Latvija kā komanda, Dārziņš kā pērle

Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā un visvairāk tā noslēgumā īpaši bieži nācies dzirdēt divus atslēgas vārdus – ‘nekad’ un ‘komanda’. Nekad komanda neesot bijusi tik saliedēta – ir īsais teksta kopsavilkums no spēlētāju un arī federācijas bosa Kirova Lipmana teiktā. Komanda ar lielo burtu arī ir skaidrojums Latvijas izlases izcīnītajām biļetēm uz Soču olimpiādi. Komandas ietvaros arī atrastas galvenās „pērles” 4. – 10. februāra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4 komplektam.

Ārpus konkurences paliek izlases emocionāli garīgās norises, kur statistiski nenovērtējams pienesums ir Sanda Ozoliņa „jā-vārdam”. Īstā attieksmes tonalitāte tieši vai netieši veicināja virkni procesu – sākot ar izlases puišu motivāciju un beidzot ar Aleksandra Ņiživija pievienošanos izlasei. Tas viss stāv pāri Topiem, turnīru tabulām un dažādiem cipariem. Tomēr Topi un tabulas komplektējas no mērāmām lietām.

1. Lauris Dārziņš

Kā labi zinām, Lauris Dārziņš „iesilst”, atveras un piešauj roku lēnām… Arī no Olimpiskās kvalifikācijas turnīra sākuma izskatījās – ja paveiksies, tad īsto Dārziņu varēs ieraudzīt turnīra trešajā spēlē… Bet, ja notiks „kā izskatās”, tad 3 spēļu turnīrs Laura Dārziņa ieraudzīšanai būs par īsu. It kā pirmajā spēlē pret britiem viņš guva 2 punktus, tomēr tas vēl ne tuvu nebija tas Dārziņš, kāds varētu būt un kāds, apzināti vai neapzināti, gaidīts. Labi atceramies, ka, piemēram, 2010./2011. g. sezonā Lauris Dārziņš pirmo reizi iemeta savas sezonas 13.-ajā spēlē un tikai pēc tam bija „maisam gals vaļā”, kas izraisīja Kazaņas oligarh-kluba Ak Bars interesi. Arī šajā (2012./2013.) sezonā Dārziņš pirmoreiz iemeta 16. novembrī; tiesa, tā bija viņam 8. spēle, jo bija veselības problēmu dēļ jāizlaiž turpat 2 mēneši – bija pauze starp 17. septembra un 14. novembra spēlēm.

Latvijas izlases ierindā kvalifikācijas turnīrā viskonkrētāko rāvienu Lauris Dārziņš uzrādīja tieši trešajā spēlē – pret Francijas valstsvienību. Lai aizsniegtos līdz Soču olimpiādes biļetēm, Latvijas vīriem bija nepieciešams atspēlēties no 0:2, un abus nepieciešamos vārtu guvumus noorganizēja tieši Dārziņš. Vienreiz visu izdarot pats, otrreiz – atstājot „uz paplātes” lielisku izdevību kolēģim Mārtiņam Karsumam. Arī visa turnīra summā Lauris Dārziņš ar 5 punktiem (3+2) 3 spēlēs kļuva par rezultatīvāko spēlētāju kā Latvijas izlases ierindā šajā turnīrā, tā arī visā turnīrā – četru izlašu spēlētāju konkurencē. Dārziņa 3 spēļu lietderības koeficienta summa bija +3.

2. Georgijs Pujacs

Latvijas aizsargu kolektīva lietderīgākais spēlētājs Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā bija neviens cits kā KHL aktuālo vicečempionu Avangard aizsargs Georgijs Pujacs. Viņam turnīra 3 spēlēs fiksēts viens vārtu guvums un lietderības koeficients +3. Šis plus-mīnus rādītājs arī ir labākais starp Latvijas izlases aizsargiem kvalifikācijas turnīrā. Pujacs uzrādīja pieklājīgas spēles kvalitātes – bez izskaistinājumiem, bet stabili. Acīmredzot tas ir sniegums, kādu novērtē aktuālie KHL Austrumu konferences līderi – Omskas Avangard, piedāvājot Pujacam līgumu vēl uz divām sezonām.

3. Gints Meija

Viens no tiem Latvijas izlases spēlētājiem, kuriem valstsvienībā „nevajadzēja būt”. Jo izlases sastāva komplektētāji ar galveno treneri Tedu Nolanu kā „karogu” šoreiz ļoti dozēti un limitēti „piegāja” Rīgas Dinamo resursiem. Turnīrā sasniegtais rezultāts arī īsti neļauj kritizēt izlases sastāva komplektāciju. Tātad – viss bija pareizi. Pēdējā brīdī izlasē iesauktais Gints Meija uzrādīja teicamu sniegumu, un kopumā Latvijas izlases ceturtā maiņa (Cipulis – Štāls – Meija) visa turnīra gaitā savu „dzinēju” uzdevumu veica lieliski. Un turnīra pašā izsākumā izskatījās, ja ne pārliecinošāk, tad saturīgāk par vairākuma un metēju maiņām.

Gintam Meijam Latvijas izlases 3 spēļu summā 3 rezultativitātes punkti (1+2) un ceturtās maiņas uzbrucējam ļoti labs lietderības koeficients (+3), kāds bija arī viņa maiņas partneriem – Mārtiņam Cipulim un Jurim Štālam. Pa 3 punktiem kvalifikācijas turnīra gaitā salasīja arī Miķelis Rēdlihs (1+2) un Aleksandrs Ņiživijs (0+3). Tomēr Meijam bija labāks lietderības koeficients, un jāatgādina – viņš „ražoja” ceturtās maiņas ietvaros.

4. Teodors Bļugers

IIHF noteikto februāra pauzi, kas paredzēta nacionālajām izlasēm un t.sk. Olimpiskās kvalifikācijas turnīru norisei, ignorē pa lielam tikai Ziemeļamerikas hokeja līgas un tikai dažas „otrā plāna” līgas Eirāzijā. Viens no čempionātiem, kuru 4. – 10. februāra nedēļā „neuztrauca” starptautiskā pauze, bija ASV koledžu meistarsacīkstes NCAA (D1) ietvaros. Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.), pārstāvot Minnesota State University komandu, aizvadīja 2 spēles, kurās sakrāja 4 punktus (2+2) un lietderības koeficientu +4.

Netālu no Topa

Aizvadītajā nedēļā 3 pārbaudes spēles „Četru nāciju” turnīra ietvaros aizvadīja Latvijas U-18 izlase. Tās sastāvā ar rezultativitāti izcēlās uzbrucēji Rihards Bukarts (dz. 1995.) un Edgars Homjakovs (dz. 1995.) – abiem 3 spēlēs pa 7 punktiem (abiem pa 3+4) un pa lietderības koeficientam +4. Latvijas U-18 izlases ierindā ar labāko lietderības koeficientu atzīmējās aizsargs Ralfs Grīnbergs (dz. 1995.), kuram statistiķi fiksējuši +5. Grīnbergs turnīra 3 spēļu summā pie punktiem gan netika. Vēl viens Latvijas U-18 izlases izcilnieks bija vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.), kurš jauniešu izlases vārtus sargāja divās spēlēs (kopējais laiks 125:00). Vienu spēli Rešteņikovs palika „sauss” un uzvarēja pamatlaikā, otru – aizvilka līdz pēcspēles metieniem, kur sargāja vārtus 10 bullīšu izpildes laikā, „ielaižot” divus un palīdzot izlasei uzvarēt. Cipariski Maksimam Rešetņikovam – 96,8% atvairītu metienu un GAA koeficients 0.96 (vidēji spēlē neatvairīto trāpījumu skaits). No Ziemeļamerikas „krasta” puišiem vēl izceļams Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.), kurš Sietlas (ASV) komandas sastāvā Kanādas junioru līgā WHL 4 spēlēs saražoja 4 punktus (2+2), bet diemžēl stipri bēdīgu lietderības koeficientu (-3).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases sastāvs un spēlētāju statistika Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2013. gada februārī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	met.	klubs (līga) 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš	1985.	3	3+2	+3	0	11	Ak Bars (KHL)
2.	Gints Meija	1987.	3	1+2	+3	0	6	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Miķelis Rēdlihs	1984.	3	1+2	+1	0	11	Lokomtiv (KHL)
4.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	3	0+3	-2	4	5	HC Lev Praha (KHL); Dinamo (Rīga; KHL)
5.	Juris Štāls	1982.	3	1+1	+3	0	2	HK Poprad (SVK 1.); Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
6.	Mārtiņš Karsums	1986.	3	1+1	+2	0	9	Dinamo (Rīga; KHL)
7.	Ronalds Ķēniņš	1991.	3	1+1	±0	2	7	ZSC Lions (NLA; SUI 1.)
8.	Miks Indrašis	1990.	3	1+1	-1	0	10	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
9.	Roberts Jekimovs	1989.	3	0+2	+1	0	4	SaiPa (SM-liiga; FIN 1.)
10.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3	0+1	+3	0	3	HC Lev Praha (KHL)
11.	Jānis Sprukts	1982.	3	0+1	+2	2	5	CSKA (KHL)
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	3 (1*)	0+0	±0	0	0	Dinamo (Rīga; KHL); Jokipojat (Mestis; FIN 2.)
13.	Armands Bērziņš	1983.	3	0+0	-1	6	2	Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
	AIZSARGI
1.	Georgijs Pujacs	1981.	3	1+0	+3	0	4	Avangard (KHL)
2.	Arvīds Reķis	1979.	3	0+1	+2	2	3	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	3	0+0	+2	0	5	Dinamo (Rīga; KHL)
4.	Oskars Bārtulis	1987.	3	1+0	+1	4	6	Donbass (KHL)
5.	Artūrs Kulda	1988.	3	0+0	±0	0	10	Sibir (KHL)
6.	Sandis Ozoliņš C	1972.	3	0+0	±0	2	5	Atlant (KHL)
7.	Kristaps Sotnieks	1987.	3 (1*)	0+0	-1	0	1	Dinamo (Rīga; KHL)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	GAA	atv. %	atv. met.	klubs (līga)
1.	Edgars Masaļskis	1980.	3	184:20	2.28	89.06%	57 no 64	Jugra (KHL)
2.	Māris Jučers	1987.	3 (0*)	0:00	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL)
–	Ervīns Muštukovs	1984.	0	–	–	–	–	Mora IK (SWE 2.); Mora IK J20 (SWE U-20 1.)

* P.S. Pie spēļu skaita iekavās norādīts spēļu skaits ar reālu spēles laiku. Tas ir spēlētājiem, kuri bijuši spēļu pieteikumā, bet reāli visās norādītajās spēlēs nav piedalījušies.

Plašākai ainavai:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā (2013. g. februārī) – iihf.com
• Olimpiskās kvalifikācijas E apakšgrupas statistikas lapa – iihf.com
• IIHF kopsavilkums par kvalifikācijas noslēguma rezultātiem (visās pēdējā posma – D, E, F – apakšgrupās; t.sk. Laura Dārziņa un Sanda Ozoliņa komentāri) – youtube.com
• Ieskatam, citu nedēļu Top 4: tepat

[Laura Dārziņa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]