Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Kādas būs Latvijas attiecības ar Norvēģiju hokeja laukumā pēc gadiem 10?

Posted by petrovich27 uz 2013/12/27

norvegijas_karogs_2Decembra otrajā pusē apraudzīt ziemeļnieciskās Norvēģijas jaukumus un uzspēlēt draudzības spēles devās Latvijas U-16 vecuma vienība. Trīs spēļu seriālā pret norvēģu vienaudžiem piedzīvoti trīs zaudējumi, bet, ja meklē pozitīvo, tad tā ir rezultāta attīstības tendence – 0:6, 1:5, 3:4… Bet spēļu noslēgumā rodas jautājums – vai tā bija tikai sakritība vai arī pēc gadiem desmit tieši tādi būs lielo izlašu savstarpējo spēļu rezultāti?

Par Latvijas U-16 izlasi šo vienību pilnasinīgi neļauj dēvet apstaklis, ka to ceļā uz Norvēģiju nesūtīja Latvijas Hokeja federācija, bet citi atbalsta mehānismi, kā piemēram, Rīgas pašvaldība. Bet visādi citādi – šī Latvijas U-16 komanda bija formēta pēc izlases principiem, laukumā devās Latvijas valstsvienības formās un arī spēļu statistikas fiksācijās parādījās kā Latvijas U-16 izlase.

Izlases skaitliski lielāko apjomu veidoja SK Rīga-98 vienības pārstāvji, kas sava ikdienā nodarbināti Latvijas U-18 un Sanktpēterburgas U-16 čempionātos. Diezgan plaši pārstāvētas bija arī citas pašmāju vienības – kā Latvijas U-18 līgā spēlējošas (Prizma / Pārdaugava U18, Tukums HK, Venta 2002 U18), tā Latvijas U-16 līgas vienības (Venta 2002 U16, Liepājas Metalurgs U16, Prizma / Pārdaugava 98, Daugavpils BSS, Jūrmala SS / Tukums HK U16). Tiesa, dublējošo Prizmas, Ventas un Tukuma U-18 un U-16 komandu puiši ir tie paši, jo raujas divās vienībās abu nosaukto vecumu Latvijas līgās.

Savukārt no ārzemēs spēlējošiem U-16 vecuma leģionāriem tika iesaistīts viens – uzbrucējs Roberts Bļugers, kurš skolojas un spēlē turpat, kur savulaik centās viņa brālis Teodors – Shattuck St.Mary’s skolas sistēmā.

No iekšpuses

Šāds Latvijas U-16 komplekts trenera Gunāra Krastiņa un viņa palīga Jura Ozola vadībā aizvadīja dažus treniņus Rīgas 55. vidusskolā un aizbrauca uz Norvēģiju, kur arī uzspēlēja trīs dienas pēc kārtas – 21., 22. un 23. decembrī. Vēlreiz iznākums – 0:6, 1:5, 3:4.

Vai rezultāti atbilst spēļu gaitai? “Pirmās spēles sākumā visi bija sabijušies un satraukušies. Pieļāvām daudzas muļķīgas un nevajadzīgas kļūdas. Bet uz beigām jau uztraukums pazuda, un 3. periodu nospēlējām 0:0. Ar katru spēli kļuvām arvien labāki un tas atspoguļojās rezultātos,” spriež Latvijas U-16 vienības vārtsargs Egils Mareks Mitens. Norvēģi objektīvi ir stiprāki? “Manuprāt, jā! Bet tas varbūt ir dēļ tā, ka viņi ilgāk trenējās kopā. Ja mēs trenētos kopā vismaz kādu nedēļu, es domāju, rezultāti būtu daudz patīkamāki.”

Kas vēl pietrūka, lai kaut vienā spēlē tomēr uzvarētu? “Individuālā meistarība, un pat varbūt vārtsargi un aizsargi nerādīja to labāko sniegumu. Komandai vēl pietrūka tāds izteikts līderis, kurš varētu sapurināt komandu, kurš rādītu, kā ir jāspēlē.” Un kā vērtē pats savu parādīto spēli? “Pats arī neparādīju to labāko sniegumu, nospēlēju labi, bet ar to ir par maz. Varbūt noķēru visu, ko vajadzēja, bet ar to parasti nepietiek, lai uzvarētu,” tā vārtsargs E. M. Mitens.

Savukārt uzbrucējs Haralds Štrombergs secina: “Devāmies uz Norvēģiju domādami, ka būs ļoti grūti spēlēt, bet nedomājām, ka norvēģi spēlē tik agresīvu hokeju. Norvēģu izlase bija nedaudz fiziski spēcīgāka nekā mēs, tādēļ arī visās spēlēs uzvaras izcīnīja viņi. Spēle mūsu komandai plus-mīnus aizgāja tikai trešās spēles otrajā pusē, kad arī bija iespēja izraut neizšķirtu.”

No ārpuses

Jau tradicionāli un faktiski jebkura vecuma hokeja izlašu gadījumā uztveram par pašsaprotamām uzvaras un par “nepiedodamiem” zaudējumus pret saviem tuvākajiem kaimiņiem pasaules rangā – norvēģiem (9.), vāciešiem (10.),  dāņiem (12.), frančiem (13.), baltkrieviem (14.), austriešiem (15.). (Atgādinājumam: Latvija pasaules vīriešu hokeja rangā ieņem 11. vietu.)

Saasināto uztveri attiecībā uz “sev līdzīgajiem” diktē velme uzlekt “augstāk par dibenu”, kas pati par sevi ir pozitīva. Protams, gribētos sevi redzēt kā līdzīgu starp stiprākām hokeja valstīm… Taču, lai tas notiktu, ir nepieciešami objektīvi priekšnoteikumi un sistemātisks darbs. Arī attiecībā uz Latvijas U izlašu šīs sezonas “veco stāstu” – ja vēl kopīgu treniņu būtu vairāk…

Bet, ja runa par Latvijas U-16 izlases komplektu, kuram vismaz šajā sezonā nav jācīnas par atgriešanos kāda pasaules čempionāta elitē (kā U-20 un arī U-18) vai jāspēlē par konkrētām vietām kaut kur, jebkurš adekvāta līmeņa turnīrs vai pārbaudes spēles ir vērtīga pieredze. Un, spriežot pēc rezultātiem, līmenis Norvēģijas tūrei bija pietiekami augsts. Tikai varētu cerēt, ka Latvijas U izlašu organizatori un vadītāji piedomā par tādu jēdzienu kā ‘uzvarētāju psiholoģija’, lai cik utopiski tas neskanētu. Arī it kā nesvarīgās spēlēs. Piemēram, izpildot visus “mājadarbus”.

Citās frontēs pret Norvēģiju

Konkrētajā gadījumā – mēroties ar Norvēģiju – vaimanām un gaismas izslēgšanai ledus arēnās iemesla nav. Piemēram, vēl novembrī pāris gadus vecāka Latvijas U-18 valstsvienība norvēģu vienaudžus pieveica turpat Norvēģijā sērijā ar 2-1 (4:6; 5:3; 2:0; skatīt).

Februārī Rīgā Latvijas jaunieši pret Norvēģijas U-18 izlasi uzspēlēs vēlreiz, bet “cāļus skaitīs” aprīlī, kad Latvijas un Norvēģijas U-18 izlases attiecīgā vecuma 1. divīzijas A grupas čempionātā cīnīsies par iekļūšanu elitē.

P.S. U-20 un pieaugušo līmenī Latvijas un Norvēģijas valstsvienību spēles šosezon nav paredzētas. Ja vien par reāliem nesaskata plānus savā starpā uzspēlēt olimpiādes vai pasaules čempionāta play off stadijā. Abos lielajos turnīros esam “iesvērti” dažādās priekšsacīkšu grupās.

Latvijas U-16 izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Norvēģijas U-16 izlasi 2013. g. decembrī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar get-ligaen.stats.pointstreak.com):

 

Latvijas U-16 izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Norvēģijas U-16 izlasi 2013. g. decembrī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar get-ligaen.stats.pointstreak.com):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- soda min. met. iemet.* komanda
UZBRUCĒJI
1. Jevgeņijs Turevičs** 1998. 3 2+0 -1 4 3 47,9% SK Rīga-98
2. Verners Fricbergs 1998. 2 1+0 -2 0 1 Prizma/Pārdaugava 98
Prizma/Pārdaugava U18
3. Renārs Krastenbergs 1998. 3 0+1 ±0 0 2 SK Rīga-98
4. Haralds Štrombergs 1998. 3 0+1 -1 0 4 SK Rīga-98
5. Erlends Kļaviņš 1998. 3 0+1 -2 0 6 55,6% SK Rīga-98
6. Vladislavs Nazarovs 1998. 3 0+1 -3 2 1 48,4% Liepājas Metalurgs U16
7. Ņikita Ahtonovs 1998. 3 0+0 +1 4 3 Liepājas Metalurgs U16
8. Emīls Ezītis** 1998. 3 0+0 ±0 2 10 42,9% Prizma/Pārdaugava 98
Prizma/Pārdaugava U18
9. Roberts Bļugers 1998. 3 0+0 ±0 4 7 Shattuck St.Mary’s
Midget AA (ASV)
10. Verners Egle 1998. 3 0+0 ±0 2 6 SK Rīga-98
11. Valters Apfelbaums 1998. 3 0+0 -1 0 3 38,5% Prizma/Pārdaugava 98
Prizma/Pārdaugava U18
12. Artūrs Homjakovs 1998. 3 0+0 -4 0 6 SK Rīga-98
13. Leonards Leo Avakovs 1998. 2 0+0 -4 0 4 SK Rīga-98
AIZSARGI
1. Markuss Komuls** 1998. 3 0+0 ±0 2 9 Venta 2002 (U18)
Venta 2002 (U16)
2. Silvestrs Seļickis 1998. 3 0+0 ±0 0 2 Tukums HK U18
Jūrmala SS/Tukums HK U16
3. Pauls Svars 1998. 3 0+1 -1 0 2 SK Rīga-98
4. Bruno Bakanovs 1998. 3 0+0 -1 0 3 SK Rīga-98
5. Ričards Ralfs Gorobecs 1998. 3 1+0 -2 0 2 Prizma/Pārdaugava 98
Prizma/Pārdaugava U18
6. Regnārs Ūdris 1999. 3 0+0 -2 0 2 Tukums HK U18
Jūrmala SS/Tukums HK U16
7. Tomass Zeile 1998. 3 0+0 -3 8 3 SK Rīga-98
8. Maksims Suškins 1998. 3 0+0 -3 2 1 Daugavpils (Virslīga);
Daugavpils BSS U16
VĀRTSARGI dz. sp. laiks GAA atv. % atv. met. soda min. komanda
1. Mareks Egils Mitens 1998. 3 78:48 4.57 83,8% 31 (no 37) 0 Venta 2002 (U18)
Venta 2002 (U16)
2. Gustavs Dāvis Grigals 1998. 2 64:44 4.63 88,4% 38 (no 43) 0 SK Rīga-98
3. Niklāvs Rauza 1999. 1 36:24 6.59 78,9% 15 (no 19) 0 SK Rīga-98
 
Iemetienu statistika norādīta tikai tiem spēlētājiem, kuri piedalījušies vairāk nekā 10 iemetienos.

** Par labākajiem Latvijas U-16 izlasē nosaukti: 1. sp. – Emīls Ezītis; 2. – Jevgeņijs Turevičs; 3. – Markuss Komuls.

Dziļākam skatam:

Advertisements

5 Atbildes to “Kādas būs Latvijas attiecības ar Norvēģiju hokeja laukumā pēc gadiem 10?”

  1. Visa LV hokeja sistēma ir norakstāma – U16 vecumā Rīga sataisa sev divas komandas uz kurām sasūc spēlētājus no visas Latvijas. Pārējās komandas vairs nav konkurētspējīgas, turklāt, parādās spēlētāju trūkums, īpaši komandās, kas tuvāk tai pašai Rīgai. Mēs te neveidojam hokeja sistēmu, bet gan vienu superkomandu ar diviem paralēliem sastāviem, vieni tikai trenējās, otri spēlē, bet pa pārējo Latviju grūti novākt pat vēl vienu tikpat stipru komandu. Un vēl – Latvijā, kas maksā, tas pasūta mūziku un spēlē kad grib un kur grib.

  2. Nav jau viss tikai melns vai balts. Runas par Latvijas hokeja sistēmas norakstāmību “ir gaisā” jau kopš 90. gadu sākuma. Kaut kas “bezsistēmā” ļauj turēties Latvijai pasaules hokeja rangā pie Top 10 robežas.

    Skaidrs, ka vienas, divu izlašveida komandu veidošana neveicina kopējā līmeņa celšanu. Protams, ideāli būtu, ja būtu kādas 4 – 5 klubu sistēmas ar pilnvērtīgu piramīdu. Bet, kas var nogarantēt, lai šāda sistēma būtu dzīvotspējīga? Līdz šim nav izdevies…

    Par maksāšanām tas tāds nebeidzamais stāsts… Ko saknē ir iespējams izskaust ieviešot stabili un labi finansētu sistēmu no valsts/pašvaldību puses. Taču arī te jautājums par prioritātēm valstī? Vai visas svarīgākās jomas ir labi finansētas? Un kādi tad būtu priekšnoteikumi valstī, kas pasaules paraugs “jostas savilkšanā”?

  3. It visā Tev piekrītu. Vnk. tracina tā nespēja atbalstīt, uzturēt, popularizēt sporta spēju dzīvot reģionu lielajos centros. Konrēti redzu Zemgali (Jegavu) – pagājušajā gadā U16 džeki dabū7ja 3 vietu LV, pa vasaru puse aizskrēja prom (arī rakstā minētais Krastenbergs) uz Rīgu, kas protams nav nekas slikts vai nosodāms, BET Jelgavā pietrūka kam spēlēt. Kā, lai būvē piramīdu, ja pat u14 vecuma čaļi dodās prom uz Rīgu. Un kas tālāk – auziet visi uz Rīgu, izkonkurē tur jau esošos dažus čaļus un mājas pilsētā nav spēlētāju, finālā no 4 klubiem izveidojas viens un mazpilsētu puikas vnk. pamet šo sportu, jo nav vairs komandas kur spēlēt reāli. Ja aiziet čaļi prom, tad būtu labi, ja kautvai tie, kas bija pirms tam viņu vietā Rīgā, nāktu trenēties un mēģinātu ko vēl sasniegt, bet tā tas LV nenotiks, jo Rīga ir Rīga… .

  4. PuLVeris said

    Klau Gati. Vai kāds vispār zina cik lielam ir jābūt kluba budžetam, lai būtu pilnvērtīga piramīda ar pusprofesionālu komandu [vai virzību uz to pusi]! Tātad, ledus īre, algas treneriem un apkalpojošam personālam, medicīnas pakalpojumi, ekipējums? Cik treneriem būtu jābūt, cik biežiem treneņiem būtu jābūt, vai vispār ar vienu ledus hall tad pietiktu?

  5. @PuLVeris Kāds to visu zin – tie, kas to visu organizē zin, bet Latvijā nav un nebūs tādas naudas. Būsim reāli – mēs šeit tagad un uzreiz nespētu neko mainīt.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: