Ronalds Ķēniņš: „Visam savs laiks”

Aktuālās Latvijas izlases jaunākā hokejista Ronalda Ķēniņa panākumu atslēga slēpjas vārdos: „Jāstrādā, jāstrādā un vēlreiz jāstrādā”. Starp citu, tieši tā, kā to prasa izlases jaunais modelis, kādu veido izlases galvenais Teds Nolans. Atšķirībā no izlases jaunajiem hokejistiem ierastā Ziemeļamerikas vai KHL ceļa uz Latvijas izlasi, Ķēniņam ir savs ceļš – jau 5 sezonas aizvadītas Šveicē.

TUVPLĀNĀ: Ronalds Ķēniņš

• Dzimis 1991. gada 28. februārī
• Ampluā: uzbrucējs
• „Figūra”: 181 cm; 93 kg
• 2011./2012. g. sezonā ZSC Lions komandā Šveices stiprākajā līgā – NLA; Šveices čempions
• Iepriekšējās sezonas: Lions sistēmas komandas Šveicē – GC Küsnacht Lions (NLB), GC Küsnacht Lions U20 (Elite Jr. A), GC Küsnacht Lions U20 2 (Top Junioren); Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) (Šveices Elite Novizen); Liepājas Metalurgs jauniešu komandas
• Latvijas izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs, izlašu turnīros un divos pasaules čempionātos
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks divos U-20 pasaules čempionātos (pa vienam – elitē, 1. divīzijā)
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks divos U-18 pasaules čempionātos (1. divīzijā)
• Pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Piecas sezonas Šveicē nav maz, turklāt pērnruden esi pagarinājis līgumu ar savu esošo klubu ZSC Lions vēl uz 2 gadiem – līdz 2014. gadam. Kas bija tie galvenie iemesli, kāpēc 2007. gadā izvēlējies savas karjeras attīstībai Šveices hokeja saimniecību nevis kādu citu? Vai izskatīji vēl kādas citas versijas?

Ronalds Ķēniņš: Kad ierados Šveicē, nospēlēju junioros 4 gadus un ieguvu Šveices licenci, bija doma lidot pāri okeānam, bet… Tad vēl radās iespēja tikt Latvijas izlasē un pie (ZSC Lions) pirmās komandas sastāvā; parunājos ar treneriem un sapratu to – kad būšu pietiekami labs un gatavs tur (Ziemeļamerikā) spēlēt, tad arī lidošu pāri okeānam. Tādēļ arī pagarināju līgumu, jo sapratu, ka esmu jauns un nav kur steigties – visam ir savs laiks.

Savā pirmajā Šveices sezonā (2007./2008.) ietrāpīji Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) komandā šīs valsts jaudīgākajā U-17 līgā – Elite Novizen. Tosezon sastrādāji 35 punktus (14+21) regulārajā čempionātā un 3 punktus (0+3) 4 spēlēs play off-ā. Kā pats vērtē šo sezonu? Kā veicās ar „aklimatizāciju” – pierašanu pie Šveices hokeja, skolas, sadzīves?

Kad ierados Šveicē, nezināju ne vārda vāciski, bet ar laiku jau sāku apgūt valodu, un sāka palikt vieglāk un viss sāka iet uz priekšu. Sezonai bija ļoti grūts sākums – biju sanervozējies, jo vēl nekad nebiju spēlējis tik stiprā ligā. Smagi strādāju un sapratu to, ka esmu stiprs, un viss aizgāja uz labo pusi. Daudz ko iemācījos no Harija Vītoliņa padoma un no trenera Kristiana Ruega; liels paldies, protams, viņiem. Būt prom no mājām – tā nebija problēma, jo agrāk spēlēju Liepājā un jau biju pieradis būt prom no mājām.

(Piebilde: Christian Rüegg – Pikes EHC Oberthurgau 1965 kluba sistēmas treneris; Harijs Vītoliņš – KHL čempionvienības OHK Dinamo un agrākais Latvijas izlases galvenā trenera palīgs ar ilggadēju spēles pieredzi Šveicē.)

Savu otro Šveices sezonu pārcēlies aizvadīt GC Küsnacht Lions komandām. Kādēļ pārcēlies no Šveices ziemeļu kantona Turgava tikai daždesmit kilometrus uz dienvidiem – Kisnahtes (Küsnacht) pilsētas hokeja saimniecību? Nepatika tas, ka Pikes nav savas komandas Šveices stiprākajās pieaugušo līgās – NLA, NLB?

Tas arī bija iemesls; pārdzīvoju par to, ka tikai vienu sezonu varēju nospēlēt tur (Pikes EHC Oberthurgau 1965 klubā), jo ļoti daudz ko tur iemācījos. Mani gribēja ņemt NLB klubs, tādēļ man nebija citas iespējas, un nolēmu arī uz turieni (GC Küsnacht Lions) pārcelties.

Jau U-18 vecumā, mazliet uzspēlējot GC Küsnacht Lions U20 komandā, nokļuvi pieaugušo komandā GC Küsnacht Lions (arī – GCK Lions), kas cīnās Šveices otrajā stiprākajā pieaugušo līgā – NLB. Turklāt, saskaņā ar statistikas datiem, aizvadīji 42 spēles, tiki pie 10 punktiem (2+8). Vai Tu biji tik labs, ka 17 gadu vecumā varēji veiksmīgi debitēt NLB līmenī, vai arī Šveices otrās līgas līmenis ir tāds, ka ir tik vienkārši 17 gadu vecumā tikt pie spēles laika un punktiem?

Ja godīgi, bija par ātru man tā NLB līga. Fiziski biju gatavs, bet galvā – vēl nebiju nobriedis, un man vēl bija problēmas ar treneri… Bet paldies Dievam, ka tiku tam visam pāri; tagad nav vairs par to jādomā.

(Piebilde: Šveices pieaugušo hokeja stiprākā līga ir NLA = National League A; otrā stiprākā – NLB = National League B. Šveices stiprākā junioru līga ir Elite Jr. A (arī Junioren Elite A), otra stiprākā – Elite Jr. B (arī Junioren Elite B).)

Šajā pašā sezonā (2008./2009.) statistiķi Tev fiksējuši arī spēles GC Küsnacht Lions U20 otrās komandas sastāvā Šveices Top Junioren čempionātā. Kas bija Top Junioren līga? Kā Tu kopumā raksturotu Šveices U-20 līgu līmeni? Cik viegli/grūti Tev nācās „salasīt” vidēji 2 punktus spēlē Šveices junioros?

Te, Šveicē, ir tāds noteikums, ka ir jānospēlē 2 sezonas U-17 līmenī, lai varētu augstākajā junioru, U-20, līgā (Elite Jr. A.) spēlēt. Es vēl nebiju nospēlējis, tādēļ man vajadzēja aizvadīt 12 spēles, lai es dabūtu licenci uz augstāko junioru līgu.

Šveicē līmenis ar katru gadu kļūst arvien augstāks un augstāks; tādēļ, kad es vēl spēlēju (U-20 līmenī), varētu teikt, ka tas bija kā MHL līmenis. Tos punktus jau nekad nav viegli savākt, bet man bija labi maiņas biedri, un viņi daudz man palīdzēja.

Tomēr pēc salīdzinoši stabilas sezonas NLB līmenī jau nākamajā sezonā (2009./2010.) atkal nokļuvi junioros – šoreiz, par GCK Lions pirmās junioru komandas spēlētāju, NLB čempionātā aizvadot vien 4 spēles, kurās guvi 4 punktus (1+3). Lielākā daļa sezonas aizvadīta GC Küsnacht Lions U20 ierindā Šveices jaudīgākajā junioru līgā Elite Jr. A. Protams, 18 – 19 gadu vecumā spēlēt junioros ir adekvāti, bet tomēr kāpēc tiki „izņemts” no pieaugušo komandas NLB un pārcelts uz junioriem?

Nospēlēju NLB tikai četras spēles, jo GCK Lions komandā drīkstēja būt tikai divi leģionāri. Es skaitījos kā trešais leģionārs, un, kad viens dabūja traumu, tad es tiku pie spēlēšanas. Tur bija tas pats treneris, ar kuru man bija problēmas, un gribēju viņam pierādīt, ka viņš pielaida kļūdu, kad man neuzticējās pirmajā gadā. Junioros man vajadzēja spēlēt, lai varētu dabūt Šveices licenci; tad ir Šveicē jānospēlē 4 gadi.

Šveices NLB čempionātā ir salīdzinoši liels skaits junioru vecuma spēlētāju. Kāda ir NLB un Elite Jr. A līmeņa atšķirība? Kas bija principiāli savādāk, spēlējot pieaugušo NLB līgas komandā un pie junioriem?

Protams, ka tās ir divas dažādas līgas. Juniori paliek juniori – var pieļaut kļūdas, vairāk ripu pieturēt, bet pie pieaugušajiem – jau jādomā ātrāk, viss ātrāk notiek; tādēļ ir liela atšķirība starp tām divām līgām.

2010./2011. g. regulārajā sezonā, neskaitot play off, spēļu sadalījums starp GC Küsnacht Lions junioru un pieaugušo komandām Tev bija jau vienmērīgāks – 18 spēles pie U-20, 11 spēles pie pieaugušajiem. Tomēr vairāk biji GC Küsnacht Lions U20 komandas spēlētājs, nevis NLB vienības kadrs. Kas Tev šajā sezonā pietrūka, lai jau tad pārceltos pieaugušo hokejā uz palikšanu? Varbūt Tavu atrašanās vietu pamanāmi ietekmēja arī kluba U-20 komandas vēlme tikt pie Elite Jr. A zelta medaļām?

Tas arī. Es pats prasījos, lai es nospēlētu divas sezonas junioros, jo, kā jau teicu, bija nedaudz par ātru tajā NLB līgā spēlēt. Tādēļ nolēmu nospēlēt junioros, un zināju, ka mans mērķis – tikt pie pirmās komandas NLA. Arī tādēļ es nospēlēju junioros vairāk, jo tur bija labs treneris, un no viņa daudz ko iemācījos. Viņš man lika cītīgi strādāt; man bija grūti ar viņu un viņam ar mani, bet mēs tikām galā.

Gala beigās 2011. gada pavasarī GC Küsnacht Lions U20 arī tika pie sava kārtējā zelta, un Tu pie tā „strādāji” ļoti čakli – ar 20 punktiem (7+13) 11 spēlēs biji komandas rezultatīvākais spēlētājs. Ko Tev nozīmē šīs Šveices junioru zelta medaļas? Atskatoties ar laika atstarpi, vai vari novērtēt, cik grūti/viegli tās ir nākušas?

Varētu teikt, ka beidzamā sezona junioros mani izvirzīja uz pirmo komandu (ZSC Lions NLA līgā), un vēl, protams, Latvijas izlase palīdzēja. Sezonas gaitā strādāju cītīgi un zināju, ka tā ir mana pēdējā iespēja sevi pierādīt un izsisties uz augšu. Zināju, ja nebūšu numur viens komandā play off-os, tad varu aizmirst par pirmo komandu. Tādēļ darīju visu, lai vinnētu čempionātu un vēl kļūtu par bombardieri, bet tomēr tas viegli nenāca – vajadzēja daudz darba ielikt.

Aizvadītajā sezonā (2011./2012.), pretēji dažu ekspertu prognozēm, Tu „paleci” garām Lions saimniecības pieaugušo fārmam NLB čempionātā (GCK Lions), kur jau iepriekšējās sezonās biji uzspēlējis, un uzreiz 20 gadu vecumā iestartēji pirmajā komandā ZSC Lions Šveices stiprākajā līgā NLA. Ko Tev „maksāja” šī salīdzinoši ātrā pierakstīšanās Lions pirmajā komandā? Cik sīksta bija konkurence par nokļūšanu Cīrihes ZSC Lions sastāvā?

Daudz darba! Man paveicās ar treneri – es viņam ļoti patiku, cītīgi strādāju, darīju visu, ko viņš man lika un rezultātā tiku komandas sastāvā. Ar laiku iegāju sliedēs, stress pārgāja un sāku savu hokeju spēlēt; treneris sāka vairāk uzticēties, un beigu beigās ar smagu darbu tiku jau pirmajā maiņā. Atceros, kad izgāju pirmajā pārbaudes spēlē uz laukuma, nezināju, kur skriet, bet tas viss bija stress; nomierinājos, un viss sāka iet uz priekšu. Konkurence bija liela, bet tomēr kaut kā tiku tanī kadrā.

Sezonas gaitā ZSC Lions sastāvā esi aizvadījis 47 spēles un iekrājis 18 punktus (6+12) regulārajā sezonā, kā arī play off 15 spēlēs iekrāji 4 rezultatīvas piespēles un tiki pie čempiona goda; tas 20-21 gadus vecam NLA debitantam ir vērā ņemams rādītājs. Kā Tu pats vērtē savu iekļaušanos Šveices pieaugušo elites līmenī?

Sezonu sākām slikti, bet visu laiku ticējām, ka mēs esam labāki, trenējāmies katru dienu pa pusotrai stundai. Pirms spēlēm nebija tāda vienkārša iesildīšanas – mēs trenējāmies vienalga, kad bija spēle vakarā. Bet ar laiku sākām vinnēt, un tad jau samazinājās treniņu process, un regulārajā sezonā palikām septītajā vietā. Neviens cits neticēja, ka mēs vinnēsim čempionu titulu, bet vienīgie, kas ticēja, bijām mēs un komandas vadība. Mēs pierādījām to, ka mēs esam labāki, lai arī par mums visi žurnālisti rakstīja, ka mums (tikai) veicas. Bet kā var tikai veikties, ja sērijā vinnējam ar 4:0 un pusfinālā atkal 4:0? Fināla sērijā bija 4:3 – lai domā paši, bet mēs pierādījām.

Kas NLA līmenī ir principiāli savādāk nekā bija NLB vai junioros, neskaitot spēlētāju meistarību? Vairāk spēka spēles, lielāki ātrumi?

Hokejs atšķiras, protams. Vēl ātrāk jādomā; spēka paņēmieni un viss – tikai vēl ātrāk.

ZSC Lions komandas sastāvā bija vēl daži 1991.-1992. gados dzimuši hokejisti, bet jaudīgākos rezultātus uzrādi Tu un vēl viens 1991. gada hokejists Reto Schäppi, ar kuru esat uzspēlējuši arī kluba sistēmas NLB un junioru komandās. Turklāt Reto Schäppi bija jau iepriekšējā sezonā (2010./2011.) aizvadījis regulārās sezonas 31 spēli un vēl 5 spēles play off-ā ZSC Lions ierindā NLA līmenī. Bet Tu šajā regulārajā sezonā esi rezultatīvāks par viņu. Vai Tev sanāk salīdzināties un sacensties ar sava vecuma cīņubiedriem komandā?

Domāju, ka katram ir savs mērķis. Es par to nedomāju, kā apsteigt savu gadu komandas biedru, es koncentrējos uz labu sezonu; tādēļ par punktiem nedomāju. Domāju, kā tik noturēties sastāvā un tikt augstākā maiņā.

Vai labi atceries savu pirmo vārtu guvumu NLA līmenī? Vai arī 24. septembra (2011.) spēle pret HC Davos Tev atmiņā nav aizķērusies?

Nu, protams, ka atceros. Tādus momentus nekad neizmirsti. Atceros – iegāju (zonā), man atdeva piespēli, es pavilku (ripu) zem sevis, uzreiz metu un trāpīju tālajā devītniekā. To nevar aizmirst, emocijas bija nepārspējamas.

Aizvadītajā regulārajā sezonā ar 48 minūtēm (47 spēlēs) biji trešais nedisciplinētākais ZSC Lions vienībā. Kā tā? Kā esi ticis pie savām soda minūtēm – regulāri kaujies vai kā citādi „apbižo” savus pretiniekus?

Es daudz spēlēju spēka spēli. Vienreiz vienam trāpīju pa ceļiem, bet viņš dabūja traumu un man iedeva 20+5 minūtes, ja nemaldos; un to parējo savācu ar divu minūšu noraidījumiem.

Kā pats kopumā novērtē savas sezonas Šveicē – jauniešu, junioru un arī NLB komandās? Kas, Tavuprāt, ir lielākie ieguvumi no tā, ka šiem gadiem izvēlējies Šveici nevis citu alternatīvu – Ziemeļamerikā, Zviedrijā vai Latvijā?

Grūti atbildēt uz šo jautājumu. Kā bija lemts… Nezinu, kā būtu bijis, ja spēlētu kaut kur citur. Varbūt labāk, varbūt sliktāk, bet teikšu, ka man veicās ar to, kas man ir, un esmu pateicīgs Šveicei par to, ko esmu šeit iemācījies. Šajās sezonās daudz ko iemācījos, cītīgi strādāju. Bija sliktas sezonas un bija labas sezonas, bet kopsummā, domāju, ka labi, bet vienmēr gribas vēl labāk; tādēļ jābūt pacietībai.

Kas ir tā Šveices hokeja „kvalitātes zīme”, kas Tevi un iespējams arī citus Šveicē „kapājošos” Latvijas hokejistus atšķir no citiem Latvijas hokejistiem citās valstīs? Ar ko, Tavuprāt, Šveices hokejs ir īpašs?

Nu, var iemācīties, kas ir komanda, kas ar laiku tev jau kā ģimene. Viss, kas Kanādas hokejā, – ātrums, daudz spēka paņēmienu. Nevarētu teikt, ka kaut kas īpašs, bet ļoti labs līmenis, un cilvēki redz, ja tu strādā, viņi to novērtē un ir pateicīgi.

Latvijas izlašu ziņā Tev ļoti vērtīga bija arī iepriekšējā sezona (2010./2011.) – ātri uzkāpi no U-20 līdz nacionālajai izlasei. Novembrī biji rezultatīvākais spēlētājs Latvijas U-20 izlasē Sino Cup U20 turnīrā Dānijā, decembrī palīdzēji Latvijas U-20 izlasei izcīnīt zeltu junioru pasaules čempionāta apakšgrupā un nopelnīt vietu elites čempionātā. Tam sekoja pieslēgšanās Latvijas pieaugušo izlasei – februārī 2 spēles turnīrā Norvēģijā, pavasarī vēl 6 spēles Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros un 1 pārbaudes spēle pret Norvēģiju. Varētu domāt, ka U-20 vecuma hokejistam ar to pietiktu, bet Tu vēl debitēji izlases sastāvā pasaules čempionātā. Ja Tev būtu jāpaskaidro Latvijas U-12 vecuma hokejistiem, kas jādara, lai U-20 vecumā tiktu pie tik bagātas pieredzes Latvijas izlašu sastāvā? Kas ir jāziedo, lai to sasniegtu?

Jāstrādā, jāstrādā un vēlreiz jāstrādā. Es domāju, jādara viss, ko tādā vecumā treneris liek. Domāju, ka tiku izlasē, jo darīju visu, ko treneris lika, klausījos un strādāju no visas sirds.

Vēl augstāku vilni sanāca celt 2012. gada „lielo” pasaules čempionātā, uz kuru ne tikai tiki Latvijas izlases sastāvā, bet arī kā jaunākais komandas spēlētājs biji trešais rezultatīvākais uzbrucējs izlasē. Jaunajiem hokejistiem mēdz pārmest „sakāpšanu galvā”; īpaši, ja konkrētais hokejists ir sasniedzis vairāk nekā vienaudži. Kāda ir Tava metode pret „sakāpšanu”? Varbūt to vari ieteikt arī citiem?

Nezinu par to sakāpšanu, jo nav tāda bijusi. Nedomāju tagad par to, ka kļuvis par trešo rezultatīvāko uzbrucēju, tagad plivināšos pa gaisu. Domāju: tu pārstāvi savu valsti, tādēļ par to, cik punktus dabūji, vispār nedomā. Es, piemēram, domāju par pēc iespējas augstāku vietu pasaules čempionātā dabūt, un ticu tam, ka mēs varam tālu tikt. Tikai jāstrādā!

Lai veicas!

Lasāmvielai & izziņām:

• Ronalda Ķēniņa individuālās statistikas uzskaites – hockeyfans.ch, eliteprospects.com, eurohockey.com, lhf.lv (jaunais LHF web), statistika.lhf.lv (vecā statistikas lapa – nav pilnīga)
• Ronalda Ķēniņa pirmais vārtu guvums NLA čempionātā (video) – sportacentrs.com
• Ronalda Ķēniņa īs-intervija 2012. gada pasaules čempionāta gaitā (video; 2012-05-08) – sportacentrs.com
• Ķēniņa intervija pirms 2012. gada pasaules čempionāta, trenējoties ar Latvijas izlasi (video; 2012-04-25) – sportacentrs.com
• Par Ronaldu Ķēniņu Šveices prese (2011-12-05) – sport.sf.tv
• Ronalda Ķēniņa intervija pēc debijas pasaules čempionātā (2011-05-19) – sportacentrs.com
• Lions junioru – jauniešu komandu sistēma – lions-nachwuchs.ch
• ZSC Lions un GCK Lions mājaslapas – zsclions.ch, gcklions.ch
• Latvijas izlases (t.sk. Ronalda Ķēniņa) sniegums 2012. gada pasaules čempionātā: tepat
• Agrāki raksti ar Ronalda Ķēniņa pieminējumu: tepat

[Pirmo divu Ronalda Ķēniņa fotoattēlu avots: zsclions.ch. Trešais foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Baltkrievijas U-20 izlasi 2010. gada 19. decembrī U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā, palīdzot Latvijas junioru valstsvienībai izcīnīt vietu elitē; šī foto avots: lhf.lv. Ceturtais foto – Latvijas izlases spēlē pret Norvēģijas izlasi 2011. gada 25. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Piektā foto (atkal ZSC Lions krāsās) avots: sport.sf.tv. Sestā (noslēdzošā) foto avots: lhf.lv.]

Vai Ukraina kļūst par hokeja lielvalsti?

Vēl pirms pāris gadiem Ukrainas nacionālais hokeja čempionāts nebija un nevarēja būt par iekārojamu darba vietu pašas Ukrainas jaudīgākajiem vai vidēji jaudīgiem spēlētājiem, nemaz nerunājot par ārvalstu leģionāriem. Tagad arī Latvijas vīri un puiši labprāt pieņem piedāvājumus un iespējas no Ukrainas jaunās līgas – PHL, kurai jaunā sezona būs otrā tās pastāvēšanas vēsturē.

Vēsturiska atkāpe…

Kādreizējā PSRS, kas savulaik bija arī viens no pasaules hokeja jaudīgākajiem bastioniem, par īsti hokejiskām republikām varēja uzskatīt piecas – Krievijas Federāciju, Latviju, Baltkrieviju, Kazahstānu un Ukrainu. Laiku pa laikam arī citos brālīgās saimes PSR-os bija hokeja komandas – piemēram, Lietuvā, Igaunijā; tomēr augstākajā līmenī ilgi noturēties tās nevarēja. Bet Ukraina padomju laikā piedāvāja tādus vairāk vai mazāk atpazīstamus brendus kā Kijevas Dinamo – vēlāk Sokil (krieviskajā versijā – Sokol), Harkovas Dinamo. Pēc PSRS sabrukuma Ukrainas stiprākie klubi vēl cīnījās dažādos kaimiņvalstu organizētos čempionātos – (Krievijas) Starpnacionālajā hokeja līgā (tolaik abreviatūra – MHL), Austrumeiropas hokeja līgā, Baltkrievijas atklātajā čempionātā…

Divas sezonas (2007. – 2009.) nu jau vienīgais Ukrainas superklubs Kijevas Sokil nocīnījās Krievijas Augstākajā līgā (pēc stipruma otrā). Bet 2009. gadā finansiāli – politisku apsvērumu dēļ Ukrainas hokeja flagmanis Sokil pameta Krievijas Augstāko līgu un piezemējās Baltkrievijas ekstralīgā, kur aizvadīja divas sezonas (līdz 2011. gadam). Kopā ar Kijevas Budiveļņik projektu, kuru 2010. gadā sludināja jau par uzņemtu KHL, bet – izgāzās, tas viss izskatījās pēc Ukrainas hokeja gulbja dziesmas un pēdējā fāzē ieilgušām atvadām no „pieklājīgas” hokeja valsts statusa. To arī uzskatāmi uzrādīja Ukrainas hroniskā nevarēšana tikt atpakaļ pasaules čempionāta elitē. Piemēram, pēdējos piecos pasaules čempionātos Ukraina ieņēmusi vietas starp 19. un 22.

2011. gada hokeja revolūcija?

Gadu atpakaļ Ukrainas hokeja saimniecībā noritēja būtiskas pārmaiņas, kas iezīmēja „jauno kursu”. Tā izvēli sekmēja vairāki faktori, t.sk. Krievijas politiski – ekonomisko aprindu draudzīguma uzlabošanās, arī secinājums vai pieņēmums par Baltkrievijas atklātā čempionāta līmeņa kritumu.

Rezultātā trīs lietas: 1) par valsts superklubu, tradicionālā Sokil vietā, top Doņeckas Donbass, kuru iestartē Krievijas VHL; 2) tiek nodibināta juridiski jauna nacionālā hokeja līga Ukrainā – PHL (atšifrējas kā Profesionālā Hokeja līga); 3) no Baltkrievijas Atklātā čempionāta tiek „atsauktas” komandas visos vecumos – sākot ar „lielajiem” Sokil ekstralīgā un ieskaitot vienības Junioru un Jauniešu līgās – Sokil U18, Sokol U15, Sokol U14, Kijev 98, Sokol U12, Ļdinka U12 (arī Kijev 99), Sokol U11. Tagad Ukrainas jaunatnei bija paredzēts kapāt un celt pamatā tikai Ukrainas pa savam izveidotajos nepāru ciparu čempionātos – U-17, U-15, U-13, U-12.

Beidzot uz KHL

2012./2013. g. sezona ir KHL piektā sezona un pirmā, kad līgā ir „ierāpies” Ukrainas klubs. Pašā līgas sākumā Ukrainai pietrūka politiskā lobija un „draudzības” no KHL bīdītāju puses, un Ukraina netika ievilkta KHL. Pēc tam runāja par iespējamo Kijevas Sokil iestāšanos, tad izsludināja no nulles dibināma kluba – Kijevas Budiveļņik – jau notikušu pieņemšanu. Tas viss, maigi izsakoties, nepiepildījās. Taču tagad jau ir reāls, vienu sezonu VHL nocīnījies klubs – Doņeckas Donbass, kas ir gatavs un šoreiz „pa īstam” līgā uzņemts. Šajā starpsezonā Donbass par galveno treneri pieņēmis sava laika rīdzinieku treneri Juliusu Šupleru, kā arī vārtsargu treneri mūsējo Sergeju Naumovu, kurš vēl nesen pildīja Rīgas Dinamo vārtsargu trenera pienākumus.

PHL – cīņa starp veco un jauno

2011. gada starpsezonā PHL netika dibināts „tukšā vietā”; no fizikas zinām, ka tādu vietu nemēdz būt. Par pamatu „aizgāja” Ukrainas nacionālā čempionāta „Virslīga”. Būtiskā pārmaiņa nebija komandu dalībnieku izmaiņas, bet – cenšanās pāriet uz jaunu kārtību, finansiālu stabilitāti, vietējā čempionāta līmeņa celšanu un jaunatnes motivēšanu. Acīmredzami pēc savas pirmās sezonas PHL kļūst diezgan interesanta arī Latvijas hokejistiem.

Aizvadītās sezonas PHL galvenā „intriga” bija par to, kas izrādīsies stiprāks – vecais „karalis” (Sokil) vai jaunais (Donbass tā otrās komandas personā). Sokil paņēma regulāro sezonu, bet Doņeckas Donbass-2 uzvarēja izslēgšanas spēlēs. Otra intriga bija – vai pastarīši Gaidamaki regulārās sezonas 42 spēlēs sakrās vairāk par 10 punktiem. Nesakrāja. Starp citu, regulārās sezonas 3. vietas komandā – Kijevas Berkut – aizvadītajā sezonā uzspēlēja arī uzbrucējs Viktors Bļinovs (dz. 1981.), kurš savulaik ir cīnījies arī Latvijas izlasē un Rīgas Dinamo.

PHL 2011./2012. g. regulārās sezonas gala tabula:

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	play off
1.	Sokil	42	175-70	108	izkrita finālā
2.	Donbass-2	42	180-77	103	Ukrainas čempioni
3.	Berkut	42	183-106	87	izkrita pusfinālā
4.	Kompaņjon-Naftogaz	42	163-120	70	izkrita pusfinālā
5.	Ļevi	42	143-142	55
6.	Harkivski Akuli	42	141-177	48
7.	Bilij Bars	42	84-196	23
8.	Gaidamaki	42	69-250	10

*

PHL kā iespēja arī Latvijas hokejistiem

Ukrainas „uzrāviens” – stiprinot savu nacionālo čempionātu un arī līdzās tam virzoties pa VHL-KHL perspektīvu, ir uzrunājis kā vietējos, tā arī dažādu vecumu spēlētājus kaimiņvalstīs, kur vietējās superkomandas nespēj paņemt visus gribētājus un/vai vietējie čempionāti „buksē”. Tā aizvadītajā sezonā Ukrainas PHL „sev uz kakla” turēja ap 40 Baltkrievijas hokejistu, 80 – Krievijas. Ukrainas pavalstnieku īpatsvars – virs 200.

Šīs starpsezonas skaļākais transfērs Ukrainas PHL virzienā no Latvijas „apcirkņiem” ir Latvijas izlases uzbrucēja Armanda Bērziņa (dz. 1983.) pievienošanās Kijevas Kompaņjon-Naftogaz vienībai. Atgādinājumam: iepriekšējo sezonu viņš aizvadīja Minskas Junost komandā Baltkrievijas ekstralīgā; pirms tam – Somijas SM-liiga, Rīgas Dinamo, Slovākijas un Čehijas līgas, utt.

Vēl četri Latvijas jaunie hokejisti joprojām cīnās Ukrainas čempionvienības Doņeckas Donbass-2 treniņnometnē. Tie ir – uzbrucēji Alberts Bolušs (dz. 1991.), Valters Freijs (dz. 1994.), Vitālijs Hvorostiņins (dz. 1992.) un aizsargs Ernests Vernavs (dz. 1992.). Puiši ir izgājuši „sauso” treniņnometni Jevpatorijas pilsētā Krimas pussalā, tagad – ledus treniņi Doņeckā, bet augusta pirmajā pusē paredzēta treniņnometne un pārbaudes spēles Baltkrievijā. „Sausā nometne bija kūrortpilsētā Jevpatorijā. Bija 3 treniņi dienā, un tagad – pirms divām dienām – sākās ledus. Ukraiņi komandā ir ļoti maz; praktiski visi ir leģionāri,” stāsta Vitālijs Hvorostiņins.

Uzbrucējs Valters Freijs un arī Vitālijs Hvorostiņins teic, ka Donbass-2 komandā ir diezgan liela uzbrucēju konkurence, aizsargiem – mazāka. Hvorostiņins prognozē, ka vēl no esošā sastāva kādus 8 spēlētājus „laidīs uz leju”. Līgumi ar Donbass-2 esot tikai dažiem spēlētājiem no iepriekšējās sezonas, bet augusta vidū, pēc treniņnometnes un pārbaudes spēlēm Baltkrievijā, būšot skaidri zināms Latvijas un citu hokejistu „liktenis” Donbass-2 komandā vai ārpus tās.

Lasāmvielai vēl:

• Līgumu ar Kompaņjon-Ņeftogaz paraksta Armands Bērziņš – hckompanion.org.ua, isport.ua
• Donbass kluba mājaslapa – hcdonbass.com
• PHL mājaslapa – phl-ua.com
• Ukrainas hokeja federācijas mājaslapa – fhu.com.ua
• Par Ukrainas 2009./2010. g. sezonu: tepat
• Ukrainas 2010./2011. g. sezonas čempionāta rezultāti – r-hockey.ru

[Fotoattēlā: Armands Bērziņš Latvijas izlases cīņu laukos. Foto avots: lhf.lv, Hildrup Photo.]

Krievijas hokeja apskāvienos arī Liepājas Metalurgs. Vajag vai nevajag?

Pirmdien, 23. jūlijā Liepājas Metalurgs ledus halli un saimniecību inspicēja MHL delegācija, kas atzina redzēto esam par gana labu startam MHL čempionātā. Liepājas Metalurgs jaunatnes komandai ir iedalīta vieta MHL B grupā, kur pērnsezon jau cīnījās divas komandas no Latvijas – Prizma-Rīga un Juniors, kas ir Dinamo sistēmas otrā jauniešu komanda. MHL galvenajā čempionātā joprojām paliek HK Rīga.

2011./2012. g. sezonā MHL B grupas čempionātam tā organizatori prata „pielauzt” 19 komandas, kas pēc teritoriālā principa bija saskaldītas 3 divīzijās – faktiski apakščempionātos. Divīziju ietvaros tika aizvadītas 32 – 36 regulārā čempionāta spēles, un tikai izslēgšanas spēlēs 16 stiprākās vienības varēja aptvert par savu divīziju plašāku ģeogrāfiju. Abas Latvijas komandas ietrāpījās Rietumu divīzijas 7 komandu starpā, kur iegadījās arī kaimiņi – Lietuvas komanda. Prizma-Rīga līdz izslēgšanas spēlēm netika, bet Juniors pirmo kārtu pārvarēja, izsitot relatīvi stiprāku pretinieku – Viļņas Baltica vienību. Play off otrajā posmā – ceturtdaļfinālā – „junioriem” gan nācās piekāpties. MHL B grupas čempionāta kopvērtējumā 19 komandu konkurencē Juniors ieņēma 8. vietu, bet Prizma-Rīga – 17. vietu.

Krievijas hokejs kā magnēts

Jaunās, 2012./2013. gada, sezonas pilns MHL B grupas dalībnieku saraksts un spēļu kalendārs oficiāli vēl nav izsludināts, bet jau no informācijas drumstalām ir noprotams, ka MHL B grupa paplašinās un plāno pārstrukturēties četrās reģionālajās divīzijās. Pirms sezonas ar MHL B grupas komplektāciju bija veicies grūti, jo KHL/VHL/MHL organizācijai „pretojās” opozīcija, kas neatbalstīja jauno hokeja organizatoru aktivitātes, budžeta plānus un arī konkrētos pārstāvjus. Faktiski, uz agrākās Krievijas 1. līgas „organisma” pamata veidotā MHL B grupa savā pirmajā sezonā nebija tik skaitliska, cik sākotnēji plānoja tās veidotāji. Virkne komandu palika Krievijas reģionālajos čempionātos un arī Krievijas Hokeja federācijas jaunizveidotajā RHL – Krievijas Hokeja līgā.

Ar Latvijas hokeja superkomandas Dinamo izveidošanu un tās iekļaušanos Krievijas hokeja apritē arī daļa Latvijas jauniešu hokeja pamazām pārvietojas uz Krievijas ledus laukumiem. Kopumā tas, ka Latvijas jauniešu komandas „siro” pa tuvākajām ārzemēm, nav nekas jauns. Joprojām turpinās pārorientācija no Baltkrievijas hokeja saimniecības, kur vairākus gadus kauju praksi guva Dinamo fārmklubi baltkrievu ekstralīgā, SK Rīga un Liepājas Metalurgs jauniešu vienības attiecīgo vecumu jauniešu līgās; ir bijuši arī citi dažāda izmēra projekti. Tagad hokeja „jaunā ārpolitika” orientēta uz austrumiem. Divas sezonas pēc Dinamo komandas starta, 2010. gadā, Krievijas MHL-ā tika integrēta HK Rīga, vēl pēc sezonas – arī Juniors, Prizma-Rīga MHL B grupā un trīs vecumu SK Rīga komandas – Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā. Viena no šīs pārkārtošanas pamattēzēm ir pieņēmums, ka hokejā jebkādi krievi ir spēcīgāki par jebkuriem latviešiem vai baltkrieviem.

Liepājas jaunais kurss

Tagad arī Liepājas Metalurgs savu jaunatnes komandu „ģērbj” MHL B grupai, liekot „likmes” uz austrumu hokeja gudrībām un cenšoties motivēt Liepājas jaunatni ar, cerami, augstāku hokeja līmeni. Tāds tas tiek sagaidīts no MHL B grupas čempionāta. Bet ar ko salīdzinot? Cik saprotams, tad Liepājas Metalurgs U18 komanda varētu tikt nocelta no trases Baltkrievijas Junioru (U-18) līgā, prognozējami vismaz daļai puišu paliekot Liepājas komandā Latvijas Virslīgā. Jāpiebilst, ka liepājnieku jaunākās vienības līdz šim startēja arī Lietuvas čempionātos…

Liepājas MHL vienība jaunajai sezonai gatavojas pilnā sparā, sestdien, 21. jūlijā, ir aizvadīta pārbaudes spēle ar MHL-istiem Juniors un piektdien, 27. jūlijā, Liepājā plānota vēl viena. Sastāvu veido pamatā Liepājas Metalurgs saimniecības jaunatne, bet ir arī pa kādam papildinājumam „no malas”. Piemēram, vismaz pagaidām Liepājas MHL vienības sastāvu papildina uzbrucēji Raimonds Upenieks (1992.), kurš uzspēlējis HK Rīga ierindā MHL galvenajā čempionātā un arī Juniors ierindā Latvijas Virslīgā, un arī, piemēram, Artūrs Birstiņš, kurš aizvadīto sezonu pacīnījās čehu HC Most saimniecībā – pieaugušo komandā Čehijas otrajā stiprākajā līgā un arī junioru vienībā.

„Meču” puiši ir pozitīvi noskaņoti par spēlēšanu MHL B grupā; dominējošais noskaņojums – „labāk jau kā Virslīgā viennozīmīgi”. Tiesa, šis pieņēmums vairāk balstīts cerībās, nevis reālā pieredzē, kuras vairumam liepājnieku MHL ledus laukumos nav. Līdzšinējie secinājumi ir veidojušies no spēlēm pret Juniors un Prizma-Rīga (Latvijā oficiāli – HS Rīga/Prizma) komandām Latvijas Virslīgā. Jāatgādina, ja ne „juniori”, ne „prizmieši” vismaz pērn nebija starp MHL B grupas stiprākajām komandām. Ja abu vienību sniegums jāsummē, tad tas bija zem līgas vidējā un tuvāk tabulas lejai nekā augšai.

Piemēram, liepājnieku uzbrucējs Regnārs Kaļinovskis (1993.), kurš pērn uzspēlēja Liepājas Metalurgs versijās Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgā, prognozē, ka MHL B grupas pieredze varētu būt noderīga. Liepājnieki nebūšot švakākie MHL B grupā. „Mēs esam komanda. Diezgan labi pamati tiek ielikti tieši vasarā; esam fiziski spēcīgi,” Regnārs Kaļinovskis nosauc liepājnieku stiprās puses. Bet viss pa īstam būšot redzams, kad sāksies sezona.

Turpinājumam briest arī Prizma-Rīga un Juniors

Īsi pirms MHL amatpersonu vizitācijas – 23. jūlijā – ledus treniņus ir uzsākusi Prizma-Rīga vienība. Visas formalitātes dalības turpināšanai MHL B grupā vēl neesot nokārtotas, bet lieta uz to virzoties. Uz pirmo treniņu bija ieradies paprāvs pulciņš, 6 vārtsargus ieskaitot. No pērnā Prizmas MHL komandas sastāva: vārtsargi Ints Bikars (1992.), Jānis Liepa (1993.), Raivis Turks (1993.); aizsargi Livars Lāns (1993.), Oskars Stepans (1994.), Edvards Zariņš (1991.); uzbrucēji Rolands Dietlavs (1992.), Edgars Dzirkalis (1993.), Mikus Hermanis (1993.), Ralfs Melders (1993.), Aigars Pauče (1993.), Filips Plostnieks (1994.), Daniels Riekstiņš (1994.), Kristaps Riekstiņš (1993.), Eduards Zēniņš (1993.). Sausajos treniņos pēc operācijas atkopjoties arī aizsargs Krists Apsītis (1994.). Pleca traumu ārstē arī līdz šim vienīgais Prizmas MHL vienības leģionārs – aizsargs Evgeny Nylund (1994.), kurš komandas sastāvā būšot. Iespējams, drīzumā treniņos ieradīsies vēl pa kādam „pērnajam” Prizma-Rīga spēlētājam.

Tomēr daļa pērnā Prizma-Rīga MHL sastāva ir „tālēs zilajās” – vieni pārauguši MHL noteikto U-22 slieksni (t.i. 1990. gadā dzimušie – Ančs, Uzraugs), citi nolēmuši meklēt laimi ārvalstīs, trešie arī pabeiguši savu sportista karjeru. Toties ir papildspēki – Prizmas saimniecības jaunieši, kas pērn jau uzspēlēja arī HS Rīga/Prizma sastāvā Latvijas Virslīgā un/vai HK Prizma/HS Rīga U18 komandā Latvijas U-18 līgā. Ir arī daži papildinājumi no citām Latvijas hokeja saimniecībām, un pat būšot leģionāri. Un atkal jāsaka tomēr – virkne Prizmas puišu meklē darbu ārpus MHL B grupas, to argumentējot ar līgas nepietiekamo līmeni…

Arī Dinamo piramīdas trešais stāvs no augšas – Juniors – ir laicīgi sācis gatavošanos jaunajai sezonai. Daži pērnā sastāva puiši pēc CHL drafta ir palaisti uz Kanādu, daži – iefiltrējušies „otrajā stāvā” – HK Rīga, bet daļa turpina sagatavošanos turpat Juniorā. Toties komandas papildinājumi ir 1995. gadā dzimušie puiši, kas 2011./2012. g. sezonu cīnījās SK Rīga-95 komandā, kas savu varēšanu rādīja Sanktpēterburgas atklātā čempionāta U-17 grupā un arī Latvijas Virslīgā. Nākamsezon SK Rīga-95 komandas nebūšot – tā faktiski ieplūst Juniorā, bet SK Rīga-95 treneri Vjačelavs Nazarovs un Andrejs Ignatovičs nonākuši pie Juniors stūres Aigara Ciprusa un Aigara Razgala vietā.

Vajag vai nevajag?

It kā jau, raugoties šauri, jo vairāk Latvijas komandu MHL B grupā, jo labāk/lētāk no šīs līgas teritoriālās izspēles principa – liela daļa izbraukumu paliek tepat Latvijā. Ārpus Latvijas esošie izbraukumi, vidēji rēķinot, būtu tālāki, bet retāki, un, iespējams, izdevumu un attālumu summā nebūtu īpaši dārgāki par Baltkrievijas tūrēm. Arī vieskomandām, ja prātīgi veido kalendāru, tas varētu būt gana izdevīgi un vienai reizei salīdzinoši tepat: Rīga – Piņķi – Liepāja.

Tomēr pro-Krievijas hokeja virzītāju opozicionāri Latvijā, nemaz neskaitot patriotiskas runas un Krievijas draudzības risku analīzi, atgādina: kāda tad īsti ir jēga un labums no jaunatnes komandu starta MHL B grupā? Vai Liepājas Metalurgs, Juniors un Prizma-Rīga nevarētu savā starpā uzspēlēt arī bez MHL starpniecības?

Lasāmvielai vēl:

• MHL darba grupa inspicē Liepājas Metalurgs saimniecību un atzīst par labu esam (2012-07-23) – mhl.khl.ru
• Vēl viena Omskas komanda startēs MHL (t.sk. par MHL B grupas aktualitātēm; 2012-07-11) – mhl2.khl.ru
• Par MHL B grupas paplašināšanu (2012-04-27) – championat.com
• Prizma-Rīga sniegums un spēlētāju statistika 2011./2012. g. MHL B grupas čempionātā: tepat
• SK Rīga-95 sniegums un statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat

[Foto: Aigars Prūsis.]

FOTOSTĀSTS: Rīgas Dinamo 2011./2012. g. sezonas leģionāri 29 kadros

1. Kaujā dodas zviedrs Fredriks Varjs (Fredrik Warg) – papildinājums vienmēr “sāpīgajā” Dinamo centra uzbrucēja postenī / pret Severstaļ 2011-11-06; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

2. Varjs izrādījās rezultatīvākais Dinamo papildinājums, kas “iepirkts” 2011. gada starpsezonā. Ne tāpēc, ka bija ļoti rezultatīvs, bet tāpēc, ka pārējie “pirkumi” bija patālu no ideālā / pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors: Oļegs Siračenko

3. “Nu, taču paskaties uz Frederiku! Viņam jau sen vairs nav 21, bet paskriet var,” soliņa garumā skaidro galvenais treneris Peka Rautakallio / pret Minskas Dinamo 2011-09-21; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

4. Fredrika Varja sezonas summa: 17 punkti (10+7) un “-18” lietderības regulārās sezonas 49 spēlēs, kā arī “nulle” punktu un “-2” lietderības play off 1 spēlē. Paldies Fredrikam, bet acīmredzot ar aizvadītās sezonas cipariem ir par maz, lai viņš būtu gaidīts Rīgā arī nākamajā sezonā / pret Traktor 2011-10-18; foto autors: Oļegs Siračenko

5. Pretēji gaidītajām prognozēm, ap Jaungadu no Spartak atbrīvotais Marsels Hosa (Marcel Hossa) “jaunā modeļa” Dinamo komandā iederējās un bija rezultatīvs / pret Spartak 2012-01-05; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

6. Viens no sezonas otrās puses galvenajiem pārsteigumiem – Hosa ne tikai ir trāpīgs uzbrukumā, bet arī atstrādā aizsardzībā un cenšas sirsnīgi / pret Amur 2012-02-26; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

7. “Paskaties kādu jaunu ķiveri man uzdāvināja!” Hosas iegāde bija neliela “reabilitācija” kopumā ne pārāk veiksmīgajai leģionāru komplektācijai pirms sezonas un sezonas pirmajā pusē. 14 punkti (8+6) regulārās sezonas 19 spēlēs un 4 punkti (3+1) play off 7 spēlēs pārliecināja arī skeptiķus. Jādomā, ka Dinamo vadība neiebilstu pret Hosas klātbūtni arī nākamsezon, bet par ekonomiskām naudiņām. Jautājums, vai Marselam Hosam ar šīm naudiņām pietiktu / pret Baris 2012-01-17; foto avots: hcbarys.kz

8. Savā otrajā Rīgas sezonā Krisam Holtam (Chris Holt) bija jākļūst par neapstrīdamu komandas “pirmo numuru” / pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors: Oļegs Siračenko

9. “Ups…” / pret Lev 2011-10-12; foto autors: Oļegs Siračenko

10. “Kurš gan cits saremontēs vārtus, ja ne es pats,” reklāmas pauzes laikā spriež Kriss Holts / pret Vitjaz 2011-12-11; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

11. “Tas Tu, Kris. Es atkal domāju, ka Māris,” Niklass Luseniuss uzrunā Krisu Holtu / pret Jugra 2011-10-31; foto autors: Oļegs Siračenko

12. “Akmens, šķēres, papītīts…”/ pret Lev 2011-10-12; foto autors: Oļegs Siračenko

13. Dubultšpagata mēģinājums / pret Baris 2012-01-17; foto avots: hcbarys.kz

14. “Tu gan esi karstasinīgs somu puika,” tiesnesis komplimentē Niklasam Luseniusam/ pret Lev 2011-10-12; foto autors: Oļegs Siračenko

15. “Nu, kā šitas ķēms var netrāpīt no tik labas piespēles,” mēģina saprast Niklass Luseniuss / pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

16. “Ainar, Tu neskrien tik ļoti, bez ripas tam nav jēgas,” Luseniuss māca Podziņu / pret Jugra 2011-10-31; foto autors: Oļegs Siračenko

17. “Labdien, mani sauc Ville,” laipns ir somu uzbrucējs Nieminens / pret Salavat Julajev 2011-12-05; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

18. Villes Nieminena klasiskā sejas izteiksme un atrašanās vieta kaut kur vārtu tuvumā / pret SKA 2011-11-16; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

19. Pret Nieminenu ar neatļautiem paņēmieniem… / pret CSKA 2011-11-23; foto avots: cska-hockey.ru

20. “Šitie kurrati mani tā klupināja, tā klupināja,” Ville Nieminens mēģina pārliecināt tiesnesi / pret Salavat Julajev 2011-12-05; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

21. “Tūdaliņ, tāgadiņ…,” laiku latviešu vidē nav velti pavadījis Džeimijs Lundmarks (Jamie Lundmark) / pret Magņitogorskas Metallurg 2012-02-05; foto avots: metallurg.ru

22. “Lūkojies man acīs un pasaki kā ir,” Lundmarks apguvis arī Imanta Kalniņa komponēto skaņdarbu vārdus / pret Spartak 2011-10-05; foto avots: khl.ru

23. Čehu uzbrucējs Jakubs Šiindels nav jauniešu vecuma hokejists, kam obligāti jāspēlē maskā. Viņš Rīgā nokļuva pēc nopietnas sejas traumas / pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

24. Iepriekšējā sezonā Šindels uzspēlēja Pelicans komandā Somijas stiprākajā čempionātā SM-liiga, kur regulārās sezonas laikā sakrāja 33 punktus (15+18) / pret Lev 2011-10-12; foto autors: Oļegs Siračenko

25. Rīgas Dinamo sastāvā sarūpētais vārtu guvums izrādījās vienīgais Šindela 2011./2012. g. oficiālajā sezonā. Nebija izdevies ne pirms tam Kloten Flyers rindās Šveices stiprākajā līgā – NLA, ne arī pēc tam – SM-liiga komandās Kärpät un Ässät / pret Severstaļ 2011-11-06; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

26. Björn Melin Rīgas Dinamo sastāvā aizvadīja tikai 11 spēles oficiālajā KHL čempionātā / pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors: Oļegs Siračenko

27. Šajā epizodē vārtu guvums nebija, tieši tāpat kā visās citās epizodēs Dinamo sastāvā KHL čempionāta ietvaros. Melinam tā arī neizdevās Rīgas kluba sastāvā iedzīvoties – 11 spēles, 0 punktu, -9 lietderības un lauzts kontrakts / pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

28. Peka Rautakallio – sezonas galvenais leģionārs un Dinamo “jaunā modeļa” hokeja veidotājs / pret Avangard 2011-11-04; foto autors: Oļegs Siračenko

29. “Visu Šuplera laiku improvizāciju Jums būs jāaizmirst! Ja vajadzēs, sāksim mācīties slidot no jauna,” galvenais treneris Rautakallio ir nelokāms / pret SKA 2011-11-16; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

Dinamo leģionāri, kuriem šosezon jāpaņem Gagarina kauss

Tieši 2012. gada starpsezonā selekcionētais, koptais un ķemmētais Dinamo sastāva komplekts ir tas, kuram jāpaņem Gagarina kauss. Ne vairāk, ne mazāk – tāds ir kluba vadības oficiāli nosauktais uzdevums jaunajai 2012./2013. g. sezonai. Kas ir tie vairāk vai mazāk jaunie Dinamo leģionāri, kuriem šī uzdevuma izpilde jāsekmē?

Katra un tagad arī piektā KHL sezona Dinamo komandas līdzjutējiem nāk ar cerībām vai bezceru atkarībā no prognozēm attiecībā uz jaunās sezonas komplektu. Ja Latvijas hokejistu īpatsvars katru sezonu ir salīdzinoši maz mainīgs, tad leģionāru komplekts parasti tiek samainīts pilnībā vai ar vienu izņēmumu. Piemēram, jaunajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā paliek tikai viens pērnais leģionārs – soms Niklass Luseniuss. Viens vai neviens „mantotais” leģionārs jau ir Rīgas komandas iezīme: 2009. gada starpsezonā tika „saglabāts” Hosa; 2010. gada starpsezonā „nevajadzēja” nevienu importa veci no aizvadītās sezonas; 2011. gada starpsezonā palika Kriss Holts.

Rīga – „saldā” un iecietīgā

Vēl viena rīdzinieku KHL komandas pazīme ir „saldās atgriešanās”. Proti, Rīgas Dinamo mēdz periodiski pieņemt sastāvā tos ārzemniekus, kas agrāk jau ir spēlējuši komandā. Šajos gadījumos runa ir ne tikai par pārbaudītām vērtībām, bet „saprātīgām naudiņām”. Tā 2010. gada starpsezonā komandā tika paņemts vienu sezonu CSKA platuma grādos uzspēlējušais Marks Hartigans. Tekoši – sezonu gaitā – ir bijusi Roberta Petrovicka „otrā atnākšana” (2010./2011. g.), kā arī Marsela Hosas „vēlreiz” (2011./2012. g.). Jaunajā Dinamo komplektā šāds „atkārtot, atkārtot” ir vārtsargs Mikaels Tellkvists (zemāk pa kreisi novietotā attēlā). Kad pirms sezonas Tellkvists pameta Rīgu, viņš Rietumu medijos izteicās, ka Rīgā švaks budžets un tāpēc šamie nevarot atļauties konkrēto zviedru vārtsargu. Tagad paliek retorisks jautājums: vai tagad Rīgas Dinamo lielāks budžets palicis, vai arī Tellkvistam ar cenu nav tā, kā īpaši izturētam konjakam – jo vecāks, jo dārgāks…

Komandas sastāva lipināšana jeb atlase ir ārkārtīgi radošs process. Teorija – informācijas analīze, gaišredzība un sarunāšanas prasme – drīz vien tiek testēta praktiski. Ģenerālmenedžera un priekšnieku sagādātais materiāls nonāk treneru rokās, kuras no tā visa veido komandu. Dažreiz tas izdodas ātrāk, citkārt – ap sezonas vidu, atsevišķos gadījumos – neizdodas vispār. Un tad tiek meklēti „ielāpi”, papildspēki, atlaisti spēlētāji un treneri. Dinamo saimniecība attiecībā uz treneriem ir iecietīga; „ziepes” ir bijušas dažādas, bet Šuplers „nozāģēja” 3 sezonas, Rautakallio – sāk otro. Ne-galvenie treneri gan ir mainījušies biežāk. Vai kāds atceras tādu Miklošoviču, kas asistēja Šupleram Dinamo „sākumos”? Šovasar Dinamo treneriem nepieciešams ne mazāk radošs process – leģionāri, atskaitot Luseniusu, ir prom; arī daži būtiski personāži (Sprukts, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš) nav komandas sastāvā, vismaz šajā starpsezonā.

Sliktāk nebūs?

Nu jau vēsturiski visplašākie „otas triepieni” un radošās domas lidojumi Dinamo sastāva komplektētājiem ir sanākuši vai nesanākuši leģionāru – uzbrucēju meklējumos. Tradicionāli akūtākās pozīcijas – centra uzbrucējs un snaiperis. Jau tradicionāli pieņemts uzskatīt un arī statistiski saskatāms, ka labākais leģionāru – uzbrucēju komplekts bija pirmajā Dinamo sezonā (2008./2009.), kad rezultātu taisīja Hosa, Hartigans un Elisons. Tikpat tradicionāli un statistiski švakākais leģionāru pienesums bija aizvadītajā sezonā (2011./2012.), kad sezonas gaitā tika atbrīvoti pat 3 uzbrucēji – leģionāri: Melins, Nieminens, Šindels… Un arī tie leģionāri – uzbrucēji, kas palika, izšķirošās lomas nespēlēja, ja neskaita Marsela Hosas iegādi regulārās sezonas izskaņā, kad Hosa atstrādāja pieklājīgi. Raugoties no pērnās sezonas pieticīgās mērauklas, varētu prognozēt, ka sliktāk diezin vai būs.

Pagaidām Dinamo vadoņi ar vai bez iepriekšējā ģenerālmenedžera Sējēja iestrādēm ir iepirkusi 3 leģionārus uzbrucējus. Snaipera loma acīmredzot ir iecerēta Aleksandram Žirū (Alexandre Giroux) – īstenam AHL veterānam ar nelielu pieredzi NHL oficiālajās spēlēs (48 spēlēs). Žirū AHL laukumos ir varējis samest vārtos pa 50 un 60 reizēm regulārās sezonas gaitā, iekopjot 97 – 103 punktus sezonā. Uz šiem „labajiem paraugiem” tad arī cer Dinamo sastāva komplektētāji. Tomēr jāņem vērā, ka Žirū ir 31 gadu jauns un šīs labākās sezonas viņam bija pirms 2-3 gadiem. Tiesa iepriekšējās divās sezonās lasītie 28-32 vārtu guvumi ir labākā statistika starp šīs starpsezonas jaunpienācējiem. Atklāts paliek jautājums, vai Dinamo vēl meklē jaudīgāku snaiperi. Tāpat jāņem vērā, ka arī agrāk Dinamo sastāvā ir bijis pa kādam AHL „daudzšāvējam”, kuram KHL laukumos tik braši nesokas.

Pārējie divi vīri uzbrucēju posteņos ir centri. 26 gadus vecais Robs Šremps (Rob Schremp) no abiem ir ar skaistāku CV: 114 spēles NHL, bet pērnsezon MODO Hockey vienībā Zviedrijas Elitserien. Acīmredzot Šremps ir Dinamo komplektētāju lielā cerība „saspēles vadītāja” lomā. Savukārt otrs importa centrs Džeimijs Džonsons (Jamie Johnson) vismaz uz papīra izskatās kaut kas pa vidu starp plāna pildīšanu (kādu taču vajag) un taupības programmu (neesam taču SKA). Tad nu Džonsons ir 30 gadus jauns un 180 cm garš centra uzbrucējs ar AHL 5,5 sezonu pieredzi un vēl 2,5 sezonām zemākā līgā – ECHL, kā arī vienu sezonu Somijas stiprākajā līgā… Vai tā ir Dinamo vadības lielā cerība? Protams, statistikas ailītes nespēlē, un katram no nosauktajiem būs sevi jāpierāda reālajā laikā un vietā.

Ar ko mērīs Šrempu, Žirū un Džonsonu. Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 4 regulārajās sezonās:

	uzbrucējs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Marcel Hossa	2009./2010.	56	35+20	-3	19:15
2.	Marcel Hossa	2008./2009.	52	22+22	+3	19:43
3.	Mark Hartigan	2008./2009.	55	20+18	-1	17:03
4.	Matt Ellison	2008./2009.	55	15+22	+1	19:00
5.	Mike Iggulden	2009./2010.	55	13+20	+6	16:15
6.	Tomáš Surový	2010./2011.	54	14+18	-4	17:40
7.	Brock Trotter	2010./2011.	49	9+17	+3	14:26
8.	Mark Hartigan	2010./2011.	45	16+8	+8	17:16
9.	Martin Kariya	2009./2010.	38	4+19	+8	13:17
10.	Róbert Petrovický	2009./2010.	34	8+11	-3	16:20
11.	Fredrik Warg	2011./2012.	49	10+7	-18	16:42
12.	Jamie Lundmark	2011./2012.	47	8+8	-11	15:35
13.	Niclas Lucenius	2011./2012.	53	0+15	+6	14:34
14.	Marcel Hossa	2011./2012.	19	8+6	+2	17:06
15.	Tyler Arnason	2009./2010.	26	4+7	+3	9:48
16.	Ronald Petrovický	2008./2009.	30	2+3	-4	11:36
17.	Juraj Mikúš	2010./2011.	22	3+1	-5	12:04
18.	Adrian Foster	2009./2010.	10	2+2	-1	13:49
19.	Róbert Petrovický	2010./2011.	20	1+3	-4	11:03
20.	Vitalijs Karamnovs	2010./2011.	18	0+2	-3	10:03
21.	Jakub Šindel	2011./2012.	21	1+0	-9	12:32
22.	Ville Nieminen	2011./2012.	16	0+1	-7	16:53
23.	Björn Melin	2011./2012.	11	0+0	-9	12:03

*

Ievajadzējās aizsargu

Jau divas vai precīzāk – divarpus – iepriekšējās sezonas Dinamo bija iztikuši vai bija nācies iztikt bez importa aizsargiem. Pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) dinamiešiem vajadzēja divus aizsargus – leģionārus (Novāku un Vestkotu); nākamajā sezonā Svetu noturēja „nepilnu laiku”. Bet pārējās divas sezonas auga un bija izauguši Rēdlihi, Galviņš un citi pašmāju aizsargi. Jaunajā sezonā izmaiņas aizsargu ierindā ir nelielas, bet pamanāmas. Jaunajā sastāvā nav atrodams Jāņa Andersona vārds, kas nav tik skaļš, bet lielāka spēles laika vērts bija gan. Dinamo klāstā nav arī tāds zīmola nosaukums kā Sandis Ozoliņš.

Iztrūkuma aizpildīšanai un Rautakallio stila izpildījumam ar Latvijas pašmāju kadrējumu izrādījās par maz, un pēc ilgāka pārtraukuma Dinamo leģionāru sarakstā ir aizsargs – Matjē Karls (Mathieu Carle). Diplomēti franču valodas zinātāji uzstāj uz tieši šādu personas vārda izrunu. Karls var palepoties tikai ar 3 spēlēm NHL un NHL drafta otro kārtu, bet pamatā bijušas 4,5 sezonas AHL. Matjē Karlam pagaidām ir tikai 24 gadi un īstais briedums ir pašā laikā.

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 4 regulārajās sezonās:

	aizsargs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Lee Sweatt	2009./2010.	37	2+5	+2	19:56
2.	Duvie Westcott	2008./2009.	51	2+18	-1	21;28
3.	Filip Novák	2008./2009.	50	4+14	-7	20:43

*

Tellkvists kā labs konjaks?

Mikaela Tellkvista otrā atnākšana joprojām simbolizē vai stiprina mītu, ka, neskaitot Masaļski, Latvijā KHL līmeņa vārtsargu nav. Drošības pēc vārtsardzības lauvas tiesa joprojām tiek nodota un iecerēta importa leģionāriem. Šaubu nav, komandai, kas cīnās par Gagarina kausu, kā kluba vadonis Juris Savickis proklamēja komandas prezentācijā 20. jūlijā, ir nepieciešams nodrošināties ar augstākā līmeņa vārtsargu! Protams, tā ir ironija. Ne par to, ka komandai nepieciešami augsti mērķi. Tomēr, kamēr savus kadrus neaudzināsi un neiekopsi, tikmēr jāpērk importa vīri un jāpaļaujas uz gadījuma sakariem. Šoreiz Tellkvists aicināts kā pārbaudīta vērtība, un, iespējams, ar domu, ka Jučeram tiks dots vairāk spēles laika nekā iepriekšējā sezonā.

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	spēles	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5	2.61	90.8%	0	252:56
6.	Martin Prusek	2009./2010.	28	3.13	90.3%	0	1476:56

*

Kas ir Dinamo seja un rokraksts?

Pie Dinamo jaunā (sezonu vecā) stila visvairāk strādā kārtības ieviesējs Peka Rautakallio, kuram atliek novēlēt veiksmi līnijas izturēšanai. Bet kas ir komandas seja vai sejas, kas ļauj to saukt par Rīgas Dinamo arī katrā nākamajā sezonā? Plašas kadru rotācijas gadījumā to atļautu sava sporta skola, kas pieražo adekvātu kadru skaitu. Pagaidām HS Dinamo vēl ir pārāk jauna, lai būtu reāla. Citi varianti?

Kā komandas „mārketinga seja” pagaidām ir Raitis Ivanāns, kura kalibrs, tāpat kā absolūtajam vairākumam kandidātu, ir stipri mazāks kā Sanda Ozoliņa vārdam. Nav komandas rīcībā arī vidēji jauno zvaigžņu un zvaigznīšu – Miķeļa Rēdliha, Jāņa Sprukta, otro sezonu arī bez Laura Dārziņa. Protams, liela daļa Latvijas izcelsmes hokejistu ir tepat, jo atbilst plāna daļai „kur gan liksies” un leģionāru ierobežojuma dēļ citur KHL nav tik vai vispār pieprasīti. Tas gan nenozīmē, ka viņi būtu slikti, bet tomēr – ir klavieru nesēji vai vēl nav izauguši līdz komandas sejai. Protams, „jaunā kārtība” un komandas spēks visvairāk ir komandā nevis atsevišķos indivīdos; uz to Rīgas Dinamo kā bezzvaigžņu komanda tad arī balsta savu ideoloģiju un demagoģiju.

Tomēr par komandu šī vārda īstākajā nozīmē varēs runāt, kad līgumus, kas ilgāki par 2 sezonām, slēgs ne tikai ar pāris junioru vai pēcjunioru vecuma jaunajiem censoņiem, kuriem var maksāt ļoti nelielas naudiņas. Brīdī, kad ar hokejistiem brieduma gados, neatkarīgi no Latvijas vai importa piederības, slēgs 4 – 5 gadu līgumus, kad ar labu sniegumu uzrādījušiem leģionāriem pagarinās līgumus nevis meklēs kaut ko tikpat labu par lētām naudiņām – tad varēs sākt runāt par ilgtermiņa „kausa sastāva” veidošanu un grābstīšanos gar Gagarina kausu. Protams, ar lielāko prieku ņemtu savus vārdus atpakaļ, tomēr leģionāru pagādāšanas un arī vietējo kadru līgumu pagarināšanas politika pagaidām turpina īstermiņa politiku. Ko acīmredzot nosaka īpašnieku struktūra, kurai ilgtermiņš var nebūt vajadzīgs. Tiesa, šajā starpsezonā divgadu līgumu ar leģionāriem ir vairāk nekā agrākās reizēs; bet no Dinamo pieredzes ir labi zināms, ka tas nav šķērslis šo līgumu laušanai pirms termiņa.

Dažādu komandu, t.sk. Dinamo, varēšanas iztrūkumos nereti tiek vainots „ne tas lielākais” un ierobežotais budžets. Tomēr ir lietas, ko hokejā nevar nopirkt par naudu. Arī Gagarina kausu. Tam kā labs piemērs ir pēdējos gados par superkomandu veidotā Sanktpēterburgas SKA vienība, kas nekautrējas kāpt pāri dažādiem budžeta griestiem un pirkt pirmā-otrā kalibra zvaigznes vairumā. Tagad SKA ir tuvāk savam sapņu kausam nekā citus gadus, tomēr – kaut kas pietrūkst. Kaut kas tāds, ko ar gāzes miljoniem nopirkt neizdodas.

Bet, lai Dinamo veicas!

Rīgas Dinamo aktuālais sastāvs (treniņu pirmā nedēļa; 16. – 20. jūlijs):

ampl.	spēlētājs	dz.	statuss attiecībā uz Dinamo
	UZBRUCĒJI
U	Ģirts Ankipāns	1975.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U	Māris Bičevskis	1991.	pagarināts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U	Rihards Bukarts	1995.	papildinājums no MHL; noslēgts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U	Roberts Bukarts	1990.	turpinās līgums
U	Andris Džeriņš	1988.	turpinās līgums
U	Alexandre Giroux	1981.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Miks Indrašis	1990.	pagarināts līgums (uz 3 gadiem)
U	Raitis Ivanāns	1979.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Jamie Johnson	1982.	panākta vienošanās (uz 2 gadiem)
U	Mārtiņš Karsums	1986.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U	Edijs Rinke-Leitāns	1991.	try-out līgums
U	Niclas Lucenius	1989.	turpinās līgums (vēl 1 gadu)
U	Gints Meija	1987.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U	Vitālijs Pavlovs	1989.	try-out līgums
U	Ainars Podziņš	1992.	turpinās līgums (vēl 2 gadus)
U	Rob Schremp	1986.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Gunārs Skvorcovs	1990.	try-out līgums
U	Juris Upītis	1991.	turpinās līgums
	AIZSARGI
A	Mathieu Carle	1987.	noslēgts līgums (DR saka: uz 1 gadu)
A	Oskars Cibuļskis	1988.	turpinās līgums
A	Edgars Dīķis	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Guntis Galviņš	1986.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Rodrigo Laviņš	1974.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Mārtiņš Porejs	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Arvīds Reķis	1979.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
A	Artūrs Salija	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Andrejs Smirnovs	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Kristaps Sotnieks	1987.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
	VĀRTSARGI
V	Kristers Gudļevskis	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
V	Māris Jučers	1987.	turpinās līgums
V	Mikael Tellqvist	1979.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
	TRENĒJUŠIES AR DINAMO
U	Toms Andersons	1993.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U	Kaspars Daugaviņš	1988.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
V	Chris Holt	1985.	1 gada līgums ar Avtomobiļist
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U	Ralfs Rinke-Leitāns	1993.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
	PĀRTRAUKTI TRY-OUT LĪGUMI
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	try-out līgums
A	Aleksandrs Galkins	1990.	try-out līgums
U	Toms Hartmanis	1987.	try-out līgums
U	Koba Jass	1990.	try-out līgums
U	Kasaprs Saulietis	1987.	try-out līgums

*

Rīgas Dinamo sastāvu pametušie un/vai ar šo klubu jaunus līgumus nenoslēgušie 2011./2012. g. sezonas spēlētāji (2012-07-21):

ampl.	spēlētājs	dz.	virziens
A	Jānis Andersons	1986.
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	šovasar bija try-out līgums ar DR
V	Chris Holt	1985.	uz Avtomobiļist (līg. uz 1 gadu); piedalījās DR treniņos
U	Marcel Hossa	1981.	uz HC Lev Praha (līg. uz 1 gadu)
U	Jamie Lundmark	1981.	uz EC-KAC (EC Klagenfurter AC; EBEL; Austrija)
U	Björn Melin	1981.	DR pameta sez. gaitā – uz Rauman Lukko (SM-liiga; Som.); 2012./13. – AIK Hockey (Elitserien; Zv.)
U	Ville Nieminen	1977.	DR pameta sez. gaitā – uz Örebro HK (HockeyAllsvenskan; Zv.); 2012./13. – Tappara (SM-liiga; Somija)
A	Sandis Ozoliņš	1972.
U	Miķelis Rēdlihs	1984.	uz Lokomotiv (līg. uz 3 gadiem)
U	Jakub Sindel	1986.	DR pameta sez. gaitā – uz Oulun Kärpät; Porin Ässät (abi SM-liiga)
U	Jānis Sprukts	1982.	uz CSKA (līg. uz 2 gadiem)
U	Juris Štāls	1982.
U	Fredrik Warg	1979.	uz Rögle BK (Elitserien)

