Cerības, kas motivē vai demotivē

Sācies KHL sezonas svarīgākais cīņu posms – Gagarina kausa izcīņa, kuras ēnā rosās otrā plāna notikumi – „otrais” play off – Cerības kausa izcīņa. Pagaidām tikai ar kvalifikācijas spēlēm. Interesanti, ka šajās spēlēs pamanāmāki ir Dinamo otrā plāna spēlētāji, kas pozitīvi. „Citā pusē” – KHL „īstajā” play off – ar snaipera iemaņām atzīmējas Ak Bars uzbrucējs Lauris Dārziņš. 18. – 24. februāra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Oskars Cibuļskis

Nadeždas jeb Cerības kauss nav Gagarina kauss, un Cerības kausa kvalifikācija nav „īstais” play off. Tomēr rezultativitātes punktus neviens nedāvina arī „neīstajās” izslēgšanas spēlēs ar savādajiem izspēles nosacījumiem. Motivācija ir tāda specifiska lieta, tādēļ nav pārsteigums, ka otrā plāna izslēgšanas spēlēs ar lielāku atdevi, motivāciju un arī rezultātu izceļas tieši līdz šim otrā plāna lomās ierasti spēlētāji. Rīgas Dinamo ierindā Cerības kausa kvalifikācijas divās spēlēs rezultatīvākie latvju hokejisti bija „tie citi” – Cibuļskis, Džeriņš, Pavlovs, Bukarts…

Oskars Cibuļskis kvalifikācijas 2 spēlēs bija viens no diviem rezultatīvākajiem spēlētājiem Rīgas Dinamo ierindā. Kā Cibuļskim, tā uzbrucējam Andrim Džeriņam pa 3 punktiem vienādā proporcijā (1+2), kā arī identisks – neitrāls – lietderības koeficients. Tā kā Oskars Cibuļskis ir aizsargs, tad viņa rezultativitātes punkti Topa ietvaros augstākā cenā par uzbrucēja iespēto.

2. Andris Džeriņš

Džeriņa trio Dinamo sezonas „gulbja dziesmu” aizvadītajā nedēļā izspēlēja izteiksmīgāk nekā liela daļa komandas arsenālā esošo solistu. Vīriem kaut ko vajag, kas priecē. Attiecīgi „vecais” uzbrukuma trijnieks ‘Bukarts – Džeriņš – Meija’ izskatījās saspēlētāks un motivētāks par dažbrīd rezultatīvākām saiknēm Dinamo ierindā. Tiesa, šādu rezultatīvo modeļu Rīgas komandā nav atlicis daudz. Un Džeriņa trijniekam ir pienācis pēdējais laiks uzrādīt savas spējas. Jo apzīmējums „jaunie – perspektīvie” jau sen ir izkusis. Vīriem jau ir itin pieklājīga KHL spēļu pieredze. Andrim Džeriņam kvalifikācijas 2 spēlēs 3 punkti (1+2) un neitrāla lietderība. Netālu arī viņa maiņas partneris Roberts Bukarts, kuram 2 spēlēs 2 punkti (1+1) un pozitīva lietderība (+1).

3. Vadims Miščuks

Savu pirmo play off MHL B grupā uzsākusi Liepājas Metalurgs jaunatnes komanda. Liepājnieki MHL B grupas izslēgšanas spēlēm kvalificējās kā Ziemeļrietumu divīzijas stiprākā un visas MHL B grupas otrā komanda. Liepājas Metalurgs jaunatne pēc 2 spēlēm ir vadībā sērijā ar 2-0 pret Omskas Avangard sistēmā ietilpstošo Omskas Jastrebi komandu. Jāpiebilst, ka Jastrebi komanda ir Avangard saimniecības trešā komanda; līdzīgi kā Juniors vienība Dinamo saimniecībā. Jastrebi vienībā kodolu veido 1993. – 1996. gadā dzimušie hokejisti, kas gan nemazina Liepājas komandas un tās dalībnieku nopelnus. Abās pirmajās play off spēlēs liepājnieku vārtus sargāja Vadims Miščuks (dz. 1993.), kuram izdevās arī viena „sausa” spēle. Kopā 2 spēļu summā Miščukam 97,6% atvairītu metienu un „caurlaidības koeficients” (GAA) 0.50. Diezgan pieklājīgi arī MHL B grupas izslēgšanas spēļu līmenim.

4. Frenks Razgals

Aizvadītajā nedēļā Eiropas jaunatnes olimpiskajā ziemas festivālā Latvijas krāsas pārstāvēja U-17 valstsvienība – pamatā ar 1996. gadā dzimušajiem hokejistiem un dažiem 1997.-ajiem. Latvijas U-17 izlases ierindā turnīra 3 spēlēs rezultatīvākais bija uzbrucējs Frenks Razgals (dz. 1996.), kurš iekrāja 5 punktus (3+2) un lietderības koeficientu +4. Viss šis komplekts F. Razgalam ienācās turnīra pēdējā spēlē – pret Rumānijas vienaudžiem. Turnīra gaitā pa 4 rezultativitātes punktiem izcīnīja vēl četri 1996. gadā dzimuši uzbrucēji – Kirils Galoha, Dāvis Zembergs, Rodrigo Ābols un Haralds Egle.

Netālu no Topa

KHL atšķirīga kalibra kausu izcīņā ar diviem vārtu guvumiem aizvadītajā nedēļā atzīmējušies uzbrucēji Lauris Dārziņš un Vitālijs Pavlovs. Dārziņam divi vārtu guvumi un pozitīvs lietderības koeficients (+1) Gagarina kausa izcīņas 2 spēļu summā Austrumu konferences līderu Ak Bars ierindā. Savukārt Pavlovam divi vārtu guvumi un vēl pozitīvāks lietderības koeficients (+2) Cerības kausa kvalifikācijas 2 spēļu summā Rietumu konferences vājākās komandas sastāvā. Neskatoties uz diametrāli pretēju atrašanos regulārās sezonas noslēgumā un izslēgšanas spēļu shēmās, Vitālija Pavlova vārtu guvumi nav stipri „negaršīgāki”, it īpaši, ja ņem vērā, ka tie ir viņa pirmie trāpījumi KHL oficiālajās spēlēs.

Čehijas ekstralīgā joprojām priecē uzbrucēja Kobas Jasa rezultativitāte; Rytíři Kladno komandas 3 spēlēs K. Jasam 2 punkti (1+1) un pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt Norvēģijas galvenajā līgā (Get Ligaen) ar 6 punktiem (2+4) un lietderības koeficientu +1 divās spēlēs Stjernen Hockey rindās atzīmējies uzbrucējs Aleksandrs Macijevskis.

Aizvadītā nedēļa Kanādas junioru QMJHL līgā bija rezultatīva Latvijas U-20 izlases uzbrucējam Ņikitam Jevpalovam (dz. 1994.), kuram 4 spēlēs Armada de Blainville-Boisbriand sastāvā sastrādāti 4 punkti (1+3) un lietderības koeficients +3. MHL B grupas izslēgšanas spēles uzsākušas divas komandas no Latvijas – jau nosauktā Liepājas Metalurgs jaunatnes vienība un Juniors komanda. Abas komandas aizvadījušas pa divām spēlēm; rezultatīvākais Latvijas hokejists MHL B grupas play off-os bija uzbrucējs Edgars Homjakovs (dz. 1995.), kuram 2 spēļu summā 3 punkti (0+3) un pozitīvs lietderības koeficients (+1).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Foto: Rīgas Dinamo un Kazaņas Ak Bars šosezon diametrāli pretējās pozīcijās un atšķirīgās izslēgšanas spēlēs. Ar #44 nedēļas Topa 1. vietas ieņēmējs Oskars Cibuļskis. Foto fiksēts Dinamo spēlē pret Ak Bars 2011. gada 13. septembrī; foto avots: ak-bars.ru.]

Latvijas olimpiskā jaunatne

Latvijas U-17 hokeja izlase no Jaunatnes ziemas olimpiādes Rumānijā atbraukusi ar izcīnītu 5. vietu sešu izlašu konkurencē. Laikam jau – nav pārsteigums, jo sestā palika Rumānijas U-17 valstsvienība. Tomēr U-17 olimpiešos ieskatīties ir vērts, jo ļoti drīz no tiem ritēs iesaukums Latvijas U-18 izlasē, pāris gadu gaitā U-20 izlasē. Un necik tālu – arī nacionālajā valstsvienībā. („Ekskursiju vada” Latvijas U-17 izlases uzbrucējs Rodrigo Ābols.)

European Youth Olimpic Winter Festival (EYOWF)

Pirms divdesmit gadiem, 1993. gadā, ar pirmo Eiropas jaunatnes olimpisko ziemas festivālu Aostā (Itālijā) aizsākās EYOWF festivālu tradīcija. Kopš tā laika ik pēc 2 gadiem Eiropas jaunie sportisti tiekas kārtējā „ziemas olimpiādē”, lai sacenstos. Iepriekšējais festivāls 2011. gadā norisinājās Čehijā, šogad olimpisko ziemas festivālu pieņēma Brašovas pilsēta Rumānijā, bet 2015. gadā festivāla norise paredzēta Austrijā un Lihtenšteinā vienlaikus. Cita starpā, šī gada festivālā, kas norisinājās no 17. līdz 22. februārim, Latviju pārstāvēja U-17 vecuma hokeja izlase.

Olimpiskā ziemas festivāla programmā hokeja turnīrs paredzēts diezgan kompakts. Piedalās 6 izlases, katra aizvadot pa 3 spēlēm. Vispirms divas apakšgrupas spēles; apakšgrupā pa 3 izlasēm. Un pēc tam viena spēle par vietu, atbilstoši apakšgrupā ieņemtai vietai. Attiecīgi apakšgrupu 1. vietu ieņēmēji cīnās par zeltu, 2. vietu – par bronzu, 3. (pēdējo) vietu – par festivāla 5. vietu. Uzreiz jāpiebilst, ka, piemēram, Zviedrija uz turnīru nesūta savu U-17 izlasi, bet vieta tiek rezervēta turnīra rīkotājiem. Tā Eiropas U-17 „spicē” šosezon piedalījās Rumānijas U-17 izlase, kas vietu festivālā nenopelnīja par šīs valsts sportiskajiem sasniegumiem hokeja laukumos, bet par „skaistām acīm” – t.i., pietiekami darbietilpīgo festivāla rīkošanu. Latvijas U-17 izlasei A apakšgrupā nācās pacīnīties pret Krievijas un Šveices U-17 izlasēm. B grupā „palika” Čehijas, Rumānijas un Somijas jauniešu izlases.

Negatavi Šveicei, bet gatavi Krievijai?

Latvijas puišiem kā pirmā 19. februārī „pretī nāca” Šveices U-17 valstsvienība, ar kuru visos vecumos sanāk sīksta pacīkstēšanās, bet vairumā gadījumu kā uzvarētāji spēli pabeidz banku un pulksteņu ražotāju lielvalsts pārstāvji. U-17 vecums šosezon nebija izņēmums, un Latvijas U-17 valstsvienība gala beigās bija spiesta piekāpties ar 1:6. „Ļoti vāji nospēlējām pret Šveices valstsvienību. Manuprāt, izgājām uz spēli negatavi. Gaidījām, ka viņi būs vājāki, un jau ar pirmajām minūtēm Šveices izlase bija daudz ātrāka, un mēs netikām līdzi,” komentē Latvijas U-17 izlases uzbrucējs Rodrigo Ābols. Kas lika domāt, ka Šveices izlase vājāka nekā izrādījās? „Nemācēšu atbildēt. Varbūt runas ģērbtuvē, ka tur nav neviena laba spēlētāja, lai gan neviens tā īsti nebija redzējis Šveices izlasi. Izgājām nenoskaņojušies un redzējām, ka Šveices līmenis ir diezgan labs,” tā R. Ābols.

20. februārī Latvijas U-17 izlases pretinieki bija Krievijas vienaudži – vieni no galvenajiem pretendentiem uz olimpiskā ziemas festivāla zeltu hokejā. Šajā spēlē Latvijas jaunieši bijuši cienījami pretinieki, un spēles rezultāts bija „tikai” 2:3. Tik „šaurs” zaudējums zināmā mērā arī ir panākums, jo dažādos U vecumos jau ierasta ir lielāka rezultāta starpība… „Pret Krieviju cīnījāmies, taču ar to bija par maz,” tā Rodrigo Ābols. Kas pietrūka pret Krieviju? „Manuprāt, veiksmes un meistarības. Dažās vietās muļķīgas kļūdas, kas atveda vārtu zaudējumus.” Kurš no pretiniekiem bija grūtāks – Krievija vai Šveice? „Grūti spriest. Pirmajā spēlē bija fiziski grūtāk, jo Šveice spēlēja ātrāk nekā krievi. Manuprāt, grūtāk bija pret Šveici,” secina R. Ābols. Jāpiebilst, ka gala beigās Krievijas U-17 izlase izcīnīja festivāla sudrabu, piekāpjoties somiem, bet Šveices U-17 valstsvienība tika pie bronzas, 4. vietā atstājot čehus.

Par 5. vietu nācās pacīnīties A un B apakšgrupu pēdējās (3.) vietas ieņēmējiem – Latvijas un Rumānijas U-17 izlasēm. 21. februārī Latvijas jaunieši pabeidza turnīru „uz pozitīvas nots”, Rumānijas U-17 valstsvienību uzveicot ar divciparu skaitli 11:1. Rumāņi nav pasaules grandi, bet tik un tā – patīkami. Pret Rumānijas izlasi jau bez vienas slidas laukumā gājāt? „Tā gan es neteiktu. Gatavojāmies, domājām, ka viegli nebūs, jo čehi ar viņiem ilgi mocījās. Izgājām, spēlējām ātri un savu spēli; izdevās veiksmīgs spēles sākums, un beigās tikai atslābinājāmies,” skaidro R. Ābols.

Salīdzinājumam jāpiebilst, ka pirms 2 gadiem EYOWF 2011 turnīrā Latvijas U-17 izlase tāpat zaudēja Krievijas (2:7) un Šveices vienaudžiem (3:4), bet 5. vietu izcīnīja, uzvarot Slovākijas U-17 izlasi (4:3).

Individuālās „atzīmes”

Tāda viena vai divu izteiktu rezultativitātes līderu Latvijas U-17 izlases sastāvā Brašovas turnīrā nebija. Rezultativitātes Topa augšgala blīvumu apliecina fakts, ka pirmo vietu no piektās šķir tikai 1 punkts, bet vietu izkārtojumu starp tām nosaka vārtu guvumu un rezultatīvu piespēļu proporcija, kā arī lietderības koeficients. Bez punktiem olimpiskajā ziemas festivālā nepalika neviens no 11 uzbrucējiem; te gan visvairāk jāpateicas spēlei pret Rumānijas U-17 izlasi, kurai „sabira” 11 reizes. Tomēr kā rezultatīvākais spēlētājs Latvijas U-17 valstsvienībā 3 spēļu summā fiksēts uzbrucējs Frenks Razgals ar 5 punktiem (3+2). Labākais lietderības koeficients (+6) uzskaitīts uzbrucējam Rodrigo Ābolam. Lietderīgākie aizsargi izrādījušies Jānis Puriņš un Kristiāns Rubīns (abiem pa +4). Savukārt, no diviem vārtsargiem atzīmējams Matīss Edmunds Kivlenieks, kurš tikai nepilnas 23 minūtes spēlē pret rumāņiem „atdeva” uzspēlēt Tomam Nukam. Kivlenieka cipari – 90,9% atvairītu metienu un nenotverto trāpījumu koeficients (GAA) 3.06.

Latvijas U-17 izlases spēlētāju statistika EYOWF 2013 Rumānijā, 2013. g. februārī (visās 3 spēlēs; saskaņā ar lhf.lv un pointstreak.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	SM		punkti (+/-) vs SUI	punkti (+/-) vs RUS	punkti (+/-) vs ROM
	UZBRUCĒJI
1.	Frenks Razgals	1996.	3	3+2	+4	6:2	0		0+0 (-1)	0+0 (-1)	3+2 (+6)
2.	Kirils Galoha	1996.	3	2+2	+4	6:3	0		0+0 (-1)	0+0 (-1)	2+2 (+6)
3.	Dāvis Zembergs A	1996.	3	2+2	+2	4:2	2		0+0 (-1)	1+0 (+1)	1+2 (+2)
4.	Rodrigo Ābols A	1996.	3	1+3	+6	7:2	0		0+0 (+1)	0+0 (-1)	1+3 (+6)
5.	Haralds Egle C	1996.	3	1+3	+2	5:2	2		0+1 (±0)	0+1 (+1)	1+1 (+1)
6.	Gatis Sprukts	1996.	3	1+1	+2	3:2	0		0+0 (+1)	0+0 (-1)	1+1 (+2)
7.	Augusts Valdis Vasiļonoks	1996.	3	1+1	+1	2:1	0		0+0 (±0)	1+0 (±0)	0+1 (+1)
8.	Dans Beržanskis	1996.	3	1+0	+1	3:3	4		0+0 (-1)	0+0 (+1)	1+0 (+1)
9.	Mārtiņš Dzierkals	1997.	3	1+0	±0	2:1	6		0+0 (-1)	0+0 (+1)	1+0 (±0)
10.	Iļja Žučkovs	1996.	3	0+1	±0	2:1	4		0+0 (-1)	0+0 (±0)	0+1 (+1)
11.	Marks Lazarevs	1996.	3	0+1	±0	1:3	2		0+0 (-1)	0+0 (±0)	0+1 (+1)
	AIZSARGI
1.	Jānis Puriņš	1996.	3	0+1	+4	6:2	0		0+0 (-1)	0+0 (±0)	0+1 (+5)
2.	Kristiāns Rubīns	1997.	3	0+1	+4	5:3	4		0+0 (-1)	0+0 (±0)	0+1 (+5)
3.	Emīls Eduards Kājiņš	1996.	3	0+1	+3	5:2	4		0+0 (±0)	0+0 (+1)	0+1 (+2)
4.	Kirils Mitrofanovs	1996.	3	0+0	+1	4:2	6		0+0 (-1)	0+0 (±0)	0+0 (+2)
5.	Roberts Vīksna	1996.	3	0+0	+1	3:3	2		0+0 (-1)	0+0 (-1)	0+0 (+3)
6.	Vjačeslavs Minajevs	1996.	3	1+0	±0	3:2	8		1+0 (±0)	0+0 (±0)	0+0 (±0)
7.	Gvido Jansons	1997.	3	0+1	±0	2:2	2		0+0 (-1)	0+0 (±0)	0+1 (+1)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	GAA	atv. %	atv. met.		GAA (atv.) vs SUI	GAA (atv.) vs RUS	GAA (atv.) vs ROM
1.	Matīss Edmunds Kivlenieks	1996.	3	157:06	3.06	90.9%	80 no 88		5.00 (88.6%)	3.00 (92.1%)	0.00 (100%)
2.	Toms Nuka	1996.	1	22:54	2.62	87.5%	7 no 8		–	–	2.62 (87.5%)

*

P.S. Latvijas U-17 izlases galvenais treneris Guntis Bāliņš, treneris Ēriks Miļuns.

P.P.S. Pirms EYOWF turnīra Latvijas U-17 izlases kandidātu sarakstā 2013-02-12 bija nosaukti arī uzbrucēji Edgars Beizaks, Artūrs Bušs, Eduards Hugo Jansons, Roberts Locāns, Dāvis Pūliņš, Uvis Skrebeļs, Niks Sandis Voicesčuks, aizsargi Edgars Bušs, Kristaps Jākobsons, Krišjānis Reinfelds, Roberts Zemnieks, Maksims Žuļevs un vārtsargs Guntars Reiss.

Izziņām:

• EYOWF 2013 hokeja turnīra izspēles kārtība – eyowf2013.ro
• Latvijas U-17 izlases EYOWF turnīra spēļu protokoli – tiesraides.lv (pret Šveices U-17), pointstreak.com (pret Krievijas U-17; pret Rumānijas U-17)
• Turnīra statistika – r-hockey.ru
• Blogeris Lotārs Zariņš par Latvijas U-17 izlases gatavošanos EYOWF turnīram un izlases sastāva atlasi – lotars.wordpress.com vai “cietā kopija” (lotars_wordpress_lv_2013-02-13)
• Latvijas Hokeja federācija par Latvijas U-17 izlases gatavošanos EYOWF turnīram – lhf.lv (2013-02-12; 2013-02-15)
• Iepriekšējā, EYOWF 2011, hokeja turnīra rezultāti un spēlētāju statistika: tepat

[Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Māksla ielekt ejošā vilcienā. Pēdējā vagonā

Februāra vidū regulārās sezonas pēdējās rezultāta „transakcijas” centās iestudēt KHL klubi. Caur „adatas aci” izslēgšanas spēlēs iespraucās Sandis Ozoliņš kopā ar Atlant komandu, bet aiz apmales atstājot Oskaru Bārtuli ar Donbass. Lielisku nedēļu Jugra vārtos aizvadīja Edgars Masaļskis, bet viņa divas „sausās” spēles tomēr neizdevās konvertēt play off biļetēs…Taču 8 Latvijas hokejisti uz Gagarina kausu šobrīd vēl pretendē! Starp citu, izslēgšanas spēles vai „pēdējie metri” pirms tām ir arī citos čempionātos Eiropā. 11. – 17. februāra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Edgars Masaļskis

Par aizvadītās nedēļas labāko KHL vārtsargu tika atzīts Hantimansijskas Jugra vienības „kīpers” Edgars Masaļskis, kuram divās spēlēs izdevušās divas „sausas” uzvaras ar atbilstošiem statistikas mērījumiem – 100% atvairītu metienu un „caurlaidības koeficientu” (GAA) 0.00. Masaļska „cietoksnis” palika neieņemts ne tikai spēlē pret Austrumu konferences un visas līgas lielāko „vājinieci” Avtomobiļist, bet arī pret vienu no Rietumu konferences līderiem – Maskavas Dinamo. Diemžēl ar Edgara Masaļska „sauso” sniegumu bija par maz, lai Jugra ieņemtu vietu izslēgšanas spēlēs. Cita starpā, Hantimansijskas komanda ir punktiem bagātākā komanda no tām 10 komandām, kas palikušas aiz Gagarina kausa izcīņas robežas (52 spēlēs izcīnīti 74 punkti). Jāpiebilst, ka Rietumos Atlant vienībai bija par punktu mazāk, un ar to pietika, lai tiktu play off. Tiesa, Rietumos konference bija sīvāka.

2. Sandis Ozoliņš

11. – 17. februāra nedēļā Atlant kapteinis Sandis Ozoliņš ir pozitīvi atzīmējies kā statistikas ailītēs, tā faktiski – turnīra tabulā kopumā. 3 spēlēs iekrāja 3 rezultativitātes punktus (0+3) un priecējošu lietderības koeficientu +4. Kā reizi Ozoliņa lietderības koeficients aizvadītajā nedēļā bija labākais starp Latvijas pavalstniecības aizsargiem KHL-ā. Bet galvenais sasniegums tāds, ka Ozoliņš būdams „atlantu” kapteinis palīdzēja komandai izkapāt vietu Gagarina kausa izcīņā. Atlant vienībai šosezon veicās ļoti vāji – tā krita arī uz Rietumu konferences tabulas pašu leju. Bet komanda prata savākties vienā dūrē, iestudēt uzvaru sērijas un pēdējā brīdī iespraukties play off zonā, vietu nodrošinot tikai līdz ar regulārās sezonas pēdējās spēļu dienas noslēgumu.

3. Roberts Jekimovs

Somijas galvenā čempionāta plašumos veiksmīgu nedēļu SaiPa ierindā aizvadīja uzbrucējs Roberts Jekimovs, kuram 3 spēlēs 3 punkti (2+1) un pozitīvs lietderības koeficients (+2). Regulāro sezonu SaiPa komanda SM-liiga čempionātā uzsāka itin braši, cīnoties pa turnīra tabulas galvgali; taču regulārās sezonas noslēgumam Lapēnrantas Saimaan Pallo (komandas nesaīsinātais nosaukums) tuvojas uz play off kvalifikācijas robežas. T.i., SaiPa pēc 51 spēles ar 75 punktiem ieņem 10. vietu turnīra tabulā. Tieši 10 komandām (no 14) būs iespēja pacīnīties par čempionu titulu. Tabulas augšgals kvalificējas „automātā”, bet 7. – 10. vietas ieņēmējiem „draud” kvalifikācija. Jekimovs komandas zīmējumā ir diezgan nozīmīga figūra – trešais rezultatīvākais spēlētājs; sezonas 46 spēļu summā iekrāti 25 punkti (15+10) un lietderība +4. Viņš arī viens no diviem labākajiem SaiPa vārtu guvējiem; abiem ar italo-kanādieti vai kanado-itāli Stefano Giliati – pa 15 vārtu guvumiem. Tikai, ka kolēģim sliktāks lietderības koeficients (-3).

4. Toms Andersons

Šveices junioru elitē veiksmīgi izslēgšanas spēles sākusi SC Bern Future U20 komanda un tās uzbrucējs Toms Andersons (dz. 1993.). Aizvadītās nedēļas 3 spēlēs Andersons salasīja 5 rezultativitātes punktus (2+3), bet viņa pārstāvētā Bernes komanda šo spēļu summā bija vadībā ar 2-1 sērijā pret SCL Young Tigers U20 vienību. (Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāpiebilst, ka SC Bern Future U20 jau šonedēļ sēriju pabeidza ar 3-1.) Citam Latvijas uzbrucējam Jurim Zandovskim (dz. 1993.) Šveices junioru elites play off 3 spēlēs 4 punkti (1+3), bet viņa komanda HC Fribourg-Gottéron U20 diemžēl play off pirmajā kārtā no cīņas izkrita, piekāpjoties ar 0-3 sērijā pretiniekiem EV Zug U20.

Topa tuvumā

No Rīgas Dinamo ierindas Topa kontekstā izceļami ir 3 spēlētāji. Aizsargs Krišjānis Rēdlihs, tāpat kā Ozoliņš Atlant-ā, 3 spēlēs sakrāja 3 punktus un pat labākā proporcijā (1+2), bet ar nedaudz zemāku lietderības koeficientu (+3). No Latvijas uzbrucējiem KHL-ā visrezultatīvāk atzīmējās Mārtiņš Karsums, kuram 3 spēlēs 3 punkti (2+1) un neitrāla lietderība. Vēl jāizceļ vārtu guvumu garšu atguvušais uzbrucējs Roberts Bukarts, kuram 3 spēlēs divi vārtu guvumi un viens īstenots pēcspēles metiens. Tiesa, bullītis nebija izšķirošais; spēles rezultāta izmaiņas noteicošais pēcspēles metiens tomēr tika pierakstīts leģionāram Džeimijam Džonsonam.

AHL čempionātā Ziemeļamerikā 2 spēlēs ar 2 punktiem (1+1) un neitrālu lietderību atzīmējās Oklahoma City Barons uzbrucējs Kristiāns Pelšs. Vācijas DEL čempionātā Herbertam Vasiļjevam 3 punkti (0+3) un +2 lietderība Krefeld Pinguine ierindā. Savā jaunajā darbavietā – Rytíři Kladno klubā Čehijas ekstralīgā (Tiprsport Extraliga) – rezultatīvi iejuties uzbrucējs Koba Jass, aizvadītās nedēļas 2 spēlēs salasot 2 punktus (1+1) un neitrālu lietderību.

Uz MHL izslēgšanas spēlēm pretendējošās HK Rīga komandas ierindā nedēļas 3 spēlēs rezultatīvākais bija uzbrucējs Juris Upītis – 4 punkti (3+1) un lietderība +3. Upītis 11. – 17. februāra nedēļā aizvadīja arī vienu spēli Dinamo ierindā KHL regulārajā čempionātā, kur statistika pa nullēm. MHL B grupā visas trīs komandas no Latvijas aizvadīja pa 4 spēlēm. Visu komandu summā rezultatīvākais Latvijas hokejists MHL B grupā aizvadītajā nedēļā bijis Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas uzbrucējs Edgars Homjakovs (dz. 1995.), kuram 4 spēlēs 5 punkti (1+4) un neitrāla lietderība. Pa četriem rezultativitātes punktiem dažādā proporcijā MHL B grupas spēlēs bija 6 hokejistiem no Latvijas. Starp tiem izceļams no HK Rīga uz Juniors vienību pārceltais uzbrucējs Martins Lavrovs (dz. 1994.), kuram 4 spēlēs 4 vārtu guvumi un lietderība +2. Savukārt Liepājas komandā spēlējošajam uzbrucējam Leonardam Rimjānam (dz. 1994.) 4 spēlēs fiksēti 3+1 punkti un lieliska lietderība (+5). Jā, un Prizma-Rīga vārtsargs Ints Bikars 11. – 17. februāra nedēļā komandas vārtus sargāja 3 pilnās spēlēs un 1 periodā (sp. laiks 199:58), visās savās pilnajās 3 spēlēs palīdzot izcīnīt uzvaras. Viena no uzvarām bija „sausa”. Bikara cipari – atvairītie metieni 96,46% apmērā un GAA 1.20.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Fotoattēlā: KHL nedēļas labākais vārtsargs Edgars Masaļskis – tomēr ārpus play off. Foto avots: atlant-mo.ru.]

Cik trāpa Dinamo? Leģionāri pret vietējiem

Forečekings vai bekčekings, galvenais treneris vai vietas izpildītājs, bet dienas beigās vienīgā mēraukla ir rezultāts un turnīra tabulā ieņemtā vieta. Lai arī kāda ir treneru piekoptā taktika, bez vārtu guvumiem arī pilnīga anti-hokeja apstākļos uzvarēt nav iespējams. Ar statistiku krustoti secinājumi par Rīgas Dinamo spēles elementu ‘trāpīt’. Cik trāpa leģionāri? Cik – pašmāju „zieds”?

Noburtā vārtu līnija?

24.-ais labākais, lasi 3.-ais sliktākais, uzbrukums komplektā ar 19.- labāko aizsardzību līgā nozīmē pēdējo vietu Rietumu konferencē un 24. (no 26) vietu visā līgā. Izcils pedagoģiskais fons, lai klubs un tā komandas sastāva komplektētāji saprastu, ka zemāk vairs nav kur krist. Mērfija prātulas liecina, ka nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk. Taču diezin vai tās atbilstība būtu speciāli jāpārbauda…

2012./2013. gada regulārās sezonas 52 spēlēs Rīgas Dinamo vienība pretinieku vārtos trāpīja 109 reizes, ieskaitot divus izšķirošos pēcspēles metienus. Tas ir – 2,10 vārtu guvumi vidēji spēlē. Līdz šim tik bēdīgi regulārajā sezonā nebija klājies – ne Dinamo pirmajā „testa” sezonā (2008./2009. – 2,36), ne šķietami netrāpīgajā Rautakallio pirmajā sezonā (2012./2013. – 2,39). Protams, sezonas varēšanas summu nevarēja neietekmēt janvāra gaitā notikusī dažu komandas spēlētāju deleģēšana uz citiem klubiem; tomēr neskatoties uz Žirū, Ņiživija, Karla pārcelšanos prom, arī pirms tam Rīgas kluba trāpīgums bija ārkārtīgi vājš.

Rīgas Dinamo vārtu guvumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona	sp.	vārtu guv.	t.sk. PM	vidēji spēlē	vieta KHL
2008./2009.	56	132	2	2.36	19. (no 24)
2009./2010.	56	174	3	3.11	5. (no 24)
2010./2011.	54	160	6	2.96	7. (no 23)
2011./2012.	54	129	5	2.39	17. (no 23)
2012./2013.	52	109	2	2.10	24. (no 26)

*

Ir bijis arī sliktāk

Statistiski un sašaurināti spriežot, Pekas Rautakallio galvenais pienesums Rīgas Dinamo zīmējumā bija – aizsardzības sakārtošana. Ar to trāpīgumu bija kā bija, bet Rautakallio pirmajā sezonā (2011./2012.) Dinamo „caurlaidība” sasniedza savu rekordu – vidēji spēlē vien 2,52. Bet jaunajā regulārajā sezonā (2012./2013.) paveiktās iestrādes savu vārtu drošībai tomēr zuda. 52 spēlēs Dinamo piedzīvoja 151 vārtu zaudējumu, t.sk. divus izšķirošus pēcspēles metienus, kas veido 2,90 vidēji spēlē. Tomēr tas nav sliktākais rādītājs jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas vēsturē; otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) Rīgas kluba vārtos krita biežāk – vidēji 3,13 reizes spēlē. Neskatoties uz to, dinamieši izcīnīja pēdējo ceļazīmi uz play off, kur pirmajā kārtā izgāza Petrogradas SKA.

Piemēram, šosezon par rīdziniekiem vēl vairāk savos vārtos saņēmuši Astanas Baris vīri – 161 reizi un vidēji spēlē 3,10, šajā parametrā līgā ieņemot 22. vietu, t.i. esot 5.-tie sliktākie. Tomēr Astanas klubs jau laicīgi nodrošināja vietu Gagarina kausa izcīņā un nodarbojās ar „brazīliešu” hokeju – ļāva mest citiem, bet sameta arī paši. Attiecīgi Baris regulārās sezonas summā ieņem otro vietu KHL pēc vārtu guvuma skaita. Kazahstānas kluba vīri šosezon trāpīja 175 reizes kopā un vidēji spēlē 3,37. Trāpīgāk bija klājies tikai SKA.

Rīgas Dinamo vārtu zudējumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona	sp.	vārtu zaud.	t.sk. PM	vidēji spēlē	vieta KHL
2008./2009.	56	156	3	2.79	11. (no 24)
2009./2010.	56	175	5	3.13	20. (no 24)
2010./2011.	54	149	5	2.76	12. (no 23)
2011./2012.	54	136	7	2.52	11. (no 23)
2012./2013.	52	151	2	2.90	19. (no 26)

*

Dinamo snieguma problēmas attiecīgi ir izveidojušās summā – metam mazāk, ielaižam vairāk, ir līgas otrais sliktākais vairākums un arī otrs sliktākais mazākums… Faktiski lielākajā daļā komandas kopējās statistikas elementu Dinamo šosezon bija starp vājākajiem un ražoja sev jaunus anti-rekordus. Attiecīgi – pilnīgi likumsakarīga ir Dinamo atrašanās attiecīgajā vietā turnīra tabulā. Jo nebija neviena spēles elementa, aiz kura „aizķerties”; nebija nekā tāda, ar ko dinamieši būtu labāki par vismaz pusi KHL čempionātā spēlējošo komandu. Pērn, piemēram, tas bija atstrādāts vairākums.

Šosezon? Varbūt apstāklis, ka Dinamo ļoti maz noraidījās – tikai 586 minūtes, kas 5.-6. labākais rādītājs līgā. Taču kopā ar faktu, ka Rīgas Dinamo ir arī tā komanda, pret kuru pretinieki nopelna vismazāk soda minūšu līgā (488 minūtes), tas handikapu dinamiešiem nedod. Turklāt, ja atceras par otro sliktāko vairākumu, jēgas vēl mazāk.

Leģionāri vainīgi?

Starp citu, Rīgas Dinamo nu jau aizvadītajā regulārajā sezonā bija viena no komandām, kas visvairāk meta pa vārtiem. 1468 metieni pa vārtiem un 6. vieta šajā parametrā; tikai, ka realizācijas procents – vien 7,43%, kas bija ceturtais sliktākais līgā… Un tieši trāpīgums dinamiešiem, salīdzinot ar agrākajām sezonām, ir pasliktinājies vēl vairāk nekā savas zonas „caurstaigājamība”, kas arī ne tuvu nav labākajā stāvoklī. Ir tāda atbilstoša krievu paruna „lauzt nav būvēt”.

Komandas snieguma, t.sk. vārtu negūšanas, nepilnībās ir ierasts meklēt vainīgos leģionāru aprindās, jo importa algotņi ir pirmie, no kuriem prasa rezultāta taisīšanu. Te gan jāpiebilst, ka iepriekšējās divās sezonās leģionāri jau bija aizstumti otrā plānā un arī šosezon pirmā plāna lomu sezonas gaitā izdevās izcīnīt tikai Sējēja (HC Lev Praha) izbrāķētajam Polam Ščehuram (pa labi novietotajā attēlā). Tuvu bija arī Džeimijs Džonsons un Aleksandrs Žirū, bet līdz Karsumam un Indrašim tiem bija „jāaug”.

Protams, rezultativitāte un trāpīgums nav vienīgais kritērijs, pēc kura iespējams vērtēt katra spēlētāja pienesumu, tomēr aizvadītās 2012./2013. g. sezonas leģionāru pienesums nav sliktākais pieredzētais. Ir bijis sliktāks, ir bijis labāks, bet „visu laiku sliktākais” tomēr bija iepriekšējās sezonas (2011./2012.) leģionāru iesaukums. Uz to fona aktuālās sezonas leģionāri izskatās pat diezgan pieklājīgi.

Atzinību visās frontēs izpelnās Ščehura. Sezonas ievaddaļā labāk par gaidīto izskatījās Džeimijs Džonsons, kurš tomēr pazuda sezonas gaitā. Un viņa uzstāšanās regulārās sezonas pēdējās spēlē tomēr „neaizmālē acis” par kopējo sniegumu sezonas otrajā pusē. Jādomā, ka atstāšana starp Mārtiņu Karsumu un Miku Indraši ļautu Džonsonam pielasīt vairāk punktu. Bet jautājums, vai Karsums un Indrašis būtu tikpat ražīgi ja viņiem Ščehuras vietā „patronas pienestu” Džonsons. Turklāt Džeimijam Džonsonam +/- ailītē ir katastrofa, nevis lietderības koeficients (-14).

Bet ar visu to Dinamo leģionāri šajā sezonā „pogā ārā” pērnos. Rezultativitātes salīdzinājumā šīs sezonas Ščehura, Džonsons, Žirū ir labāki (rezultatīvāki) par jebkuru 2011./2012. g. sezonas ārzemnieku Dinamo sastāvā. Vien salīdzinājums nebūtu īsti korekts attiecībā uz Marselu Hosu pērnajā versijā, jo Hosa aizvadīja tikai 19 spēles. Ja „mērītu” Hosas vidēji spēlē sakrāto punktu skaitu (16), tad viņš būtu rezultatīvāks par visiem pērnajiem un aktuālajiem leģionāriem. Bet leģionāru antiTopā galvenie ieraksti paveikti tieši iepriekšējā sezonā – Melins, Nieminens, Šindels. Šosezon neviens no leģionāriem tik maz vai nemaz samest/nesamest „neuzdrošinājās”

Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 5 regulārajās sezonās:

	uzbrucējs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Marcel Hossa	2009./2010.	56	35+20	-3	19:15
2.	Marcel Hossa	2008./2009.	52	22+22	+3	19:43
3.	Mark Hartigan	2008./2009.	55	20+18	-1	17:03
4.	Matt Ellison	2008./2009.	55	15+22	+1	19:00
5.	Mike Iggulden	2009./2010.	55	13+20	+6	16:15
6.	Tomáš Surový	2010./2011.	54	14+18	-4	17:40
7.	Paul Szczechura	2012./2013.	43	8+20	+3	17:03
8.	Brock Trotter	2010./2011.	49	9+17	+3	14:26
9.	Mark Hartigan	2010./2011.	45	16+8	+8	17:16
10.	Martin Kariya	2009./2010.	38	4+19	+8	13:17
11.	Jamie Johnson	2012./2013.	52	8+14	-14	19:27
12.	Alexandre Giroux	2012./2013.	47	16+5	-7	15:15
13.	Róbert Petrovický	2009./2010.	34	8+11	-3	16:20
14.	Fredrik Warg	2011./2012.	49	10+7	-18	16:42
15.	Jamie Lundmark	2011./2012.	47	8+8	-11	15:35
16.	Niclas Lucenius	2011./2012.	53	0+15	+6	14:34
17.	Marcel Hossa	2011./2012.	19	8+6	+2	17:06
18.	Tyler Arnason	2009./2010.	26	4+7	+3	9:48
19.	Rob Schremp	2012./2013.	21	1+5	-1	14:38
20.	Ronald Petrovický	2008./2009.	30	2+3	-4	11:36
21.	Juraj Mikúš	2010./2011.	22	3+1	-5	12:04
22.	Adrian Foster	2009./2010.	10	2+2	-1	13:49
23.	Róbert Petrovický	2010./2011.	20	1+3	-4	11:03
24.	Vitalijs Karamnovs	2010./2011.	18	0+2	-3	10:03
25.	Jakub Šindel	2011./2012.	21	1+0	-9	12:32
26.	Ville Nieminen	2011./2012.	16	0+1	-7	16:53
27.	Björn Melin	2011./2012.	11	0+0	-9	12:03

*

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 5 regulārajās sezonās:

	aizsargs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Lee Sweatt	2009./2010.	37	2+5	+2	19:56
2.	Mathieu Carle	2012./2013.	35	3+2	+2	20:39
3.	Duvie Westcott	2008./2009.	51	2+18	-1	21;28
4.	Filip Novák	2008./2009.	50	4+14	-7	20:43

*

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 5 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	spēles	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Mikael Tellqvist	2012./2013.	35	2.62	90.9%	1	1972:09
6.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5	2.61	90.8%	0	252:56
7.	Martin Prusek	2009./2010.	28	3.13	90.3%	0	1476:56

*

Arī Mikaela Tellkvista sniegums nav katastrofālākais, salīdzinot ar iepriekš uzrādītajiem vārtsargu-leģionāru cipariem iekš Dinamo. Tāds stipri vidējs un viduvējs summā, bet ne sliktākais. Kā pēc atvairīto metienu procenta, tā pēc vidēji spēlē neatvairīto metienu koeficienta (GAA). Jā, sezonas sākumā Tellkvists tik ļoti buksēja, ka Māris Jučers viņu „nokoda”, bet sezonas gaitā viss nostājās otrādi…

Ja jau leģionāri šosezon nebija nemaz tik švaki, kur tad izpalika arī šīs sezonas veiksmes stāsts?

Cik „sver” leģionāri?

Pirmo četru KHL sezonu gaitā leģionāru pienesums vārtu guvumu izteiksmē kopējā Dinamo „katlā” pakāpeniski samazinājās. Ne tikai leģionāru atlases īpatnību un viņu varēšanas līmeņa dēļ, bet arī tāpēc, ka vietējie kadri kāpināja savas jaudas, guva pieredzi un auga. Tik labi, ka vēlāk dažus izpirka Ak Bars, Lokomotiv, CSKA. Pērnsezon bija leģionāru trāpīguma zemākais punkts; importa laukuma spēlētāji pienesa tikai 21,6% no visiem vārtu guvumiem „no spēles”. Šosezon, neskatoties uz kopēju tendenci – iemetam mazāk, ir pieaugusi leģionāru sarūpēto vārtu guvumu proporcija. Proti, tagad leģionāri bija trešdaļa no Dinamo uzbrukuma (33,6%). Skaidrs, ka vārtu guvumi nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs, un tur nav saskatāmas piespēles, iemetieni, darbs aizsardzībā utt. Tomēr kritērijs ir pietiekami ilustratīvs, jo čekeru, kapļu un „kausētāju” netrūkst uz vietas, lai vēl tos importētu. Respektīvi, nu nav uz mežu malku jāved līdzi…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija piecās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona	Latvijas spēlētāji	leģionāri
2008./2009.	65 (50.0%)	65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010.	92 (57.5%)	68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011.	112 (62.9%)	66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012.	98 (78.4%)	27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013.	71 (66.4%)	36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)

*

Kāds secinājums? Šoreiz vainīgie un pievīlēji nav jāmeklē starp džonsoniem. Latvijas „preces” pienesums Dinamo vārtu guvumos ir samazinājies no 98 vārtu guvumiem (54 spēlēs) pērnsezon uz 71 reizi (52 spēlēs) šosezon. Attiecīgi vietējo „produktu” ieguldījuma proporcija ir noplakusi no 78,4% uz 66,4%. Tas nav maz, bet – par maz.

Progresējam par lēnu?

Runa ir par to, ka ar Karsuma un Indraša performanci nepietiek, lai izpildītu visas vietējam personālam atvēlētās rezultativitātes normas. Bet Džeriņš, Ņiživijs, Daugaviņš, Meija dažādu iemeslu dēļ Rēdliha-jaunākā, Sprukta un arī Ozoliņa atstātos rezultativitātes robus varēja aizlāpīt tikai daļēji.

Tas viss nekādā ziņā nav nekāds pārmetums nosauktajiem Latvijas spēlētājiem Dinamo ierindā. Drīzāk pretēji! Vairums Latvijas uzbrucēju, kas palika Dinamo ierindā no pērnās sezonas, ir pielikuši rezultativitātē. Ja, piemēram, Karsumam šajā regulārajā sezonā pieaugums ir par vienu punktu, tad Indrašim un Džeriņam, salīdzinot ar pērnajām nullēm, šajā regulārajā sezonā ir matemātiski nenovērtējams procentuālais pieaugums. „Audzis” ir pat Aleksandrs Ņiživijs, kuram identiskā spēļu skaitā pērn 9 punkti, bet šosezon tikai Dinamo ierindā – 15 punktu…

Rezultativitātes kritums ir fiksēts tikai trijiem Dinamo uzbrucējiem, kas palikuši no iepriekšējās sezonas. Redzamākais kritums kā spēļu, tā punktu skaitā ir Ģirtam Ankipānam (no 12 punktiem uz vienu), bet pārējās izmaiņas ir salīdzinoši kosmētiskas. „Ārpus konkurences” un salīdzinājumu loka paliek virkne uzbrucēju, kas iepriekš ne Dinamo, ne KHL nav spēlējuši – Biezais, Daugaviņš, Ivanāns, M.Lipsbergs, Pavlovs, Skvorcovs.

Rīgas Dinamo uzbrucēji, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs	sp. (punkti) 2011./2012.	sp. (punkti) 2012./2013.	punkti SUMMĀ
UZ AUGŠU
Miks Indrašis	1 (0+0)	43 (14+12)	+26
Andris Džeriņš	9 (0+0)	52 (8+9)	+17
Aleksandrs Ņiživijs	33 (3+6)	33 (1+14)	+6
Gints Meija	46 (3+5)	50 (4+9)	+5
Māris Bičevskis	15 (1+1)	45 (1+4)	+3
Mārtiņš Karsums	54 (21+12)	51 (16+18)	+1
LEJUP
Roberts Bukarts	26 (3+3)	18 (3+0)	-3
Juris Upītis	9 (3+0)	3 (0+0)	-3
Ģirts Ankipāns	31 (6+6)	18 (1+0)	-11

*

Aizsargi un uzbrukums

Aizsargiem ir savi tiešie darba pienākumi – „spodrība” savu vārtu priekšā, piespēļu un metienu neitralizācija, nu, varbūt arī pirmā piespēle. Bet Rautakallio veidotajā modelī aizsargi tika vairāk ievilkti uzbrukumā, bet uzbrucējiem attiecīgi bija „jāatmaksā” ar darbu aizsardzībā.

Salīdzinot ar 2011./2012. g. sezonu, šosezon sastāva ziņā it kā izmaiņas nebija skaitliski lielas. Palika 7 aizsargi, aizgāja tikai divi, pienāca klāt tikai divi… Pat, ja neiedziļināmies personālijās un to sniegtajā garīgi-psiholoģiskajā pienesumā, tad „sausais” atlikums ir tāds, ka šosezon Dinamo aizsargi kopā pa visiem pērnsezon salasīja 87 rezultativitātes punktus (28+59), bet šosezon, ieskaitot importa Karlu, 65 punktus (21+44). Jāatkārtojas, ka aizsargu snieguma primārais kritērijs nav rezultativitāte, tomēr šis salīdzinājums parāda arī aizsargu lomas samazināšanos uzbrukuma veidošanā, t.sk. vairākuma izspēlē, kas šosezon „kliboja ar abām kājām”.

Raupjā skatījumā (± 1 punkts) vairumam no pērnās sezonas palikušajiem aizsargiem rezultativitāte palika iepriekšējās sezonas līmenī vai pat nedaudz uzlabojās. Vienīgais, bet acīmredzot diezgan ietekmīgs kritums fiksēts pērnās sezonas rezultatīvākajam aizsargam Guntim Galviņam (mīnus 16 punkti). Bet mazliet pienesa leģionārs Matjē Karls (3+2) un pašmāju Mārtiņš Porejs (2+2).

Tomēr acīmredzot lielākais caurums ne tikai kapteiņa nozīmes griezumā ir palicis pēc Sanda Ozoliņa aiziešanas. Viņa pērnie 20 punkti (10+10) arī veido statistiski pamanāmo, aptuveno „šķirbu” starp Dinamo aizsargu pērno un aktuālo rezultativitāti. Un te arī vietā stāsts par prasmi atdot pirmo piespēli, varēšanām „iekāpt” pretinieka zonā, neizmantojot tikai ripas iemešanu, arī – par radošu pieeju un meistarību.

Rīgas Dinamo aizsargi, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs	sp. (punkti) 2011./2012.	sp. (punkti) 2012./2013.	punkti SUMMĀ
Oskars Cibuļskis	42 (1+2)	38 (2+4)	+3
Kristaps Sotnieks	49 (2+4)	47 (3+5)	+2
Arvīds Reķis	39 (0+3)	39 (1+4)	+2
Rodrigo Laviņš	28 (0+1)	30 (0+1)	±0
Krišjānis Rēdlihs	50 (5+16)	43 (5+15)	-1
Jēkabs Rēdlihs	46 (2+1)	24 (2+0)	-1
Guntis Galviņš	54 (8+22)	45 (3+11)	-16

*

Kopumā, neskaitot leģionārus, Dinamo saimniecību pēc iepriekšējās sezonas pameta septiņi Latvijas pavalstniecības spēlētāji, kuru vietu nav izdevies „aizlāpīt” pilnībā. Pēc iedvesmas un pārliecības var izvēlēties konkrēto personāžu, kuru punktu un citu kvalitāšu šosezon pietrūkst visvairāk. Ieskatam: Miķelis Rēdlihs pērnsezon 54 spēlēs 44 punkti (13+31), Jānis Sprukts 53 spēlēs 35 punkti (11+24), Sandis Ozoliņš 50 spēlēs 20 punkti (10+10), Mārtiņš Cipulis 48 spēlēs 10 punkti (2+8), Ainars Podziņš 38 spēlēs 4 punkti (4+0), Juris Štāls 26 spēlēs 1 punkts (0+1), Jānis Andersons 2 spēlēs bez punktiem.

Kurp iet, Dinamo?

Rīgas Dinamo vadība ir nolikusi virzienu – Gagarina kauss. Lai vai kā, ir skaidrs, ka lielais uzdevums ir aizsniegties līdz play off principā. Ja vēl gribam, kaut ko vairāk par emocionālu pirmo kārtu, tad komandas sastāva komplektācijā „ar paveiksies” un pirms Dinamo nogatavinātiem Latvijas resursiem būs stipri par maz. Kas atliek?

Izcila leģionāru atlase, starp citu klubu izmestiem stikliem atrodot dimantus. Cik tādu „spīdekļu” ir trāpījies Dinamo sastāvā? Pēdējās 2 – 3 sezonās faktiski ir bijuši 2 – 3 uzbrucēji, kuru palikšana Dinamo sastāvā arī uz sekojošo sezonu neizraisītu plašas diskusijas. Runa par Hosu, Ščehuru un arī Suroviju. Varbūt vēl „aiz matiem” varētu pievilkt Broka Trotera gadījumu, taču pussezonu viņš bija „auksts”. Tātad reālitātē vidēji sezonā Dinamo menedžments atrod vienu laukuma spēlētāju, kurš būtu interesants arī nākamā sezonā. Viss pārējais vairāk vai mazāk garām. Turpmāk mācēsim labāk? Un kuri tad Dinamo pusē būtu tie perfektie skauti un komplektēšanas virtuozi?

Vietējo kadru „šņorēšana”, radot labvēlīgu gaisotni esošo Latvijas izlases līmeņa hokejistu noturēšanai un piesaistīšanai. Kā ilustrācijai var pabaidīt ar piemēriem, ka latviešu bāleliņi aizgājuši uz Kazaņu, Jaroslavļu, Maskavu, bet neiet – te traumas, te treneri neuzticas, te punkti paši nenāk… Jo Rīgā taču labāk! Mājas tomēr… Tiesa, ne kāroto kapteini Ozoliņu, ne vārtsargu Masaļski, ne arī Kuldu un Bārtuli ar neražu svešumā nenobiedēsi. Katrā gadījumā, Dinamo menedžmentam būs jācenšas ar vietējo Latvijas zvaigžņu un zvaigznīšu piesaistīšanu, jo ar Ivanāna uzvārdu būs par maz, lai arēnu piepildītu ar līdzjutējiem. Kārtējie šrempi, šindeli, mikuši nebūs tie, kas pildīs magnēta lomu. Savējie varētu…

Komandas sastāva ķīmija, rūpējoties par komandas mikroklimatu un saglabājot auglīgās saiknes. Šis nav lēts pasākums, turklāt nepieciešamas iemaņas un „oža”, lai saprastu komandas iekšienē notiekošo un diagnosticētu „ķīmiskās formulas”. Un arī te uzprasās jautājums, vai vispirms nav nepieciešamas izmaiņas vai vismaz papildinājumi Dinamo menedžmentā.

Savu hokeja audzēkņu „auklēšana”, laižot hokeja tirgū savas hokeja skolas „ražu”. Pagaidām starp HS Dinamo vecāko galu un MHL „otrajā līgā” spēlējošo Juniors komandu ir apmēram 6 gadu „robs”, bet tas drīz „aizaugs”, jo katrs gads šim procesam nāk par labu. Atliek vien izveikt kvalitatīvu mērķtiecīgu selekciju, lai papildinājumi sastāvā nebūtu „uz gataviem” Liepājas vai SK Rīga „produktiem”, bet gan saviem – motivētiem, lojāliem un sistemātiski koptiem kadriem. Jau laicīgi tos „nogatavinot” KHL līmenim. Attiecīgai politikai nepieciešami savi ieguldījumi, t.sk. komandas izveidei, lai būtu starpposms starp KHL un MHL. Arī treneru kolektīvam nepieciešama profesionāla pieeja, ne tikai bastoties uz principu: labs hokejists = labs treneris. Tādi rautakallio un nolani būtu vajadzīgi jau laicīgi – jauniešu un bērnu hokejā. Speciālisti nebūs pa lēto, tomēr ilgtermiņā tas būtu arī lētāk nekā katru gadu mēģināt sastāvam nopirkt vēl neatklātu malkinu. Protams, tikai uz savas hokeja skolas neizdodas veģetēt faktiski nevienam no KHL flagmaņiem. Tomēr komandām ar „vidēju budžetu”, kura lielumu gan neatklāj, bet vajadzības gadījumā pasūdzas par tā robežām, sava skola ir viena no izejām.

Ieskatam:

• Dinamo spēlētāju 2012./2013. g. regulārās sezonas statistika – khl.ru
• KHL komandu statistikas lapa – khl.ru

[Pirmajā fotoattēlā: Māris Bičevskis (#96) un Elvijs Biezais (#98) treniņa procesā pirms Dinamo spēles pret SKA 2012. gada oktobrī; foto avots: ska.ru. Otrajā attēlā: Pols Ščehura (#38); foto fiksēts Dinamo spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Lietuvas latvietis Ritvars Zonenbergs. Ciprusa komandā

MHL B grupas izslēgšanas spēlēs vietu nodrošinājušas divas komandas no Latvijas – Liepājas Metalurgs jaunatne un Juniors. Aiz play off apmales palikusi Prizma-Rīga vienība, kā arī cita latviešu pārstāvēta komanda – Viļņas Baltica. Sezonas otrajā pusē Lietuvas klubam pievienojās galvenais treneris Aigars Cipruss un uzbrucējs Ritvars Zonenbergs, bet aizsargs Toms Tauriņš cīnījās jau no sezonas sākuma. Neliels ieskats latvieša Ritvara Zonenberga gaitās Lietuvā.

TUVPLĀNĀ: Ritvars Zonenbergs

• Dzimis 1993. gada 23. maijā
• Ampluā: uzbrucējs
• „Figūra”: 184 cm; 76 kg
• 2012./2013. g. sezonā Baltica sastāvā MHL B grupā, pirms tam – Juniors komandā MHL B grupā un Latvijas Virslīgā, HK Rīga sastāvā MHL čempionātā
• Iepriekšējās sezonas: Juniors; HK Ogre; Liepājas Metalurgs jauniešu komandas
• Pirmie treneri: Gints Jansons, Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Šo sezonu aizsāki HK Rīga komandā, bet pēc dažām spēlēm biji atpakaļ turpat, kur aizvadīji iepriekšējo, – Juniors komandā, kas cīnās MHL B grupā un Latvijas Virslīgā. Tomēr sezonas gaitā, janvāra vidū, sāki spēlēt Lietuvā bāzētā komandā Baltica, kas cīnās turpat MHL B grupā. Kāpēc šāds lēmums? Kāpēc nomainīji komandu?

Ritvars Zonenbergs: Pie šāda lēmuma nonācu, jo bija šādas tādas niansītes Juniorā, dēļ kurām nevēlējos tur vairs palikt spēlēt, un tieši tā sanāca, ka Aigars Cipruss kļuva par Baltica treneri, un sanāca tā, ka tur vajadzēja spēlētājus. Un tā, nu, esmu Baltica.

Īsi pirms Tavas pārcelšanās uz Lietuvu par komandas Baltica galveno treneri kļuva Aigars Cipruss, kurš iepriekšējā sezonā bija „Tavs galvenais” Juniors komandā. Cik liela nozīme Tavā pārejā bija Ciprusam? Kā Lietuvas kluba treneri vērtē Tavu pieslēgšanos komandai?

Jā, Aigars Cipruss bija man iepriekšējās sezonas treneris, bet, nu, jā – tas savā ziņā nospēlēja lielu lomu, ka es jau biju pie viņa spēlējis, un viņš jau daudz – maz zināja, uz ko es esmu spējīgs un uz ko neesmu. Un treneri manu pieslēgšanos vērtē pozitīvi.

Baltica ierindā esi aizvadījis vien 6 spēles, un savus 3 punktus esi sakrājis. Cik viegli/grūti ir spēlēt ārpus Latvijas, ārpus „mājām”?

Pēc aizvadītām sešām spēlēm jau tā grūti ir spriest, bet, nu, pats jau tā īsti esmu liepājnieks; tāpēc spēlēšanu Rīgā arī nevarēja nosaukt par mājām. Bet, ja skatās uz to, ka ārzemēs, tad nekādas tādas lielas atšķirības nav; tikai tas, ka uz mājām nesanāk tik bieži aizbraukt.

(Piebilde: 13. februārī Ritvars Zonenbergs aizvadīja savu septīto spēli un 14. februārī – astoto spēli Baltica sastāvā MHL B grupas čempionātā. Šajās spēlēs – bez rezultativitātes punktiem.)

Aizvadītajā sezonā biji viens no Juniors komandas rezultativitātes līderiem. Kāda ir Tava loma Baltica komandā?

Jāspēlē jau vienalga kurā komandā un jātiecas uz pēc iespējas augstākiem rezultātiem. Tā, ka cenšos arī tagad Baltica komandai palīdzēt, cik varu.

Arī šosezon Baltica ir diezgan internacionāla – tikai pieci Lietuvas hokejisti, 11 hokejisti no Krievijas, 3 – Slovākijas pārstāvji, pa vienam no Austrijas un Čehijas, kā arī divi latvieši – Tu un Toms Tauriņš. Kas īsti ir Baltica? Kas veido komandas spēli? Kas raksturo šo vienību?

Komandas spēli veido raksturs un saliedētība komandā. Ja tas ir, tad nav grūtības, jo visiem kopā kā veselam vienam mērķus ir sasniegt vieglāk, un šajā komandā ar to nav grūtības. Tikai komanda ir sezonas vidū gandrīz savākta pa jaunam, tāpēc darām, ko varam.

Pērnsezon Baltica bija viena no MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas līderēm ar pretenzijām uz iekļūšanu MHL galvenajā čempionātā. Bet Juniors ar Tevi sastāvā viņus izsita no cīņas jau izslēgšanas spēļu 1. kārtā. Šosezon teorētiski play off vēl iespējams; kāda ir Baltica ambīcija šajā sezonā?

Uz doto brīdi iekļūšanas izredzes play off ir diezgan niecīgas, bet spēlēsim visas spēles līdz pēdējam, neskatoties ne uz ko.

(Piebilde: Vēlāk – jau pēc atbilžu saņemšanas – ar MHL B grupas 13. februāra spēlēm Baltica zaudēja arī teorētiskas iespējas uzspēlēt čempionāta izslēgšanas spēlēs.)

Lai arī kā beigtos šī sezona, kas ir Tavs galvenais ieguvums no uzspēlēšanas Lietuvā?

Dzīvojot un spēlējot svešā valstī, galvenais ieguvums ir pieredze, kura nekad nevar būt par daudz. Protams, liels ieguvums ir arī tas, ka pilnveidoju angļu valodas zināšanas, kā arī – pamazām sāku apgūt lietuviešu, slovāku un čehu valodas.

Baltica pierakstīta Viļņā, bet arēna – Elektrēnos (lietuviešu – Elektrėnai). Vai visas mājas spēles norisinās Elektrēnos? Vai arī ir viesizrādes citur Lietuvā? Cik daudz apmeklētāju nāk – vairāk nekā uz Juniors komandas spēlēm Piņķos?

Jā, komanda ir pierakstīta Viļņā, bet visas mājas spēles notiek Elektrenajos. Skatītāju uz Balticas spēlēm nāk krietni vairāk nekā uz Juniora spēlēm. Viņiem pat ir izveidots tā kā Baltica komandas fanu klubs; tāpat arī visiem ir iespēja iegādāties fanu atribūtiku ar Balticas simboliem.

Savā it kā neilgajā hokejista karjerā esi „noķēris” diezgan daudzus trenerus – Fanduļu Ogrē, Ciprusu, Nazarovu, arī Tambijevu. Kurš no nosauktajiem un nenosauktajiem Tev ir devis visvairāk? Pie kura esi sācis slidot, bet pie kura – spēlēt?

Mans pats, pats pirmais treneris bija Gints Jansons Liepājas Metalurgā, un var teikt, ka ar Gintu kopā mani sāka trenēt Aleksandrs Cicurskis. Tā pateikt, kurš man ir devis vairāk un kurš mazāk, ir grūti;; katrs no treneriem, pie kura esmu trenējies, ir iedevis kaut ko savu.

Kādi ir Tavi turpmākie plāni hokeja virzienā? Ko gribi sasniegt, uz ko tiecies?

Par turpmākajiem plāniem grūti spriest; tad jau redzēsim, kas un kā būs.

Lai veicas!

Paskatīties vairāk:

• Baltica komandas mājaslapa – hcbaltica.eu
• Ritvara Zonenberga individuālās statistikas lapas – r-hockey.ru, mhl2.khl.ru, eliteprospects.com, mhl.khl.ru, lhf.lv, statistika.lhf.lv, eurohockey.com
• Juniors komandas spēlētāju aktuālā 2012./2013. g. sezonas statistika Latvijas Virslīgā – lhf.lv

[Pirmā foto avots: hcbaltica.eu; otrs foto no Ritvara Zonenberga personīgā arhīva.]

Latvija kā komanda, Dārziņš kā pērle

Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā un visvairāk tā noslēgumā īpaši bieži nācies dzirdēt divus atslēgas vārdus – ‘nekad’ un ‘komanda’. Nekad komanda neesot bijusi tik saliedēta – ir īsais teksta kopsavilkums no spēlētāju un arī federācijas bosa Kirova Lipmana teiktā. Komanda ar lielo burtu arī ir skaidrojums Latvijas izlases izcīnītajām biļetēm uz Soču olimpiādi. Komandas ietvaros arī atrastas galvenās „pērles” 4. – 10. februāra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4 komplektam.

Ārpus konkurences paliek izlases emocionāli garīgās norises, kur statistiski nenovērtējams pienesums ir Sanda Ozoliņa „jā-vārdam”. Īstā attieksmes tonalitāte tieši vai netieši veicināja virkni procesu – sākot ar izlases puišu motivāciju un beidzot ar Aleksandra Ņiživija pievienošanos izlasei. Tas viss stāv pāri Topiem, turnīru tabulām un dažādiem cipariem. Tomēr Topi un tabulas komplektējas no mērāmām lietām.

1. Lauris Dārziņš

Kā labi zinām, Lauris Dārziņš „iesilst”, atveras un piešauj roku lēnām… Arī no Olimpiskās kvalifikācijas turnīra sākuma izskatījās – ja paveiksies, tad īsto Dārziņu varēs ieraudzīt turnīra trešajā spēlē… Bet, ja notiks „kā izskatās”, tad 3 spēļu turnīrs Laura Dārziņa ieraudzīšanai būs par īsu. It kā pirmajā spēlē pret britiem viņš guva 2 punktus, tomēr tas vēl ne tuvu nebija tas Dārziņš, kāds varētu būt un kāds, apzināti vai neapzināti, gaidīts. Labi atceramies, ka, piemēram, 2010./2011. g. sezonā Lauris Dārziņš pirmo reizi iemeta savas sezonas 13.-ajā spēlē un tikai pēc tam bija „maisam gals vaļā”, kas izraisīja Kazaņas oligarh-kluba Ak Bars interesi. Arī šajā (2012./2013.) sezonā Dārziņš pirmoreiz iemeta 16. novembrī; tiesa, tā bija viņam 8. spēle, jo bija veselības problēmu dēļ jāizlaiž turpat 2 mēneši – bija pauze starp 17. septembra un 14. novembra spēlēm.

Latvijas izlases ierindā kvalifikācijas turnīrā viskonkrētāko rāvienu Lauris Dārziņš uzrādīja tieši trešajā spēlē – pret Francijas valstsvienību. Lai aizsniegtos līdz Soču olimpiādes biļetēm, Latvijas vīriem bija nepieciešams atspēlēties no 0:2, un abus nepieciešamos vārtu guvumus noorganizēja tieši Dārziņš. Vienreiz visu izdarot pats, otrreiz – atstājot „uz paplātes” lielisku izdevību kolēģim Mārtiņam Karsumam. Arī visa turnīra summā Lauris Dārziņš ar 5 punktiem (3+2) 3 spēlēs kļuva par rezultatīvāko spēlētāju kā Latvijas izlases ierindā šajā turnīrā, tā arī visā turnīrā – četru izlašu spēlētāju konkurencē. Dārziņa 3 spēļu lietderības koeficienta summa bija +3.

2. Georgijs Pujacs

Latvijas aizsargu kolektīva lietderīgākais spēlētājs Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā bija neviens cits kā KHL aktuālo vicečempionu Avangard aizsargs Georgijs Pujacs. Viņam turnīra 3 spēlēs fiksēts viens vārtu guvums un lietderības koeficients +3. Šis plus-mīnus rādītājs arī ir labākais starp Latvijas izlases aizsargiem kvalifikācijas turnīrā. Pujacs uzrādīja pieklājīgas spēles kvalitātes – bez izskaistinājumiem, bet stabili. Acīmredzot tas ir sniegums, kādu novērtē aktuālie KHL Austrumu konferences līderi – Omskas Avangard, piedāvājot Pujacam līgumu vēl uz divām sezonām.

3. Gints Meija

Viens no tiem Latvijas izlases spēlētājiem, kuriem valstsvienībā „nevajadzēja būt”. Jo izlases sastāva komplektētāji ar galveno treneri Tedu Nolanu kā „karogu” šoreiz ļoti dozēti un limitēti „piegāja” Rīgas Dinamo resursiem. Turnīrā sasniegtais rezultāts arī īsti neļauj kritizēt izlases sastāva komplektāciju. Tātad – viss bija pareizi. Pēdējā brīdī izlasē iesauktais Gints Meija uzrādīja teicamu sniegumu, un kopumā Latvijas izlases ceturtā maiņa (Cipulis – Štāls – Meija) visa turnīra gaitā savu „dzinēju” uzdevumu veica lieliski. Un turnīra pašā izsākumā izskatījās, ja ne pārliecinošāk, tad saturīgāk par vairākuma un metēju maiņām.

Gintam Meijam Latvijas izlases 3 spēļu summā 3 rezultativitātes punkti (1+2) un ceturtās maiņas uzbrucējam ļoti labs lietderības koeficients (+3), kāds bija arī viņa maiņas partneriem – Mārtiņam Cipulim un Jurim Štālam. Pa 3 punktiem kvalifikācijas turnīra gaitā salasīja arī Miķelis Rēdlihs (1+2) un Aleksandrs Ņiživijs (0+3). Tomēr Meijam bija labāks lietderības koeficients, un jāatgādina – viņš „ražoja” ceturtās maiņas ietvaros.

4. Teodors Bļugers

IIHF noteikto februāra pauzi, kas paredzēta nacionālajām izlasēm un t.sk. Olimpiskās kvalifikācijas turnīru norisei, ignorē pa lielam tikai Ziemeļamerikas hokeja līgas un tikai dažas „otrā plāna” līgas Eirāzijā. Viens no čempionātiem, kuru 4. – 10. februāra nedēļā „neuztrauca” starptautiskā pauze, bija ASV koledžu meistarsacīkstes NCAA (D1) ietvaros. Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.), pārstāvot Minnesota State University komandu, aizvadīja 2 spēles, kurās sakrāja 4 punktus (2+2) un lietderības koeficientu +4.

Netālu no Topa

Aizvadītajā nedēļā 3 pārbaudes spēles „Četru nāciju” turnīra ietvaros aizvadīja Latvijas U-18 izlase. Tās sastāvā ar rezultativitāti izcēlās uzbrucēji Rihards Bukarts (dz. 1995.) un Edgars Homjakovs (dz. 1995.) – abiem 3 spēlēs pa 7 punktiem (abiem pa 3+4) un pa lietderības koeficientam +4. Latvijas U-18 izlases ierindā ar labāko lietderības koeficientu atzīmējās aizsargs Ralfs Grīnbergs (dz. 1995.), kuram statistiķi fiksējuši +5. Grīnbergs turnīra 3 spēļu summā pie punktiem gan netika. Vēl viens Latvijas U-18 izlases izcilnieks bija vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.), kurš jauniešu izlases vārtus sargāja divās spēlēs (kopējais laiks 125:00). Vienu spēli Rešteņikovs palika „sauss” un uzvarēja pamatlaikā, otru – aizvilka līdz pēcspēles metieniem, kur sargāja vārtus 10 bullīšu izpildes laikā, „ielaižot” divus un palīdzot izlasei uzvarēt. Cipariski Maksimam Rešetņikovam – 96,8% atvairītu metienu un GAA koeficients 0.96 (vidēji spēlē neatvairīto trāpījumu skaits). No Ziemeļamerikas „krasta” puišiem vēl izceļams Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.), kurš Sietlas (ASV) komandas sastāvā Kanādas junioru līgā WHL 4 spēlēs saražoja 4 punktus (2+2), bet diemžēl stipri bēdīgu lietderības koeficientu (-3).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases sastāvs un spēlētāju statistika Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2013. gada februārī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	met.	klubs (līga) 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš	1985.	3	3+2	+3	0	11	Ak Bars (KHL)
2.	Gints Meija	1987.	3	1+2	+3	0	6	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Miķelis Rēdlihs	1984.	3	1+2	+1	0	11	Lokomtiv (KHL)
4.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	3	0+3	-2	4	5	HC Lev Praha (KHL); Dinamo (Rīga; KHL)
5.	Juris Štāls	1982.	3	1+1	+3	0	2	HK Poprad (SVK 1.); Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
6.	Mārtiņš Karsums	1986.	3	1+1	+2	0	9	Dinamo (Rīga; KHL)
7.	Ronalds Ķēniņš	1991.	3	1+1	±0	2	7	ZSC Lions (NLA; SUI 1.)
8.	Miks Indrašis	1990.	3	1+1	-1	0	10	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
9.	Roberts Jekimovs	1989.	3	0+2	+1	0	4	SaiPa (SM-liiga; FIN 1.)
10.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3	0+1	+3	0	3	HC Lev Praha (KHL)
11.	Jānis Sprukts	1982.	3	0+1	+2	2	5	CSKA (KHL)
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	3 (1*)	0+0	±0	0	0	Dinamo (Rīga; KHL); Jokipojat (Mestis; FIN 2.)
13.	Armands Bērziņš	1983.	3	0+0	-1	6	2	Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
	AIZSARGI
1.	Georgijs Pujacs	1981.	3	1+0	+3	0	4	Avangard (KHL)
2.	Arvīds Reķis	1979.	3	0+1	+2	2	3	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	3	0+0	+2	0	5	Dinamo (Rīga; KHL)
4.	Oskars Bārtulis	1987.	3	1+0	+1	4	6	Donbass (KHL)
5.	Artūrs Kulda	1988.	3	0+0	±0	0	10	Sibir (KHL)
6.	Sandis Ozoliņš C	1972.	3	0+0	±0	2	5	Atlant (KHL)
7.	Kristaps Sotnieks	1987.	3 (1*)	0+0	-1	0	1	Dinamo (Rīga; KHL)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	GAA	atv. %	atv. met.	klubs (līga)
1.	Edgars Masaļskis	1980.	3	184:20	2.28	89.06%	57 no 64	Jugra (KHL)
2.	Māris Jučers	1987.	3 (0*)	0:00	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL)
–	Ervīns Muštukovs	1984.	0	–	–	–	–	Mora IK (SWE 2.); Mora IK J20 (SWE U-20 1.)

* P.S. Pie spēļu skaita iekavās norādīts spēļu skaits ar reālu spēles laiku. Tas ir spēlētājiem, kuri bijuši spēļu pieteikumā, bet reāli visās norādītajās spēlēs nav piedalījušies.

Plašākai ainavai:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā (2013. g. februārī) – iihf.com
• Olimpiskās kvalifikācijas E apakšgrupas statistikas lapa – iihf.com
• IIHF kopsavilkums par kvalifikācijas noslēguma rezultātiem (visās pēdējā posma – D, E, F – apakšgrupās; t.sk. Laura Dārziņa un Sanda Ozoliņa komentāri) – youtube.com
• Ieskatam, citu nedēļu Top 4: tepat

[Laura Dārziņa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Latvija U-18 izlase kā stiprākā nācija

No U-18 izlašu „Četru nāciju” turnīra Lidā (Baltkrievijā) Latvija atgriezusies kā stiprākā nācija. Par ko, protams, prieks. Arī šāda pārbaudes turnīra panākumi ir vērti, ja prot tos izmantot. Tomēr neliels „bet” skaidrākai ainavai – elites U-18 pasaules čempionātā pavasarī Sočos būs jāsitas pret pilnīgi citām nācijām.

Latvijas U-18 izlase sasita Norvēģijas un Baltkrievijas vienaudžus (attiecīgi 7:2 un 6:0), bet Dānijas U-18 valstsvienība tika pievarēta ne tik pārliecinoši – pēcspēles metienos (3:2 PM). Tomēr neliels atgādinājums: neviena no Latvijas jauniešu sāncensēm šajā turnīrā nav aktuāla U-18 elites komanda, un pasaules čempionātā, kas paredzēts aprīlī Sočos, Latvijas U-18 izlasei A apakšgrupas cīņās pretī stāsies ne vairāk, ne mazāk kā ASV, Čehijas, Krievijas un Somijas jauniešu valstsvienības. Bet pēc tam – „kā kārts iedalīsies”…

Bet pagaidām Latvijas jauniešiem – sagatavošanās cikls. Ja ne ar augstāku līmeni par puišiem ikdienā pazītamo MHL vai MHL B, tad vismaz savādāku. Ieguvums? Izlašu spēļu pieredze, apskatīti kandidāti, arī notestēti virknējumi.

Cik vērtīgi bija pretinieku „skalpi”?

Lidas pilsētā 7. – 9. februārī notikušā U-18 izlašu turnīra švakākā izlase izrādījās Norvēģijas U-18 valstsvienība, kas zaudēja visām 3 pārējām izlasēm ar kopējo vārtu starpību 4-22. Latvijas jauniešu izlase norvēģus uzveica ar 7:2. It kā rezultāta ziņā, ja ne labāk, tad „sausāk” Latvijas U-18 izlasei veicās pret turnīra saimniekiem – Baltkrievijas jauniešu valstsvienību (6:0). Tomēr Latvijas izlases puiši uzskata, ka baltkrievi turnīrā bija stiprāki pretinieki par norvēģiem. „Baltkrievi bija gan ātrāki, gan tehniskāki nekā norvēģi,” secina Georgs Golovkovs, Latvijas U-18 izlases uzbrucējs. Bet kā izdevās Baltkrievijas U-18 izlasi uzvarēt sausā? „Ļoti labi nospēlējām aizsardzībā, un, protams, izcili vārtos nostāvēja Rešetņikovs. Kad spēlējām ar Norvēģiju, Juniors komanda bija tikko atbraukusi no izbraukuma (MHL B grupā), pa nakti gandrīz negulēja; savācāmies turnīra dienā, pat nesanāca īpaši izrunāt, kā spēlēsim, tāpēc pret norvēģiem bija problēmas aizsardzībā, un ielaidām 2 vārtus. Bet nākošajā dienā izrunājām kļūdas, bija video sapulce, un tāpēc arī pārliecinoši vinnējām Baltkrieviju,” tā G. Golovkovs. Likumsakarīgi, ka „sausajā” uzvarā par labāko spēlētāju bija atzīts vārtsargs – Maksims Rešetņikovs.

Stiprākais pretinieks Latvijas U-18 izlasei bija iegadījies pēdējā spēlē. Dānijas jauniešu izlase ieņēma 2. vietu turnīra kopvērtējumā un arī bija sīkstākais pretinieks Latvijas jauniešiem. „Dāņi piekopa amerikāņu hokeja stilu – presings pa visu laukumu, ātrs un agresīvs hokejs,” spriež Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Oskars Batņa. Un ko pretī lika Latvija? „Piekopām tādu pašu taktiku kā dāņi. Ar presingu,” tā O. Batņa. Rezultātā savstarpējs presings nonācis līdz papildlaikam un pēcspēles metieniem. Un arī „bullīšu” seriālā viss tik gludi negāja… Katra no komandām izpildīja pa desmit pēcspēles metieniem, lai noskaidrotu uzvarētāju! Latvijas U-18 izlase iemeta 3 reizes, dāņi – divreiz. Vārtsargs Maksims Rešetņikovs attiecīgi tika galā ar astoņiem no 10 pēcspēles metieniem, vēlāk piebilstot, ka daži metieni bijuši grūti, bet daļa nē, jo dāņi paši metuši garām vārtiem. Vienu reizi no četriem mēģinājumiem izmantoja Rihards Bukarts, tāpat vienu no četriem bullīšiem realizēja Rūdolfs Maslovskis, bet izšķirošais pēcspēles metiens izdevās Edgaram Homjakovam. Viņam arī labākā spēlētāja „lauri” šajā spēlē.

Summā?

„Sniegums turnīrā bija salīdzinoši ļoti labs, ja ņem vērā, ka daudzi spēlēja kopā pirmo reizi. Ar laiku spēlei būtu jākļūst labākai! Uzskatu, ka aizsardzības un vārtsargu līnijai jākļūst nedaudz stiprākai, un tad viss būs labi. Ar uzbrukumu šajā turnīrā izskatījās labi, bet kā būs Sočos, to rādīs tikai laiks,” summē viens no Latvijas U-18 izlases uzbrukuma līderiem – Rihards Bukarts. Savukārt, vārtsargs Maksims Rešetņikovs rezumē: „Bija ideāls starts, visi nospēlēja labi. Daļēji izpildījām trenera prasīto, bet vēl ir jāstrādā pie taktikas”.

Komandas gars? „Komandā ir labs, pozitīvs noskaņojums; ir labs komandas gars – visi draudzīgi, bet savādāk nevar būt, jo mēs gatavojamies lielām lietām. Protams, nebūsim pirmā komanda Sočos, tāpēc būs vajadzīga attieksme un laba gaisotne komandā,” tā Rihards Bukarts.

U-18 izlašu „Četru nāciju” turnīra beigu tabula (2013. g. februārī Lidā):

vieta	U-18 izlase	sp.	vārtu st.	punkti	LAT U-18 vs.	sp. datums	lab. sp.
1.	Latvija	3	16-4	8	–	–	–
2.	Dānija	3	12-4	7	3:2 PM	2013-02-09	Edgars Homjakovs
3.	Baltkrievija	3	9-11	3	6:0	2013-02-08	Maksims Rešetņikovs
4.	Norvēģija	3	4-22	0	7:2	2013-02-07	Georgs Golovkovs

*

Turnīra labākie

Latvijas U-18 izlases un visa „Četru nāciju” turnīra rezultatīvākie spēlētāji ar 7 punktiem 3 spēlēs katram bija – Rihards Bukarts un Edgars Homjakovs. 3.-ais rezultatīvākais ar 3+1 punktiem turnīrā un Latvijas valstsvienībā bija Rūdolfs Maslovskis, dalītu 4.-6. vietu turnīrā ar 2+2 punktiem ieņem Georgs Golovkovs, utt.

Latvijas U-18 izlases un visa turnīra lietderīgākais spēlētājs ar lietderības koeficientu +5 bija Latvijas U-18 izlases aizsargs Ralfs Grīnbergs. Latvijas jauniešu valstsvienības rezultatīvākais aizsargs Ģirts Zemītis ar 1+2 punktiem ieņēma turnīra rezultatīvāko aizsargu Topā dalītu 2.-3. vietu kopā ar baltkrievu kolēģi Romanu Djakovu, kuram arī 1+2 punkti, bet negatīva lietderība (-2). Bet Zemītim pozitīvs +3. Par abiem nedaudz labāks bija Dānijas U-18 izlases aizsargs Mads Larsen; viņam arī 3 punkti, bet proporcijā 2+1 un lietderības koeficients +4.

Turnīrā uzspēlēja abi Latvijas U-18 izlases vārtsargi, kuri devās uz turnīru. Maksima Rešetņikova cipari labāki – 2 spēlēs 96.8% atvairītu metienu un „caurlaidības koeficients” (GAA) 0.96. Visa turnīra summā cipariski labāks bija tikai Dānijas U-18 izlases vārtsargs Frederik Hansen, kuram pilna spēle (60:00), kurā 100% atvairītu metienu (19 reizes) un attiecīgi GAA 0.00. Tomēr jāpiebilst, ka dānis Hansens bija savas valstsvienības „otrais numurs”, kurš aizvadīja spēli pret turnīra relatīvi vājāko komandu – Norvēģijas U-18 izlasi.

Kopumā cerīgi. Bet derētu ievērtēt Latvijas U-18 izlases sniegumu uz elites izlašu fona. Aprīlī būs iespēja.

Latvijas U-18 izlases sastāvs un spēlētāju statistika turnīrā Lidā 2013. g. februārī (pēc komandas visām 3 spēlēm; saskaņā ar hockey.by un pointstreak.com; saīsinājums ‘LM’ = Liepājas Metalurgs):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	komanda 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Rihards Bukarts	1995.	3	3+4	+4	0	HK Rīga (MHL)
2.	Edgars Homjakovs	1995.	3	3+4	+4	4	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
3.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	3	3+1	+2	2	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
4.	Georgs Golovkovs	1995.	3	2+2	+2	6	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
5.	Maksims Osipovs	1995.	3	0+4	0	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
6.	Rūdolfs Pētersons C	1995.	3	3+0	+2	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
7.	Oskars Batņa	1995.	3	0+2	+1	2	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
8.	Bruno Birzītis	1995.	3	0+1	+2	0	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
9.	Olafs Aploks	1995.	3	0+1	+2	2	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
10.	Aleksejs Dokutovičs	1995.	3	0+1	+1	0	EHC LIWEST Black Wings Linz U20 (EBYSL = AUT U-20 1.)
11.	Ņikita Zgirskis	1995.	2	0+1	0	2	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
12.	Ruslans Ignatovičs	1995.	1	0+0	0	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga); HK Rīga (MHL)
13.-14.	Romāns Nekļudovs	1995.	3	0+0	0	0	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
	Roberts Šmits	1995.	3	0+0	0	0	Selects Hockey Academy U18 (n/d ASV)
–	Jurijs Moiseičenko	1995.	0	–	–	–	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
	AIZSARGI
1.	Ralfs Grīnbergs	1995.	3	0+0	+5	0	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
2.	Ģirts Zemītis	1995.	3	1+2	+3	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga); HK Rīga (MHL)
3.	Jānis Jaks	1995.	3	1+1	+3	6	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
4.	Toms Bernhards	1995.	3	0+0	+2	4	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
5.	Kristofers Bindulis	1995.	3	0+1	+1	2	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
6.	Ralfs Karelis	1995.	3	0+0	+1	4	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
7.	Arvis Purviņš	1995.	3	0+0	0	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	atv.%	GAA	komanda 2012./2013.
1.	Maksims Rešetņikovs	1995.	2	125:00	96.8%	0.96	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
2.	Reinis Petkus	1995.	1	60:00	91.3%	2.00	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)

*

Plašākam ieskatam:

• Latvijas U-18 izlases snieguma kopsavilkums pēc turnīra pirmās spēles: tepat
• Latvijas un Baltkrievijas U-18 izlašu savstarpējās spēles kopsavilkums (2013-02-08) – pointstreak.com
• Latvijas un Dānijas U-18 izlašu savstarpējās spēles kopsavilkums (2013-02-09) – pointstreak.com
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika „Četru nāciju” turnīrā Baltkrievijā (2013. g. februārī) – pointstreak.com

[Attēlā: Latvijas U-18 izlases soliņš spēlē pret Baltkrievijas U-18 izlasi 2012. gada 30. decembrī. Foto: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Latvijas jaunieši pa ceļam uz Sočiem

Kamēr Latvija bauda, lai arī samocītu, bet gaidītu uzvaru Olimpiskās kvalifikācijas turnīra pirmajā spēlē, nepamanītas palikušas Latvijas U-18 izlases aktivitātes. Šajā pašā datumā, 7. februārī, ar uzvaru pār norvēģiem savu dalību „Četru nāciju” U-18 izlašu turnīrā Baltkrievijā ir sākusi Latvijas jauniešu izlase.

Latvijas U-18 izlasei parasti, kas arī saprotami, tiek veltīts mazāk uzmanības nekā lielajai un arī junioru (U-20) izlasei. Taču šoreiz viss sanāk vēl klusāk, jo Baltkrievijas pilsētā Lidā oficiāli paskaļi nodēvētais „Četru nāciju” turnīrs norisinās precīzi tajā pašā laikā, kad IIHF rīkoto Olimpiskās kvalifikācijas turnīri. Tad nu Latvijas hokeja līdzjutēji un arī mediji fokusējuši visu savu uzmanību Arēna Rīga notiekošajām lietām.

Bet vēl pirms Rīgā bija sākusies spēle, Latvijas jaunieši ar 7:2 bija noslēguši rēķinus ar Norvēģijas kolēģiem. Rezultāts izskatās itin graujošs; tomēr statistikas uzskaite liecina, ka nemaz tik vienkārši to „ciparu” dinamika nav bijusi. Otrais periods pabeidzies ar 3:2. Jāatgādina, ka piektdien, 8. februārī Latvijas U-18 valstsvienība uzspēlēs pret Baltkrievijas vienaudžiem, bet 9. februārī – pret Dānijas U-18 izlasi. Tā kā no Baltkrievijas video translācijas ir salīdzinošs deficīts, tad karstākajiem interesentiem jāsamierinās ar Baltkrievijas hokeja federācijas nodrošināto online teksta translāciju.

Bet par visu no sākuma

Kā zināms, aprīlī Latvijas U-18 izlase plāno piedalīties U-18 pasaules čempionātā, kura norise paredzēta nekur citur kā Sočos. Acīmredzot jaunieši varēs notestēt ziemas olimpiādei paredzētos labumus ātrāk par dažādu valstu lielajiem. Bet „pa ceļam” uz pasaules čempionātu Latvijas U-18 izlasei norisinās dažādas intensitātes sagatavošanās cikls. Decembra nogalē jau uzspēlētas un uzvarētas divas pārbaudes spēles Rīgā pret „sābriem” baltkrieviem. Tagad norisinās turnīrs, kurā pretiniekos Norvēģijas, Dānijas un tās pašas Baltkrievijas U-18 izlases. Tomēr šīs visas jauniešu valstsvienības šosezon nav U-18 elites vienības. Acīmredzot šī iemesla dēļ īsi pirms čempionāta, 16. aprīlī, esot aizrunāta pārbaudes spēle pret Šveices U-18 izlasi, kas tomēr elites valstsvienība.

Uz „Četru nāciju” turnīru galvenā trenera Vjačeslava Nazarova un viņa palīgu atvestais Latvijas U-18 izlases sastāvs ir diezgan viendabīgs. Proti, pamatā pārstāvētas Dinamo jaunatnes komandas (HK Rīga, Juniors) un Liepājas Metalurgs jaunatnes vienības. Pamatā puiši ar MHL B grupas un Latvijas Virslīgas pieredzi. Un tikai divi spēlētāji no 24 izlases kandidātiem Lidas turnīrā ir „nestandarta” – Austrijas U-20 līgā (EBYSL) spēlējošais Aleksejs Dokutovičs un Roberts Šmits, kuram, norādīta līdzdalība ASV jauniešu hokejā. Acīmredzot februāra pauzi treneri iecerējuši izmantot vietējā materiāla filtrēšanai. Tiesa, arī aizvadītās decembra spēles bija tikpat ne-internacionālas – kandidātos bija vairāk ārzemēs spēlējošo, bet laukumā bija devušies tikai divi.

Ņemot pēc aktuālās kluba piederības, absolūtajā vairākumā ir Dinamo jaunatnes komandu puiši – 17 personu sastāvā. Atstājot Liepājas Metalurga „frakcijai” vien 5 vietas. Tiesa, spēlētāju dalījums un pretnostatījums ‘Liepāja vs. Rīga’ nav nolasāms no aktuālās piederības kādai no komandām. Jo, kā zināms, pastāv iepriekš Liepājā spēlējušo „migrācija” uz Dinamo saimniecību – piemēram, Georgs Golovkovs, Rūdolfs Maslovskis. Jau 28. janvārī LHF publiskoja 26 spēlētāju sarakstu dalībai turnīrā Lidā, bet uz turnīru devās 24 jaunie hokejisti no nosauktajiem.

Pirmās „zvaigznes”

Lidas turnīra pirmajā spēlē pret Norvēģijas jauniešiem rezultatīvākie izrādījušies Rihards Bukarts ar 2+1 un Edgars Homjakovs ar 1+2. Savukārt, par labāko spēlētāju Latvijas U-18 izlasē atzīts Georgs Golovkovs, kuram šajā spēlē fiksēti divi vārtu guvumi.

Ar pozitīvu lietderību izcēlušies trīs aizsargi – Jānis Jaks, Toms Bernhards un Ralfs Grīnbergs (visiem pa +2). Vārtus sargājis Liepājas Metalurgs saimniecības pārstāvis Reinis Petkus, tiekot galā ar 21 no 23 metieniem. Attiecīgi atvairīto metienu „procents” – 91,3%.

Latvijas U-18 izlases sastāvs un spēlētāju statistika turnīrā Lidā 2013. g. februārī (pēc komandas pirmās spēles; saskaņā ar hockey.by un pointstreak.com; saīsinājums ‘LM’ = Liepājas Metalurgs):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	komanda 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Rihards Bukarts	1995.	1	2+1	+1	0	HK Rīga (MHL)
2.	Edgars Homjakovs	1995.	1	1+2	+2	0	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
3.	Georgs Golovkovs	1995.	1	2+0	+2	0	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
4.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	1	1+1	+2	0	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
5.	Maksims Osipovs	1995.	1	0+2	+1	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
6.	Rūdolfs Pētersons	1995.	1	1+0	0	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
7.-8.	Olafs Aploks	1995.	1	0+1	+1	0	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
	Aleksejs Dokutovičs	1995.	1	0+1	+1	0	EHC LIWEST Black Wings Linz U20 (EBYSL = AUT U-20 1.)
9.	Ņikita Zgirskis	1995.	1	0+1	0	2	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
10.-12.	Bruno Birzītis	1995.	1	0+0	0	0	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
	Romāns Nekļudovs	1995.	1	0+0	0	0	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
	Roberts Šmits	1995.	1	0+0	0	0	Selects Hockey Academy U18 (n/d ASV)
13.	Oskars Batņa	1995.	1	0+0	-1	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
–	Ruslans Ignatovičs	1995.	0	–	–	–	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga); HK Rīga (MHL)
–	Jurijs Moiseičenko	1995.	0	–	–	–	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
	AIZSARGI
1.	Jānis Jaks	1995.	1	0+1	+2	4	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
2.-3.	Toms Bernhards	1995.	1	0+0	+2	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
	Ralfs Grīnbergs	1995.	1	0+0	+2	0	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
4.-5.	Kristofers Bindulis	1995.	1	0+1	0	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
	Ģirts Zemītis	1995.	1	0+1	0	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga); HK Rīga (MHL)
6.-7.	Ralfs Karelis	1995.	1	0+0	0	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
	Arvis Purviņš	1995.	1	0+0	0	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	atv.%	GAA	komanda 2012./2013.
1.	Reinis Petkus	1995.	1	60:00	91.3%	2.00	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
–	Maksims Rešetņikovs	1995.	0	0:00	–	–	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)

*

P.S. Dalībai turnīrā kandidātu sarakstā bija nosaukti arī uzbrucējs Artūrs Logunovs (dz. 1995.; Juniors – MHL B; Lat. Virslīga) un aizsargs Roberts Mamčics (dz. 1995.; LM jaun. – MHL B; LM-2 – Lat. Virslīga), kuri uz turnīru neesot devušies veselības problēmu dēļ.

Plašākām izziņām:

• Latvijas un Norvēģijas U-18 izlašu spēles kopsavilkums (2013-02-07) – pointstreak.com
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju aktuālā statistika Lidas turnīrā – pointstreak.com
• LHF nosauc Latvijas U-18 izlases sastāvu turnīram Lidā (2013-01-28) – lhf.lv
• Latvijas U-18 izlases sniegums un spēlētāju statistika pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-18 izlasi 2012. g. decembrī: tepat
• Baltkrievijas U-18 izlase gatavojas “Četru nāciju” turnīram Lidā (2013-02-04) – hockey.by

[Attēlā: Rihards Bukarts, viens no Latvijas U-18 izlases rezultativitātes līderiem spēlē pret norvēģiem. Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret HK MVD 2012. gada 19. novembrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Izziņa: Latvijas „bruņoto spēku” personālsastāvs

Viens no sezonas svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais, Latvijas hokeja izlases notikumiem ir klāt. Kauja par Sočiem, ja dzejā. Caur valstsvienības „sietu” šosezon praksē – mazākas nozīmes spēlēs – izgājuši 37 kandidāti, vēl 12 vīri ir bijuši paplašinātajā kandidātu sarakstā, bet viens izlasē „ienācis” bez visādām pārbaudēm vai kandidātu listēm – „jaunais” izlases kapteinis Sandis Ozoliņš. Kā kandidāti ir izskatījušies izlases spēlēs šosezon? „Sausais atlikums” pirms turnīra.

Šosezon, pirms Olimpiskās kvalifikācijas turnīra, Latvijas izlase ir aizvadījusi 5 spēles. Novembrī divas pret Krievijas „rezerves” valstsvienību, kā arī 3 spēles – decembrī kārtējā EIHL turnīra ietvaros. Šo spēļu gaitā sastāvā bija redzēti 37 spēlētāji, no kuriem 17 ir iekļauti valstsvienības pieteikumā arī Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā. Sešus vīrus šosezon pārbaudes vai EIHC spēlēs nav nācies „sastapt”, taču vairums viņu liekus jautājumus nerada – Sandis Ozoliņš, Krišjānis Rēdlihs, Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Aleksandrs Ņiživijs, Ervīns Muštukovs.

Šoreiz tikai „nodeva” statistikai un tās cienītājiem.

Latvijas izlases sastāvs Olimpiskās kvalifikācijas turnīram 2013. gada februārī un spēlētāju statistika līdzšinējās izlases spēlēs 2012./2013. g. sezonā (nosaukts 2013-02-06):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	klubs (līga) 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Roberts Jekimovs	1989.	5	1+3	+2	37	SaiPa (SM-liiga; FIN 1.)
2.	Vitālijs Pavlovs	1989.	5	1+2	+1	2	Dinamo (Rīga; KHL); Jokipojat (Mestis; FIN 2.)
3.	Miks Indrašis	1990.	5	1+2	±0	2	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
4.	Juris Štāls	1982.	3	1+1	-2	4	HK Poprad (SVK 1.); Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
5.	Ronalds Ķēniņš	1991.	5	0+2	±0	2	ZSC Lions (NLA; SUI 1.)
6.	Mārtiņš Cipulis	1980.	2	1+0	±0	0	HC Lev Praha (KHL)
7.	Gints Meija	1987.	5	1+0	-2	2	Dinamo (Rīga; KHL)
8.	Mārtiņš Karsums	1986.	1	0+1	±0	0	Dinamo (Rīga; KHL)
9.	Armands Bērziņš	1983.	3	0+1	-1	0	Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
10.	Jānis Sprukts	1982.	1	0+0	±0	0	CSKA (KHL)
11.-13.	Lauris Dārziņš	1985.	0	–	–	–	Ak Bars (KHL)
	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	0	–	–	–	HC Lev Praha (KHL); Dinamo (Rīga; KHL)
	Miķelis Rēdlihs	1984.	0	–	–	–	Lokomtiv (KHL)
	AIZSARGI
1.	Oskars Bārtulis	1987.	2	0+1	+1	2	Donbass (KHL)
2.	Kristaps Sotnieks	1987.	4	1+2	±0	4	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Arvīds Reķis	1979.	1	0+0	±0	0	Dinamo (Rīga; KHL)
4.	Artūrs Kulda	1988.	2	1+0	-1	2	Sibir (KHL)
5.	Georgijs Pujacs	1981.	1	0+0	-1	0	Avangard (KHL)
6.-7.	Sandis Ozoliņš	1972.	0	–	–	–	Atlant (KHL)
	Krišjānis Rēdlihs	1981.	0	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	GAA	uzv.-zaud.	klubs (līga)
1.	Edgars Masaļskis	1980.	1	59:43	2.01	0-1	Jugra (KHL)
2.	Māris Jučers	1987.	4	205:30	3.21	1-2	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Ervīns Muštukovs	1984.	0	–	–	–	Mora IK (SWE 2.); Mora IK J20 (SWE U-20 1.)

* P.S. No Rīgas Dinamo saimniecības šoreiz sastāvā 8 kadri. Neraksturīgi maz?

Latvijas izlases kandidāti, kas ir spēlējuši izlasē 2012./2013. g. spēlēs un/vai bijuši kandidātu sarakstā pirms Olimpiskās kvalifikācijas turnīra 2013. gada februārī, bet sastāvā nav iekļauti (+ viņu statistika līdzšinējās izlases spēlēs 2012./2013. g. sezonā):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	klubs (līga) 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Bajaruns	1989.	3	1+1	+2	0	Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
2.	Gunārs Skvorcovs	1990.	2	1+0	+1	2	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
3.	Elvijs Biezais	1991.	3	1+0	±0	2	Dinamo (Rīga; KHL)
4.	Māris Bičevskis	1991.	4	0+1	±0	4	Dinamo (Rīga; KHL)
5.-6.	Roberts Bukarts	1990.	1	0+0	±0	0	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
	Kaspars Daugaviņš	1988.	1	0+0	±0	0	Ottawa Senators (NHL); Dinamo (Rīga; KHL)
7.	Kaspars Saulietis	1987.	1	0+0	±0	2	Juņior (BLR 1.); Junost-Minsk (VHL; RUS 2.); Sokil (PHL; UKR 1.)
8.	Artūrs Ozoliņš	1988.	3	0+0	±0	2	Aristan (KAZ 1.)
9.	Aleksejs Širokovs	1981.	2	0+0	-1	0	HC Red Ice (NLB; SUI 2.)
10.	Raitis Ivanāns	1979.	2	0+0	-1	4	Dinamo (Rīga; KHL)
11.	Andris Džeriņš	1988.	5	0+0	-3	2	Dinamo (Rīga; KHL)
12.-13.	Ģirts Ankipāns	1975.	0	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
	Zemgus Girgensons	1994.	0	–	–	–	Rochester Americans (AHL)
	AIZSARGI
1.	Aleksandrs Jerofejevs	1984.	3	0+2	+1	0	Kubaņ (VHL; RUS 2.)
2.	Jānis Andersons	1986.	1	0+0	+1	0	Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
3.-4.	Oskars Cibuļskis	1988.	2	0+0	+1	0	Dinamo (Rīga; KHL)
	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	2	0+0	+1	0	Jokipojat (Mestis; FIN 2.)
5.	Mārtiņš Porejs	1991.	3	0+2	-1	16	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.); HK Rīga (MHL)
6.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	2	0+0	-2	2	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
7.	Agris Saviels	1982.	3	0+0	-2	0	Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
8.	Māris Jass	1985.	4	1+0	-3	4	Hannover Scorpions (DEL; GER 1.)
9.-10.	Guntis Galviņš	1986.	0	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL)
	Rodrigo Laviņš	1974.	0	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	GAA	uzv.-zaud.	klubs (līga)
1.	Mārtiņš Raitums	1985.	1	40:00	7.50	0-1	Beibaris (KAZ 1.)
2.-3.	Kristers Gudļevskis	1992.	0	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL); HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B)
	Jānis Kalniņš	1991.	0	–	–	–	Liepājas Metalurgs (BLR 1.)

*

Papildu info:

• Nosaukts Latvijas izlases sastāvs (2013-02-06) – lhf.lv
• Pirmsturnīra „bomba”: Sandis Ozoliņš atgriežas izlasē pēc 7 gadu pauzes (2013-02-04) – lhf.lv
• Pirmsturnīra „intriga”: Latvijas izlases sastāvā netikšot aicināti Andris Džeriņš un Gints Meija (2013-01-26) – diena.lv
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonas līdzšinējās spēlēs: tepat (novembris; decembris)

[Attēlā: Roberts Jekimovs – Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs šosezon. Vismaz pagaidām. Foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Dānijas izlasi 2012. gada 13. decembrī; foto avots: lhf.lv.]

Armands Bērziņš kā labākais

Latvijas hokeja līdzjutēju prāti un sportam veltītas mediju slejas ir piesātinātas ar Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaidīšanu. Emocionālo dopingu dod veco buku – Ozoliņa un arī Ņiživija atgriešanās izlasē. Un pat Artūrs Irbe ir ierindā – kā konsultants. Tomēr jārēķinās, ka „uz papīra” nespēlē, bet pirmskvalifikācijas nedēļā Latvijas izlases tradicionālo uzbrukuma līderu „stobri” ir klusējuši. 28. janvāra – 3. februāra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

Aizvadītās nedēļas beigas un šīs sākums ir kāpinājis emocijas. Jo beidzot pirms izlasei svarīga turnīra nedzird vārdus – šis spēlētājs nevarēs, tas beidzis, vēl kāds noguris, nenokārtotas apdrošināšanas utt. Pa kādai „utij” varētu atrast – ka Cipruss ir atbrīvots, ka treneru kolektīvs nav īsti pilnīgs un kāds it kā vērtīgs dinamietis palicis „aiz borta”. Taču kopumā ainava ir cerīga. Te gan jāpiebilst, ka tās cerīguma atskaites punkts ir svētdienas, 10. februāra, vakars, kad beigsies turnīrs.

Uz papīra Latvijas izlases sastāvs izskatās vairāk nekā pieklājīgs. Tomēr uzmanīgam liek palikt daži elementi, t.sk. Latvijas izlases uzbrucēju trāpīgums. Runa ir ne tikai par Dinamo kadriem zaudējumu sērijā, bet arī par Latvijas uzbrucējiem KHL kopumā. Jācer, ka aizvadītā nedēļa uzbrucēju izpildījumā bija „klusums pirms vētras”. Bet pagaidām 28. janvāra – 3. februāra nedēļas „sausais atlikums” ir tāds, ka no 14 uzbrucējiem, kuri 5. februārī aizvadīja izlases treniņu, iepriekšējās nedēļas laikā ir aizvadījuši vidēji 2 (1,92) spēles un pa visiem kopā sametuši vārtos 6 reizes un atdevuši 3 piespēles (summā 6+3). It kā jau labi, bet, ja pieņemam zināšanai, ka lielāko daļu no šī punktu klāsta (3+2) ir saražojis viens pats Armands Bērziņš tomēr ne pašā stiprākajā pasaules līgā (Ukrainas PHL), tad uz pārējiem 13 uzbrucējiem atliek 3+1 punkts… Bet ir arī labā ziņa – aizsargu dalība uzbrukumā. 9 aizsargi, kas piedalījās izlases treniņā 5. februārī, aizvadītajā nedēļā ir piedalījušies vidēji 2 spēlēs un pa visiem 4 vārtu guvumus un 2 piespēles.

1. Armands Bērziņš

Neskatoties uz Ukrainas PHL līgas ne tām augstākajām pozīcijām pasaulē pieejamo hokeja čempionātu rangā, Latvijas izlases kandidāta Armanda Bērziņa sniegumu noniecināt un noslēpt nebūtu korekti. Turklāt izcelšanai ir arī labvēlīgs fons – Latvijas uzbrucēji stiprākajās līgās absolūtajā vairākumā gadījumu ir „sausi”. Bet Bērziņš Kompaņjon-Naftogaz sastāvā ir iestudējis 5 punktus (3+2) 2 spēlēs. Vienā no nedēļas spēlēm Armands Bērziņš bija īpašs, nokārtojot hat-trick un rezultatīvu piespēli. Latviešu uzbrucēja pārstāvētā komanda ar 56 punktiem 32 spēlēs ieņem Ukrainas PHL čempionāta 2. vietu (no 7 komandām). Savukārt, Bērziņš ir Kompaņjon-Naftogaz komandas 7.-ais rezultatīvākais spēlētājs – 23 spēlēs 15 punkti (8+7) un lietderība +4.

2. Artūrs Kulda

Aizvadītajā nedēļā KHL čempionātā rezultatīvākais Latvijas hokejists bija aizsargs (!) Artūrs Kulda, kurš 3 spēlēs Sibir ierindā sagādāja divus vārtu guvumus (2+0) un neitrālu lietderības koeficientu. Pa vārtu guvumam 28. janvāra – 3. februāra nedēļā „izspieda” uzbrucējs Cipulis un aizsargs Ozoliņš, bet ar pieslīpētāku tēmekli no visa KHL-istu bara Olimpiskajai kvalifikācijai tuvojas tieši aizsargs Kulda. Viņa pārstāvētā Novosibirskas komanda jau garantējusi vietu izslēgšanas spēlēs, bet Artūrs Kulda ir komandas trešais rezultatīvākais aizsargs, bet diemžēl ar negatīvu lietderību (48 spēlēs 9+6 punkti un -2).

3. Mārtiņš Cipulis

Divi rezultativitātes punkti 3 spēlēs aizvadītajā nedēļa bija arī HC Lev Praha uzbrucējam Mārtiņam Cipulim, bet punktu „struktūra” cita (1+1); toties – lietderības koeficients pozitīvs (+1). Cipulis par „zvaigzni” kļuva līdz šim savā pēdējā KHL spēlē, kad viņa Prāgas komanda ar 5:4 Bratislavā pieveica savu principiālo sāncensi cīņā par izslēgšanas spēlēm – HC Slovan Bratislava. No spēles 38. minūtes bija neizšķirts 4:4, bet Mārtiņš Cipulis spēles 58. minūtē no Rīgā zināmā uzbrucēja Marsela Hosas piespēles sastrādāja uzvaras vārtu guvumu.

4. Rūdolfs Maslovskis

17-gadīgais HK Rīga uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.) aizvadītajā nedēļā savā personīgajā statistikā ierakstīja 4 rezultativitātes punktus (3+1) un adekvātu lietderības koeficientu (+4), bet komanda guva 6 punktus (100% no šīm spēlēm) MHL čempionāta turnīra tabulā. Tikpat daudz punktu un identiskā proporcijā (3+1) aizvadītajā nedēļā iekrāja MHL komandas MHK Himik uzbrucējs Kirils Tambijevs, taču viņam tas izdevās divreiz lielākā spēļu skaitā (četrās); lietderība K. Tambijevam +2. P.S. Der novēlēt Maslovskim un Latvijas U-18 izlasei panākumus U-18 izlašu pārbaudes spēļu turnīrā, kas paredzēts Baltkrievijā un kura sākums tieši tāpat kā Olimpiskajai kvalifikācijai – 7. februārī.

Topa apkaimē

Latvijas U-20 izlases un Seattle Thunderbirds komandas uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.) aizvadītajā nedēļā Kanādas junioru elites WHL čempionātā 3 spēlēs guva 5 punktus (0+5) un lietderības koeficientu +4. No Liepājas Metalurgs lielās komandas uz MHL B grupas Liepājas vienību palīgspēkos deleģētais uzbrucējs Māris Diļevka ir nouguņojis jaunatnes komandā, 2 spēlēs iekrājot 9 punktus (5+4) un lietderības koeficientu +6. Vēl 20-gadīgajam Diļevkam aizvadītajā nedēļā fiksētas arī 2 spēles „metalurgu” lielajā komandā Baltkrievijas ekstralīgā, kur viens vārtu guvums (1+0) un negatīva lietderība (-2). MHL B grupā 28. janvāra – 3. februāra nedēļā atzinības vērts bija Prizma-Rīga vienības vārtsargs Ints Bikars, kurš aizvadīja 3 spēles, 185 minūtes un uzvarēja visās 3 spēlēs. Vienā no spēlēm uzvara nebija „tīra”, bet pēcspēles metienos; toties šajā spēlē Bikars vārtus nosargāja „sausus” kā pamatlaikā, tā arī papildlaikā un pēcspēles metienos, „neielaižot” nevienu no 3 bullīšiem. Nu jau 21 gadus vecā Inta Bikara nedēļas 3 spēļu summā – 94,73% atvairītu metienu un GAA 1.62 (vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients). Savukārt, britu galvenajā līgā EIHL aizvadītajā nedēļā manāmi rezultatīvs bija uzbrucējs Mārcis Zembergs, kuram Edinburgas komandas sastāvā 3 spēlēs 5 punkti (2+3).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Attēlā: Kompaņjon-Naftogaz uzbrucējs Armands Bērziņš cīnās uz Ukrainas PHL čempionāta ledus. Foto fiksēts Kompaņjon-Naftogaz spēlē pret Donbass-2 komandu 2012. gada 4. decembrī; foto avots: hckompanion.org.ua.]