkal var kļūt vajadzīgs “lielajai” komandai. Dinamo sastāvā ir tikai divi vārtu vīri – Tellkvists un Sedlāčeks, bet nākamais rindā (lai visiem laba veselība) ir Cimermanis. Atgādinājumam: nesen Māris Jučers pārtrauca savas līgumattiecības ar Dinamo; tiesa, fārmklubā Dinamo Juniors palika.

Atgriežoties pie HK Rīga regulārās sezonas snieguma, atvairīto metienu procents un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) labāks ir Rihardam Cimermanim. Savukārt, Nilam Grīnfogelam uzvaru-zaudējumu attiecība priecīgāka (14-7). Kopumā, salīdzinoši labi izskatās trešā vārtsarga Salvja Balandīna “tuvošanās”. Jāpiebilst, ka Cimermanis nākamsezon būs pāraudzis MHL vecumu, bet Balandīnam esošajā kārtībā MHL “derēs” turpmākās sezonas 3.

Salīdzinājumam. Pēc atvairīto metienu proporcijas (91,3%) Rihards Cimermanis ieņem dalītu 18./19. vietu līgā, bet Nils Grīnfogels – ārpus labāko Top 30. Ar savu vidēji spēlē “ielaisto” vārtu zaudējumu koeficientu Cimermanis ir 9. vietā līgā (GAA 2.08), bet Grīnfogels 11. vietā (2.14).

HK Rīga vārtsargu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; “0” = “sausas” spēles bez vārtu zaudējumiem):

	vārtsargs	dz.	sp.	U-Z	atv.	GAA	“0”	SM	sp. laiks
1.	Rihards Cimermanis	1993.	22	10-9	91,3%	2.08	4	2	1240:42
2.	Nils Grīnfogels	1994.	29	14-7	90,4%	2.14	3	4	1376:10
3.	Salvis Balandīns	1996.	13	7-2	89,6%	2.28	0	0	630:12
4.	Kristians Čopejs	1995.	1	0-0	80,0%	5.33	0	0	11:15

–

Kas tālāk?

MHL izslēgšanas spēļu sešpadsmitdaļfināls (konferences astotdaļfināls) līdz 3 uzvarām pret Austrijas vienību – EC Red Bull Salzburg. Pirmās divas spēles Piņķos jau 1. un 2. martā. Pret Zalcburgas klubu MHL čempionāta ietvaros rīdzinieki ir spēlējuši divreiz. 30. septembrī savā laukumā uzvarēja ar 2:1, bet 20. janvārī izbraukumā zaudēja ar 2:4. “Sarkanie buļļi” MHL Rietumu konferences tabulā ierindojušies 11. vietā (80 punkti 56 spēlēs).

P.S.

HK Rīga individuālie rekordi četrās MHL regulārajās sezonās:

parametrs	rekordists, sez.	rekords	2013./2014. lab.
rezultat. spēlētājs	M. Indrašis 2010./11.	53 punkti (56 sp.)	R. Maslovskis 34 p. (40 sp.)
vārtu guvējs	R. Vilkoits 2010./11.	25 reizes (56 sp.)	N. Jeļisejevs 19 r. (44 sp.)
rez. asistents	M. Indrašis 2010./11.	32 piesp. (56 sp.)	R. Maslovskis 25 p. (40 sp.)
vairāk spēļu sezonā	P. Zvirbulis 2012./13.	Visas 64 sp.	O. Batņa 54 sp. (no 56)
labākais +/-	R. Begovs 2013./14.	+16 (23 sp.)	(tas pats)
sliktākais +/-	Ē. Ševčenko 2011./12.	-13 (55 sp.)	K. Ozoliņš -11 (52 sp.)
rezultat. aizsargs	M. Jakovļevs 2011./12.	29 punkti (60 sp.)	E. Augstkalns 19 p. (38 sp.)
vārtu guv. aizsargs	E. Augstkalns 2013./14.	7 reizes (38 sp.)	(tas pats)
vairāk izšķ. PM	D. Straupe 2012./13.	4 reizes (63 sp.)	Pa 2 r. (R. Ābols, N. Jeļisejevs)
vārts. Liel. sp. laiks	K. Gudļevskis 2012./13.	3190:00	N. Grīnfogels 1376:10
GAA vārts.	J. Auziņš 2011./2012.	2.00 (28 sp.)	R. Cimermanis 2.08 (22 sp.)
atv. met. % vārts.	K. Gudļevskis 2012./13.	92,7% (56 sp.)	R. Cimermanis 91,3% (22 sp.)
vairāk “sauso” vārts.	K. Gudļevskis 2010./11.	7 sausas (49 sp.)	R. Cimermanis 4 s. (22 sp.)
vārts. uzv.-zaud. att.	K. Gudļevskis 2010./11.	26-16 (49 sp.)	N. Grīnfogels 14-7 (29 sp.)
vairāk soda min.	P. Škuratovs 2013./14.	96 min. (51 sp.)	(tas pats)
vairāk uzvaras vārtu	J. Upītis 2012./13.	5 reizes (58 sp.)	Pa 4 r. (L. Mazurs-Mago, N. Jeļisejevs, O. Batņa)
	N. Jeļisejevs 2012./13.	5 reizes (60 sp.)
lab. iemet %*	R. Upenieks 2010./11.	62,1% (25 sp.)	A. Kuzmenkovs 57,1 % (23 sp.)

* Iemetienu rekordu uzskaitē ņemti vērā tikai tie spēlētāji, kuri piedalījušies vismaz 100 iemetienos attiecīgajā sezonā.

Plašākam ieskatam:

• HK Rīga spēlētāju statistika 2013./2014. g. regulārajā sezona – mhl.khl.ru
• MHL 2013./2014. g. reg. sezonas turnīra tabulas – mhl.khl.ru
• HK Rīga pirmo 3 sezonu rekordi un trešās sezonas (2012./2013.) spēlētāju statistika: tepat
• HK Rīga rekordi un statistika savā otrajā MHL sezonā (2011./2012.), kā arī salīdzinājums ar pirmo: tepat
• HK Rīga rekordi un statistika savā pirmaja MHL sezonā (2010./2011.): tepat

[Leonīda Tambijeva, Rūdolfa Maslovska, Artūra Kuzmenkova, Rinalda Rosinska un noslēdzošā foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Riharda Cimermaņa foto avots: silverlions.ru.]

