Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Ronalds Ķēniņš: „Visam savs laiks”

Posted by petrovich27 uz 2012/07/31

Aktuālās Latvijas izlases jaunākā hokejista Ronalda Ķēniņa panākumu atslēga slēpjas vārdos: „Jāstrādā, jāstrādā un vēlreiz jāstrādā”. Starp citu, tieši tā, kā to prasa izlases jaunais modelis, kādu veido izlases galvenais Teds Nolans. Atšķirībā no izlases jaunajiem hokejistiem ierastā Ziemeļamerikas vai KHL ceļa uz Latvijas izlasi, Ķēniņam ir savs ceļš – jau 5 sezonas aizvadītas Šveicē.

TUVPLĀNĀ: Ronalds Ķēniņš

  • Dzimis 1991. gada 28. februārī
  • Ampluā: uzbrucējs
  • „Figūra”: 181 cm; 93 kg
  • 2011./2012. g. sezonā ZSC Lions komandā Šveices stiprākajā līgā – NLA; Šveices čempions
  • Iepriekšējās sezonas: Lions sistēmas komandas Šveicē – GC Küsnacht Lions (NLB), GC Küsnacht Lions U20 (Elite Jr. A), GC Küsnacht Lions U20 2 (Top Junioren); Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) (Šveices Elite Novizen); Liepājas Metalurgs jauniešu komandas
  • Latvijas izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs, izlašu turnīros un divos pasaules čempionātos
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks divos U-20 pasaules čempionātos (pa vienam – elitē, 1. divīzijā)
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks divos U-18 pasaules čempionātos (1. divīzijā)
  • Pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Piecas sezonas Šveicē nav maz, turklāt pērnruden esi pagarinājis līgumu ar savu esošo klubu ZSC Lions vēl uz 2 gadiem – līdz 2014. gadam. Kas bija tie galvenie iemesli, kāpēc 2007. gadā izvēlējies savas karjeras attīstībai Šveices hokeja saimniecību nevis kādu citu? Vai izskatīji vēl kādas citas versijas?

Ronalds Ķēniņš: Kad ierados Šveicē, nospēlēju junioros 4 gadus un ieguvu Šveices licenci, bija doma lidot pāri okeānam, bet… Tad vēl radās iespēja tikt Latvijas izlasē un pie (ZSC Lions) pirmās komandas sastāvā; parunājos ar treneriem un sapratu to – kad būšu pietiekami labs un gatavs tur (Ziemeļamerikā) spēlēt, tad arī lidošu pāri okeānam. Tādēļ arī pagarināju līgumu, jo sapratu, ka esmu jauns un nav kur steigties – visam ir savs laiks.

Savā pirmajā Šveices sezonā (2007./2008.) ietrāpīji Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) komandā šīs valsts jaudīgākajā U-17 līgā – Elite Novizen. Tosezon sastrādāji 35 punktus (14+21) regulārajā čempionātā un 3 punktus (0+3) 4 spēlēs play off-ā. Kā pats vērtē šo sezonu? Kā veicās ar „aklimatizāciju” – pierašanu pie Šveices hokeja, skolas, sadzīves?

Kad ierados Šveicē, nezināju ne vārda vāciski, bet ar laiku jau sāku apgūt valodu, un sāka palikt vieglāk un viss sāka iet uz priekšu. Sezonai bija ļoti grūts sākums – biju sanervozējies, jo vēl nekad nebiju spēlējis tik stiprā ligā. Smagi strādāju un sapratu to, ka esmu stiprs, un viss aizgāja uz labo pusi. Daudz ko iemācījos no Harija Vītoliņa padoma un no trenera Kristiana Ruega; liels paldies, protams, viņiem. Būt prom no mājām – tā nebija problēma, jo agrāk spēlēju Liepājā un jau biju pieradis būt prom no mājām.

(Piebilde: Christian RüeggPikes EHC Oberthurgau 1965 kluba sistēmas treneris; Harijs Vītoliņš – KHL čempionvienības OHK Dinamo un agrākais Latvijas izlases galvenā trenera palīgs ar ilggadēju spēles pieredzi Šveicē.)

Savu otro Šveices sezonu pārcēlies aizvadīt GC Küsnacht Lions komandām. Kādēļ pārcēlies no Šveices ziemeļu kantona Turgava tikai daždesmit kilometrus uz dienvidiem – Kisnahtes (Küsnacht) pilsētas hokeja saimniecību? Nepatika tas, ka Pikes nav savas komandas Šveices stiprākajās pieaugušo līgās – NLA, NLB?

Tas arī bija iemesls; pārdzīvoju par to, ka tikai vienu sezonu varēju nospēlēt tur (Pikes EHC Oberthurgau 1965 klubā), jo ļoti daudz ko tur iemācījos. Mani gribēja ņemt NLB klubs, tādēļ man nebija citas iespējas, un nolēmu arī uz turieni (GC Küsnacht Lions) pārcelties.

Jau U-18 vecumā, mazliet uzspēlējot GC Küsnacht Lions U20 komandā, nokļuvi pieaugušo komandā GC Küsnacht Lions (arī – GCK Lions), kas cīnās Šveices otrajā stiprākajā pieaugušo līgā – NLB. Turklāt, saskaņā ar statistikas datiem, aizvadīji 42 spēles, tiki pie 10 punktiem (2+8). Vai Tu biji tik labs, ka 17 gadu vecumā varēji veiksmīgi debitēt NLB līmenī, vai arī Šveices otrās līgas līmenis ir tāds, ka ir tik vienkārši 17 gadu vecumā tikt pie spēles laika un punktiem?

Ja godīgi, bija par ātru man tā NLB līga. Fiziski biju gatavs, bet galvā – vēl nebiju nobriedis, un man vēl bija problēmas ar treneri… Bet paldies Dievam, ka tiku tam visam pāri; tagad nav vairs par to jādomā.

(Piebilde: Šveices pieaugušo hokeja stiprākā līga ir NLA = National League A; otrā stiprākā – NLB = National League B. Šveices stiprākā junioru līga ir Elite Jr. A (arī Junioren Elite A), otra stiprākā – Elite Jr. B (arī Junioren Elite B).)

Šajā pašā sezonā (2008./2009.) statistiķi Tev fiksējuši arī spēles GC Küsnacht Lions U20 otrās komandas sastāvā Šveices Top Junioren čempionātā. Kas bija Top Junioren līga? Kā Tu kopumā raksturotu Šveices U-20 līgu līmeni? Cik viegli/grūti Tev nācās „salasīt” vidēji 2 punktus spēlē Šveices junioros?

Te, Šveicē, ir tāds noteikums, ka ir jānospēlē 2 sezonas U-17 līmenī, lai varētu augstākajā junioru, U-20, līgā (Elite Jr. A.) spēlēt. Es vēl nebiju nospēlējis, tādēļ man vajadzēja aizvadīt 12 spēles, lai es dabūtu licenci uz augstāko junioru līgu.

Šveicē līmenis ar katru gadu kļūst arvien augstāks un augstāks; tādēļ, kad es vēl spēlēju (U-20 līmenī), varētu teikt, ka tas bija kā MHL līmenis. Tos punktus jau nekad nav viegli savākt, bet man bija labi maiņas biedri, un viņi daudz man palīdzēja.

Tomēr pēc salīdzinoši stabilas sezonas NLB līmenī jau nākamajā sezonā (2009./2010.) atkal nokļuvi junioros – šoreiz, par GCK Lions pirmās junioru komandas spēlētāju, NLB čempionātā aizvadot vien 4 spēles, kurās guvi 4 punktus (1+3). Lielākā daļa sezonas aizvadīta GC Küsnacht Lions U20 ierindā Šveices jaudīgākajā junioru līgā Elite Jr. A. Protams, 18 – 19 gadu vecumā spēlēt junioros ir adekvāti, bet tomēr kāpēc tiki „izņemts” no pieaugušo komandas NLB un pārcelts uz junioriem?

Nospēlēju NLB tikai četras spēles, jo GCK Lions komandā drīkstēja būt tikai divi leģionāri. Es skaitījos kā trešais leģionārs, un, kad viens dabūja traumu, tad es tiku pie spēlēšanas. Tur bija tas pats treneris, ar kuru man bija problēmas, un gribēju viņam pierādīt, ka viņš pielaida kļūdu, kad man neuzticējās pirmajā gadā. Junioros man vajadzēja spēlēt, lai varētu dabūt Šveices licenci; tad ir Šveicē jānospēlē 4 gadi.

Šveices NLB čempionātā ir salīdzinoši liels skaits junioru vecuma spēlētāju. Kāda ir NLB un Elite Jr. A līmeņa atšķirība? Kas bija principiāli savādāk, spēlējot pieaugušo NLB līgas komandā un pie junioriem?

Protams, ka tās ir divas dažādas līgas. Juniori paliek juniori – var pieļaut kļūdas, vairāk ripu pieturēt, bet pie pieaugušajiem – jau jādomā ātrāk, viss ātrāk notiek; tādēļ ir liela atšķirība starp tām divām līgām.

2010./2011. g. regulārajā sezonā, neskaitot play off, spēļu sadalījums starp GC Küsnacht Lions junioru un pieaugušo komandām Tev bija jau vienmērīgāks – 18 spēles pie U-20, 11 spēles pie pieaugušajiem. Tomēr vairāk biji GC Küsnacht Lions U20 komandas spēlētājs, nevis NLB vienības kadrs. Kas Tev šajā sezonā pietrūka, lai jau tad pārceltos pieaugušo hokejā uz palikšanu? Varbūt Tavu atrašanās vietu pamanāmi ietekmēja arī kluba U-20 komandas vēlme tikt pie Elite Jr. A zelta medaļām?

Tas arī. Es pats prasījos, lai es nospēlētu divas sezonas junioros, jo, kā jau teicu, bija nedaudz par ātru tajā NLB līgā spēlēt. Tādēļ nolēmu nospēlēt junioros, un zināju, ka mans mērķis – tikt pie pirmās komandas NLA. Arī tādēļ es nospēlēju junioros vairāk, jo tur bija labs treneris, un no viņa daudz ko iemācījos. Viņš man lika cītīgi strādāt; man bija grūti ar viņu un viņam ar mani, bet mēs tikām galā.

Gala beigās 2011. gada pavasarī GC Küsnacht Lions U20 arī tika pie sava kārtējā zelta, un Tu pie tā „strādāji” ļoti čakli – ar 20 punktiem (7+13) 11 spēlēs biji komandas rezultatīvākais spēlētājs. Ko Tev nozīmē šīs Šveices junioru zelta medaļas? Atskatoties ar laika atstarpi, vai vari novērtēt, cik grūti/viegli tās ir nākušas?

Varētu teikt, ka beidzamā sezona junioros mani izvirzīja uz pirmo komandu (ZSC Lions NLA līgā), un vēl, protams, Latvijas izlase palīdzēja. Sezonas gaitā strādāju cītīgi un zināju, ka tā ir mana pēdējā iespēja sevi pierādīt un izsisties uz augšu. Zināju, ja nebūšu numur viens komandā play off-os, tad varu aizmirst par pirmo komandu. Tādēļ darīju visu, lai vinnētu čempionātu un vēl kļūtu par bombardieri, bet tomēr tas viegli nenāca – vajadzēja daudz darba ielikt.

Aizvadītajā sezonā (2011./2012.), pretēji dažu ekspertu prognozēm, Tu „paleci” garām Lions saimniecības pieaugušo fārmam NLB čempionātā (GCK Lions), kur jau iepriekšējās sezonās biji uzspēlējis, un uzreiz 20 gadu vecumā iestartēji pirmajā komandā ZSC Lions Šveices stiprākajā līgā NLA. Ko Tev „maksāja” šī salīdzinoši ātrā pierakstīšanās Lions pirmajā komandā? Cik sīksta bija konkurence par nokļūšanu Cīrihes ZSC Lions sastāvā?

Daudz darba! Man paveicās ar treneri – es viņam ļoti patiku, cītīgi strādāju, darīju visu, ko viņš man lika un rezultātā tiku komandas sastāvā. Ar laiku iegāju sliedēs, stress pārgāja un sāku savu hokeju spēlēt; treneris sāka vairāk uzticēties, un beigu beigās ar smagu darbu tiku jau pirmajā maiņā. Atceros, kad izgāju pirmajā pārbaudes spēlē uz laukuma, nezināju, kur skriet, bet tas viss bija stress; nomierinājos, un viss sāka iet uz priekšu. Konkurence bija liela, bet tomēr kaut kā tiku tanī kadrā.

Sezonas gaitā ZSC Lions sastāvā esi aizvadījis 47 spēles un iekrājis 18 punktus (6+12) regulārajā sezonā, kā arī play off 15 spēlēs iekrāji 4 rezultatīvas piespēles un tiki pie čempiona goda; tas 20-21 gadus vecam NLA debitantam ir vērā ņemams rādītājs. Kā Tu pats vērtē savu iekļaušanos Šveices pieaugušo elites līmenī?

Sezonu sākām slikti, bet visu laiku ticējām, ka mēs esam labāki, trenējāmies katru dienu pa pusotrai stundai. Pirms spēlēm nebija tāda vienkārša iesildīšanas – mēs trenējāmies vienalga, kad bija spēle vakarā. Bet ar laiku sākām vinnēt, un tad jau samazinājās treniņu process, un regulārajā sezonā palikām septītajā vietā. Neviens cits neticēja, ka mēs vinnēsim čempionu titulu, bet vienīgie, kas ticēja, bijām mēs un komandas vadība. Mēs pierādījām to, ka mēs esam labāki, lai arī par mums visi žurnālisti rakstīja, ka mums (tikai) veicas. Bet kā var tikai veikties, ja sērijā vinnējam ar 4:0 un pusfinālā atkal 4:0? Fināla sērijā bija 4:3 – lai domā paši, bet mēs pierādījām.

Kas NLA līmenī ir principiāli savādāk nekā bija NLB vai junioros, neskaitot spēlētāju meistarību? Vairāk spēka spēles, lielāki ātrumi?

Hokejs atšķiras, protams. Vēl ātrāk jādomā; spēka paņēmieni un viss – tikai vēl ātrāk.

ZSC Lions komandas sastāvā bija vēl daži 1991.-1992. gados dzimuši hokejisti, bet jaudīgākos rezultātus uzrādi Tu un vēl viens 1991. gada hokejists Reto Schäppi, ar kuru esat uzspēlējuši arī kluba sistēmas NLB un junioru komandās. Turklāt Reto Schäppi bija jau iepriekšējā sezonā (2010./2011.) aizvadījis regulārās sezonas 31 spēli un vēl 5 spēles play offZSC Lions ierindā NLA līmenī. Bet Tu šajā regulārajā sezonā esi rezultatīvāks par viņu. Vai Tev sanāk salīdzināties un sacensties ar sava vecuma cīņubiedriem komandā?

Domāju, ka katram ir savs mērķis. Es par to nedomāju, kā apsteigt savu gadu komandas biedru, es koncentrējos uz labu sezonu; tādēļ par punktiem nedomāju. Domāju, kā tik noturēties sastāvā un tikt augstākā maiņā.

Vai labi atceries savu pirmo vārtu guvumu NLA līmenī? Vai arī 24. septembra (2011.) spēle pret HC Davos Tev atmiņā nav aizķērusies?

Nu, protams, ka atceros. Tādus momentus nekad neizmirsti. Atceros – iegāju (zonā), man atdeva piespēli, es pavilku (ripu) zem sevis, uzreiz metu un trāpīju tālajā devītniekā. To nevar aizmirst, emocijas bija nepārspējamas.

Aizvadītajā regulārajā sezonā ar 48 minūtēm (47 spēlēs) biji trešais nedisciplinētākais ZSC Lions vienībā. Kā tā? Kā esi ticis pie savām soda minūtēm – regulāri kaujies vai kā citādi „apbižo” savus pretiniekus?

Es daudz spēlēju spēka spēli. Vienreiz vienam trāpīju pa ceļiem, bet viņš dabūja traumu un man iedeva 20+5 minūtes, ja nemaldos; un to parējo savācu ar divu minūšu noraidījumiem.

Kā pats kopumā novērtē savas sezonas Šveicē – jauniešu, junioru un arī NLB komandās? Kas, Tavuprāt, ir lielākie ieguvumi no tā, ka šiem gadiem izvēlējies Šveici nevis citu alternatīvu – Ziemeļamerikā, Zviedrijā vai Latvijā?

Grūti atbildēt uz šo jautājumu. Kā bija lemts… Nezinu, kā būtu bijis, ja spēlētu kaut kur citur. Varbūt labāk, varbūt sliktāk, bet teikšu, ka man veicās ar to, kas man ir, un esmu pateicīgs Šveicei par to, ko esmu šeit iemācījies. Šajās sezonās daudz ko iemācījos, cītīgi strādāju. Bija sliktas sezonas un bija labas sezonas, bet kopsummā, domāju, ka labi, bet vienmēr gribas vēl labāk; tādēļ jābūt pacietībai.

Kas ir tā Šveices hokeja „kvalitātes zīme”, kas Tevi un iespējams arī citus Šveicē „kapājošos” Latvijas hokejistus atšķir no citiem Latvijas hokejistiem citās valstīs? Ar ko, Tavuprāt, Šveices hokejs ir īpašs?

Nu, var iemācīties, kas ir komanda, kas ar laiku tev jau kā ģimene. Viss, kas Kanādas hokejā, – ātrums, daudz spēka paņēmienu. Nevarētu teikt, ka kaut kas īpašs, bet ļoti labs līmenis, un cilvēki redz, ja tu strādā, viņi to novērtē un ir pateicīgi.

Latvijas izlašu ziņā Tev ļoti vērtīga bija arī iepriekšējā sezona (2010./2011.) – ātri uzkāpi no U-20 līdz nacionālajai izlasei. Novembrī biji rezultatīvākais spēlētājs Latvijas U-20 izlasē Sino Cup U20 turnīrā Dānijā, decembrī palīdzēji Latvijas U-20 izlasei izcīnīt zeltu junioru pasaules čempionāta apakšgrupā un nopelnīt vietu elites čempionātā. Tam sekoja pieslēgšanās Latvijas pieaugušo izlasei – februārī 2 spēles turnīrā Norvēģijā, pavasarī vēl 6 spēles Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros un 1 pārbaudes spēle pret Norvēģiju. Varētu domāt, ka U-20 vecuma hokejistam ar to pietiktu, bet Tu vēl debitēji izlases sastāvā pasaules čempionātā. Ja Tev būtu jāpaskaidro Latvijas U-12 vecuma hokejistiem, kas jādara, lai U-20 vecumā tiktu pie tik bagātas pieredzes Latvijas izlašu sastāvā? Kas ir jāziedo, lai to sasniegtu?

Jāstrādā, jāstrādā un vēlreiz jāstrādā. Es domāju, jādara viss, ko tādā vecumā treneris liek. Domāju, ka tiku izlasē, jo darīju visu, ko treneris lika, klausījos un strādāju no visas sirds.

Vēl augstāku vilni sanāca celt 2012. gada „lielo” pasaules čempionātā, uz kuru ne tikai tiki Latvijas izlases sastāvā, bet arī kā jaunākais komandas spēlētājs biji trešais rezultatīvākais uzbrucējs izlasē. Jaunajiem hokejistiem mēdz pārmest „sakāpšanu galvā”; īpaši, ja konkrētais hokejists ir sasniedzis vairāk nekā vienaudži. Kāda ir Tava metode pret „sakāpšanu”? Varbūt to vari ieteikt arī citiem?

Nezinu par to sakāpšanu, jo nav tāda bijusi. Nedomāju tagad par to, ka kļuvis par trešo rezultatīvāko uzbrucēju, tagad plivināšos pa gaisu. Domāju: tu pārstāvi savu valsti, tādēļ par to, cik punktus dabūji, vispār nedomā. Es, piemēram, domāju par pēc iespējas augstāku vietu pasaules čempionātā dabūt, un ticu tam, ka mēs varam tālu tikt. Tikai jāstrādā!

Lai veicas!

Lasāmvielai & izziņām:

  • Ronalda Ķēniņa individuālās statistikas uzskaites – hockeyfans.ch, eliteprospects.com, eurohockey.com, lhf.lv (jaunais LHF web), statistika.lhf.lv (vecā statistikas lapa – nav pilnīga)
  • Ronalda Ķēniņa pirmais vārtu guvums NLA čempionātā (video) – sportacentrs.com
  • Ronalda Ķēniņa īs-intervija 2012. gada pasaules čempionāta gaitā (video; 2012-05-08) – sportacentrs.com
  • Ķēniņa intervija pirms 2012. gada pasaules čempionāta, trenējoties ar Latvijas izlasi (video; 2012-04-25) – sportacentrs.com
  • Par Ronaldu Ķēniņu Šveices prese (2011-12-05) – sport.sf.tv
  • Ronalda Ķēniņa intervija pēc debijas pasaules čempionātā (2011-05-19) – sportacentrs.com
  • Lions junioru – jauniešu komandu sistēma – lions-nachwuchs.ch
  • ZSC Lions un GCK Lions mājaslapas – zsclions.ch, gcklions.ch
  • Latvijas izlases (t.sk. Ronalda Ķēniņa) sniegums 2012. gada pasaules čempionātā: tepat
  • Agrāki raksti ar Ronalda Ķēniņa pieminējumu: tepat

[Pirmo divu Ronalda Ķēniņa fotoattēlu avots: zsclions.ch. Trešais foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Baltkrievijas U-20 izlasi 2010. gada 19. decembrī U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā, palīdzot Latvijas junioru valstsvienībai izcīnīt vietu elitē; šī foto avots: lhf.lv. Ceturtais foto – Latvijas izlases spēlē pret Norvēģijas izlasi 2011. gada 25. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Piektā foto (atkal ZSC Lions krāsās) avots: sport.sf.tv. Sestā (noslēdzošā) foto avots: lhf.lv.]

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: