Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Kurš un ko mācīsies no Latvijas U-20 izlases sliktākā čempionāta elitē?

Posted by petrovich27 uz 2013/01/08

LAT_U20_vs_SWE_U20_2012_dec_fhr_ru_Almir_SibagatullinJa Latvijas U-20 izlase nebūtu izkritusi no elites, bet kaut kā noturējusies augstākajā sabiedrībā, tad droši, ka nācijas interese par šīs izlases gaitām būtu stipri mazāka. Taču tagad ir iespēja prasīt treneru vai federācijas vadības „skalpus”, cilāt dažādas problēmas, kuras, starp citu, ir ne pirmo gadu. Visai jezgai būs nekonvertētu santīmu vērtība, ja no tā nebūs mācījušās „attiecīgās iestādes”, kas atbildīgas par jauniešu hokeja saimniecības kārtību Latvijā.

Tiešām sliktākais sniegums elitē

Kopumā Latvijas U-20 izlase ir aizvadījusi piecus pasaules čempionātus elitē. Visi tie ir iegadījušies 21. gadsimtā, pēdējo 7 sezonu gaitā, un visos izlase aizvadīja pa 6 spēlēm; tādēļ ir savā starpā salīdzināmi diezgan tieši. Arī iepriekš reizes divas Latvijas U-20 izlase ir lidojusi ārā no elites, taču vēl nekad pirms šīs sezonas čempionāta, Latvijas juniori nebija šo turnīru pabeiguši bez nevienas uzvaras, bez neviena punkta, ar tik maz vārtu guvumiem, un arī 10. vieta junioru elitē ir pirmoreiz. Jāpiebilst, ka savulaik arī 9. vieta krita ārā uz 1. divīziju.

Protams, var atrast pozitīvas iezīmes. Piemēram, nebija neviena divciparu „zāģa”, bez kādiem nebija iztikts nevienā no iepriekšējiem pasaules čempionātiem elitē. Un arī vārtu zaudējumi šoziem ir bijuši mazāk nekā, piemēram, divos iepriekšējos elites līmeņa turnīros. Tomēr jāatkārtojas, bet visu izsaka „sausais atlikums” – 10. vieta… Iepriekš Latvijas U-20 izlase, lai arī „atkāpās” no elites, tad ar „kaujām”. Bet skaisti zaudējumi ir bijuši arī iepriekš… Ja negribam sevi mānīt un „slāpēt troksni”, tad pašiem sev skaidri jāatzīst – šis bija visšķidrākais Latvijas U-20 izlases starts elitē. Bez atrunām, bez attaisnojumiem, bez vaimanām par Latvijas resursiem un „mazumu”.

Latvijas U-20 izlases sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē:

sezona rezultāti punkti vārtu st. vieta
2005./2006. vs CZE 1:5; vs SVK 4:7; vs RUS 1:3
vs SWE 2:10; vs SUI 2:5; vs NOR 4:0 3 14:30 9. vieta (ārā)
2008./2009. vs RUS 1:4; vs SVK 2:7; vs SWE 1:10
vs FIN 1:5; vs GER 7:1; vs KAZ 7:1 6 19:28 8. vieta
2009./2010. vs CAN 0:16; vs SVK 3:8; vs USA 1:12
vs SUI 5:7; vs CZE 2:10; vs AUT 6:4 3 17:57 9. vieta (ārā)
2011./2012. vs SWE 4:9; vs SVK 1:3; vs RUS 0:14
vs SUI 3:5; vs USA 2:12; vs DEN 2:1 OT 2 12:44 9. vieta
2012./2013. vs FIN 1:5; vs SUI 2:7; vs SWE 1:5
vs CZE 2:4; vs SVK 3:5; vs GER 2:5 0 11:31 10. vieta

*

Vai bija visu laiku labākais Latvijas U-20 sastāvs?

Objektīvu stratēģisku priekšnoteikumu tam, lai Latvijas U-20 izlase nostartētu labāk par pieaugušo valstsvienību (10. vieta 2012. gadā), bija nosacīti vai, ja tikpat godīgi, to nebija nemaz. Vai pēdējo gadu gaitā ir notikuši būtiski uzlabojumi Latvijas bērnu un jaunatnes hokeja sistēmā? Vai ir audzis Latvijas U līgu līmenis? Ir palielinājies hokeja skolu skaits un augusi esošo kvalitāte? Vai ir iekopusies perfekta Latvijas treneru skola? Vai varbūt treneri stāv rindā uz Latvijas U-20 izlases treneru posteni? Varbūt ir manāmi palielinājies Latvijas U-20 izlasei novirzītais finansējums? Piemēram, Dinamo ir iespēlējis kaut vienu junioru vecuma spēlētāju šosezon? Ja ir atrasts viens, divi „jā” uz kādu no retoriskajiem jautājumiem, tad priekšnoteikumi ir mazliet. Bet vai ir vispār??

Tomēr ir vairāki salīdzināmie parametri, kas no šīs sezonas Latvijas U-20 sasaukuma ir likuši gaidīt vairāk nekā no dažiem agrākiem. Arī no sastāva, kurā nav, piemēram, Girgensons vai Kļaviņš. Un ne tikai tāpēc, ka galvenais treneris grib kaut ko vairāk nekā cīnīšanos par palikšanu elitē. Arī ne tāpēc, ka kāds spēlētājs pirms čempionāta sapņo par medaļām. Tas nav pārmetums – mērķiem ir jābūt.

1994. gadu ir pieņemts uzskatīt par ļoti labu Latvijas hokejā. Arī tādi parametri kā spēlētāju pieredze U-20 un U-18 pasaules čempionātos elitē, hokejistu skaits no Ziemeļamerikas Top junioru līgām un pat auguma parametri šosezon ir labāki nekā dažus citus gadus.

Junioru pasaules čempionātiem pieteikto Latvijas U-20 izlašu spēlētāju pieredze, drafti pirms konkrētā čempionāta (mērvienība – spēlētāju skaits):

kritērijs 2005./2006. 2008./2009. 2009./2010. 2011./2012. 2012./2013.
Iepriekš U-20 PČ (ieskaitot 1. div.) 10 11 9 6 10
Iepriekš U-20 PČ tikai elitē 0 1 9 0 10
Iepriekš U-18 PČ (ieskaitot 1. div.) 22 16 15 20 22
Iepriekš U-18 PČ tikai elitē 0 14 4 14 19
CHL; USHL; NCAA pieredze 3 2 1 4 5
CSHL; USHL draftēti 2 3 2 5 5
NHL draftēti 2 0 0 1 1
Augums no 185 cm 10 6 8 5 9
Svars no 85 kg 5 8 5 4 9
Maksimālā vecuma 11 (1986.) 12 (1989.) 11 (1990.) 9 (1992.) 10 (1993.)

*

Uz papīra vai datora ekrānā šīs sezonas Latvijas U-20 izlases salīdzināmie cipari izskatās itin pieklājīgi. Sasaukums neizskatās vājākais. Bet, kā zinām, cipari nespēlē. Pieri pierē, kauls kaulā iet fricis, krievs un letiņš… Neatkarīgi no statistiķu aprēķiniem.

Pagarinātā bērnība…

Taču ir parametrs, kuros 2012./2013. g. sezonas Junioru pasaules čempionāta sarkanbaltsarkanā valstsvienība „kāš vienos vārtos” visiem iepriekšējiem Latvijas U-20 izlases sasaukumiem iepriekšējos čempionātos elitē. Šis parametrs ir „pieaugušie spēlētāji” jeb spēlētāju skaits ar pieredzi pieaugušo līgās. Ja neņemam vērā Latvijas Virslīgu, kas ir stipri jauneklīga un kur ir arī, piemēram, „tīra” U-17 komanda (šosezon SK Rīga-96), tad pieaugušo hokeju no Latvijas U-20 izlases spēlē tikai 4 hokejisti (Kuzmenkovs, Nīmanis, Ozoliņš, Siksna). Ja vēl „atmīnuso” Baltkrievijas ekstralīgā startējošos, tad „pieaugušajās ārzemēs” paliek tikai Kristaps Nīmanis. Un ar tik nelielu skaitu ir izrādījies par maz…

Vai Latvijas juniori nevar vai negrib spēlēt pieaugušās komandās? Vēl jautājums vietā – cik daudz tad ir salīdzinoši augsta līmeņa pieaugušo komandu Latvijā? Pareizi – divas! Liepājas Metalurgs, kas arī taupības nolūkā pasācis jaunatnei dot vairāk spēles laika, un Rīgas Dinamo. Bet tālāk jau leģionāru gaitas… Vai nepieaugušie MHL un MHL B čempionāti, kur startē nu jau 4 komandas no Latvijas. Lai arī kā, bet paliek fakts, ka Latvijas U-20 izlase komplektācijas un satura ziņā attālinās no pieaugušo hokeja, arvien mazāk saņemot un/vai iesaistot spēlētājus ar „lielā hokeja” pieredzi. Un tas arī ļoti acīmredzami atspoguļojas junioru valstsvienības sniegumā.

Junioru pasaules čempionātiem pieteikto Latvijas U-20 izlašu spēlētāju pieredze pieaugušo līgās (mērvienība – spēlētāju skaits):

kritērijs 2005./2006. 2008./2009. 2009./2010. 2011./2012. 2012./2013.
Līgas (ieskaitot Latvijas 1.) 22 21 20 16 16
Līgas (neskaitot Latvijas 1.) 16 14 16 9 4
Līgas (neskaitot Latviju/Baltkrieviju*) 7 5 5 3 1
Iepriekš pieaugušo PČ 2 0 0 0 0

*Arī neskaitot EEHL un dažādas pan-Baltijas līgas. **Pie pieaugušo līgām nav skaitītas Šveices 4. un 5. stipruma līgas, kā arī Francijas 3. līga. *** Skaitļos ir ierēķināti arī daži spēlētāji, kuriem pieaugušo līgas pieredze ir tajā sezonā vispār nevis tikai pirms U-20 pasaules čempionāta gadu mijā. Attiecīgi arī aktuālās sezonas (2012./2013.) skaitlis var teorētiski pieaugt.

Bet taču 1994. gads Latvijā ir tik labs? Uz šo jautājumu pirms gadiem diviem īsi un precīzi atbildēja Zemgus Girgensons, kuru aizvadītā čempionāta laikā darba devēji bija nolēmuši paturēt Ziemeļamerikā: „1994.gads visā pasaulē ir izdevies”…

Liepājas Metalurgs kā izlases īstenā bāze?

Pirms Junioru pasaules čempionāta Ufā par Latvijas U-20 izlasi dominēja viedoklis, ka valstsvienības uzbrukums ir labā līmenī, bet aizsardzība tāda pašvaka… Jo mums taču ir Kanādas junioru elites CHL līgās spēlējošie, viens kadrs no ASV koledžu līgas NCAA, Liepājas Metalurga rezultatīvākais spēlētājs un citi. Pieņēmums praksē nenostrādāja… Jāatkārtojas, bet tik maz vārtu guvumu kā šajā čempionātā (11), Latvijas U-20 izlasei nebija gadījies. Tiesa, priekšvēstneši jau bija pirms gada, kad 6 spēlēs trāpīts vārtos 12 reizes. Savukārt aizsardzības statistika – 31 vārtu zaudējums – šogad izrādījusies būtiski labāka nekā iepriekšējās divas reizes elitē.

Šajā situācijā simboliski, ka Latvijas U-20 izlases rezultatīvākais spēlētājs bija aizsargs – tās kapteinis Edgars Siksna, kuram 6 spēlēs sanāca 4 rezultatīvas piespēles. Pēc tam seko uzbrucēji Ņikita Jevpalovs (2+1) un Artūrs Kuzmenkovs (1+2), kā arī aizsargs Krišs Lipsbergs (0+3). Vienīgais izlases spēlētājs ar pozitīvu lietderības koeficientu izrādījās uzbrucējs Kārlis Ozoliņš (+2). Ar neapbruņotu aci redzams, ka rezultāta organizēšanā un komandas „atslēgas lomās” ir bijuši tieši Liepājas Metalurgs ierindā pieaugušo līgā spēlējošie Siksna, Kuzmenkovs, Ozoliņš.

Vārtsardzība? Piemēram, Ivara Punnenova vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 4.27 un atvairīto metienu procents – 88,65% – ir attiecīgi labākais un otrs labākais cipars Latvijas junioru izlašu vārtsargiem elitē. Arī Merzļikina cipari GAA 5.85 un 86,02% nav sliktākie.

Latvijas U-20 izlases visu vārtsargu sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (vārtsargu dati ir salīdzināmi daļēji dēļ atšķirīgā spēļu laika un pretiniekiem):

vārtsargs sezona vārts. U vecums sp. laiks atv. % GAA
1. Nauris Enkuzens 2008./2009. U-20 346:18 90.27% 4.33
2. Ivars Punnenovs 2012./2013. U-19 224:37 88.65% 4.27
3. Kristers Gudļevskis 2011./2012. U-20 279:41 86.52% 5.15
4. Uģis Avotiņš 2005./2006. U-20 333:57 86.14% 5.03
5. Elvis Merzļikins 2012./2013. U-19 133:19 86.02% 5.85
6. Rihards Cimermanis 2011./2012. U-19 19:04 82.76% 15.73
7. Jānis Kalniņš 2009./2010. U-19 272:21 82.57% 9.25
8. Raimonds Ermičs 2008./2009. U-19 13:42 82.35% 13.14
9. Kristaps Stiģis 2005./2006. U-19 26:03 81.82% 4.61
10. Elvis Merzļikins 2011./2012. U-18 60:00 72.00% 14.00
11. Raimonds Ermičs 2009./2010. U-20 87:39 68.75% 10.27

*

Secinājumi?

Protams, kā jau katrai „neražai” arī Latvijas U-20 izlases pārceļošanai uz 1. divīziju tiek meklēti un atrasti vainīgie. Galvenais treneris Leonīds Tambijevs, LHF prezidents Kirovs Lipmans, nepalaistā Girgensona pārstāvētās komandas vadība un pat regulāro sezonu kalendāri – tas viss ir aprunāšanas aisberga redzamākā un populārākā daļa. Protams, katrs uzskaitītais elements ir pateicīgs kritikai. Katrs vārds, kas teikts pirms vai pēc fakta, var tikt un tiek izmantots pret teicējiem.

Īpaši jautra bija LHF prezidenta „pērle” uzreiz pēc Latvijas junioru pēdējās spēles Ufā: „Mērķis nav izpildīts un domāju, ka Tambijevs, visticamāk, nesaglabās savu amatu. Zinu, ko viņš teiks… Teiks, ka izlasei pietrūka pārbaudes spēļu, taču, ja čaļi ikdienā spēlē MHL, vai ar to nepietiek?” (citāts no Sportacentrs.com). Acīmredzot – nepietiek.

Katra mācību stunda ir tik vērta, cik no tās ir prasts mācīties. Tad jautājums – ko būs mācījušies par izlases startu atbildīgie amatpersonāži? Vai „reformas” aprobežosies tikai ar Tambijeva atlaišanu? Vienkāršākais jau kādu, lai arī pelnīti atbrīvot, un turpināt plostot virzienā, kur straume nes…

Vai arī tomēr ir pēdējais laiks stratēģiskiem lēmumiem U izlašu sakarā un skaidrai vīzijai, kurā virzienā ejam un kādus „transporta līdzekļus” izvēlamies? Protams, ja gribam kaut ko vairāk no hokeja Latvijā. Ja negribam, priecājamies par to, kas ir un kādreiz bij’…

Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika elites U-20 pasaules čempionātā 2012. gada decembrī – 2013. g. janvārī, Ufā (saskaņā ar iihf.com):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- PM met.
UZBRUCĒJI
1. Ņikita Jevpalovs 1994. 6 2+1 -8 8 17
2. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 6 1+2 -2 2 7
3. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 5 2+0 -4 4 6
4. Artūrs Ševčenko 1994. 6 1+1 -2 0 4
5. Roberts Lipsbergs 1994. 6 1+1 -4 2 11
6. Teodors Bļugers 1994. 6 1+1 -8 8 18
7. Edgars Kulda 1994. 6 1+1 -9 14 13
8. Kārlis Ozoliņš 1994. 6 1+0 +2 0 7
9. Lauris Rancevs 1993. 6 1+0 -4 2 8
10. Toms Andersons 1993. 4 0+1 -1 6 4
11. Rihards Bukarts 1995. 6 0+1 -1 6 8
12. Edgars Kurmis 1993. 6 0+1 ±0 14 5
13. Andris Siksnis 1993. 6 0+0 -1 0 2
AIZSARGI
1. Pauls Zvirbulis 1993. 6 0+1 -1 2 4
2. Edgars Siksna 1993. 6 0+4 -3 14 7
3. Rinalds Rosinskis 1994. 6 0+1 -4 4 5
4. Kristaps Nīmanis 1993. 6 0+0 -4 4 3
5. Edmunds Augstkalns 1994. 6 0+0 -4 6 6
6. Krišs Lipsbergs 1993. 6 0+3 -5 4 6
7. Patriks Škuratovs 1994. 6 0+1 -5 0 1
VĀRTSARGI dz. sp. sp. laiks atv. atv.% GAA
1. Ivars Punnenovs 1994. 5 224:37 125 no 141 88.65% 4.27
2. Elvis Merzļikins 1994. 3 133:19 80 no 93 86.02% 5.85
Vadims Miščuks 1993. 0 0:00

*

Papildu ieskatam:

  • Latvijas U-20 izlases sniegums iepriekšējos U-20 pasaules čempionātos elitē (statistikas salīdzinājums): tepat
  • Latvijas U-20 izlašu pieteikumi pasaules čempionātos elitē – iihf.com (2005./2006.2008./2009.; 2009,.2010.; 2011./2012.; 2012./2013.)
  • Kirova Lipmana komentārs pēc Latvijas U-20 izlases zaudējuma Vācijas vienaudžiem (2013-01-04) – sportacentrs.com
  • Latvijas U-20 izlases puišu statistika 2012./2013. g. sezonas pasaules čempionātā – iihf.com
  • Latvijas U-20 izlases sastāvs, kandidāti un to piederība 2012./2013. g. sezonā: tepat

[Attēlā: Latvijas U-20 izlases puiši cīņā pret Zviedrijas junioriem 2012. gada 29. decembrī. Foto avots: fhr.ru (Almir Sibagatullin).]

Advertisements

3 Atbildes to “Kurš un ko mācīsies no Latvijas U-20 izlases sliktākā čempionāta elitē?”

  1. Armands said

    Lai arī kā, bet paliek fakts, ka Latvijas U-20 izlase komplektācijas un satura ziņā attālinās no pieaugušo hokeja, arvien mazāk saņemot un/vai iesaistot spēlētājus ar „lielā hokeja” pieredzi. Un tas arī ļoti acīmredzami atspoguļojas junioru valstsvienības sniegumā.
    —————-
    nez vai šo faktu varētu saistīt ar valstsvienības sniegumu. Cik daudz pieaugušo hokeja pārstāvju bija piem. ASV izlasei, kas uzvarēja PČ šogad?
    Manuprāt zaudējumiem tomēr bija citi apstākļi. Būsim reāli, ja vācu vai slovāku (ar ko pat sakarīgāk nospēlējām) vietā būtu tie paši pagājušā gada dāņi, norvēģi, batkrievi- vienalga kas, tad mēs būtu saglabājuši vietu elitē un šobrīd nebūtu nekādu vaimanu. Tad jau drīzāk jāatzīst, ka ar tik daudziem par gadu jaunākiem mēs nevaram cerēt uz vietas saglabāšanu elitē, kad jāspēlē pret spēlētājiem no mazliet augstāka plaukta jauniešu hokejā (slovāki un vāci)…

  2. Latvijas U-20 izlašu spēlētāju prakse pieaugušo hokejā vistiešākajā mērā saistīta ar izlases sniegumu. Nav runa par vienu uzvaru vai zaudi, bet gan principā.

    Ar ASV U-20 izlasi nebūs tas raksturīgākais piemērs. Jo vairums tās spēlētāju ir pametuši junioru hokeju un spēlē “starpposmā” starp junioriem un pieaugušajiem – NCAA. Tas tomēr ir pieaugušāks, nobriedušāks hokejs par junioru līgām, t.sk. OHL. No “tīri” pieaugušajiem, šķiet, bija tikai Millers. Bet jau pēc čempionāta NHL ir uzspēlējuši divi – Millers un Galchenyuk. Varam tikai filozofēt, cik spēlētājiem jau būtu dažas spēles NHL, ja nebūtu lokauts:} Bet vispār ne NHL, ne AHL nav saistoši IIHF turnīri un tiem par godu noteiktās pauzes. tas arī ir iespējamais iemesls, kāpēc vēl kāds AHL hokejists nepastiprināja ASV U-20 izlasi. Bet kā redzams no rezultāta (zelts), nemaz nevajadzēja.

  3. P.S. “Sudrabniekiem” zviedriem absolūti lielākā daļa sastāva bija ar pieaugušo hokeja pieredzi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: