Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Ukraina kā savs ceļš hokejā

Posted by petrovich27 uz 2013/01/14

Eriks_Golubevs_no_pers_arhiva_N2Šosezon Ukrainas PHL čempionātā savu karjeras turpinājumu atrada padsmit Latvijas hokejistu, tajā skaitā virkne bijušo Rīgas dinamiešu, kas vēl nesen „kaplēja” KHL ledus laukumus. Andersons, Bērziņš, Štāls… Ukrainas galvenajā čempionātā pie pieaugušajiem savu meistarību slīpē arī Latvijas U-18 izlases kandidāts – aizsargs Ēriks Golubevs.

TUVPLĀNĀ: Ēriks Golubevs

  • Dzimis 1995. gada 7. jūnijā
  • Ampluā: aizsargs
  • „Figūra”: 178 cm; 77 kg
  • 2012./2013. g. sezonā Bilij Bars sastāvā Ukrainas PHL līgā
  • Iepriekšējās sezonas: Liepājas Metalurgs komandas
  • Latvijas U-18 izlases kandidāts
  • Pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Ukrainas PHL oficiālajā statistikas vietnē kā Tava dzimšanas vieta norādīta Kijeva Ukrainā? Vai tas tiesa? Un kā nākas, ka esi izvēlējies 17 gadu vecumā doties spēlēt hokeju tieši uz Ukrainu? Nevis, piemēram, Zviedriju vai Kanādu?

Ēriks Golubevs: Nē, tā nav. Mana dzimšanas vieta ir Liepāja!

Katram ir savs ceļš. Kādam varbūt tuvāka ir Skandināvija, Amerika, Kanāda u.t.t., bet es izvēlējos Ukrainu, un es esmu ļoti priecīgs, ka izvēlējos tieši Ukrainu.

Kā Liepāja bija kļuvusi par Tavu hokeja skolu? Kad un kā sāki nodarboties ar hokeju?

Hokejs nebija mans pirmais sporta veids; pirms tā vēl bija akrobātika un peldēšana. Bet pēc neilgas nodarbošanās mēs ar tēvu izlēmām, ka tie nav īsti mani sporta veidi. Tad ar tēti es tiku uz Liepājas Metalurga spēli, un es biju vienkārši izbrīnīts, cik interesants ir hokejs. Pēc spēles manā galvā bija tikai hokejs, un mēs nolēmām pamēģināt mani uz ledus! Pēc pirmajiem treniņiem es sapratu, ka tas ir vienkārši brīnišķīgs sporta veids, un tas tiešām mani ļoti interesē. Un tā Liepājas hokeja skola kļuva man par otru ģimeni.

Iepriekšējo (2011./2012.) sezonu aizvadīji galvenokārt Liepājas Metalurgs U18 komandā, mazliet uzspēlēji arī Liepājas otrajā komandā Latvijas Virslīgā. Kā kopumā vērtē savu sniegumu šajā sezonā un debiju pie lielajiem?

Eriks_Golubevs_no_pers_arhiva_N6Atklāti sakot, man bija ļoti grūti. Pirmās spēles biju ļoti nervozs pirms spēlēm, pat dažreiz drebēja rokas, ejot uz laukuma, bet, kad kāpu uz ledus, viss ātri pazuda, un es mēģināju sekot spēles līmenim un rādīt, ka neesmu nemaz sliktāks par tiem vīriem. Grūti kaut kā vērtēt savu sniegumu (pie pieaugušajiem), it sevišķi, ka tā gandrīz nebija, bet, domāju, ka nemaz tik slikti neizskatījos.

Latvijas U-18 līgā Tev kā aizsargam bija itin pieklājīgs sniegums – 23 spēlēs 31 punkts. Kā tā? Esi ļoti uzbrūkošs aizsargs vai arī Liepājas komandas pretinieki bija nekādi?

Nē, neesmu uzbrūkošā stila aizsargs; man tuvāks ir aizsargāšanās stils. Nu, nevarētu es teikt, ka te pretinieki bija „nekādi”; vienkārši mēs bijām mazliet stiprāki par pretiniekiem, un viņi neko nevarēja līdzēt pret mūsu spēles stilu. Runājot par statistiku, lielu daļu no tiem punktiem es guvu, realizējot skaitlisko vairākumu – mums bija ļoti laba izspēle. Un, protams, par lielāko daļu no tiem punktiem es varu pateikt paldies saviem maiņas biedriem!

Kurā brīdī saprati, ka nepieciešams mainīt savu karjeru un doties ārpus Latvijas? Un kāpēc tā nolēmi?

Sapratu savos 16 gados. Sāku jau apdomāt savu hokeja nākotni, sapratu, ka tuvojas pilngadība, un ātri ir kaut kas jāmaina, lai paliktu hokejā. Es nolēmu doties ārpus Latvijas, lai pamēģinātu savus spēkus stiprā līgā. Jo, manuprāt, visu laiku ir jāpilnveido meistarību, un jācenšas augt un rādīt sevi.

Ar ko Tevi piesaistīja Bilij Bars klubs? Kāpēc rudenī sāki spēlēt tieši pie viņiem?

Kad Liepājā pēc (2011./2012. gada) sezonas beigām mums iedeva brīvlaiku – mēnesi, es aizbraucu pie tēva uz Kijevu, jo Liepājā jūnija mēnesi ledus halle nestrādā. Tur es izgāju pilnu pirmssezonas sagatavošanos bez komandas. Tur es satiku savu treneri, kurš bija pazinis manu tēvu, un treneris prasīja, kur es spēlēju un, vai man interese ledus treniņi ar pieaugušo komandu. Es biju pārsteigts, un nākamajā dienā izgāju uz treniņu. Iepatikos abiem treneriem, un viņi piedāvāja man palikt Ukrainā un spēlēt PHL līgā.

Cik viegli/grūti bija pārslēgties no Liepājas ritma un iejusties Ukrainas hokeja realitātēs? Kas bija vieglāk, kas grūtāk? Kas Tev palīdzēja?

Bija ļoti grūti, jo pēc bērnu hokeja ir ļoti grūti pāriet uz pieaugušo līmeni. Visgrūtāk bija mēģināt sekot līmenim un rādīt augstu spēles līmeni; bija jūtams meistarības trūkums, bet man ļoti palīdzēja kolektīvs! Un līdz ar to man sāka sanākt, un mazliet izaugu un pieliku meistarība. Tādēļ visvieglāk bija ieiet kolektīvā, jo mums ir ļoti draudzīga komanda, un visi attiecas vienādi viens pret otru, neskatoties, cik tev gadu un no kurienes tu esi.

Kādi bija pirmie iespaidi par Ukrainas hokeju? Vai tā arī visu biji iedomājies?

Eriks_Golubevs_no_pers_arhiva_N7Nē, protams, nē; es nevarēju iedomāties, ka viss būs tik labi, jo visu laiku biju dzirdējis tikai negatīvus viedokļus par Ukrainas hokeju. Bet tomēr PHL līmenis šogad ir ļoti pacēlies; līgā ir ļoti augstas klases spēlētāji un treneri, kuri visu ļoti labi izskaidro un dod ļoti daudz man kā hokejistam. Tā ir gan pieredze, gan meistarības pilnveidošana un citas hokeja nianses.

Tava Bilij Bars komanda ir stabila Ukrainas PHL čempionāta pastarīte – 9 punkti 27 spēlēs, un līdz ar to stabila pēdējā (7.) vieta čempionātā. Kādēļ tā? Kas traucē komandai atrasties augstāk turnīra tabulā?

Manuprāt, mūsu komandai ir pāris nelielu problēmu, kas mums traucē. Protams, mums ir ļoti grūti sacensties ar komandām, kurām ir ļoti liels budžets, jo nevienam nav noslēpums, ka Bilij Bars nav bagātākais klubs Ukrainā, bet tomēr klubs dod spēlētājiem visu, ko var. Mums ir ļoti jauna komanda; vidējais vecums komandā ir varbūt 23 – 25 gadi, jo trenerim ir lielas cerības uz jaunajiem spēlētājiem. Tāpēc arī ir grūtības, spēlējot ar vecākām un pieredzējušākām komandām.

Jau sezonas gaitā no Donbass-2 komandas uz Bilij Bars pārcēlās cits Latvijas hokejists – uzbrucējs Vitālijs Hvorostiņins. Vai tas atvieglo Tavas gaitas komandā? Ir kādas kopīgas lietas?

Jā, protams, atviegloja. Mēs ar Vitāliju nebijām pirms tam pazīstami, bet tagad esam labi draugi, uzturam ļoti labas, draudzīgas attiecības. Novembra mēnesī pie mums (uz Bilij Bars) pārcēlās arī vēl viens latvietis – Alberts Bolušs; arī ar viņu ļoti bieži kontaktējam un draudzējamies, vairāk laika pavadām kopā.

Komanda Bilij Bars tagad mājo pilsētā ar nosaukumu Bila Cerkva, 80 km no Kijevas. Pilsētā esot ap 210 000 iedzīvotāju. Cik populārs tur ir hokejs? Un kādas izklaides iespējas ir pilsētā?

Jā, mūsu klubs pārcēlās, jo nesen tika pabeigta ledus halles būvēšana. Vēl nesen pilsētā par hokeju zināja varbūt ap 800 – 1000 cilvēku, bet, kad ledus halle tika pabeigta, interese krietni izauga! Līdz ar to bija savāktas grupas ar bērniem, kuri grib savu nākotni saistīt ar hokeju. Kopā 200 – 300 bērnu! Tādās mazās pilsētās tas ir vienkārši brīnišķīgi. Bila Cerkvā visi ļoti ciena katru mūsu komandas spēlētāju, un ļoti labi attiecas pret mums; neskatoties, kā mēs spēlējam, tribīnes visu laiku ir pilnas. Vietējie iedzīvotāji vienmēr atbalsta un pārdzīvo visu kopā ar mums. Vietējā infrastruktūra strādā ļoti labi, mums ir savs web-saits, ir sava avīze, atribūtika un specializēta fanu grupa. Runājot par izklaidēm, mums notiek tikšanās ar kluba vadību un ar faniem. Pārējo laiku mēs visi veltām treniņiem un atjaunošanai.

(Piebilde: Bila Cerkvas ledus hallē ir 450 skatītāju vietu.)

Kā ir ar mācībām Ukrainā? Tālmācība? Un kā tiec ar to galā?

Jā, protams, tālmācība; mācos Liepājas A. Puškina 2. vidusskolā. Atklāti sakot, ir grūtības, bet, ko varu, es vienmēr izpildu. Ļoti bieži palīdz arī klasesbiedri, un arī skolotāji saprot situāciju un ļoti stingri nevērtē.

Kā Tu kopumā vērtē hokeja līmeni Ukrainā, PHL čempionātā? Vai tas atbild Tevis gaidītajam?

Vērtēt ir ļoti grūti, jo nav, ar ko salīdzināt. Bet es esmu apmierināts par 100%, jo pagaidām par labāku variantu es pat nevaru iedomāties. Kā jau teicu, līgā ir ļoti augstas klases treneri un komandas, kas rāda patiešām labu un meistarīgu spēli. Ir arī komandas, kas mēģina tām sekot un neatpalikt. Patiešām prieks spēlēt tādā līgā, kura aug ar katru gadu.

Eriks_Golubevs_no_pers_arhiva_N3Kā pats vērtē savu pirmo „īsto” sezonu pieaugušo hokejā?

Grūti vērtēt, jo sezona vēl nav beigusies. Vienīgais, ko varu teikt, ir kļūdas, vēl ir daudz jāstrādā! Bet arī – nemaz nav tik slikti. Pagaidām treneris ir apmierināts, un tas mani iepriecina.

Kādi ir Tavi plāni attiecībā uz savām gaitām Bilij Bars komandā un Ukrainā? Esi iecerējis palikt uz ilgāku laiku?

Pagaidām neko nevaru pateikt par nākotnes plāniem, jo nezinu, kas būs nākamsezon. Bet, ja man piedāvās līgumu uz nākamo gadu, es palikšu! Man viss patīk, esmu ļoti apmierināts ar līmeni, un esmu gatavs turpināt savu karjeru Ukrainā.

Kas ir Tavas ieceres tuvākajiem gadiem 2 – 3? Ko Tu gribi sasniegt līdz brīdim, kad beigsies junioru vecums un sāksies pieaugušais hokejs?

Atklāti sakot, grūti spriest par nākotni, jo nezinu, kur un kas sanāks vai nesanāks, bet gribētos uzspēlēt kaut kur augstāk, piemēram, Krievijā, Šveicē vai Somijā.

Lai veicas!

Detalizētāka info:

[Fotoattēli no Ērika Golubeva personīgā arhīva.]

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: