Latvijas hokejistiem pēc Dinamo neveicas? Jā vai nē?

Skatot atsevišķus piemērus, ir izveidojies priekšstats, ka Latvijas pārstāvjiem pēc aiziešanas no Rīgas Dinamo uz citiem KHL klubiem vairs nesanāk tik labi kā Rīgā. Cik pamatota ir šī „pilsētas leģenda” par Latvijas hokejistu nevarēšanu bez Dinamo?

Kopumā 5 sezonu gaitā citu KHL klubu sastāvā, neskaitot Rīgas Dinamo, oficiālās spēlēs ir uzspēlējuši 15 hokejisti, kuriem ir fiksēta Latvijas pavalstniecība. 10 no viņiem ir „salīdzināmi lielumi”, jo ir spēlējuši arī Rīgas komandā, bet 5 kadri pie Rīgas dinamiešiem vismaz pagaidām un vismaz oficiālajās KHL spēlēs nav uzspēlējuši – Oskars Bārtulis, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Artūrs Kulda, Kaspars Saulietis. Vēl viens mūsējais – Kārlis Skrastiņš – palika bez oficiālo spēļu prakses…

Tieši aizvadītajā sezonā (2012./2013.) KHL komandās ārpus Rīgas spēlēja rekordliels Latvijas hokejistu skaits – 11 vīri. Šosezon dažs jau atgriezies Dinamo paspārnē un vēl kādu kluba vadība grib dabūt atpakaļ, tomēr arī nākamsezon ir paredzams paliels Latvijas leģionāru apjoms KHL-ā. Dažiem ir spēkā esoši līgumi arī nākamai sezonai, bet viens otrs pārcēlies prom ar Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju svētību – Mārtiņš Karsums uz Maskavas Dinamo, Guntis Galviņš uz Hantimansijskas Jugra…

Katra sportista gadījums, progresu vai regresu ieskaitot, ir atsevišķs stāsts, tādēļ arī katrs skatāms individuāli. Tāpat katra hokejista „keisu” pētot jāņem vērā „brieduma koeficientu” – dabīgo izaugsmi, pateicoties pieaugšanai gados, un tikpat dabīgo novecošanu, kas likumsakarīgi piemeklē sportistus, karjeras norietam tuvojoties. Bet par visu pēc kārtas – uzbrucēji, aizsargi, vārtsargs. Alfabēta secībā.

Mārtiņš Cipulis

Savas labākās un rezultatīvākās sezonas KHL-ā Mārtiņš Cipulis aizvadīja 2008./2009. g. Rīgas kluba krāsās un 2010./2011. g. Habarovskas Amur ierindā. Rezultativitātes un lietderības ziņā šajās sezonās Cipuļa cipari ir stipri līdzīgi. Taču atšķirību parāda tas, ka pie Dinamo Mārtiņš Cipulis KHL pirmajā sezonā bija 5./6.-ais rezultatīvākais un 4./6.-ais labākais vārtu guvējs, bet Tālajos Austrumos viens no diviem labākajiem komandas snaiperiem (abiem ar Radiku Zakijevu pa 12 vārtu guvumiem). Turklāt uz Habarovsku Cipulis bija pārcēlies pēc viduvējas sezonas Rīgā.

Savukārt aizvadīto daļējo sezonu HC Lev Praha krāsās var salīdzināt tikai daļēji, jo komandai pievienojās jau pēc tam, kad lielākā daļa regulārās sezonas bija jau aiz muguras. Ņemot vērā šo apstākli, Prāgā Cipulim, lai arī ar mazāku vidējo spēles laiku, ir sanācis rezultatīvāk nekā iepriekšējā sezonā Rīgā. Prāgā regulārajā sezonā tie ir vidēji 0,38 punkti spēlē, bet Rīgā 2011./2012. g. sezonā tie bija 0,21 punkts vidēji spēlē. Kopējais secinājums: Mārtiņam Cipulim pārcelšanās uz citu KHL klubu tomēr „iet labumā”.

„Grūti noticēt, ka Cipulim vēl nav līguma ar kādu komandu, jo viņš patiesi ir labs spēlētājs, bet vēl labāks cilvēks,” pēc pasaules čempionāta spriež Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans (citāts no intervijas Raimondam Gekišam Sporta Avīzē). Interesanti, kurš klubs būs pratis novērtēt Mārtiņa Cipuļa labākās īpašības, slēdzot līgumu jaunajai sezonai.

Mārtiņa Cipuļa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	56	9+11	-11	14:55		3	0+0	±0	14:45
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	56	8+7	-5	15:50		9	2+0	-2	14:22
2010./2011.	Amur	49	12+7	-12	14:09
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	48	2+8	-4	13:56		6	0+0	-4	13:02
2012./2013.	HC Lev Praha	16	3+3	+1	11:00		4	0+0	-2	17:27

*

Lauris Dārziņš

Pirmajās trīs KHL sezonās Lauris Dārziņš bija viens no skaistāk progresējošiem pašmāju uzbrucējiem. Pirmajā sezonā viņš bija tikai 9.-ais rezultatīvākais spēlētājs ar trešās maiņas uzbrucējam atbilstošu spēles laiku. Otrajā sezonā pakāpās līdz 6.-tā rezultatīvākā komandas spēlētāja statusam, bet trešajā sezonā bija komandas rezultativitātes līderis un labākais vārtu guvējs kā regulārajā sezonā, tā arī izslēgšanas spēlēs.

Tieši spilgtais sniegums trešajā sezonā (2010./2011.) raisīja divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju Ak Bars interesi un radīja Dinamo kluba vadītāju iespēju „notirgot” vai oficiāli – lauzt līgumu – ar savu rezultatīvāko spēlētāju, atraisot viņam „rokas” jauna līguma slēgšanai bez ierobežojumiem. Bet Kazaņā bija ne tikai cits līgums un pilsēta, bet arī stipri garāks esošo un potenciālo līderu soliņš. Panesās veselības sarežģījumi, retāka spēlēšana un mazāks spēles laiks. Faktiski divu sezonu garumā, lai arī otra Kazaņas sezona Dārziņam izskatās nedaudz labāka. Secinājums: Laura Dārziņa statistikai Dinamo pamešana nākusi par sliktu. Cits stāsts, kādi būtu Dārziņa cipari Rautakallio hokeja kontekstā, un arī – kā izskatītos Lauris Dārziņš Rīgas Dinamo jubilejas (sliktākajā) sezonā. Tiesa, Dārziņa klātbūtne diezin vai būtu nākusi par sliktu komandai, kas nomokās ar trāpīšanu pretinieku vārtos (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Dārziņš aizvadījis savu pirmo pasaules čempionātu kapteiņa godā, ir bijis izlases labākais snaiperis un viens no diviem rezultatīvākajiem vīriem valstsvienībā. Kas, protams, ir pateicīgs fons baumām par Dinamo funkcionāru interesi un arī pašai interesei. Laurim Dārziņam oficiāli ir vēl vienas sezonas līgums ar Ak Bars. Vai Rīgas Dinamo būtu gatavi samaksāt Dārziņa cenu? Tiesa, viņa „tirgus vērtība” ir objektīvi mainījusies, salīdzinot ar uzcenojumu pirms diviem gadiem. Tomēr ieguldījums pasaules čempionātā atgādina: „pa lēto nedabūs”.

Laura Dārziņa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	56	8+8	-6	13:50		3	0+0	-3	14:47
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	54	14+17	+7	15:28		9	2+2	±0	18:35
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	45	21+23	+9	16:13		11	5+5	-7	17:57
2011./2012.	Ak Bars	15	2+5	+3	11:14		4	0+0	-1	16:17
2012./2013.	Ak Bars	28	4+8	+1	11:41		9	4+0	+1	14:52

*

Aleksandrs Ņiživijs

Pirmās trīs sezonas, kuru laikā Dinamo vienību diriģēja Juliuss Šuplers, Aleksandram Ņiživijam bija labas vai ļoti labas. Ripas pieturēšanas meistars pirmajos trīs KHL gados bija starp Rīgas kluba rezultatīvākajiem: 1. sezonā – ceturtais (jeb pirmais no ne-leģionāriem); 2. sezonā – dalīta 2./3. vieta (kopā ar Jāni Spruktu uzreiz aiz Hosas „muguras”); 3. sezonā – trešais rezultatīvākais. Bet „lūzums” nāca kopā ar KHL un Dinamo ceturto sezonu, kad komandā tika ieviesti „somu elementi” ar savādāku darba stilu un minimizētu improvizācijas apjomu. Veselība un neierasti uzdevumi spēles laukumā noveda pie Aleksandra Ņiživija faktiski sliktākās sezonas KHL un vienas no sliktākajām sezonām karjerā.

Tomēr Ņiživijs Dinamo sastāvā palika uz piekto sezonu, kuras gaitā pat zināmā mērā „reabilitējās”. Uz komandas rezultativitātes kopējā fona Ņiživija 15 punkti 33 spēlēs izskatās itin pieklājīgi. Tas arī bija iemesls, kādēļ regulārās sezonas izskaņā, zaudējot cerības uz izslēgšanas spēlēm, Aleksandru Ņiživiju „atdot” Prāgai. Protams, galvenais iemesls: HC Lev Praha ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs šo spēlētāju pazina ļoti labi.

Bet Prāgā bija neraža… Pazīstams stāsts: trauma, izlaistas spēles, neliels spēles laiks, kā rezultātā arī rezultativitāte nekāda. Sakritība vai nē, bet pārcelšanās prom no Dinamo Ņiživijam labumā negāja. Jādomā, ka Prāgas kluba saimnieki, vērtējot arī „lauvu” ģenerālmenedžera Sējēja darbu un plānojot/neplānojot viņa palikšanu Prāgas klubā, svaru kausā ar nosaukumu „pret” ievietoja arī Sējēja „savējo” (t.sk. Hosas, Ņiživija, Cipuļa, Surovija, Karamnova, Mikuša) salīdzinoši viduvējo vai vājo pienesumu. Arī pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā jaunais/vecais ģenerālmenedžeris minēja, ka sarunas par iespējamo spēlēšanu nākamajā sezonā tiek uzturētas arī ar Ņiživiju.

Aleksandra Ņiživija statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	53	9+18	-8	15:41		3	1+2	+1	17:18
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	50	12+24	-9	18:09		9	1+3	-5	19:38
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	53	12+24	±0	17:13		10	4+3	-3	16:38
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	33	3+6	-4	13:23		3	0+0	-4	18:28
2012./2013.	Dinamo (Rīga)	33	1+14	-10	15:17
	HC Lev Praha	7	1+0	-1	10:39		3	0+0	-2	6:58

*

Ainars Podziņš

2010. gada vasarā Ainars Podziņš Dinamo treniņnometnē ieradās kā uz nākotni orientēta sastāva komplektācijas paraugs, ko vainagoja pozitīvas emocijas par latviešu izcelsmes hokejista atgriešanos Latvijā utt. Savā pirmajā Dinamo sezonā (2010./2011.) Šuplers sāka vadāt 18-gadīigo Podziņu līdzi komandai – sākumā tikai uz rezervistu soliņa, pēc tam jau pa kādai minūtei, bet gala beigās arī pirmais vārtu guvums un diezgan stabils spēles laiks izslēgšanas spēlēs. Protams, tosezon Podziņš bija „jaunais-dotētais”, t.i. U-20 vecuma hokejists, kuru iekļaujot sastāvā, komanda drīkstēja pieteikt papildu spēlētāju. Podziņš (dz. 1992.) bija pat gadu jaunāks par tās sezonas dotētā vecuma griestiem – 1991. gadā dzimušajiem. No 1991. gadiem tosezon spēlēt netika neviens.

Par Podziņa labāko gadu Dinamo ierindā uzskatāma 2011./2012. g. sezona un it īpaši tās ievaddaļa. Kamēr Dinamo vīri mēģināja adaptēties Rautakallio „jaunā modeļa” hokejam un nomocījās ar ripas trāpīšanu garām pretinieku vārtsargam vai vispār vārtu taisnstūrī, Ainaram Podziņam šī situācija bija kā radīta. Lai arī 2011./2012. g. sezonas sākumā viņš vēl skaitījās „jaunais – dotētais”, tomēr vietu sastāvā viņš nopelnīja ar darbu, nevis dzimšanas gadu. Ar septembra gaitā sarūpētajiem diviem vārtu guvumiem pat bija viens no rezultatīvākajiem Rīgas komandā. Objektīvi Podziņa problēmas sākās, kad KHL minētās sezonas gaitā paaugstināja dotēto spēlētāju vecumu par gadu, un arī 1991. gadā dzimušie sāka konkurēt uz jauno hokejistu vietu. Piemēram, Juris Upītis. Piemēram, Māris Bičevskis.

Arī jaunajai sezonai (2012./2013.) dotēto spēlētāju vecums vēlreiz tika paaugstināts par gadu; Rautakallio un pēc tam Ābols labprātāk „ņēma pretī” gadu vecākos (1991. gadā dzimušos) uzbrucējus – Bičevski, Biezo, sākumā arī M.Lipsbergu, vēlāk Upīti. Bet Podziņš pat pie vienas spēles Dinamo ierindā netika, pamētājoties HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Ja MHL vienībā Podziņam lāga nesapasēja ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu, tad Liepājā gāja daudz-maz. Turpinājuā Dinamo „selekcijas veiksmes stāsts” tika saburzīts un izmests. Saistības ar Podziņu pabeidza ne īpaši glīti; tiesa, skaistums šādos gadījumos Dinamo saimniecībai ir raksturīgs reti (atceramies „atvadas” no Naumova, piemēram).

Jauno 2013. gadu Ainars Podziņš sāka Čehovā Vitjaz komandas sastāvā, kur pēc ilgākas KHL spēļu pauzes bija diezgan izsalcis un saražoja 4 punktus regulārās sezonas 13 spēlēs. Spriežot pēc aizvadītās sezonas izskaņas, Podziņa aiziešana no Dinamo sistēmas bija pareizākais solis, kas arī ir sniedzis rezultātu. Neskatoties uz faktu, ka Ainars Podziņš Krievijā ir leģionārs un šajā valstī pastāv leģionāru skaita ierobežojums, Vitjaz vienība ir pagarinājusi ar viņu līgumu arī uz nākamo sezonu. Jāpiebilst, ka Podziņš tagad būs nevis Čehovas Vitjaz, bet Podoļskas Vitjaz spēlētājs. T.i., Vitjaz komanda, kas jau iepriekš bija aizvadījusi pa kādai spēlei Podoļskā, pilnībā pārceļas no Čehovas uz Podoļsku, kur arēnai lielāka ietilpība.

Ainara Podziņa statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	19	1+0	±0	6:16		11	0+1	-5	8:51
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	38	4+0	+1	7:55		4	0+0	-1	6:37
2012./2013.	Vitjaz	13	1+3	+1	13:54		Nad. 2	Nad. 0+0	Nad. +1	Nad. 15:24

*

Miķelis Rēdlihs

Rēdliha-jaunākā stāsts ir vēl viena lappuse Dinamo pašmāju spēlētāju lieliskās izaugsmes hronikā. Laura Dārziņa maiņas partneris progresēja kopā ar savu cīņubiedru, no trešās maiņas „uzlecot” līdz pirmajai. Un šo statusu nostiprināja arī Rīgas komandas ceturtajā (2011./2012.) sezonā pie galvenā trenera Pekas Rautakallio. Šajā ceturtajā sezonā arī bez sava ierastā maiņas partnera (Dārziņa) M. Rēdlihs izskatījās ļoti labi – bija rezultatīvākais Rīgas dinamietis regulārajā sezonā un arī izslēgšanas spēlēs. Kā rezultātā „aizgāja” sava kolēģa Dārziņa pēdās, tikai, ka uz citu superklubu – Jaroslavļas Lokomotiv.

Bet Jaroslavļā gandrīz viss tas pats, kas ar Dārziņu Kazaņā – traumas, izlaistas spēles, mazs spēles laiks, vietas zaudēšana nozīmīgākos uzbrukuma virknējumos… Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs Rīgā bija viens no tiem spēlētājiem, kas četru sezonu laikā izlaida vismazāk spēļu – t.i. vienu spēli pirmajā sezonā. Viennozīmīgi, pārcelšanās uz Lokomotiv, vismaz pēc pirmās sezonas, nav vērtējama ar „plus” zīmi. Spēles, ne algas ziņā. Kaut kā M. Rēdliha gadījumā daudz līdzību ar Dārziņa hokejista gaitām… Arī baumas par atgriešanos Dinamo „apskāvienos”, neskatoties uz to, ka ir līgums ar Jaroslavļas „dzelzceļniekiem” pastāv arī uz nākamo sezonu.

Miķelis Rēdlihs statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	55	9+8	-8	12:35		3	0+0	-4	13:01
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	56	17+15	+10	13:43		9	1+2	-1	17:35
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	54	16+25	+10	16:07		11	3+6	-8	17:47
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	54	13+31	-5	17:56		7	2+8	+5	19:44
2012./2013.	Lokomotiv	35	3+4	-7	13:10		5	1+0	-1	11:12

*

Jānis Sprukts

Rīgas Dinamo krāsās Jānis Sprukts aizvadīja 3 labas sezonas, atrodoties gan rezultatīvāko personāžu vidū, gan arī esot vienam no labākajiem mazākuma „kausētājiem”. Savā pirmajā Dinamo sezonā 2./3.-ais rezultatīvākais komandā; otrajā – 7. vieta rezultativitātes rangā; trešajā (2011./2012.) – otrs rezultatīvākais regulārajā sezonā un arī play off. Faktiski bija visi priekšnoteikumi, lai pamēģinātu spēkus citur KHL plašumos. Izvēle „krita” uz Maskavas CSKA.

Bet kad Sprukts ieradās Maskavā, tas jau bija cits CSKA. Komanda, kas 2011./2012. g. sezonu bija pabeigusi zemāk par Rīgas dinamiešiem – Rietumu konferences 8. vietā un play off sērijā zaudēja 1-4, bija sākusi mainīties līdz nepazīšanai. Klubam jaunais sponsors kluba finanšu problēmas sāka kopt ar uzviju. Aleksandra Radulova pārpirkšana no Salavat Julajev bija viens no 2012. gada starpsezonas skaļākajiem un dārgākajiem transfēriem. Turklāt NHL lokauta apstākļos CSKA kļuva par vienu no KHL klubiem, kas ar NHL personāžiem papildinājās vispamanāmāk – uzbrucēji Pavels Dacjuks „piekāpa” no Detroit Red Wings, Mihails Grabovskis ienācās no Toronto Maple Leafs un vārtsargs Iļja Brizgalovs nāca no Philadelphia Flyers apcirkņiem. Turklāt Dacjuks un Grabovskis ir centra uzbrucēji, kuru ierašanās „degradēja” jeb atbīdīja Spruktu attiecīgi pa pāris maiņām zemāk. Arī ar salīdzinoši pieticīgu spēles laiku „enerģijas maiņās” Sprukts pie saviem 8 punktiem un pozitīvas lietderības tika. Taču tik un tā, specializācija un līdz ar to rezultativitāte ir mainījusies, kas tomēr liek rezumēt – maiņa prom no Dinamo nav uzlabojusi sportisko sniegumu, tātad – „mīnusos”. Jāņa Sprukta līgums ar CSKA ir arī uz nākamo sezonu; kas zina – iespējams, bez-lokauta sezonā arī Sprukts Maskavā izskatīsies labāk.

Jāņa Sprukta statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	iemet. REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	iemet. PO	sp. laiks PO
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	53	11+25	+9	54.5%	17:46		9	1+4	±0	49.5%	19:40
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	53	10+16	+2	53.2%	17:47		11	4+1	-4	45.6%	16:51
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	53	11+24	+2	51.0%	18:57		7	5+3	+3	59.9%	20:13
2012./2013.	CSKA	50	5+3	+3	54.1%	11:10		9	0+1	-2	49.3%	15:07

*

Aleksejs Širokovs

Kad Dinamo pirmajā sezonā komandas pirmais kapteinis Aleksejs Širokovs „nolika” kapteiņa pienākumus, kļuva skaidrs, ka komandas vadība nākotnē ar viņu sāk rēķināties arvien mazāk. Tas arī apliecinājās ar spēles laika samazināšanos un gala beigās iekļaušanu redraftā, kurā Širokovu izvēlējās Habarovskas klubs. Kopumā nākamās (2009./2010.) sezonas rezultativitāte Tālajos Austrumos Aleksejam Širokovam iekrājās būtiski labāka nekā Rīgā. Bet Amur ierindā viņš bija tikai 7.-ais rezultatīvākais, turklāt – leģionārs. Nākamās sezonas sākumā arī brīnumus nerādīja, kas bija iemesls Habarovskas kluba un A.Širokova sadarbības pārtraukšanai. Tie bija viņa līdz šim pēdējie soļi KHL-ā.

Lai arī pēc Amur Alekseja Širokova gaitas „veda” prom no KHL, tomēr sniegums Habarovskas komandā kopumā bija statistiski saturīgāks, ar lielāku spēles laiku un kopējo „svaru” komandā. Tādēļ aiziešana no Dinamo klasificējama kā pozitīvs pavērsiens spēlētāja karjerā. Turklāt A.Širokovam izdevusies rezultatīvākā regulārā sezona no visiem Latvijas uzbrucējiem, kas uzspēlējuši KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo. Kam tad gāja labumā, ja ne viņam?

Alekseja Širokova statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	iemet. REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	iemet. PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	45	2+8	-9	53.2%	13:27		3	0+0	±0	33.3%	5:58
2009./2010.	Amur	51	8+12	-11	52.5%	14:45
2010./2011.	Amur	7	1+1	-5	54.1%	15:58

*

Sandis Ozoliņš

Kapteiņa pienesumu komandai nevar izmērīt ne kilogramos, ne piespēlēs. Bet Sanda Ozoliņa gadījumā bija arī piespēles un vārtu guvumi. Ja salīdzina, tad statistiski švakāka bija Ozoliņa līdz šim pēdējā sezona Dinamo krāsās (2011./2012.) – punktu mazāk un arī lietderības koeficients „sagājis” stipri kritiskā -17. Tiesa, vārtu guvumu bija vairāk nekā citās sezonās.

Pie Atlant sezona sākās ar aizkavēšanos, bet interesanti. Mitišču komandai šī sezona „ieviesās” un arī turpinājās diezgan bēdīgi – pa Rietumu konferences lejasgalu, epizodiski pat zemāk par Rīgas Dinamo. Ne bez Atlant kapteiņa uzšuvi saņēmušā Ozoliņa ieguldījuma „atlanti” izslēgšanas spēlēs burtiski iespraucās, iestudējot uzvarētu „rakstura spēļu” seriālu. Cits stāsts, ka izslēgšanas spēles pret SKA bija vienos vārtos. Regulārās sezonas summā Ozoliņam tikpat punktu, cik iepriekšējā sezonā Rīgā, bet mazākā spēļu skaitā un ar labāku lietderības koeficientu. Ir pamats secināt, ka Sandim Ozoliņam pārcelšanās no Dinamo uz Atlant viņam nav gājusi par sliktu; tātad – „plusos”. Neskatoties uz hokejistam pieklājīgu vecumu. Starp citu, Sanda Ozoliņa regulārās sezonas 20 punkti ir viens no trijiem rezultatīvākajiem Latvijas hokejistu cipariem KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo un rezultatīvākais Latvijas leģionāru sniegums KHL aizvadītajā sezonā. Atgādinājumam: Sanda Ozoliņa ampluā ir aizsargs. Drīz pie ampluā būs jāpieraksta arī ‘kapteinis’. Šķiet tieši ar šādu nolūku Rīgas Dinamo vienojies ar viņu par spēlēšanu 2013./2014. g. sezonā.

Sanda Ozoliņa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	43	6+18	±0	22:28		6	0+3	-3	23:32
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	41	5+26	+5	22:54		11	0+7	-2	22:22
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	50	10+10	-17	19:56		7	1+1	-5	20:23
2012./2013.	Atlant	42	2+18	+6	20:44		5	0+1	-7	20:50

*

Georgijs Pujacs

Aizsargs Georgijs Pujacs ir viens no tiem hokejistiem, kura nonākšana Rīgas Dinamo sastāvā uzskatāma par nejaušību vai pārpratumu. Uz 15 spēlēm. Pārceļoties no finanšu nomocītās Toljati Lada vienības, kas vēl pēc gada naudas problēmu dēļ pameta KHL. Bet Krievijas hokeja plašumos Pujacs ir diezgan cienīts un pieprasīts aizsargs. Ko arī apliecina fakts, ka viņš ir atradies KHL klubu Sibir un Avangard kapteiņa godā.

Pēc īslaicīgas viesošanās Rīgas klubā, Georgijs Pujacs ir aizvadījis divarpus sezonas Novosibirskas komandā, pusotru – Omskā. Piemēram, aizvadītajā sezonā (2012./2013.) uzrādot izcilu lietderības koeficientu (+14) vai, piemēram, sezonu pirms tam aizcīnoties līdz KHL finālam un tiekot līdz čempionāta sudraba medaļām, kas ir Latvijas hokejista pagaidām lielākais sasniegums līgā, neskaitot treneru „laurus” un individuālās spēlētāju trofejas. Pujacs Avangard-am ir interesants joprojām – līgums pagarināts arī uz nākamo sezonu.

Georgija Pujaca statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Lada	38	9+4	+10	20:07
	Dinamo (Rīga)	12	1+3	+2	21:20		3	0+1	±0	24:25
2009./2010.	Sibir	56	1+13	+2	19:27
2010./2011.	Sibir	49	8+14	-2	21:32		4	0+0	-1	20:01
2011./2012.	Sibir	25	1+4	+8	19:58
	Avangard	13	1+4	±0	20:50		17	0+0	-2	21:17
2012./2013.	Avangard	45	1+12	+14	19:21		10	0+2	-2	17:51

*

Edgars Masaļskis

Latvijas izlases ilggadējā pirmā vārtsarga pirmā sezona Dinamo krāsās sanāca ļoti īsa – vien 8 spēles; to, kā atceramies, pabeidza ārpus hokeja laukuma gūta trauma. Taču otrajā Dinamo sezonā Masaļskis „iekārtoja” savas labākās sezonas paraugu, kuru izdevās aptuveni atkārtot tikai Hantimansijskas trešajā sezonā (2012./2013.). Atsevišķos parametros arī otrā sezona (2011./2012.) Jugra sastāvā bija laba – atvairīto metienu procents, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA). Tomēr tikai aizvadītajā regulārajā sezonā Masaļskim bija statistikas parametru līdzsvars, ieskaitot spēles laiku un uzvarētu-zaudētu spēļu starpību. Ne velti Edgars Masaļskis cīņā par vietu vārtos regulārajā sezonā „nokoda” iepriekšējās sezonas izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu Mihailu Birjukovu.

Bet… Ja par atskaites punktu ņem pirmo vai abas Dinamo gaitām sekojošās sezonas, tad Masaļskim pāreja no Dinamo uz Jugra nebija gājusi labumā. Pirmajā Hantimansijskas sezonā nevienā vārtsarga spēles parametrā sniegums nebija labāks, lai neteiktu – kliboja. Pēc Hantimansijskā pavadītām 3 sezonām aktualizējušās baumas par Edgara Masaļska pārcelšanos uz citu darbavietu, kā variantu minot Rīgas Dinamo. Šādiem spriedumiem par loģisku pamatu kalpo ziņas par to, ka Jugra nākamai sezonai noslēgusi līgumu ar vārtsargu Alekseju Kuzņecovu, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Habarovskas Amur vienībā un nedaudz Omskas Avangard-ā. Tiesa, diezgan viduvēji. Ņemot vērā apstākli, ka Jugra saimniecībai ar Birjukovu līgums ir līdz 2014. gada 30. aprīlim, tad rodas pamatots secinājums, ka Masaļskis var kļūt lieks. Bet – baumas par Masaļska atgriešanos/neatgriešanos Dinamo sastāvā būtu arī tad, ja tām nebūtu nekāda pamata.

Edgara Masaļska statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona	klubs	sp. REG	uzv.-zaud. REG	GAA REG	atv. % REG	„sausi” REG		sp. PO	uzv.-zaud. PO	GAA PO	atv. % PO	„sausi” PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	8 (406:40)	4-2	2.66	91.5%	1
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	37 (1920:26)	17-11	2.84	91.0%	2		6 (373:30)	3-2	1.93	93.4%	1
2010./2011.	Jugra	23 (1237:06)	6-10	3.25	89.8%	1		5 (297:00)	2-3	2.42	92.1%	0
2011./2012.	Jugra	19 (1021:39)	4-8	2.53	91.6%	2		3 (88:23)	0-2	1.36	95.8%	0
2012./2013.	Jugra	32 (1857:59)	17-11	2.94	91.0%	2		Nad. 1 (59:51)	Nad. 0-1	Nad. 6.02	Nad. 77.8%	Nad. 0

*

P.S. Secinājumi?

50/50. Vai pareizāk 5:5. Statistikas aprēķini liecina, ka Latvijas hokejistu, kuriem pāriešana no Dinamo nav kaitējusi, ir tikpat daudz, cik tādu, kuriem ārpus Dinamo diez ko nesokas. T.i., „neiet” vismaz 1-2 sezonās pēc gaitām Rīgas komandā. „Plusos” ir Cipulis, Ozoliņš, Podziņš, Pujacs, Širokovs. „Mīnusos” – Dārziņš, Masaļskis, Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sprukts.

Ja KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs nav samānījies par formulējumu, ka pēc Soču olimpiādes, KHL-ā par leģionārie netiks uzskatīti visu līgas dalībvalstu hokejisti, tad situācija ar Latvijas spēlētāju plūsmu līgas klubu virzienā varētu pastiprināties. Spečuki jau prognozē, ka KHL varētu „aizrīties” ar viduvējas kvalitātes čehu un slovāku hokejistu vilni. Taču – Latvijas hokejistiem tas atvieglotu ceļu Austrumu virzienā.

Latvijas hokejisti KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo. 5 sezonu cipari (2008. – 2013.; Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

	spēlētājs	sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. PO	punkti PO	+/- PO
	UZBRUCĒJI
1.	Aleksejs Širokovs	2009./2010.	Amur	51	8+12	-11
2.	Mārtiņš Cipulis	2010./2011.	Amur	49	12+7	-12
3.	Lauris Dārziņš	2012./2013.	Ak Bars	28	4+8	+1	9	4+0	+1
4.	Jānis Sprukts	2012./2013.	CSKA	50	5+3	+3	9	0+1	-2
5.	Miķelis Rēdlihs	2012./2013.	Lokomotiv	35	3+4	-7	5	1+0	-1
6.	Lauris Dārziņš	2011./2012.	Ak Bars	15	2+5	+3	4	0+0	-1
7.	Mārtiņš Cipulis	2012./2013.	HC Lev Praha	16	3+3	+1	4	0+0	-2
8.	Kaspars Saulietis	2008./2009.	Dinamo (Minska)	24	4+1	-3
9.	Kaspars Saulietis	2008./2009.	Dinamo (Minska)	30	2+2	-4
10.	Ainars Podziņš	2012./2013.	Vitjaz	13	1+3	+1	Nad. 2	Nad. 0+0	Nad. +1
11.	Aleksejs Širokovs	2010./2011.	Amur	7	1+1	-5
12.	Aleksandrs Ņiživijs	2012./2013.	HC Lev Praha	7	1+0	-1	3	0+0	-2
	AIZSARGI
1.	Georgijs Pujacs	2012./2013.	Avangard	45	1+12	+14	10	0+2	-2
2.	Oskars Bārtulis	2012./2013.	Donbass	40	3+4	+9	Nad. 4	Nad. 0+0	Nad. ±0
3.	Georgijs Pujacs	2011./2012.	Sibir	25	1+4	+8
			Avangard	13	1+4	±0	17	0+0	-2
4.	Sandis Ozoliņš	2012./2013.	Atlant	42	2+18	+6	5	0+1	-7
5.	Georgijs Pujacs	2009./2010.	Sibir	56	1+13	+2
6.	Māris Jass	2010./2011.	Ņeftehimik	18	0+1	±0
7.	Aleksandrs Jerofejevs	2008./2009.	Ņeftehimik	8	1+5	-1	4	0+0	+1
8.	Georgijs Pujacs	2010./2011.	Sibir	49	8+14	-2	4	0+0	-1
9.	Artūrs Kulda	2012./2013.	Sibir	50	9+6	-3	7	0+1	+1
10.	Aleksandrs Jerofejevs	2009./2010.	Metallurg (Novokuzņecka)	48	1+6	-4	34	3+3	-6
	VĀRTSARGI	sezona	klubs	sp. REG	atv. % REG	GAA REG	sp. PO	atv. % PO	GAA PO
1.	Edgars Masaļskis	2011./2012.	Jugra	19	91.6%	2.53	3	95.8%	1.36
2.	Edgars Masaļskis	2012./2013.	Jugra	32	91.0%	2.94	Nad. 1	Nad. 77.8%	Nad. 6.02
3.	Edgars Masaļskis	2010./2011.	Jugra	23	89.8%	3.25	5	92.1%	2.42

*

Plašākai ainavai:

• Teda Nolana intervija pēc pasaules čempionāta Sporta Avīzē – sportacentrs.com (pieejams abonentiem)
• Armanda Pučes materiāls par Ainara Podziņa līguma izbeigšanas apstākļiem – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Vitjaz pagarina līguma ar vairākiem spēlētājiem, t.sk. Ainaru Podziņu – hcvityaz.ru
• KHL spēlētāju un viņu individuālās statistikas sadaļa – khl.ru
• Par Latvijas hokejistiem KHL ārpus Rīgas Dinamo pirmajās 4 sezonās (2008. – 2012.) un iepriekš Krievijas hokeja augstākajā līmenī: tepat

[Pirmajā attēlā: Rīgas Dinamo aizvadītās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Karsums, kurš arī nākamsezon plāno uzspēlēt ārpus Rīgas. Vai viņam izdosies lauzt Dārziņa, M.Rēdliha un Sprukta ieviestos stereotipus? Foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2012. gada 14. novembrī: foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs (Mārtiņa Cipuļa) foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Laura Dārziņa attēls fiksēts Ak Bars izslēgšanas spēļu sērijā pret Ņeftehimik 2013. gada februārī; foto avots: ak-bars.ru. Aleksandra Ņiživija foto fiksēts HC Lev Praha krāsās spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 13. februārī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ainara Podziņa foto – Vijaz jauniešu komandas Russkije Vitjazi spēlē pret HK Rīga 2013. gada 4. martā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Miķeļa Rēdliha attēls fotofiksēts Lokomotiv spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 28. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Sprukta foto – CSKA spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 15. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Alekseja Širokova foto – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Sanda Ozoliņa  foto fiksēts Atlant spēlē pret Severstaļ 2013. gada 8. janvārī; foto avots: atlant-mo.ru. Georgija Pujaca foto avots: omskzdes.ru. Edgara Masaļska attēls – Jugra vienības spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Teda Nolana „atradumi” un to izmērs

Pēc diviem pasaules čempionātiem pie Latvijas izlases stūres galvenais treneris Teds Nolans jau nosaukts par jauno talantu atklājēju. Abos pasaules čempionātos bijis pa spilgtai debijai. Interesanti, ka šo gadu abi spilgtākie debitanti sezonā pirms čempionāta maizes devējiem Dinamo bija derīgi tikai 1 vai 2 spēlēs, bet izlasei derēja uzreiz. Kā izskatās Nolana „atradumi” plašākā griezumā?

Uz šī gada pasaules čempionātu Helsinkos Latvijas izlases treneru korpuss atveda četrus debitantus – hokejistus, kas pieaugušo pasaules čempionātā uzspēlēja pirmoreiz. Patiesībā atveda tikai trīs vīrus – 23 gadus veco uzbrucēju Vitāliju Pavlovu, tobrīd 21 gadu veco aizsargu Ralfu Freibergu un 20-gadīgo vārtsargu Kristeru Gudļevski. Ceturtais, 19-gadus vecais uzbrucējs Zemgus Girgensons, – atbrauca pats, kad čempionāts jau bija sācies. Kā tad izskatās 2013. gada debitanti uz Latvijas izlases „17 pavasara mirkļu” (1997. – 2013. g. pasaules čempionātu) debitantu kopējā fona?

Runa ir par spēlētājiem, kad tie pirmoreiz uzspēlēja pasaules čempionātā, atskaitot tos vīrus, kuri bija jau iepriekš uzspēlējuši B un/vai C grupas pasaules čempionātos. Interesanti, ka 1997. gadā, kad it kā visa Latvijas izlase debitēja pasaules čempionātā elitē, tomēr nebija neviena „īsta” debitanti; visi vīri jau bija iepriekš atzīmējušies zemāka ranga pasaules čempionātos. Tas arī bija vienīgais čempionāts elitē bez debitantiem; pēc tam katru gadu vismaz viens „jauniņais” turnīrā piedalījās.

Jaunie, perspektīvie

Jaunākais debitants Latvijas valstsvienībā elites pasaules čempionātā ir bijis uzbrucējs Kaspars Daugaviņš, kurš debitēja 2006. gada pasaules čempionātā Rīgā jau 17 gadu vecumā. Ar debiju 18 gadu vecumā ir atzīmējušies aizsargs Oskars Bārtulis 2005. gadā un uzbrucējs Jānis Sprukts 2000.-ajā. Bet 19 gados pieaugušo pasaules čempionātā elitē ir „iekāpuši” ne tikai šī gada modeļa uzbrucējs Zemgus Girgensons, bet arī aizsargs Guntis Galviņš 2005. gadā un Roberts Jekimovs 2009. gada čempionātā. 20-gadnieku rinda ir vēl garāka – uzbrucēji Viktors Bļinovs (2002.), Miķelis Rēdlihs (2005.), Ronalds Ķēniņš (2011.), Roberts Bukarts (2011.) un vārtsargs Kristers Gudļevskis (2013.). Jāpiebilst, ka visi nosauktie agri debitējušie tika vai tiek uzskatīti par īpaši perspektīviem sportistiem.

Vēlīnie ziedi

Savukārt vēlākais debitants ir aizsargs Viktors Ignatjevs, kurš debitēja 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā 30 gadu vecumā. Otrs vecākais debitants bija uzbrucējs Raitis Ivanāns, kuram pirmais pasaules čempionāts „pie lielajiem” sanāca 29 gadu vecumā (2008.). Savukārt 27-gadnieki debijās ir bijuši četri: uzbrucēji Ģirts Ankipāns (2003.), Sergejs Čubars (2003.), Juris Ozols (2004.) un aizsargs Oļegs Sorokins (2001.). Daži no nosauktajiem sāka vēlu, bet par izlases vērtību kļuva uz ilgāku laiku. Piemēram, Ankipāns izlases rindās bija četros pasaules čempionātos un divās olimpiādēs, Ignatjevs – piecos pasaules čempionātos un vienā olimpiādē, bet Sorokins – 7 pasaules čempionātos un vienās olimpiskajās spēlēs! Respektabli.

Miks Indrašis kā rekordists

Visrezultatīvākā debija pasaules čempionātos elitē, kā jau minēts – atskaitot iepriekš B/C grupās spēlējušos, pirms gada izdevās tolaik 21 gadus vecajam uzbrucējam Mikam Indrašim, kurš bija nopelnījis vietu pirmajā maiņā. Savā debijas čempionātā Indrašis 7 spēlēs guva 5 punktus (3+2). Otrs rezultatīvākais debitants bija uzbrucējs Roberts Bukarts 2011. gadā, kad 6 spēlēs sastrādāja 3 vārtu guvumus (3+0). Vēl ir pieci Latvijas izlases debitanti, kas arī pirmajā gadā tika pie 3 rezultativitātes punktiem, bet proporcijā 1+2. Indrašim un Bukartam pieder arī debitantu vārtu guvumu rekords – abiem pa 3 vārtu guvumiem.

Ozoliņa uzstādītā latiņa

Rezultatīvākā aizsargu debija ir gadījusies diviem vīriem, kuri jau pirms tam dažādām sekmēm bija „paostījuši” NHL gaisu. Tobrīd jau Stenlija kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš 1998. gada pasaules čempionāta 4 spēlēs guva 3 punktus (1+2). Arī Kaspara Astašenko kontā debijas čempionātā 2001. gadā 3 punkti (1+2), bet 6 spēlēs.

Lietderīgākā aizsargu debija, par kā kritēriju kalpo +/- koeficients, 1998. gadā izdevās Sandim Ozoliņam ar +7 (4 spēlēs). Nākamie lietderīgākie debitanti bija manāmi vēlāk un ar tikpat manāmi mazākiem plusiem. 2006. gadā Māris Jass un 2011. gadā Oskars Cibuļskis debitēja ar lietderības koeficientu +2 (6 spēlēs).

Gudļevskis kā 2013. gada čempionāta atradums

Vārtsargu rindās daudz debiju pasaules čempionātos elitē nav bijis, jo ilgus gadus lielu darba apjomu izpildīja zemāka līmeņa pasaules čempionātos jau uzspēlējušie Artūrs Irbe un Sergejs Naumovs, bet vēlāk – Edgars Masaļskis. Kā rezultātā sakrājas tikai četri debitanti ar reālu spēles laiku vārtsarga postenī.

Vārtsargu-debitantu salīdzinājumā absolūtais līderis statistikas parametros ir tieši Latvijas izlases „pirmais numurs” pasaules čempionātā – Kristers Gudļevskis. Viņam debijā ir gan labākais atvairīto metienu procents (92,50%), gan labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 2.22), gan labākā uzvarētu un zaudētu spēļu bilance (2-2), gan arī lielākais spēles laiks debijas čempionātā (4 spēles). Turklāt no visiem debitantiem Gudļevskis ir bijis jaunākais.

Latvijas izlases spēlētāju statistika debijas pasaules čempionātā elitē (nav skaitīti spēlētāji, kuri pirms tam spēlējuši pasaules čempionātos B un/vai C grupā):

	spēlētājs	dz.	debija PČ	vecums debijā	sp.	punkti	+/-
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990-09-30	2012.	21	7	3+2	+1
2.	Roberts Bukarts	1990-06-27	2011.	20	6	3+0	+2
3.	Mārtiņš Karsums	1986-02-26	2008.	22	2	1+2	+3
4.	Armands Bērziņš	1983-12-27	2007.	23	6	1+2	+1
5.	Mārtiņš Cipulis	1980-11-29	2005.	24	6	1+2	±0
6.	Lauris Dārziņš	1985-01-28	2006.	21	6	2+0	+2
7.	Vadims Romanovskis	1978-07-30	2003.	24	6	2+0	±0
8.	Gints Meija	1987-09-04	2010.	22	6	1+1	+1
9.	Sergejs Čubars	1976-04-23	2003.	27	6	1+1	-3
10.	Herberts Vasiļjevs	1976-05-23	1998.	21	6	0+2	+1
11.	Aleksejs Širokovs	1981-02-20	2003.	22	6	1+0	+1
12.	Sergejs Pečura	1987-06-14	2010.	22	6	1+0	±0
13.	Māris Ziediņš	1978-07-03	2005.	26	6	1+0	±0
14.	Zemgus Girgensons	1994-01-05	2013.	19	5	1+0	-3
15.-16.	Kaspars Daugaviņš	1988-05-18	2006.	17	3	0+1	±0
	Kaspars Saulietis	1987-06-12	2010.	22	3	0+1	±0
17.-18.	Mareks Jass	1976-07-22	1999.	22	6	0+1	±0
	Ģirts Ankipāns	1975-11-29	2003.	27	6	0+1	±0
19.	Miķelis Rēdlihs	1984-07-01	2005.	20	6	0+1	-1
20.	Andris Džeriņš	1988-02-14	2010.	22	6	0+1	-4
21.	Guntis Džeriņš	1985-02-17	2007.	22	1	0+0	±0
22.	Juris Štāls	1982-04-08	2006.	24	6	0+0	±0
23.-24.	Ronalds Ķēniņš	1991-02-28	2011.	20	6	0+0	-1
	Vitālijs Pavlovs	1989-06-17	2013.	23	6 (5)	0+0	-1
25.-26.	Jānis Sprukts	1982-01-31	2000.	18	7	0+0	-1
	Koba Jass	1990-05-04	2012.	22	7	0+0	-1
27.	Roberts Jekimovs	1989-11-11	2009.	19	4	0+0	-2
28.-29.	Viktors Bļinovs	1981-06-26	2002.	20	6	0+0	-2
	Juris Ozols	1977-04-06	2004.	27	6	0+0	-2
30.	Raitis Ivanāns	1979-01-03	2008.	29	6	0+0	-5
	AIZSARGI
1.	Sandis Ozoliņš	1972-08-03	1998.	25	4	1+2	+7
2.	Oskars Cibuļskis	1988-04-09	2011.	23	6	0+1	+2
3.	Māris Jass	1985-01-18	2006.	21	6	0+0	+2
4.	Kaspars Astašenko	1975-02-07	2001.	26	6	1+2	+1
5.	Atvars Tribuncovs	1976-10-14	1998.	21	2	0+0	+1
6.-7.	Georgijs Pujacs	1981-06-11	2006.	24	6	0+0	+1
	Vents Feldmanis	1977-03-07	2003.	26	6	0+0	+1
8.	Artūrs Kulda	1988-07-25	2010.	21	3	0+0	±0
9.-10.	Guntis Galviņš	1986-01-25	2005.	19	6	0+1	-1
	Krišjānis Rēdlihs	1981-01-15	2002.	21	6	0+1	-1
11.	Kristaps Sotnieks	1987-01-29	2009.	22	7	0+1	-1
12.	Oļegs Sorokins	1974-01-04	2001.	27	6	0+0	-1
13.	Jānis Andersons	1986-10-07	2010.	23	5	0+0	-1
14.	Oskars Bārtulis	1987-01-21	2005.	18	1	0+0	-1
15.	Aleksandrs Jerofejevs	1984-04-12	2006.	22	6	1+0	-2
16.	Ralfs Freibergs	1991-05-17	2013.	21	7	0+1	-2
17.	Viktors Ignatjevs	1970-04-26	2000.	30	7	0+0	-2
18.	Mihails Bogdanovs	1976-09-18	1999.	22	6	0+0	-2
19.	Agris Saviels	1982-01-15	2004.	22	7	0+0	-3
20.	Jēkabs Rēdlihs	1982-03-29	2008.	26	4	0+0	-3
21.	Arvīds Reķis	1979-01-01	2003.	24	6	0+0	-4
	VĀRTSARGI	dz.	debija PČ	vecums debijā	sp.	atv. %	GAA
1.	Kristers Gudļevskis	1992-07-31	2013.	20	4	92.50%	2.22
2.	Edgars Masaļskis	1980-03-31	2004. (bez sp. 2002.)	24	1	92.11%	3.00
3.	Māris Jučers	1987-06-18	2012. (bez sp. 2011.)	24	2	91.84%	3.07
4.	Mārtiņš Raitums	1985-04-14	2006. (bez. sp. 2005.)	21	1	74.19%	10.75

*

Uzziņām:

• Par Latvijas izlases debiju intensitāti (līdz 2010. gada pasaules čempionātam): tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātos (2000. – 2013.) – iihf.com (2000.; 2001.; 2002.; 2003.; 2004.; 2005.; 2006.; 2007.; 2008.; 2009.; 2010.; 2011.; 2012.; 2013.)

[Attēlā: Kristers Gudļevskis debitē pasaules čempionātā spēlē pret Slovākijas izlasi 2013. gada 9. maijā. Foto avots: iihf.com.]

Punkti uz „i” sezonas pēdējā nedēļā

Šīs sezonas pēdējās nedēļas Latvijas labāko hokejistu Topā visas krāsas un kontūras nāk no sezonas deserta – izlases snieguma pasaules čempionātā. Kam saldais bijis garšīgs, kam – rūgts, bet kāds nu ir. 13. – 19. maija nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4. Faktiski – divu dienu Top 4.

1. Jānis Sprukts

Latvijas izlases divu noslēdzošo spēļu summā pasaules čempionātā rezultatīvākais valstsvienības spēlētājs bija uzbrucējs Jānis Sprukts. Viņam divās spēlēs uzkrāti 3 rezultativitātes punkti (1+2), pozitīva lietderība (+1) un priecējoša mikromaču starpība (3:1), kā arī komandas labākā spēlētāja tituls Latvijas izlases spēlē pret Francijas nacionālo valstsvienību. Sprukta ieguldījums rezultāta taisīšanā bija viens no izšķirošajiem principiālā duelī pret konjaka un šampanieša dzimtenes pārstāvjiem. Vai precīzāk Latvijas izlases gadījumā – par palikšanu pasaules elitē.

2. Kristers Gudļevskis

Šī gada pasaules čempionāta pamanāmākā debija ir izdevusies 20-gadīgajam vārtsargam Kristeram Gudļevskim, kurš izlasē „ienāca” faktiski no Jaunatnes līgā (MHL) spēlējošās vienības HK Rīga sastāva. Atgādinājumam: Dinamo ierindā Gudļevskis „pie darba” tika vien divās nepilnās spēlēs ar kopējo laiku 82 minūtes 27 sekundes. Bet pasaules čempionātā „līdz Dinamo neizaugušais” Kristers Gudļevskis stājās vārtos 4 spēlēs, sarūpējot uzvarētu un zaudētu spēļu bilanci 2-2.

Savukārt pasaules čempionāta pēdējo 2 spēļu summā Gudļevskim 93,22% atvairītu metienu (55 no 59), vidēji spēlē piedzīvotu vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 1.94 ar kopējo spēles laiku 123:46. Ļoti pieklājīgs sniegums, ņemot vērā, ka viena no spēlēm bija pret Somijas valstsvienību. Ne velti Kristers Gudļevskis tika nosaukts starp Latvijas izlases 3 labākajiem hokejistiem šajā pasaules čempionātā.

3. Krišjānis Rēdlihs

Lai arī pirmajam aizsargu pārim (Kulda – Kr. Rēdlihs) pasaules čempionāta pirmās spēles ienācās ar diezgan paskarbu statistiku – stipri negatīviem lietderības koeficientiem un mikromaču summām, čempionāta turpinājumā abu aizsargu statistika liekus jautājumus vairs neradīja. Tiesa, konkrētais aizsargu pāris bija izkomplektēts. Čempionāta divu pēdējo spēļu summā Krišjānim Rēdliham izdevies labākais lietderības koeficients starp Latvijas izlases aizsargiem. Tātad: 2 spēlēs +2, mikromaču summa 3:2 (bez rezultativitātes punktiem). Ja vēl ņem vērā, ka Rēdlihs-vecākais čempionātā spēlēja ar traumu…

4. Ralfs Freibergs

Aizvadītās nedēļas spēļu kontekstā atzīmējams arī cits Latvijas izlases debitants – aizsargs Ralfs Freibergs. Čempionāta divu pēdējo spēļu summā R. Freibergam bija labākā mikromaču attiecība valstsvienības aizsargu ierindā (3:1); viņš bija arī rezultatīvākais aizsargs, kam pietika ar vienu rezultatīvu piespēli. Lietderības koeficients – normas robežās (+1). Taču neskatoties uz visu statistiku, priecēja Ralfa Freiberga iekļaušanās izlasē, līdzdalība arī atbildīgākās epizodēs, t.sk. vairākumā. Tas bija viņa pirmais pasaules čempionāts; atliek novēlēt progresu un gaišu skatu arī nākotnē.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (Šoreiz gadījās „atkāpties”, un Tops ir bez junioru vecuma izvēles trūkuma dēļ – aizvadītajā nedēļā oficiālas spēles augstākajā līmenī aizvadīja tikai Zemgus Girgensons.) Šis bija sezonas pēdējais nedēļas Top 4, jo sezonu augstā līmenī nomināli turpina tikai viens Latvijas spēlētājs – Kaspars Daugaviņš, kurš ir NHL vienības Boston Bruins rīicībā.

Sānskatam:

• Citu nedēļu Top 4: tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc čempionāta visām 7 spēlēm: tepat un – iihf.com

[Attēlā: Jānis Sprukts – kā Latvijas izlases labākais spēlē pret Francijas izlasi 2013. gada 13. maijā. Foto avots: iihf.com.]

Troļļu un hokeja zemē Norvēģijā

Līdzšinējos 20+ gados, kopš slūžas hokejistu aizplūšanai uz auglīgām platībām ir vaļā, Norvēģija nav bijusi starp populārākajiem Latvijas hokejistu darba laukiem. Šo gadu gaitā mūsējie Norvēģijas čempionātos drīzāk ir bijis izņēmums. Taču dažu pēdējo gadu gaitā Latvijas bāleliņu skaits šīs valsts leduslaukumos pieaudzis. Līdz Somijas un Zviedrijas pievilkšanas spēkam vēl tālu, bet mūsējo netrūkst arī Norvēģijā.

Var filozofēt par jautājumu: kas ir galvenais iemesls, kādēļ Latvijas hokejisti izvēlas šo savulaik mazāk populāro valsti? Tās hokeja līmeņa pieaugums pēdējos gados? Īstenu darbavietu un attīstības iespēju trūkums Latvijā? Vai vispārēja tendence doties prom no Latvijas? Patiesība ir katrā punktā vai kaut kur pa vidu starp tiem.

Kabeļtelevīzijas līga

Norvēģijas stiprākais hokeja līmenis ir Get-ligaen – čempionāts, kas nodēvēts par godu galvenajam „lieldraugam” – telekomunikāciju pakalpojumu kompānijai Get. Šāds nosaukums norvēģu stiprākajai līgai ir relatīvi nesen – kopš 2006. gada. Līdz 1990. gadam tā saucās 1. divisjon, no 1990. līdz 2004. gadam – Eliteserien, tad īsu posmu (2004.-2006.) par UPC-ligaen. UPC bija tagadējā sponsora Get nosaukums līdz 2006. gadam.

Tagad Get-ligaen ir 10 klubi, kuros, protams, skaita ziņā dominē Norvēģijas hokejisti, bet ap 30% spēlētāju sastāva veido leģionāri. Aizvadītajā sezonā ap 40 ziemeļamerikāņu, virs 30 zviedru, pa kādam Somijas, Latvijas, Šveices u.c. valstu hokejistam. Latvijas hokejisti Norvēģijas „augstākajā sabiedrībā” līdz šim ir bijuši retums. Taču aizvadītajā sezonā Get-ligaen atzīmējās uzreiz divi Latvijas hokejisti – abi Stjernen Hockey vienības sastāvā. Otro sezonu tur jau aizvadīja ilggadējs Latvijas izlases uzbrucējs Aleksandrs Macijevskis un aizsargs Ņikita Koļesņikovs, kurš uz Norvēģiju pārcēlās sezonas gaitā no slovāku ekstralīgas. 2012./2013. g. sezonā Macijevskis ar 50 punktiem 44 spēlēs bija Stjernen Hockey rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā, visas līgas rezultativitātes Topā ieņemot dalītu 16.-18. vietu. Savukārt Koļesņikovs ar 13 punktiem 24 spēlēs bija komandas otrs rezultatīvākais aizsargs regulārajā sezonā, neskatoties uz to, ka bija aizvadījis tikai nedaudz vairāk par pusi spēļu (24 no 45).

Latvijas hokejisti Norvēģijas stiprākajā līgā (info no dažādiem avotiem; iespējamas korekcijas; secība pēc sezonām):

ampl.	vārds	dz.	sezona	klubs	sp.	punkti	+/-		PO sp. (punkti) +/-
U	Ģirts Ankipāns	1975.	1997./1998.	Lillehammer IK	6	2+4	n/d
U	Aleksejs Hromčenkovs	1974.	1997./1998.	Lillehammer IK	6	2+2	n/d
U	Sergejs Seņins	1972.	2003./2004.	Trondheim IK (Black Panthers)	13	3+2	n/d
U	Aleksandrs Macijevskis	1975.	2011./2012.	Stjernen Hockey	40	15+23	-7		PO 4 (0+3) ±0
			2012./2013.	Stjernen Hockey	44	20+30	-6		PO 4 (0+4) -8
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	2012./2013.	Stjernen Hockey	24	3+10	-3		PO 4 (0+1) -7

*

Norvēģijas Get-ligaen 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula un komandu varēšana izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar pointstreak.com un n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	punkti	vārtu st.	sniegums play off
1.	Vålerenga Ishockey	45	99	184-124	zaud. finālu Stavanger Oilers komandai (2-4)
2.	Stavanger Oilers	45	92	198-112	čempioni
3.	Lørenskog IK	45	89	200-127	zaud. pusfinālu Stavanger Oilers (2-4)
4.	IHK Sparta Sarpsborg (Sparta Warriors)	45	78	151-136	zaud. pusfinālu Vålerenga Ishockey (1-4)
5.	Lillehammer IK	45	72	151-130	zaudēja 1/4 finālu Lørenskog IK (2-4)
6.	Frisk Asker Ishockey	45	72	141-135	zaudēja 1/4 finālu Stavanger Oilers (1-4)
7.	Storhamar Dragons	45	60	139-155	zaudēja 1/4 finālu IHK Sparta Sarpsborg (2-4)
8.	Stjernen Hockey	45	47	130-181	zaudēja 1/4 finālu Vålerenga Ishockey (0-4)
9.	Rosenborg IHK Elite (RIHK)	45	39	132-196	kvalif. turnīrā saglabāja vietu Get-ligaen
10.	Tønsberg Vikings (Tønsberg og Omegn IH)	45	27	126-256	kvalif. turnīrā saglabāja vietu Get-ligaen

P.S. Get-ligaen ceturtdaļfināla pāru sadalījums nedaudz atšķiras no normas: regulārās sezonas 1. vieta pret 8.; 2. pret 6.; 3. pret 5.; 4. pret 7.

Norvēģijas visu laiku titulētākā vienība ir Vålerenga Ishockey (divdesmitcik čempionu tituli), bet pēdējo gadu čempioni ir Stavanger Oilers (2010., 2012., 2013.). Starp citu, par Stavangeras komandu bija aktivizējusies bauma, ka šamie gribot iestāties KHL rindās.

Pirmās divīzijas čempions

Norvēģijas otrajā stiprākajā čempionātā – 1. divisjon – savu trešo sezonu ir aizvadījis latviešu aizsargs Jānis Šmits (dz. 1990.), kurš savulaik pārstāvējis Latvijas krāsas U-20 pasaules čempionātos. Visas trīs sezona J. Šmits ir bijis Comet Halden kluba rīcībā. 2011./2012. g. sezonā regulārās sezonas 33 spēlēs Jānis Šmits iekrāja aizsargam apskaužamu statistiku – 32 rezultativitātes punktus (11+21) un izcilu lietderības koeficientu (+36).

Aizvadītajā regulārajā sezonā (2012./2013.) Šmits aizvadīja tikai 24 spēles (no 39); taču statistika itin pieklājīga – 18 punkti (3+15) un lietderība +26. Ar visu to – bija komandas otrs rezultatīvākais aizsargs. „Katrā ziņā mans sniegums nebija ne tuvu tam, ko gaidīju. Un lielā ziņā tas tāpēc, ka bija vairākas traumas. Sāku spēlēt, un oktobra vidu dabūju traumu. It kā to sadziedēju un sāku atkal spēlēt novembra vidū, un atkal notraumējos… Atsāku pēc tam janvāra sākumā. Līdz kvalifikācijai uz Get-ligaen, kad kvalifikācijas laikā atkal notraumēju celi. Tagad vēl joprojām ārstēju celi un vēl neesmu domājis par nākamo sezonu, jo vispirms jātiek galā ar celi,” skaidro Jānis Šmits.

Jāņa Šmita statistika Comet Halden ierindā 3 sezonās (2010. – 2013.):

sezona	turnīrs	spēles	punkti	SM	+/-
2010./2011.	1. divisjon	27	6+9	40	+2
	Get-ligaen kvalifikācija	6	1+1	4	-6
2011./2012.	1. divisjon	33	11+21	16	+36
	Get-ligaen kvalifikācija	3	0+0	4	±0
2012./2013.	1. divisjon	24	3+15	6	+26
	Get-ligaen kvalifikācija	4	0+0	2	±0

*

J. Šmita pārstāvēta Comet Halden vienība 2012./2013. g. regulāro sezonu noslēdza kā 1. divisjon līderi. Taču Get-ligaen kvalifikācijas turnīrā, kurā piedalās divas vājākās Get-ligaen komandas un divas stiprākās 1. divisjon komandas, palika pēdējā (4. vietā), nekvalificējoties spēlēšanai augstākajā līmenī. Vietu Get-ligaen saglabāja Rosenborg Ishockeyklubb Elite un Tønsberg Vikings klubi. Arī 1. divisjon vicelīderi Ringerike Panthers nekvalificējās Get-ligaen līmenim.

Norvēģijas 1. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu starpība	punkti
1.	Comet Halden	39	200-100	94
2.	Ringerike Panthers (Ringerike IHK)	39	210-93	94
3.	Bergen IK (Bergen Flyers)	39	203-125	83
4.	Manglerud Star Ishockey	39	211-79	83
5.	Kongsvinger Knights	39	194-126	78
6.	Grüner Ishockey	39	182-144	74
7.	Hasle – Løren IL	39	154-145	66
8.	Nes IK	39	173-156	62
9.	Narvik Hockey (Narvik IK)	39	163-230	40
10.	Viking Hockey	39	150-201	39
11.	IL Jutul (Jutul Ishockey)	39	128-230	28
12.	Furuset IF (Furuset Ishockey)	39	104-191	26
13.	Skien IHK	39	96-231	25
14.	Rosenborg IHK 2 (RIHK 2)	39	78-195	20

*

Savs čempions arī trešajā līgā – 2. divisjon

Jo dziļāk Norvēģijas hokeja saimniecības „mežā”, jo grūtāk pieejama konkrētu spēlētāju statistika un pat atrašanās konkrētu komandu sastāvā. Taču 2012./2013. g. sezonā Norvēģijas trešajā hokeja līmenī – 2. divisjon – atrodami vismaz 3 hokejisti, kuriem fiksēta Latvijas pavalstniecība. Pastāv iespēja, ka vēl kāds latvju kadrs ir palicis ārpus publiski un ērti pieejamām statistikas uzskaitēm un ir uzspēlējis norvēģu 2. divīzijā.

Latvijas hokejisti Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. sezonā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

ampl.	spēlētājs	dz.	komanda	sp.	punkti (vārts. – atv. %; GAA)
U	Andrejs Beresņevs	1979.	Haugesund Seagulls	8	4+2
U	Mārtiņš Vecvagars	1987.	Haugesund Seagulls	4	1+2
V	Kristaps Stiģis	1987.	IL Kråkene	18	94.4%; GAA 1.33

*

Atšķirībā no pirmo divu līmeņu čempionātiem, kuros regulārajā sezonā ir 45 vai 39 spēles, 2. divisjon turnīrs ir rāmāks – tikai 21 spēle aizvadītajā sezonā. Atpazīstamākais Latvijas spēlētājs šajā līgā ir sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu vārtsargs Kristaps Stiģis (pa labi novietotā attēlā), kurš aizvadītajā (2012./2013.) sezonā ir palīdzējis IL Kråkene komandai izcīnīt pirmo vietu 2. divīzijā un nodrošināt „pārcelšanos” līmeni augstāk – uz 1. divīziju. Vai 2. divīzijas līmenis bija tāds, kādu prognozēji? „Kā jau teicu pirms tam, zināju, ka līmenis nekāds augstais nav. Braucu, lai palīdzētu komandai vinnēt un iegūtu jaunus kontaktus. Šogad komanda spēlēs 1. divīzijā,” komentē Kristaps Stiģis. Kāds ir tas 2. divisjon līmenis, salīdzinot ar to pašu Latvijas Virslīgu? „Mūsu komanda (IL Kråkene) varētu spēlēt Virslīgā, jo mums bija daudzi spēlētāji no Get-līgas un no Zviedrijas 1. divīzijas,” tā K. Stiģis.

Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti
1.	IL Kråkene	21	166-50	40
2.	Prinsdalen Wheels	21	108-54	28
3.	Gjøvik Hockey	21	95-75	26
4.	Skedsmo IK	21	125-75	24
5.	Grüner Ishockey 2	21	89-106	17
6.	Ski IceHawks (Ski IL)	21	90-138	15
7.	Fana IHK	21	75-152	11
8.	Haugesund Seagulls	21	72-170	7

*

Ceturtā līga kā vieta izaugsmei

Norvēģijas ceturtais hokeja līmenis 3. divisjon ir sadalīts trīs dažādās reģionālās „apakšlīgās” ar atšķirīgu komandu un spēļu skaitu – Rietumu, Austrumu A un Austrumu B grupās. Šajā līmenī 2012./2013. g. sezonā ir uzspēlējis latviešu uzbrucējs Kristiāns Zelts (dz. 1995.), kurš jau otro sezonu aizvadīja Kristiansand IK vienībā. Iespējams, K. Zelts nav vienīgais Latvijas izcelsmes hokejists 3. divisjon čempionātos un vēl kāds no statistiķu vērīgās acs „noslēpies”. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā 3. divisjon Rietumu apakšgrupā spēlēja uzreiz divas Fana IHK komandas – pirmā, kas sezonu vēlāk jau cīnījās līmeni augstāk, un Fana IHK 2. Šī kluba komandu sastāvā minētajā 2011./2012. g. sezonā uzskaitīti vismaz 5 Latvijas hokejisti, kuru vārdi tomēr Latvijas hokejā ir nepazīstami. Kas arī saprotams, jo acīmredzot vīri nav profesionāli hokejisti.

17-gadīgais uzbrucējs Kristiāns Zelts ir apmierināts ar iespējām, ko sniedz Norvēģijas hokeja saimniecība. Kāpēc savas karjeras attīstībai izvēlējies tieši Norvēģiju, nevis citu valsti, piemēram, Somiju, Zviedriju, par kurām tradicionāli lielāka interese starp Latvijas jaunajiem hokejistiem? „Pirmkārt, Norvēģiju izvēlējos jau skolas un dzīvošanas apstākļu dēļ, kurus piedāvāja mani vecāki. Nekad nedomāju par to, ka spēlēšu Zviedrijā vai Somijā, jo zināju, ka vecāki negribēs laist vienu; tāpēc vidusceļš bija Norvēģija. Arī jāpiebilst, ka Norvēģija tieši hokeja ziņā, uzskatu, ka ir ar perspektīvām un lieliem plāniem uz nākotni; tas ir redzams, kā viņi iegulda augstākajā līgā pašlaik. Esmu priecīgs, ka aizbraucu uz Norvēģiju. Nedomāju, ka būtu kaut kur ticis no Latvijas,” skaidro Kristiāns Zelts.

Nākamai sezonai K. Zelts ir noslēdzis līgumu ar Get-ligaen klubu Tønsberg Vikings, kuram ir arī fārms un U komandas. Piemēram, 2012./2013. g. sezonā otrā komanda spēlēja 3. divisjon Austrumu A apakšgrupā vai, piemēram, U-18 vienība cīnījās U18 1. divisjon (otrajā līmenī). Kādi nosacījumi ir Tavam līgumam ar Tønsberg Vikings? „Kontrakts man ir ļoti parasts; kā teikt – man ir Get-līgas junioru līgums, kas man dod iespēju tikt izsauktam uz augstākās līgas spēlēm, kad treneris nolemj, ka esmu vajadzīgs komandai. Bet spēles laiks man ir principā pie U-20 Norvēģijas elites, kas arī ir diezgan stipra. Tālāk man tiek dota vieta, kur dzīvot, bet vēl nav saprotams līdz galam viss par to; tas viss tiks pateikts augustā. Tad man ir vidusskola, kurā man ir iespējams mācīties 2 gadus un pabeigt vidējo izglītību un no kuras es arī saņemu plus-mīnus 5000 – 6000 kronas (400 – 500 latu), bet klubs nekādā veidā to neiespaido. Man nav jādzīvo no stipendijas naudas. Gribēju piebilst, ka komandai nomainījies arī galvenais treneris, un izrādās, ka tas ir krievu tautības un hokejā diezgan pieredzējušais Sergejs Puškovs, kas, domājams, ļaus mums ar Rihardu Vuguli pierādīt sevi uz laukuma kādā no spēlēm,” tā Kristiāns Zelts. Piebilde: Rihars Vugulis (dz. 1996.) – latviešu vārtsargs, kuram arī ir saistības par spēlēšanu Tønsberg Vikings hokeja saimniecībā.

Kas Tavuprāt ir Tavs galvenais ieguvums no tā, ka Tava karjera norit Norvēģijā nevis citur – piemēram, Latvijā vai Zviedrijā? Kristiāns Zelts: „Pirmkārt, Norvēģijā ir augstāks līmenis hokejā nekā Latvijā, ja saprotat, ka runāju par augstāko līgu. Arī jāuzsver, ka arī izglītību varēšu iegūt labāku. Uzskatu, ka no tādām valstīm kā no Norvēģija, Dānija ir vieglāk izsisties uz augšu, bet to jau redzēs, kā būs.”

Norvēģijas 3. divisjon Rietumu grupas 2012./20113. g. regulārā sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti
1.	Lyderhorn IK (Lyndeshorn ISHK; LIK)	12	86-40	20
2.	Kristiansand IK (KIK)	12	112-42	19
3.	FS Ravens (Forus/Sandnes IK)	12	122-48	15
4.	Nærbø IL (Nærbø Farmers)	12	36-132	4
5.	Fana IHK 2	12	28-122	2

*

P.S. 3. divisjon Austrumu A apakšgrupā cīnījās 6 vienības (katra pa 15 spēlēm) un Austrumu B apakšgrupā 4 komandas (pa 12 spēlēm).

Tas vēl viss. Norvēģijā ir arī 4. divisjon čempionāts, kurā sastopami arī latviešu vārdi un uzvārdi, ir vēl dažas atsevišķas veterānu divīzijas. Jāpiebilst, ka Norvēģijā vienotā sistēmā ir sajūgti profesionālie, pusprofesionālie un amatieru čempionāti un komandas. Ko, iespējams, būtu vērts mācīties arī Latvijā, kur „otrā plāna” hokejs ir sadrumstalots dažādos UHL, NAHL, Valmieras, Rīgas, Liepājas utml. amatieru čempionātos.

Hokejs + izglītība

Lērenskūgas U-18 un U-20 komandās hokeja pieredzi krāj 1997. gadā dzimušie Latvijas hokejisti – uzbrucējs Rūdolfs Balcers (pa kreisi novietotā attēlā) un aizsargs Maksims Ponomarenko (zemāk pa labi novietotā attēlā). Abu „pamatdarbs” attiecas uz Lørenskog IK U16 vienību šajā vecuma līmenī un arī Lørenskog IK U18 komandu Eliteserie U18 līgā, kas ir šī vecuma stiprākais līmenis. Dažas spēles abiem gadījušās arī Lørenskog IK U20 komandā Norvēģijas junioru galvenajā čempionātā – Eliteserie U20. Jāpiebilst, ka abiem hokejistiem 16 gadi palika tikai šī gada aprīlī.

Rūdolfs Balcers: „Tā dzīve iegrozījās, ka no Lørenskog hokeja kluba 1997, gada komandas menedžera saņēmu piedāvājumu uzspēlēt ar viņiem turnīrā Rīgā. Tā sanāca, ka turnīra laikā es viņiem iepatikos, un viņi piedāvāja pārcelties uz Norvēģiju. Šo sezonu sanāca spēlēt trijās vecuma grupās – U16, U18, U20”. Kādi ir Tavi plāni tuvākajiem gadiem? Paliec turpat Lērenskūgā? „Pa cik es šogad beidzu pamatskolu Lorenskogā, es saņēmu vairākus piedāvājumus no dažādām hokeja skolām visā Norvēģijā. Labākais variants no visiem, ko man piedāvāja, gan skolas ziņā, gan hokeja ziņā, bija no Stavanger Oilers. Šogad Stavanger sāk veidot jaunu un spēcīgu hokeja komandu nākotnei. Uz šo brīdi komandā ir savākti aptuveni līdz 40 spēlētājiem, kuri dalīsies divās komandās, no kurām viena spēlēs U-18 elites divīzijā un otra spēlēs U-18 pirmajā līgā (U18 1. divisjon). Tāpēc, es domāju, ka būs liela konkurence. Tur man arī piedāvā iespēju spēlēt pie 1. divīzijas komandas, kas nāk tieši aiz lielās komandas, kur līmenis ir aptuveni nedaudz zemāks kā MHL,” tā R. Balcers.

Maksims Ponomarenko: „Mans tētis strādāja Norvēģijā jau ilgu laiku pirms es pārvācos uz tejieni. Kopā ar ģimeni jau sen bija doma pārvākties uz Norvēģiju. 2010. gada decembrī mans tētis aizsūtīja informāciju par mani uz dažām Norvēģijas komandām. Tad 2011. gada aprīlī viena no tām komandām atbrauca uz turnīru Riga Cup. To turnīru es aizvadīju ar viņiem. Nospēlēju labi, treneriem iepatikos, un 2011. gada jūnijā viņi uzaicināja mani uz vienu mēnesi uz Norvēģiju, lai es apskatos – kā tur viss ir. Dzīvoju pie viena puiša no komandas. Man viss patika, un tad es teicu vecākiem, ka labāk būs turpināt spēlēt hokeju Norvēģijā. 4. augustā es pārvācos uz Norvēģiju, pagaidām bez vecākiem. Nospēlēju dažus turnīrus, un 21. augustā jau atbrauca visa ģimene. Kopš tā laika mēs dzīvojam Norvēģijā. Esmu ļoti apmierināts ar savu izvēli, jo te man sanāk vairāk spēles nekā man bija Latvijā, trenējos arī vairāk. Spēlēju arī pie vecākām komandām, kur hokejs ir ātrāks. Daudzi turnīri notiek Zviedrijā. Man te ir baigi daudz spēlēšanas pieredzes, un tas ir ļoti svarīgi manā vecumā. Tāpēc esmu ļoti apmierināts ar savu izvēli, īpaši tagad, kad manā bijušajā klubā Liepājas Metalurgs ir pavisam slikta situācija, es saprotu, ka izdarīju pareizo lēmumu.”

Norvēģijas Eliteserie U20 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	play off
1.	Vålerenga Ishockey U20	36	229-77	56	čempioni
2.	Lørenskog IK U20	36	251-92	54	zaudēja finālā
3.	Frisk Asker Ishockey U20 (Frisk Asker / NTG U20)	36	174-91	48	zaudēja pusfinālā
4.	Stjernen Hockey U20	36	194-86	46	zaudēja ceturtdaļfinālā
5.	Storhamar YA U20 (Storhamar Dragons U20)	36	157-91	43	zaudēja ceturtdaļfinālā
6.	IHK Sparta Sarpsborg U20 (Sparta Warriors U20)	36	190-146	40	zaudēja pusfinālā
7.	Lillehammer IK U20	36	176-125	37	zaudēja ceturtdaļfinālā
8.	Manglerud Star Ishockey U20	36	143-139	28	zaudēja ceturtdaļfinālā
9.	Comet Halden U20	36	56-330	7
10.	Holmen Hockey U20 (Red Eagles)	36	43-436	1

*

Norvēģijas Eliteserie U18 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	play off
1.	Lillehammer IK U18	32	187-93	49	čempioni
2.	Vålerenga Ishockey U18	32	183-104	43	zaudēja pusfinālu
3.	Frisk Asker Ishockey U18 (Frisk Asker / NTG U18)	32	142-123	34	zaudēja ceturtdaļfinālu
4.	IHK Sparta Sarpsborg U18 (Sparta Warriors U18)	32	155-142	33	zaudēja finālu
5.	Lørenskog IK U18	32	149-133	31	zaudēja ceturtdaļfinālu
6.	Storhamar YA U18 (Storhamar Dragons U18)	32	143-156	31	zaudēja pusfinālu
7.	Manglerud Star Ishockey U18	32	104-125	29	zaudēja ceturtdaļfinālu
8.	Stjernen Hockey U18	32	116-216	21	zaudēja ceturtdaļfinālu
9.	Rosenborg IHK U18 (RIHK U18)	32	106-193	17

*

Dziļākam rakumam:

• Norvēģijas hokeja federācijas lapa – hockey.no
• Norvēģijas Get-ligaen 2012./2013. g. regulārās sezona tabula un statistika – pointstreak.com
• Stjernen Hockey spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – pointstreak.com (Regulārā sezona; Play off)
• Populārs Get-ligaen un tās vēstures apcerējums Wikipedia plašumos – wikipedia.org
• Stjernen Hockey mājaslapa – stjernen.no
• Norvēģijas 1. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Comet Halden mājaslapa – comethockey.no
• Comet Halden spēlētāju aktuālā statistika regulārajā sezonā – comethockey.no
• Jāņa Šmita statistika (ir neprecizitātes abās lapās) – comethockey.no; eurohockey.com)
• Jāņa Šmita intervija (2012. g. janvārī): tepat
• Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Kristapa Stiģa intervija (2012. g. oktobrī): tepat
• IL Kråkene mājaslapa – kraakene.no
• Norvēģijas 3. divisjon Rietumu apakšgrupas 2012./2013. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Kristiāna Zelta intervija (2013-04-18; piebilde: intervijā minētā „trešā līga” = 3. divisjon = Norvēģijas hokeja 4.-ais līmenis) – lotars.wordpress.com
• Kristiansand IK mājaslapa – kik.no
• Tønsberg Vikings mājaslapa – tonsberghockey.no
• Norvēģijas hokeja aktualitāšu lapas – hockeynorge.no, dagbladet.no, aftenposten.no
• Norvēģijas hokeja līgu dažādu sezonu turnīra tabulu krātuve un meklētājs – idrett.speaker.no

[Pirmā – Kristapa Stiģa – fotoattēla avots: kraakene.no. Otrs – Rūdolfa Balcera – foto no viņa personīgā arhīva.  Trešais – Maksima Ponomarenko – fotoattēls no hokejista personīgā arhīva.]

11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads	vieta	galv. treneris	kapteinis	rezult. sp.	lietd. aizs.	pirmais vārts.
1997.	7.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (8 sp. 3+7)	K.Skrastiņš (8 sp. +8)	A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998.	9.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (6 sp. 5+3)	S.Ozoliņš (4 sp. +7)	A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
			H.Vītoliņš*
1999.	11.	L.Beresņevs	O.Znaroks	A.Cipruss (6 sp. 5+1)	S.Čudinovs (6 sp. +2)	A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
				V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000.	8.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (7 sp. 4+1)	N.Sējējs (7 sp. +3)	A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001.	13.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	S.Žoltoks (6 sp. 5+1)	S.Ozoliņš (6 sp. +7)	A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002.	11.	K.Lindstrēms	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (6 sp. 2+2)	O.Sorokins (6 sp. +3)	S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
				S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003.	9.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	K.Skrastiņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
						S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004.	7.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	S.Žoltoks (7 sp. 3+2)	O.Sorokins (7 sp. +2)	A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005.	9.	L.Beresņevs	K.Skrastiņš	Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4)	O.Sorokins (6 sp. +3)	A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006.	10.	P.Vorobjovs	A.Semjonovs	A.Semjonovs (6 sp. 3+0)	Mā.Jass (6 sp. +2)	S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
				L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
				A.Širokovs (6 sp. 1+2)
				A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007.	13.	O.Znaroks	R.Laviņš	K.Daugaviņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
				O.Sorokins (6 sp. 2+4)	A.Saviels (6 sp. +2)
2008.	11.	O.Znaroks	R.Laviņš	L.Dārziņš (6 sp. 2+1)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
				He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
				M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
				M.Karsums (2 sp. 1+2)
				M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009.	7.	O.Znaroks	K.Skrastiņš	He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6)	K.Skrastiņš (7 sp. +2)	E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010.	11.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	J.Sprukts (6 sp. 2+3)	G.Galviņš (6 sp. +4)	E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
					A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011.	13.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	M.Rēdlihs (6 sp. 1+6)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
					O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012.	10.	T.Nolans	J.Sprukts	M.Indrašis (7 sp. 3+2)	G.Galviņš (7 sp. +3)	E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013.	11.	T.Nolans	L.Dārziņš	L.Dārziņš (7 sp. 5+1)	K.Sotnieks (7 sp. +2)	K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
				J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	met.	SM	SM pret**	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš C	1985.	7	5+1	+2	9:5	31	2	6+B	(+4+B)	17:56
2.	Jānis Sprukts	1982.	7	1+5	±0	8:7	10	2	4	(+2)	18:30
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	7	2+2	+1	8:6	20	9+20	4	(-5 un 20)	17:16
4.	Gints Meija	1987.	5	1+2	+2	3:3	3	4	4	(0)	15:06
5.	Andris Džeriņš	1988.	7	0+2	-1	3:7	7	4	6	(+2)	14:34
6.	Zemgus Girgensons	1994.	5	1+0	-3	1:3	10	0	4	(+4)	17:20
7.	Roberts Jekimovs	1989.	6	1+0	-3	1:5	6	2	0	(-2)	10:26
8.	Armands Bērziņš	1983.	7	1+0	-4	1:6	6	7+20	2	(-5 un 20)	10:34
9.	Koba Jass	1990.	4	0+1	+1	2:1	2	0	0	(0)	5:13
10.	Miks Indrašis	1990.	7	0+1	-5	2:7	16	0	6	(+6)	17:37
11.	Ronalds Ķēniņš	1991.	7	0+1	-5	1:7	5	6	2	(-4)	14:21
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	6 (fakt. 5)	0+0	-1	0:2	1	2	6	(+4)	7:42 (fakt. 9:15)
13.	Aleksejs Širokovs	1981.	7	0+0	-4	0:4	4	2	2	(0)	8:15
14.	Juris Štāls	1982.	7	0+0	-4	1:6	2	4	2	(-2)	10:07
	AIZSARGI
1.	Kristaps Sotnieks	1987.	7	0+0	+2	4:5	12	2+10	0	(-2 un 10)	21:56
2.	Jānis Andersons	1986.	7 (fakt. 6)	0+1	±0	4:6	4	4	0	(-4)	11:27 (fakt. 13:22)
3.	Agris Saviels	1982.	5	1+0	-2	1:3	5	2	0	(-2)	13:09
4.	Ralfs Freibergs	1991.	7	0+1	-2	4:4	3	4	2	(-2)	13:17
5.	Māris Jass	1985.	7	0+0	-2	2:4	6	8	0	(-8)	11:27
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	7	1+1	-5	4:11	9	8	2	(-6)	23:15
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	7	0+0	-5	7:15	6	0	0	(0)	24:32
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret	SM bilance
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	5 (fakt. 4)	243:46	2.22	9:9	92.50%	111 no 120	0	0	(0)
2.	Māris Jučers	1987.	3 (fakt. 1)	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0	(0)
3.	Edgars Masaļskis	1980.	6 (fakt. 3)	140:00	5.14	4:12	80.33%	49 no 61	0	0	(0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]

Lauris Dārziņš kā kāja durvīs uz eliti

Pasaules čempionāta apakšgrupu posms tuvojas noslēgumam. Aizvadītajā nedēļā Latvijas izlasei „iekrita” svarīgas spēles pret Austrijas, Slovākijas un Vācijas valstsvienībām. Klājās dažādi – vicečempionus slovākus izdevās paņemt, ko nevar teikt par it kā „ņemamām” Austriju un Vāciju. Bet Francijas uzvarēšana bija jau „iztikas minimums” – palikšanai elitē. 6. – 12. maija nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4.

1. Lauris Dārziņš

Pēc Austrijas izlasei zaudētas spēles Latvijas valstsvienības kapteinis Lauris Dārziņš solīja nepadoties. Solījumu izdevās lieliski izpildīt sekojošā spēlē pret aktuālajiem vicečempioniem – Slovākijas hokejistiem. Dārziņš šajā spēlē nokārtoja hat-trick – 3 vārtu guvumus, ieskaitot spēles laikā piespriesto bullīti. Attiecīgi Laurim Dārziņam pasaules čempionāta aizvadītās nedēļas 3 spēļu summā četri vārtu guvumi (4+0), pozitīvs lietderības koeficients (+1) un izlasē labākā mikromaču vārtu starpība (5:2). Izlases līderim un kapteinim adekvāts sniegums. Pēc 12. maija spēlēm (dažādām izlasēm – 5 vai 6) Lauris Dārziņš fiksēts kā trešais labākais vārtu guvējs visā čempionātā. Četri vārtu guvumi bija vēl astoņiem vīriem, bet viņi to bija iespējuši 6 spēlēs; savukārt Dārziņam pietika ar piecām. Jau šonedēļ notikušajā spēlē pret Francijas izlasi Lauris Dārziņš savu uzkrājumu papildināja ar vienu vārtu guvumu.

2. Agris Saviels

Latvijas izlases aizsargu kolektīvā 6. – 12. maija nedēļā labāko statistiku iekrājis Agris Saviels, kura rēķinos tajā nedēļā tikai viena spēle (pret Austriju 3:6). Tās laikā Saviels iekrāja pozitīvu lietderības koeficientu (+1) un pozitīvu mikromaču bilanci (1:0). Latvijas nacionālās valstsvienības ierindā aizvadītajā nedēļā bija vēl tikai viens aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu (+1) un pozitīvu mikromaču bilanci (3:2); tas bija Kristaps Sotnieks, kurš to visu iespēja 3 spēlēs. Bet Agrim Savielam ir vēl kāds „bonuss” – viens vārtu guvums.

3. Kristers Gudļevskis

Debija pasaules čempionātā pieaugušo izlases sastāvā 20-gadīgajam vārtsargam Kristeram Gudļevskim ir izdevusies salīdzinoši veiksmīga; uzvaru un zaudējumu bilance aizvadītajā nedēļā bija 1:1. Arī vārtsargu statistikas cipari pēc pirmajām 2 spēlēm bija pieklājīgi: 91,80% atvairītu metienu; un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) veidoja 2.50. Pasaules čempionāta vārtsargu Topā, kurā iekļauj vārtu vīrus, kas aizvadījuši vismaz 40% no komandas spēles laika, Gudļevskis pēc 12. maija spēlēm ieņēma 11. vietu 21 vārtsarga konkurencē. Jāpiebilst, ka jau aktuālās nedēļas sākumā (13. maijā) spēlē pret Francijas izlasi Kristers Gudļevskis savu statistiku ir vēl uzlabojis.

4. Zemgus Girgensons

Dēļ vienas spēles diskvalifikācijas, kas piespriesta par darbībām spēlē pret Slovākijas izlasi, uzbrucējs Zemgus Girgensons (dz. 1994.) 6. – 12. maija nedēļā aizvadīja tikai divas spēles, kurās sakrāja vienu vārtu guvumu, negatīvu lietderības koeficientu (-2) un negatīvu mikromaču summu (1:2). Taču, ja ņem vērā kopējo Latvijas izlases sniegumu un saskata Girgensona pienesumu izlases cīņassparā, tad 19-gadīgā uzbrucēja vieta starp Latvijas valstsvienības labākajiem ir pelnīta.

Jāpiebilst, ka Zemgus Girgensons ir viens no sešiem jaunākajiem – 1994. gadā dzimušajiem – hokejistiem šī gada pasaules čempionātā. Citi 94.-tie: Baltkrievijas izlasē uzbrucējs Arturs Gavruss (pieteikts 11. maijā; aizvadījis 2 spēles; 0+0 un ±0); Francijas izlasē uzbrucējs Tim Bozon (arī Timothé Bozon; 5 spēlēs 0+1 un -4); Slovākijas izlasē Marko Daňo (3 spēlēs 0+1 un -1); ASV valstsvienībā divi – aizsargs Jacob Trouba (4 spēlēs 0+1 un ±0) un uzbrucējs Alex Galchenyuk (arī Alexander Galchenyuk; pieteikts 12. maijā un attiecīgi vēl nav spēlējis). Salīdzinājumam, Girgensonam: 4 spēlēs 1+0 un -2.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta pirmajās 6 spēlēs (2013. g. maijs, ieskaitot 13. maija spēli pret Francijas valstsvienību; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	SM	SM pret**	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš C	1985.	6	5+1	+2	9:5	0	4+B	(+4+B)	17:53
2.	Jānis Sprukts	1982.	6	1+5	+1	8:6	2	4	(+2)	18:27
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	6	2+2	+1	8:6	29	4	(-25)	17:29
4.	Zemgus Girgensons	1994.	4	1+0	-2	1:2	0	4	(+4)	16:55
5.	Armands Bērziņš	1983.	6	1+0	-3	1:5	27	2	(-25)	10:40
6.	Gints Meija	1987.	4	0+1	±0	1:2	4	2	(-2)	15:15
7.	Miks Indrašis	1990.	6	0+1	-4	2:6	0	4	(+4)	17:14
8.	Ronalds Ķēniņš	1991.	6	0+1	-5	1:7	4	2	(-2)	13:38
9.	Koba Jass	1990.	3	0+0	±0	1:1	0	0	(0)	5:26
10.	Vitālijs Pavlovs	1989.	6 (fakt. 5)	0+0	-1	0:2	2	6	(+4)	7:42 (fakt. 9:15)
11.	Aleksejs Širokovs	1981.	6	0+0	-3	0:3	2	2	(0)	8:43
12.	Juris Štāls	1982.	6	0+0	-3	1:5	4	2	(-2)	10:05
13.	Andris Džeriņš	1988.	6	0+0	-3	1:6	4	4	(0)	14:29
14.	Roberts Jekimovs	1989.	5	0+0	-4	0:5	2	0	(-2)	11:31
	AIZSARGI
1.	Jānis Andersons	1986.	6 (fakt. 5)	0+1	+1	4:5	2	0	(-2)	11:24 (fakt. 13:41)
2.	Kristaps Sotnieks	1987.	6	0+0	+1	3:4	12	0	(-12)	21:07
3.	Agris Saviels	1982.	4	1+0	-1	1:2	0	0	(0)	14:37
4.	Ralfs Freibergs	1991.	6	0+1	-2	3:3	2	2	(0)	12:00
5.	Māris Jass	1985.	6	0+0	-2	2:4	8	0	(-8)	12:06
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	6	1+1	-5	3:10	4	2	(-2)	22:49
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	6	0+0	-6	6:14	0	0	(0)	24:11
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	4 (fakt. 3)	180:00	2.00	7:6	93.41%	85 no 91	0	0
2.	Māris Jučers	1987.	3 (fakt. 1)	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0
3.	Edgars Masaļskis	1980.	5 (fakt. 3)	140:00	5.14	4:12	80.33%	49 no 61	0	0

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Sānskatam:

• Citu nedēļu Top 4: tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc čempionāta 6 spēlēm – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc čempionāta 5 spēlēm – iihf.com

[Attēlā: Lauris Dārziņš, ražojot hat-trick spēlē pret vicečempioniem – Slovākijas izlasi 2013. gada 9. maijā. Foto avots: iihf.com.]

Pirmie soļi pasaules čempionātā. Vai kāds izlasē ir pelnījis uzslavu?

Pasaules čempionāta pirmo divu spēļu bilance Latvijas izlasei ir stipri mīnusos – nulle punktu, viens sauss zāģis un vārtu attiecība -9 (1:10). Skaidrs, ka „ķīseļa upes” pret pasaules hokeja grandiem – Krieviju un ASV – gaidīja retais. Šādu rezultātu apstākļos Latvijas izlases izcilniekus atrast nav viegli, bet ir iespējams. 29. aprīļa – 5. maija nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Jānis Sprukts

Latvijas izlases uzbrucēju ierindā pie punktiem pasaules čempionāta pirmajās divās spēlēs ir tikuši tikai Jānis Sprukts un Lauris Dārziņš. Abiem pirmās maiņas uzbrucējiem pa vienai rezultatīvai piespēlei, lietderības koeficientam -1 un mikromaču (MM) vārtu guvumu attiecībai 1:3. Abi kopā cīnās vairākumā un arī mazākumā. Taču Spruktam pievienoto vērtību veido pretinieku pārkāpumi pret viņu, kas, summējot ar paša „grēkiem”, veido pozitīvu bilanci (papildu 2 minūtes vairākumā). Jānim Spruktam arī lielākais spēles laiks starp Latvijas izlases uzbrucējiem (18:37).

2. Māris Jass

Ja atskaita ļoti pieticīgu spēles laiku saņēmušos Jāni Andersonu un Ralfu Freibergu, tad aizsargu spēles parametros (+/- un MM) statistiski veiksmīgākais aizsargs ir izrādījies Māris Jass. Viņam ir ne tikai neitrāls lietderības koeficients, bet arī neitrāla mikromaču summa (0:0) ar vidējo spēles laiku 15:08. Lai nebūtu pārāk skaisti, jāpiebilst, ka vienu M. Jasa noraidījumu pretinieki pārvērta vārtu guvumā. Protams, no visiem šiem skaitļiem mega-izcilība nelaužas ārā, taču uz kopējā valstsvienības fona ir pat labi.

3. Artūrs Kulda

Laikam jau nevarēja aizvadītās nedēļas Topu izveidot, tajā neiekļaujot vienīgo izlases vārtu guvēju 2 spēlēs. Ja ir vēlme dramatizēt, tad – vienīgo Latvijas izlases vārtu guvēju pēdējās 5 spēlēs pasaules čempionātos. Pirmā aizsargu pāra dalībnieks Artūrs Kulda laukumā aizvadījis visvairāk laika starp Latvijas izlases dalībniekiem – vidēji 24 minūtes un 24 sekundes spēlē. Vairākumā, mazākumā… Vārtu guvums pelnīts, bet citos statistikas parametros jāgaida kaut kas labāks (lietderība -4; mikromaču summa 1:8).

4. Zemgus Girgensons

Vienīgais Latvijas izlases hokejists, kurš aizvadītajā nedēļā ir pamanījies uzspēlēt savā klubā un arī izlasē, ir jaunais uzbrucējs Zemgus Girgensons (dz. 1994.). Vēl 1. maijā Girgensons AHL „amerikāņu” (Rochester Americans) ierindā sastrādāja vārtu guvumu un lietderības koeficientu +1 Kaldera kausa izcīņas sērijas pēdējā spēlē. Un jau 5. maijā devās laukumā Latvijas izlases krāsās jau pret „amerikāņiem” (ASV izlasi) pasaules čempionātā. Der atcerēties, ka starp Girgensona aizvadīto spēļu datumiem ir iztrūkstošas laika joslas un Atlantijas okeāns, neskaitot mazāka izmēra jūras un plančkas.

Latvijas izlases ierindā aizvadītajā spēlē 19 gadus vecais Zemgus Girgensons iekļāvās otrajā uzbrukuma virknējumā, tāpat kā vairums kolēģu pie rezultativitātes punktiem netika, bet saglabāja neitrālu lietderības koeficientu un mikromaču summu (0:0). Protams, ASV pēc paranga ir 7. vietā, atšķirībā no Krievijas (1.), pret kuru Zemgus nespēlēja. Tomēr respekts jaunajam hokejistam par operatīvu pieslēgšanos izlasei, neatkarīgi no „pēcgaršas”, ko rada tālie pārlidojumi, aklimatizācijas un tā izrietošais.

Vēl piebilde. Rochester Americans komanda AHL play off-ā aizvadīja tikai 3 spēles, bet šajās spēlēs rezultatīvākais ar 3 vārtu guvumiem (3+0) un pozitīvu lietderības koeficientu +2 bija tieši Zemgus Girgensons. Trīs punkti bija arī Amerks zviedru uzbrucējam Johan Larsson (dz. 1992.); taču zviedram visa rezultativitāte ienākusies piespēļu formātā (0+3).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta pirmajās 2 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	SM	SM pret	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Jānis Sprukts	1982.	2	0+1	-1	1:3	2	4	(+2)	18:37
2.	Lauris Dārziņš C	1985.	2	0+1	-1	1:3	0	0	(0)	17:38
3.	Vitālijs Pavlovs	1989.	2	0+0	±0	0:0	0	6	(+6)	12:58
4.	Zemgus Girgensons	1994.	1	0+0	±0	0:0	0	0	(0)	16:44
5.	Aleksejs Širokovs	1981.	2	0+0	±0	0:0	2	0	(-2)	11:05
6.	Gints Meija	1987.	1	0+0	±0	0:0	4	0	(-4)	15:45
7.	Mārtiņš Cipulis	1980.	2	0+0	-1	1:3	0	0	(0)	17:23
8.	Andris Džeriņš	1988.	2	0+0	-1	0:2	0	2	(+2)	12:17
9.	Juris Štāls	1982.	2	0+0	-1	0:2	4	0	(-4)	12:42
10.	Armands Bērziņš	1983.	2	0+0	-2	0:2	25	0	(-25)	8:21
11.	Roberts Jekimovs	1989.	2	0+0	-3	0:3	2	0	(-2)	11:24
12.	Ronalds Ķēniņš	1991.	2	0+0	-4	0:4	0	2	(+2)	13:47
13.	Miks Indrašis	1990.	2	0+0	-4	0:5	0	0	(0)	17:07
–	Koba Jass	1990.	0	–	–	–	–	–	–	–
	AIZSARGI
1.	Ralfs Freibergs	1991.	2	0+0	±0	0:0	0	0	(0)	3:18
2.	Jānis Andersons	1986.	2 (fakt. 1)	0+0	±0	0:0	0	0	(0)	3:35 (fakt. 7:11)
3.	Māris Jass	1985.	2	0+0	±0	0:0	4	0	(-4)	15:08
4.	Kristaps Sotnieks	1987.	2	0+0	±0	0:1	0	0	(0)	18:11
5.	Agris Saviels	1982.	2	0+0	-2	0:2	0	0	(0)	14:57
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	2	1+0	-4	1:8	0	0	(0)	24:24
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	2	0+0	-4	1:7	0	0	(0)	23:43
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret
1.	Edgars Masaļskis	1980.	2	80:00	4.50	1:6	83.33%	30 no 36	0	0
2.	Māris Jučers	1987.	1	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0
–	Kristers Gudļevskis	1992.	1 (fakt. 0)	0:00	–	–	–	–	0	0

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs).

Plašākam skatam:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc 2 spēlēm pasaules čempionātā – iihf.com
• Rochester Americans spēlētāju statistika 2013. gada izslēgšanas spēlēs – theahl.com
• Citu nedēļu Top 4: tepat

[Attēlā: Jānis Sprukts ciešā kontaktā ar Krievijas izlases uzbrucēju Sergeju Mozjakinu. Foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Krievijas izlasi 2013. gada 4. maijā; foto avots: iihf.com.]

FOTOSTĀSTS: Gunta Galviņa 5 sezonas Dinamo. Veiksmi Hantimansijskā!

Guntis Galviņš Rīgas Dinamo ierindā ir aizvadījis pilnas 5 sezonas. Ir bijušas veiksmīgākas, arī – mazāk veiksmīgas. Taču vienmēr Galviņš ir bijis viens no tiem, kas uz ledus pretinieka uzvārdus un kontraktu miljonus nerespektē. Tagad, 2013. gada maijā, Rīgas Dinamo publiskoja informāciju, ka Guntis Galviņš aizmainīts uz Hantimansijskas Jugra – komandu, kurā nu jau 3 sezonas aizvadījis Edgars Masaļskis. Pretī Dinamo saņēmis Jugra klubam piederošās KHL drafta 1. kārtas tiesības. Lai izdodas Hantimansijskā!

1. Dinamo sastāvā Guntis Galviņš nonāca pēc cīņu gaitām pie ungāru čempioniem – Sēkešfehēvāras (Székesfehérvár) kluba, kura galvenā komanda cīnījās Austrijas EBEL līgā / pret Ak Bars 2010-09-19; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

2. Pirmajā Rīgas Dinamo sezonā (2008./2009.) Galviņa numurs bija 5. Šīs regulārās sezonas gaitā 47 spēlēs sakrāti 8 punkti (1+7) un lietderības koeficients -11. Bet 2009. gada play off-ā 1 spēle, necik punktu un lietderība -1. Turpmākajās sezonās uzlabojumi gaidāmi visos kritērijos / foto fiksēts 2008./2009. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

3. Galviņš pret Jāgru. Otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) Guntis Galviņš jau bija komandas otrs rezultatīvākais aizsargs (53 spēlēs 7+10 punkti) un otrs lietderīgākais spēlētājs (+12). 2010. gada Gagarina kausa izcīņas 9 spēlēs 3 punkti (0+3) un lietderība +2 / pret Avangard 2009-09-14; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

4. Galviņš aktīvs ne tikai savu vārtu priekšā. Šoreiz tiek atsēdināti “naftas-ķīmiķi” / pret Ņeftehimik 2011-12-09; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

5. Prasme pieslēgties uzbrukumam kļuva par Gunta Galviņa pievienoto vērtību / foto fiksēts 2009./2010. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

6. Kopā ar Dinamo trešās sezonas (2010./2011.) uzbrukuma trio: Karsums – Sprukts – M. Rēdlihs. Arī šajā regulārajā sezonā Guntis Galviņš bija otrs rezultatīvākais aizsargs uzreiz aiz Ozoliņa (44 spēlēs 0+13 punkti un neitrāla lietderība). 2011. gada play off 9 spēlēs 0+1 punkts un lietderība -2 / pret SKA 2011-11-16; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

7. Aizsargs aiz pretinieka vārtiem. Galviņa gadījumā ierasta ainava / pret Salavat Julajev 2012-10-01; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

8. “Tu man piedurkni saplēsi, (cenzēts),” pauž Gunta Galviņa sejas izteiksme / pret Severstaļ 2011-11-06; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

9. “Veči, Jums autoritatīvi saku: te zivju nav!” / pret Lokomotiv 2011. gada martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

10. Krustot nūjas vārda burtiskā nozīmē / pret Atlant 2012-09-21; foto avots: atlant-mo.ru

11. Dinamo ceturtās sezonas (2011./2012.) absolūti pirmais aizsargu pāris ar atbilstošu spēles laiku, vietu vairākuma izspēlē un atbilstošu pienesumu bija – Guntis Galviņš un Krišjānis Rēdlihs / pret CSKA 2012-01-28; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

12. Ceturtā sezona arī kļuva par līdz šim rezultatīvāko Galviņa līdzšinējā KHL karjerā. 30 punktu (8+22) 54 spēlēs bija rezultatīvākais sniegums starp Dinamo aizsargiem un ceturtais labākais komandā vispār (lietderība +11). 2012. gada Gagarina kausa izcīņas 7 spēlēs 0+3 punkti arī bija rezultatīvākais sniegums starp aizsargiem (lietderība +2) / pret Lokomotiv 2012-08-28; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

13. Arī #13 Latvijas izlases ierindā. Guntis Galviņš ir viens no spēlētājiem, kuri Latvijas pieaugušo izlases ierindā pasaules čempionātā ir debitējuši salīdzinoši agri. Ar Galviņu tas notika 2005. gadā Insbrukā (Austrijā) 19 gadu vecumā. Toreiz #8 / Latvijas izlase pret Krievijas izlasi 2012-04-20; foto autors: Āris Zobens

14. Latvijas izlases krāsās Galviņa kontā septiņi pasaules čempionāti pieaugušo izlasē, viena olimpiāde, viena olimpiskā kvalifikācija, pa diviem U-18 un U-20 pasaules čempionātiem un arī prāvs skaits pārbaudes spēļu. Pieklājīga bagāža 27 gadus vecam hokejistam / Latvijas izlase pret Baltkrievijas izlasi 2010-04-29; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

15. Pret čehiem. Čehijas hokejs Galviņam nav svešs. 2006./2007. g. sezonā 39 spēles aizvadītas Čehijas ekstralīgas klubā Vsetínská hokejová (tagad: VHK Vsetín = Valašský hokejový klub Vsetín) / Latvijas izlase pret Čehijas izlasi 2012-04-06; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše)

16. Gunta Galviņa vismaz pagaidām pēdējā spēle Latvijas izlases krāsās bija 2012. gada 15. maijā Stokholmā pret Zviedrijas izlasi / Latvijas izlase pret Zviedrijas izlasi 2012-05-15; foto avots: championat.com

17. Dinamo ierindā Galviņš bija bija ievērojami progresējis; izaugsme bija arī ceturtajā sezonā, kad pie komandas stūres bija soms Peka Rautakallio. Piektajā sezonā, kad komandu bija pametis tās 3 sezonu kapteinis Sandis Ozoliņš, galvenais treneris Rautakallio nolēma Galviņam uzticēt kapteiņa pienākumus / foto fiksēts Dinamo treniņnometnē 2012. gada vasarā; Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

18. Tiesa, bija epizodes arī iepriekš, kad Galviņam uz krekla bija kapteiņa uzšuve. Piemēram, šajā foto – 2012. gada februārī / pret Sibir 2012-02-22; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

19. Atsveicinoties pēc spēles ar savu bijušo komandas biedru Miķeli Rēdlihu. “Dzelzceļnieku kausa” ietvaros / pret Lokomotiv 2012-08-29; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

20. Uz 2012./2013. g. sezonas “sliekšņa” Rīgas Dinamo ar kapteini Galviņu priekšgalā izcīnīja Latvijas Dzelzceļa kausu. Tobrīd vēl nevarēja nojaust, ka cerīgā pirmssezona nonāks līdz Cerības kausa izcīņai pēcsezonā, bet ne Gagarina kausa cīņām / pret Lokomotiv 2012-08-29; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

21. Kopā ar piektās sezonas (2012./2013.) rezultāta taisītājiem / pret Amur 2012-09-17; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

22. Piektajā sezonā gadījās klupieni gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Regulārās sezonas summā Galviņš ar 14 punktiem (3+11) 45 spēlēs tomēr bija otrs rezultatīvākais aizsargs. Lietderības koeficients gan bēdīga -10 izskatā / pret Salavat Julajev 2012-11-25; foto avots: hcsalavat.ru

23. “Jubilejas sezona” dinamiešiem gadījās raiba. Sezonas gaitā amatu pameta Rautakallio, Galviņu kapteiņa godā nomainīja Mārtiņš Karsums, un komanda KHL Rietumu konferencē palika pēdējā (14.) vietā. Tomēr Cerības kausa izcīņā komanda iespringa un uzvarēja. Guntis Galviņš piedalījās visās šī kausa izcīņas 13 spēlēs, sakrāja 6 punktus (0+6) un lietderības koeficientu +8, kļūstot par “alternatīvā play off” otru rezultatīvāko aizsargu gan Dinamo sastāvā, gan kopumā 8 komandu konkurencē / pret Avtomobiļist 2012-12-07; foto avots: hc-avto.ru

24.  Lai veicas Hantimansijskas Jugra ierindā! / pret Ak Bars 2012-11-14; Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

Vai U-18 izlases izkrišana no elites Latvijas čempionātu padarīs stiprāku?

Šosezon savu spēku un atbilstību patiesībai zaudējusi Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana mantra, ka mums visas izlases elitē spēlē, kas mazai valstij liels sasniegums. Janvārī no elites izkrita U-20 izlase, aprīlī arī U-18 izlase… Tagad jauni skaitāmpanti: dalība MHL vainīga pie Latvijas U izlašu nespēka. Varbūt Lipmana k-gam taisnība?

LHF prezidenta frāzes ir diezgan konkrētas (citāti no apollo.lv):

• „Šo (U-20 un U-18) izlašu nesenais sniegums demonstrē, ka mums ir sagrauts vietējais čempionāts. Ja tā turpināsies, varam zaudēt visas izlases A grupā (elitē).”
• „Mani pārsteidza Nazarova (U-18 izlases galvenā trenera) uzskats, ka komandām ir jāturpina spēlēt Krievijā. Uzskatu, ka šāda doma ir lielākā iespējamā kļūda.”
• „Es palieku pie savām domām un uzskatu, ka mums nav jāspēlē ārzemēs.”
• „Bez pašmāju jaunajiem spēlētājiem vietējais čempionāts neuzlabosies, bet mums tas noteikti ir jāattīsta.”

Ja vien federācijas galvenās personas vārdi nav tukšs „tirgus”, tad būtu jāseko konsekvencēm. Jau pirms sezonas izskanēja teksti, ka federācija pēc 2012./2013. g. neļaušot Latvijas komandām startēt ārvalstu čempionātos, atskaitot tādas vienības kā Dinamo KHL un HK Rīga MHL. Kā zinām, bez nosauktajām šajā sezonā 3 komandas startēja MHL B grupā, 3 komandas – Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā, 1 – Lietuvas U-10 līgā, 1 – Baltkrievijas ekstralīgā. Attiecīgi šīm komandām vai to „pārpalikumiem” būtu jāliedz dalība kaimiņvalstu čempionātos. Paliek vien neatbildēts jautājums, vai šis liegums noturēs Latvijā arī vadošos spēlētājus? Cits jautājums – kāpēc atlaides būtu jādod Dinamo saimniecībai? Ja federācija ir konsekventa, tad arī KHL „ir vainīgs” un „jāaizliedz”, jo, paskat – Latvijas nacionālā izlase elitē jau pēc kārtas piedzīvo četrus sausus zaudējumus, starta spēlē ar 0:6 „piekāpjas” Krievijas izlasei, kas pa lielam ir ekvivalents Latvijas U-18 izlases 2:10 pret Krievijas vienaudžiem…

Racionālu skaidrojumu attiecībā uz MHL B grupas „aizliegšanu” var atrast Latvijas Virslīgas šīs sezonas rezultātos, kur MHL B grupā spēlējošo komandu sastāvi, maigi izsakoties, nebija ar pamatīgu atrāvienu pārāki par visiem citiem Virslīgas dalībniekiem. Un arī ar pastiprinājumiem ar Baltkrievijas ekstralīgas un pat KHL pieredzi nevarēja tikt galā ar Virslīgas stiprāko komandu SMScredit.lv. Tad varbūt tiešām MHL B grupas un arī A grupas komandām nav jēgas „vagot” Krievijas arumus un ir lietderīgāk nobriest tepat uz vietas bez tālajiem izbraukumiem? Vai tomēr jaunatnes komandām ir nepieciešama pieredze arī Krievijas plašumos?

Viedokļi dalās. Protams, paši jaunie hokejisti MHL-ā saskata lielo iespēju. Piemēram, Latvijas U-18 izlases kapteinis Georgs Golovkovs uzskata, ka MHL Latvijas jaunatnei ir vajadzīgs. „Uzskatu, ka MHL (A grupa) ir pat ļoti laba līga, lai varētu izaugt par labu spēlētāju, nav pat nekur jābrauc prom uz ārzemēm. Domāju, ja visa (Latvijas U-18) izlase spēlētu MHL (A grupas) līmenī, tad mēs pasaules čempionātā nostartētu daudz labāk, jo spēlēt varēja ar visiem (pretiniekiem).” Varbūt nemaz nevajag MHL un pietiek ar Latvijas Virslīgu? SMScredit-am klāt netika ne MHL B, ne MHL sastāvs… Ar ko tad MHL ir labāks par Virslīgu? „Nē, es tā neuzskatu. Latvijas Virslīgā, bija tikai viena spēcīga komanda SMScredit, kura tiešām bija spēcīgāka, bet pārējās jau nav tik stipras. Pie tam MHL ir jaunatnes līga, bet SMScredit spēlēja jau pieredzējuši vīrieši, un tur spēlēja tiešām samērā augstā līmenī paspēlējuši spēlētāji. Varu pateikt tā, ka MHL ir daudz ātrāks hokejs nekā Virslīga. MHL ir daudz disciplinētāks, visi ievēro savas pozīcijas, nav tādas anarhijas kā Virslīgā. SMScredit mūs vinnēja tikai ar pieredzi, viņiem tās bija vairāk, jo kā redzam, ka Dinamo jauno spēlētāju palīdzība mums neko īpaši daudz nedeva.” Bet ja Virslīgas kopējās līmenis tiktu celts, tad būtu vērts spēlēt tepat? Vai tomēr MHL? „Jā, pat ja tiktu celts Virslīgas līmenis, kāds tas bija pirms 4 – 5 gadiem, vienalga uzskatu, ka labāk ir spēlēt MHL, jo – kur no Virslīgas var izsisties? Tikai Dinamo varbūt pamanīs, ja būsi labs. Bet MHL tevi var ieraudzīt jebkurš cits klubs un uzaicināt, turpat jau ir KHL un VHL,” tā Georgs Golovkovs.

Vai objektīvi esam pasaules Top9 komanda?

Latvijas U-18 izlase no jauniešu elites pasaules čempionāta atvadījās pēc diviem zaudējumiem play out sērijā pret Slovākijas vienaudžiem (2:5 un 2:3). Kas pietrūka pret Slovākiju? „Domāju, ka meistarības un varbūt pat ticības saviem spēkiem. Bet vairāk liekas, ka meistarības, jo slovāki spēlē augstākā līmeni nekā Latvijas izlase. Daudzi (Slovākijas U-18 izlases) puiši spēlē Zviedrijas U-20 elitē, viens pat pieaugušo Elitsērijā, vēl daļa spēlē lielajā Slovākijas līgā,” spriež Latvijas U-18 izlases kapteinis G. Golovkovs. Savukārt vārtsargs Maksims Rešetņikovs rezumē: „Ar slovākiem otrajā spēlē nedaudz nepaveicās – nevarējām iemest 3 vārtus, bet tā spēle bija viena no labākajām pasaules čempionātā. Pietrūka veiksmes; mēs bijām vienādā līmenī ar viņiem.”

Virkne Latvijas U-18 izlases vērotāju un dalībnieku spriež, ka viens no Latvijas U-18 izlases vājākajiem posmiem šajā čempionātā bijis vārtsargu sniegums. Tāpēc izlasei nācies spēlēt no aizsardzības. Tomēr šāds spriedums un vainīgo atrašana nav taisnīga! Piemēram, Ziemeļamerikā spēlējošais uzbrucējs Roberts Šmits secina: „Diemžēl arī neviens vairākums netika realizēts, tikai divi 5-uz-3 vairākumi. Skatoties no mūsu vecuma grupas U-20 izlases virzienā, gribētos, lai Latvija sāktu pievērst vairāk uzmanības vārtsargu attīstībai un treniņiem”. Attīstības un treniņu doma ir pareiza, bet – vai tikai vārtsargu?

Latvijas U-18 izlases vārtsargu sniegums pasaules čempionātos elitē (saskaņā ar iihf.com):

	vārtsargs	dz. (tā gada U)	PČ gads	sp.	sp. laiks	GAA	atv. %	atv. met.	vieta PČ pēc atv. %*
1.	Ivars Punnenovs	1994. (U-18)	2012.	4	178:07	3.37	89.58%	86 no 96	7. (no 12)
2.	Nauris Enkuzens	1989. (U-18)	2007.	6	297:26	5.45	88.51%	208 no 235	11. (no 11)
3.	Elvis Merzļikins	1994. (U-18)	2012.	4	184:22	4.88	88.46%	115 no 130	9. (no 12)
4.	Kristers Gudļevskis	1992. (U-18)	2010.	6	339:03	5.13	85.57%	172 no 201	9. (no 11)
5.	Kristaps Nazarovs	1995. (U-18)	2013.	3	147:31	6.51	84.3%	86 no 102	10. (no 13)
6.	Maksims Rešetņikovs	1995. (U-18)	2013.	4	209:34	6.59	83.92%	120 no 143	11. (no 13)
7.	Vadims Miščuks	1993. (U-17)	2010.	1	25:51	11.61	80.00%	20 no 25	–
8.	Dainis Vasiļjevs	1990. (U-17)	2007.	2	62:34	8.63	76.32%	29 no 38	–

* Topā vārtsargi ar vismaz 40% no kopējā spēles laika.

Noraugoties U-18 izlašu vārtsargu statistikas salīdzinājumu, var secināt, ka caurmērā 2013. gada čempionātu vārtsargu cipari ir zem iepriekšējo gadu „vilcēju” rādījumiem. Taču – ne tik dramatiski, lai viņu personā saskatītu vienīgos vainīgos. Īpaši, ja salīdzina arī citus statistikas kritērijus. Piemēram, to pašu rezultativitāti un arī rezultativitātes Topus.

Piemēram, sešu spēļu gaitā Latvijas jauniešu izlase trāpīja pretinieku vārtos vien 7 reizes, t.i., vidēji 1,17 vārtu guvumi spēlē. Līdz šim U-18 elitē Latvijas jauniešiem tik maztrāpīgi nebija klājies. Pie šāda snieguma nekādi vārtsargi nebūs pie vainas… Un faktiski visos kritērijos Latvijas U-18 izlase izrādījās zemāk savas līdz šim zemākās latiņas.

Latvijas U-18 izlases sniegums pasaules čempionātos elitē (komandas „pamatcipari”):

kritērijs	2013.	2012.	2010.	2007.
vārtu guvumi : zaudējumi	7:39	18:26	15:34	10:34
vārtu starpība	-32	-8	-19	-24
vārtu guvumi vid. spēlē	1.17	3.00	2.50	1.67
uzvaras	0	2	1	0
punkti	0	7	3	0
sausas zaudēs	2	0	1	1
vieta	10. (ārā)	9. (paliek)	9. (ārā)	10. (ārā)
čemp. pamatgads (dz.)	1995.	1994.	1992.	1989.

*

Vai pratīsim secināt?

Psihologi un citi gudri speciālisti spriež, ka no zaudējumiem mācās vairāk nekā no uzvarām. Tad nu šoreiz mācību viela vairumā ir sagādāta kā federācijai, tā treneriem un spēlētājiem. Ja esam taisnīgi, tad jāatzīst – šis čempionāts U-18 izlasei ir bijis vispār švakākais līdzšinējā elites turnīru pieredzē. Lai kaut kas mainītos, ir jādara savādāk, jo, pārfrāzējot Einšteinu, nevar gaidīt jaunus rezultātus, strādājot (nestrādājot) tādām pašām metodēm…

Saistībā ar šo tad arī galvenais jautājums: Kādas principiālas izmaiņas, kardinālus lēmumus un darbus īstenos Latvijas Hokeja federācija? Kā Latvijas jauniešu hokeja sakārtošanas virzienā, tā Latvijas Virslīgas līmeņa uzlabošanā.

Latvijas U-18 izlases labākie 2013. gada pasaules čempionātā

kritērijs	spēlētājs	cipari
rezultatīvākie:	Edgars Homjakovs	3 (1+2) punkti
	Georgs Golovkovs	3 (1+2) punkti
vārtu guvējs:	Haralds Egle	2 vārtu guvumi
rezultatīvākie aizsargi:	Toms Bernhards	2 (1+1) punkti
	Jānis Jaks	2 (1+1) punkti
lietderīgākie:	Haralds Egle	±0
	Olafs Aploks	±0
lietderīgākais aizsargs:	Ralfs Karelis	-1
labākā MM summa:	Haralds Egle	3:5
	Olafs Aploks	3:5
	Ralfs Karelis	0:2
labākais iemetienos:	Edgars Homjakovs	55.32%
lielākais sp. laiks laukuma sp:	Jānis Jaks	24:56
treneru noteiktie 3 labākie:	Georgs Golovkovs	–
	Toms Bernhards	–
	Edgars Homjakovs	–

*

Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika U-18 pasaules čempionāta visās 6 spēlēs 2013. gada aprīlī (saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	SM	met.	vid.sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Edgars Homjakovs	1995.	6	1+2	-1	3:8	8	13	16:39
2.	Georgs Golovkovs C	1995.	6	1+2	-7	3:8	6	14	18:45
3.	Haralds Egle	1996.	6	2+0	±0	3:5	0	20	15:01
4.	Rihards Bukarts	1995.	6	1+1	-7	3:10	0	26	17:01
5.	Olafs Aploks	1995.	6	0+2	±0	3:5	8	7	14:27
6.	Roberts Šmits	1995.	6 (fakt. 5)	0+1	-3	1:6	0	3	8:21 (fakt. 10:01)
7.	Bruno Birzītis	1995.	6	0+1	-5	1:7	4	2	7:53
8.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	6	0+1	-8	3:9	4	10	17:56
9.	Dāvis Zembergs	1996.	6	0+0	-5	0:7	2	7	7:44
10.	Rūdolfs Pētersons	1995.	6	0+0	-6	0:12	12	6	12:25
11.	Maksims Osipovs	1995.	6 (fakt. 4)	0+0	-7	1:7	0	2	6:35 (fakt 9:53)
12.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	6	0+0	-7	0:10	4	3	12:40
13.	Oskars Batņa	1995.	6	0+0	-7	0:10	8	3	12:46
	AIZSARGI
1.	Ralfs Karelis	1995.	6 (fakt. 4)	0+0	-1	0:2	4	2	7:30 (fakt. 11:15)
2.	Toms Berhnhards	1995.	6	1+1	-2	6:9	0	6	22:26
3.	Kristofers Bindulis	1995.	6	0+0	-4	1:10	6	1	15:21
4.	Ģirts Zemītis	1995.	6	0+1	-8	0:12	2	4	16:54
5.	Ralfs Grīnbergs	1995.	5	0+0	-8	0:12	2	0	15:25
6.	Jānis Jaks	1995.	6	1+1	-9	6:16	6	8	24:56
7.	Roberts Mamčics	1995.	6	0+0	-10	1:17	8	5	18:32
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	atv. %	GAA	MM	SM	atv. met.	sp. laiks
1.	Kristaps Nazarovs	1995.	3	84.31%	6.51	5:16	0	86 no 102	147:31
2.	Maksims Rešetņikovs	1995.	4	83.92%	6.59	2:23	0	120 no 143	209:34
–	Matīss Edmunds Kivlenieks	1996.	0	–	–	–	0	–	0:00

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā.

Plašākai ainavai:

• U-18 pasaules čempionātu statistikas lapas – iihf.com (2013.; 2012.; 2010.; 2007.)
• Latvijas U-18 izlases sniegums 2012. gada pasaules čempionātā (statistika, rekordi utt.): tepat
• LHF vadoņa Kirova Lipmana izteikumi U-18 pasaules čempionāta rezultātu kontekstā un attiecībā uz Virslīgas stiprināšanu – apollo.lv
• Latvijas U-18 izlases snieguma kopsavilkums 2013. gada pasaules čempionātā pēc apakšgrupas spēlēm: tepat
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā – iihf.com

[Latvijas U-18 izlases puišu foto fiksēts spēlē pret Čehijas U-18 izlasi 2013. gada 19. aprīlī; foto avots: iihf.com.]

Pārbaudes un melnraksti beigušies. Aprīļa „analīzes”

Nacionālās valstsvienības pietuvojušās savas sezonas kulminācijai – pasaules čempionātam. Aprīļa gaitā izlases vēl izcīnīja dažāda ranga pārbaudes spēles, bet tagad – melnraksti beigušies. Tiesa, dažās pasaules hokeja līgās bija vēl regulārās sezonas… Aprīļa labāko Latvijas hokejistu Top 7.

1. Mārtiņš Cipulis

Aprīļa gaitā Latvijas izlase ir aizvadījusi 7 spēles – sešas norisinājās Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros, viena bija ārpuskārtas spēle pret Francijas izlasi. Vienu no šīm spēlēm Latvijas valstsvienībai izdevās uzvarēt. Aprīļa spēļu summā rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs ir izrādījies uzbrucējs Mārtiņš Cipulis, kuram 5 spēlēs sakrāti 4 punkti (1+3) un neitrāls lietderības koeficients. Protams, nav rezultativitātes rekordi, bet tāds, nu, bija Latvijas izlases „dvēseles stāvoklis” aprīlī.

2. Edgars Kulda

Latvijas U-20 izlases uzbrucējam Edgaram Kuldam (dz. 1994.) aprīlis ir bijis īpaši veiksmīgs. Kanādas junioru elites līgas WHL izslēgšanas spēlēs viņa pārstāvētā Edmonton Oil Kings komanda ir aizcīnījusies līdz līgas finālam. Bet Kulda-jaunākais aprīlī play off 11 spēlēs ir sakrājis 11 punktus (1+10) un apskaužamu lietderības koeficientu (+10). Jāatgādina, ka Edgars Kulda joprojām ir WHL izslēgšanas spēļu otrs rezultatīvākais jaunpienācējs (Rookie); šīs sezonas play off 16 spēlēs „izspiesti” 14 punkti (2+12).

3. Miks Indrašis

Trāpīgākais un otrs rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs aprīļa spēļu ciklā bija uzbrucējs Miks Indrašis, kurš 6 spēlēs sarūpēja 3 rezultativitātes punktus (2+1) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1). Jāpiebilst, ka Indrašis ir Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs visas 2012./2013. g. sezonas pirms pasaules čempionāta 15 aizvadīto spēļu summā. Miks Indrašis valstsvienībā cīnījās 14 spēlēs, kurās sakrāja 8 punktus (4+4) un neitrālu lietderības koeficientu.

4. Zemgus Girgensons

Viens no diviem Latvijas hokejistiem Ziemeļamerikas otrā ranga līgā AHL – Rochester Americans uzbrucējs Zemgus Girgensons (dz. 1994.) aprīļa gaitā ir aizvadījis 11 spēles. AHL čempionāta regulārajā daļā iegadījās 9 spēles, kurās Girgensons iekrāja vien 3 punktus (2+1) un negatīvu lietderības koeficientu (-4). Taču mēneša vidējā rezultativitāte tika manāmi uzlabota AHL play off – Kaldera kausa izcīņas 2 spēlēs, kurās sastrādāti divi vārtu guvumi (2+0) un pozitīvs lietderības koeficients (+1). Nedaudz iekāpjot jau maija notikumos, var piebilst, ka play off trešajā spēlē Zemgus Girgensons arī tika pie vārtu guvuma, bet viņa Amerks vienība tomēr sēriju zaudēja ar sausu 0-3.

5. Kristers Gudļevskis

Aprīļa gaitā Latvijas izlases sastāvā salīdzinoši veiksmīgi iedebitējis 20 gadus vecais vārtsargs Kristers Gudļevskis, kuram bija uzticēta valstsvienības vārtu drošība 3 spēlēs. Vienu no šīm spēlēm Latvijas izlase uzvarēja (4:1 pret Baltkrievijas izlasi), bet divās piekāpās – 1:2 pret Zviedrijas, 1:3 pret Francijas nacionālajām izlasēm. 3 spēļu statistikas summā vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) bija 2.01. Arī nav izcils skaitlis, bet ņemot vērā debitēšanas faktu un izlases kopējo varēšanu, jaunā vārtsarga sniegums ir pieklājīgs.

6. Aldis Āboliņš

Vai ir daudz tādu Latvijas hokeja pazinēju, kas atceras uzbrucēja Alda Āboliņa vārdu? Šis tagad 28 gadus vecais hokejists pirms dažiem gadiem vairākas sezonas nospēlēja sava laika Latvijas hokeja flagmaņos Rīga 2000 un Liepājas Metalurgs. Pērnsezon (2011./2012.) uzspēlēja Vācija Oberliga čempionātā, kas šajā valstī pēc stipruma ir trešais līmenis. Šo sezonu sāka Zemgale / JLSS komandā Latvijas Virslīgā, bet sezonas vidū pārcēlās uz Kazahstānas Augstākās līgas klubu Beibaris, kur Āboliņa uzvārds plašāku skanējumu ieguva Kazahstānas čempionāta izslēgšanas spēļu gaitā. Divkārtējā (2011., 2012.) Kazahstānas čempionvienība Beibaris šogad „buksēja” – regulāro sezonu noslēdza 4. vietā, bet play off-os aizkārpījās līdz finālam, kur tomēr piekāpās Ertis-Pavlodar vienībai. Atiravas Beibaris komandas izslēgšanas spēļu gaitā manāmu ieguldījumu deva arī latviešu hokejisti – Aldis Āboliņš un Mārtiņš Raitums.

Aldis Āboliņš aprīļa gaitā play off ietvaros aizvadīja 7 spēles, kurās tika pie četriem vārtu guvumiem (4+0). Bet visu Kazahstānas izslēgšanas spēļu summā Āboliņš ar 6 vārtu guvumiem (14 spēlēs) ieņēma dalītu 2.-4. vietu snaiperu Topā (t.sk., „daloties” ar Andreju Smirnovu, Arlan uzbrucēju). Āboliņam bija lielākais uzvaras vārtu skaits Kazahstānas izslēgšanas spēlēs visu spēlētāju konkurencē (3 reizes), otrs labākais vārtu guvumu skaits vairākumā (4 reizes) un arī labākais metienu realizācijas procents visā Kazahstānas play off-ā (26,08%).

7. Edgars Homjakovs

Latvijas U-18 izlase no jauniešu elites ir atvadījusies, taču uz kopējā fona var atrast arī pa kādam salīdzinoši veiksmīgāk uzspēlējušam hokejistam. Uzbrucējs Edgars Homjakovs (dz. 1995.) ar 6 spēlēs nopelnītiem 3 punktiem (1+2) bija viens no diviem rezultatīvākajiem spēlētājiem izlasē. Taču salīdzinot ar cīņubiedru Georgu Golovkovu, kuram arī 1+2 punkti, Homjakovam lietderības koeficients bija -1 (Golovkovam -7). Edgars Homjakovs visa U-18 pasaules čempionāta summā bija 16.-ais labākais iemetienos (55,32%); Latvijas izlasē tas bija labākais rādītājs. Jāatgādina, ka E.Homjakovs pasaules čempionāta summā ir nosaukts arī par vienu no 3 labākajiem Latvijas U-18 izlases spēlētājiem.

P.S. Par mēneša Top 7

Ikmēneša izvērtējums 2012./2013. g. sezonas garumā. Līdzīgi nedēļas Topam ir subjektīvs mēneša labāko Latvijas hokejistu kopsavilkums, balstoties uz hokeja laukumos, interneta un TV ekrānos redzēto, kā arī statistikas ailītēs izkalkulēto. Topa „mazais” uzdevums – paskatīties nedaudz plašāk par Dinamo kategorijām un pie iespējas ieskatīties arī ārpus KHL laukumiem notiekošajās aktualitātēs. Topam nosacījumu un kategorisku kritēriju nav. Tādā kā rekomendācijas statusā – ne vairāk kā četri KHL spēlētāji un vismaz viens U-20 vecuma hokejists.

Vēl ieskatam:

• Kazahstānas Augstākās līgas 2013. gada play off spēlētāju individuālie rekordi – icehockey.kz
• Citu mēnešu Top 7: tepat

[Mārtiņa Cipuļa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Zviedrijas izlasi 2013. gada 7. aprīlī. Foto avots: Latvijas Hokeja federācijas ofic. profils facebook.com (Mārtiņš Aiše).]