Krievu hokeja leģendas Valērija Harlamova vārda atkabināšana no MHL galvenās trofejas nosaukuma nav vienīgā izmaiņa, kas skārusi Krievijas jaunatnes hokeja līgas MHL čempionātu. Jaunie kosmētiskie remonti un fundamentālākas pārbūves būs jāņem vērā arī šajā čempionātā startējošajai HK Rīga komandai.
Harlamova vārds var atgriezties pie MHL izslēgšanas spēļu uzvarētāju un čempionu kausa, tomēr pagaidām šis kauss paliek „bārenis” vien ar oficiālo „otro nosaukumu” – MHL čempionāta uzvarētāja kauss (Кубок Победителя Чемпионата МХЛ). Izrādās, ka „atvārdošanas” iemesls ir juridiska ņemšanās ap Harlamova vārda izmantošanas tiesībām, kur sava teikšana (gribēšana) ir minētā hokejista tiesību pārvaldniekiem. Stipri dīvaini ir tas, kas šādas lietas norisinās, kad Harlamova kauss tieši ar šādu nosaukumu ir bijis pasniegts četrus gadus.
40 komandas. +Austrija, Ukraina
Jaunajā 2013./2014. gada sezonā MHL pamatčempionāts, neskaitot MHL B grupu, ir izaudzis līdz 40 komandām. Atgādinājumam: iepriekšējā sezonā un arī 2011./2012. g. MHL vienoja 33 komandas. Bet iepriekš: 2010./2011. g. sezonā – 29 vienības; 2009./2010. (MHL pirmajā sezonā) – 22.
Jaunajā sezonā līgai ir pievienojušās 7 komandas, kuras aizvadītajā sezonā nespēlēja MHL (A grupā), bet neviena komanda līgu nav pametusi. Protams, skaļākais papildinājums ir Mocarta dzimtās pilsētas hokeja klubs. Austrijas kluba pievienošanās ir MHL Rietumu „iekarošanas” politikas lepnums, jo Zalcburgas klubs ir atpazīstams zīmols, nevis mākslīgi radīts „Tatru vilks” vai Budapeštas „patriots”, kurā spēlē 3 – 4 ungāru spēlētāji… Turklāt KHL hokeja saimniecība pulsa turētāji ar EC Red Bull Salzburg jaunatnes komandas pieslēgšanos Krievijas hokeja asinsritei saskata pazīmes, kas liecinātu par pamat-kluba stūrēšanu KHL virzienā. Dabiski, ka šādos apstākļos Ukrainas komandas pievienošanās MHL-am izskatās kā „nekas īpašs”. Ukrainu MHL pārstāvēs Doņeckas Donbass jaunatnes komanda Molodaja Gvardija.
Pārējie 5 jaunpienācēji ir no pašas Krievijas dzīlēm, un, patiesībā, visi nemaz nav jaunpienācēji. Divas komandas – Toljati Ladja un Kirovočepeckas Oļimpija – atgriežas MHL-ā pēc gada prombūtnes. Abas no līgas bija izkritušas 2012. gada play out rezultātā. Tomēr šī atgriešanās nav īsti sportisku principu noteikta, jo Oļimpija MHL B grupā aizvadītajā sezonā ieņēma 4. vietu, bet Ladja – 7. pozīciju. Tāpat MHL čempionātu papildinājuši MHL B grupas čempioni – Kurganas Juņior un MHL B grupas 24. vietas ieņēmēji – Naberežnije Čelni vienība Čelni. Bet, līdzīgi kā Zalcburgas un Doņeckas komandas, bez B grupas starpniecības līgā ienākusi svaigi izveidotā Sanktpēterburgas Dinamo vienība.
Divīzijas ir atpakaļ. HK Rīga pie ārzemniekiem
Jaunajā MHL čempionātā atkal tiek atdzīvinātas divīzijas, kas pērnajā sezonā bija „aizmirstas”. Jaunajā sezonā 40 komandas ir vienādā skaitā sadalītas 4 divīzijās un 2 konferencēs. Katra komanda aizvadīs pa 4 spēlēm pret savas divīzijas komandām un pa 2 spēlēm – pret savas konferences otras divīzijas komandām. Tā katrai komandai regulārās sezonas gaitā nāksies aizvadīt 56 spēles. HK Rīga ir atkal iemērīta Ziemeļrietumu divīzijā un Rietumu konferencē. Kas nozīmē, ka Dinamo jaunatne regulārās sezonas laikā spēlēs pret visām MHL ārvalstu vienībām, atskaitot Kazahstānas Sņežnije Barsi.
Austrumu un Rietumu konferences komandas, tāpat kā pērnsezon, ātrāk par MHL izslēgšanas spēļu pusfināla sērijām oficiāli uzspēlēt nevarēs, un arī tad tas gods būs tikai 2 komandām no katras konferences. Tiesa, 2012./2013. g. sezonā atklāšanas spēli aizvadīja dažādu konferenču komandas – Krasnaja Armija un Omskije Jastrebi. Atgādinājumam: pērnsezon Austrumu konferences komandas aizvadīja pa 60 spēlēm (Omskije Jastrebi – 61), Rietumu, t.sk. HK Rīga – 64 spēles (Krasnaja Armija – 65).
MHL izslēgšanas spēlēs 32 komandas!!!
Revolucionāra ir paredzēta MHL play off izspēle. Ne kārtības, bet – apjoma ziņā. Tātad jaunajā sezonā MHL izslēgšanas spēlēm kvalificēsies pa 8 (no 10) komandām no katras divīzijas, t.i. kopā 32 komandas (no 40) jeb apaļi 80% no visām MHL komandām. Līdz šim tik liels komandu apjoms MHL play off-am nebija kvalificējies ne skaita, ne proporcijas ziņā. Pat skaitliski „mazākajā” pirmajā sezonā (2009./2010.) izslēgšanas spēlēm kvalificējās „tikai” 72,7% komandu (16 no 22).
Tāpat arī būtu jāpameklē hokeja līga, kur play off-am kvalificētos 32 komandas… Tiesa, Kanādas junioru elitē (CHL) 60 komandas spēlē 3 atsevišķās līgās (WHL, OHL, QMJHL), no kurām 48 komandas (tieši 80%) kvalificējas izslēgšanas spēlēm. Un šo 3 līgu čempioni gala beigās pacīnās par Memorial Cup.
MHL gadījumā visas sērijas, atskaitot līgas finālu, paredzēts izspēlēt līdz 3 uzvarām. Finālsērija – līdz 4 uzvarām.
Nost ar play oyt! Lai dzīvo Pārejas turnīrs
Vēl viens jauninājums ir sezonas beigās paredzētais Pārejas turnīrs, kas ieplānots no 18. aprīļa līdz 15. maijam. Turnīrā paredzēts piedalīties 5 komandām – visu MHL divīziju pēdējo vietu ieņēmējām un MHL B grupas 2. vietas laureātei. Tie tad pacīnīsies par 3 vietām nākamajā MHL sezonā (2014./2015.). Cik saprotams, MHL B grupas 1. vieta dalību MHL (A grupā) garantē bez Pārejas turnīra.
MHL kalendāru jau publiskojuši, taču reglaments vēl tiek turēts „slepenībā”, acīmredzot – tiek gaidīti „pēdējā brīža labojumi”. Zinot to, cik viegli MHL-ā kaut kas tiek pieņemts vai atcelts, var sagaidīt neparedzētus jauninājumus reglamentā un pat jau publicētajā izspēles kārtībā. Starp citu, tajā pašā dienā, kad MHL kalendārs tika oficiāli publiskots (29. jūlijā), MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs solījis kalendāra izmaiņas pēc Zalcburgas kluba lūguma…
Jāpiebilst, ka, piemēram, 2013. gada pavasarī MHL-ā asins apmaiņai starp A un B grupām bija paredzēts play out turnīrs. Taču tam tuvojoties, tika atcelts… Kas zināmā mērā liek piesardzīgi raudzīties uz jauno „apmaiņas sistēmu”. MHL čempionāts ir norisinājies tikai 4 sezonas, bet pēc katras sezonas ir mainīta izspēles kārtība. Ja iepriekšējais divīziju princips kādu starpsezonu palicis „dzīvs”, tad sistēma atšķaidīta ar play out, piemēram.
MHL čempionāta Rietumu konferences komandas 2013./2014. g. sezonā:
komanda
pilsēta
MHL 2012./2013. reg.
„lielais” klubs KHL
Ziemeļrietumu divīzija
1.
Almaz
Čerepoveca
10. vieta
Severstaļ
2.
Dinamo
Sanktpēterburga
(jaunpienācējs)
–
3.
Dinamo-Šiņņik
Bobruiska (BLR)
12.
Dinamo (Minska)
4.
HK Rīga
Rīga; Piņķi (LAT)
16.
Dinamo (Rīga)
5.
Junost
Minska (BLR)
32.
Baltkr. – Junost (agrāk VHL)
6.
Kapitan
Stupino
26.
–
7.
Loko
Jaroslavļa
17.
Lokomotiv
8.
Russkije Vitjazi
Čehova
19.
Vitjaz (Podoļska)
9.
Serebrjanije Ļvi
Sanktpēterburga
24.
SKA (fakt. VHL – HK VMF-Kareļija)
10.
SKA-1946
Sanktpēterburga
9.
SKA
Centra divīzija
11.
Amurskije Tigri
Habarovska
22.
Amur
12.
Atlanti
Maskavas apg. (Mitišči)
3.
Atlant
13.
EC Red Bull Salzburg
Zalcburga (AUT)
(jaunpienācējs)
EBEL – EC Red Bull Salzburg
14.
HC Energie Karlovy Vary
Karlovi Vari (CZE)
14.
Čeh. – HC Energie Karlovy Vary
15.
HK MVD
Balašiha
11.
Dinamo (Maskava)
16.
Krasnaja Armija
Maskava
25.
CSKA
17.
MHK Himik
Voskresenska
21.
–
18.
MHK Spartak
Maskava
5.
Spartak
19.
Molodaja Gvardija
Doņecka (UKR)
(jaunpienācējs)
Donbass
20.
Patriot
Budapešta (HUN)
31.
–
*
MHL čempionāta Austrumu konferences komandas 2013./2014. g. sezonā:
komanda
pilsēta
MHL 2012./2013. reg.
„lielais” klubs KHL
Povolžjes (Pievolgas) divīzija
1.
Bars
Kazaņa
7. vieta
Ak Bars
2.
Belije Tigri
Orenburga
28.
–
3.
Čaika
Ņižņijnovgoroda
18.
Torpedo
4.
Čelni
Naberežnije Čelni
(jaunpienācējs)
–
5.
Ladja
Toljati
(atgriežas MHL)
VHL – Lada
6.
Molot (agrāk – Oktan)
Perma
33.
VHL – Molot-Prikamje
7.
Oļimpija
Kirovočepecka
(atgriežas MHL)
–
8.
Reaktor
Ņižņekamska
20.
Ņeftehimik
9.
Staļnije Ļisi
Magņitogorska
2.
Metallurg
10.
Tolpar
Ufa
13.
Salavat Julajev
Urālu – Sibīrijas divīzija
11.
Avto
Jekaterinburga
8.
Avtomobiļist
12.
Belije Medvedi
Čeļabinska
4.
Traktor
13.
Juņior
Kurgana
(jaunpienācējs)
VHL – Zauraļje
14.
Kristall
Berdska
30.
–
15.
Kuzņeckije Medvedi
Novokuzņecka
15.
Metallurg
16.
Mamonti Jugri
Hantimansijska
6.
Jugra
17.
Omskije Jastrebi
Omskas apg. (Omska)
1.
Avangard
18.
Sibirskije Snaiperi
Novosibirska; Berdska
23.
Sibir
19.
Sņežnije Barsi
Astana (KAZ)
27.
Baris
20.
Tjumenskij Ļegion (agrāk – Gazovik)
Tjumeņa
29.
VHL – Rubin
*
Izziņām:
MHL 2013./2014. g. sezonas kalendārs (2013-07-29) – mhl.khl.ru
Tradīcijām bagātās hokeja līgās un vēsturi uzkrājušos klubos viens no neatņemamiem atribūtiem ir krekli pie mājas arēnas griestiem. Tie atgādina par leģendāriem un/vai kluba vēsturē nozīmīgiem sportistiem, kuru izmantotie numuri ir aizņemti „uz mūžu”. KHL spēlējošais Rīgas Dinamo vēl ir jauns klubs – vien 5 sezonas, tādēļ vēsture vēl „jākrāj” un krekli jāpelna. Taču, ja krekli būtu jāizkar un numuri būtu jārezervē jau tagad?
Piecu hokeja sezonu gaitā Rīgas Dinamo krāsas KHL oficiālā čempionāta spēlēs ir pārstāvējuši 83 spēlētāji – 11 vārtsargi, 18 aizsargi un 54 uzbrucēji. No tiem kopumā 46 vīri Rīgas klubā ir bijuši uz vienu sezonu, pussezonu vai tikai dažām spēlēm. 37 no šiem hokejistiem komandā ir aizķērušies ilgāk par vienas sezonas rāmjiem, t.i. – reāli uzspēlējuši vismaz divu sezonu ietvaros. Daži Rīgas Dinamo vēsturē atstājuši redzamākas pēdas (gropes).
#13 (#5) Guntis Galviņš
Visvairāk spēļu Rīgas Dinamo ierindā (282 spēles)
Lietderīgākais Dinamo aizsargs visu spēļu summā (+11)
Dinamo rezultatīvākais aizsargs visu spēļu summā (95 punkti)
Labākais piespēļu sniedzējs starp Dinamo aizsargiem visu spēļu summā (76 piespēles)
Jau pirms piektās sezonas (2012./2013.) sākuma, kad Guntis Galviņš kļuva par Dinamo kapteini, viņš bija aizvadījis visvairāk spēļu KHL čempionātos komandas ierindā – 224 spēles. Bet aizvadītās sezonas gaitā rekordu pastiprināja, sasummējot 282 spēles – 243 regulārajos čempionātos, 26 play off-os, 13 Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā. Tātad Galviņš komandas ierindā bija 89,5% spēļu. Atgādinājumam: komanda kopumā ir aizvadījusi 315 spēles KHL čempionātā (272 „regulāras”, 30 play off, 13 „cerībās”).
Vēl Guntim Galviņam pieder arī visās sezonās summēti aizsargu rekordi parametros – visvairāk rezultativitātes punktu, rezultatīvu piespēļu un arī labākais lietderības koeficients. Tā kā Galviņš šajā starpsezonā pametis Dinamo ierindu un pārcelts uz Hantimansijskas Jugra, tad viņa rekordi ir reāli „apdraudēti” un varētu „krist” jau tuvākajā sezonā. Kristaps Sotnieks ir aizvadījis 277 spēles, un viņam nepieciešamas tikai 6 spēles, lai būtu jauns rekords. Nākamie sekotāji ir Miķelis Rēdlihs (249 sp.), Aleksandrs Ņiživijs (247 sp.). Savukārt rezultativitātes rekordos Galviņa tuvākais „sekotājs” ir Sandis Ozoliņš, kuram ir uzkrāti 87 punkti; tātad nepieciešami 9 punkti, lai šo rekordu labotu. Ozoliņam ir 65 rezultatīvas piespēles, un nepieciešami 12 asistējumi, lai apietu Galviņu arī asistēšanas uzskaitē. Ar aizsargu lietderības koeficienta labošanu varētu būt grūtāk. Aiz Galviņa nākamais ir Rodrigo Laviņš ar +5; taču, tā kā Laviņš pagarinājis līgumu ar Dinamo, iespēja ir.
#19 Miķelis Rēdlihs
Rezultatīvākais Dinamo spēlētājs visu spēļu summā (156 punkti)
Dinamo labākais asistents visu spēļu summā (95 piespēles)
Dinamo uzbrucēju ierindā visvairāk spēļu (249 spēles)
Labākais Dinamo asistents vienā regulārajā sezonā (31 piespēle; 2011./2012.)
Labākais Dinamo asistents vienā play off sezonā (8 piespēles; 2012.)
Lietderīgākais dinamietis vienā play off sezonā (+5; 2012.)
Miķeļa Rēdliha rekordi piektās sezonas laikā palika nelaboti, lai arī viņš pats tajā sezonā vairs nebija dinamietis un pildīja Jaroslavļas „dzelzceļnieka” pienākumus. Tas tāpēc, ka Rēdlihs-jaunākais bija „iebetonējis” pamatīgi – pirmo 4 sezonu gaitā viņš aizvadīja 99,6% no visām Rīgas komandas spēlēm KHL čempionātos (249 no 250), izlaižot tikai vienu spēli! Tātad M.Rēdliha uzkrājumā 219 spēles regulārajās sezonās un visas 30 iekš play off.
Tuvākie rezultativitātes rekorda (156 punkti) sekotāji ir Aleksandrs Ņiživijs (137 punkti) un Marsels Hosa (124 punkti), kuri abi iestājušies atpakaļ Dinamo rindās. Potenciāli ātrāk labojamais rekords ir „visu laiku labākais piespēlētājs”, kura uzskaitē Ņiživijs tikai par vienu mērvienību (94 piespēles) atpaliek no Miķeļa Rēdliha.
#81 Marsels Hosa
Rīgas Dinamo labākais vārtu guvējs visu spēļu summā (74 trāpījumi)
Dinamo labākais vārtu guvējs vienā regulārajā sezonā (35 trāpījumi; 2009./2010.)
Rezultatīvākais Rīgas dinamietis vienā regulārajā sezonā (55 punkti; 2009./2010.)
KHL otrās sezonas (2009./2010.) labākais snaiperis (35 vārtu guvumi)
Divas KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2009., 2010.)
Hosa Rīgas Dinamo ierindā aizvadījis mazāk nekā divarpus sezonas (146 spēles; 46,4% no visām), bet vārtu guvumu rekordus saražojis ilgākam laikam. Tagad Marsels Hosa ir atpakaļ savas KHL karjeras veiksmīgākajā klubā, ar iespēju labot savus ierakstus. Īstenībā Dinamo trāpīgākā snaipera „tronī” ar 74 vārtu guvumiem Hosa var justies itin ērti, jo tuvākie sekotāji Mārtiņš Karsums (64 trāpījumi), Miķelis Rēdlihs (61 reize), Lauris Dārziņš (50) vismaz pagaidām atrodas citu KHL klubu pavalstniecībā.
#8 Sandis Ozoliņš
Rezultatīvākais Dinamo aizsargs vienā regulārajā sezonā (31 punkts; 2010./2011.)
Dinamo labākais vārtu guvējs – aizsargs vienā regulārajā sezonā (10 trāpījumi; 2011./2012.)
Dinamo 3 sezonu kapteinis (2009. – 2012.)
Trīs KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2010., 2011., 2012.)
Būs dīvaini, ja Rīgas Dinamo menedžments nebūs izdomājis savai „slavas zālei” kā pirmo vai vismaz vienu no pirmajiem piesaistīt Sanda Ozoliņa vārdu un viņa astoto numuru. Runa ir ne tikai par viņa vietu un ieguldījumu jaunlaiku Dinamo vēsturē, bet arī – Latvijas hokejā kopumā. Būdams viens no izcilākajiem Latvijas hokejistiem pēdējos 20 gados un viens no kluba retajām „saitēm” ar oriģinālo Dinamo, Ozoliņš Retired Number („no apgrozības izņemta numura”) lomai atbilst pilnībā. Pat ja profesionālā sportista karjeru nolemtu noslēgt citur.
Bet pašā jaunlaiku Dinamo sastāvā Sandis Ozoliņš vismaz pagaidām ir aizvadījis aptuveni pusi oficiālo KHL spēļu (50,2%; 158 no 315). Toties visas šīs 3 sezonas bija komandas kapteinis, visās šajās sezonās bija Rīgas kluba pārstāvis KHL zvaigžņu spēlē un arī zināmā mērā bija (ir), ja ne Dinamo ikona, tad vizītkarte noteikti. Cita starpā, KHL ceturtajā zvaigžņu spēlē (2012.) puse KHL zvaigžņu un zvaigznīšu bija iedalīti „Ozoliņa komandā”, kas nosaukta tās kapteiņa vārdā. Cik drīz vēl kaut kas tāds varētu notikt?
Tā kā Ozoliņš ir atpakaļ Dinamo rindās, tad viņam ir iespēja noķert un apsteigt daļu no visu sezonu summēto aizsargu rekordu. Tajā skaitā arī sev un Jēkabam Rēdliham piederošo visvairāk soda minūšu nopelnījušo spēlētāju rekordu – abi sastrādājuši pa 237 soda minūtēm. Jēkabam Rēdliham tā sasniegšanai vajadzēja 184 spēles, bet Sandim Ozoliņam pietika ar 158 spēlēm. Tā kā Rēdlihs-vidējais šajā starpsezonā pameta Dinamo sastāvu, tad Ozoliņam ir iespēja diezgan drīz kļūt par rekordistu šajā parametrā. Vistuvākie sekotāji – Hartigans (189 mn.), M.Rēdlihs (188 min.), Karsums (185 min) – Ozoliņa iespējas pagaidām neapdraud, jo ir ārpus Dinamo. Bet tiem „uz pēdām min” Marsels Hosa ar 182 minūtēm.
P.S.
Kam visvairāk sezonu?
Septiņi hokejisti Rīgas Dinamo ierindā ir uzspēlējuši visās piecās KHL sezonās. Tomēr tikai viens – Guntis Galviņš – visas 5 sezonas bija spēlējis tikai Rīgas Dinamo. Pārējie seši šo sezonu laikā vismaz uz vienu spēli ir bijuši deleģēti uz Dinamo tā brīža fārmklubu vai, piemēram, atdoti (pārdoti) citam klubam.
Krišjānis Rēdlihs ir bijis burtiski uz dažām spēlēm nosūtīts uz sava laika fārmklubiem Rīga 2000 un Dinamo Juniors. Kristapam Sotniekam bija sīks sānsolis (nosūtījums) arī uz Dinamo Juniors. Gints Meija savulaik ir pamatīgi kapājis cauri visiem 3 līdzšinējiem Dinamo fārmklubiem – Rīga 2000, Dinamo Juniors un Liepājas Metalurgs. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) fārma maizē uz Liepāju epizodiski tika deleģēti veterāni Ģirts Ankipāns un Rodrigo Laviņš. Regulārās sezonas nogalē Ankipāna saistības ar Dinamo tika izbeigtas, un viņš pilnībā pārgāja uz Liepājas Metalurgs komandu, bet, nu, ir atpakaļ kā treneris. Savukārt Aleksandram Ņiživijam dinamieša „lojalitātes programmu” pārtrauca pārdošana uz HC Lev Praha 2013. gada janvārī. Tiesa, par šo vīru uzticību Dinamo saimniecībai kontekstā ar „sānsoļiem” šo 5 sezonu gaitā diezin vai būtu jāšaubās. Kur sūtīja, tur spēlēja… Un tagad Rīgas Dinamo ierindā joprojām ir Kr.Rēdlihs, Sotnieks, Meija, Laviņš, atpakaļ ir Ņiživijs, kā arī treneris Ankipāns.
Rīgas Dinamo hokejisti, kas komandā spēlējuši visās 5 sezonās:
ampl.
hokejists
dz.
sp. (reg+PO+Nad)
punkti
+/-
soda min.
A
Guntis Galviņš
1986.
282 (243+26+13)
19+76
+11
161
A
Kristaps Sotnieks
1987.
277 (235+29+13)
10+23
-38
149
U
Aleksandrs Ņiživijs
1976.
247 (222+25+0)
43+94
-42
111
A
Krišjānis Rēdlihs
1981.
231 (189+29+13)
(22+57)
-5
86
A
Rodrigo Laviņš
1974.
225 191+21+13)
9+22
+5
127
U
Ģirts Ankipāns
1975.
223 (202+21+0)
31+43
±0
126
U
Gints Meija
1987.
194 (166+17+11)
12+28
-8
56
–
P.P.S. „Ierūsējušie” rekordi
Aizvadītā sezona (2012./2013.) Rīgas Dinamo vienībai bija tik savāda, ka netika laboti ne tikai play off rekordi, jo izslēgšanas spēlēm komanda nemācēja kvalificēties. Nemainīgi palika arī regulāro sezonu individuālie pamat-rekordi… Toties komandas rekordu uzskatē ir atvērta jauna sadaļa – sasniegumi Nadeždas kausa izcīņā.
Rīgas Dinamo spēlētāju individuālie rekordi KHL regulārajās sezonās (pēc visām piecām KHL reg. sezonām; piebilde – pirmās divas 56 spēļu sezonas, nākamās divas 54 spēļu sezonas, piektajā 52 spēles):
rekorda parametrs
sezona
rekorda īpašnieks un skaitļi
labākā fiksācija 2012./2013. g. sezonā
rezultatīvākais spēlētājs
2009./2010.
Marsels Hosa – 55 punkti
Mārtiņš Karsums – 35 punkti
rezultatīvākais aizsargs
2010./2011.
Sandis Ozoliņš – 31 punkts
Krišjānis Rēdlihs – 20 punkti
labākais vārtu guvējs
2009./2010.
Marsels Hosa – 35 reizes
A.Žirū un M.Karsums – pa 16 reizēm
labākais vārtu guvējs aizsargs
2011./2012.
Sandis Ozoliņš – 10 reizes
Krišjānis Rēdlihs – 5 reizes
izšķirošie pēcspēles metieni
2010./2011.
Aleksandrs Ņiživijs – 4 izšķ. PM
R.Šremps un Dž.Džonsons – pa 1 izšķ. PM
vārtu guvumi vairākumā
2009./2010.
Marsels Hosa – 14 reizes
Mārtiņš Karsums – 6 reizes
vārtu guvumi mazākumā
(3 sezonas)
(kopā 6 personas) – pa 2 reizēm
(4 personas) – pa 1 reizei
labākais asistents
2011./2012.
Miķelis Rēdlihs – 31 piespēle
Pols Ščehura – 20 piespēles
uzvaras vārtu guvumi
2008./2009.
Marks Hartigans – 5 reizes
(5 personas) – pa 2 reizēm
2011./2012.
Miķelis Rēdlihs – 5 reizes
labākais lietderības koeficients
2011./2012.
Krišjānis Rēdlihs +18
Pols Ščehura +3
atvairīto metienu procents
2008./2009.
Martins Pruseks – 94.1%
Kristers Gudļevskis – 92.1%
vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA)
2008./2009.
Martins Pruseks – 1.70*
Kristers Gudļevskis – 2.18
“sausās” spēles
2008./2009.
Martins Pruseks – 6 spēles
Mikaels Tellkvists – 1 spēle
visvairāk uzvaru vārtsargam
2011./2012.
Kriss Holts – 20 reizes
Mikaels Tellkvists – 12 reizes
vārtsargu uzvaru balance
2009./2010.
Edgars Masaļskis +6 (17:11)
Kristers Gudļevskis ±0 (1:1)
vārtsarga sp. laiks
2011./2012.
Kriss Holts – 2590:12
Mikaels Tellkvists – 1972:09
sliktākais lietderības koeficients
2011./2012.
Fredriks Varjs -18
Džeimijs Džonsons -14
visvairāk soda minūšu
2008./2009.
Duvijs Vestkots – 124 min.
Raitis Ivanāns – 84 min.
P.S. * Vārtsargu GAA, neskaitot Uģi Avotiņu ar GAA 0.00, bet 13 sekundēm spēles laika.
Papildu izziņām:
Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi izslēgšanas spēlēs: tepat
Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika Nadeždas kausa izcīņā – khl.ru
[Gunta Galviņa foto fiksēts spēlē pret Avangard 2011. gada 4. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2012. gada 24. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Marsela Hosas attēls fotofiksēts 2009./2010. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2011. gada 13. septembrī; foto avots: ak-bars.ru.]
Apmēram šāda bija statistiski vidējā reakcija uz Rīgas Dinamo paziņojumu par ne īpaši atpazīstamo čehu hokejistu Patrika Valčāka un Jakuba Sedlāčeka piesaistīšanu. Vajag! Derētu atcerēties, ka ar abiem ir pārbaudes laika (try-out) līgumi, bet sastāva nokomplektēšanā svarīgs faktors ir konkurence. To nodrošina 11 try-out līgumi šovasar. Tiem, kuri grib skaļākus uzvārdus, kā mierinājums – Dinamo vienošanās ar Georgiju Pujacu. (Rīgas Dinamo sastāva komplekts versijā “vasara 2013”.)
Skaidrs, ka Dinamo sekotāju ilgas pastiprina hokeja ziņu slejas, kurās starp KHL klubu skaļajiem paziņojumiem par pazīstamu hokejistu piesaisti no Rīgas kluba puses ilgāku laiku bija klusums vai paziņojumi par „kaut kādiem” pārbaudes laika līgumiem. Arī sastāva komplektētāju pieminētais un gaidītais malējais uzbrucējs netika sagaidīts… Toties līdzjutēju apetīti uz kādu laiku remdējis paziņojums par Latvijas izlases aizsarga Georgija Pujaca piesaisti. Par desas, cenas un pieejamās naudas attiecībām jau rakstīja kolēģis Jānis Matulis, bet der atcerēties vēlreiz šo novēlējumu: „Lai mūsu vēlmes saskan ar mūsu iespējām” (un otrādi).
Lai neatslābst par vietu sastāvā „drošie”
Šajā pirmssezonā Rīgas Dinamo treniņnometne ir īpaši bagātināta ar sastāva kandidātiem, kuriem ir try-out saistības. Neskaitot papildspēkus no HK Rīga, šovasar tādu Dinamo publiskotu try-out spēlētāju ir 11. Bez deviņiem pašmāju kadriem ir arī čehi Patriks Valčāks (Patrik Valčák) un Jakubs Sedlāčeks (Jakub Sedláček).
Uzbrucējam Valčākam (dz. 1984.) veltīto „smaidu” un skepses galvenais iemesls ir viņa biogrāfijas iepriekšējā sezona, kas aizvadīta Polijas ekstralīgā, kuru ir pieņemts uzskatīt par kaut ko īpaši vāju. Tomēr agrāka pieredze čehu, slovāku, somu u.c. līgās nav nemaz tik peļama. Starp citu, aktuālais Polijas čempions Patriks Valčāks 2012./2013. g. sezonā bija Polijas ekstralīgas regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs ar 38 spēlēs nopelnītiem 56 punktiem (15+41). Jādomā, ka Polijas čempionāts no KHL atšķiras manāmi, bet ar Valčāka varēšanām vajadzētu pietikt, lai liktu vairāk censties sastāva pretendentiem, kuriem vietas ierindā šķiet „puslīdz drošas”.
Savukārt vārtsarga Sedlāčeka piesaiste ir loģiska, ne tikai pilnvērtīga treniņprocesa nodrošināšanai, bet principā. Jo vārtsargu jautājums Dinamo pusē vēl neizskatās pilnībā sakārtots. Komandas sastāva sarakstā „stāv” rakstīti divi uzvārdi – Tellkvists un Gudļevskis. Kurš būs trešais? Jakubs Sedlāčeks (dz. 1990.) ar savu četru sezonu pieredzi Čehijas ekstralīgā var atļauties pretendēt arī uz otrā un pat pirmā vārtsarga posteni. Kas īpaši aktuāli kļūst gadījumā, ja kāds aptraumējas vai Gudļevskim tomēr pēdējā brīdī „paslīd kāja” Tampa Bay Lightning fārmklubu virzienā, lai arī cik neticami tas šķistu. Protams, tiek aktualizēts jautājums: vai tad nevarētu ņemt kādu pašmāju vārtsargu, lai rosītos otrā-trešā vārtsarga postenī? Taču, vai tik nav tā, ka labāk novēlēt Latvijas vārtsargiem spēlēt Ungārijā, Kazahstānā, Somijas trešajā līgā, bet – spēlēt, nevis sildīt Dinamo soliņu? Kā atceramies, tad Dinamo trešajiem vārtsargiem (piemēram, Ervīnam Muštukovam, Edgaram Lūsiņam, arī Uģim Avotiņam) uzreiz pēc Rīgas kluba pamešanas ar karjeras turpinājuma atrašanu tik labi neveicās. Jo bez spēļu prakses ir tā, kā ir. To tad savējiem novēlēt negribētos.
Bet, ja čehi izrādās nederīgi, tad der atcerēties, ka no Dinamo vasaras treniņiem mājās ir sūtīti arī citi uz pārbaudes laiku aicinātie leģionāri. Piemēram, 2009. g. vasarā ASV pavalstniecības uzbrucējs Nick Sirota (2012./2013. g. sezonā ECHL), 2010. gada vasarā – zviedru uzbrucējs Kenneth Bergqvist (tagad HockeyAllsvenskan – zviedru 2. līmenis), slovāku izcelsmes Šveices hokejists Juraj Šimek (tagad Šveices stiprākajā līgā NLA), Krievijas uzbrucējs Igors Birjukovs (VHL – Krievijas 2.). Vai būtu jāsēro, ka šo sarakstu papildinās vēl kāds importa vecis?
Patvērums Liepājas „metalurgiem”
Bez čehu bāleliņiem Dinamo devuši iespēju – pārbaudes laiku – deviņiem pašmāju vairāk vai mazāk jaunajiem (dz. 1989. – 1993. g.) spēlētājiem. Četri no viņiem – aizsargi Edgars Siksna un Ričards Birziņš, uzbrucēji Lauris Bajaruns un Artūrs Mickēvičs – faktiski visu iepriekšējo sezonu nospēlēja Liepājas Metalurgs krāsās Baltkrievijas ekstralīgā, ar minimāliem „sānsoļiem” Liepājas „mazajās” komandās – Latvijas Virslīgā un/vai MHL B. Starp citu, Mickēvičs bija Liepājas komandas rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā (50 spēlēs 19+21 punkti), bet Birziņš – lietderīgākais spēlētājs un rezultatīvākais aizsargs (reg. sezonā 49 spēlēs +16 lietderības un 6+18 punkti). Savukārt, ar „meču” otro rezultatīvāko spēlētāju – Artūru Kuzmenkovu (43 spēlēs 12+23 punkti) – līgums parakstīts bez try-out, jo kā 1993. gadā dzimis uzbrucējs viņš lieliski noder arī KHL jauno spēlētāju „kvotas” izpildei.
Jāpiebilst, ka Baltkrievijas ekstralīgas rezultativitāte garantijas nesniedz. Piemēram, 2011./2012. g. regulārajā sezonā Liepājas rezultatīvākais Baltkrievijas čempionātā bija Gunārs Skvorcovs (50 spēlēs 15+22 punkti), kuram sekojošā sezonā pie Dinamo bija cita loma, funkcijas, spēles laiks un rezultativitāte. Regulārās sezonas 23 spēlēs neviena punkta, bet Nadeždas kausa izcīņas 11 spēlēs cerīgi 7 punkti (3+4), kas pēcsezonā bija 9. vieta Dinamo rezultativitātes sarakstā.
Zināmi „vēži”
Ar vairumu no deviņiem Latvijas hokejistiem, kuriem izsludināts pārbaudes laiks pie Dinamo, šī kluba saimniecība ir ļoti labi pazīstama. 2012./2013. g. sezonā Rīgas Dinamo un HK Rīga ierindā uzspēlēja aizsargs Mārtiņš Porejs un uzbrucējs Juris Upītis. Agrāk HK Rīga ierindā ir spēlējuši vēl četri: aizsargi Aleksandrs Galkins, Ņikita Koļesņkovs, uzbrucēji Artūrs Mickēvičs un Kirils Tambijevs. Savukārt, aizsargs Ričards Birziņš savulaik ir spēlējis Dinamo „īstajos” fārmklubos – Dinamo Juniors un Rīga 2000.
Interesants jautājums ir – uz cik reālām vietām pretendē šie 11 uz pārbaudes laiku piesaistītie hokejisti. Neskaitot try-out un no/uz HK Rīga deleģētos, Rīgas Dinamo sastāva sarakstā figurē 22 uzvārdi – 12 uzbrucēji, 8 aizsargi un 2 vārtsargi. Vietu daudz vairs nav…
P.S. Braucošais jumts un bēgošie griesti
Kamēr Rīgas Dinamo risina vasarai ikdienišķus sastāva komplektācijas jautājumus, KHL bliež pa lielo. Ne bez līgas oligarhu gādības KHL spēlētāju oficiālie algu griesti „uz seju” (klubu) esot palielināti no 1,1 miljarda uz 1,3 miljardiem rubļu. Mūsu izpratnē – no 18,3 miljoniem uz 21,6 miljoniem latu, apmēram. Nevienu nepārsteidz, ka šāda lēmuma pieņemšana sakrīt laikā ar tradicionāli labi apmaksātā Iļjas Kovaļčuka pārcelšanos no New Jersey Devils (NHL) uz SKA. Citu Krievijas klubu pārstāvji jau smaida par to, ka SKA turpina mēģinājumus nopirkt Gagarina kausu, katru soli argumentējot ar lielu naudu. Tomēr reglamenta pielāgošana savām vajadzībām rezonansi ir izraisījusi. Tiesa, gan jau, ka propagandas meistari šūmēšanos novērsīs, Kovaļčuka piesaisti un algu griestu celšanu pamatojot ar Krievijas nacionālajām un olimpiskajām vajadzībām. Respektīvi, ar gatavošanos Soču olimpiādei netiek attaisnotas tikai kartupeļu cenas Saranskas (ir tāda pilsēta Krievijā) tirgū.
Par godu oligarh-klubu „bruņošanās sacensībai” tiek ziedots jau tā nestabilais KHL klubu iespēju balanss. Šķirba starp lielajiem un mazajiem klubiem tikai palielinās. SKA, Ak Bars un Salavat Julajev, kuri tikai algās, neskatot bonusus, maksājuši 16-17 miljonus latu, ir stipri nesalīdzināmi ar līgas lejasgalu, kas algās izdeva 2-3 miljonus latu, t.sk. Rīgas Dinamo. Ir starpība?! Protams, kāds no mazāk turīgajiem var arī uzspīdēt – kā HC Slovan Bratislava ar otro mazāko algu budžetu ierindojās 13. vietā. Tāpat arī mega-klubi var nospēlēt vāji. Tomēr KHL „šķiru atšķirība” sāk dalīt līgu divās apakšlīgās, kas uzskatāmāk paliek sezonas beigu fāzē. KHL A grupa cīnās par Gagarina kausu, KHL B – par Nadeždas. Skaidrs, ka jebkurā līgā ir tādi, kas tiek un kas netiek play off. Tomēr astoņkārtīga algu budžeta šķirba ir paliela…
Interesanti, ka KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs algu griestu celšanu skaidro ar inflāciju… 2010./2011. g. sezonā KHL klubu algu griesti bija 700 miljoni rubļu (11,6 miljoni latu). Skaidrs, ka rublis nav pasaules stabilākā valūta, bet vai tiešām apmēram 3 gadu laikā tās vērtība samazinājusies par 84,6%?!
Rīgas Dinamo sastāva kontūras 2013./2014. g. sezonai (2013-07-19):
spēlētājs
dz.
saistību ilgums
komentārs
UZBRUCĒJI
Lauris Bajaruns
1989.
try-out
Māris Bičevskis
1991.
2015.
Roberts Bukarts
1990.
2014.
Mārtiņš Cipulis
1980.
2014.
Andris Džeriņš
1988.
2015.
Marcel Hossa
1981.
?
Miks Indrašis
1990.
2015.*
Nikolajs Jeļisejevs
1994.
?
Pārcelts no HK Rīga
Artūrs Kuzmenkovs
1993.
2015.
Gints Meija
1987.
2014.
Artūrs Mickēvičs
1991.
try-out
Aleksandrs Ņiživijs
1976.
2014.
Vitālijs Pavlovs
1989.
2015.
Gunārs Skvorcovs
1990.
2015. (?)
Izskanēja info par lauztu līgumu (bet norādīts sastāvā)
Paul Szczechura
1985.
2014.
Kirils Tambijevs
1992.
try-out
Juris Upītis
1991.
try-out
Patrik Valčák
1984.
try-out
Kyle Wilson
1984.
2014.
AIZSARGI
Ričards Birziņš
1989.
try-out
Oskars Cibuļskis
1988.
2015.
Aleksandrs Galkins
1990.
try-out
Ņikita Koļesņikovs
1992.
try-out
Rodrigo Laviņš
1974.
2014.
Sandis Ozoliņš
1972.
2014.
Mārtiņš Porejs
1991.
try-out
Georgijs Pujacs
1981.
2014.
Krišjānis Rēdlihs
1981
2014.
Arvīds Reķis
1979.
2014.
Mat Robinson
1986.
2014.
Edgars Siksna
1993.
try-out
Kristaps Sotnieks
1987.
2014.
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis
1992.
2014.*
Jakub Sedláček
1990.
try-out
Mikael Tellqvist
1979.
2014.
–
P.S. Kā informēja Dinamo preses cilvēks Jānis Stepītis, ne Kristeram Gudļevskim, dodoties uz Tampa Bay Lightning attīstības nometni, ne Mikam Indrašim, identiski viesojoties pie Vancouver Canucks, nav bijusi nepieciešamība lauzt līgumus.
IZZIŅĀM:
Centra uzbrucēja Kyle Wilson PORTFOLIO (video): tepat
Par Latvijas hokejistiem, t.sk. Miku Indraši un Kristeru Gudļevski, NHL attīstības nometnēs 2013. g. jūlijā: tepat
Rīgas Dinamo vienojas ar Georgiju Pujacu (2013-07-19) – dinamoriga.eu
Rīgas Dinamo uz pārbaudes laiku (try-out) pievienojas divi čehu hokejisti Jakub Sedláček un Patrik Valčák (2013-07-15) – dinamoriga.eu
Georgijs Pujacs izskatot iespēju spēlēt Rīgas Dinamo (2013-07-12) – arena55.ru
Rīgas Dinamo paraksta try-out līgumus ar deviņiem 1989.-1993. g. dz. hokejistiem (2013-07-10) – dinamoriga.eu
Dinamo paraksta 2 gadu līgumu ar Artūru Kuzmenkovu (2013-07-09) – dinamoriga.eu
Dinamo vienojas ar Mārtiņu Cipuli (2013-07-04) – dinamoriga.eu
Rīgas Dinamo vienojas ar Kyle Wilson (2013-06-12) – dinamoriga.eu
Oficiāli apstiprināta Dinamo vienošanās ar Aleksandru Ņiživiju un Rodrigo Laviņu (2013-06-12) – dinamoriga.eu
Lauzts Raita Ivanāna un Rīgas Dinamo līgums (2013-06-21) – dinamoriga.eu
Ģirts Ankipāns un Juris Klodāns kļuvuši par Dinamo treneriem (2013-07-01) – dinamoriga.eu
HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs par HK Rīga treniņnometni un potenciālajiem papildinājumiem no Dinamo (2013-07-12) – dinamoriga.eu
KHL transfēru tabula (2013-07-16; ir nepilnības) – khl.ru
KHL transfēru tabula (2013-07-01; t.sk. Skvorcova līguma laušana) – khl.ru
KHL klubu algu budžeti 2012./2013. g. sezonā – khl.ru
Polijas ekstralīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju tabula – hokej.net
[Attēlā: Čehu hokejisti Jakubs Sedlāčeks un Patriks Valčāks ieradušies Latvijā, 2013. g. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com / instagram.com.]
Kad šovasar Rīgas Dinamo paziņoja par komandas treneru korpusa papildināšanu ar Ģirtu Ankipānu un Juri Klodānu, publiskajā vidē iegrozījās sarunas ar tendenci apšaubīt lēmuma pareizumu. Jo, redz, šie vīri nav bijuši ne zvaigznes, ne atslēgas spēlētāji. Bet, vai, lai kļūtu par labu treneri ir jābūt labam spēlētājam? Un, vai zvaigžņotākie spēlētāji kļūst par izciliem treneriem?
Izņēmumu netrūkst abos virzienos, bet kādas ir likumsakarības pasaules spēcīgākajā čempionātā NHL un Dinamo „darbavietā” KHL? Vismaz aizvadītajā 2012./2013. g. sezonā.
Kā bez NHL spēļu pieredzes var trenēt NHL komandas?
No Nacionālajā Hokeja Līgā aizvadītajā sezonā strādājušajiem komandu aktuālajiem galvenajiem treneriem 40,6% speciālistu (13 no 32) nav vispār NHL spēļu pieredzes hokejista „ādā”. Vēl 18,8% NHL galveno treneru (6 no 32) ir fiksēta mazāk nekā 20 spēļu pieredze uz NHL ledus. Bet, piemēram, 25% NHL klubos aizvadītajā sezonā strādājošo vārtsargu treneru (8 no 32) nav NHL vārtsarga spēļu prakses.
No visiem NHL komandas „stūrējošiem” treneriem – galvenajiem, asistentiem, vārtsargu – kopumā 31,3% vīru (41 no 131) nav NHL spēlētāja pieredzes; no tiem, savukārt, 22,9% (30 no 41) nav pat fārmklubu līgu AHL un IHL hokejista prakses. Bet vēl 45,0% treneriem kā hokejistiem NHL spēļu apjoms uz ledus bijis mazāks par 100 spēlēm. Un, redz, neskatoties uz to, šamie „māca dzīvot” arī izcilus hokejistus.
NHL Gada trenerim tiek pasniegta Džeka Adamsa balva (Jack Adams Award). 21. gadsimta gaitā to ir saņēmuši tādi sava laika izcilie vai vismaz ļoti rezultatīvie uzbrucēji kā Bill Barber kā Philadelphia Flyers galvenais treneris, Jacques Lemaire (Minnesota Wild) vai šogad – Ottawa Senators galvenais Paul MacLean. Bet starp Dž. Adamsa balvas saņēmējiem arī tādi vīri, kas uz ledus NHL oficiālajās spēlēs nav kāpuši – John Tortorella (Tampa Bay Lightning) 2004. gadā un Ken Hitchcock (St. Louis Blues) 2012. gadā. Vēl ir tādi Jack Adams Award šajā gadsimtā saņēmuši personāži kā Bob Francis (Phoenix Coyotes) un Claude Julien (Boston Bruins), kas NHL čempionātos aizvadījuši pa 14 spēlēm. Par izcilām hokejistu karjerām tās, rādās, ka nevarētu nosaukt.
32,5% KHL galveno treneru spēlējuši „kaut kur”
KHL gadījumā treneru kā spēlētāju pieredzi tik viendabīgi kā Ziemeļamerikā būs grūti izcelt. „Pāri dīķim” absolūts hokejistu līmeņa atskaites punkts ir NHL, kura dominanti vien 1972. – 1979. gados mēģināja apstrīdēt WHA čempionāts. Bet KHL teritorijā pirms līgas starta (2008.) bija pastāvējušas dažādas formācijas – Superlīga, MHL (Starpnacionālā), NVS čempionāts, PSRS čempionāts. Tas nedaudz sarežģī treneru agrākas karjeras atsekošanu, tomēr – absolūtajam vairākumam pēdas ir sadzenamas.
No KHL 26 klubu 124 treneriem – galvenajiem, vecākajiem, vārtsargu un „parastajiem” (asistentiem), kuri 2012./2013. g. sezonas gaitā strādāja līgā: 45,2% bija PSRS stiprākās līgas hokejista pieredze; 49,2% speciālistu – Krievijas pirmsKHL stiprāko līgu spēlētāja ieraksts CV; 8,9% – KHL spēlētāja prakse. Taču šīs daļas nesummējas, bet lielā daļā personu pārklājas. Attiecīgi – nereti viens un tas pats sportists izsoļojis caur PSRS un Krievijas galvenajām līgām. Vēl 19,4% ir bijusi NHL hokejista prakse, ieskaitot tādus vīrus, kas „hokeja paradīzē” spēlējuši dažas spēles. Arī mūsu pašu Viktors Ignatjevs (12 spēles), Harijs Vītoliņš (8 spēles); bet, piemēram, Pēteris Skudra – „bagātāks” (150 spēles kā vārtsargam).
25,0% no KHL strādājošo treneru nav ne PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, ne KHL, ne arī NHL hokejista pieredzes. Un tieši starp KHL komandu galvenajiem treneriem šis īpatsvars ir vēl lielāks – 32,5% (13 no 40) bez Krievijas/PSRS stiprāko līgu vai NHL prakses. Taisnības pēc gan jāpiebilst, ka liela daļa no šiem „nepieredzējušajiem” galvenajiem tomēr pieklājīgu praksi savā laikā krājuši Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas stiprākajās līgās. Taču ir daži eksemplāri, kuriem tās stipro līgu pieredzes tā mazāk vai nemaz. Piemēram, Magņitkas galvenais Paul Maurice ne tuvu nevarēja lepoties ar spilgtu hokejista CV, bet toties padsmit sezonas ir bijis Nacionālās Hokeja Līgas komandu galvenais treneris.
Savukārt, no 8 speciālistiem, kuri 21. gadsimta 13 gados saņēmuši Krievijas stiprākās līgas (superlīgas, KHL) labākā trenera laurus, 3 personāžiem nebija PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, nemaz nerunājot par NHL, spēlētāja pieredzes. Čehiem Vladimiram Vujtekam vecākajam (2002. gada tituls) un Milošam Ržiham (2011.) tas ir „piedodami”, jo abi spēlējuši Čehoslovākijā. Taču Sergejs Mihaļovs, kurš 21. gadsimtā Krievijas labākā hokeja trenera laurus plūca divreiz – 2003. gadā ar Severstaļ un 2008. gadā ar Salavat Julajev, var palepoties ar PSRS tā laika otrā/trešā plāna hokeja klubu pieredzi – Čeļabinskas Burevestņik, Ufas Salavat Julajev (tolaik nestartēja PSRS augstākajā līmenī), Kuibiševas (tagad – Samara) SKA.
NHL no otras puses
NHL spēlētāju nosacīti redzamākās individuālās balvas – Hart Memorial Trophy (regulārās sezonas vērtīgākajam – MVP), Art Ross Trophy (rezultatīvākajam), James Norris Memorial Trophy (labākajam aizsargam) vai/un Conn Smyth Trophy (izslēgšanas spēļu MVP) – kopumā 20. gadsimta pēdējos 30 gados (1971. – 2000.) ir saņēmuši 43 spēlētāji. Laika posms izvēlēts ar atkāpi no mūsdienām, lai nosauktajiem „būtu laiks” nonākt līdz treneru posteņiem. No šiem titulētajiem 43 vīriem tikai viens (Jaromirs Jāgrs) aizvadītajā sezonā bija NHL spēlētājs, bet pārējiem bija ilgāka vai īsāka iespēja nonākt treneru posteņos. Dažiem vēl būs.
Aprēķinā nav ņemti vērā Vezina Trophy – svarīgākās vārtsargu balvas – laureāti. Tie parādās arī starp divu MVP balvu saņēmējiem. Turklāt bijušo vārtsargu īpatsvars starp 2012./2013. g. sezonas NHL ne-vārtsargu treneriem (galvenajiem un asistentiem) ir bijis totāli niecīgs – ap 2,1% no visiem. Uzbrucēji veido 57,7%, aizsargi – 40,2% (aprēķins no tiem, kas spēlējuši hokeju).
Tātad no 43 nosacīti titulētākajiem trīsdesmitgades NHL hokejistiem 11 vīri (25,6%) līdz šim ir bijuši NHL komandu treneri vai galvenie treneri. Bet galveno treneru postenī bijuši 7 hokejisti (16,3%) no šiem titulētākajiem. Skaidrs, ka kāds vēl papildinās šo skaitu. Piemēram, tāda plaši zināma persona kā Patriks Ruā (Patrick Roy) maijā nosaukts par Colorado Avalanche jauno galveno treneri.
Jā, un no šiem 43 jau faktiski leģendārajiem hokejistiem neviens nav saņēmis, piemēram, NHL Gada trenera balvu (Jack Adams Award). Par veiksmīgākajiem NHL galveno treneru posteņos no saskaitītajiem 43 vīriem varētu nosaukt divus. Randy Carlyle, kurš 2007. gadā tika pie Stenlija kausa kopā ar Anaheim Ducks un tagad ir Toronto Maple Leafs galvenais. Bet Larry Robinson Stenlija kausu izcīnīja 1999./2000. g. sezonā kopā ar New Jersey Devils; tiesa, par galveno kļuva sezonas noslēgumā, īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Bet citiem bija veicies ļoti dažādi. Salīdzinājumam: viens no pasaules visu laiku titulētākajiem hokejistiem – Wayne Gretzky – pat veselas četras sezonas pildīja Phoenix Coyotes galvenā trenera pienākumus, taču komandu izslēgšanas spēlēs ievest neizdevās.
Likumsakarības austrumos
PSRS un vēlāk dažādos Krievijas čempionātos nav tik dziļas, plašas un pēctecīgas individuālo apbalvojumu sistēmas. Tomēr apbalvojumi ir, un lai noskaidrotu 1971. – 2000. gadu titulētākos hokejistus PSRS/Krievijas stiprākajā līgā, jāmiksē dažādi tituli un uzskaites. Summā: šo gadu labākie vārtu guvēji; punktu guvēji; balvas „Trīs bombardieri” ieguvēji (čempionāta trāpīgākie uzbrucēju virknējumi); rezultatīvākie aizsargi (balva pasniegta tikai no 1984. gada); izdevuma „Hokejnoje obozreņije” (Хоккейное Обозрение) veiktajā žurnālistu aptaujā noteiktie gada labākie (veikta līdz 1991. gadam). Žurnālistu vērtējums iekļauts, lai Top spēlētāju dotu vietu arī vārtsargiem un aizsargiem. Savas nepilnības ir, taču sasummējot, saskaitāmi sava laika 76 izcili vai vismaz lieliski hokejisti, kuru vidū arī Helmuts Balderis.
No šiem 20. gadsimtu noslēdzošās trīsdesmitgades nosacīti izcilākajiem hokejistiem 19,7% (15 vīri) ir kļuvuši par galvenajiem treneriem PSRS, Krievijas un/vai KHL stiprāko līgu klubos. Šis skaitlis, protams, var palielināties, jo virkne šo vīru strādā par treneriem jauniešu komandās, citvalstu līgās vai, piemēram, turpina savas profesionālu sportistu gaitas. Šādi nosacīti „dinozauri”, kas vēl spēlē, ir četri! Krievijas superlīgas 1999./2000. g. sezonas rezultatīvākais aizsargs un, starp citu, tās pašas sezonas līgas vērtīgākais spēlētājs Andrejs Markovs (dz. 1978), kurš 2012./2013. g. sezonā turpināja spēlēt Montréal Canadiens ierindā, bet lokauta laikā pagodināja KHL klubu Vitjaz (tolaik – Čehova). KHL-ā gaitas aizvadītajā sezonā turpināja 1995./1996. g. sezonas Krievijas „Virslīgas” labākais vārtu guvējs Aleksandrs Koroļuks (dz. 1976.) un arī – uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kuram nominēta balva „3 bombardieri” par darbu 1991./1992. g. sezonā. Ceturtais ir – uzbrucējs Maksims Sušinskis (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā nedaudz uzspēlēja HC Fribourg-Gottéron ierindā Šveices galvenajā čempionātā (NLA).
Vēl bez nosauktajiem 19,7% izcilnieku, kas ir vai bija austrumpuses stiprākās līgas galveno treneru posteņos, ir pa kādam sava laika talantīgam krievu hokejistam, kas trāpījis patrenēt NHL klubus. Tiesa, neviens no šiem 1971. – 2000. gadu izcilniekiem līdz NHL komandas galvenā trenera postenim nav „uzdienējies”. Piemēram, izcilais vārtsargs Vladislavs Tretjaks padsmit sezonas nolauza, pildot Chicago Blackhawks vārtsargu trenera pienākumus, bet titulētais aizsargs Vjačeslavs Fetisovs dažus gadus asistēja New Jersey Devils galvenajam trenerim.
No bijušajiem 20. gadsimta 70.-90. gadu hokejistiem – izcilniekiem austrumos, rādās, ka titulētākais galvenais treneris ir Vjačeslavs Bikovs, kuram ir gan pasaules čempiona lauri (2008., 2009.), gan Gagarina kauss (2011.). Tomēr par KHL labāko treneri viņš nav bijis nosaukts, bet no izlases atbrīvots pēc neražām 2011. gada pasaules čempionātā.
Morāle?
Stāsta morāle ir pagalam vienkārša – „neskati treneri pēc cepures (hokejista statistikas)”. Nu, nav vienādības zīme starp jēdzieniem ‘labs hokejists’ un ‘labs treneris’. Ir aplami pieņemt, ka izcils hokejists automātiski kļūst par izcilu treneri. Vai tikpat absurdi, ka labs treneris ir bijis tikpat labs hokejists. Šajā jomā ir sakritības, nevis likumsakarības.
Arī Rīgas Dinamo „jaunieviesto” treneru – Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna – varēšanas būs vērtējamas pēc treneru darbā paveiktā. Nevis viņu kā hokejistu CV, kur pasaules labāko piemēru izcilība nav atrodama. Cits stāsts, kāda ir treneru sagatavošanas izglītības bāze Latvijā kā tāda. Bet par praksi: iemācīties peldēt var tikai ūdenī. Lai izdodas!
[Attēlā: interviju sniedz Ģirts Ankipāns, jau kā Rīgas Dinamo treneris. Foto fiksēts Dinamo treniņā 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]
Dinamo saimniecības trešā komanda Dinamo Juniors gatavošanos jaunajai sezonai sāka jau pirms mēneša, jūnija vidū, lokot kāju, roku u.c. muskulatūru Arkādijas parka teritorijā Rīgā. Jūlija pirmajā trešdaļā sekoja Kandavas treniņnometne, bet no 16. jūlija viss turpināsies ar ledu Piņķu hallē. Tā kā nebūs jāspēlē MHL B grupā, būšot vairāk laika mācībām.
Dažu dienu pauzi starp Kandavas nometni un ledu Piņķos „juniori” ir aizpildījuši ar „sausajām nodarbībām” treneru Vjačeslava Nazarova un Andreja Ignatoviča uzraudzībā turpat Arkādijas parkā. Bet ledus treniņi Dinamo Juniors kandidātiem sāksies pamīšus ar saimniecības vecāko jaunatnes komandu HK Rīga, un šis tuvums, jādomā, ka vēl operatīvāku padarīs rotāciju starp abu komandu sastāviem. Jau jūlija divdesmitajos datumos ir paredzētas Dinamo Juniors pārbaudes spēles, kas varētu notikt pret „jaunizcepto” MHL vienību – Sanktpēterburgas Dinamo. Svaigais jaunatnes klubs izveidots sadarbībā ar „gagarinoto” Maskavas Dinamo, par bāzi izmantojot Sanktpēterburgas Forvard jauniešu komandu saimniecību.
Konkurence ir!
Dinamo Juniors kandidātu kopums ir salikts pamatā no divām daļām ar minimālu „piešprici” no malas. Mugurkaulu veido puiši no 2012./2013. g. sezonā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos spēlējušās Juniors vienības un komandas SK Rīga-96, kas aizvadītajā sezonā cīnījās Sanktpēterburgas čempionāta U-17/18 vecuma grupā un arī tepat Latvijas Virslīgā. Vēl ir pa kādam spēlētājam, kuri iepriekšējo sezonu pacīnījušies somu, vācu, zviedru U līgās vai citās komandās Latvijas Virslīgā, U-18 čempionātā, Rīgas čempionātā. Ar komandu trenējas arī ASV bāzētās hokeja skolas Shattuck – St.Mary’s audzēknis Roberts Bļugers (dz. 1998.), kurš treniņos bija arī pie HK Rīga puišiem, un, paredzami, Dinamo Juniors treniņus pametīs, kad būs jādodas uz ASV.
Konkurence par vietu Dinamo Juniors sastāvā esot diezgan sīva. To veido ne tikai ap 30 puišu komplekts, kas gatavojās Kandavā, bet vēl puiši, kuri plāno pievienoties „pa taisno” uz ledus treniņiem. Gaidāmi arī tie puiši, kas tagad iesaukti HK Rīga treniņos, bet neizbēgami tiks nosūtīti pie „junioriem”. Pie Leonīda Tambijeva skraida paprāvs pulks iepriekšējās sezonas Juniors un arī SK Rīga-96 puišu, no kuriem daļa, jādomā, arī paliks HK Rīga ierindā spēlēšanai MHL čempionātā. Piemēram, no SK Rīga-96 pērnā sastāva uz HK Rīga treniņiem iesaukti tādi jaunie (dz. 1996.) hokejisti kā uzbrucēji Rodrigo Ābols, Kirils Galoha, Frenks Razgals, Gatis Sprukts, aizsargi Kristaps Jākobsons un Jānis Puriņš, kurš jau bijis atpakaļ Dinamo Juniors treniņos Kandavā. HK Rīga sastāvs, protams, ir ierobežots un spēļu prakse puišiem būs nepieciešama. Tādēļ pēc treniņiem pie Tambijeva pie „juniora” nonākušie tikai pastiprinās rīvēšanos par vietu sastāvā.
„Ir diezgan daudz spēlētāju, tāpēc (izcīnīt vietu sastāvā) nebūs baigi viegli,” spriež Dinamo Juniors kandidāts – uzbrucējs Augusts Ričards Veidenbaums, piebilstot, ka konkurence nāk tikai par labu. Kas ir tie elementi, kuros jāpieliek un sevi jāpierāda 1996. gada komandas puišiem, lai tiktu sastāvā? „Fiziskā sagatavotība un ātrums. Pagājušajā sezonā, kad mums (SK Rīga-96) bija savstarpējas spēles (pret Juniors), varēja just ātrumu atšķirību. Varbūt nedaudz lēnāki esam, bet ir kur tiekties,” secina aizsargs Roberts Vīksna.
Savukārt „vecajiem junioriem”, kuri jau 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja Juniors sastāvā (galvenokārt dz. 1995.), ir vēl papildu funkcija. „Mūsējais darbs Juniorā ir – palīdzēt jaunajiem puišiem saprast, ko no viņiem grib sagaidīt treneris. Pagaidām (grūtības ar saprašanu) nav bijušas, bet uz ledus redzēsim,” tā uzbrucējs Jegors Samofalovs.
Nazarova stils
No SK Rīga-96 sastāva ienākušajiem Dinamo Juniors kandidātiem ir jāpielāgojas galvenā trenera Vjačeslava Nazarova piekoptajai treniņu praksei. „Domāju, ka komanda labi gatavojas, tikai pašam ļoti neveiksmīgi sanāca – sākās muguras problēmas, un gandrīz pusi no nometnes nogulēju gultā. Savādāk ir tas, ka treneris Nazarovs lielu uzmanību velta taktikai un veiklībai. Tagad negājām tik daudz uz zāli, bet daudz pievilkāmies, atspiedāmies un uz līdztekām strādājām. Nebija arī tik daudz skriešanas cik citus gadus,” secina uzbrucējs Jēkabs Birzulis.
Dinamo Juniors treniņnometnē traumā iedzīvojās aizsargs Pāvels Spirins, kurš nu jau ir atkopies un plāno drīzumā kāpt uz ledus. „Nometnē biju trīs dienas, bet, nu, viegli tur nebija,” tā P. Spirins. Kā grūtāko vingrinājumu Dinamo Juniors puiši nosauc barjeras. Karstums treniņu darbu nekavējot, bet jūtams gan esot.
Vairāk laika mācībām un treniņiem?
Jau oficiāli paziņots, ka Juniors komanda vairs nestartēs MHL B grupas čempionātā, un tā „rebrendēta” ar nosaukumu Dinamo Juniors dalībai Latvijas Virslīgā. Šī izmaiņa raisījusi dažādas sajūtas, tomēr „juniori” šajā faktā saskata virkni pozitīvu šķautņu – iegūšot skola un treniņu process. „No vienas puses, pietrūks izbraukumu, jo gribas uzspēlēt pret Krievijas komandām un dabūt lielāku spēļu praksi, bet, no otras puses, pietiks vairāk laika treniņiem un nebūs jākavē skola,” spriež Jēkabs Birzulis. Vai nav nedaudz vilšanās, ka jaunajā sezonā vairs nebūs MHL? „Protams, kopā ar MHL B sanāktu vairāk spēļu, bet man personīgi nav vilšanās. Varēs veltīt nedaudz vairāk laika skolai,” tā Roberts Vīksna. Jāatgādina, ka Dinamo Juniors pamatmasu veidojošajiem 1995. un 1996. gadā dzimušajiem puišiem nākamajā mācību gadā „jāizcīna” vidusskolas 11.-12. klases.
Bet paralēli tam – ir arī savi mērķi un uzdevumi hokejā. Sākot ar tikšanu Dinamo Juniors pamatsastāvā, turpinot ar labu sezonu un nonākšanu Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā.
Spēlētāji Dinamo Juniors treniņnometnē Kandavā 2013. g. 1.-10. jūlijā (iespējami precizējumi un korekcijas):
spēlētājs
dz.
2012./2013. g. sezonā
UZBRUCĒJI
Dāvis Birzulis
1994.
Sāga (RAMH = Rīgas čempionāts)
Jēkabs Birzulis
1996.
SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Bļugers
1998.
Shattuck – St.Mary’s Bantam (U-15; ASV)
Ruslans Ignatovičs
1995.
Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga); HK Rīga (MHL)
Dmitrijs Komarņickis
1995.
Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Vladislavs Koniševs
1994.
Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Roberts Līcītis
1995.
trenējies ar Eisbären Juniors Berlin U18 (DNL = Vāciijas U-18 1.)
un FASS Berlin (Oberliga = Vācijas 3.)*
Kristaps Namiķis
1995.
Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga)
Pēteris Priediņš
1995.
Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Marians Purmalis
1996.
HS Rīga U18 (Latvijas U-18)
Aleksandrs Pušnovs
1996.
SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Romans Romašovs
1996.
SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Jegors Samofalovs
1995.
Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Oļegs Šišļaņņikovs
1996.
SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Augusts Ričards Veidenbaums
1996.
SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Romans Vitkalovs
1994.
Jeppis Hockey II (III-divisioona = Somijas 5.)
AIZSARGI
Toms Bernhards
1995.
Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Roberts Ernests Goldmanis
1995.
Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Vadims Grušas
1995.
HS Rīga U18 (Latvijas U-18); HS Rīga/Prizma II (Latvijas Virslīga)
Linards Kaktabulis
1996.
SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Jānis Puriņš
1996.
SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Arvis Purviņš
1995.
Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Ivars Ruģelis
1996.
SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Ričards Simsons
1995.
Hamburger SV U20 (Junioren Bundesliga = Vācijas U-20/21 1.);
Jeppis Hockey II (III-divisioona = Somijas 5.)
IK Kronan U18 (B-nuorten Suomi-sarja = Jr. B Suomi-sarja = Somijas U-18/19 3.)
Pāvels Spirins
1996.
SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Vīksna
1996.
SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Zemnieks
1996.
SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
VĀRTSARGI
Salvis Balandīns
1996.
SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Kristiāns Čopejs
1995.
Hedemora SK J18 (J18 Division 1 = Zviedrijas U-18 3.)
Hedemora SK J20 (J20 Elit = Zviedrijas U-20 2.)
Guntars Reiss
1996.
SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
–
* Uzbrucējs Roberts Līcītis 2012./2013. g. sezonā trenējies ar Vācijas DEL līgas kluba Eisbären Berlin sistēmas komandām, bet oficiālas spēles nav aizvadījis. Komandās jau bijušas aizņemtas leģionāriem paredzētās vietas; bet „guvu ļoti augstu treniņu kvalitāti,” tā R.Līcītis.
Ieskatam:
Juniors spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā: tepat
Līdz šim par Latvijas spēlētāju vienīgo pareizo ceļu NHL virzienā ir uzskatīta metode – pēc iespējas agrāk sakravāt mantas un doties spēlēt uz Ziemeļamerikas junioru līgām. Izvēlētās metodes pareizību apliecina arī fakts, ka visi seši Latvijas hokejisti, kuri 21. gadsimtā aizklauvējušies līdz NHL, jau laicīgi – U-20 vecumā un pat agrāk – sākuši „kapāt” Ziemeļamerikā. Šovasar NHL klubu attīstības nometnēs aicināti 3 Latvijas hokejisti – Gudļevskis, Indrašis un Ķēniņš, kuri „auguši” Eiropas čempionātos. Vai viņiem ir cerības „uzlauzt” NHL pa taisno?
21. gadsimta līdzšinējā gaitā līdz NHL oficiālajām spēlēm nokļuvuši seši Latvijas hokejisti, un viņi visi Ziemeļamerikas hokeju bija „nogaršojuši” jau junioru un pat jauniešu vecumā. Visagrāk aizstartēja uzbrucējs Mārtiņš Karsums, kurš „aiz dīķa” uzspēlēja jau U-16 vecumā, bet uz pastāvīgu palikšanu „apmetās” no U-18 gadu vecuma. Tālu neatpaliek Raitis Ivanāns, kurš Ziemeļamerikā sāka „grauzt” ledu jau U-18 vecumā, bet savu pirmo lielo iespēju uzspēlēt NHL sagaidīja U-27 vecumā… Nosacīts izņēmums sistēmā ir Jānis Sprukts, kurš Ziemeļamerikā uzspēlēja junioru (U-20) vecumā jau pēc tam, kad bija draftēts, bet vēlāk trīsarpus sezonas „stažējās” Eiropā. Arī Kulda un Daugaviņš uz Ziemeļameriku pārcēlās tikai pēc tam, kad bija draftēti.
Savukārt, šajā gadsimtā nav bijis neviens gadījums, ka NHL-ā debitētu vai uz debitanta godu ļoti tuvu pretendētu kāds Latvijas hokejists, kas junioru gados nebūtu „apsildījis” degunu hokeja dzimtajā kontinentā. Jā, 20. gadsimtā PSRS sabrukuma „rajonā” bija padomju līgas un „vecā” Dinamo sagatavoto spēlētāju pieplūdums, ieskaitot tādas anomālijas kā uzbrucējs Helmuts Balderis, kurš NHL debitēja 37 gadu vecumā. Tāpat, piemēram, aizsargs Kārlis Skrastiņš (1974. – 2011.) nobrieda Eiropā un tikai 24 gadu vecumā aizvadīja savu pirmo sezonu „tur”. Visjaunāko laiku (21. gadsimta) Latvijas hokeja vēsturē šādu piemēru nav.
Latvijas hokejisti, kuri 21. gadsimtā debitējuši NHL:
spēlētājs
dz.
pirmā sezona Z-Am.
NHL debijas sez.
NHL drafts
Oskars Bārtulis
1987.
2004./2005.
2009./2010.
2005.
Kaspars Daugaviņš
1988.
2006./2007.
2009./2010.
2006.
Raitis Ivanāns
1979.
1996./1997.
2005./2006.
(nav)
Mārtiņš Karsums
1986.
2001./2002.
2008./2009.
2004.
Artūrs Kulda
1988.
2006./2007.
2009./2010.
2006.
Jānis Sprukts
1982.
2001./2002.
2006./2007.
2000.
*
Ceļu caur Ziemeļamerikas jauniešu/junioru hokeja sistēmu izvēlējušies arī Latvijas „prospekti” – 1994. gadā dzimušie uzbrucēji Zemgus Girgensons un Teodors Bļugers, kuri jau ne mazāk kā 3 sezonas pirms 2012. gada drafta „deva virsū” pa ASV. Arī 2010. gadā draftētais uzbrucējs Kristiāns Pelšs (1992. – 2013.) pēc drafta, bet jau junioru vecumā pārcēlās uz Ziemeļameriku. Piemēri ir, un tie iedvesmo Latvijas jaunos spēlētājus izvēlēties tieši laicīgu pārslēgšanos uz Kanādas un ASV laukumiem.
Development Camps
NHL klubi vasarās rīko attīstības nometnes, kurās aicina pašu noskatītos jaunos spēlētājus – kā draftētus, tā arī relatīvi jaunus hokejistus, kas draftam „paskrējuši” garām. Šovasar Development Camps „tīklos” nokļuvuši trīs Latvijas hokejisti, kuri iepriekš nav spēlējuši Ziemeļamerikas līgās un ir jau pārauguši Ziemeļamerikas junioru līgu (U-21) vecumu. Viens ir Tampa Bay Lightning šovasar draftētais vārtsargs Kristers Gudļevskis, kurš attiecīgi piedalās 6. jūlijā aizsāktajā Lightning „prospektu nometnē”. Savukārt nedraftētie uzbrucēji Miks Indrašis un Ronalds Ķēniņš ielūgti uz Vancouver Canucks attīstības nometni, kas sākusies 7. jūlijā. Interesanti, ka Ķēniņš ir uzaicināts arī uz Winnipeg Jets šīs vasaras Development Camp, kuras sākums paredzēts jau pēc Canucks nometnes – 15. jūlijā.
Jāatgādina, ka NHL attīstības nometnes neko nesola un negarantē, bet – klubu interesi „apskatīt” apliecina. Tāpat šādi uzaicinājumi ir zināms novērtējums, un katra paša „prospekta” rokās un kājās ir iespēja sevi apliecināt un gūt no šī „svētceļojuma”. Arī tad, ja skaidri paredzama atgriešanās savā vietā Eiropā. Pat, ja rodas doma, ka kāds spēlētājs ir pieaicināts nometnei „pilnam komplektam” – lai nodrošinātu kvalitatīvam treniņam un skatei nepieciešamo personu skaitu, tad jāņem vērā – kuru katru tomēr neaicina.
Starp citu, pirms gada šādā nometnē pie Chicago Blackhawks jau bija „eiropietis” Miks Indrašis, bet, piemēram, 2010. gada vasarā Washington Capitals attīstības nometnē atrādījās Eiropā spēlējošie, nedraftētie un junioru vecumu pāraugušie – aizsargs Kristaps Sotnieks un vārtsargs Nauris Enkuzens.
P.S.
Buffalo Sabres trīsdienu Development Camp sāksies 10. jūlijā, bet Pittsburgh Penguins nometne noritēs 16. – 20. jūlijā. Atgādinājumam: Sabres „prospekts” ir Zemgus Girgensons, Penguins – Teodors Bļugers.
Starpsezonā virkne augsti kvalificētu Latvijas hokejistu kā vecajā, tā jaunajā kontinentā palikuši bez līgumsaistībām. Kam līgums beidzies, citam – lauzts. Vēl kādam (Artūram Kuldam) – piedāvāta „kvalifikācija”, taču viņš neplāno parakstīt Winnipeg Jets līgumu. Jaudīgākie un potenciāli vērtīgākie Latvijas hokejisti, kas gaida savu „pircēju”.
1. Artūrs Kulda
Kad martā pēc sezonas pabeigšanas pie Novosibirskas Sibir Artūrs Kulda pārcēlās uz Winnipeg Jets nometni, izskatījās, ka būs sezonas turpinājums. Bet nebija. Bija līgums, treniņi un cerība, ka iekļaus reālas spēles reālā pieteikumā. Tagad, pēc NHL sezonas beigām, Jets nolēmuši stiprināt savus aizsargu „uzkrājumus” un piedāvā kvalifikācijas līgumu (iepriekšējā summa + „inflācija” 10%) arī Kuldam. Bet viņš negrib… „Neslēgšu. Šis kontrakts ir piedāvāts, lai saglabātu tiesības uz mani. Pagaidām vēl meklēju komandu. Kur būs labākais piedāvājums, tur – parakstīšu,” teic Artūrs Kulda, apstiprinot, ka skatās iespējas kā Ziemeļamerikā, tā Eiropā.
2. Georgijs Pujacs
Zināms pārsteigums šajā starpsezonā bija Omskas Avangard aizsarga Georgija Pujaca palikšana bez līguma. Jau februārī Avangard paziņoja, ka ir pagarinājuši līgumu ar Pujacu uz divām sezonām, t.i. līdz 2015. gada pavasarim. Bet – signāls jau bija par godu Vladivostokas Admiral izveidei rīkotais KHL redrafts, kuram „iesniegtajā” Avangard neaizsargāto spēlētāju sarakstā bija atrodams arī Georgija Pujaca vārds. Vēlāk izrādījās, ka Omskas klubs nevēlas tikai pabiedēt Vladivostokas komandas komplektētājus ar neaizsargāto spēlētāju augsto cenu… Jūnija beigās Avangard ģenerālmenedžeris Jurijs Karmanovs paziņoja, ka lauzīs līgumu ar Pujacu. Tiesa, līdz 2. jūlijam vismaz oficiāli tas nebija noticis, jo KHL publiskotajā transfēru tabulā Georgija Pujaca vārds nav pieejams. Vismaz pagaidām.
3. Kaspars Daugaviņš
Daugaviņš kā Rīgas Dinamo vienīgā lokauta laika „dāvana” KHL teritoriju pameta līdz ar NHL lokauta izskaņu janvārī, lai atgrieztos Ottawa Senators ierindā. 19 spēlēs 3 punkti, lietderība -7, un jau martā transfērs uz Boston Bruins. Šķita, ka viss pareizi, ir iespējas, t.sk. iegravēties uz Stenlija kausa. Statistiski – regulārā čempionāta un play off summā pie Bruins 12 spēles, viena rezultatīva piespēle. Kvalifikācijas līgumu Bostonas klubs Kasparam Daugaviņam nav piedāvājis. Taču, atsevišķi zinātāji taisnīgi norāda, ka tas netraucē hokejistam noslēgt līgumu ar to pašu Bruins par citām, nepieplusotām naudām.
4. Jānis Sprukts
Savukārt CSKA atteikšanās no Jāņa Sprukta norisinājās bez mazākā pārsteiguma. Zinot Maskavas „armijnieku” jauno sponsoru ambīcijas, iegrūsto naudas apjomu un piesaistīto personāžu vārdus (A. Radulovs, uz lokautu arī – Dacjuks, Grabovskis, Brizgalovs), tad leģionāru limits maskaviešiem liek atbrīvot Sprukta vietu jaudīgākam „importam”. Turklāt pirms gada, kad CSKA ģenerālmenedžeris Sergejs Fjodorovs spieda Jāņa Sprukta roku un sniedza divu gadu līgumu, „uz papīra” bija cits Sprukts. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Spruktam Rīgas komandas ierindā regulārās sezonas 53 spēlēs 35 rezultativitātes punkti un vēl play off 7 spēlēs 8 punkti. Bet pie CSKA – regulārajā daļā 8 punkti 50 spēlēs, bet izslēgšanas spēlēs – 1 punkts (9 spēlēs). Cits stāsts par Jāņa Sprukta vērtību mazākumā un par faktu, ka spēles laiks bija zem vidējā. Tomēr arī Maskavā leģionārus neņem ceturtajai maņai. Tagad Sprukts reāli apsverot Šveices stiprākās līgas (NLA) iespējas, jo tur „var dabūt labāku līgumu nekā piedāvājot Rīgas Dinamo” (citāts no la.lv). Ja tā ir publiska saruna ar Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju, tad nebūtu pārsteigums, ka Sprukts nonāktu atpakaļ Dinamo ierindā. Ja nē, tad kas ir tās lietas, ar ko NLA būtu kategoriski sliktāka par KHL? (Kāpēc, lai nespēlētu Šveicē?)
5. Edgars Masaļskis
Trīs sezonas Hantimansijskā dažādām sekmēm ir nokapājis Latvijas izlases vārtsargs Edgars Masaļskis, un, nu, līgumsaistības ir cauri. To, ka Jugra īsti nesaista savus nākotnes plānus ar Masaļski, apliecināja kluba veiktā vārtsarga Alekseja Kuzņecova iegāde. Nav tā, ka Kuzņecovs būtu mega-stārs un neapstrīdams „pirmais numurs” – pērn 20 spēles KHL un bēdīga statistika; sezonu iepriekš – 13 spēles, bet lieliski stati. Tomēr Jugra vienībai ir vēl spēkā esošs līgums ar Mihailu Birjukovu, vēl relatīvi nesenu KHL izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu. Trīs KHL vārtsargi Hantimansjskas klubam varētu būt pa prātam, bet – ne pa kabatai.
Skaidrs, ka pēc fakta pulksteņrādītāji tika vērsti uz Rīgas klubu. Normunds Sējējs arī atzina, ka Masaļska kandidatūra apsvērta, bet tomēr Skanstes ielā lēmuši palikt pie tandēma ‘Tellkvists – Gudļevskis’. Kopš tā laika nepilns mēnesis cauri un arī dekorācijas ir pamainījušās. Ja Tampa Bay Lightning atrod iespēju un šī NHL kluba draftētais Kristers Gudļevskis nobriest cīnīties Ziemeļamerikā jau jaunajā sezonā, tad Dinamo sastāva komplektētājiem jāmeklē cits vārtsargu tandēms.
6. Raitis Ivanāns
Lai arī Ivanāna aicinājums nav punktu gūšana un arī KHL-ā vienlaikus ar Vitjaz atbruņošanos hokeja kaušļu „kultūra” iet mazumā, tomēr kādam KHL klubam varētu interesēt Raita Ivanāna kā kvalificēta un ļoti pieredzējuša hokeja policista pakalpojumi. Tā kā Ivanāns Krievijā ir leģionārs, tad interesenti varētu būt no turnīra tabulas lejasdaļas vai ne-Krievijas. Cits, stāsts, vai Raitim Ivanānam ir interese pārcelties, piemēram, uz Novokuzņecku vai kādu tikpat vilinošu pilsētu.
7. Mārtiņš Cipulis
Ne pirmo reizi diezgan ilgi pirms sezonas sākuma un arī sezonas gaitā „ar pīpi uz jumta” – t.i., tirgū ar cenas zīmi. Likumsakarīgi būtu, ja Mārtiņš Cipulis kā „Sējēja cilvēks”, piestātu Rīgas Dinamo sastāvā. Sagāztus kalnus no Cipuļa šeit negaida, kvalitātes zina; atliek vien jautājums par cenu. Bet AS Dinamo Rīga „nemīl” pārmaksāt. Citviet Cipuļa kvalitātes pazīst mazāk, bet statistika pēdējās divas sezonas – bez komplimentiem. 2011./2012. g. sezonā pie Dinamo regulārajā čempionātā 48 spēlēs 10 punktu, bet play off 6 spēlēs pa nullēm. Aizvadītajā daļējā regulārajā sezonā pie HC Lev Praha 16 spēlēs 6 punkti, play off 4 spēlēs atkal sausi. Varbūt „Šuplera-Ābola hokejs” jaunajā sezonā būtu tas, kas Mārtiņam Cipulim vajadzīgs… Vai jāsāk nogaršot citas līgas un čempionātus?
8. Jēkabs Rēdlihs
Rīgas Dinamo šajā starpsezonā lauza ne tikai Ivanāna, bet arī Jēkaba Rēdliha līgumu. Tiesa, „lūzumam” bija nianses – J. Rēdliha atrašanās traumēto sarakstā, kas it kā neatļaujot „ātru un nesāpīgu” vienpusēju atkāpšanos no saistībām. Tomēr KHL oficiāli apstiprināto pāreju tabulā melns uz balta – Jēkaba Rēdliha līgums ir lauzts… Nav tā, ka Rēdlihs-vidējais būtu KHL tirgū ļoti pieprasīts spēlētājs, tādēļ prognozes vairāk sliecas uz ne-KHL. Ja veselība ļaus un darba devēji novērtēs Jēkaba Rēdliha labākās īpašības, tad viņš var piesegt ne vienu vien uzbrūkoša aizsarga „pakaļu” un vajadzības gadījumā uzņemties, ja ne policista, tad epizodiska pāraudzinātāja lomu.
Vairāk ierasti ir rezultatīvāko, trāpīgāko vai vislabāk vārtus sargājošo hokejistu Topi. Taču var „pamērīt” arī hokeja ļaudis citā skalā – neciešams, ienīsts, ja vajag – „Lielāko kretīnu Top 5”. Vairums tajā iekļauto vīru ārpus hokeja ir normāli cilvēki vai tādi, par kuriem būtu prieks savā komandā. Bet par pretiniekiem tādus vēlas mazāk.
1. Jevgeņijs Artjuhins
Kopš Čehovas (tagad – Podoļskas) Vitjaz vienība ir samazinājusi kaušļu īpatsvaru komandā, atbrīvojusies no galvenā trenera Andreja Nazarova un sākusi biežāk spēlēt hokeju, par KHL lielāko kausli un, ja patīk, „atsaldeni” ir kļuvis „spēka uzbrucējs” Jevgeņijs Artjuhins. Šis 2001. gadā ar 94. kopējo numuru Tampa Bay Lightning draftētais un NHL-ā 204 spēles aizvadījušas krievu uzbrucējs arī 2012./2013. g. sezonā bija Sanktpēterburgas SKA štatā, kur regulārās sezonas 30 spēlēs uzkrāja 127 soda minūtes, kļūstot par sezonas nedisciplinētāko spēlētāju. Raženais augums (196 cm; ap 122 kg) ļauj Artjuhinam piekopt agresīvu un ar spēka spēli bagātinātu hokeju, tomēr kontroles zaudēšana ir veicinājusi kā diskvalifikāciju piešķiršanu, tā nelabvēļu iegūšanu.
Īpaši pamanīta Arjuhina nevienaldzība pret somu hokejistiem un viņu tuvo, provocējošo spēles stilu. Piemēram, aizvadītās sezonas gaitā J. Artjuhins saņēma 3 spēļu diskvalifikāciju par Maskavas Dinamo somu aizsarga Jannes Jalasvāras (Janne Jalasvaara) piekaušanu. Aculieciniekiem īpaši nepieņemami šķita guloša hokejista sišana. Paskatoties Artjuhina darbības vēsturi, šādas epizodes atkārtojas. Starp citu, jaunu līgumu nākamai sezonai viņš noslēdzis ar Mitišču Atlant klubu.
Artjuhins „audzina” Jalasvāru:
–
Nu, nav Artjuhins vienaldzīgs pret somiem, arī gulošiem:
–
2. Aleksandrs Radulovs
Apbrīnojams meistarības un apskaužamas sportiskas bezkaunības, kā arī nesavaldības un nedisciplinētības apvienojums ir Krievijas hokeja uzbrucējs Aleksandrs Radulovs. Līdzās čempiona, vairākkārtējiem MVP un rezultatīvākā spēlētāja tituliem, ko izcīnījis Radulovs, var „sakraut kaudzē” diezgan daudz epizožu, ar kurām lepoties diezin vai vajadzētu. Runa ir kā par izdarībām laukumā, tā izrunāšanos medijiem un disciplīnas trūkumu ārpus tā.
2004. gadā ar kopējo 15. numuru A. Radulovu draftēja Nashville Predators, kur viņš arī aizvadīja summā 172 spēles. Taču Nešvilā ir atstājis neviennozīmīgu pēcgaršu vairākkārt, nerespektējot ne NHL kārtību un spēkā esošas saistības, ne kluba disciplīnu. Jo pats liels. Arī „otrās atnākšanas” laikā – 2012. gada pavasarī, kad Predators sastāvā ieradās kā jau daudz sasniedzis. Kā nekā, KHL megakluba Salavat Julajev četru sezonu seja un viens no atpazīstamākajiem KHL hokejistiem visu līgas 5 pastāvēšanas gadu laikā. Tāpēc daudz kas tiek piedots. 2012./2013.g. sezonā Aleksandrs Radulovs kļuva par jaunā līmenī atdzimstošā Maskavas CSKA līderi un kapteini, regulārās sezonas 48 spēlēs „saštancējot” 68 punktus!!! Par to var piedot dažādas nobīdes no normas… T.sk., savu treneru kompetences publisku iztirzāšanu, tiesnešu grūstīšanu laukumā utt. Attiecīgi – 86 soda minūtes 48 spēlēs regulārajā sezonā ir tikai nieks.
Tiesa, arī CSKA treneri un vadība aizvadītajā sezonā bija ķērušies pie A. Radulova audzināšanas. Mediji pat ziņoja, ka par disciplīnas pārkāpumiem Radulovs atskaitīts no CSKA treniņiem un pārcelts uz jaunatnes komandas Krasnaja Armija treniņiem. Tomēr CSKA ģenerālmenedžeris Sergejs Fjodorovs noliedza, ka Radulovs „izsūtīts”, un diplomātiski skaidroja, ka pie disciplīnas tiekot strādāts.
A. Radulovs „uzšauj” savam trenerim:
–
Arī A. Radulovam nepatīk Jalasvāra (30. sek.):
–
3. Iļja Brizgalovs
Stenlija kausa ieguvēja un pasaules čempiona lauri diezgan pamatoti atļauj krievu vārtsargam Iļjam Brizgalovam būt augstās domās par sevi. Kopš 2000. gadā viņu ar kopējo 44. numuru draftēja Mighty Ducks of Anaheim (tagad – Anaheim Ducks), viņa karjera bija augšupejoša un ļāva šeptēties pa augstākajiem plauktiem. Tomēr šajā Topā viņu novedusi „garā mēle”. To mēdz norakstīt uz vārtsargu kā sugas īpatnībām, bet dažkārt saskatāms diplomātijas trūkums.
Brizgalova pēdējo gadu repertuārā: nievājoši izteicieni par Ziemeļamerikas klubiem un pilsētām; Staļina režīma attaisnošana; ne pārāk glaimojoši KHL raksturojumi… Pat Rīgas Dinamo „varžacij” ir uzkāpts. Pēc 2010. gada oktobrī aizvadītās Rīgas Dinamo un Phoenix Coyotes spēles „koijotu” vārtsargs Brizgalovs intervijā pauda, ka Rīgas klubs NHL-ā ieņemtu pēdējo vietu. Pat, ja tādas lietas ir taisnība, karstasinīgākie līdzjutēji un lokālie patrioti to neaizmirst ne Eiropā, ne Ziemeļamerikā. Vēl, ja salecās ar žurnālistiem, tad katrs neuzmanīgs citāts tiek atbilstoši iesaiņots un nonāk starmešu gaismā. Pēc tam jau maz kam interesē, ka citāti izrauti no konteksta.
2012./2013. g. sezonā NHL lokauta laikā Iļja Brizgalovs tomēr uzspēlēja paša nievājoši vērtētajā KHL, kur nemaz tik superspīdoši un megazvaigžnoti nesanāca iekļauties. Krievijas žurnālisti jau laicīgi norādīja, ka viens no pasaules vislabāk atalgotajiem hokejistiem ir viens no neveiksmīgākajiem lokauta laika līgumiem KHL-ā. Tiesa, nebija jau tik traki, kā atsevišķi krievu žurnālisti mālēja – Maskavas CSKA sastāvā 12 spēlēs 91,3% atvairītu metienu un GAA (vārtu zaudējumi vidēji spēlē) 2.13. Ja ne Brizgalova „lielā mute” pirms tam, medīji īpaši neknābātu. Arī pēc tam, kad šovasar Philadelphia Flyers paziņoja par viņa daudzmiljonu līguma izpirkšanu. Tas ir – Filadelfijas klubs gatavs samaksāt 23 miljonus ASV dolāru 14 gadu laikā, lai atbrīvotu vietu komandā un ietaupītu naudu – trešdaļu no līguma kopsummas (ap 11,5 milj.).
KHL platuma grādos pazīstams aģents Šumi Babajevs spriež, ka Brizgalovam tagad esot labas izredzes turpināt karjeru KHL, neskatoties uz viņa grūto raksturu un, kā daudziem šķiet, „tarakāniem galvā” (citāts no allhockey.ru). Savukārt NHL-ā varot būt problēmas tieši viņa „asās mēles” un īpatnējā rakstura dēļ.
4. Andrejs Nazarovs
Tops nebūtu pilnīgs, ja tajā nebūtu iekļauts kāds treneris, un visatbilstošākais personāžs ir Andrejs Nazarovs – jauns kadrs spēka gados, kurš divas sezonas (2010. – 2012.) bija Vitjaz komandas galvenais treneris. Savulaik (1992.) ar augsto 10. kopējo numuru San Jose Sharks draftēts krievu uzbrucējs NHL aizvadīja 580 spēles, guva vien 124 punktus, bet toties 1420 soda minūtes. Šāds personāžs Čehovas Vitjaz komandai vairāk nekā „piestāvēja”. Nākamsezonai, starp citu, vienojies ar Doņeckas Donbass vienību.
Nazarovs apkaro skatītājus Minskā:
–
5. Vitjazietis – vidējais
Vienu Vitjaz „hokejistu” būtu grūti un, iespējams, netaisnīgi izcelt kā visu laiku lielāko atsaldeni. Tādēl, lai iet „vitjazietis – vidējais”! Šajā šablonā lieliski ierakstās lielākā daļa no šo piecu KHL sezonu laikā pieņemtajiem leģionāriem un arī paprāvs pulks pašmāju gailēnu. Starp atpazīstamākajiem tādi vārdi kā Darcy Verot, Nathan Perrott, Josh Gratton, Brandon Sugden, Kip (Christopher) Brennan, Jon Mirasty, Nick Tarnasky, Jeremy Yablonski. Arī Kriss Saimons (Chris Simon), kurš, salīdzinot ar iepriekš nosauktajiem, tomēr ir meistars.
Taisnības pēc jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā Vitjaz bija būtiski samazinājuši nekārtību apjomu. Pirmoreiz piecu KHL regulāro sezonu laikā KHL nedisciplinētāko spēlētāju Topa 1. vietā nebija Vitjaz spēlētājs. Bet, piemēram, iepriekšējā sezonā (2011./2012.) Vitjaz vīri ieņēma pirmās 4 vietas…
K. Brennans uzbrūk Kr. Rēdliham utt.:
–
Vitjaz vajā Atlant spēlētājus:
–
Dž. Jablonskis uzbrūk vārtsargam G. Gelašvili:
–
N. Tarnaskis ķersta A. Buturļinu:
–
P.S. Salīdzinājumam, NHL ienīstāko hokejistu Top 10 (ar dažu gadu „bārdu”):
–
[Attēlā: KHL piecu sezonu laikā Čehovas Vitjaz ir prezentējusi virkni pretendentu uz KHL neciešamāko personāžu Top 5. Tomēr viņi nav vienīgie. Foto avots: hcvityaz.ru.]
MHL čempionātā startējošās Dinamo jaunatnes komandas – HK Rīga – „ēnā” divas sezonas bija palikusi sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Tas arī saprotams, jo komanda startēja mazāk populāros un/vai televīzijas ekrānos retāk demonstrētos MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos, bet labākos „juniorus” iesauca „augstākas šķiras” – MHL (A grupas) – čempionātā HK Rīga ierindā. Tagad no komandas plāniem strīpota MHL B grupa, bet ieviests cits nosaukums, logo… Ko tad Juniors ir izaudzinājis 2012./2013. g. sezonas laikā?
Periodiski Latvijas hokeja saimniecībā notiek situācijas pārvērtēšana, materiālo iespēju pārskatīšana un reglamentētu akcentu izmaiņas. Cits stāsts, vai ir izvēlēta un konstanti īstenota stratēģija… Bet pirms pāris gadiem vadošo jaunatnes komandu „bāze” SK Rīga komandu „personā” tika pārcelta no Baltkrievijas Junoru un Jauniešu līgas uz Krieviju – MHL B grupu un Sanktpēterburgas atklāto čempionātu. Pārorientēšanās uz Krieviju savu augstāko vilni sasniedza pirms aizvadītās sezonas, kad MHL-ā startēja 4 komandas no Latvijas – HK Rīga oriģinālajā līmenī un vēl 3 vienības MHL B grupā – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma – Rīga.
Tomēr sezonas gaitā un pēc sezonas Latvijas Hokeja federācijas vadībai tās prezidenta Kirova Lipmana personā sakrājās rūgtums un secinājumi. Latvijas U-20 un U-18 izlases izkrita no pasaules elites, un secinājumi par MHL vai vismaz MHL B grupas nevajadzību nebija ilgi jāgaida. Nonāca arī līdz Lipmana paziņojumiem par neatļaušanu jauniešiem spēlēt ārpus Latvijas. Gala beigās arī LHF treneru padome pauda lēmumu:
„Pamatojoties uz pēdējos gados uzkrāto vairāk negatīvo nekā pozitīvo pieredzi, ko devis dažādu jauniešu un junioru komandu starts citu valstu čempionātos (MHL, Sanktpēterburgas, Baltkrievijas, Lietuvas čempionāti) treneru padome Latvijas hokeja attīstības un spēcīga valsts čempionāta sarīkošanas nolūkā lūdz LHF valdi izskatīt mūsu komandu dalības citu valstu čempionātos lietderību un aizliegt mūsu valsts jauniešu komandām dalību citu valstu čempionātos, izņemot, ieteikt atļaut:
– HK „Rīga” komandas startu MHL augstākajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda arī turpmāk ir Latvijas U 20 izlases bāzes komanda;
– Vienas komandas startu MHL pirmajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda ir Latvijas U 18 izlases bāzes komanda.” (citāta beigas)
Drīz pēc LHF treneru padomes „lūguma” Lipmanam Dinamo vadība nolēma paziņot par savas otrās jauniešu komandas Juniors izņemšanu no MHL B grupas čempionāta, komandu atstājot tikai Latvijas Virslīgas meistarsacīkstēs un tādā veidā arī izvairoties no konfrontācijas ar federāciju šajā konkrētajā jautājumā. Interesanti, ka ar šo arī nomanījies komandas nosaukums uz Dinamo / Juniors un arī logo – uz logotipu, ko 2009./2010.g. sezonā lietoja Dinamo fārmklubs Dinamo Juniors Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgā. Logo un nosaukums bija pakārts uz naglas 3 sezonas, bet tagad atkal ir noderīgs…
Bet laikam, ka jaunais Dinamo / Juniors būs cita komanda, bet Juniors kā MHL B grupas komanda ir kļuvusi par pabeigtām lappusēm Latvijas hokeja vēsturē. Gan jau, ka pa kādam Juniors spēlētājam varēs sastapt Dinamo / Juniors sastāvā. Papildspēki komandai nāks jau tradicionāli no SK Rīga vecākās komandas, kas aizvadītajā sezonā bija SK Rīga-96. Ja vien federācija pēkšņi nenolems ierobežot U-18 vecuma hokejistu dalību Virslīgā. Bet visādi citādi Dinamo / Juniors komandai nebūs jāpakļaujas MHL čempionātu reglamentam ar vecuma griestiem, kas pērnsezon izpaudās kā ierobežots skaits U-22 vecuma hokejistu, bet jaunajā sezonā lielākais vecums tiek solīts U-21 izmērā. Kas zina, varbūt komandas sastāvā uz Virslīgas ledus varēs ieraudzīt kādu dinamieti, kas gūst spēļu praksi un/vai kritis treneru nežēlastībā? Tiesa, kas traucēja Juniors sastāvā Virslīgas spēlēm pieteikt dinamiešus jau aizvadītajā sezonā, vai pirms gada… Nekas. Tādēļ arī Virslīgas izslēgšanas spēlēs „junioru” kreklos bija KHL oficiālā čempionāta gaisu apostījušie Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Mārtiņš Porejs, arī Kristers Gudļevskis – kā smejies, Latvijas izlases pirmais vārtsargs… Tiesa, kā atceramies, līdzekļi neļāva sasniegt mērķi, un čempionu titulu paņēma regulārās sezonas uzvarētāji SMScredt.lv.
Kas tad bija Juniors izcilnieki 2012./2013.g. sezonā MHL B grupā?
Juniors komandas galvenie uzdevumi ir fokusēti uz kadru sagatavošanu lielajai komandai, tādēļ vietas čempionātu un divīziju tabulās jāskata kā otršķirīgas. Tomēr jādomā, ka „juniori” gribēja uzvarēt katrā spēlē. Vai varēja, ir cits stāsts. Jāatgādina, ka komandas lielu masu veidoja U-18 vecuma hokejisti (1995. g. dzimušie), kamēr MHL B grupā vairumā komandu nāca pretī reglamentētais U-22 vecums, bet Latvijas Virslīga – bez griestiem. Tiesa, arī regulārās sezonas gaitā uz dažām spēlēm kā MHL, tā Virslīgas meistarsacīkstēs Juniors komanda saņēma caurmērā vecākus papildspēkus no attiecīgajā brīdī spēļu pauzē esošā HK Rīga sastāva.
MHL B grupas čempionātā „junioriem” izdevās kvalificēties izslēgšanas spēlēm, kurās bija paredzēta vieta sešām (no 11) Ziemeļrietumu divīzijas komandām. Juniors paņēma divīzijas pēdējo biļeti – 6. vietu. Taču atšķirībā no savas pirmās MHL sezonas tālāk par pirmo kārtu netika… Virslīgas regulārajā sezonā „juniori” godīgi nopelnīja 2. vietu, bet Latvijas izslēgšanas spēlēs „deva virsū” faktiski cita komanda – „viltotais” Juniors. Tā sastāvā daži „juniori” bija, bet faktiski – HK Rīga sastāvs…
Juniors komandas rekordisti MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar mhl2.khl.ru):
Rezultatīvākas spēlētājs
Maksims Osipovs
23 punkti (37 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs
Rūdolfs Pētersons
11 reizes (33 spēlēs)
Biežākais asistents
Maksims Osipovs
16 piespēles (37 spēlēs)
Aleksandrs Burcevs
16 piespēles (37 spēlēs)
Labākais iemetienos (≥100)
Oskars Batņa
58.5% (37 spēlēs)
Labākais +/- koeficients
Ralfs Karelis
+14 (40 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs
Mikus Ābelītis
15 punkti (37 spēlēs)
Visvairāk spēļu
Ralfs Karelis
40 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu
Artūrs Ševčenko
2.50 (2 spēlēs)
Vidēji spēlē visvairāk punktu (≥10 sp.)
Rūdolfs Maslovskis
0.93 (15 spēlēs)
Labākais atv. % vārtsargam
Nils Grīnfogels
92.0% (22 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam
Nils Grīnfogels
2.36 (22 spēlēs)
Visvairāk metienu pa vārtiem
Rūdolfs Pētersons
101 metiens (33 spēlēs)
Labākā metienu realizācija (≥10 sp.)
Paulis Zvirgzdiņš
27.8% (11 spēlēs)
Edgars Opuļskis
27.8% (31 spēlē)
Visvairāk soda minūšu
Oskars Batņa
74 min. (37 spēlēs)
*
Juniors uzbrucēju statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):
spēlētājs
dz.
sp. REG
punkti REG
+/- REG
SM REG
izšķ. PM REG
met. REG
iemet. REG
sp. PO
punkti PO
+/- PO
SM PO
met. PO
iemet. PO
1.
Maksims Osipovs
1995.
37
7+16
-4
16
1
52
58.3% (7 no 12)
3
0+0
-2
0
2
– (0 no 0)
2.
Ņikita Zgirskis
1995.
36
9+11
+7
10
0
58
34.1% (14 no 41)
3
0+0
±0
0
6
23.5% (4 no 17)
3.
Aleksandrs Burcevs
1993.
37
4+16
+10
8
0
48
45.6% (182 no 399)
3
0+1
±0
2
0
30.0% (6 no 20)
4.
Ruslans Ignatovičs
1995.
32
10+9
±0
10
0
46
36.1% (44 no 122)
3
0+0
-1
2
1
90.0% (9 no 10)
5.
Emīls Potāpovs
1994.
31
6+13
+9
30
0
82
45.1% (23 no 51)
3
0+0
-1
0
1
80.0% (4 no 5)
6.
Rūdolfs Pētersons
1995.
33
11+7
+7
2
1
101
43.9% (18 no 41)
3
0+0
±0
0
0
12.5% (1 no 8)
7.
Oskars Batņa
1995.
37
5+13
+5
74
0
76
58.5% (355 no 607)
1
0+0
±0
0
1
66.7% (4 no 6)
8.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
15
3+11
+3
8
0
36
25.0% (4 no 16)
9.
Artūrs Logunovs
1995.
39
7+6
-4
24
0
89
42.1% (16 no 38)
3
0+0
-1
2
3
70.0% (21 no 30)
10.
Jurijs Moiseičenko
1995.
26
6+5
-5
8
0
34
44.4% (152 no 342)
3
0+0
-1
4
0
44.7% (17 no 38)
11.
Jegors Samofalovs
1995.
31
4+5
+7
43
0
26
43.2% (140 no 324)
3
0+0
±0
8
2
41.7% (15 no 36)
12.
Rūdolfs Krieviņš
1995.
12
2+7
+2
8
0
20
0% (0 no 4)
3
0+0
-1
4
11
0% (0 no 1)
13.
Ritvars Zonenbergs
1993.
16
5+3
+2
2
0
43
55.6% (10 no 18)
14.
Paulis Zvirgzdiņš
1994.
11
5+2
+6
2
0
18
50.0% (4 no 8)
1
0+0
-1
0
0
– (0 no 0)
15.
Edgars Opuļskis
1994.
31
5+0
-1
8
0
18
– (0 no 0)
3
0+0
-1
2
1
– (0 no 0)
16.
Artūrs Ševčenko
1994.
2
3+2
+6
0
0
7
42.9% (6 no 14)
17.
Ričards Kondrāts
1994.
12
1+4
-3
4
0
13
48.9% (65 no 133)
18.
Martins Lavrovs
1994.
4
4+0
+2
2
0
15
33.3% (1 no 3)
3
0+1
-2
4
2
0% (0 no 2)
19.
Deivids Sarkanis
1994.
12
3+1
-3
31
0
19
25.0% (1 no 4)
20.
Dāvis Straupe
1992.
2
2+2
+5
2
0
8
36.4% (8 no 22)
21.
Bruno Birzītis
1995.
2
1+3
+4
4
0
2
– (0 no 0)
22.
Pēteris Priediņš
1995.
11
1+2
+3
0
0
10
60.9% (56 no 92)
23.
Arvis Purviņš
1995.
20
0+1
-1
8
0
8
– (0 no 0)
1
0+0
±0
0
0
– (0 no 0)
24.
Dmitrijs Komarņickis
1995.
15
0+1
-3
2
0
3
16.7% (1 no 6)
25.
Vladislavs Koniševs
1994.
8
0+0
-4
0
0
6
56.8% (46 no 81)
*
Juniors aizsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):
spēlētājs
dz.
sp. REG
punkti REG
+/- REG
SM REG
met. REG
sp. PO
punkti PO
+/- PO
SM PO
met. PO
1.
Ralfs Karelis
1995.
40
3+6
+14
6
37
3
0+0
-1
2
2
2.
Kristofers Bindulis
1995.
34
4+6
+9
62
47
3
0+0
-1
2
5
3.
Mikus Ābelītis
1993.
37
3+12
+7
16
30
3
0+0
-2
2
1
4.
Ģirts Zemītis
1995.
37
2+5
+5
51
35
3
0+0
±0
4
1
5.
Edgars Kamoliņš
1993.
33
0+5
+4
18
27
2
0+0
-1
4
0
6.
Edgars Dīķis
1991.
2
1+0
+3
0
4
7.
Andrejs Smirnovs
1992.
2
0+1
+3
27
7
8.
Kalvis Ozols
1993.
17
2+3
+2
16
18
9.
Toms Bernhards
1995.
29
2+4
+1
12
15
3
0+0
-2
2
0
10.
Roberts Ernests Goldmanis
1995.
21
0+0
-1
0
3
1
0+0
-1
0
0
11.
Jānis Jaks
1995.
10
3+1
-2
24
19
12.
Viktors Poņatovskis
1995.
16
0+2
-2
10
8
3
1+0
-1
2
1
*
Juniors vārtsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonāun izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):
spēlētājs
dz.
sp. REG
uzv.-zaud. REG
PM REG
atv. % REG
GAA REG
„sausi” REG
SM REG
sp. PO
uzv.-zaud. PO
PM PO
atv. % PO
GAA PO
„sausi” PO
SM PO
1.
Nils Grīnfogels
1994.
22 (1170:35)
10-8
1
92.0%
2.36
4
0
3 (177:33)
0-1
1
93.8%
1.69
1
2
2.
Kristers Gudļevskis
1992.
2 (120:00)
2-0
0
91.3%
3.00
0
0
3.
Maksims Rešetņikovs
1995.
17 (816:14)
7-4
3
90.2%
2.65
2
25
1 (12:27)
0-1
0
63.6%
19.28
0
0
4.
Jānis Irbe
1994.
6 (327:04)
0-3
2
89.0%
3.12
0
0
*
Juniors komandas rekordisti Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar lhf.lv):
Rezultatīvākas spēlētājs
Rūdolfs Pētersons
31 punkts (26 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs
Rūdolfs Pētersons
17 reizes (26 spēlēs)
Biežākais asistents
Rūdolfs Pētersons
14 piespēles (26 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs
Artūrs Salija
8 punkti (7 spēlēs)
Kristofers Bindulis
8 punkti (17 spēlēs)
Visvairāk spēļu
5 spēlētāji
26 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu
Rūdolfs Maslovskis
1.41 (12 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam
Jānis Irbe
2.00 (4 spēlēs)
Visvairāk soda minūšu
Oskars Batņa
36 min. (26 spēlēs)
*
Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):
spēlētājs
dz.
sp. REG
punkti REG
SM REG
sp.PO
punkti PO
SM PO
UZBRUCĒJI
1.
Rūdolfs Pētersons
1995.
26
17+14
4
3
0+0
2
2.
Deivids Sarkanis
1994.
16
10+11
10
5
1+2
0
3.
Oskars Batņa
1995.
26
9+12
36
2
0+0
0
4.
Ruslans Ignatovičs
1995.
21
7+13
10
2
0+0
2
5.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
12
8+9
4
6
0+6
6
6.
Maksims Osipovs
1995.
22
6+9
4
4
0+1
0
7.
Jurijs Moiseičenko
1995.
23
7+6
6
1
0+0
0
8.
Ričards Kondrāts
1994.
12
5+8
4
2
0+0
0
9.
Ņikita Zgirskis
1995.
20
5+6
4
10.
Bruno Birzītis
1995.
10
4+6
6
5
0+0
0
11.
Artūrs Logunovs
1995.
23
5+4
8
12.
Jegors Samofalovs
1995.
23
4+4
8
1
0+0
0
13.
Pēteris Priediņš
1995.
16
3+5
0
14.
Dāvis Straupe
1992.
6
4+3
0
3
1+0
2
15.
Ritvars Zonenbergs
1993.
7
4+3
16
16.
Emīls Potāpovs
1994.
19
2+4
16
17.
Edgars Opuļskis
1994.
20
0+6
8
1
0+0
2
18.
Rūdolfs Krieviņš
1995.
7
4+0
8
1
0+0
2
19.
Vladislavs Koniševs
1994.
6
2+2
4
20.
Lauris Rancevs
1993.
3
1+2
0
4
0+0
0
21.
Paulis Zvirgzdiņš
1994.
8
0+3
0
22.
Martins Lavrovs
1994.
4
1+1
0
23.
Dmitrijs Komarņickis
1995.
9
1+1
0
24.
Arvis Purviņš
1995.
15
0+1
8
–
Georgs Golovkovs
1995.
0
–
–
6
6+3
2
–
Elvijs Biezais
1991.
0
–
–
2
2+1
2
–
Nikolajs Jeļisejevs
1994.
0
–
–
5
2+1
0
–
Māris Bičevskis
1991.
0
–
–
2
0+1
0
–
Rihards Bukarts
1995.
0
–
–
2
0+1
0
–
Artūrs Ševčenko
1994.
0
–
–
4
0+1
0
–
Edgars Kurmis
1993.
0
–
–
5
0+1
2
–
Andris Siksnis
1993.
0
–
–
5
0+0
0
–
Rustams Begovs
1993.
0
–
–
5
0+0
6
AIZSARGI
1.
Artūrs Salija
1992.
7
2+6
16
4
0+0
4
2.
Kristofers Bindulis
1995.
17
2+6
20
3.
Ralfs Karelis
1995.
26
3+4
2
2
0+0
0
4.
Ģirts Zemītis
1995.
20
1+5
22
3
0+0
4
5.
Kalvis Ozols
1993.
11
0+6
8
6.
Andrejs Smirnovs
1992.
6
1+4
6
2
1+1
0
7.
Edgars Kamoliņš
1993.
26
1+4
14
1
0+0
0
8.
Mikus Ābelītis
1993.
25
0+4
22
6
0+0
0
9.
Toms Bernhards
1995.
26
0+4
6
1
0+0
0
10.
Jānis Jaks
1995.
10
1+1
8
6
0+1
6
11.
Viktors Poņatovskis
1995.
11
1+1
2
12.
Edgars Dīķis
1991.
6
1+0
2
5
1+1
4
13.
Roberts Ernests Goldmanis
1995.
12
0+1
6
14.
Patriks Škuratovs
1994.
1
0+0
0
6
0+0
2
–
Mārtiņš Porejs
1991.
0
–
–
2
0+1
6
–
Krišs Lipsbergs
1993.
0
–
–
6
0+0
8
VĀRTSARGI
dz.
sp. REG
GAA REG
SM REG
sp.PO
GAA PO
punkti PO
1.
Jānis Irbe
1994.
4 (180:03)
2.00
0
2.
Rihards Cimermanis
1993.
5 (270:15)
2.22
0
5 (297:26)
2.82
0+1
3.
Maksims Rešetņikovs
1995.
13 (642:43)
2.43
0
4.
Nils Grīnfogels
1994.
12 (585:55)
2.46
0
–
Kristers Gudļevskis
1992.
0
–
–
1 (59:00)
1.02
0+0
*
MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar mhl2.khl.ru):
vieta
komanda
sp.
vārtu st.
punkti
play off
1.
Liepājas Metalurgs
40
196-101
91
izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
2.
Zeļenograd
40
175-112
80
izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
3.
OGI
40
199-114
78
izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
4.
Dmitrov
40
161-98
74
izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
5.
Kļin
40
125-92
72
izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
6.
Juniors
40
126-110
64
izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
7.
Prizma – Rīga
40
124-150
56
nekvalificējās
8.
Baltica
40
120-132
50
nekvalificējās
9.
Tverči
40
120-166
48
nekvalificējās
10.
Belgorod
40
109-139
44
nekvalificējās
11.
Platina-Chişinău
40
50-291
3
nekvalificējās
*
MHL B grupas čempionāta 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu koptabula (17. – 31. vietas izslēgšanas spēlēm nekvalificējas, kā arī to secība pirms un pēc izslēgšanas spēlēm ir identiska; saskaņā ar mhl2.khl.ru):
vieta
komanda
sp.
vārtu st.
punkti
punktu %
play off (vieta līgā pēc play off)
1.
Juņior (Kurgana)
42
199-93
101
80.16%
čempioni (1.)
2.
Liepājas Metalurgs (Liepāja)
40
196-101
91
75.83%
ceturtdaļfinālisti (5.)
3.
Irbis (Kazaņa)
44
145-77
100
75.76%
ceturtdaļfinālisti (6.)
4.
Oļimpija (Kirovočepecka)
44
159-83
100
75.76%
pusfinālisti (4.)
5.
Ladja (Toljati)
44
162-94
96
72.73%
ceturtdaļfinālisti (7.)
6.
Krasnojarskije Risi (Krasnojarska; Podgornija)
42
193-117
91
72.22%
astotdaļfinālisti (9.)
7.
Sputņik (Almetjevska)
44
150-95
88
66.67%
līgas bronza (3.)
8.
Zeļenograd (Maskava)
40
175-112
80
66.67%
ceturtdaļfinālisti (8.)
9.
OGI (Odincovo)
40
199-114
78
65.00%
astotdaļfinālisti (10.)
10.
Dmitrov (Dmitrova)
40
161-98
74
61.67%
astotdaļfinālisti (11.)
11.
Batir (Ņeftekamska)
44
149-105
80
60.61%
līgas sudrabs (2.)
12.
Kļin (Kļina)
40
125-92
72
60.00%
astotdaļfinālisti (12.)
13.
Dizeļist (Penza)
44
136-109
76
57.58%
astotdaļfinālisti (13.)
14.
Mečel (Čeļabinska)
42
130-103
68
53.97%
astotdaļfinālisti (14.)
15.
Jastrebi (Omska)
42
144-122
68
53.97%
astotdaļfinālisti (15.)
16.
Juniors (Rīga; Piņķi)
40
126-110
64
53.33%
astotdaļfinālisti (16.)
17.
Altajskije Berkuti (Barnaula)
42
125-111
67
53.17%
18.
Metallurg (Mednogorska)
44
112-115
68
51.52%
19.
Prizma – Rīga (Rīga)
40
124-150
56
46.67%
20.
Juņior – Sputņik (Ņižņijtagila)
42
127-140
57
45.24%
21.
Rossoš (Voroņeža; Rosoša)
44
127-146
56
42.42%
22.
Baltica (Viļņa; Elektrēni)
40
120-132
50
41.67%
23.
Tverči (Tvera)
40
120-166
48
40.00%
24.
Čelni (Naberežnije Čelni)
44
124-140
52
39.39%
25.
Belgorod (Belgoroda)
40
109-139
44
36.67%
26.
Angarskij Jermak (Angarska)
42
127-156
46
36.51%
27.
Kristall – Juņior (Saratova)
44
91-170
36
27.27%
28.
Raketa (Sarova)
44
78-156
24
18.18%
29.
Molņija (Rjazaņa)
44
70-213
16
12.12%
30.
Metallurg – M (Serova)
42
67-270
6
4.76%
31.
Platina-Chişinău (Kišiņeva; Tiraspole)
40
50-291
3
2.50%
*
Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):
vieta
komanda
sp.
uzv.
uzv. pp
zaud. pp.
zaud.
vārtu st.
punkti
play off
1.
SMScredit.lv
28
24
0
1
3
189-88
73
čempioni
2.
Juniors
28
18
3
0
7
122-67
60
zaudējums finālā
3.
Ozolnieki / Monarch
28
17
2
1
8
136-87
56
izkrita pusfinālā
4.
Liepājas Metalurgs – 2
28
16
1
3
8
120-86
53
izkrita pusfinālā; tehniska uzvara sērijā par bronzu
5.
Zemgale / JLSS
28
14
2
1
11
144-125
47
izkrita ceturtdaļfinālā
6.
HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga)
28
6
1
3
18
97-146
23
izkrita ceturtdaļfinālā
7.
HS Rīga / Prizma II
28
4
1
0
23
72-148
14
8.
SK Rīga-96
28
3
0
1
24
83-216
10
*
Plašākai ainavai:
LHF treneru padomes sēdes protokols (2013. g. maijā) – lhf.lv
Juniors nestartēs MHL B grupā (2013. g. maijā) – dinamoriga.eu
Juniors spēlētāju statistika MHL B grupas 2012./2013.g. sezonā – mhl2.khl.ru (Regulārā sezona; Play off)
Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013.g. sezonā – lhf.lv (Regulārā sezona; Play off)
Juniors gaitu apcerējums (2012. g. decembrī): tepat
[Attēlā: Juniors spēlē pret Zemgale / JLSS 2011. gada 19. oktobrī; foto avots: lhf.lv.]