Ak, šīs iemīļotās apmales. FOTOSTĀSTS 25 kadros

Vai var iedomāties, ka pašos hokeja izcelsmes sākumos laukuma apmaļu mūsdienu izpratnē nebija? Un, protams, nebija iespējama cīņa pie apmalēm, kādu esam ieraduši redzēt. Sākotnēji apmaļu nebija vispār un pēc tam nelielā augstumā, lai pa ledu slīdoša ripa “neaiziet neceļos”. Tagad apmales (borta) augstums ir audzis vārda burtiskā nozīmē – līdz IIHF noteikumos reglamentētajiem 1,17 – 1,22 m virs ledus seguma. Arī spēles stils pie laukuma robežām mainījies ievērojami…

1. “Nu, kas atkal,” uz svilpi reaģē Sanda Ozoliņa sejas izteiksme / Dinamo pret CSKA 2013-09-14; foto avots: khl.ru

2. “Čekings” Andra Džeriņa gaumē / Dinamo pret Lokomotiv 2010-08-27; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

3. “Uzrādiet biļetīti,” kontroliera lomā Mārtiņš Karsums / Dinamo pret Spartak 2011-11-20; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

4. Situāciju kontrolē arī Juris Upītis / Dinamo pret Ak Bars 2013-09-17; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

5. “Pagaidi mani,” Mārtiņam Karsumam saka biedrs Deniss Sokolovs no Jekaterinburgas / Dinamo pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors: Oļegs Siračenko (nahl.lv)

6. Pie apmales Gints Meija ir bīstams kā “sarkanarmiešiem”, tā līnijtiesnešiem / Dinamo pret CSKA 2012-01-13; foto avots: cska-hockey.ru

7. Krustceles… / Dinamo pret Ak Bars 2011-09-13; foto avots: ak-bars.ru

8. Skrējiens pa apmali Ainara Podziņa izpildījumā / Dinamo pret Popradas Lev 2011-10-12;  foto autors: Oļegs Siračenko (nahl.lv)

9. “Dubults neplīst,” spriež kontrolieri – pārinieki / Dinamo pret Severstaļ 2012-10-07; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

10. Aplidot kolēģi no Somijas mēģina Miķelis Rēdlihs / Dinamo pret SaiPa 2011-08-26; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

11. “Div’ pļaviņas es nopļāvu…”/ Dinamo pret CSKA 2012-01-28; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

12. Salto mēģinājums Ginta Meijas izpildījumā / Dinamo pret Ak Bars 2013-09-17; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

13. Galvas, piemēram, “liek kopā” lai padomātu / Dinamo pret CSKA 2010-11-23; foto avots: dinamoriga.eu

14. Gunāram Skvorcovam noskūpstīt apmali piedāvā kolēģis no Ņižņijnovgorodas / Dinamo pret Torpedo 2013-01-18; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

15. Par tīrību savā sektorā rūpējas Guntis Galviņš / Rīgas Dinamo pret Maskavas Dinamo 2011-02-24; foto avots: dynamo.ru

16. No situācijas mēģina iziet Arvīds Reķis / Dinamo pret CSKA 2011-11-23; foto avots: cska-hockey.ru

17. Rīgas Dinamo, tobrīd – HK Rīga, jaunais aizsargs Edgars Siksna mēģina nepazaudēt galvassegu / HK Rīga pret Atlanti 2013-09-16; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

18. Pret Juri Štālu nav maigs Sanktpēterburgas kluba aizsargs Vitalijs Višņevskis / Dinamo pret SKA 2011-11-16; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

19. Roberts Bukarts trajektorijā uz priekšu / HK Rīga pret MHK Himik 2011-12-12; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

20. Mārtiņa Karsuma un ripas ātrums – identiski / Dinamo pret Lokomotiv 2011-03-10; foto avots: dinamoriga.eu

21. Kamēr Miks Lipsbergs apsedzis “atlantieti”, darboties var Nikolajs Jeļisejevs / HK Rīga pret Atlanti 2012-11-15; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

22. Jānim Spruktam aizsniegt ripu palīdz Mitišču vienības uzbrucējs Nikolajs Žerdevs / Dinamo pret Atlant 2011-09-15; foto avots: khl.ru

23. Attālumu starp apmali un Maskavas dinamieti izbauda Broks Troters / Rīgas Dinamo pret Maskavas Dinamo 2010-08-24; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

24. “Katra minūte jāizmanto lietderīgi,” nedaudz atpūsties nolēmis aizsargs Edmunds Augstkalns / HK Rīga pret HK MVD 2012-11-20; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

25. Apmales emocionālākais pielietojums. Tās izturību pēc veiksmīga uzbrukuma pārbauda leģionārs Fredrik Warg / Dinamo pret CSKA 2011-09-19; foto avots: dinamoriga.eu

Kurš sargās Latvijas izlases vārtus olimpiādē?

Latvijas izlases sastāva komplektēšana pasaules čempionātam vai olimpiādei nekad nav bijusi bezkaislīga padarīšana. Ir bijuši reti gadi, kad izdevies savākt maksimāli iespējamo sastāvu, tomēr traumas un arī klubu intereses ne vienmēr ļāvušas sakomplektēties bez ierobežojumiem. Arī gatavojoties 2014. gada ziemas olimpiādei Sočos ir jautājumi, kurus raisa galvenokārt spēlētāju veselības stāvoklis vai spēļu prakses trūkums. Par vienu no šaurākajām vietām šosezon tiek definēta Latvijas izlases vārtu drošība.

Jau augusta nogalē, kad Latvijas izlasei saskaņā ar olimpiādes rīkotāju prasību bija jādeklarē izlases kandidātu paplašinātais saraksts, mūsu valstsvienības listē tika nosaukti seši vārtsargi – Kristers Gudļevskis, Māris Jučers, Jānis Kalniņš, Edgars Masaļskis, Elvis Merzļikins un Ervīns Muštukovs. 3 vīriem no tiem nāksies taisīties uz olimpiādi.

Par visiem pēc kārtas – alfabēta kārtībā, lai nav pārpratumu no secības. Ar ko katrs nodarbojas un kā veicas?

Kristers Gudļevskis

Viens no aizvadītās sezonas pasaules čempionāta atradumiem – Kristers Gudļevskis (augstāk pa labi novietotā attēlā) – atrādīšanos čempionātā ir izmantojis, lai sprauktos Ziemeļamerikas hokeja dienas kārtībā. Skaidrs, ka līdz Tampa Bay Lightning sastāvam ir tāls ceļš un sviedru upes, kas, savukārt, Latvijas hokeja līdzjutējiem liek satraukties par Gudļevska pieejamību Latvijas olimpiskās izlases nepieciešamībām, jo uz olimpiādi spēlētājus laidīšot NHL. Bet AHL un ECHL spēlētāju iespējas uzspēlēt Sočos ir miglā tītas, lai neteiktu, ka nekādas. Jo hokeja lielvalstu izpratnes ziņā nešķiet loģiski, ka Ziemeļamerikas fārmklubu līgu spēlētāji piedalās olimpiādē. Nu, nelīmējas viņiem kopā…

Bet attiecībā uz Kristeru Gudļevski stresam nav pamata. Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks vēl septembrī uzsvēra: “Ja mēs runājam par Gudļevski – vārtsargu, tad mums ir konkrēta noruna ar Tampa Bay ģenerālmenedžeri Stīvu Aizermenu, [..], ka Gudļevskis, ja viss ir kārtībā ar viņu, viņš noteikti piedalās olimpiskajās spēlēs” (skatīt „Latvijas hokeja apskatu” no 14:04).

Tagad tikai atliek novēlēt, lai Kristeram Gudļevskim „viss ir kārtībā” kā ar veselību, tā sportiskā ziņā. Jācer, ka viņam būs gājusi labumā gatavošanās kopā ar Tampa Bay Lightning vienību tās pirmssezonas nometnē. Šosezon Lightning otrā fārmkluba Florida Everblades sastāvā ECHL čempionātā Gudļevskis ir pierakstījies pieklājīgi – 2 spēles, 120 minūtes, 91.4% atvairītu metienu, vidēji spēlē 1,5 vārtu zaudējumi (GAA  1.50) un abas ir uzvaras. Bet jau diezgan drīz Kristers Gudļevskis ir izsaukts „stāvu augstāk” – uz AHL vienību Syracuse Crunch, kur savainojumu guvis un vismaz uz divām nedēļām “izkritis” komandas vārtsargs soms Riku Helenius. Gudļevska debija Crunch vārtos izdevās pārliecinoša – 60 minūtes spēles laika, 100% atvairītu metienu (visi 22 gab.) un “sausa” uzvara.

Māris Jučers

Iepriekšējo divu sezonu Rīgas Dinamo “otrais numurs” Māris Jučers (attēlā līdzās pa kreisi) šosezon uz “lielās skatuves” netiek, tomēr klubam viņš ir vajadzīgs, par ko liecina šajā starpsezonā pagarinātais līgums. Dinamo sastāva komplektētājiem pēc Gudļevska pārcelšanās uz Ziemeļameriku tomēr vajadzēja nodrošināt par diviem vārtsargiem garāku šī posteņa soliņu. Kamēr Mikaels Tellkvists un Jakubs Sedlāčeks attaisno uz viņiem liktās cerības, kluba “trešais numurs” un olimpiskās izlases kandidāts Māris Jučers cīnās fārmklubā Dinamo Juniors, kas “izmitināts” Latvijas Virslīgā. Vai ar to pietiks, lai varētu reāli pretendēt uz sastāvu izlasē, rādīs laiks.

Bet cipariski – Jučeram ir labākā vārtsargu statistika Latvijas čempionātā. Vidēji spēlē 2,44 vārtu zaudējumi (GAA) un 565 minūtes spēles laika. Bet Dinamo Juniors ar 17 punktiem 10 spēlēs ieņem turnīra tabulas 5. vietu (no 6). Tiesa, “mazajiem dinamiešiem” ir tikpat punktu, cik un 3. un 4. vietas ieņēmējiem. Vēl jāpiemin statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņā; tur Mārim Jučeram 3 spēlēs 89,47% atvairītu metienu un GAA 2,67.

Jānis Kalniņš

Sava laika Liepājas Metalurgs kluba perspektīvais vārtsargs Jānis Kalniņš (attēlā līdzās pa labi) ir pārcēlies uz Ungāriju – Dunaújvárosi Acélbikák (arī – Dab.Docler, DAB) komandu MOL Liga čempionātā. Tur Kalniņš ir aizvadījis 3 spēles (laiks 178:41), atvairījis 91,17% metienus un piedzīvojis 3,02 vārtu zaudējumus vidēji spēlē (GAA). Taču Jānis Kalniņš nav savas vienības, kas ir čempionāta līderi, pamatvārtsargs. Vairāk spēļu aizvadījuši divi citi kolēģi. Viens no MOL Liga labākajiem vārtsargiem – slovāks Peter Sevela, kuram 9 spēlēs 93,15% atvairītu metienu un 2.20 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. Vairāk uzspēlējis arī cits kolēģis ungārs Tamás Kiss – 5 spēles, 2,07% atvairītu metienu un GAA 2.57. Vēl Jānim Kalniņam ir sanācis uzspēlēt Dunaūjvārošas U-20 komandā, kur spēļu prakses nolūkā atļauts zināms spēļu apjoms arī junioru vecumu pāraugušiem spēlētājiem.

Kā Tu raksturotu MOL līgas līmeni, salīdzinot ar savu agrāko pieredzi, piemēram, Baltkrievijas ekstralīgā? Kādu hokeju spēlē Ungārijā? Jānis Kalniņš: “MOL līga, salīdzinot ar Baltkrievijas [ekstralīgu], ir apmēram tāda pati, tikai meistarības ziņā nav tik liela starpība starp pirmo vietu tabulā un pēdējo. Te vairāk ir tāds zviedru hokejs. Daudz met pa vārtiem. Kā ir kaut mazākā iespēja, tā met un iet uz atlēkušo ripu, Nav lielās saspēles, kuras ir raksturīgas krievu hokejam. Kā vārtsargam tas ir labi, ka ir salīdzinoši daudz metienu. Spēlētāju individuālā meistarība ir varbūt nedaudz zemāka, jo te salīdzinoši maz cenšas apspēlēt pretinieku, kad iet viens pret viens. Vairāk izpilda metienus un tad iet uz vārtiem. Bet kopumā līmenis ir labāks nekā es sākumā biju gaidījis. Visur Eiropā hokejs iet uz augšu.”

Edgars Masaļskis

Vislielākā jautājuma zīme Latvijas olimpiskās izlases kandidātu sarakstā ir tieši līdzšinējais ilggadējais “pirmais numurs” Edgars Masaļskis (attēlā līdzās pa labi), kurš jauno sezonu nav uzsācis…

Ir bijuši ledus treniņi kopā ar sava laika izlases treneri Artūru Irbi, bet nu arī Irbe vairs nav valstsvienības treneris… Ja izlases sastāva komplektētāji dos iespēju Masaļskim novembrī pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi, nebūs pirmā reize, ka laukumā dodas spēlētājs bez kluba. Pirms gada, piemēram, itin sprauni atrādījās Mārtiņš Cipulis. Tomēr vārtsargu postenī šādi eksperimenti var “neatmaksāties”…

Elvis Merzļikins

Varbūt kādam pirms sezonas sākuma publicētajā kandidātu sarakstā Merzļikina (zemāk pa kreisi novietotā attēlā) vārds raisīja smaidu. Bet pusotru mēnesi pēc sezonas sākuma smaidi un vīpsnājieni būs zuduši. 19 gadus vecais Elvis Merzļikins ir reāli debitējis Šveices stiprākās līgas NLA čempionātā. HC Lugano ierindā viņš ir aizvadījis 361 minūti, atvairījis 91,81% metienu un piedzīvojis vidēji 2,33 vārtu zaudējumus spēlē. Tīri vai pieklājīgi debijai jau junioru vecumā. Vēl labāki cipari Merzļikinam ir Šveices stiprākajā junioru līgā HC Lugano U20 komandā, kur viņš uzspēlē paralēli cīņu gaitām lielajā komandā.

Šo iemeslu dēļ arī saprotams Elvja Merzļikina izsaukums uz Latvijas izlases gatavošanos pārbaudes spēlēm pret Krievijas vienību; spēles paredzētas 8. un 9. novembrī Rīgā. Bet paralēli tām un turpat paredzēts U-20 izlašu “sparings” – Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrs, kur Merzļikins varētu kļūt noderīgs arī Latvijas U-20 izlasei.

Ko Tev nozīmē fakts, ka jau augustā tiki nosaukts starp Latvijas olimpiskās izlases kandidātiem? Elvis Merzļikins: “Protams, man nekad [iepriekš] nebija tik lielas emocijas un nekad nebiju tik priecīgs. Bet pirmais, ko es sāku uzreiz darīt, bija gatavošanās – sāku trenēties vairāk un ilgāk, jo tā nav nekāda joka lieta – Latvijas lielā izlase, un tādam līmenim ir jābūt gatavam.”

Kā jūties NLA līmenī? Kas ir tās lietas, kas tomēr nāk grūtāk nekā gaidīji? Kas – varbūt vieglāk? “Tagad es dien’ dienā trenējos ar viņiem jau mēnesi, un esmu piešāvies pie ātrāka līmeņa un stiprākiem metieniem. Sākuma man bija grūti stāvēt treniņos, jo mani mētāja no junioriem uz pirmo [komandu] un no pirmās uz junioriem, un tad man bija neliela putra galvā, kā stāvēt! Nesapratu, kā rīkoties; nu, un tad vienkārši ar spēles praksi, ar kļūdām treniņos sapratu, ka nedrīkst stāvēt kā junioros – ir jāmaina kaut kas. Tāpēc tagad es stāvu biškiņ vairāk iekšā vārtos un [..] lasu spēli! Uz katru kustību te ir jābūt 100% pārliecinātam un jāuzticas pašam sev, jo, ja būs maza kripatiņa negatīvu domu, tad noteikti nav labi! Tāpēc es cenšos vienmēr būt ar pozitīvām domām!”

Ervīns Muštukovs

Uz papīra Muštukovs (attēlā līdzās pa labi) ir viens no pieredzējušākajiem izlases vārtsargiem-kandidātiem. Ir bijis Latvijas izlases pieteikumā vienā olimpiādē, vienā pasaules čempionātā, pāris olimpiskās kvalifikācijas turnīros, bet – nav aizvadījis šajos turnīros nevienu spēli, nevienu minūti…

Jauno sezonu Ervīns Muštukovs ir uzsācis Dānijas čempionātā, kur ir Esbjerg Energy vienības “pirmais numurs”. Aizvadījis 7 spēles, 414 minūtes, atvairījis 92,21% metienu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA) noturējis 2,61 apmērā. No čempionāta vārtsargiem, kas aizvadījuši vismaz ceturtdaļu savas komandas kopējā spēles laika Muštukovs ir dāņu līgas otrs labākais vārtsargs pēc atvairīto metienu procenta.

P.S.

Pilnīgākai ainavai jāpiebilst, ka šosezon salīdzinoši augstā līmenī – jau minētajā Šveices NLA – debitējis vēl viens 19 gadus vecs latviešu vārtsargs. Viņa vārds ir Ivars Punnenovs, un viņš Rapperswil-Jona Lakers sastāvā ir aizvadījis 158 minūtes, atvairot 90,32% metienu un “salasot” vidēji 3,41 vārtu zaudējumu spēlē. Kopumā arī vērā ņemama debija. Cipari labāki ir viņa “otrajā darbavietā” – Rapperswil-Jona U20 komandā Šveices stiprākajā junioru līgā. Punnenovs gan nav starp olimpiskās izlases kandidātiem.

Plašākai informācijai:

• Kristera Gudļevska individuālā statistika – echl.com, theahl.com
• Latvijas Virslīgas statistikas sadaļa – lhf.lv
• MOL Liga vārtsargu statistika – regi.icehockey.hu
• Šveices NLA vārtsargu statistika – swiss-icehockey.ch
• Dānijas čempionāta vārtsargu statistika (lapa epizodiski nestrādā) – hockeyligaen.dk
• Latvijas olimpiskās izlases kandidātu saraksts – lhf.lv

[Attēli secīgi: (1) Kristers Gudļevskis Syracuse Crunch ierindā; foto avots: Official Syracuse Crunch Fan Page profils facebook.com lapā; (2) Māris Jučers Dinamo Juniors vārtos; foto avots: hkkurbads.lv; (3) Jānis Kalniņš Dunaújvárosi Acélbikák krāsās; foto avots: jegkorongblog.hu; (4) Edgars Masaļskis vēl Hantimansijskas Jugra “pēdējā bastionā”; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (5) Elvis Merzļikins HC Lugano dienestā; foto avots: hclugano.ch; (6) Ervīns Muštukovs Esbjerg Energy sastāvā; foto avots: eeis.dk.]

Numuri, kas NHL sastopami retāk

Tradīciju kopšana ir laikietilpīga padarīšana, taču šī ieguldījuma spēks ir nenovērtējams. NHL ir viens no pasaules hokeja flagmaņiem ne tikai spēlētā hokeja līmeņa ziņā, bet tradīciju kopšanā un ceļa ierādīšanā citām līgām. Viens no elementiem ir no aprites izņemtie spēlētāju numuri (Retired Numbers) kā goda un cieņas izrādīšana kādam ļoti “lielam” sportistam, kas ieņēmis īpašu vietu konkrētā kluba gaitās. Lieliska ideja, kā jau sen nespēlējošam vai pat mūžībā aizgājušam sportistam (viņa vārdam) likt vai ļaut “turpināt spēlēt” šī kluba labā. Arī tad, kad komandai vairs neiet tik skaisti, var atcerēties, ka savulaik tur spēlējis kāds greckis vai ruā.

Pirmais “rezervētais numurs” profesionālajā sportā pirmoreiz ieviests ne futbolā, basketbolā, beisbolā vai amerikāņu futbolā, bet tieši hokejā – Nacionālajā Hokeja Līgā. 1934. gada 14. februārī, t.i. pirms 79 gadiem, tika godināts Toronto Maple Leafs leģendārais uzbrucējs Ace Bailey (pilnā vārdā Irwine Wallace Bailey; zemāk pa labi novietotā attēlā) un viņa #6. Dažas dienas vēlāk – 22. februārī – sekoja Boston Bruins kapteinis Lionel Hitchman un viņa #3. Tagad NHL ir vairāk nekā 100 spēlētāju, kuru krekli pacelti pie arēnu griestiem un kuru numuri attiecīgajā klubā ir izņemti no aprites. Kopā NHL klubos apmēram 120 reizes krekli celti “pie griestiem”, bet pastāv speciāli izņēmumi.

Ir daži spēlētāji, kuru numurs rezervēts vairāk nekā vienā klubā. Piemēram, Veina Grecka (Wayne Gretzky) #99 ir “piepacelts” Edmonton Oilers (spēlēja 1979. – 1988.) un arī Los Angles Kings (1988. – 1996.) klubos. Cits izņēmums – ir gadījumi, kad vienā klubā rezervēts numurs, ar kuru spēlējuši divi leģendāri hokejisti. Tad nu abiem par godu konkrētais numurs “dubultā” rezervēts vienas ceremonijas ietvaros. Vēl ir trīs spēlētāju numuri, kurus laika posmā no 1979. līdz 1982. gadam bija godinājis sava laika Hartford Whalers klubs; taču pēc kluba pārcelšanās un nosaukuma maiņas jaunais klubs – Carolina Hurricanes – agrākā franšīzes īpašnieka rezervācijas īsti nerespektē… Tiesa, vienu numuru – Gordija Hova #9 – Hurricanes “nedodot” aktuālajiem spēlētājiem, neskatoties uz to, ka šis numurs nav oficiālajā Retired Numbers sarakstā.

Top numuri

Teorētiski visretākā iespēja NHL laukumos ir sastapt hokejistu ar #7; septītnieks ir rezervēts 10 Nacionālās Hokeja Līgas klubos. Otro vietu ieņem #9 – oficiāli rezervēts deviņos līgas klubos. Trešais rezervētākais – #3, kas ir “svēts” astoņos NHL klubos. Ceturtajā vietā #16 (septiņos klubos). Dalītu 5.-6. vietu ieņem #2 un #19 (katrs aizņemts 6 klubos).

Interesanti, ka pirmo trīs desmitu skaitļu virtenē nevienā klubā nav rezervēti tikai divi numuri (no 30). #13, ko varētu norakstīt uz “numeroloģisku” vairīšanos no šī skaitļa. Otrs nepiekārtais ir #28, ar kādu, starp citu, NHL šosezon iestartējis latviešu jaunais talants Zemgus Girgensons. Šobrīd NHL kopumā rezervēšana nav skārusi 63 numurus, kas nav aizņemti nevienā no NHL klubiem.

P.S.

Zemāk virkne vārdiem, kuru lielākā daļa neko neizteiks, taču sniedz ieskatu par kādu darba gadu apjomu un pēc cik ilga laika piekar kreklus NHL-ā.

NHL Top 3 Retiried Numbers:

nr.	klubu skaits	klubs	hokejists	gadi klubā	rezerv. gads
#7	10	Boston Bruins	Phil Esposito	1967.-1975.	1987.
		Buffalo Sabres	Rick Martin	1971.-1981.	2011.
		Dallas Stars	Neal Broten	1980.-1995., 1996.-1997.	1998.
		Detroit Red Wings	Ted Lindsay	1944.-1957., 1964.-1965.	1991.
		Edmonton Oilers	Paul Coffey	1980.-1987.	2005.
		Montréal Canadiens	Howie Morenz	1823.-1937.	1937.
		New York Rangers	Rod Gilbert	1960.-1977.	1979.
		Philadelphia Flyers	Bill Barber	1972.-1985.	1990.
		Phoenix Coyotes	Keith Tkachuk	1991.-2001.	2011.
		Washington Capitals	Yvon Labre	1974.-1981.	1981.
#9	9	Boston Bruins	John Bucyk	1957.-1978.	1980.
		Calgary Flames	Lanny McDonald	1981.-1989.	1990.
		Chicago Blackhawks	Bobby Hull*	1957.-1972.	1983.
		Detroit Red Wings	Gordie Howe	1946.-1971.	1972.
		Edmonton Oilers	Glenn Anderson	1980.-1991., 1996.	2009.
		Montréal Canadiens	Maurice Richard	1942.-1960.	1960.
		New York Islanders	Clark Gillies	1974.-1986.	1996.
		New York Rangers	Andy Bathgate	1952.-1964.	2009.
			Adam Graves	1991.-2001.	2009.
		Phoenix Coyotes (kā Winnipeg Jets)	Bobby Hull*	1972.-1980.	1989.
#3	8	Boston Bruins	Lionel Hitcman	1925.-1934.	1934.
		Chicago Blackhawks	Pierre Pilote	1955.-1968.	2008.
			Keith Magnuson	1969.-1980.	2008.
		Colorado Avalanche (kā Quebec Nordiques)	J.C. Tremblay	1972.-1979.	1979.
		Edmonton Oilers	Al Hamilton	1972.-1980.	1980.
		Montréal Canadiens	Butch Bouchard	1941.-1956.	2009.
		New Jersey Devils	Ken Daneyko	1982.-2003.	2006.
		New York Rangers	Harry Howell	1952.-1969.	2009.
		St. Louis Blues	Bob Gassoff	1973.-1977.	1977.

* Arī Bobby Hull numurs rezervēts divos klubos. Pēc hokejista lūguma Phoneix Coyotes ļāva viņa dēlam Brett Hall spēlēt ar tēva #9.

Faktu precizējumi saskaņā ar: National Hockey League Official Guide & Record Book 2014. – Chicago, Toronto, 2013.

Informācija atrodama arī: wikipedia.org (ir neprecizitātes).

[Pirmajā attēlā Montréal Canadiens arēnas griestu fragments; foto avots: wsj.com. Otrajā attēlā – leģendārais Ace Bailey; foto avots: torontomapleleafsatoz.blogspot.com. Noslēguma attēlā Detroit Red Wings rezervētie numuri; foto avots: flickr.com.]

Ir tāds IIHF Kontinentālais kauss

Idejiski kā čempionu līga, kurā Eiropas valstu čempionvienības izspēlē pašu galveno uzvarētāju. Līga – būtu tā pārspīlēti teikts, jo kausu izspēlē periodiski mazos ekspres-turnīros sezonas gaitā. Nopietni vīri saka, ka tas jau tāds “sētas turnīrs” vien esot, jo Eiropas Top6 hokeja lielvalstis tajā nepiedalās. Latvija – piedalās!

Tomēr aiz sešinieka esošās valstis par Kontinentālo kausu interesējas vairāk. Pat, ja tēmas lokā figurē it kā nevērīga attieksme un it kā “mums jau nevajag”. Oktobrī pēc kausa lūkoties – t.i. piedalīties turnīra 2. kārtas B apakšgrupas spēlēs – aizbrauca arī Dinamo saimniecības komanda. Pērnsezon Juniors vienība Latvijas Virslīgā bija izcīnījusi otro vietu, bet tā kā Latvijas čempioni SMScredit.lv atteicās no dalības Kontinentālajā kausā un galu galā arī Virslīgā, tad Dinamo jaunatnei bija tas gods reprezentēt mūsu valsti jaunās sezonas turnīrā.

Par Dinamo Juniors komandu to dēvēt var formāli, jo no reālā Virslīgas komandas sastāva ir trīs kadri – MHL vecumu pāraugušie Māris Bičevskis, Mārtiņš Porejs un Dinamo „lielās komandas” rezerves vārtsargs Māris Jučers. Bet pārējie 19 puiši jeb 86,4% sastāva ir no HK Rīga MHL versijas. No kuriem, savukārt, divi – Edgars Siksna un Andris Siksnis – šosezon nedaudz ir “trāpījuši” uz KHL ledus Rīgas Dinamo sastāvā.

Tā kā sastāva komplekts ir diezgan pieklājīgs un arī B apakšgrupas sāncenšu pārstāvēto valstu (Lielbritānija, Nīderlande, Spānija) hokeju mūsu pusē nav pieņemts uzskatīt par pilnvērtīgu, no Latvijas pārstāvošās komandas netika gaidīts nekas savādāks kā pārliecinoša uzvara. Apmēram tā, kā bija pirmajās divās spēlēs – 8:3, 7:2… Bet britu klubs Nottingham Panthers, kas ir šī gada Lielbritānijas čempionvienība, izrādījās stiprāks. Kā tad tā!?

Stereotipus attiecībā uz Nīderlandes un Spānijas hokeju “pabarojām”, bet britu klubs neļāvās… Atveram acis un paskatāmies uz EIHL. Pilnā vārdā ‘Elite Ice Hockey League’ droši, ka nav Top5 čempionāts Eiropā. Un arī par Top10 varētu strīdēties. Bet visādi citādi – esot pieklājīga līga, kurā laiku pa laikam “laimi meklē” arī Latvijas hokejisti. Spēlētā hokeja izpratni varētu veicināt ieskats EIHL nacionālajā pārstāvniecībā: 43,8% – Lielbritānijas pavalstnieku, 45,7% – ziemeļamerikāņu (no tiem divas trešdaļas kanādiešu)…

NHL zvaigznes pilnbriedā Lielbritānijas klubu sastāvos atrast nevarēs, bet Ziemeļamerikas otrā plāna līgu – AHL un ECHL – onkuļus varēs saskatīt biezā slānī. Arī pa kādam ar NHL pieredzi. Lai arī vīri pārcēlušies uz Eiropu labākas naudas un mierīgākas dzīves baudīšanas nolūkā, spēlēt hokeju nav aizmirsuši. Tad jautājums – no kurienes var nākt pārliecība, ka Latvijas Virslīgas (nu, labi – MHL) augšgala komandai būtu bez ierunām jāsit britu stiprākās līgas vienība. Var jau būt, ka divās spēlēs no trijām tā būtu iegadījies. Bet tas jau stāsts no tēmu loka „kas būtu, ja būtu”.

–

Diez vai arī vajadzētu dramatizēt zaudējumu Notingemas “pantērām”. Ne tāpēc, ka “šis turnīrs ir sviests un mums patiesībā neinteresē”, bet tāpēc, ka objektīvi Latvijas Virslīgas vieta ir tieši tur, kur palika Latvijas komanda. Periodiski var lēkāt augstāk par pēcpusi un mest kūleņus. Var nosūtīt uz turnīru reāli KHL-ā (agrāk – Baltkrievijas ekstralīgā) spēlējošu vienību. Bet tas tik un tā nekļūs par plāksteri Latvijas nacionālā čempionāta īpatnībām. Vai Doņeckas Donbass šogad izcīnītais IIHF Kontinentālais kauss padarījis šīs valsts nacionālo čempionātu stiprāku? Tiem, kas nezina – Ukrainas čempionāts pēc iepriekšējo pāris gadu pozitīvām “spazmām” tomēr atrodas stipri bēdīgā stāvoklī – šosezon pāris komandas izbeigušās, plosa iekšēji konflikti utt.

P.S.

Bet visādi citādi – Dinamo “rezerves komandu” puišiem Notingema bija laba pieredze Arī realitātes izpratnei un pieredzei kopumā.

Dinamo Juniors sastāvs un spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņas B apakšgrupas spēlēs Notingemā 2013. gada 18. – 20. oktobrī (secība – mikromaču vārtu starpības pozitivitāte; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	met.	MM
	UZBRUCĒJI
1.	Edgars Kurmis	1993.	3	1+2	+4	2	6	6:0
2.	Deivids Sarkanis	1994.	3	2+3	+4	0	5	5:0
3.	Rodrigo Ābols	1996.	3	0+2	+3	0	5	5:0
4.	Māris Bičevskis	1991.	3	2+2	+3	0	14	6:3
5.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	3	1+2	+1	2	7	6:3
6.	Ričards Kondrāts	1994.	3	1+1	+2	0	1	2:0
7.	Andris Siksnis	1993.	3	1+2	+1	2	8	4:3
8.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	3	1+2	-1	2	8	3:2
9.	Artūrs Ševčenko	1994.	3	2+0	+1	0	5	2:1
10.	Kirils Galoha	1996.	3	0+0	+1	0	0	1:0
11.	Oskars Batņa	1995.	3	0+1	±0	4	1	1:1
12..	Rustams Begovs C	1993.	3	2+0	-1	27	5	3:4
13.	Kārlis Ozoliņš	1994.	3	0+1	-1	4	3	3:4
	AIZSARGI
1.	Mārtiņš Porejs	1991.	3	0+1	+5	6	9	9:3
2.	Krišs Lipsbergs	1993.	3	1+1	+2	4	7	6:3
3.	Haralds Neimanis	1994.	3	0+1	+3	2	6	4:1
4.	Rinalds Rosinskis	1994.	3	1+1	+1	0	3	4:2
5.	Edgars Siksna	1993.	3	1+0	+1	0	5	3:1
6.	Patriks Škuratovs	1994.	3	0+0	+1	39	3	3:2
7.	Jānis Jaks	1995.	3	0+2	±0	2	0	3:4
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	atv. %	GAA	SM	MM
1.	Māris Jučers	1987.	3	179:29	89.47%	2.67	0	16:8
2.	Nils Grīnfogels	1994.	0	0:00	–	–	0	–

*

Plašākai ainavai:

• Dinamo Juniors komandas spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņas spēlē – iihf.com
• IIHF Kontinentālā kausa 2. posma B apakšgrupas statistikas lapa – iihf.com
• Dinamo Juniors spēļu epizožu piegriezumi – youtube.com (pret Nīderlandes klubu; pret Spānijas klubu; pret Lielbritānijas klubu)

[Attēla avots: hkkurbads.lv.]

Mūsējie netālu no NHL. 4. sērija. Savienotās Valstis. NAHL

NAHL (North Amerian Hockey League) kā ASV otrs stiprākais junioru čempionāts (Tier II) būs tālāk no NHL nekā Kanādas junioru elites līgas vai USHL. Neviens no Latvijas hokejistiem, kas spēlējuši NAHL, līdz Ziemeļamerikas hokeja piramīdas augšgalam – NHL – nav uzrāpies. Vismaz pagaidām. Taču starp Nacionālās Hokeja Līgas hokejistiem ir spēlētāji. kuru biogrāfijā ir ieraksta ailīte ‘NAHL’. Šosezon trīs Latvijas jaunie hokejisti ir izvēlējušies NAHL ceļu.

Vispār jau NHL klubu aktuālajos sastāvos ir vairāki desmiti spēlētāju, kuru pieredzē ir arī dalība NAHL čempionātā. Taču absolūtais vairums viņu nav spēlējuši NAHL klubos, bet – ir bijuši ASV U-18 izlases sagatavošanās programmas dalībnieki. T.i., spēlējuši jauniešu izlasē, kurai pieredzes uzkrāšanas nolūkā bija jāspēlē NAHL čempionātā. Tāda kārtība pastāvēja līdz 2009. gadam, kad ASV U-18 izlase tika pārcelta līmeni augstāk – uz USHL līgu, kur U-18 pasaules čempionātiem gatavojās turpmāk.

Bet aktuālie NHL hokejisti, kuriem ir NAHL klubu pieredze ceļā uz virsotnēm, drīzāk ir izņēmums nekā likumsakarība, ja salīdzina ar ienācējiem no USHL un Kanādas elites junioru līgām. Tomēr jaunās NHL sezonas ievadā oficiālajās spēlēs ir uzspēlējuši padsmit veči, kuri agrāk spēlējuši NAHL klubos. Viens no redzamākajiem un līguma ziņā “biezākajiem” (6 250 000 dolāru šajā sezonā) ir Buffalo Sabres vārtsargs Ryan Miller. Turpat netālu – Columbus Blue Jackets aizsargs James Wisniewski (5 500 000), Vancouver Canucks uzbrucējs David Booth (4 250 000),  Ottawa Senators vārtsargs Craig Anderson (3 187 500), Tampa Bay Lightning vārtsargs Ben Bishop (2 300 000)… Ja skatās optimistiski, izņēmumu ir diezgan daudz, lai atrastos vieta vēl kādam.

Latvijas hokejistiem ar NAHL pieredzi, kā jau minēts, izņēmumus iestudēt nav izdevies. Taču ir daži pozitīvi piemēri karjeras virzībai arī starp Latvijas hokejistiem. Tā, salīdzinoši nesen latviešu aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.) pēc veiksmīgas savas otrās NAHL sezonas, kur bija līgas rezultatīvākais un “Gada” aizsargs, pārcēlās uz USHL čempionātu un pēc tam – uz koledžu hokeja līgu NCAA, no kuras tad arī kvalificējās dalībai Latvijas izlasē pasaules čempionātā. Tātad – viss pašu rokās, kājās un galvās.

Kristaps Bazevičs (dz. 1994.)

Latviešu aizsargs Kristaps Bazevičs (augstāk pa labi novietotā attēlā) zviedru hokeja plašumus pret Ziemeļameriku iemainīja jau 17 gadu vecumā, kad 2011./2012. g. sezonu iesāka Kanādā – WHL līgas klubā Prince Albert Raiders. Tur sanāca uzspēlēt tikai divas spēles, un jau sezonas gaitā tika atrasta jauni cīņas lauki – NAHL. Šajā līgā Bazevičs jau ir uzsācis savu trešo sezonu. Klubi gan mainījušies – Alaska Avalanche, Johnstown Tomahawks. bet tagad – kopš 2013. gada sākuma – Wichita Falls Wildcats. Vienība un arī Kristaps Bazevičs sezonu iesākuši veiksmīgi – “meža kaķi” ir starp aktuālā NAHL čempionāta līdervienībām, bet 19 gadus vecais latviešu hokejists – viens no diviem komandas lietderīgākajiem aizsargiem. Abiem ar Andrew Kerr lietderības koeficients pa +7. Latviešu aizsarga kontā 13 spēlēs arī 2 rezultatīvas piespēles.

Jau trešo sezonu spēlē NAHL, un droši, ka esi izkodis līgu pilnībā. Kas ir tās spēks? Kas trūkumi? Kristaps Bazevičs: “Līga ir salīdzinoši veca priekš junioru hokeja, jo nav 20 gadus veco spēlētāju ierobežojums, līdz ar to spēlētāji ir fiziski daudz spēcīgāki un spēlē spēka hokeju. Domāju, ka aizsargiem diezgan laba līga, jo pretinieks nedod laiku pieņemt lēmumu. Trūkums droši vien ir tas ka spēlētāji nav tik tehniski, bet to kompensē ar spēka spēli.”

Esi uzspēlējis arī Kanādā – WHL. Ja Tev jāsalīdzina WHL un NAHL – kādas ir būtiskākās abās spēlētā hokeja un tā līmeņa atšķirības? “WHL viennozīmīgi ir ļoti laba līga, tāpat kā USHL arī ir nosacīti jauna. Lielākā atšķirība ir tā, ka WHL pirmās divas maiņas ir ļoti labas, un ir diezgan liela atšķirība starp pirmajām divām un trešo-ceturto maiņu, jo ceturtajā spēlē vai nu jaunie, vai kaušļi. NAHL pirmās maiņas varētu būt USHL un WHL ceturtās vai pat trešās maiņas, pēc manām domām. WHL ir gan tehniska līga, gan tajā pašā laikā piekopj spēka hokeju.”

Kā esi iejuties Wildcats sastāvā? Kādas attiecības izveidojušās ar treneriem, spēlētājiem? “Wildcats sastāvā esmu iejuties ļoti labi, visi apstākļi ļoti apmierina, treneri ir ļoti zinoši un strādā pie tā, lai spēlētāji attīstās. Galvenais treneris Pols Baksters (Paul Baxter) ir labākais treneris, kāds man ir bijis. Pats spēlējis NHL vairākas sezonas, bijis gan galvenais treneris ECHL, AHL un [Somijas] SM-liiga, gan galvenā trenera asistents NHL. Trenējis Sandi Ozoliņu Floridas Panthers. Ļoti daudz ko esmu iemācījies no viņa. Ar komandas biedriem attiecības ir ļoti labas; ļoti saliedēts kolektīvs.”

Cik vērtīga, Tavuprāt, Tavā karjerā ir Ziemeļamerikas pieredze? “Domāju, ka Ziemeļamerikas pieredze man noderēs, jo šeit hokejs ir daudz ātrāks nekā Eiropā. Bet to jau varēs pateikt tikai pēc kāda laika, kad iegūtās zināšanas būs jāliek lietā pieaugušo hokejā.”

Kristofers Bindulis (dz. 1995.)

Latviešu aizsargs Kristofers Bindulis (attēlā – pa labi) uz NAHL pārcēlās šajā starpsezonā pēc tam, kad bija aizvadījis sezonu Juniors komandas ierindā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Vēl aizvadītās sezonas uzkrājumā dalība Latvijas U-18 izlases spēlēs, t.sk. jauniešu pasaules čempionātā. Tagad NAHL vienības Soo Eagles sastāvā Bindulis aizvadījis 13 spēles, iekrājis 3 punktus par rezultatīvām piespēlēm un lietderības koeficientu +3. Starp Eagles aizsargiem tas ir otrs labākais lietderības koeficients.

Kā esi iejuties Eagles sastāvā? Kas ir grūtākās, kas vieglākas lietas salīdzinājumā ar Rīgu? Kristofers Bindulis: “Eagles komanda uzņēma brīvi, jūtos kā savējais; protams, bija sevi jāpierāda, lai trenerim rastos uzticība. Grūtākais viennozīmīgi ir – prom no mājām, bez vecākiem, viss ir pašu rokās. Mēs komandā esam divi latvieši, es un Bruno Birzītis, viens otru atbalstam un ir vieglāk! ”

Kāds Tavuprāt ir NAHL hokejs un līmenis, ja salīdzina ar Tavu agrāko pieredzi – MHL B? “Kā jau Ziemeļamerikas hokejs, ir ātrs spēles ritms, ļoti daudz fiziska kontakta spēles, pie kā ir jāpierod domāt ātri. Savukārt ar manu pieredzi MHL B – tas bija tehnisks hokejs, ātrumi nav tik lieli, bet vairāk saspēles! Es uzskatu, kad NAHL ir augstāks par MHL B.”

Kādus uzdevumus esi izvirzījis sev šai sezonai? “Es atbraucu ar mērķi tik [koledžu hokeja] NCAA pirmajā divīzijā. Vēlos iegūt labu izglītību un spēlēt augstā līmenī.”

Bruno Birzītis (dz. 1995.)

Jaunais uzbrucējs uz NAHL un Soo Eagles pārcēlās vienlaikus ar kolēģi – Kristoferu Binduli. Arī pieredze Bruno Birzītim (attēlā zemāk pa labi) ir līdzīga – 18 gadi, Juniors, MHL B, Latvijas Virslīga, SK Rīga-95, Sanktpēterburgas jauniešu čempionāts, Latvijas U-18 izlase. Tomēr pērnsezonas biogrāfijā ir arī dalība HK Rīga sastāvā MHL (A grupas) čempionātā, kur aizvadītas 29 spēles. Šosezon Soo Eagles ierindā – 11 spēles, iekrāti 4 punkti (1+3) un lietderības koeficients -3.

Kā esi nonācis Eagles sastāvā? Kāpēc izvēlējies ASV, nevis, piemēram, Kanādu? “Bijām aizbraukuši uz Našvilu uz showcase, kur mūs pamanīja cilvēks no Eagles un uzaicināja uz try-out Detroitā. Pēc showcase lidojām uz Detroitu, labi nospēlējam tur, un treneris teica, ka grib mūs redzēt sastāvā. ASV tāpēc, ka bija kontakti šeit, vairāk zinājām par hokeju šeit; līdz ar to bija vieglāk uzzināt visu,” tā Bruno Birzītis. “Grūti salīdzināt ar MHL, jo pagājušogad MHL spēlēja vēl 1991. gadi, līdz ar to grūti spriest. Šeit [NAHL] hokejs ir savādāks – vairāk spēka spēle un metieni pa vārtiem, mazāk kombinācijas un kādas izspēles.”

Vai darbošanos Eagles komandā atvieglo apstāklis ka vienībā ir arī cits latvietis Kristofers Bindulis? “Domāju, ka, protams, ir vieglāk, jo ir latvietis ar ko parunāties, apspriesties par kaut ko; palīdzam viens otram ar angļu valodu. Esam ar mērķi šeit, lai tiktu NCAA koledžā, turpināt mācīties un spēlēt; pēc tam jau redzēs kā dzīvē viss izvērtīsies.”

P.S.

Latvijas hokejisti un viņu sniegums NAHL čempionātā pirms 2013./2014. g. sezonas (tabulā iespējami papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	klubs	sp.	punkti	+/-	play off
UZBRUCĒJI
Raimonds Daniličs	1985.	2004./2005.	Texas Tornado	13	0+5	n/d
			Bismarck Bobcats	25	3+9	n/d	4 sp. 0+1
Edgars Lipsbergs	1989.	2008./2009.	Topeka Roadrunners	43	5+9	+6	9 sp. 0+1; ±0
		2009./2010.	Topeka Roadrunners	52	17+25	+6	9 sp 5+3; +3
Rihards Marenis	1993.	2012./2013.	Amarillo Bulls	10	1+0	+1
Ēriks Ozollapa	1987.	2006./2007.	Traverse City North Stars	12	3+0	n/d
Jānis Puriņš	1987.	2006./2007.	Mahoning Valley Phantoms	44	14+5	n/d	1 sp. 0+0
Mārtiņš Roštoks	1980.	1999./2000.	Rochester Jr. Americans	13	6+4	n/d
			Danville Wings	7	1+3	n/d
Nils Semjonovs	1991.	2010./2011.	Springfield Jr. Blues	6	2+0	-1
			Aberdeen Wings	45	8+7	-2
		2011./2012.	Odessa Jackalopes	9	0+2	-5
Kārlis Zirnis	1977.	1997./1998.	Gaylord Grizzlies	41	15+22	n/d
AIZSARGI
Kristaps Bazevičs	1994.	2011./2012.	Alaska Avalanche	13	2+2	+2
		2012./2013.	Johnstown Tomahawks	30	3+3	-4
			Wichita Falls Wildcats	21	1+2	-4
Ričards Bērziņš	1992.	2010./2011.	Wenatchee Wild	7	0+1	-1
Ralfs Freibergs	1991.	2009./2010.	Texas Tornado	26	1+17	-3	5 sp. 0+2; +2
		2010./2011.	Texas Tornado	53	7+48	+21	4 sp. 0+3; -1
VĀRTSARGS					atv. %	GAA
Dainis Vasiļjevs	1990.	2009./2010.	Kenai River Brown Bears	17	89.5%	3.74	2 sp. 89.5%; 3.20

*

Plašākai ainavai:

• Mūsējie netālu no NHL. 1. sērija. Kanāda. WHL: tepat
• Mūsējie netālu no NHL. 2. sērija. Kanāda. QMJHL: tepat
• Mūsējie netālu no NHL. 3. sērija. Savienotās Valstis. USHL: tepat
• Par junioru hokeja sistēmu, līgām Ziemeļamerikā: tepat
• NAHL čempionāta statistikas lapa – pointstreak.com
• NAHL mājaslapa – nahl.com
• NHL spēlētāju atalgojuma aprēķini – capgeek.com
• Kristofera Binduļa pēcspēles īs-intervija – facebook.com
• Latvijas hokejistu NAHL pieredze: tepat (Ralfs Freibergs; Edgars Lipsbergs; Ēriks Ozollapa; Jānis Puriņš; Nils Semjonovs)

[Attēli secīgi: (1) Kristapa Bazeviča foto avots: facebook.com (Troy Young); (2) Kristofera Binduļa foto avots: iihf.com; (3) Bruno Birzīša foto avots: Soo Eagles Hockey News profils facebook.com lapā.]

Mūsējie netālu no NHL. 3. sērija. Savienotās Valstis. USHL

Visiem Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas tiecas uz ASV vadošo junioru līgu – USHL, “gaisma tuneļa galā” ir Zemgus Girgensons un viņa piemērs. Šī brīža vienīgais Latvijas pārstāvis uz “lielās skatuves” – NHL – ir izsities, par atbalsta punktu izmantojot arī šo līgu, kur cīnījās divas sezonas. Tagad USHL čempionātā cīnās divi latviešu hokejisti.

Girgensons ir vienīgais USHL spēlējušais Latvijas pārstāvis, kas ir ticis līdz Nacionālajai Hokeja Līgai. Taču savas karjeras laikā USHL čempionātā ir uzspēlējusi virkne Latvijas hokejistu, t.sk., Latvijas izlases aizsargi Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis, Ralfs Freibergs, Aleksandrs Jerofejevs.

Atšķirībā no pieciem Kanādas elites junioru līgās spēlējošajiem Latvijas hokejistiem, mūsu valsts aktuālie pārstāvji USHL – United States Hockey League – čempionātā ir nonākuši bez Rīgas Dinamo jaunatnes komandu starpniecības. “Kanādieši” CHL līgās ieleca no HK Rīga vai Juniors vienību sastāviem, bet abi Latviju pārstāvošie juniori USHL čempionātā ienāca pa citu ceļu. Haralds Egle – no ASV junioru sistēmas “zemākiem plauktiem”, bet Sandis Zolmanis – no Zviedrijas hokeja sistēmas. Abus vieno fakts, ka ir spēlējuši Liepājas Metalurgs jauniešu komandās. Abi ir uzbrucēji.

Haralds Egle (dz. 1996.)

Liepājas Metalurga hokeja skolas audzēknis Haralds Egle (augstāk pa labi novietotā attēlā) jau 15 gadu vecumā devās pāri Atlantijas okeānam, lai pievienotos Green Mountain Glades klubam, kura komandas cīnījās ASV trešā līmeņa (Tier III) hokeja līgās – EmJHL un EJHL. Tieši šajā klubā un šajās līgās, starp citu, savas Ziemeļamerikas gaitas iepriekš bija uzsācis Zemgus Girgensons. Savā pirmajā Ziemeļamerikas sezonā (2011./2012.) Egle bija ļoti pat pamanāms un rezultatīvs, bet plānus nedaudz aizkavēja gūtā trauma. Sekoja pilna sezona EJHL čempionātā Portland Jr. Pirates krāsās. Te 2012./2013. g. regulārajā sezonā Haralds Egle 39 spēlēs iekrāja 48 punktus (22+26). Ar to pietika, lai saņemtu komandas rezultatīvākā spēlētāja “laurus”, bet visas līgas rezultativitātes TOPā ierindotos 15. vietā. Der atcerēties, ka to visu jaunais uzbrucējs “sastrādāja” 16 gadu vecumā.

Jāvērš uzmanību arī H.Egles gaitām Latvijas jauniešu valstsvienībās – U-16, U-17, U-18 un arī U-20 izlasēs. Egle ir bijis viens no valstsvienību līderiem dažādos jauniešu turnīros, U-17 ziemas olimpiādi un U-18 pasaules čempionātu ieskaitot.

Haralda Egles gaitas atzinīgi novērtētas 2013. gada starpsezonā, kad viņu “aizrunāja” USHL draftā un arī KHL draftā. NHL draftam viņš vēl bija par jaunu… KHL drafta pirmajā kārtā ar kopējo 27. numuru interesi izrādīja Jaroslavļas Lokomotiv, bet USHL Entry draft procedūrā – Muskegon Lumberjacks komanda viņu nosauca pirmajā kārtā ar kopējo 8. numuru! USHL-ā tas ir visaugstākais drafts Latvijas hokejistam. Augstā izvēle arī norāda uz cerībām, kas tiek saistītas ar jaunā hokejista vārdu.

17 gadus vecais Haralds Egle sezonu ir iesācis Lumberjacks komandā, 6 spēlēs iekrājot divus rezultativitātes punktus (0+2) un lietderības koeficientu +2. Jādomā, ka tas ir tikai sākums.

Sandis Zolmanis (dz. 1994.)

Zviedru hokeja saimniecība izslavēta kā viena no sakārtotākajām Eiropas hokejā. Tur arī divas pilnas sezonas aizvadījis latviešu hokeja uzbrucējs Sandis Zolmanis (attēlā līdzās pa labi), spēlējot dažādu vecumu un ranga komandās hokeja klubos – Örebro Hockey, Mjölby Hockey, Motala AIF Hockey. Bet jauno sezonu viņš 19 gadu vecumā uzsāka USHL komandā Des Moines Buccaneers.

Kāpēc nolēmi pamest Zviedriju un doties uz USHL? Sandis Zolmanis: “Viens no maniem bērnības sapņiem vienmēr ir bijis pamēģināt savus spēkus Amerikā. Biju nometnē Zviedrijā, kurā bija daži Amerikas augstāko junioru līgu treneri no USHL un [koledžu čempionāta] NCAA D1; saņēmu uzaicinājumu no Des Moines Buccaneers trenera un bez domāšanas atbildēju viņam: kad man ir jābūt uz treniņa nometni. Galvenais faktors bija tas, ka gribēju pamēģināt ko citu un apzinājos, ka Amerikā ir lielākas izaugsmes iespējas.”

Ar ko USHL hokejs līmeņa un citādā ziņā ir atšķirīgs no Zviedrijas J20 elites? “Teiksim tā, šeit viss ir daudz, daudz augstākā līmenī. Pašu spēli pat nevar salīdzināt, jo no šīs līgas katru gadu tiek draftēti apmēram 30 spēlētāji NHL; [Zviedrijas] U-20 elitē neesmu dzirdējis, kad kāds būtu draftēts. U-20 elitē daudzi čaļi spēlē priekam, nedomā saistīt savu nākotni ar hokeju, bet USHL katrs cer kādreiz nokļūt NHL.”

Kā esi iejuties Buccaneers sastāvā? Kas tur izdodas vieglāk nekā gaidīji? Kas grūtāk? “Sākumā nebija viegli, viss jauns, plus vēl bija tā saucamais try-out jāiztur, kopā bijām 32 [spēlētāji], tagad esam palikuši 24, bet, laikam ejot, esmu iejuties komandā. Un esmu priecīgs, ka esmu komandā; tagad atliek sevi apliecināt, ka esmu gatavs spēlēt šajā līmenī. Kā jau zināt, tad šeit laukumi ir mazāki nekā Eiropā, un spēle – asāka, tādēļ sākumā likās, ka būs grūti adaptēties gan laukumiem, gan spēles stilam, ko viņi šeit piekopj, bet pašam par izbrīnu tas sanāca tīri labi. Neteiksim grūtāk, bet bija jāpielāgojas tam, ka treniņi šeit nav tik intensīvi, bet ilgāki nekā man tādi ir bijuši Zviedrijā.”

Pagaidām Des Moines Buccaneers vienība un Sandis Zolmanis tās sastāvā aizvadījis 5 spēles, kurās Latvijas pārstāvim rezultativitātes uzskaitē ailītes tukšas, bet lietderības koeficients -3. Jāpiebilst, ka Buccaneers sezonu sāka “lēni” un ierindojas USHL Rietumu 7. vietā astoņu komandu konkurencē. Attiecīgi no 24 laukuma spēlētājiem, kas šosezon ir spēlējuši, tikai 3 spēlētājiem lietderības koeficients ir “pa nullēm”. Plusos nav neviens.

P.S.

USHL rezultativitātes rekorda īpašnieks starp Latvijas hokejistiem ir Zemgus Girgensons. Viņš 2011./2012. g. regulārajā sezonā Dubuque Fighting Saints ierindā 49 spēlēs iekrāja 55 punktus (24+31).

Ieskatam:

• Par USHL draftu, USHL spēlētāju izredzēm spēlēt NHL, Latvijas hokejistu statistiku USHL utt.: tepat
• Mūsējie netālu no NHL. 1. sērija. Kanāda. WHL: tepat
• Mūsējie netālu no NHL. 2. sērija. Kanāda. QMJHL: tepat
• Haralda Egles intervija: tepat
• Par junioru hokeja sistēmu, līgām Ziemeļamerikā: tepat
• USHL čempionāta kopējā statistikas lapa – pointstreak.com
• USHL spēlētāju statistikas lapa, šķirojot pēc komandām – pointstrek.com
• USHL mājaslapa – ushl.com

[Secīgi. Haralda Egles attēla avots: muskegonlumberjacks.com. Sanda Zolmaņa foto avots: Des Moines Buccaneers oficiālais profils facebook.com lapā (Bryce Loshman).]

Mūsējie netālu no NHL. 2. sērija. Kanāda. QMJHL

Latvijas jauno hokejistu pārstāvniecību Kanādas elites junioru līgā Kvebekas provincē – QMJHL – šosezon veido divi Latvijas uzbrucēji – Georgs Golovkovs un Ņikita Jevpalovs. Saprotams, ka arī QMJHL čempionātā spēlējošo gaitas liek cerēt, ka stāstam būs turpinājums. Jā, netrūkst gadījumu, ka Latvijas hokejistiem tālāk par Kvebekas līgu Ziemeļamerikā neizdodas izsisties, taču ir arī veicinoši piemēri – caur šo līgu ceļš uz NHL vedis tādiem Latvijas hokejistiem kā Oskaram Bārtulim, Mārtiņam Karsumam, Jānim Spruktam.

Ņikita Jevpalovs uz QMJHL devās 2012. gada vasarā, bet Georgs Golovkovs – gadu vēlāk. Abi pirms došanās uz Ziemeļameriku bija “iesildījušies” Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga MHL čempionātā, abi – izvēlēti Kanādas elites junioru līgu jumta organizācijas CHL Ārzemnieku draftā (CHL Import draft), kurā piesaka spēlētājus, kuriem nav Kanādas un/vai ASV pavalstniecības.

QMJHL, atšifrējot – Quebec Major Junior Hockey League, Kanādas mērogiem ir salīdzinoši kompakta hokeja līga, kas vieno 18 klubus Kanādas austrumu piekrastē – Atlantijas okeāna pusē. Klubi ir izvietoti relatīvi nelielā teritorijā – Kvebekas provinces pašā dienvidu galā ar nelielu ģeogrāfisku “pārklājumu” līdzās esošajās Kanādas teritorijās – Ņūbransvikā, Jaunskotijā. Varbūt izklausās sarežģīti, taču viss ir ļoti tuvu, ja runā par Ziemeļamerikas mērauklu. Un vēl – savā mītnes zemē var arī nesameklēt līgu ar abreviatūru QMJHL, jo franču valodā runājošajā Kanādas daļā būs sava versija – LHJMQ (la Ligue de hockey junior majeur du Québec).

Georgs Golovkovs (dz. 1995.)

Liepājas Metalurgs hokeja skolas audzēkni Georgu Golovkovu (augstāk pa kreisi novietotā attēlā) 2012. gada KHL drafta otrajā kārtā ar kopējo 48. numuru draftē Rīgas Dinamo klubs, un jaunais centra uzbrucējs “krāmē somas”, lai dotos uz Dinamo jaunatnes komandu HK Rīga. Taču pie Leonīda Tambijeva, kurš ir vienības galvenais treneris, G.Golovkovam sanāk uzspēlēt tikai vienu sezonu. Jaunais Golovkovs ir pamanīts, kam par labu ir nākuši divi U-18 pasaules čempionāti, kuros viņš bijis viens no līderiem, bet pēdējā arī valstsvienības kapteinis. 2013. gada CHL Import draft procedūrā ar kopējo 30. numuru (no 120) jauno uzbrucēju izvēlējās Drummondville Voltigeurs (franču Voltigeurs de Drummondville).

Tur tad arī 18 gadus vecais Georgs Golovkovs ir uzsācis aktuālo sezonu. 10 spēlēs ir iekrāti 11 rezultativitātes punkti (6+5) un lietderības koeficients +2. Uzvarētu iemetienu proporcija – 34,7% (35 no 101). Viņš ir rezultatīvākais Voltigeurs komandas jaunpienācējs (Rookie); kopā komandā uzbrucēju pozīcijā ir četri “zaļknābji”. Voltigeurs visu spēlētāju statistikas uzskaitē ir ceturtais rezultatīvākais. Bet visas QMJHL jaunpienācēju rezultativitātes uzskaitē Georgs Golovkovs ir 3. vietā! No līdera atpaliekot tikai par vienu rezultativitātes punktu.

Cik viegli ir spēlēt Kvebekas līgā? “Es neteiktu, ka ir viegli, man personīgi ir grūtāk, spēle ir daudz ātrāka nekā Eiropā. Vieglāk ir gūt vārtus, jo ir daudz momentu; visi met pa vārtiem un iet uz atlekušajām ripām. Dažreiz vienkārši paveicas gūt vārtus, sanāk arī kuriozus vārtus gūt. Grūtāk ir pierast pie spēles, jo tā ir daudz ātrāka un [tajā ir] daudz vairāk spēka paņēmienu, ātri jāpieņem lēmums, nav daudz laika domāt,” tā Georgs Golovkovs.

Ņikita Jevpalovs (dz. 1994.)

Blainville-Boisbriand Armada (franču Armada de Blainville-Boisbriand) uzbrucēja Ņikitas Jevpalova (attēlā līdzās pa kreisi) pieredze ārpus un pirms QMJHL ir diezgan pieklājīga. Neskaitot sniegumu HK Rīga un MHL, ir vēl dalība U-18 pasaules čempionātā, kur Jevpalovs bija Latvijas jauniešu izlases kapteinis, arī – divi U-20 pasaules čempionāti un sezona zemāka līmeņa Kanādas junioru hokeja līgā GMHL (Greater Metro Junior A Hockey League). Šajā GMHL tolaik 16 gadus vecais Ņikita Jevpalovs kļuva par visas līgas rezultatīvāko uzbrucēju un izpelnījās gada jaunpienācēja titulu – Rookie Of The Year (2010./2011.). Lai tas notiktu, bija nepieciešams salasīt 91 punktu regulārās sezona 41 spēlē. GMHL play off 16 spēlēs iekrājās 27 punkti.

Tam sekoja viena sezona MHL, kur līmenis augstāks un cipari mazāki. Un tad – atpakaļ Kanādā. 2012./2013. g. regulārajā sezonā Armada sastāvā 60 spēlēs 39 punkti (18+21) un lietderība +26! Play off 15 spēlēs 8 punkti (3+5) un lietderība +2. Ar šiem cipariem Jevpalovs nebija starp komandas rezultativitātes līderiem. Taču jaunā sezona uzsākta cerīgāk un rezultatīvāk – 11 spēlēs 12 punktu (8+4). Ņikita Jevpalovs ir otrs rezultatīvākais komandā, kā arī vienības labākais snaiperis. Savukārt Armada tagad ir QMJHL turnīra tabulas līdervienība.

Uzsāki jau otro sezonu Armada ierindā. Kā esi iejuties – jau kā veterāns, māci jaunpienācējus? “Sezonu visa komanda uzsāka diezgan labi, arī pašam spēle iet labi pagaidām. Jaunpienācējus baigi nemācu, jo mums ir draudzīga komanda, un pats neesmu vēl nekāds veterāns – tikai otrā sezona. Ir daži spēlētāji, kas spēlē jau ceturto gadu,” stāsta Ņikita Jevpalovs.

Esi otrs rezultatīvākais komandā. Vai tas nozīmē ka Tev vairāk uzticas treneri? Un arī vairāk no Tevis prasa? “Nu, treneris dod vairāk spēles laika; tagad vienkārši ir jāspēlē un jāpierāda! Par punktiem tagad cenšos nedomāt; vairāk gribas, lai komanda uzvar.”

Kā Tu vērtētu Kvebekas līgā spēlēto hokeju? Salīdzinot ar Tavu agrāko pieredzi Eiropā un Ziemeļamerikā? “Protams, ka Kvebekas līgas hokejs ir pagaidām labākais līmenis, kur esmu spēlējis – hokejs ir ļoti ātrs un vairāk fiziskas spēles. Daudz metienu pa vārtiem, ar to arī vairāk goli. Arī baigi patīkami redzēt daudz fanus uz tribīnēm. Kanādā hokejs patiešām ir dzīvesveids.”

P.S.

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekords QMJHL regulārajā sezonā pieder Jānim Spruktam, kurš pirms padsmit gadiem – 2001./2002. g. sezonā – sarūpēja 79 punktus (35+44) 63 spēlēs Acadie-Bathurst Titan ierindā.

Papildu ainavai:

• Mūsējie netālu no NHL. 1. sērija. Kanāda. WHL: tepat
• Par NHL, CHL un KHL 2012. gada draftiem, kā arī Latvijas hokejistu rekordiem CHL līgās: tepat
• Par junioru hokeja sistēmu, līgām Ziemeļamerikā: tepat
• QMJHL čempionāta kopējā statistikas lapa – theqmjhl.ca
• QMJHL spēlētāju statistikas lapa, šķirojot pēc komandām – theqmjhl.ca

[Secīgi – Georga Golovkova foto avots: sportista personīgais profils facebook.com lapā; Ņikitas Jevpalova foto avots: Blainville-Boisbriand Armada oficiālais profils facebook.com lapā.]

Mūsējie netālu no NHL. 1. sērija. Kanāda. WHL

Latvijas hokejistu parādīšanās Ziemeļamerikas vadošajās junioru līgās tiek uztvertas ar lielām vai ļoti lielām cerībām. Pastāv labi piemēri, ka no tām mūsējie “aizkuļas” līdz NHL, un galu galā Kanādas un ASV stiprākās junioru līgas ir ģeogrāfiski tuvāk skautu acīm un ausīm. Varbūt solis uz NHL viena kontinenta ietvaros ir īsāks nekā no Eiropas?

Šīs sezonas sākumā Kanādas elites junioru līgās startē un “hokeja Mekas” virzienā noraugās (būtu dīvaini, ja neskatītos) pieci Latvijas hokejisti. Divi mūsējie cenšas pa ASV vadošo junioru čempionātu – USHL, kurā spēlējot, piemēram, līdz NHL draftam un pēc tam – līgumam nonāca Zemgus Girgensons. Bet vēl trīs puiši atrodami ASV otrās stiprākās līgas NAHL pieteikumos. Diezgan prāvs desants, uz kuru, bez šaubām, tiek liktas cerības ne tikai radu un draugu lokā.

Sākumam Kanāda. WHL

Atgādinājumam, Kanādas junioru elite (CHL) ir pēc reģionālā principa saskaldīta 3 līgās: WHL mājo Kanādas un mazliet ASV rietumu daļā; OHL – Kanādas Ontario provincē un mazliet ASV pierobežā; QMJHL – Kanādas Kvebekas provincē (austrumu krastā). Tās kopā ir 60 komandas, no kurām 3 līgu čempioni noskaidro stiprāko komandu Memoriālā kausa izcīņā.

Bet par visu pēc kārtas. Šoreiz par WHL – Western Hockey League – spēlējošajiem Latvijas jaunajiem hokejistiem. Starp citu, šajā līgā spēkus savulaik ir iemēģinājuši tādi Latvijas hokejisti kā, piemēram, uzbrucēji Lauris Dārziņš, Kristiāns Pelšs, Kaspars Saulietis.

Rihards Bukarts (dz. 1995.)

Rīgas Dinamo 2012. gadā draftētais tagad 17 gadus vecais uzbrucējs (augstāk pa labi novietotā attēlā) pēc KHL drafta aizvadīja vēl vienu sezonu MHL čempionātā, nomainot Stupino Kapitan vienību pret HK Rīga. Dinamo jaunatnes komandas sastāvā Bukarts-jaunākais kļuva par otru rezultatīvāko spēlētāju (35 punkti 62 spēlēs) uzreiz aiz četrus gadu vecākā Jura Upīša. Šī gada vasarā Rihards Bukarts ļāvās kārdinājumam doties uz Kanādu, tika pieteikts CHL ārzemju spēlētāju draftā ar kopējo 7. numuru (no 120) un, nu, sezonu iesācis WHL vienības Brandon Wheat Kings sastāvā. “Kviešu karaļu” ierindā Bukarts aizvadījis 9 spēles, guvis 7 punktus (2+5) un saglabājis neitrālu lietderības koeficientu. Viņš ir rezultatīvākais komandas jaunpienācējs un ieņem 5.-6. vietu pēc rezultativitātes savā vienībā, no pirmās vietas atpaliekot vien par diviem punktiem, bet visā WHL čempionātā – ir 10.-ais rezultatīvākais jaunpienācējs (Rookie).

Rihards Bukarts Wheat Kings komandā iejuties labi. “Viss apmierina – komandas tehniskais korpuss un apstākļi ir ļoti labi, čaļi kā jau Ziemeļamerikā ir draudzīgi, treneris ļoti labs. [Galvenais treneris ir] ar Lokomotiv traģiski bojā gājušā trenera Brad McCrimmon brālis Kelly McCrimmon – ļoti labs speciālists, liek spēlētājiem strādāt kārtīgi un progresēt!”

Ja Tev jāsalīdzina WHL un MHL limeni, kāda ir šī līmeņa atšķirība? Kas liecina par atšķirīgo vai kopīgo? “Nedaudz ir jāpārslēdzas un jāpierod pie šī hokeja, jo tas ir savādāks – [WHL] ir vairāk cīņa, spēka spēle, bet hokejs ir atklātāks un vārti tiek gūti ar metienu vai – uz atlēkušām ripām pēc metiena, un uz to ir jāpārslēdzas un jāpierod! MHL ir vairāk izspēles uz tukšiem vārtiem, vairāk kombinācijas, skaists hokejs! Šeit – skrien, met, sit! Bet jāmāk apvienot Ziemeļamerikas stilu ar Eiropas, tad rodas ovečkini…”

Edgars Kulda (dz. 1994.)

Kulda-jaunākais (attēlā – pa kreisi) WHL čempionātā un Edmonton Oil Kings komandā aizvada jau otro sezonu. Pirms tam viņš nospēlēja sezonu Dinamo otrajā jaunatnes komandā Juniors MHL B grupā un Latvijas Virslīgā, MHL-am un HK Rīga sastāvam kvalificējoties tikai uz vienu spēli… Bet zvaigžņu stundu uzbrucējs Edgars Kulda piedzīvoja 2013. gada WHL izslēgšanas spēlēs, kur 22 spēlēs saražoja 14 punktus (2+12) un lietderības koeficientu +9, kļūstot par tā gada izslēgšanas spēļu trešo rezultatīvāko jaunpienācēju. Bet augustā Kulda-jaunākais sevi lieliski atrādīja Latvijas U-20 izlases sastāvā Latvijas Hokeja federācijas kausa izcīņā, kas norises laika ziņā bija aizstājusi tradicionālo Sergeja Žoltoka piemiņas turnīru.

Jaunajā, 2013./2014. g., sezonā E.Kuldam 9 spēlēs 6 punkti (2+4) un neitrāla lietderība. Pēc rezultativitātes ieņem 7.-8. vietu komandā.

Roberts Lipsbergs (dz. 1994.)

Arī R.Lipsbergs (zemāk pa labi novietotā attēlā) aizvada otro sezona Kanādas junioru hokeja plašumos – WHL līgā, bet ģeogrāfiski Savienotajās Valstīs bāzētā komandā Seattle Thunderbirds. Uz turieni viņš pārcēlās 2012. gada vasarā no HK Rīga sastāva, kur bija vienības rezultatīvākais uzbrucējs regulārajā sezonā (28 punkti 58 spēlēs).

Savā pirmajā Ziemeļamerikas  regulārajā sezonā (2012./2013.) Roberts Lipsbergs ar 58 punktiem (30+28) 64 spēlēs kļuva par rezultatīvāko Sietlas komandā. Tāpat arī bija punktiem bagātākais Thunderbirds spēlētājs 2013. gada izslēgšanas spēlēs – 7 punkti (3+4) 7 spēlēs. Attiecīgi, 2012./2013. g. regulārajās sezonā Roberts Lipsbergs bija visa WHL otrais rezultatīvākais jaunpienācējs. Starp citu, R.Lipsberga regulārās sezonas 58 punkti ir Latvijas hokejistu rekords WHL čempionātā.

Šo iemeslu dēļ daudzi hokeja sekotāji bija pārsteigti, ka Lipsberga-jaunākā vārds nebija starp 2013. gadā NHL draftētajiem spēlētājiem. Acīmredzot, ne visu izšķir rezultativitāte, un potenciālie draftētāji skatīsies uz sniegumu jaunās sezonas gaitā, lai pie attiecīgajiem uzvārdiem atgrieztos vai neatgrieztos jau 2014. gada draftā.

Bet 2013./2014. g. sezonā Roberts Lipsbergs ir aizvadījis 10 spēles, sakrājot 11 punktus (8+3) un lietderību +6. Šobrīd tas ir Sietlas komandas trešais rezultatīvākais sniegums, bet 8 vārtu guvumi dod vienības labākā snaipera “posteni”.

Papildu ieskatam:

• Par NHL, CHL un KHL 2012. gada draftiem, kā arī Latvijas hokejistu rekordiem CHL līgās: tepat
• Par junioru hokeja sistēmu, līgām Ziemeļamerikā: tepat
• WHL čempionāta kopējā statistikas lapa – whl.ca
• WHL spēlētāju statistikas lapa, šķirojot pēc komandām – whl.ca

[Secīgi – Riharda Bukarta foto avots: iihf.com; Edgara Kuldas foto avots: oilkings.ca; Roberta Lipsberga foto avots: Seattle Thunderbirds oficiālais profils facebook.com lapā.]

Vai tiesnesis “noraka” spēli? Rīgas Dinamo un Vjačeslava Bulanova attiecību vēsture

Kad Rīgas Dinamo KHL čempionāta kārtējā spēlē pret Salavat Julajev tiesneši jau no pirmās minūtes sāka dalīt noraidījumus un uzskatāmi demonstrēt, kurš šai spēlei noteiks ritmu, vērotāji nosmaidīja – tas taču līgas “zelta svilpe” Vjačeslavs Bulanovs. Kad spēles gaitā rīdziniekiem nācās divas minūtes sisties lielajā mazākumā 3-uz-5, Hosam tika piešķirts noraidījums 2+2 minūšu apmērā un 10 minūšu disciplinārsodu saņēma Sandis Ozoliņš, bargs un pikts bija palicis arī parasti savaldīgā un mierīgā dinamiešu trenera Arta Ābola vaigs. Aculiecinieki sprieda, ka tas taču Bulanovs, kurš NEKAD nav “mīlējis” Rīgas komandu un VIENMĒR to gremdējis. Kāda tad ir Vjačelsava Bulanova un Rīgas Dinamo kopējā “slimības vēsture”?

Iepriekšējo reizi Bulanovs Rīgas Dinamo spēli oficiālajā KHL čempionātā bija tiesājis tieši pirms gada – 2013. gada 9. oktobrī, kad Rīgas komanda spēlēja pret Minskas Dinamo un uzvarēja 2:1 papildlaikā. Šis gada pārrāvums ir diezgan neraksturīgs savstarpējo attiecību vēsturei. Pirms tam Vjačeslavs Bulanovs diezgan regulāri “apstāvēja” dinamiešu darbus uz KHL ledus. Piemēram, 2011./2012. g. sezona gaitā viņš bija galvenais tiesnesis 9 spēlēs ar Rīgas komandas dalību. Pirmā tikšanās uz KHL oficiālā ledus bija jau līgas pirmās sezonas sākumā – 2008. gada 14. septembrī Rīgā, kad dinamieši ar 2:0 uzveica Maskavas apgabala Atlant vienību. Kopumā Bulanovs kā galvenais tiesnesis ir uzraudzījis Rīgas Dinamo 24 spēles oficiālajā KHL čempionātā. 11 spēlēs no tām uzvarēja rīdzinieki. Četrās spēlēs Vjačeslavs Bulanovs bija vienīgais galvenais tiesnesis bez pārinieka, un 3 spēlēs no tām uzvarēja Rīgas Dinamo.

Kritiskie saskares punkti

Pirmajās divās sezonās bija pāris diskutablas spēles, kurās “krīt acīs” soda minūšu disproporcija. 2008. gada 27. oktobrī, kad Dinamo aizvadīja vienu no divām mājas spēlēm Espo (Somijā), rīdzinieki ar 0:6 piekāpās Toljati Lada komandai. Tajā spēlē Pjotra Vorobjova trenētie “žiguļi” (apzīmējums no galvenā atbalstītāja – autokoncerna) saņēma 8 soda minūtes, bet rīdzinieki – 30, ieskaitot 10 minūšu disciplinārsodu Ronaldam Petrovickim 59. minūtē. Četrus vārtu guvumus Lada bija sastrādājusi vairākumā.

Otra “no ainavas krītoša” spēle ar Dinamo un Bulanova līdzdalību fiksēta otrajā sezonā – 2009. gada 1. novembrī Minskā, kur Rīgas komanda zaudēja 1:2 papildlaikā. It kā jau nekā dramatiska, tikai uzmanību vieš soda minūšu atšķirība. Tajā spēlē Minskas Dinamo kontā 4 soda minūtes, bet rīdziniekiem – 47… Ieskaitot 20 minūšu disciplinārsodu Robertam Petrovickim (iepriekšminētā brālim) un 10 minūšu – Sandim Ozoliņam.

Konkrētākās “domstarpības” starp Dinamo un Vjačeslavu Bulanovu bija KHL trešajā sezonā – 2011. gada 8. janvārī Mitiščos. Šajā spēlē Atlant saņēma 8 minūtes, bet dinamieši – 90 minūtes! Lielāko daļu – 70 minūtes – veidoja disciplinārsodi, kurus iedalīja par “taisnības meklēšanu” un neapmierinātību ar tienešu lēmumiem. “Strīpainie” izteiksmīgi ierādīja vietu visiem, kas iebilda, – Jānim Spruktam 30 minūtes, Laurim Dārziņam 40 minūtes. To spēli dinamieši mēģināja “izvikt” arī bez nosauktajiem uzbrukuma līderiem, bet zaudēja spēli kārtējā mazākumā – 3:4 papildlaikā. Par Vjačeslava Bulanova un Konstantina Oļeņina tiesāšanas konsekvenci šajā spēlē tika bubināts ilgāk nekā citas reizes.

Bet… Vjačeslavs Bulanovs ir atzītākais KHL tiesnesis, viņam pieder 3 gadu (no 5) balvas “Zelta svilpe”, ko piešķir labākajam tiesnesim. Bulanovs svilpīti saņēma 2009., 2010., 2012. gados. Pārējo divu gadu “zelta svilpes” (2011., 2013.) ir pasniegtas mūsējam – Eduardam Odiņam. Starp citu, Bulanovam “zelta svilpe” trīs reizes pasniegta vēl pirms KHL izveides Krievijas Superlīgas čempionāta ietvaros – 2005., 2006., 2007. gadā. Pietiekami iespaidīga bagāža, lai būtu autoritāte arī gadījumos, kas diskutabli.

Paranoja?

Bet vai ir reāls pamats rīdzinieku vajāšanas mānijai attiecībā uz Bulanovu? Tiesnešu veikumu no spēļu ierakstiem vai vērojot “apputējušus” protokolus novērtēt ir stipri sarežģīti. Ja laukuma spēlētājiem ir virkne statistikas parametru, kuros var salīdzināties un atrast nepilnības, tad attiecība uz tienešu varējumu jāmeklē “starp rindām”. Dažkārt var notvert kādu acīmredzamu mirkli, kad sods nav sekojis vai tieši pretēji – bijis “bez nekā”. Taču statistiski saskatīt kādas tiesāšanas nepilnības vai “netaisnīgas” likumsakarības ir tuvu tam, ka neiespējami. Bet ja pamēģina?

Redzamākie atskaites punkti tiesnešu “speciālai attieksmei” atrodami, salīdzinot konkrētās komandas sniegumu visā sezonā ar konkrētā tiesneša laikā demonstrēto – uzvaras pret zaudējumiem, soda minūtes pašiem un pretiniekiem. Kategorisku vērtējumu “nojauc” apstāklis, ka lielākajā daļā spēļu visu sezonu summā ir divi galvenie tiesneši, kuri savstarpēji rotē. Tātad – līdzatbildīgi. Tāpat arī pretinieki un situācijas dažādas. Un, ja sezonā ir bijušas dažas salīdzināmas spēles, tad lielāks ir izņēmuma koeficients.

Skaidrs, ka ir saskatāmas dažas epizodes, kurās Bulanova tiesātajās spēlēs dinamieši saņēmuši stipri vairāk soda minūšu nekā vidēji konkrētajā sezonā. Taču kopumā 12 spēlēs (no 24) rīdziniekiem noraidījumu ir bijis vairāk nekā pretiniekiem. Tikai trešdaļā Vjačeslava Bulanova tiesāto spēļu (8 no 24) Rīgas Dinamo komanda saņēmusi vairāk soda minūšu nekā vidēji spēlē attiecīgajā regulārajā sezonā vai izslēgšanas spēlēs.

Arī uzvarēto un zaudēto spēļu proporcija nav kliedzoša un nenorāda uz īpašām kaislībām. Dinamo uzvarējuši pamatlaikā 9 spēlēs, zaudējuši “tīrajā” laikā 11 reizes. Bet papildlaika un pēcspēles uzvaru un zaudējumu apjoms vienāds – pa vienai spēlei.

Otrs virziens – palūkoties kā, piemēram, soda minūtes pelnījuši Dinamo pretinieki Vjačeslava Bulanova pieskatītajās spēlēs. Arī attiecībā uz Dinamo sāncenšiem “zelta svilpes” īpašnieks ir bijis salīdzinoši iecietīgs – tikai 7 spēlēs tie saņēmuši vairāk soda minūšu nekā vidēji sezonā. Varētu atrast “caurumu”, norādot, ka 17 spēlēs Dinamo pretinieki saņēma mazāk soda minūšu nekā vidēji konkrētajā sezonā. Tomēr “uzbrauciens” jāatceļ, jo arī rīdzinieki Bulanova tiesātajās 16 spēlēs saņēmuši mazāk soda minūšu nekā vidēji sezonā sastrādā.

Vienīgo šauro vietu kopainā varētu piemeklēt jau apskatītajā attiecību vēsturē, kur rīdzinieki ražoja disciplinārsodus. Tomēr skatot skaitļus kopsakarībās, rodas secinājums, ka Bulanova kaisle ir nevis darīt pāri rīdziniekiem, bet būt galvenajam – diriģēt spēli bez iebildumiem no malas. Iespējams, pat būt spēles pirmajai zvaigznei. Tāpat der atcerēties, ka situācija ar apzīmējumu “mūsējos sit!” ir emocionāla padarīšana. Šad tad “savējiem” patīk nepamanīt savu mīluļu pārkāpumus, bet toties – tiek skaidri saskatīti pretinieku nedarbi. Arī tad, ja tādu nav. Savukārt epizodes, kurās tiesneši bijuši labvēlīgi, ātri aizmirstas…

Summējot. Vjačeslava Bulanova “sadarbībā” ar Dinamo ir atrodamas dažas spēles, kurās jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Bet kopumā Bulanova “pieskatītās” spēles Rīgas Dinamo vienībai ir bijušas salīdzinoši veiksmīgas. Protams, pretinieki un sezonas ir dažādas. Skaidrs, ka tiesneši kļūdās tieši tāpat kā uzbrucēji, aizsargi, vārtsargi. Bet viņi un arī viņu kļūdas ir spēles sastāvdaļa.

Jā, un Bulanova speciālai kaislībai ar apzīmējumiem NEKAD un VIENMĒR attiecībā uz Rīgas Dinamo pierādījumus atrast neizdodas…

Rīgas Dinamo oficiālās KHL spēles, kuras tiesājis Vjačeslavs Bulanovs:

datums	pretinieki	rezultāts	soda min. DR vs.	DR vid.	pretin. vid.
2008-09-14	Atlant	2:0	10 vs.16	19:52	15:12
2008-10-26	Ak Bars	2:3	20 vs. 18	19:52	13:43
2008-10-27	Lada	0:6	30 vs. 8	19:52	13:25
2009-02-14	Atlant	2:4	10 vs. 10	19:52	15:12
2009-02-25	Amur	2:1	12 vs. 8	19:52	16:17
	vidēji 2008./2009. reg.	2 uzv.-3 z.	16:24 vs. 12:00	19:52	14:47
–
2009-10-20	Metallurg (Novok.)	4:2	8 vs. 8	14:42	14:07
2009-11-01	Dinamo (Minska)	1:2 OT	37 vs. 4	14:42	17:01
2009-12-13	Dinamo (Minska)	2:0	14 vs. 6	14:42	17:01
	vidēji 2009./2010. reg.	2 uzv.-1 z.	19:40 vs. 6:00	14:42	16:03
–
2010-10-09	Torpedo	4:1	4 vs. 8	13:52	12:11
2011-01-08	Atlant	3:4	90 vs. 8	13:52	16:30
2011-01-14	Severstaļ	3:4 PM	10 vs. 20	13:52	13:10
2011-02-18	Metallurg (Mag.)	3:1	10 vs. 14	13:52	13:37
	vidēji 2010./2011. reg.	2 uzv.-2 z.	28:30 vs. 9:00	13:52	13:52
–
2011-09-13	Ak Bars	2:5	37 vs. 12	11:45	14:01
2011-11-23	CSKA	2:1	6 vs. 8	11:45	12:01
2011-12-07	Ak Bars	1:3	6 vs. 10	11:45	14:01
2011-12-09	Ņeftehimik	2:5	24 vs. 14	11:45	14:40
2012-01-13	CSKA	1:2	16 vs. 10	11:45	12:01
2012-01-30	Dinamo (Maskava)	3:4	4 vs. 10	11:45	14:07
2012-02-22	Sibir	3:2 PM	10 vs. 12	11:45	10:34
2012-02-24	Metallurg (Novok.)	4:1	10 vs. 47	11:45	11:16
	vidēji 2011./2012. reg.	3 uzv.-5 z.	14:08 vs.15:23	11:45	12:50
–
2012-03-08	Torpedo	3:1	10 vs. 10	12:42	16:27
–
2012-09-06	HC Lev Praha	1:2	8 vs. 6	11:16	11:25
2012-10-09	Dinamo (Minska)	2:1 OT	8 vs. 6	11:16	14:48
	vidēji 2012./2013.	1 uzv.-1 z.	8 vs. 6	11:16	13:09
–
2013-10-09	Salavat Julajev	2:5	24 vs. 12	13:42	11:46

* DR vid. = Rīgas Dinamo soda minūtes vidēji spēlē attiecīgajā sezonā; pretin. vid. = attiecīgās spēles Dinamo pretinieku soda minūtes vidēji spēlē attiecīgajā sezonā.

[Foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Irbe prom no Latvijas izlases? Laba ziņa!

Lasot sava laika Latvijas izlases “mūra” un aktuālās Latvijas izlases trenera Artūra Irbes paziņojumu Latvijas Hokeja federācijas (LHF) amatpersonāžiem par “attiecību pārtraukšanu” ar minēto federāciju, pirmā doma bija “xxxxxx” (cenzēts). Bet drīz vien nāca apgaismība – šīs solis var nākt par labu Latvijas hokejam.

Kad Jānis Sprukts caur ziediem runā par izlases problēmām un vienu pavasari jau laicīgi informē, ka izlasei palīdzēt nevarēs, netrūkst cilvēku, kas viņu nokristī par “nodevēju”. Kad Laura Dārziņa kontekstā izceļas diskusijas par spēlētāju līgumu un cita veida apdrošināšanu, arī Dārziņš tiek nodēvēts par “lepnu āzi”.

Nedaudz vielu pārdomām dod izlases ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa “sadusmošanās”, kad Kirovs Lipmans viņu atbrīvo. Bet arī tam nav vajadzīgā rezonanse un sekas, jo izlase taču nav izpildījusi uzdevumu! Un gala beigās pats Ozoliņš atgriezies izlasē, lai kopīgiem spēkiem “iesprauktos” Soču vilciena durvīs. Pēc tā drīz aizmirstas Sanda Ozoliņa “atbrīvošana” no izlases…

Varbūt BEIDZOT secinājumi būs tagad, kad Latvijas izlases “balsts un sirdsapziņa” (nepārspīlējot) Artūrs Irbe, kuram valsts un valstsvienības lietas prioritāšu skalā un vērtību sistēmā ir stipri augstu, “piecērt durvis”? Protams, neviens nav ideāls. Tomēr izlase ir kopdarbs… Irbes vēstulē kā pirmais un svarīgākais ir norādīts federācijas prezidenta K. Lipmana attieksmes jautājums. Pats prezidents apelē pie Artūra Irbes rakstura nepilnībām… Diemžēl epopejas “āža kāja” lasāma A. Irbes vēstulē skaidri: “[..] tāpat no LHF puses tā prezidenta personā vairākus mēnešus nav izpildītas līguma saistības [..]”.

Uzsvars nav uz to, ka kādam no federācijas būtu jāiet vai uz to jānāk, bet runa ir par lietu kārtību un tās civilizētu risināšanu.

[Artūra Irbes attēla avots: lhf.lv.]