Ar Sprīdīša dūšu

It kā tikai viena uzvara piecās spēlēs, bet turnīra bilance ietver ko vairāk par šo parametru. Daudz pasaka arī fakts, ka Latvijas izlase dalību olimpiādē noslēdza play off ceturtdaļfinālā ar 1:2 piekāpjoties Kanādas izlasei – līdzšinējiem un arī aktualajiem olimpiskajiem čempioniem. Bet pirms tam “raksturu cīņā” pieveicot Šveices izlasi, tapa jauns ieraksts Latvijas hokeja olimpiskajā vēsturē, garantējot 8. vietu – līdz šim augstāko sasniegumu.

Lielvalstu sporta mediju atzinīgie vārdi Latvijas izlasei pēc spēlēm olimpiādes play off kvalifikācijā un ceturtdaļfinālā ir vairāk nekā patīkami. Glāsta ausis un smaidu velk platāku. Šķiet, arī viens otrs kanādietis ir paskatījies kartē un uzzinājis, kur mūsu valsts atrodas. Lepnums par valstsvienību neviltots, bet ir arī atziņa – pat ja būtu iespējams, uzvarēt Kanādu nebūtu taisnīgi. Jo tas dažam hokeja funkcionāram liktu sludināt, ka viss ir labi, skaisti un pareizi. Fonā bija diezgan daudz “negludumu” – izlases gatavošanās bez pārbaudes spēlēm un arī galvenā trenera, attiecību pārtraukšana ar vārtsargu treneri, galvenā trenera “atlaišanas” izsludināšana utt., ko visu nācās kompensēt ar Sprīdīša dūšu un komandas garu.

Latvijai bija sava KOMANDA, kas nemaz tik bieži lielajos forumos negadās. Kā laukumā, tā ārpus tā. Nekādu atkritumu, netīrās veļas, savstarpējas kritikas un vainīgo meklēšanas. Laukumā devās kolektīvs, kuru preparēt pa vienam ir diezgan sarežģīti. Jo olimpiādes divās noslēdzošajās spēlēs Latvijas “valstsvienības” sniegumu netaisīja ne Masaļskis, ne Dārziņš, ne Gudļevskis, ne Sotnieks, ne kāds cits vienatnē. Visi kopā – ar zobiem, nagiem un citam ķermeņa daļām, ja vajadzēja. Tomēr jāuzņemas risks un jāmēģina “skaldīt” komandu pa detaļām, lai aplūkotu kāda nu kura daļa izskatījās.

Dārziņš – Sprukts – M.Rēdlihs

Izlases “rezultāta maiņa”, kura sāka vairākumu un daļā spēļu nāca kā pirmā, savu uzdevumu izpildīja. Ko apliecina fakts, ka tā “ienesa” divas trešdaļas (6 no 9) no visiem izlases vārtu guvumiem olimpiādē. Dārziņam – 4 vārtu guvumi, Spruktam – 2… Lauris Dārziņš un Jānis Sprukts, attiecīgi, rezultatīvākie vīri valstsvienības sastāvā. Sprukta nopelni skatāmi arī Latvijas izlases mazākuma “ciešanās”, kā rezultātā viņam iekrājies lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem.

Ar savu sniegumu Dārziņš un Sprukts ir ne tikai palīdzējuši izlasei, bet arī sakopuši traumu un viduvēja snieguma vajāto pašapziņu. Ko nevar teikt par uzbrucēju virknējuma dalībnieku Miķeli Rēdlihu. Ja jau maiņas biedri ir varējuši iemest, tad jau arī Rēdlihs-jaunākais savu uzdevumu ir izpildījis. Tomēr taisnības pēc jāatzīst, ka olimpiādē redzējām tikai Miķeļa Rēdliha ēnu. To nevarētu apgalvot, ja pirms dažām sezonām nebūtu redzēts Miķelis arī “labā stāvoklī”, un tas ir stipri atšķirīgi no Soču versijas. Nolans intervija minēja, ka M.Rēdlihs ir viens no tiem, kas spēlēja ar traumām, un tas, iespējams, visu izskaidro.

Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs ir viens no trijiem Latvijas izlases uzbrucējiem, kuriem mikromaču vārtu starpība ir pozitīva (tā ir arī Laurim Dārziņam un Ronaldam Ķēniņam). Tiesa, atšķirībā no kolēģu lielākās daļas, Rēdlihs-jaunākais lāga nespēlēja mazākumā, bet tieši nepilnā sastāvā Latvijas olimpiskā izlase saņēma 6 vārtu zaudējumus.

Karsums – Girgensons – Daugaviņš

No šī esošo-bijušo NHL vīru trio, iespējams, kāds gaidīja kaut ko vairāk rezultativitātes punktu izteiksmē. Jo Mārtiņš Karsums un Kaspars Daugaviņš ir rezultāta taisītāji katrs savā darbavietā – attiecīgi Maskavas Dinamo KHL čempionātā un Ženēvas vienībā Šveices stiprākajā līgā (NLA). Un galu galā Zemgus Girgensons ir mūsu vienīgais pārstāvis Nacionālajā Hokeja Līgā. Bet, ja ņem vērā šo personāžu lomu pretinieku triecienmaiņu “laušanā”, mazākuma betonēšanā un vispār “darba hokejā”, tad arī viņu nedaudzie punkti ir diezgan daudz.

Girgensons ir viens no pieciem izlases spēlētājiem, kas vispār iemeta. Savos 20 gados ir valstsvienības uzbrucējs ar trešo lielāko speles laiku (18:12). Un ar saviem ‘1+1’ punktiem ir trešais rezultatīvakais izlasē. Turpat netālu ar ‘0+2’ ir Daugaviņš; ar līdzīgu vidējo spēles laiku (18:09), tikai, ka veselības dēļ nācās izlaist pēdējo spēli – pret Kanādu. Mārtiņš Karsums olimpiādē vārtu guvumus “nesaražoja”, neskatoties uz dalību pirmajā vairākuma kombinācijā. Taču mazākuma izpildē centās būt krāšņs, tāpat kā spēka spēlē. Vispār kopumā “ziemeļamerikāņu trio” izpildīja palielu apjomu spēka paņēmienu, kas it kā latviešu hokejam nav raksturīgi. It kā… Bet šajā olimpiādē “kompostrēja” pa labi un pa kreisi.

Ķēniņš – Pavlovs – Cipulis

Enerģijas trio (kas arī piedzīvoja korekcijas olimpiādes gaitā) rezultātu neražoja – pa visiem kopā tikai viena rezultatīva piespēle. Taču šie kungi bija grūts šķērslis jebkuram pretiniekam. To arī apliecina vīru izpildītā misija – viņi ir vienīgie valstsvienības uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu (visiem pa +1). Vīri sev piešķirtās 13-14 minūtes spēles laika izmantoja pareizi – ja paši neiemeta, tad neļāva arī pretiniekiem… Jāpiebilst, ka Ronalds Ķēniņš ar 11 metieniem pa vartiem bija otrs visbiežāk pretnieku vārtsargu uzmanību testējošais Latvijas izlases spēlētajs (vairāk tikai Dārziņam – 13 metieni). Savukārt Mārtiņa Cipuļa un Vitālija Pavlova pāris bija īpaši nozīmīgs valstsvienības mazākuma secībā.

Protams, jautājumus rada fakts, ka jau pēc izlases atgriešanās mājās, dopinga kontrolieri paziņoja par neatļautām vielām, ko lietojis Pavlovs. Tomēr tas vairāk ir jautājums pie “ķīmiķiem”, kas veidojuši sportista “ēdienkarti”. Un arī galvassāpe Rīgas Dinamo sastāva komplektētājiem, jo diskvalifikācijas rezultātā klubam sezona būs jāturpina bez Vitālija Pavlova sastāvā. Bet Vitālijam paldies par sniegumu un ieteikums nākotnē rūpīgāk izvēlēties “uzturu”, pat ja to par labu esam atzinis kāds speciālists.

Vasiļjevs, Indrašis

Iespējams, arī no šiem vīriem kāds gaidīja kaut ko vairāk, jo abi tiek saskatīti kā kaut kas savādāks par ceturtās un arī trešās maiņas uzbrucējiem. Periodiski uzspēlēja arī pie pirmajām maiņām, tomēr tik pamanāmi, kā dažu citu gadu, abi vīri nebija. Kāda veca vai jauna trauma, iespējams, patraucēja. Tomēr, neskatoties uz salīdzinoši nelielo spēļu skaitu, Herberts Vasiļjevs pie sava vārtu guvuma tika un, cita starpā, bija labākais Latvijas izlases uzbrucējs iemetienos. Vasiļjevs uzvarēja 48,00% (12 no 25) iemetienu, un tas ļauj viņam šajā parametrā ieņemt… 30. vietu visā olimpiādē. Īstenībā tas diezgan konkrēti raksturo Latvijas izlases spējas šajā spēles elementā.

Mikam Indrašim ir sanākusi bēdīgākā mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu starpība (1:4) uzbrucēju ierindā. Tomēr pārmest “nekaplēšanu” un necīnīšanos pārmest nevar. Play off stadijas abās spēlēs “frontes līniju” centās turēt tikpat stingri kā citi kolēģi; šajās 2 spēlēs mikromaču attiecība neitrāla (0:0).

Bērziņš, Jass, Štāls

Ceturtās maiņas uzbrucējiem – Armandam Bērziņam, Kobam Jasam, Jurim Štālam, kuri turklāt tika rotēti, – varoņdarbi iecerēti nebija. Katrs no viņiem aizvadīja pa 2-3 spēlēm, un viss, kas no viņiem tika gaidīts, tika arī sagaidīts. Savas minūtes “turēt” pretinieku, dot laiku atpūtai pirmajām maiņām un neļaut iemest Latvijas izlases vārtos. Tas arī izdevās. Visi trīs vīri savus mikromačus noturēja sausus (0:0).

Vai gandrīz pilnība izpildīja. Vēl atlika, lai nebūtu noraidījumu. Bērziņš un Štāls iztika bez soda minūtēm, bet Koba Jass savas 4 minūtes sakrāja. Turklāt pirmā noraidījuma laikā, kas bija nopelnīts pret zviedriem, Latvijas izlase saņēma vārtu zaudējumu. Otrajā spēlē pret Šveici mazākumu izdevās nosargāt. Labā ziņa – gadījās arī kāds vairākums, kas Latvijai pienācās, pateicoties Kobam Jasam. Enerģijas trūkumu viņam arī pārmest nenākas.

Latvijas izlases UZBRUCĒJU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; MM = mikromaču vārtu attiecība; SM = soda minūtes):

	uzbrucējs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid. laiks
1.	Lauris Dārziņš A	5	4+1	±0	6:3	13	2	16:28
2.	Jānis Sprukts	5	2+2	-1	5:5	3	0	18:59
3.	Zemgus Girgensons	5	1+1	-2	2:5	9	2	18:12
4.	Kaspars Daugaviņš	4	0+2	±0	3:4	6	0	18:09
5.	Herberts Vasiļjevs	3	1+0	±0	1:1	3	0	11:49
6.	Vitālijs Pavlovs	5	0+1	+1	1:1	6	0	13:55
7.	Mārtiņš Karsums	5	0+1	-1	3:4	7	2	18:41
8.	Miķelis Rēdlihs	5	0+1	-2	5:4	6	4	16:30
9.	Ronalds Ķēniņš	5	0+0	+1	1:0	11	2	13:19
10.	Mārtiņš Cipulis	5	0+0	+1	1:2	3	0	13:03
11.	Koba Jass	3	0+0	±0	0:0	4	4	6:23
12.	Juris Štāls	3	0+0	±0	0:0	1	0	8:10
13.	Armands Bērziņš	2	0+0	±0	0:0	1	0	5:59
14.	Miks Indrašis	5	0+0	-2	1:4	6	2	14:30

–

Bārtulis – Kulda

Par olimpiskā komplekta pirmo aizsargu pāri nācās kļūt Artūram Kuldam un Oskaram Bārtulim. Abiem tika uzticēts ievērojams spēles laiks, kā arī vislielākais apjoms pretinieku “samesto” vārtu guvumu, t.sk. mazākumā. Attiecīgi Kuldam un Bārtulim ienācies mīnusainākais lietderības koeficients izlasē (pa -3). Mikromaču vārtu starpības vēl bēdīgākas, pateicoties mazākuma vārtu zaudējumiem. Oskaram Bārtulim situācija mikromačos nedaudz pozitīvāka, jo viņam dots spēles laiks arī vairākumā. Turklat Bārtulis ir izlases vienīgais aizsargs, kurš izcēlies ar vārtu guvumu.

Kopumā vērtējot šī aizsargu pāra sniegumu, lietderības mīnusi un mikromaču attiecība it kā šķiet neloģiski. Jo abi vīri cīnījās, izpildīja skaistus spēka paņēmienus, ceļu nevienam negrieza… Bet tik un tā – bija klāt 69,2% (9 no 13) no visiem Latvijas izlases vārtu zaudējumiem olimpiādē. Vēl vienu vārtu zaudējumu Artūrs Kulda piedzīvoja kopā ar Sandi Ozoliņu.

Ozoliņš – Reķis

Komandas kapteiņa “garīgo” pienesumu statistikas tabulās būs neiespējami parādīt. Pietiks vien ar to, ka 1972. gadā dzimis (41 gadu vecs) hokejists ir saņēmis otru lielāko speles laiku starp izlases aizsargiem (20:49). Pamatā savu darbu veica vienā parī ar jau Dinamo sastavā ierasto pārinieku Arvīdu Reķi, kurš pamanījās pedējā spēlē nocīnīties līdz rokas lūzumam. Jāpiebilst, ka Reķis no izlases pamatkomplekta (pirmo 3 pāru) aizsargiem ir vienīgais, kuram olimpiādē nav neviena piedzīvota vārtu zaudējuma (0:0). Sausi palika arī epizodiski uzspelējušie Freibergs un Kr. Rēdlihs.

Savukart Sandis Ozoliņš, atšķirībā no Reķa, tika iesaistīts arī citos sastāva eksperimentos, galvenokārt vairākumā. Skaidrs, ka savas kļūdas gadījās arī starmešu gaismā esošajam Ozoliņam, tomēr lietderības koeficients bez lieliem kritumiem (-1), 8 metieni pa vārtiem un daudz dūšas, kopā ar komandu raugoties acīs tādiem hokeja “nezvēriem” kā, piemēram, Kanādas izlase.

Pujacs – Sotnieks

Latvijas izlases trešā aizsargu pāra vīri Georgijs Pujacs un Kristaps Sotnieks ir izrādījušies no aizsargiem vienīgie, kuriem ir pozitīvs lietderības koeficients (pa +1). Kopumā Pujacs un Sotnieks ir aizvadījuši stabilu turnīru. Bez lomas vairākuma izspēlē, bet ar pietiekamu – mazākuma turēšanā. Nav jābūt īpaši acīgam, lai pamanītu šī pāra vīru “neražas” epizodes. Piemēram, olimpiādes pirmajā spēlē pret šveiciešiem vienīgais neveiksmīgais vārtu zaudējums 8 sekundes līdz spēles beigām iekrita tieši šo vīru klātbūtnē (0:1). Vai, piemēram, pēdējā spēlē pret Kanādu izšķirošais vārtu zaudējums (1:2) gadījās brīdī, kad Georgijs Pujacs atradās uz noraidīto soliņa. Līdz mazākuma beigām bija pietrūkušas 3 sekundes…

Tomēr vainot kādu vienpersoniski vārtu un spēles zaudējumā kanādiešiem diez vai būtu korekti. It īpaši, ja ņem vērā kā Georgija Pujaca, tā Kristapa Sotnieka darba apjomu pret “daudzmetošo” Kanādu un citiem nīgriem pretiniekiem. Gan jau ilgākam laikam atmiņā paliks Kristapa Sotnieka “seivs” aiz Kristera Gudļevska muguras un uz vārtu līnijas, kas ļāva Latvijas izlasei “palikt spēlē”.

Kr. Rēdlihs, Freibergs

Izlases galvena trenera jaunievedums – “speciāls aizsargs vairākumam” – olimpiādē nostrādāja. Šādā formātā Latvijas valstsvienība sakārtoja četrus vārtu guvumus (no 9). 3 vārtu guvumi izdevās ar Krišjāņa Rēdliha līdzdalību laukumā, viens – ar Ralfa Freiberga. Tā kā abi spēlēja galvenokārt vairākumā, tad mikromači pozitīvi, bet lietderības koeficients palicis neitrāls. Pilnvērtīgu vērtējumu ar šādu nelielu spēles laiku sniegt ir grūti, taču savās vairākuma minūtēs acīmredzot savus uzdevumus puiši izpildīja. Japiebilst, ka Krišjanis Rēdlihs ar to visu ir rezultatīvakais aizsargs Latvijas olimpiskās izlases ierindā – 2 rezultativitātes punkti (0+2).

Latvijas izlases AIZSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	aizsargs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid. laiks
1.	Georgijs Pujacs	5	0+1	+1	2:2	3	2	15:25
2.	Kristaps Sotnieks	5	0+1	+1	2:2	0	0	15:37
3.	Krišjānis Rēdlihs	5	0+2	±0	3:0	6	2	4:27
4.	Ralfs Freibergs	3*	0+1	±0	1:0	0	0	3:08*
5.	Arvīds Reķis	5	0+0	±0	0:0	2	4	16:10
6.	Sandis Ozoliņš C	5	0+0	-1	1:3	5	8	20:49
7.	Oskars Bārtulis A	5	1+0	-3	4:9	4	0	21:21
8.	Artūrs Kulda	5	0+1	-3	3:10	3	2	20:31

* Ralfs Freibergs bija pieteikts 5 spēlēm, bet pie spēles laika tika 3 spēlēs. Oficiālajā statistikā viņa spēles laiks atšķiras, jo ir izdalīts vidēji uz 5 spēlēm.

Masaļskis

Ja pirmsolimpiskās sezonas gaitā attiecībā uz vārtsargiem bija lielāka “bēda” izlases sastāva kontekstā, tad pēc olimpiādes, šķiet, ka tā bija nepamatotākā. Šosezon minimālu spēļu praksi saņēmušais Edgars Masaļskis un arī “kaut kādas” AHL līgas spēļu laukumos strādājošais Kristers Gudļevskis bija augstumos.

Masaļskis “nokapāja” divas lieliskas, lai neteiktu izcilas, spēles pret pēdējo desmitgažu principiālajiem sāncenšiem šveiciešiem un pacīnījās arī pret čehiem.

Kopumā Edgaram Masaļskim 94,59% atvairītu metienu 3 spēlēs, kas ir Soču olimpiādes piektais labākais sniegums pamatvārtsargu konkurencē.

Starp citu, Masaļska kontā arī viena rezultatīva piespēle, par ko viņu var apskaust astoņi Latvijas izlases laukuma spēlētāji, kas palikuši bez rezultativitātes punktiem šajā turnīrā.

Gudļevskis

Kristeram Gudļevskim nācās doties laukumā pret nīgrākajiem pretiniekiem – zviedriem un kanādiešiem. Ja pret Zviedriju sanāca arī pa kādam jautājumam vārtsarga sniegumā, tad uznāciens pret Kanādu bija iespaidīgs arī cipariski – atvairīti 55 no 57 metieniem. Ne bez Sotnieka un citu kolēģu atbalsta, bet tomēr.

Divu spēļu summā 91,95% atvairītu metienu 21 gadus vecam olimpiādes debitantam ir vairāk nekā draudzīgs cipars. Jāatgādina, ka Masaļska un Gudļevska atvairīto metienu rādītāji Sočos ir visu laiku labākie Latvijas vārtsargiem olimpiādēs.

(Iepriekšējais rekords piederēja Sergejam Naumovam, kuram Soltleiksitijā 2002. gadā bija 88,76% atvairītu metienu.)

Muštukovs

Savukārt Ervīnam Muštukovam gadījās jau otrā olimpiāde bez reāla spēles laika. Bet arī šādi pienākumi ir jāveic.

Latvijas izlases VĀRTSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	vārtsargi	sp.	min	atv. %	GAA	MM	SM	U-Z
1.	Edgars Masaļskis**	3	179:52	94,59%	2.00	5:6	0	1-2
2.	Kristers Gudļevskis	2	118:48	91,95%	3.54	4:7	0	0-2
3.	Ervīns Muštukovs	0	0:00	–	–	–	0	–

** Edgaram Masaļskim otrajā spelē pret Šveices izlasi fiksēta rezultatīva piespēle.

Plašākam ieskatam:

• Latvijas izlases statistika olimpiādē (atskaitot MM) – sochi2014.iihf.com
• Olimpiādes statistikas lapa – sochi2014.iihf.com
• Latvijas līdzšinējie olimpiskie sasniegumi (summāri): tepat
• Latvijas izlases spēlētāju novērtējums un prognoze pirms olimpiādes: tepat

[Visi foto fiksēti olimpiādē Sočos; avots: sochi2014.iihf.com.]

“Kontrollaiks” pēc grupas spēlēm

Apakšgrupu spēles olimpiādē aizvadītas, Latvijas izlase visas trīs zaudēja, negūstot nevienu punktu, bet kategoriskam atvēzienam “cirst” pietrūkst pamatojuma. Skaidrs, ka par “skaistiem zaudējumiem” punktus nedod. Arī jautājumi par konkrēto kadru sniegumu vienā vai otrā epizodē rodas. Tomēr aiz kauna zemē nebija jālien. (Individuālie cipari.)

Protams, ka ir epizodes, kurās gribas redzēt kaut ko vairāk, bet… Atgādinājumam: pirms četriem gadiem Vankūverā bija tādi gadījumi kā 2:8 (pret Krieviju), 0:6 (pret Slovākiju)… Tikai play off kvalifikācijā sarūpējot 2:3 pret čehiem, Latvija “atkāpās” ar godu. Un arī šogad olimpiskā turnīra izspēles kārtība pieļauj, ka izšķirošā spēle sava snieguma atskaitei var kļūt tieši šī ceturtā. Interesanta ir arī sakritība, ka izslēgšanas spēļu kvalifikācijā (faktiski play off-ā) Latvijas valstsvienībai pretī stāsies jau grupu turnīrā sastaptā Šveices izlase. Spēle arī sniegs atbildi uz jautājumu, kurš no olimpiādes pirmās spēles būs mācījies vairāk?

Uzbrucēji – pa vienam

Bet pagaidām “kontrollaiks” pēc pirmajiem trīs “braucieniem”. Apakšgrupu turnīra summā Latvija ierindojas 11. vietā (no 12), aiz muguras atstājot tikai pagalam neveiksmīgi nostartējušo Norvēģijas valstsvienību, kurai arī nav punktu, turklāt vārtu starpība švakāka. Bet – lai paliek norvēģi (kuriem play off-ā pretī nāk Krievija). Pēc kā izskatījās mūsējie – pa vienam?

Lielākais spēles laiks uzbrucēju ierindā ir iegadījies Jānim Spruktam (19:36) un Mārtiņam Karsumam (19:09) ne tikai tāpēc, ka šamie katrs atsevišķi spēlē pirmajās divās maiņās un vēl kopā nāk kā vairākuma pirmais komplekts, bet arī – “grauž ledu” viena mazākuma virknējuma ietvaros. Turklāt Spruktam laika un atbildības nasta ir konvertējusies arī rezultativitātē. Ar 3 punktiem (2+1) Jānis Sprukts ir šobrīd rezultatīvākais spēlētājs Latvijas olimpiskajā valstsvienība. Otrs rezultatīvakais uzbrucējs ir Lauris Dārziņš ar 2 punktiem (1+1).

Pozitīva mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu summa ir Dārziņam, M. Rēdliham un… Ķēniņam. Par pirmajiem diviem skaidrs – abiem statistiku pozitīvi ietekmē “pirmā izvēle” vairākuma izspēlē. Savukārt Ronalds Ķēniņš atšķirībā no citiem minētajiem ir vienīgais valstsvienības uzbrucējs ar pozitīvu lietderības koeficientu (+1).

(Atliek vēl mazā intriga, vai olimpiādē vēl uzspēs rezultatīvi “izteikties”, kuriem šosezona klubos skaitās laba (rezultatīva). Piemēram, Mārtiņš Karsums, Kaspars Daugaviņš… Protams, vārtu guvumi konkrēto personu izpildījumā nebūs galvenais atskaites punkts olimpiādes ceturtajā spēlē. Bet bez tiem hokejā arī nekādīgi.)

Latvijas izlases UZBRUCĒJU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; MM = mikromaču vārtu attiecība; SM = soda minūtes):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid.laiks
1.	Jānis Sprukts	3	2+1	-1	3:3	3	0	19:36
2.	Lauris Dārziņš A	3	1+1	±0	3:1	8	2	15:43
3.	Herberts Vasiļjevs	2	1+0	±0	1:1	2	0	14:34
4.	Zemgus Girgensons	3	1+0	-2	1:4	4	0	17:14
5.	Kaspars Daugaviņš	3	0+1	-1	2:4	6	0	18:07
6.	Mārtiņš Karsums	3	0+1	-2	1:3	6	2	19:09
7.	Ronalds Ķēniņš	3	0+0	+1	1:0	5	2	11:43
8.	Juris Štāls	2	0+0	±0	0:0	1	0	7:56
9.	Koba Jass	1	0+0	±0	0:0	1	2	6:33
10.	Armands Bērziņš	1	0+0	±0	0:0	0	0	6:02
11.	Vitālijs Pavlovs	3	0+0	±0	0:1	3	0	11:54
12.	Mārtiņš Cipulis	3	0+0	±0	0:2	2	0	11:39
13.	Miķelis Rēdlihs	3	0+0	-1	3:2	3	4	16:11
14.	Miks Indrašis	3	0+0	-2	1:4	4	2	14:52

–

Pujacs un Sotnieks kā aizsardzības “cements”

Interesanti, ka labākais lietderības koeficients ir izdevies trešā aizsargu pāra vīriem – Georgijam Pujacam un Kristapam Sotniekam (pa +1). Jā, jā – tieši tam pašam Pujacam, no kura “atleca” vienīgais vārtu zaudējums spēlē pret Šveices izlasi. Mikromaču vārtu starpība vislabāka ir sakrājusies Krišjānim Rēdliham (2:0); viņš arī rezultatīvakais starp aizsargiem. Taču preparējot mikromaču sniegumu, jāatceras, ka Rēdlihs-vecākais vairumu “izsaukumu” (spēles laika) saņēmis spēlēšanai vairākumā, kas arī nosaka šo parametru. Līdzīgi, kā vairākumā iespēlēts Ralfs Freibergs, kuram ir otri labākie mikromaču cipari.

Lielākais spēles laiks starp aizsargiem ir iekrājies “NHL pārim” Oskaram Bārtulim (22:04) un Artūram Kuldam (20:42). Viņiem arī nācies “saņemt” visvairāk vārtu zaudējumu un bēdīgāko lietderības koeficientu izlasē (-4).

Latvijas izlases AIZSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid.laiks
1.	Georgijs Pujacs	3	0+1	+1	2:2	3	0	15:32
2.	Kristaps Sotnieks	3	0+1	+1	2:2	0	0	15:40
3.	Krišjānis Rēdlihs	3	0+2	±0	2:0	5	2	4:59
4.	Ralfs Freibergs	1*	0+1	±0	1:0	0	0	4:56*
5.	Arvīds Reķis	3	0+0	±0	0:0	1	4	15:45
6.	Sandis Ozoliņš C	3	0+0	-1	1:2	5	6	20:18
7.	Oskars Bārtulis A	3	0+0	-4	1:7	2	0	22:04
8.	Artūrs Kulda	3	0+0	-4	0:7	0	2	20:42

* Ralfs Freibergs ir bijis pieteikts 3 spēlēm (reāli laukumā devās 1 spēlē); attiecīgi oficiālajā statistika parādās 3 spēles un spēles laiks (4:56) dalīts ar  3.

Masaļskis, Gudļevskis. Tādā secībā

Jādomā, ka spēle pret “trīs kroņiem” nav pats objektīvākais vērtējums vārtsarga sniegumam, ja ir vēlme novertēt Kristeru Gudļevski. Atšķirības starp Zviedriju un Šveici vai šīs sezonas Čehiju ir. Arī gadījumos, kad zviedri ir “paēduši” (garantējuši vietu Top 4) un viņiem it kā neko nevajag. Vajag, vajag!

Tomēr pirmais vārtsargs de facto ir Edgars Masaļskis, kuram “lielā diena” bija pirmajā spēlē pret šveiciešiem (0:1). Tajā arī iekopta cienījama statistika, kas ļauj ieņemt 6./7. vietu starp olimpiādes vartsargiem. 93,59% atvairītu metienu – tikpat cik zviedru “pirmaajam numuram” Henrikam Lundkvistam (Henrik Lundqvist). Sliktā ziņa Latvijas līdzjutējiem – pēc apakšgrupu spēlēm labākais vartsargs ir Šveices “balsts un cerība” Jonass Hillers (Jonas Hiller), kuram 120 minūtēs 100% atvairītu metienu…

Latvijas izlases VĀRTSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; GAA = vidēji spēlē piedzīvotie vārtu zaudējumi):

	vārtsargi	sp.	min.	atv. %	GAA	MM	SM	uzv-zaud
1.	Edgars Masaļskis	2	119:52	93,59%	2.50	2:5	0	0-2
2.	Kristers Gudļevskis	1	60:00	83,33%	5.00	3:5	0	0-1
3.	Ervīns Muštukovs	0	0:00	–	–	–	0	–

–

Mazliet vairāk:

• Olimpiādes play off kvalifikācijas pāri – sochi2014.iihf.com
• Olimpiādes statistikas lapa – sochi2014.iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc pirmajām 3 spēlēm (neskaitot MM) – iihf.com
• Izvietojums apakšgrupā un spēļu rezultāti – iihf.com

[Edgara Masaļska foto fiksēts spēle pret Šveices izlasi 2014-02-12; foto avots: sochi2014.iihf.com.]

Greckis Rīgā jeb kā klājās Latvijas U-18 izlasei

Olimpiskā hokeja gaidīšanas prieku ietvaros Rīgā aizritējis U-18 izlašu turnīrs ar Latvijas, Baltkrievijas, Dānijas un Norvēģijas jauniešu valstsvienību dalību. Turnīrs norisinājās kā izlases sagatavošanās posms “pa ceļam” uz pasaules čempionātu 1. divīzijā aprīlī Nicā, Francijā. Protams, maksimālie spēki turnīrā netika “iesaukti”, bet – bija iespēja apskatīt vairāk pretendentu. Tiesa, ar to arī pietika uzvarai turnīrā.

U-18 pasaules čempionāts 1. divīzijā paredzēts no 13. līdz 19. aprīlim, un tajā par atgriešanos elitē cīnīsies Rīgas turnīrā uzspēlējušās Baltkrievijas, Norvēģijas un Latvijas U-18 izlases, kā arī Francijas, Itālijas un Kazahstānas vienaudži. Savukārt dāņi šogad spēlē U-18 elitē.

Greckis un “nepaņemtie” baltkrievi

Rīgas turnīrā, kas aizritēja no 7. līdz 9. februārim, Latvijas jauniešu izlase uzvarēja, kam sagatavošanās posma ietvaros nozīme ir otršķirīga. Jo “cāļus skaitīs” aprīlī, kad būs vai nebūs izcīnīta vieta elitē. Tomēr arī uzvaras ir nepieciešamas rakstura audzināšanai. Īpaši, ja izcīnītas sīkstā cīņā. Tāpat, jāņem vērā, ka Latvijas valstsvienība sanāca kopā un aizvadīja tikai vienu kopīgu treniņu – dienu pirms turnīra…

“Ar degunu stumt mākoņus” iemesla nav, jo skandināvi pieveikti spēļu izskaņā ar viena vārtu guvuma starpību – norvēģi (4:3), dāņi (7:6). Bet “sābriem” baltkrieviem, kuri piekāpās abām Skandināvijas valstu izlasēm, mūsējie zaudēja diezgan pārliecinoši (2:5), lai arī spēles sākums un vismaz pirmā puse par to neliecināja… Baltkrievijas U-18 izlases rezultatīvākais uzbrucējs izrādījās Vjačeslavs Greckis, kurš savus abus vārtu guvumus nokārtoja tieši Latvijas jauniešu izlases vārtos, un šajā spēlē arī tika atzīts par labāko spēlētāju savā komandā. Pēc spēles Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Rihards Puide komentēja saviem un trenera vārdiem: “Varējām uzvarēt, bet kaut kur mazliet pietrūka veiksme, protams, attieksme, un kā treneris Razgals saka: “Pietrūka atbildības sajūta!”.” No malas skatoties, rādījās, ka pietrūka ne tikai veiksmes un atbildības, bet konkrēti – spēka divcīņās. Baltkrievi “šķūrēja” vienā virzienā…

“Notestēti” 28 spēlētāji

Latvijas U-18 izlase palīgspēkus no Ziemeļamerikas neizsauca; tāpat, arī viens no otrs no Eiropas līgās spēlējošajiem nebija galvenā trenera Ērika Miļuna, kā arī viņa palīgu Anatolija Jemeļjaņenko un Aigara Razgala rīcībā. Īsi pirms turnīra starp dalībniekiem tika nosaukti arī HK Rīga uzbrucēji Rodrigo Ābols un Gatis Sprukts, zviedru kluba Nacka HK komandās spēlējošais Niklāvs Birovs, kuri tomēr turnīrā nespēlēja.

Jāpiebilst, ka seši jaunie hokejisti no SK Rīga-97 sastāva (uzbrucēji Buncis, Misjus, Priede; aizsargi Čukste, Zīle; vārtsargs Romanovskis) jauniešu izlases rīcībā bija tikai uz pirmo spēli – pret norvēģiem, bet nākamās spēlēs deva iespēju citiem, jo pašiem bija jācīnās savā regulārajā sezonā – Sanktpēterburgas čempionāta ietvaros.

Kopumā turnīra gaitā pie spēles laika tika 28 spēlētāji – 15 uzbrucēji, 10 aizsargi un 3 vārtsargi. Aptuveni puse puišu (13) ir šīs sezonas U-18 “otrais vecums” – 1997. gadā dzimušie (t.i., gadu jaunāki par pamatgadu).

Rezultāta taisītāji

No Latvijas U-18 izlases uzbrucējiem statistiski vispamanāmāk atrādījās Kirils Galoha un Roberts Locāns (augstāk pa kreisi novietotā attēlā #9) – abiem pa 2+2, kā arī visa turnīra labākais vārtu guvējs Elvis Kaimiņš (3+0). Kopumā atzinīgi jāizsakās arī par rezultativitātes ziņā “netālu esošajiem” uzbrucējiem Mārtiņu Dzierkalu, Marku Lazarevu, Ēriku Žohovu.

Valstsvienības kapteinis Kirils Galoha (pa labi novietotā attēlā #10) pēc turnīra komentēja: “Varējām labāk tieši otrajā spēlē pret Baltkrieviju. [Turnīrā] bija daudz problēmu aizsardzībā un ar trenera uzdevuma izpildīšanu. Pašam nebija tās labākās spēles; labi, ka sanāca iemest vispār. Bija daudz momentu; paldies maiņas biedriem.”

Diemžēl turnīra rīkotāji nenodrošināja mikromaču uzskaiti un attiecīgi – lietderības koeficienta aprēķinu. Tādēļ nav iespējams izvērtēt statistiski pamatotu lietderības izvērtējumu, kas īpaši noderīgs aizsargu “mikroskopēšanai”. Atliek vien izcelt rezultatīvāko – Eduardu Hugo Jansonu, kuram fiksēti 3 rezultativitātes punkti – vairāk nekā vairumam uzbrucēju…

Vārtos

Vārtsargu postenī treneri bija nolēmuši pārbaudīt visus 3 turnīram pieteiktos vārtsargus. Metienu skaits diemžēl nav pieejams, lai varētu “paspēlēties” ar atvairīto metienu procentu. Citi statistikas parametri (uzvara un labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients) “runā” par labu SK Rīga-97 vārtsargam Denijam Romanovskim (attēlā līdzās #1), kuram spēle pret Norvēģijas jauniešiem bija debija Latvijas U-18 izlasē. Pirms turnīra viņš neslēpa satraukumu: “Godīgi sakot, ir neliels satraukums. Kā – nekā, pirmo reizi aizstāvēšu Latvijas izlasi tik nopietnā turnīrā un pie gadu vecākiem. Arī tas, ka debija būs tieši pret spēcīgo Norvēģijas izlasi. Bet tas ir tikai papildus stimuls.”

Denijs Romanovskis jau pēc debijas: “Pieļāvu lielu kļūdu otrajā vārtu zaudējumā, bet kopumā debiju vērtēju ar plus zīmi. Galvenais spēles uzdevums – uzvarēt spēli – tika izpildīts. Tā, ka savu debiju es atcerēšos ar pozitīvām emocijām. Šī spēle man deva arī lielu pārdomu vielu. Sapratu to, ka, jo augstāks līmenis, jo praktiski vispār nedrīkst kļūdīties. Katra mazākā kļūda var atspoguļoties rezultātā.“

Otrajā spēlē – pret baltkrieviem – vārtu drošība bija uzticēta HK Rīga vārtsargam Salvim Balandīnam. Šī spēle nesakārtojās visai komandai… Trešajā – pret dāņiem – Latvijas U-18 izlases krāsās debitēja Prizmas komandu vārtsargs Klāvs Deimonds Ošiņš. Viņam gan nesanāca pilna spēle – 40 minūtes; pēc 2. perioda (rezultāts 5:5) vārtos stājās S. Balandīns (attēlā raksta noslēgumā), ar kuru “pēdējā postenī” valstsvienībai izdevās uzvarēt. Ar tādu “brazīliešu hokeja” rezultātu 7:6.

Latvijas U-18 izlases uzbrucēju statistika Rīgas turnīrā 2014. g. februārī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	klubs (līga) 2013./2014.
1.	Roberts Locāns	1996.	3	2+2	0	AIK J18 (Zv. J18 Elit, J18 Allsvenskan);
						AIK J20 (Zv. J20 SuperElit)
2.	Kirils Galoha C	1996.	3	2+2	2	HK Rīga (MHL);
						Dinamo Juniors (LAT Virslīga)
3.	Elvis Kaimiņš	1996.	3	3+0	0	Tukums HK U18 (LAT U-18)
4.	Ēriks Žohovs	1997.	3	1+2	0	Sāga 97 / Ogre Juniors (LAT U-20)
5.	Marks Lazarevs	1996.	3	2+0	0	ZSC Lions U20 (Šv. U-20 2.);
						GCK Lions U20 (Šv. U-20 1.)
6.	Mārtiņš Dzierkals	1997.	3	1+1	2	Sāga 97 / Ogre Juniors (LAT U-20)
7.	Juliāns Misjus	1997.	1	1+0	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; LAT U-20)
8.	Dāvis Pūliņš	1996.	3	0+1	2	Tukums HK U18 (LAT U-18)
9.	Bruno Priede	1997.	1	0+0	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; LAT U-20)
10.	Filips Gundars Buncis	1997.	1	0+0	2	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; LAT U-20)
11.	Oļegs Šišļaņņikovs	1996.	2	0+0	0	Dinamo Juniors (LAT Virslīga)
	Iļja Žučkovs	1996.	2	0+0	0	Dinamo Juniors (LAT Virslīga)
13.	Rihards Puide	1997.	3	0+0	0	ZSC Lions U17 (Šv. U-17)
14.	Roberts Baranovskis	1997.	3	0+0	2	Sāga 97 / Ogre Juniors (LAT U-20)
15.	Frenks Razgals	1996.	2	0+0	4	Dinamo Juniors (LAT Virslīga);
						HK Rīga (MHL)

–

Latvijas U-18 izlases aizsargu statistika Rīgas turnīrā 2014. g. februārī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	klubs (līga) 2013./2014.
1.	Eduards Hugo Jansons	1997.	3	1+2	0	Sāga 97 / Ogre Juniors (LAT U-20)
2.	Ēriks Smuļko	1996.	2	0+1	0	Dinamo Juniors (LAT Virslīga)
3.	Eduards Fjodorovs	1997.	3	0+1	0	Sāga 97 / Ogre Juniors (LAT U-20)
	Jānis Puriņš	1996.	3	0+1	0	Dinamo Juniors (LAT Virslīga)
	Kristiāns Rubīns	1997.	3	0+1	0	VIK Västerås HK J18
						(Zv. J18 Elit, J18 Allsvenskan)
6.	Kristaps Roberts Zīle	1997.	1	0+0	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; LAT U-20)
7.	Kārlis Čukste	1997.	1	0+0	2	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; LAT U-20)
8.	Vjačeslavs Minajevs	1996.	2	0+0	0	Dinamo Juniors (LAT Virslīga);
						EC Red Bull Salzburg U18 (RBHRC U18; CZE, AUT)
9.	Kirils Mitrofanovs	1996.	3	0+0	0	Prizma/Pārdaugava U20 (LAT U-20);
						Prizma/Pārdaugava U18 (LAT U-18)
10.	Roberts Vīksna	1996.	3	0+0	2	Dinamo Juniors (LAT Virslīga)

–

Latvijas U-18 izlases vārtsargu statistika Rīgas turnīrā 2014. g. februārī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp. (min)	U-Z	GAA	klubs (līga) 2013./2014.
1.	Denijs Romanovskis	1997.	1 (60:00)	1-0	3.00	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; LAT U-20)
2.	Salvis Balandīns	1996	2 (79:45)	1-1	3.76	HK Rīga (MHL);
						Dinamo Juniors (LAT Virslīga)
3.	Klāvs Deimonds Ošiņš	1996.	1 (40:00)	0-0	7.50	HS Rīga/Prizma (LAT Virslīga);
						Prizma/Pārdaugava U20 (LAT U-20);
						Prizma/Pārdaugava U18 (LAT U-18)

–

Spēļu protokoli:

• Latvijas_U18_vs_Norvegijas_U18_2014-02-07
• Latvijas_U18_vs_Baltkrievijas_U18_2014-02-08
• Latvijas_U18_vs_Danijas_U18_2014-02-09

Vēl informācijai:

• Rīgas U-18 turnīra statistika – lhf.lv
• Turnīra preview – hokejablogs.lv
• Latvijas U-18 vs. Norvēģijas U-18 spēles pilns video – youtube.com
• Latvijas U-18 vs. Norvēģijas U-18 spēles foto – facebook.com (LHF profils)
• Latvijas U-18 vs. Baltkrievijas U-18 spēles foto – facebook.com (LHF profils), hokejablogs.lv
• Latvijas U-18 izlases sniegums parbaudes spēlēs Norvēģijā 2013. g. novembrī: tepat
• Latvijas U-17 izlases sniegums turnīrā Baltkrievijā 2013. g. novembrī: tepat
• Rīgas turnīram nosauktais Latvijas U-18 izlases sastāvs (2014-02-04) – lhf.lv
• U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijā web – iihf.com

[(1) Kopfoto fiksets spēlē pret Dānijas U-18 izlasi 2013-02-09; foto autors: Āris Zobens; (2) Roberta Locāna foto – spēlē pret Baltkrievijas U-18 valstsvienību 2014-02-08; foto autors: Āris Zobens; (3) Kirila Galohas foto – spēlē pret baltkrieviem 2014-02-08; foto autors: Lotārs Zariņš, hokejablogs.lv; (4) Denija Romanovska – spēlē pret Norvēģijas jauniešiem 2014-02-07; foto avots: LHF profils facebook.com (Mārtiņš Aiše); (5) Salvis Balandīns fotofiksēts spēlē pret dāņu U-18 izlasi 2014-02-09; foto autors: Āris Zobens.]

Tēvi un dēli Latvijas hokejā

Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.

Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.

Leonīds un Kirils Tambijevi

Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa  dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.

Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.

Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.

Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).

Aleksandri Kerči I, II

Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.

Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.

Aleksandrs un Romans Semjonovi

Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.

Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.

Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.

Artis un Rodrigo Āboli

Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).

Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.

18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.

Vladimirs un Georgs Golovkovi

“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi.  Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.

Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.

Andrejs un Ruslans Ignatoviči

Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).

Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.

Andrejs un Vadims Maticini

Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).

Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.

Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).

Juris un Edgars Opuļski

Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.

Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.

Aigars un Frenks Razgali

Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.

Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.

P.S.

Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.

[(1) Leonīda Tambijeva foto avots: atlant-mo.ru; (2) Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com; (3) Aleksandra Kerča-vecākā attēla avots: tradingcarddb.com; (4) Romana Semjonova foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (5) Arta un Rodrigo Ābolu foto avots: hokejablogs.lv; (6) Georga Golovkova foto avots: facebook.com (Marc Joyal); (7) Ruslana Ignatoviča foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; (8) Andreja Maticina foto avots: severstalclub.ru; (9) Edgara Opuļska foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (10) Frenka Razgala foto autors: Ruslans Antropovs.]