Girgensons apslido rekordus. FOTOSTĀSTS

1.  Savā pirmajā NHL pussezonā latviešu uzbrucējs Zemgus Girgensons kļuvis par Buffalo Sabres pamatsastāva spēlētāju. Vismaz pašreizējā Sabres sastāva zīmējumā. Aizvadījis 37 no 38 komandas spēlēm. Un tas viss 19 gadu vecumā / Buffalo Sabres pret Calgary Flames 2013-12-14; foto avots: nhl.com

2. Savu pirmo Ziemeļamerikas sezonu Edmunda Vasiļjeva Hokeja Skolas audzēknis Zemgus Girgensons sāka 15 gadu vecumā Green Mountain Glades klubā ASV “trešā ranga” (Tier III) līgās EmJHL un EJHL. Taču jau pēc šīs sezonas (2009./2010.) ieleca ASV stiprākās junioru līgas USHL komandas Dubuque Fighting Saints sastāvā / foto no 2011./2012. g. sezonas; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

3. Un ne tikai “vienkārši” ieleca, bet savā pirmajā USHL regulārajā sezonā (2010./2011.) “uztaisīja” Latvijas hokejistu rekordu šajā līgā – 51 spēlē salasot 49 punktus. Iepriekšējais rekords piederēja Latvijas pārstavim Mihailam Salijenko, kurš bija mācējis 1996./1997. gada sezonā 56 spēlēs saražot 39 rezultativitātes punktus. Jāpiebilst, ka Girgensonam tas izdevās 17 gadu vecumā, bet USHL ir junioru līga (Ziemeļamerikā junioru vecums ir U-21)… /  foto no 2011./2012. g. sezonas; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

4. Ar to nepietika… Savā pirmajā USHL sezonā Zemgus Girgensons kopā ar Fighting Saints izcīnīja USHL galveno trofeju – Clark Cup. 2011. gada play off 11 spelēs sakrāti 8 rezultativitātes punkti / Dubuque Fighting Saints ierindā; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

5. Savā otrajā USHL sezonā (2011./2012.) Girgensons kopā ar Fighting Saints pie čempionu titula netika, bet bija komandas kapteinis un regulārajā sezonā laboja Latvijas hokejistu rezultativitates rekordu. Kopš ta laika tie ir 55 rezultativitates punkti, kas gūti 49 spēlēs / Dubuque Fighting Saints ierindā; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

6. Paralēli savām gaitām Ziemeļamerikas junioru līgās Zemgus ieradās palīgā Latvijas U-18 un U-20 izlasēm, ar kurām kopā aizvadīti trīs attiecīgo vecumu pasaules čempionāti. Piemēram, 2010. gada decembrī viņš palīdzēja Latvijas U-20 izlasei izcīnīt vietu elitē. Pēc gada – nosargāt šo vietu / Latvijas U-20 izlase pret Zviedrijas U-20 izlasi 2011-12-26; foto avots: lhf.lv

7. Līdz ko NHL drafta jaunākā vecuma ierobežojums atļāva, tā latviešu jaunais talants tika draftēts. 2012. gadā. Un arī tad sanāca rekords… Zemgus Girgensons ir ar visaugstāko kārtas numuru draftētais Latvijas hokejists! Viņu izvēlējās Buffalo Sabres pirmajā kārtā ar 14. numuru. Jāpiebilst, ka iepriekš neviens Latvijas hokejists nebija draftēts jau pirmajā kārtā. Iepriekšējais rekords no 1991. gada piederēja Sandim Ozoliņam, kuru “paņēma” ar 30. numuru, otrajā kārtā / NHL 2012. gada drafta pasākumu laikā; foto avots: sabres.nhl.com

8. Pēc drafta vienu sezonu (2012./2013.) Zemgus aizvadīja Sabres fārmklubā Rochester Americans AHL čempionātā. Starp citu, šajā vienībā savulaik pieredzi krājuši arī citi latviešu hokejisti – Pēteris Skudra, Jānis Sprukts / Rochester Americans sastāvā 2012./2013. g. sezonā; foto avots: Rochester Americans profils facebook.com lapā (Micheline V)

9. Amerks ierindā Girgensonam sezonu pabojāja tās gaitā gūtās traumas, ieskaitot smadzeņu satricinājumu. AHL regulārās sezonas gaitā aizvadīta 61 spēle, sakrāti 17 punkti un lietderības koeficients -7. Kas ir patālu no Latvijas hokejistu rekordiem AHL / Rochester Americans sastāvā 2012./2013. g. sezonā; foto avots: Rochester Americans profils facebook.com lapā (Micheline V)

10. AHL izslēgšanas spēles – Kaldera kausa izcīņa – Rochester Americans komandai nebija veiksmīgas, jo tā izkrita jau pirmajā kārtā pēc 3 aizvadītām spēlēm. Taču izslēgšanas spēļu summā Zemgus kļuva par Amerks rezultatīvako spēlētaju ar 3 vārtu guvumiem un lietderības koeficientu +2, kas sarūpēts 3 spēlēs / Rochester Americans pret Toronto Marlies 2013. gada aprīlī; foto avots: marlies.ca (Graig Abel)

11. Americans “neraža” izslēgšanas spēlēs ļāva Girgensonam debitēt 2013. gada pieaugušo pasaules čempionātā Latvijas izlases krāsās. Latvijas izlases komplekta jaunākais spēlētajs – 19 gadus vecais Zemgus Girgensons – izcēlās ar savu aktivitāti, aizvadīja 5 spēles un iemeta pretinieku vārtos vienreiz. Starp uzbrucējiem Girgensonam bija ceturtais lielākais speles laiks (vidēji spēlē 17:20) / Latvijas izlase pret ASV izlasi 2013-05-05; foto avots: iihf.com

12. Vasara beidzās ātri… Jo jūlijā noritēja Buffalo Sabres kluba jauno talantu un “prospektu” Development Camp, pēc tam – “īstā” treniņnometne / treniņi jau Sabres krāsās 2013. gada jūlijā; foto avots: Buffalo Sabres profils facebook.com lapā

13. Jau attīstības nometnes pirmajā dienā Girgensons izcēlās ar elegantu vārtu guvumu (skatīt) / treniņi Sabres krāsās 2013. gada jūlijā; foto avots: Buffalo Sabres profils facebook.com lapā

14. Augsta pašatdeve un darba ētika bija vērojama visas vasaras treniņos. Netrūka arī vārtu guvumu pārbaudes spēlēs, piemēram, divi trapījumi vienā spēlē pret Montréal Canadiens (skatīt) / Development Camp laikā 2013. gada jūlijā; foto avots: sabres.nhl.com

15. Detroita. Joe Louis Arena. 2013. gada 2. oktobris. Savas debijas spēles 53. minūtē Zemgus Girgensons nokārto vārtu guvumu (skatīt video). Tas bija Buffalo Sabres vienīgais trāpījums šajā spēlē. Līdz šim vēl nevienam Latvijas hokejistam nebija izdevies panākt vārtu guvumu savā NHL debijas spēlē. Iepriekš savās debijās rezultatīvakais sniegums bija viena piespēle. Tas bija izdevies Sandim Ozoliņam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam / Debijas spēlē – Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013-10-02; foto avots: nhl.com

16. Girgensons ir cīnītājs, ko arī novērtējuši Sabres treneri. No komandas 38 spēlēm, kas jau notikušas šosezon, latviešu uzbrucējs ir piedalījies 37 spēlēs. Par viņu vairāk spēlējuši tikai četri Sabres spēlētāji – visas 38 spēles. Tikpat spēļu (37) ir vienam, bet pārējiem 24 laukuma spēlētājiem – mazāk. Šosezon Buffalo Sabres sastāvā ir uzspēlējuši 30 laukuma spēlētāji un 2 vārtsargi / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-29; foto avots: nhl.com

17. Arī spēles laiks 19-gadīgam jaunpienācējam ir pieklājīgs – vidēji spēlē 14:18. It kā ne tuvu nav pats lielākais komandā, bet pēdējās divās spēlēs tas “uzlecis” līdz 22:01 un 19:21 / Buffalo Sabres pret Dallas Stars 2013-10-28; foto avots: nhl.com

18. Ar savām 37 spēlēm Girgensons ir 11.-ais visvairāk spēļu NHL aizvadījušais Latvijas hokejists. Spēļu skaita ziņā “aiz muguras” Balderis (26 spēles), Karsums (24), Astašenko (23), Kulda (15), Sprukts (14), Ignatjevs (12), Vītoliņš (8), Kerčs (5). “Priekšā” 10 vīri, no kuriem tuvākie potenciāli “noķeramie” – Vasiļjevs (51) un Panteļejevs (54) / Buffalo Sabres pret Ottawa Senators 2013-12-10; foto avots: nhl.com

19. Savukārt rezultativitātes ziņā Girgensons visu laiku Latvijas hokejistu NHL rezultativitātes Topā dala jau 7./8. vietu, kopā ar Grigoriju Panteļejevu. Abiem pa 14 punktiem; Girgensonam 4+10. Nedaudz vairāk ir Vasiļjevam un Daugaviņam (pa 15 punktiem), arī Ivanānam (18 punkti). Bet talāk konkrētas virsotnes – Skrastiņam 139 punkti, Žoltokam 276, Ozoliņam 654 punkti… / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-29; foto avots: nhl.com

20. Movember. Arī ūsu mēnesī Zemgum bija ko atrādīt / Buffalo Sabres pret Philadelphia Flyers 2013-11-21; foto avots: nhl.com

21. Lietderības koeficients 37 spēļu summā gan negatīvs (-2). Tiesa, šosezon Sabres, kā zināms, “neiet”, un pozitīvs lietderības koeficients pagaidām ir saskaitīts tikai vienam spēlētajam komandā. Attiecīgi Girgensons ar -2 ir krietni virs vidējā savā vienībā / Buffalo Sabres pret Boston Bruins 2013-12-21; foto avots: nhl.com

22. Statistikas pilnībai: 37 spēlēs iespēti arī 58 metieni pa vārtiem, 76 (!) spēka paņēmieni, 23 bloķēti metieni, 2 soda minūtes… / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-16; foto avots: nhl.com

23. Sabres ierindā Girgensons strādā gan kā malējais, gan arī – kā centrs. Uzverēti 45,2% iemetienu. Bet… komandā tikai diviem uzbrucējiem, kuri piedalījušies vairāk par vienu iemetienu, šis rādītājs ir virs videjā (50.0%) / Buffalo Sabres pret St. Louis Blues 2013-11-19; foto avots: nhl.com

24. Spēka paņēmiens jeb “buča bortam” tuvplānā. Starp citu, ar saviem 78 spēka paņēmieniem Zemgus Girgensons ir trešais nīgrakais (biežākais) spēka paņēmienu izpildītājs komandā / Buffalo Sabres pret Ottawa Senators 2013-12-10; foto avots: nhl.com

25. Hokejs mēdz būt traumatisks – ja ne bortā, tad ar slidu… Aktuālajā NHL sezonā līdz šim Girgensons ir izlaidis vienu spēli – 17. oktobrī pret Vancouver Canucks. Dēļ traumas, bet jau nākamajā spēlē bija atpakaļ ierindā / Buffalo Sabres pret Phoenix Coyotes 2013-12-23; foto avots: nhl.com

26. NHL statistiķi cenšas un rēķina nianses līdz smalkumam, ka var līdzēt ne tikai treneriem, bet arī numerologiem, astrologiem… Cik smalki? Ka, piemēram, Girgensona veiksmīgakā spēļu diena ir sestdiena – vidēji spēlē nopelnīts puspunkts, lietderība plusos un arī vidējais spēles laiks (14:43) nedaudz virs sezonas vidējā. Lielāks spēles laiks ir tikai pirmdienās un piektdienās. Bet “neražu” diena ir ceturtdiena – tikai 0,14 punktu vidēji spēlē (Girgensona vidējais apjoms ir 0,38 punkti spēlē), lietderība mīnusos un arī spēles laiks vidēji vismazākais / Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013-11-24; foto avots: nhl.com

27. Vai Nolans ir droša aizmugure? Novembra vidū Buffalo Sabres piedzīvoja galvenā trenera maiņu, un “vadības grožus” pārņēma Teds Nolans – Girgensona “vecais kolēģis” Latvijas izlases cīņu gaitās / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-15; foto avots: nhl.com

28. Tā skaitās klupināšana vai pavizināšana? / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-12-27; foto avots: nhl.com

29. Uz priekšu – guļus, rāpus, agregātstāvoklim nav nozīmes… Tā saucas mērķtiecība, ko novērtē treneri, eksperti un apskatnieki (skatīt video) / Buffalo Sabres pret St. Louis Blues 2013-11-19; foto avots: nhl.com

30. Viena no Girgensona “zvaigžņu stundām” bija spēle pret Senators 10. decembrī – Zemgus nokārtoja savas komandas vienīgo vārtu guvumu “no spēles”, iemeta izšķirošo pēcspeles metienu un nopelnīja spēles pirmās zvaigznes titulu (skatīt vārtu guvumus). Tas, starp citu, bija vispār pirmais pēcspēles metiena mēģinājums viņa NHL spēļu karjerā… / Buffalo Sabres pret Ottawa Senators 2013-12-10; foto avots: nhl.com

31. Darba ētika un cīņasspars ir viens no iemesliem nonākšanai Sabres 1. maiņā / Buffalo Sabres pret Calgary Flames 2013-12-14; foto avots: nhl.com

32. Pēdējas 3 spēles Girgensonam ir bijušas ar rezultativitātes punktiem. Pēc komandas 38 spēlēm viņš ar 14 punktiem ir ceturtais rezultatīvākais Sabres sastāvā. Un rezultatīvakais starp komandas jaunpienācējiem (rookie), punktu un arī spēļu skaita ziņā apsteidzot, piemēram, tajā pašā 2012. gadā par diviem numuriem augstāk draftēto Mihailu Grigorenko / Buffalo Sabres pret Boston Bruins 2013-12-21; foto avots: nhl.com

33. Šosezon NHL laukumos jau devušies 140 laukuma spēlētāji – jaunpienācēji. Starp tiem reultativitātes ziņā Zemgus ieņem dalītu 14./15.  vietu. Vidējais spēles laiks starp 86 uzbrucējiem – jaunpienācējiem ir 14.-ais lielākais. Spēka paņēmienu skaita ziņā starp visas līgas jaunajiem uzbrucējiem Girgensons ir ceturtais, bloķētu metienu skaita ziņā – trešais. Tas viss ir daudz vai maz? Speciālisti spriež, ka jaunā latviešu uzbrucēja lielais ieguvums ir trāpīšana Sabres komandā, kas šosezon ir totāls pastarītis – ar 24 punktiem 38 spēlēs ieņem 30. (pēdējo) vietu NHL kopvērtējumā. Komanda, kas paņem 31,6% no visiem punktiem un iemet maz, esot labs atspēriena punkts jaunajiem talantiem, kuriem būtu grūtāk ļoti labi nokomplektētā vienībā ar “iesīkstējušiem” punktu guvējiem un produktīvām pirmajām maiņām / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-12-27; foto avots: nhl.com

34. Spriežot pēc Latvijas karoga krāsu gammas un proporciju izvēles, to zīmējuši cilvēki, kuri ar mūsu nacionālo simboliku nesaskaras ikdienā. Lai vai kā, bet šis foto ir no tās bilžu sērijas, par ko būtu vērts lepoties. Ne tikai tāpēc ka Zemgus Girgensons šosezon ir vienīgais Latvijas pārstāvis NHL čempionātā. Lai izdodas arī sezonas turpinājumā! / Buffalo Sabres pret St. Louis Blues 2013-11-19; foto avots: nhl.com

Kādas būs Latvijas attiecības ar Norvēģiju hokeja laukumā pēc gadiem 10?

Decembra otrajā pusē apraudzīt ziemeļnieciskās Norvēģijas jaukumus un uzspēlēt draudzības spēles devās Latvijas U-16 vecuma vienība. Trīs spēļu seriālā pret norvēģu vienaudžiem piedzīvoti trīs zaudējumi, bet, ja meklē pozitīvo, tad tā ir rezultāta attīstības tendence – 0:6, 1:5, 3:4… Bet spēļu noslēgumā rodas jautājums – vai tā bija tikai sakritība vai arī pēc gadiem desmit tieši tādi būs lielo izlašu savstarpējo spēļu rezultāti?

Par Latvijas U-16 izlasi šo vienību pilnasinīgi neļauj dēvet apstaklis, ka to ceļā uz Norvēģiju nesūtīja Latvijas Hokeja federācija, bet citi atbalsta mehānismi, kā piemēram, Rīgas pašvaldība. Bet visādi citādi – šī Latvijas U-16 komanda bija formēta pēc izlases principiem, laukumā devās Latvijas valstsvienības formās un arī spēļu statistikas fiksācijās parādījās kā Latvijas U-16 izlase.

Izlases skaitliski lielāko apjomu veidoja SK Rīga-98 vienības pārstāvji, kas sava ikdienā nodarbināti Latvijas U-18 un Sanktpēterburgas U-16 čempionātos. Diezgan plaši pārstāvētas bija arī citas pašmāju vienības – kā Latvijas U-18 līgā spēlējošas (Prizma / Pārdaugava U18, Tukums HK, Venta 2002 U18), tā Latvijas U-16 līgas vienības (Venta 2002 U16, Liepājas Metalurgs U16, Prizma / Pārdaugava 98, Daugavpils BSS, Jūrmala SS / Tukums HK U16). Tiesa, dublējošo Prizmas, Ventas un Tukuma U-18 un U-16 komandu puiši ir tie paši, jo raujas divās vienībās abu nosaukto vecumu Latvijas līgās.

Savukārt no ārzemēs spēlējošiem U-16 vecuma leģionāriem tika iesaistīts viens – uzbrucējs Roberts Bļugers, kurš skolojas un spēlē turpat, kur savulaik centās viņa brālis Teodors – Shattuck St.Mary’s skolas sistēmā.

No iekšpuses

Šāds Latvijas U-16 komplekts trenera Gunāra Krastiņa un viņa palīga Jura Ozola vadībā aizvadīja dažus treniņus Rīgas 55. vidusskolā un aizbrauca uz Norvēģiju, kur arī uzspēlēja trīs dienas pēc kārtas – 21., 22. un 23. decembrī. Vēlreiz iznākums – 0:6, 1:5, 3:4.

Vai rezultāti atbilst spēļu gaitai? “Pirmās spēles sākumā visi bija sabijušies un satraukušies. Pieļāvām daudzas muļķīgas un nevajadzīgas kļūdas. Bet uz beigām jau uztraukums pazuda, un 3. periodu nospēlējām 0:0. Ar katru spēli kļuvām arvien labāki un tas atspoguļojās rezultātos,” spriež Latvijas U-16 vienības vārtsargs Egils Mareks Mitens. Norvēģi objektīvi ir stiprāki? “Manuprāt, jā! Bet tas varbūt ir dēļ tā, ka viņi ilgāk trenējās kopā. Ja mēs trenētos kopā vismaz kādu nedēļu, es domāju, rezultāti būtu daudz patīkamāki.”

Kas vēl pietrūka, lai kaut vienā spēlē tomēr uzvarētu? “Individuālā meistarība, un pat varbūt vārtsargi un aizsargi nerādīja to labāko sniegumu. Komandai vēl pietrūka tāds izteikts līderis, kurš varētu sapurināt komandu, kurš rādītu, kā ir jāspēlē.” Un kā vērtē pats savu parādīto spēli? “Pats arī neparādīju to labāko sniegumu, nospēlēju labi, bet ar to ir par maz. Varbūt noķēru visu, ko vajadzēja, bet ar to parasti nepietiek, lai uzvarētu,” tā vārtsargs E. M. Mitens.

Savukārt uzbrucējs Haralds Štrombergs secina: “Devāmies uz Norvēģiju domādami, ka būs ļoti grūti spēlēt, bet nedomājām, ka norvēģi spēlē tik agresīvu hokeju. Norvēģu izlase bija nedaudz fiziski spēcīgāka nekā mēs, tādēļ arī visās spēlēs uzvaras izcīnīja viņi. Spēle mūsu komandai plus-mīnus aizgāja tikai trešās spēles otrajā pusē, kad arī bija iespēja izraut neizšķirtu.”

No ārpuses

Jau tradicionāli un faktiski jebkura vecuma hokeja izlašu gadījumā uztveram par pašsaprotamām uzvaras un par “nepiedodamiem” zaudējumus pret saviem tuvākajiem kaimiņiem pasaules rangā – norvēģiem (9.), vāciešiem (10.),  dāņiem (12.), frančiem (13.), baltkrieviem (14.), austriešiem (15.). (Atgādinājumam: Latvija pasaules vīriešu hokeja rangā ieņem 11. vietu.)

Saasināto uztveri attiecībā uz “sev līdzīgajiem” diktē velme uzlekt “augstāk par dibenu”, kas pati par sevi ir pozitīva. Protams, gribētos sevi redzēt kā līdzīgu starp stiprākām hokeja valstīm… Taču, lai tas notiktu, ir nepieciešami objektīvi priekšnoteikumi un sistemātisks darbs. Arī attiecībā uz Latvijas U izlašu šīs sezonas “veco stāstu” – ja vēl kopīgu treniņu būtu vairāk…

Bet, ja runa par Latvijas U-16 izlases komplektu, kuram vismaz šajā sezonā nav jācīnas par atgriešanos kāda pasaules čempionāta elitē (kā U-20 un arī U-18) vai jāspēlē par konkrētām vietām kaut kur, jebkurš adekvāta līmeņa turnīrs vai pārbaudes spēles ir vērtīga pieredze. Un, spriežot pēc rezultātiem, līmenis Norvēģijas tūrei bija pietiekami augsts. Tikai varētu cerēt, ka Latvijas U izlašu organizatori un vadītāji piedomā par tādu jēdzienu kā ‘uzvarētāju psiholoģija’, lai cik utopiski tas neskanētu. Arī it kā nesvarīgās spēlēs. Piemēram, izpildot visus “mājadarbus”.

Citās frontēs pret Norvēģiju

Konkrētajā gadījumā – mēroties ar Norvēģiju – vaimanām un gaismas izslēgšanai ledus arēnās iemesla nav. Piemēram, vēl novembrī pāris gadus vecāka Latvijas U-18 valstsvienība norvēģu vienaudžus pieveica turpat Norvēģijā sērijā ar 2-1 (4:6; 5:3; 2:0; skatīt).

Februārī Rīgā Latvijas jaunieši pret Norvēģijas U-18 izlasi uzspēlēs vēlreiz, bet “cāļus skaitīs” aprīlī, kad Latvijas un Norvēģijas U-18 izlases attiecīgā vecuma 1. divīzijas A grupas čempionātā cīnīsies par iekļūšanu elitē.

P.S. U-20 un pieaugušo līmenī Latvijas un Norvēģijas valstsvienību spēles šosezon nav paredzētas. Ja vien par reāliem nesaskata plānus savā starpā uzspēlēt olimpiādes vai pasaules čempionāta play off stadijā. Abos lielajos turnīros esam “iesvērti” dažādās priekšsacīkšu grupās.

Latvijas U-16 izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Norvēģijas U-16 izlasi 2013. g. decembrī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar get-ligaen.stats.pointstreak.com):

 

Latvijas U-16 izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Norvēģijas U-16 izlasi 2013. g. decembrī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar get-ligaen.stats.pointstreak.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	soda min.	met.	iemet.*	komanda
	UZBRUCĒJI
1.	Jevgeņijs Turevičs**	1998.	3	2+0	-1	4	3	47,9%	SK Rīga-98

2.	Verners Fricbergs	1998.	2	1+0	-2	0	1	–	Prizma/Pārdaugava 98
									Prizma/Pārdaugava U18

3.

Renārs Krastenbergs

1998.

3

0+1

±0

0

2

–

SK Rīga-98

4.

Haralds Štrombergs

1998.

3

0+1

-1

0

4

–

SK Rīga-98

5.

Erlends Kļaviņš

1998.

3

0+1

-2

0

6

55,6%

SK Rīga-98

6.

Vladislavs Nazarovs

1998.

3

0+1

-3

2

1

48,4%

Liepājas Metalurgs U16

7.

Ņikita Ahtonovs

1998.

3

0+0

+1

4

3

–

Liepājas Metalurgs U16

8.	Emīls Ezītis**	1998.	3	0+0	±0	2	10	42,9%	Prizma/Pārdaugava 98
									Prizma/Pārdaugava U18

9.	Roberts Bļugers	1998.	3	0+0	±0	4	7	–	Shattuck St.Mary’s
									Midget AA (ASV)

10.

Verners Egle

1998.

3

0+0

±0

2

6

–

SK Rīga-98

11.	Valters Apfelbaums	1998.	3	0+0	-1	0	3	38,5%	Prizma/Pārdaugava 98
									Prizma/Pārdaugava U18

12.

Artūrs Homjakovs

1998.

3

0+0

-4

0

6

–

SK Rīga-98

13.

Leonards Leo Avakovs

1998.

2

0+0

-4

0

4

–

SK Rīga-98

AIZSARGI

1.	Markuss Komuls**	1998.	3	0+0	±0	2	9	–	Venta 2002 (U18)
									Venta 2002 (U16)

2.	Silvestrs Seļickis	1998.	3	0+0	±0	0	2	–	Tukums HK U18
									Jūrmala SS/Tukums HK U16

3.

Pauls Svars

1998.

3

0+1

-1

0

2

–

SK Rīga-98

4.

Bruno Bakanovs

1998.

3

0+0

-1

0

3

–

SK Rīga-98

5.	Ričards Ralfs Gorobecs	1998.	3	1+0	-2	0	2	–	Prizma/Pārdaugava 98
									Prizma/Pārdaugava U18

6.	Regnārs Ūdris	1999.	3	0+0	-2	0	2	–	Tukums HK U18
									Jūrmala SS/Tukums HK U16

7.

Tomass Zeile

1998.

3

0+0

-3

8

3

–

SK Rīga-98

8.

Maksims Suškins

1998.

3

0+0

-3

2

1

–

Daugavpils (Virslīga);

Daugavpils BSS U16

VĀRTSARGI

dz.

sp.

laiks

GAA

atv. %

atv. met.

soda min.

komanda

1.	Mareks Egils Mitens	1998.	3	78:48	4.57	83,8%	31 (no 37)	0	Venta 2002 (U18)
									Venta 2002 (U16)

2.

Gustavs Dāvis Grigals

1998.

2

64:44

4.63

88,4%

38 (no 43)

0

SK Rīga-98

3.

Niklāvs Rauza

1999.

1

36:24

6.59

78,9%

15 (no 19)

0

SK Rīga-98

* Iemetienu statistika norādīta tikai tiem spēlētājiem, kuri piedalījušies vairāk nekā 10 iemetienos. ** Par labākajiem Latvijas U-16 izlasē nosaukti: 1. sp. – Emīls Ezītis; 2. – Jevgeņijs Turevičs; 3. – Markuss Komuls.

–

Dziļākam skatam:

• Latvijas U-16 izlases spēlētāju statistika Norvēģijas spēlēs – get-ligaen.stats.pointstreak.com
• Latvijas un Norvēģijas U-16 izlašu savstarpējo spēļu kopsavilkumi – get-ligaen.stats.pointstreak.com (21. decembrī; 22. decembrī; 23. decembrī)
• Latvijas un Norvēģijas U-16 izlašu pārbaudes spēļu preview un ieskats Norvēģijas hokeja federācijas lapā – hockey.no

“Sudrabs” Latvijai. U-20 izlases statistikas summa

Latvijas U-20 izlases zaudējums Dānijas vienaudžiem un netikšana elitē ir pateicīga augsne vainīgo, “blatņiku” un cita veida atbildīgo meklēšanai. Arī pozitīvā nots čempionāta noslēgumā – atspēlēšanās un uzvara pār baltkrieviem – ir salīdzinoši vājš plāksteris neizpildītam uzdevumam tikt elitē. Nav daudz tādu, kas priecātos par pirmās divīzijas sudraba medaļām, bet tomēr…

Vienīgais individuālās statistikas parametrs, kurā Latvijas U-20 izlases pārstāvji nav starp 1. divīzijas A grupas pasaules čempionāta līderiem – ir lietderības koeficients. Tur “saimnieko” baltkrievi un dāņi. Bet visos pārējos faktiski viss ir “zem kontroles”.

Meistarības netrūkst…

Latvijas U-20 izlases rezultatīvakais un visa turnīra otrs punktiem bagātākais spēlētājs ir Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (augstāk pa labi novietotā attēlā), kurš 5 spēlēs ir salasījis deviņus rezultativitātes punktus (4+5). Visa čempionāta labakais vārtu guvējs un otrs rezultatīvākais Latvijas valstsvienībā ir uzbrucējs Roberts Lipsbergs, kuram izdevās seši vārtu guvumi. Savukārt trešais rezultatīvakais Latvijas U-20 izlases spēlētājs Edgars Kulda ar sešām rezultatīvām piespēlēm ieņem visa turnīra labāko asistentu Topā dalītu 1./3. vietu. Labāko iemetienu uzvarētaju Topā vispār pirmās trīs vietas “okupējuši” Latvijas U-20 izlases pārstāvji. Pirmais – Teodors Bļugers ar 70,45% uzvarētu iemetienu, viņam seko Ņikita Jevpalovs (63,64%) un Georgs Golovkovs (62,96%).

Aizsargu rezultativitātes Topa dalītā 1./2. vietā izvirzījies Jānis Jaks (līdzās pa labi novietotā attelā). Viņam starp Latvijas U-20 izlases aizsargiem vislabakā mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu starpība (8:0). Turklāt Jaku čempionāta direktorāts atzina par visa turnīra labāko aizsargu. Japiebilst, ka Jānis Jaks izlases “vilcienā” ieleca kā pēdējais – gala sastāvā netika iekļauts, bet pēdējā brīdī nomainīja satraumētu kolēģi. Vislabākā MM bilance Latvijas U-20 izlasē iekrājusies uzbrucējam Rūdolfam Maslovskim (11:0).

Bet čempionāta vārtsargu Topa 1. vietā ar pieklājīgu atrāvienu ir mūsējais Ivars Punnenovs (raksta lejasdaļā novietotā attēla – pa vidu), kuram nepilnās 3 spēlēs (171 minūtē) bija nācies piedzīvot tikai vienu vārtu zaudējumu…

Tas viss tikai likumsakarīgs spogulis tam, ka Latvijas U-20 izlases puišiem ar meistarību un individuālām prasmēm viss ir kārtībā, lai neteiktu, ka ļoti labi. Protams, ar neapbruņotu aci statistikas tabulā var atrast spēlētājus, uz kuriem liktas lielākas cerības nekā viņi varēja parādīt. Taču tie nebūs īstie vainīgie, kuriem būtu jāuzņemas atbidība par visiem junioru izlases “grēkiem”.

Tikai ar meistarību tomēr ir par maz

Vispirms atbilde jāsagaida uz jautājumu, vai darīts viss, lai Latvijas U-20 izlasei būtu pilnvērtīga sagatavošanās gaita pirms čempionāta. Nav runa par to, ka būtu iespējams, ka visi ziemeļamerikāņi ļoti laicīgi būtu valstsvienības rīcībā. Iespējams, pietiktu ar to, ka izlases gatavošanās laikā novembrī un decembrī vienlaikus nenorisinātos MHL speles. Tās, protams, var uztvert kā pus-izlases treniņus. Tomēr, kā secināms, tādā formātā šādi treniņi nav izrāījušies produktīvi.

Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā 1. divīzijas A grupā 2013. g. decembrī (pēc visām 5 spēlēm; saskaņā ar IIHF):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM v.st.	SM
	UZBRUCĒJI
1.	Ņikita Jevpalovs	1994.	5	4+5	-1	13:5	4
2.	Roberts Lipsbergs	1994.	5	6+1	±0	14:4	2
3.	Edgars Kulda	1994.	5	1+6	±0	9:3	2
4.	Rodrigo Ābols	1996.	5	3+2	±0	5:2	2
5.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	5	2+3	+4	11:0	4
6.	Georgs Golovkovs	1995.	5	1+4	+3	8:0	4
7.	Ričards Kondrāts	1994.	5	0+3	+3	3:0	0
8.	Linards Mazurs-Mago	1994.	5	1+0	+3	3:0	0
9.	Haralds Egle	1996.	5	1+0	+2	6:1	12
10.	Bruno Birzītis	1995.	5	1+0	+1	1:0	0
11.	Teodors Bļugers	1994.	3	0+1	-4	4:5	8
12.	Artūrs Ševčenko	1994.	5	0+0	+1	1:0	0
13.	Oskars Batņa	1995.	5	0+0	-1	1:2	8
	AIZSARGI
1.	Jānis Jaks	1995.	4	2+2	+4	8:0	2
2.	Kristaps Bazevičs	1994.	5	0+1	+3	3:0	2
3.	Patriks Škuratovs	1994.	5	0+2	+2	4:3	6
4.	Ralfs Grīnbergs	1995.	5	0+0	+2	2:0	0
5.	Rinalds Rosinskis	1994.	5	1+0	±0	6:4	8
6.	Rūdolfs Kalvītis C*	1994.	5	0+3	-1	8:3	4
7.	Edmunds Augstkalns C*	1994.	3	0+4	-2	5:3	2
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (min)	atv. %	GAA	MM v.st.	uzv.-zaud.
1.	Ivars Punnenovs	1994.	3 (171:39)	98,31%	0.35	17:1	3-0
2.	Elvis Merzļikins	1994.	3 (127:09)	90,0%	2.36	6:5	1-1

–

* 1., 3. un 4. spēlē izlases kapteinis bija Edmunds Augstkalns; viņš 2. un 5. nepiedalījās. Šajās spēlēs kapteinis bija Rūdolfs Kalvītis.

** Par labākajiem spēlētājiem atzīti: ceturtaja spēlē – Edmunds Augstkalns; piektajā – Oskars Batņa. Bet par labāko Latvijas U-20 izlases spēlētāju visā čempionātā treneri atzina Artūru Ševčenko.

Atskatam:

• Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā – iihf.com
• Čempionāta statistikas lapa – iihf.com
• Latvijas un Dānijas U-20 izlašu savstarpējās spēles (2013-12-19) statistika – iihf.com vai LAT_U-20_vs_DEN_U-20_2013-12-19_kopsavilkums
• Latvijas un Baltkrievijas U-20 izlašu savstarpējās spēles (2013-12-21) statistika – iihf.com vai LAT_U-20_vs_BLR_U-20_2013-12-21_kopsavilkums
• Latvijas U-20 izlases spēļu video – youtube.com (pret Dānijas U-20; pret Baltkrievijas U-20)
• MalopolskaTV kanāls ar čempionata spēļu ierakstiem un izgriezumiem – youtube.com
• LHF prezidents Kirovs Lipmans sola atbrīvot no amata Latvijas U-20 izlases galveno treneri Leonīdu Tanbijevu – sportacentrs.com
• Iepriekšējais Latvijas U-20 izlases snieguma kopsavilkums: tepat

[Pirmais, Ņikitas Jevpalova, foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Dānijas U-20 izlasi 2013. gada 19. decembrī. Otrais, Jāņa Jaka, foto no Latvijas U-18 izlases foto sesijas 2013. gada U-18 pasaules čempionatam. Trešais foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Austrijas U-20 izlasi 2013. gada 18. decembrī. Visu foto avots: iihf.com.]

Latvijas izlase kā vieta spēļu praksei?

Latvijas izlases pastāvēšanas vēsturē ir bijuši gadījumi, ka spēletaji-bezdarbnieki dodas laukumā izlases pārbaudes spēlēs un pat valstsvienības sastāvā brauc uz olimpiādi. Taču tie ir bijuši izņēmumi. Šosezon bez klubiem un reālas spēļu prakses esošo hokejistu iekļaušana valstsvienība kļūst par regulāru pasākumu un normu.

2010. gadā uz olimpiādi Vankūverā brauca arī vārtsargs Sergejs Naumovs, kurš tosezon (2009./2010.) jau strādāja par treneri un bija bez reālas spēļu prakses. Ja par tādu neskaita vienu pusspēli Dinamo Juniors sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā, kur Naumovs aizvadīja 36 minūtes (36:32)… Ar šīm minūtēm 13. novembra spēlē bija pietiekoši, lai februārī dotos uz Vankūveru. Tiesa, olimpiādē Naumovs pie spēles laika netika.

Vai, piemēram, pagajušajā sezonā pārbaudes spēlēs Latvijas izlases ierindā devās bez pastāvīgas darbavietas esošais uzbrucējs Mārtiņš Cipulis. Japiebilst, ka viņš valstsvienības komplektā izskatījās ļoti labi, lai neteiktu – labāk par lielu daļu kolēģu, kas nodarbināti klubos. Šosezon šāda situācija kļuvusi masveidīgaka… Kā novembra pārbaudes spēlēs Rīgā, tā decembrī vācu pilsētās Latvijas izlases vadība dod spēļu praksi salīdzinoši lielākam “bezklubnieku” skaitam. Tas, protams, notiek ne aiz labas dzīves. Tomēr pastāv risks, ka kādam šī vieta un iespēja tiek dota par veciem nopelniem. Tiesa, kam tad pārbaudes spēles paredzētas, ja ne kaut ko pārbaudīt…

KHL nav vietas garantija

Novembrī pārbaudes spēlēs pret Krieviju startēja 3 “bezdarbnieki” – aizsargi Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs un vārtsargs Edgars Masaļskis. Atšķirībā no abiem aizsargiem, kuri sezonu bija uzsākuši savos klubos un vēlak tika atbrīvoti, Masaļskis vispār nebija aizvadījis nevienu spēli. Rēdlihs-vidējais atrādījās pietiekami pieklājīgi, ka drīz pēc “krievu spēlēm” viņu parakstīja Rīgas Dinamo. Masaļska “pārdošana” potencialajaiem darbadevējiem, kā atceramies, neizdevās, jo eksponēšanās laikā “prece” tika sabojāta – guva traumu… Tapat “uz letes” palicis Galviņš.

“Vācu spēles” Latvijas izlase deva darbu diviem – atkal Guntim Galviņam un Edgaram Masaļskim. Iespējams pat klibs un bez spēļu prakses esošs Masaļskis ir labāks par vienu otru netraumētu, ja runā par dūšu – pārliecību un apņemšanos. Bet, ja objektīvi raugās uz izlases komplektu, bez pagātnes nopelniem un ticības kāda indivīda potenciālam, tad vietu dalībai Sočos nemaz nav nodrošinājuši tik daudzi spēlētāji kā varētu šķist. Arguments, ka kāds jau agrāk braucis uz olimpiādi, iepriekš daudz (labi) spēlejis izlasē un tādēļ ir speciāli pieredzējis, kritiku neiztur. Arī abreviatūra KHL nevienam neko vēl negarantē, bet VHL un citi apzīmējumi tikpat atbilstoši vēl nenozīmē, ka puiši nekam neder. Runa nav tikai par Latvijas izlases komplektu Vacijā, bet – principā. 

Latvijas izlases spēletāju statistika divās paārbaudes spēlē pret Vācijas izlasi 2013. g. decembrī (4:3 PM un 0:4):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-		soda min.
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990.	2	1+1	-1		0
2.	Miķelis Rēdlihs	1984.	2	1+0+B	-2		0
3.	Armands Bērziņš	1983.	2	1+0	±0		0
4.	Andris Džeriņš	1988.	2	1+0	-2		0
5.	Kaspars Saulietis	1987.	2	0+1	±0		0
6.	Lauris Bajaruns	1989.	2	0+0	±0		0
	Māris Bičevskis	1991.	2	0+0	±0		0
	Roberts Bukarts	1990.	2	0+0	±0		0
	Juris Štāls	1982.	2	0+0	±0		0
10.	Gunārs Skvorcovs	1990.	2	0+0	-1		0
11.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	2	0+0	-1		2
	Artūrs Mickevičs	1991.	2	0+0	-1		2
13.	Artūrs Ozoliņš	1988.	2	0+0	-1		14
	AIZSARGI
1.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	2	0+1	+1		2
2.	Mārtiņš Porejs	1991.	2	0+0	±0		0
	Edgars Siksna	1993.	2	0+0	±0		0
	Krišs Lipsbergs	1993.	1	0+0	±0		0
5.	Artūrs Kulda C*	1988.	1	0+2	-1		0
6.	Jānis Andersons	1986.	2	0+0	-1		2
7.	Guntis Galviņš	1986.	2	0+0	-2		2
8.	Kristaps Sotnieks C*	1987.	2	0+0	-4		4
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min	atv. (%)	GAA	soda min.
1.	Ervīns Muštukovs	1984.	1	31:50	n/d	1.88	0
2.	Edgars Masaļskis	1980.	1	65:00	92.7%	2.77	0
3.	Māris Jučers	1987.	1	28:10	n/d	6.39	0

–

* Izlases kapteinis pirmajā spēle bija Artūrs Kulda; viņš otrajā spēlē nepiedalījās. Kristaps Sotnieks bija valstsvienības kapteinis otrajā spēle.

Precīzākai ainavai:

• Latvijas un Vācijas pirmās spēles (2013-12-17) statistikas kopsavilkums – pointstreak.com, lhf.lv
• Otrās spēles (2013-12-18) statistikas summa – lhf.lv
• Pirmās spēles protokols – LAT_vs_GER_2013-12-17_protokols
• Otrās spēles protokols – LAT_vs_GER_2013-12-18_protokols
• VIDEO momenti – sportacentrs.com (1. spēle; 2. spēle)
• PILNS VIDEO – sportacentrs.com (1. spēle; 2. spēle)
• Jānis  Matulis par Vācijas izlases komplektu – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Latvijas izlases sastāvs spēlēm Vācijā (ar izmaiņām) –  lhf.lv

[Edgara Masaļska foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Čehijas izlasi 2012. gada 6. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Pa ceļam uz galvenajām spēlēm

It kā lielākā daļa spēļu (3 no 5) virzienā uz eliti Latvijas U-20 izlasei pārvarēta, tomēr roka neceļas rakstīt, ka būtu pusceļš. Pirmās trīs spēles uzvarētas, turklāt “sausi”, nepiedzīvojot vārtu zaudējumus, un ar izteiksmīgu bilanci 18:0. Tomēr galvenās spēles vēl priekšā – pret Dānijas un Baltkrievijas junioru izlasēm.

Atšķirībā no pirmajās 3 spēlēs pieveiktajām – Polijas (5:0), Slovēnijas (10:0) un Austrijas (3:0) – U-20 izlasēm, Dānijas un Baltkrievijas junioru izlases ir nopietnāki pretendenti uz dalību elitē. Par to liecināja gan prognozes pirms turnīra, gan arī čempionāta norises gaita. Šodien dāņi un baltkrievi savstarpējās attiecības noskaidrojuši ar 5:4 Dānijas labā.

Ko tas nozīmē Latvijai? Ja neņem vērā cerības un matemātiskus aprēķinus par iespējamībām, tad, lai paliktu apritē, Latvijas U-20 izlasei dāņi ir jāuzvar. Vai arī jāshēmo un jācer, ka pēc tam Dānija zaudē Slovēnijas vienaudžiem… Jā, un Latvijai pēc tam vēl paliek “pēdēja pietura” – Baltkrievijas juniori, kuri arī var nebūt vēl zaudējuši cerības tikt elitē, ja Latvija ir uzvarējusi Dāniju. Jo maz ticams, ka baltkrievi nepieveiks poļus. Protams, visādi var gadīties, un vienīgā drošā “izeja” – uzvarēt visus.

Ziemeļamerikāņi nepārsteidz, jo attaisno cerības

Latvijas U-20 izlases uzbrukuma galvenais spēks ir izrādījušies mūsu “ziemeļamerikāņi”, kas gan nav pārsteigums. Izcilnieks ir Roberts Lipsbergs ar pieciem vārtu guvumiem, bet rezultatīvākais izlasē ir Ņikita Jevpalovs ar sešiem rezultativitātes punktiem. Turpat netālu ar pieciem punktiem (1+4)  vēl viens kanādietis – Edgars Kulda. Visi 3 puiši jau otro sezonu pēc kārtas cīnās Kanādas junioru elitē. Uz viņiem cerības lika treneri, viņi arī atstrādā.

Rezultativitātes konsekvenci izjauc 17 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols, kurš, starp citu, ir divus gadus jaunāks par šī gada U-20 izlašu pamatvecumu – 1994. gadā dzimušajiem. Ābols-juniors savā debijas čempionātā jau pamanījies sastrādāt piecus rezultativitātes punktus, t.sk. 3 vārtu guvumus. Lai arī pirmās spēles bija pret turnīra otrā plāna vienībām, sniegums ir cerīgs.

HK Rīga kā aizsardzības “cements”?

Aizsargu ierindā lietderīgakais ir izrādījies HK Rīga pārstāvis Patriks Škuratovs ar +4; viņam seko arī Tambijeva trenētās  MHL vienības cīņubiedri Rinalds Rosinskis un  Jānis Jaks (abiem pa +3). Savukārt iespaidīgākā mikromaču vārtu starpības summa (8:0) starp aizsargiem ir Ziemeļamerikā spēlējošajam Rūdolfam Kalvītim.

Viens otra ēnā? Sausie “šveicieši”

Par Latvijas U-20 vārtsargiem visvairāk liecina visu 3 aizvadīto spēļu “sausums”. Lai arī cik jaudīgi būtu pretinieki, pastāv visādi rikošeti, “taurenīšī”, pašu un laukuma spēlētāju sarūpēti pārsteigumi… Nekas tāds rezultātā nav atspoguļojies. Kā Elvis Merzļikins, tā Ivars Punnenovs ar pienākumiem ir tikuši galā labi. Punnenovam (attēlā – priekšplānā) darba apjoms minūtēs ir bijis divreiz ilgāks, kā arī nopelnīts labākā Latvijas U-20 izlases spēlētāja tituls trešajā spēle – pret Austrijas junioriem. Bet kurš no viņiem ir pirmais vai otrais vārtsargs, zin tikai treneri. Vai arī nezin…

Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā A grupā (pēc 3 spēlēm; 2013. g. decmbrī; saskaņā ar IIHF datiem):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM v.st.	SM
	UZBRUCĒJI
1.	Ņikita Jevpalovs	1994.	3	2+4	+3	9:0	2
2.	Roberts Lipsbergs	1994.	3	5+0	+4	10:0	2
3.	Rodrigo Ābols	1996.	3	3+2	+2	5:0	0
4.	Edgars Kulda	1994.	3	1+4	+3	6:0	2
5.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	3	2+2	+3	9:0	2
6.	Georgs Golovkovs	1995.	3	1+3	+2	7:0	4
7.	Ričards Kondrāts	1994.	3	0+3	+3	3:0	0
8.	Haralds Egle	1996.	3	1+0	+3	6:0	6
9.	Linards Mazurs-Mago	1994.	3	1+0	+2	2:0	0
10.	Bruno Birzītis	1995.	3	1+0	+1	1:0	0
11.	Artūrs Ševčenko	1994.	3	0+0	+1	1:0	0
12.	Oskars Batņa	1995.	3	0+0	+1	1:0	2
13.	Teodors Bļugers	1994.	1	0+0	±0	0:0	4
	AIZSARGI
1.	Patriks Škuratovs	1994.	3	0+2	+4	4:0	4
2.	Rinalds Rosinskis	1994.	3	1+0	+3	6:0	8
3.	Jānis Jaks	1995.	2	0+1	+3	4:0	2
4.	Rūdolfs Kalvītis C*	1994.	3	0+3	+2	8:0	4
5.	Kristaps Bazevičs	1994.	3	0+1	+2	2:0	2
6.	Ralfs Grīnbergs	1995.	3	0+0	+2	2:0	0
7.	Edmunds Augstkalns C*	1994.	2	0+3	+1	4:0	2
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (min)	atv. (%)	GAA	MM v.st.	SM
1.	Ivars Punnenovs	1994.	2 (120:00)	40 (100%)	0.00	13:0	0
2.	Elvis Merzļikins	1994.	1 (60:00)	14 (100%)	0.00	5:0	0

–

* Pirmajā un trešajā spēlē  (pret poļiem un austriešiem) izlases kapteinis bija Edmunds Augstkalns; viņš otrajā spēlē (pret slovēņiem) nepiedalījās. Šajā spēlē pret Slovēnijas U-20 izlasi kapteinis bija Rūdolfs Kalvītis.

** Par labākajiem spēlētājiem atzīti: pirmajā spēlē – Roberts Lipsbergs; otrajā – Jānis Jaks; trešajā – Ivars Punnenovs.

Plašākām izziņām:

• Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā – iihf.com
• Čempionāta statistikas lapa – iihf.com
• Latvijas un Slovēnijas U-20 izlašu savstarpējās spēles (2013-12-16) statistika – iihf.com vai LAT_U-20_vs_SLO_U-20_2013-12-16_kopsavilkums
• Latvijas un Austrijas U-20 izlašu savstarpējās spēles (2013-12-18) statistika – iihf.com vai LAT_U-20_vs_AUT_U-20_2013-12-18_kopsavilkums
• Latvijas U-20 izlases pirmo 3 spēļu video – youtube.com (pret Polijas U-20; pret Slovēnijas U-20; pret Austrijas U-20)

[Foto fiksēts Latvijas un Dānijas U-20 izlašu spēle 2013. gada novembrī Rīgā, Žoltoka piemiņas turnīra ietvaros. Foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts).]

Netikšanu elitē tauta nesapratīs… Latvijas U-20 izlase sāk

“Netikšanu elitē neviens nesapratīs”, “Bez pirmās vietas mājās nerādieties”. Ar šādām komentāru sadaļās vēstītām frāzēm pavadīta cīņā par eliti devusies un U-20 pasaules čempionātu Polijā pret mājiniekiem uzsākusi Latvijas junioru izlase.

Ilūzijas vai ticību izlases spēkiem (formulējums noskaidrosies pēc turnīra pēdējās spēles – t.i., tikšanas vai netikšanas elitē) ir noteicis U-20 valstsvienībai pieejamais sastāvs uz junioru pasaules čempionātu 1. divīzijā. Neskatoties uz biedēšanu par Ziemeļamerikā spēlējošo Latvijas junioru nepieejamību, no Atlantijas okeāna otras puses ir varēts dabūt lielāko daļu gaidīto jauno hokejistu. Tāpat arī pieejami ir abi Latvijas U-20 izlases cerētie vārtsargi; tieši tāpat – neskatoties uz aplēsēm, ka kādu no viņiem varētu klubs nelaist.

Pat Kanādā spēlējošais uzbrucējs Ņikita Jevpalovs, neskatoties uz ziņām, ka klubs Armada de Blainville-Boisbriand viņu nelaidīšot, ir klāt. Tiesa, iznāca rokāde – kanādieši nav palaiduši uzbrucēju Rihardu Bukartu, ko arī viņš pats apstiprina. Veselības stāvokļa dēļ nav tikuši HK Rīga uzbrucēji Kārlis Ozoliņš un Nikolajs Jeļisejevs. Bet visādi citādi – sastāvs ir vismaz teorētiski tuvu optimālam. Protams, varētu gribēt vecuma rāmjiem vēl abilstošo Zemgu Girgensonu; tomēr Girgensons ir cita plaukta sportists, kuru latvju federācija pirms olimpiādes pa tādiem sīkumiem kā “1. divīzijas A grupas čempionāts” neplāno raustīt. Nemaz nerunājot par to, vai Buffalo Sabres vadība ļautu “raustīt” vienu no saviem rezultatīvākajiem spēlētājiem.

Muskulatūra “uz papīra”

Vairums situācijas pazinēju teiks, ka sastāvs ir diezgan jaudīgs, lai tikšanu elitē varētu nokārtot arī bez Girgensona. “Pēc papīriem” izcila ir Latvijas U-20 vārtsargu līnija. Uzbrucēju rindās septiņi (!) Ziemeļamerikā – junioru līgās vai koledžu čempionātā – spēlējošie, kas atšķaidīti ar sešiem HK Rīga puišiem. Aizsardzībā – vēl divi ziemeļamerikāņi un pieci MHL čempionātā (HK Rīga) nodarbinātie.

Ja “tausta” U-20 izlases muskulatūru, tad Latvijas valstsvienības 10 sportisti (no 22) jau iepriekš ir spēlējuši U-20 pasaules čempionātos, turklāt elitē. Četriem no viņiem (Bļugeram, Jevpalovam, Lipsbergam un Merzļikinam) šis ir jau trešais U-20 pasaules čempionāts. Vairums Latvijas junioru ir spēlējuši arī U-18 pasaules čempionātā; tikai 3 puišiem nav U-18 (un arī U-20) pasaules foruma pieredzes – Ābolam, Bazevičam un Mazuram-Mago. Tātad vairumam Latvijas pārstāvju līdzīgu un pat jaudīgāku turnīru pieredze ir.

Kas vēl? Salīdzinoši ar iepriekšējiem Leonīda Tambijeva trenētiem U izlašu komplektiem, ir maz runu par spēlētāju nepietiekamo augumu… Uzbrucēji: Oskars Batņa 194 cm, Rodrigo Ābols 191 cm, Linards Mazurs-Mago 190 cm… Aizsargu ierindā Rinalds Rosinskis, ja runā par augumu, ar saviem 196 cm “pastieptu” jebkuras izlases vidējos skaitļus. Arī vārtsargiem centimetri ir…

Vai 1. divīzijai var atļauties negatavoties?

Vienīgais “par un pret” svaru kausos redzamais trūkums ir – nepilnvērtīgais izlases sagatavošanās posms. Ja viss izdosies, kā iecerēts un tiesības spēlēt elitē būs izcīnītas, neviens nepievērsīs uzmanību tam, ka prāva daļa no izlases sastāva piebrauc pa taisno uz čempionāta norises vietu Sanokā. Bet pārējiem bijis pusotra treniņa kopā… Turklāt tikai 13. decembrī, t.i. divas dienas pirms pasaules čempionāta, liela daļa izlases puišu aizvadīja spēli MHL čempionāta ietvaros. Tiesa, to var uztvert kā izlases (puszlases) treniņu. Jo kam-kam, bet HK Rīga pārstāvētajai daļai vismaz teorētiski ar saprašanos būtu jābūt kārtībai.

Šādos ierobežotas sagatavošanās apstākļos labā ziņa varētu būt tā, ka pasaules čempionāts Latvijas U-20 izlasei ir bijis jāsāk pret Polijas junioriem, kas īsti nav turnīra favorīti un reālākie pretendenti uz vietu elitē…

Poļi kā Latvijas izlases “iesildītāji”?

Ar spēli pret Polijas vienaudžiem viss ir tikai sācies, un šo spēli un rezultātu (5:0) par atskaites punktu uzskatīt diez vai būtu derīgi. 3 punkti no šīs spēles bija minimālā prasība, jo mērķis – elite. Bet ar katru nākamo spēli pretinieku spēks un “izmērs” draud pieaugt – pirmdien (16.) Slovēnija, trešdien (18.) Austrija, ceturtdien (19.) Dānija, sestdien (21.) Baltkrievija.

Bet tiem, kam ļoti patīk statistika. Elvis Merzļikins (attēlā) pēc pirmās dienas spēlēm ir vienīgais sausais vārtsargs. Tiesa, Polijas izlase bija tā valstsvienība, kas turnīra pirmajās spēlēs meta pa vārtiem vismazāk, un Merzļikinam nācās atvairīt 14 mērķējumus.

Savukārt uzbrucēji Roberts Lipsbergs un Rodrigo Ābols katrs ar diviem vārtu guvumiem ir starp čempionāta četriem trāpīgākajiem spēlētājiem. Vēl pa diviem vārtu guvumiem ir sastrādājuši – Baltkrievijas U-20 izlases pārstāvji Arturs Gavruss un Jegors Voronovs.

Turnīra līderis iemetienos – Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (81,82% jeb 7 no 9), bet trešais labākais – Georgs Golovkovs (71,43%). Kas aizmirsts? Rezultatīvākais aizsargs Latvijas U-20 izlasē pēc pirmās spēles – Rūdolfs Kalvītis ar divām rezultatīvām piespēlēm. Bet vēlreiz jāatgādina, tā bija tikai Polijas junioru valstsvienība.

Latvijas U-20 izlases sastāvs (cm un kg saskaņā ar IIHF datiem):

	spēlētājs	dz.	cm	kg	U-20 PČ	U-18 PČ	klubs (līga) 2013./2014.
	UZBRUCĒJI
1.	Rodrigo Ābols	1996.	191	81	–	–	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
2.	Oskars Batņa	1995.	194	89	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
3.	Bruno Birzītis	1995.	184	70	–	1x	Soo Eagles (NAHL; ASV)
4.	Teodors Bļugers*	1994.	183	84	2x	2x	Minnesota State Univ. (Monkato; NCAA; ASV)
5.	Haralds Egle	1996.	178	85	–	1x	Muskegon Lumberjacks (USHL; ASV)
6.	Georgs Golovkovs	1995.	181	79	1x	2x	Drummondville Voltigeurs (QMJHL; Kanāda)
7.	Ņikita Jevpalovs A	1994.	185	90	2x	1x	Blainville-Boisbriand Armada (QMJHL; Kanāda)
8.	Ričards Kondrāts	1994.	183	78	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
9.	Edgars Kulda	1994.	180	82	1x	1x	Edmonton Oil Kings (WHL; Kanāda)
10.	Roberts Lipsbergs	1994.	181	88	2x	2x	Seattle Thunderbirds (WHL; ASV/Kanāda)
11.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	171	68	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
12.	Linards Mazurs-Mago	1994.	190	92	–	–	HK Rīga (MHL), HC Baltica (Viļņa; MHL B)
13.	Artūrs Ševčenko	1994.	183	82	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
	AIZSARGI
1.	Edmunds Augstkalns C	1994.	180	80	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
2.	Kristaps Bazevičs	1994.	185	90	–	–	New Jersey Renegades (MetJHL; ASV; formāli),
							Wichita Falls Wildcats (NAHL; ASV)
3.	Ralfs Grīnbergs	1995.	189	83	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
4.	Jānis Jaks**	1995.	181	83	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
5.	Rūdolfs Kalvītis A	1994.	186	76	–	2x	Valley Jr. Warriors (EHL; ASV)
6.	Rinalds Rosinskis	1994.	196	92	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
7.	Patriks Škuratovs	1994.	181	81	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
	VĀRTSARGI
1.	Elvis Merzļikins	1994.	191	85	2x	2x	HC Lugano (NLA; Šveice),
							HC Lugano U20 (Elite Jr. A; Šveice)
2.	Ivars Punnenovs	1994.	185	85	1x	1x	Rapperswil-Jona Lakers (NLA; Šveice),
							Rapperswil-Jona Lakers U20 (Elite Jr. A; Šv.)

* Teodors Bļugers vēl nav iekļauts turnīra oficiālajā pieteikumā, bet plānots, ka pievienosies izlasei turnīra gaitā.

** Īsi pirms došanās uz pasaules čempionātu veselības problēmu dēļ aizsargu Haraldu Neimani, kas tika nosaukts izlases gala sastāvā, aizstāja aizsargs Jānis Jaks.

*** 2. decembrī pēdējā Latvijas U-20  izlases kandidātu “šotlistā” bija nosaukti, bet uz čempionātu Sanokā nedevās: vārtsargs Nils Grīnfogels; aizsargi Krists Apsītis, Toms Bernhards, Matīss Gelažis, Haralds Neimanis; uzbrucēji Nikolajs Jeļisejevs, Kārlis Ozoliņš, Deivids Sarkanis.

Galvenais treneris – Leonīds Tambijevs; treneri – Andrejs Banada, Ronalds Ozoliņš.

Plašākai ainavai:

• Latvijas un Polijas U-20 izlašu savstarpējās spēles (2013-12-15) statistika – iihf.com vai LAT_U-20_vs_POL_U-20_2013-12-15_kopsavilkums
• U-20 pasaules čempionāta (1. div. A grupa) statistikas lapa – iihf.com
• čempionāta spēļu tiešraižu lapa – youtube.com
• Latvijas U-20 izlases pieteikums čempionātam – iihf.com vai Latvijas_U-20_izlases_pieteikums_2013-12-15
• Latvijas U-20 izlases dalībnieku gala saraksts (2013-12-13) – lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases kandidātu saraksts (2013-12-02) – lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases sastāva apskats – hokejablogs.lv

[Elvja Merzļikina foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Itālijas U-18 izlasi 2011. gada 11. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Motivācija, prasme noskaņoties & savu sienu palīdzība. Dinamo gadījums

Visām KHL vienībām ir vērojami savi kritumi un kāpumi. Dažiem tie ir retāk vai īsāki, citiem klubiem – biežāk vai ilgāk. Rīgas Dinamo, protams, nav izņēmums. Pēc regulārās sezonas 35 spēlēm rīdzinieki ar 65 punktiem ierindojas 7. vietā visā līgā. Kādas likumsakarības saskatāmas Dinamo sniegumā, salīdzinot ar dažāda ranga klubiem?

Skaidrs, ka komandas “satiekas” dažādos krustpunktos – vieni uz viļņa, citi bedrē, dažiem ir pastiprināta motivācija, ceturtajiem tajā dienā paģiras vai vēlme nesaspringt. Tādēļ ir gadījumi, kad turnīra tabulas “pastarīši” uzvar līderus, bet teorētiski stiprākas komandas “bez ierunām” un pārliecinoši zaudē šķietami bezpersoniskiem kolektīviem.

Rīdziniekiem māju sienas nepalīdz?

Vēl viens būtisks elements ir spēles mājās un izbraukumā. Stāsta, ka savu māju sienas palīdzot. Var meklēt apstiprinājumu Rīgas Dinamo spēlēs, piemēram, pret “armijniekiem” – SKA un CSKA, pret kuriem izbraukumā paņemts pa vienam punktam, bet mājās – visi 3. Ja grib apliecināt māju sienu “vienaldzību”, tad, piemēram, no Astanas Baris divi punkti paņemti “jebkurā” laukumā. Tātad apgalvojumi atkarīgi no tā, kuru izņēmumu akcentē vai kuru likumsakarību ignorē. Labāk, protams, otrādi.

Ja skatās tīri shematiski, tad rīdziniekiem savs laukums palīdz mazāk nekā arēnas izbraukumā. KHL mājas spēļu tabulā rīdzinieki ar 32 punktiem 17 spēlēs ieņem 12. vietu, bet izbraukuma spēļu tabulā – augsto 4. vietu ar 33 punktiem 18 spēlēs. Varētu likties, ka Dinamo izbraukumā spēlē konkrēti labāk nekā savās mājās. Tomēr, ja rūpīgāk ieskatās skaitļos, tad tomēr māju sienās ir veicies nedaudz labāk – Rīgā ir ņemti 62,8% pieejamo punktu, bet izbraukumā 61,1%.

Bet. Nevar noliegt, ka Dinamo šosezon ir veiksmīgs kolektīvs kā mājās, tā izbraukumā. Ārpus mājām rīdzinieki realitātē arī ieņem 4. vietu. Labākas izbraukumā ir tikai 3 vienības – Astanas Baris (74,5% punktu), Maskavas Dinamo (68,4%), Sanktpēterburgas SKA (64,9%). Rīdziniekiem tie, kā jau minēts, ir 61,1%. Un “pie vainas” augstajai proporcijai nav kaut kādas sērijas pret Tālo Austrumu “atstumtajiem”; tur, starp citu, Rīgas Dinamo sakolekcionēja tikai 50% punktu.

Teorētiski un praktiski

Vēl viens situācijas izvērtēšanas elements ir motivācija, kas, jādomā, nav mazsvarīgs. Acīmredzot tas arī bijis viens no “nesošajiem” elementiem, piemēram, Dinamo “labajos” play off laikos, kad Gagarina kausa izcīņas pirmajās kārtās rīdzinieki “iznesa” zvaigžņoto SKA un arī Znaroka dinamiešus, kas tagad jau divas sezonas “okupējuši” Gagarina kausu.

Tā arī nākas, ka mājās par vienu no līgas labākajām aizsardzībām izslavētā Lokomotiv vienība tiek pieveikta ar pārliecinošu rezultātu, pēc tam Severstaļ (tagad 21. vietā) no Rīgas aizbrauc ar 3 punktiem, bet nākamajā spēlē rīdzinieki spēj samest līgas līderiem SKA vairāk, nekā tie spēj atspēlēties… Diez vai būs runa tikai par spēles zīmējumiem, sportisko formu, traumēto spēlētāju sarakstiem utt. Ir aizdomas, ka tieši motivācija ir viena no izšķirošajām komponentēm, kas nosaka komandu “neērtumu” kādam pretiniekam. Tieši tāpat kā šīs motivācijas trūkums vai novēlota atrašanās var padarīt “ērtāk” ņemamu…

Kopējais aprēķins liecina, ka lielāku punktu proporciju rīdzinieki spēj paņemt no komandām, kas ir KHL turnīra tabulas stiprākajā pusē – ieņem vietas no 1. līdz 14.-ajai. Vismaz šobrīd. No augšgala rīdzinieki ir pratuši paņemt 32 punktus no 51 iespējamā (jeb 62,8%), bet no komandām, kas “dzīvo” starp 15. un 28. vietu pat nedaudz mazāk – 61,1% (33 punkti no 54). It kā cipari ir stipri līdzīgi, un atstatums izskatās salīdzinoši pieticīgs. Taču teorētiski starpībai būtu jābūt, pirmkārt, pretējai un, otrkārt, lielākai. Jo, pēc idejas, sisties pret līderiem nav tas pats, kas pret “mazākajiem brāļiem”. Bet, acīmredzot, tas ir tikai teorētiski.

Pret visiem vienāda produktivitāte?

Pēc būtības secinājums ir tāds, ka “pa lielam” Rīgas Dinamo pret turnīra tabulas pirmo pusi spēlē tikpat produktīvi kā pret otro. No tā, savukārt, iespējamas divas pretējas interpretācijas, atkarībā no garastāvokļa un pārliecības. Pozitīvā – pret stiprākām komandām spēlējam tikpat ražīgi kā pret “otro plānu”. Kritiskā – pret otrās puses komandām nespējam “uzspiest” vairāk un saņemties konkrētāk, nekā pret augšgalu. Jāatkārtojas, ir taču atšķirība, spēlējot pret oligarh-klubiem un, piemēram, vienībām, kas cīnās ar finanšu grūtībām vai KHL-ā ir tikai, lai piedalītos un lielais hokejs atbrauktu arī uz Habarovsku, piemēram.

Ja vēl konkrētāk, tad vislabāko pienesumu (75%) rīdzinieki ir pratuši izspiest no 8. – 14. vietu komandām. No visām zemāk esošajām ir mazāk… Kas it kā nav loģiski. Savukārt, no 15. – 21. vietu ieņēmējiem ir paņemts tieši tikpat (51,9%), cik no līdervienībām… Protams, var pieņemt, ka sezonas turpinājums visu saliks pa vietām.

Tomēr “piezogas” secinājums, ka pret relatīvi stiprākām vienībām Rīgas Dinamo spēlē vai vismaz koncentrējas salīdzinoši veiksmīgāk nekā pret pārējām. Atliek jautājums – vai, nu, līgas varenie Rīgas “mazbudžeta organizāciju” īsti nenovērtē un joprojām gaida rīdzinieku “uzpumpētās muskulatūras” novājēšanu, vai arī – Arta Ābola trenētā vienība pret SKA un šīs sezonas hītu Baris noskaņojas daudz mērķtiecīgāk nekā pret divdesmitajām vietām. Tiesa, ir arī tādas vienības – Ak Bars, Salavat Julajev, ar kurām ir hroniski apgrūtināta spēlēšana un pret kurām dinamieši paliek bez punktiem, “motivējies kā gribi…”

Rīgas Dinamo iegūto un zaudēto punktu “bilance” pret dažāda “stipruma” KHL komandām 2013./2014. g. regulārajā sezonā (pēc komandas 35 spēlēm):

pretinieku „rangs”	sp. skaits (mājas – izbr.)	punktu bilance	% no visiem punktiem
1.-7. vietu komandas*	9 spēles (5 – 4)	14:13	51.9%
8.-14. vietu komandas	8 spēles (3 – 5)	18:6	75%
15.-21. vietu komandas	9 spēles (4 – 5)	14:13	51.9%
22.-28. vietu komandas	9 spēles (4 – 5)	19:8	70.4%
–
KOPĀ	35 spēles (16 – 19)	65:40	61.9%

* Rīgas Dinamo ierindojas 7. vietā. Ieņemto vietu stāvoklis 2013. g. 10. decembrī, kad KHL oficiālās spēles nenorisinājās.

Plašākam skatam:

• KHL komandu statistikas lapa – khl.ru
• Dinamo likumsakarības KHL pirmajās sezonās: tepat

[Pirmais foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2013. gada 30. oktobrī; otrs – Dinamo spēlē pret SKA 2013. gada 26. oktobrī. Abu foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Cik daudz laika nepieciešams, lai trāpītu vārtos?

Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.

Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.

Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons

Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.

Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.

Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs

Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…

Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.

Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens

Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.

Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.

No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…

Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	kurā sp.**	pretinieki	datums
1.	Aleksandrs Ņiživijs	0:00	1.	Amur	2008-09-02
2.	Juris Upītis	0:00	1.	Metallurg (Mag.)	2011-11-02
3.	Kyle Wilson	0:00	1.	Dinamo (Minska)	2013-09-05
4.	Marcel Hossa	3:52	1.	Amur	2008-09-02
5.	Jamie Lundmark	4:33	1.	Ak Bars	2011-09-13
6.	Viktors Bļinovs	5:40	2.	Amur	2008-09-03
7.	Raimonds Vilkoits	8:32	2.	Ņeftehimik	2010-12-10
8.	Miķelis Rēdlihs	9:52	1.	Amur	2008-09-02
9.	Matt Ellison	10:41	1.	Amur	2008-09-02
10.	Ģirts Ankipāns	14:12	3.	HK MVD	2008-09-11
11.	Tomáš Surový	15:00	1.	SKA	2010-09-09
12.	Ronald Petrovický	18:42	2.	Amur	2008-09-03
13.	Jānis Sprukts	21:26	2.	Avangard	2009-09-14
14.	Lauris Dārziņš	21:53	2.	Amur	2008-09-03
15.	Paul Szczechura	25:48	2.	Salavat Julajev	2012-10-01
16.	Marcel Haščák	26:38	3.	Lokomotiv	2013-10-30
17.	Miks Indrašis	27:03	3.	HC Slovan Bratislava	2012-09-08
18.	Rustams Begovs	27:45	6.	Avtomobiļist	2013-11-28
19.	Edijs Brahmanis	29:20***	4.	Vitjaz	2009-01-25
20.	Mārtiņš Karsums	31:44	3.	Dinamo (Maskava)	2010-01-22
21.	Fredrik Warg	32:49	3.	CSKA	2011-09-19
22.	Tyler Arnason	34:14	5.	Spartak	2009-11-30
23.	Kaspars Daugaviņš	44:30	3.	Torpedo	2012-09-25
24.	Mike Iggulden	50:54	4.	Spartak	2009-09-19
25.	Róbert Petrovický	55:09	4.	SKA	2009-10-30
26.	Brock Trotter	61:56	6.	Ņeftehimik	2010-09-21
27.	Martin Kariya	61:58	6.	Ņeftehimik	2009-11-14
28.	Juris Štāls	68:31	8.	Torpedo	2008-09-15
29.	Roberts Bukarts	68:36	14.	Spartak	2009-11-19
30.	Juraj Mikúš	72:51	7.	Torpedo	2010-10-09
31.	Jakub Šindel	73:48	6.	Dinamo (Maskava)	2011-10-23
32.	Adrian Foster	74:24	7.	Amur	2009-10-18
33.	Rob Schremp	75:39	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
34.	Ainars Podziņš	83:47	16.	CSKA	2011-02-01
35.	Alexandre Giroux	87:04	6.	Amur	2012-09-17
36.	Māris Bičevskis	88:25	12.	Atlant	2012-02-19
37.	Jamie Johnson	92:53	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
38.	Aigars Cipruss	107:20	12.	Avangard	2008-12-24
39.	Aleksejs Širokovs	127:03	8.	Torpedo	2008-09-15
40.	Andris Džeriņš	138:51	21.	Amur	2010-09-15
41.	Mark Hartigan	139:15	10.	Spartak	2008-09-24
42.	Armands Bērziņš	141:19	14.	Traktor	2008-11-15
43.	Gints Meija	160:48	23.	Atlant	2009-10-04
44.	Vitālijs Pavlovs	171:23	16.	Torpedo	2013-02-21
45.	Gunārs Skvorcovs	229:55	28.	Donbass	2013-02-26
46.	Mārtiņš Cipulis	237:13	17.	Himik	2008-10-18
47.	Niclas Lucenius	848:01	58.	Torpedo	2012-03-06

–

Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	sp. skaits**
1.	Elvijs Biezais	446:51	52
2.	Raitis Ivanāns	354:14	50
3.	Ville Nieminen	270:20	16
4.	Vitalijs Karamnovs	181:01	18
5.	Artūrs Kuzmenkovs	167:02	24
6.	Björn Melin	132:42	11
7.	Ronalds Cinks	126:22	20
8.	Vojtěch Polák	112:44	9
9.	Sergejs Pečura	31:31	6
10.	Jānis Straupe	30:38	5
11.	Miks Lipsbergs	28:09	4
12.	Toms Hartmanis	22:47	7
13.	Devids Sarkanis	12:41	2
14.	Andris Siksnis	11:14	4

 –

* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.

** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.

*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.

[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]