*

P.S. Jauno kadru atlase uz agrāko gadu fona

Dinamo leģionāru sniegums regulārajos čempionātos 2 sezonas pirms savas pirmās parādīšanās Dinamo sastāvā (vecums DR pirmajā sezonā 1. septembrī):

spēlētājs	gadi	sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)	2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)
UZBRUCĒJI
Tyler Arnason	30	Colorado Avalanche (NHL) 71 sp. (5+17) -16	Colorado Avalanche (NHL) 69 sp. (10+21) -1
Matt Ellison	24	Milwaukee Admirals (AHL) 75 sp. (26+32) +1	Philadelphia Phantoms (AHL) 62 sp. (12+27) 0
			Philadlphia Flyers (NHL) 2 sp. (0+0) 0
Adrian Foster	27	EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (19+24) +18	Houston Aeros (AHL) 70 sp. (15+23) +5
Alexandre Giroux	31	Springfield Falcons (AHL) 65 sp. (28+26) -4	Oklahoma City Barons (AHL) 70 sp. (32+46) +1
		Columbus Blue Jackets (NHL) 9 sp. (1+0) -2	Edmonton Oilers (NHL) 8 sp. (1+1) -2
Mark Hartigan	30	Grand Rapids Griffins (AHL) 48 sp. (23+19) -6	Syracuse Crunch (AHL) 34 sp. (19+13) -3
		Detroit Red Wings (NHL) 23 sp. (3+1) -2	Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (1+2) +2
			Portland Pirates (AHL) 25 sp. (9+16) +11
			Anaheim Ducks (NHL) 6 sp. (0+0) -1
Marcel Hossa	26	New York Rangers (NHL) 36 sp. (1+7 +8	New York Rangers (NHL) 64 sp. (10+8) -4
		Hartford Wolf Pack (AHL) 5 sp. (1+0) -1
		Phoenix Coyotes (NHL) 14 sp. (0+0) -6
Mike Iggulden	26	Bridgeport Sound Tigers (AHL) 72 p. (25+41) +3	Worcester Sharks (AHL) 78 sp. (29+37) -19
		New York Islanders (NHL) 11 sp. (1+4) -3	San Jose Sharks (NHL) 1 sp. (0+0) -1
Jamie Johnson	30	Grand Rapids Griffins (AHL) 76 sp. (21+37) +5	Grand Rapids Griffins (AHL) 78 sp. (12+26) -18
Vitalijs Karamnovs	21	Dinamo (Maskava; KHL) 7 sp. (0+2) 0	Dinamo (Maskava; KHL) 11 sp. (1+0) -4
		MHK Dinamo (Maskava; MHL) 42 sp. (21+24) +19
		HK Rjazaņ (Kr. Augst. līga) 8 sp. (4+3 +6
Martin Kariya	27	SCL Tigers (Langnau; Šv. NLA) 50 sp. (15+43) +15	Peoria Rivermen (AHL) 71 sp. (16+37) +12
Jamie Lundmark	30	Milwaukee Admirals (AHL) 34 sp. (6+12) 0	Abbotsford Heat (AHL) 32 sp. (9+12) +4
		Timrå IK (Red Eagles; Zv. Elitserien) 18 sp. (3+7) -6	Calgary Flames (NHL) 21 sp. (4+5) -6
			Toronto Maple Leafs (NHL) 15 sp. (1+2) -7
Niclas Lucenius	22	Tappara (Som. SM-liiga) 54 sp. (10+22) 0	Tappara 56 sp. (17+29) +8
Björn Melin	30	Ņeftehimik (KHL) 14 sp. (3+2) -2	HV71 (Zv. Elitserien) 55 sp. (14+22) 0
		Freiburg-Gotteron (Šv. NLA) 19 sp. (10+5) +2
Juraj Mikúš	23	Manchester Monarchs (AHL) 56 sp. (4+9) -8	HK 36 Skalica (Slovāk.) 56 sp. (31+59) +58
Ville Nieminen	34	Sibir (KHL) 53 sp. (12+23) +3	Tappara (Som. SM-liiga) 50 sp. (15+14) +7
Róbert Petrovický	35	HC Vítkovice Steel (Čeh.) 37 sp. (5+15) n/d	HC Vítkovice Steel 11 sp. (5+4) n/d
		Leksands IF (Zv. HockeyAllsvenskan) 6 sp. (1+3) +2	Leksands IF 33 sp. (10+17) +18
Ronald Petrovicky	31	HK Dukla Trenčín (Slovāk.) 2 sp. (0+1) +2	Pittsburgh Penguins (NHL) 31 sp. (3+3) +4
		MODO Hockey (Zv. Elitserien) 18 sp. (1+1) 0	Wilkes-Barre Scranton Penguins (AHL) 4 sp. (0+0) -3
		EV Zug (Šv. NLA) 10 sp. (0+0
Rob Schremp	26	MODO Hockey (Zv. Elitserien) 55 sp. (19+22) +1	Bridgeport Sound Tigers (AHL) 1 sp. (0+1) +1
			New York Islanders (NHL) 45 sp. (10+12) -19
			Atlanta Thrashers (NHL) 18 sp. (3+1) -1
Tomáš Surový	28	HC ’05 Banská Bystrica (Slovāk.) 5 sp. (1+2) +1	Linköpings HC (Zv. Elitserien) 33 sp. (5+6) -7
		Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 48 sp. (10+13) +1
Jakub Šindel	25	Pelicans (Som. SM-liiga) 59 sp. (15+18) -12	HC Kometa Brno (Čeh.) 44 sp. (11+9) -7
Brock Trotter	23	Hamilton Bulldogs (AHL) 75 sp. (36+41) +33	Hamilton Bulldogs (AHL) 76 sp. (18+31) +8
		Montréal Canadiens (NHL) 2 sp. (0+0) -1
Fredrik Warg	32	Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 50 sp. (11+19) +4	Skellefteå AIK 46 sp. (7+15) -15
AIZSARGI
Mathieu Carle	24	Syracuse Crunch (AHL) 72 sp. (6+31) +7	Hamilton Bulldogs (AHL) 68 sp. (11+18) +19
Filip Novák	26	HC České Budějovice (Čeh.) 45 sp. (2+2) +20	Syracuse Crunch (AHL) 67 sp. (5+32) +5
			Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (0+0) +1
Lee Sweatt	24	EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (10+26) -1	TPS (Som. SM-liiga) 56 sp. (15+18) -12
Duvie Westcott	28	Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (1+3) -10	Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (4+6) -13
		Syracuse Crunch (AHL) 37 sp. (4+23) +6
VĀRTSARGI	gadi	sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv.%)	2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv. %)
Chris Holt	25	Elmira Jackals (ECHL) 15 sp. (3.01) 89.9%	Peoria Rivermen (AHL) 20 sp. (1.73) 93.1%
		Binghamton Senators (AHL) 33 sp. (2.95) 90.5%	Alaska Aces (ECHL) 5 sp. (1.80) 94.6%
			St.Louis Blues (NHL) 1 sp (0.00) 100%
Martin Prusek	32	HC Vítkovice Steel (Čeh.) 43 sp. (2.69) 93.2%	SKA (Kr.) 22 sp. (2.69) n/d
Daniel Sperrle	25	Brynäs IF (Zv. Elitserien) 26 sp. (3.12) 89.7%	Brynäs IF 27 sp. (2.60) 90.4%
		Brynäs IF J20 (J20 SuperElit) 3 sp. (2.31) 92.9%	Brynäs IF J20 2 sp. (1.54) 92.3%
Mikael Tellqvist	30	Ak Bars (KHL) 11 sp. (2.45) 90.5%	Phoenix Coyotes (NHL) 15 sp. (2.86) 90.7%
		Rauman Lukko (Som. SM-liiga) 26 sp. (2.34) 91.9%	Buffalo Sabres (NHL) 6 sp. (2.35) 92.8%

*

Izziņām:

• Pārtraukti pārbaudes laika līgumi ar Cipuli, Galkinu, Hartmani, Jasu un Saulieti (2012-07-20) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo vienojas uz 2 sezonām ar uzbrucēju Jamie Johnson (2012-07-18) – dinamoriga.eu
• Par Dinamo ģenerālmenedžeri apstiprināts Juris Opuļskis (2012-07-17) – dinamoriga.eu
• KHL oficiāli apstiprināto jauno līgumu un līguma pagarinājumu saraksts (2012-07-16) – khl.ru
• Par Rīgas Dinamo treniņu uzsākšanu, pārbaudes laika kandidātiem, starpsezonas pārbaudes spēlēm utt. (2012-07-16) – dinamoriga.eu
• 2012. gada Ņižņijnovgorodas Gubernatora Kausa izcīņas spēļu grafiks – hctorpedo.ru
• Miks Indrašis Chicago Blackhawks jauno talantu nometnē (2012. g. jūlijs) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem), sportacentrs.com (1. vers.; 2. vers.), blackhawks.nhl.com
• Raita Ivanāna intervija (2012-07-20) – allhockey.ru
• Riharda Bukarta īs-intervija (2012-07-06) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo pagarina līgumu ar Ģirtu Ankipānu uz 1 sezonu (2012-07-04) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta līgumu ar Rihardu Bukartu uz 3 gadiem (2012-07-02) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar vārtsargu treneri Mika Veli Juhani Tarvainen (2012-06-26 un 2012-06-18) – dinamoriga.eu, dagbladet.se
• Kaspara Daugaviņa intervija (2012-06-17) – allhockey.ru
• Dinamo pagarina līgumu ar Māri Bičevski uz 3 gadiem (2012-06-04) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar uzbrucēju Rob Schremp (2012-06-01) – dinamoriga.eu
• „Bauma” par zviedru vārtsargu Johan Backlund (dz. 1981.) un Dinamo – sports.ru
• Iepriekšējais Rīgas Dinamo komplektācijas statuss (2012-05-30): tepat

[Pirmajā attēlā: Gagarina kauss viesojas Rīgā. Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Otrajā: Mikaels Tellkvists Dinamo sastāvā 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā: Raitis Ivanāns Dinamo sastāva prezentācijā 2012. gada jūlijā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Sibīrijas ekspresis & AHL „marinādes” derīguma termiņš

NHL „uzgaidāmajā telpā” – fārmklubu līgā AHL – aizvadītais laiks katram pretendentam ir dažāds. Tāpat kā pacietības mērs uz to, cik ilgi gaidīt iespēju. Latvijas pārstāvjiem šis „marinēšanās” laiks vairumā gadījumu nepārsniedz 3 – 4 pilnas sezonas AHL. Tagad arī aizsargs Artūrs Kulda pēc četrām pilnvērtīgām AHL sezonām dodas uz KHL, pievienojoties Sibir komandai. Starp citu, šai pašai vienībai pagaidām uz pārbaudes laiku pievienojies arī cits aizsargs no Latvijas – Rolands Gritāns.

Kuldas pacietības mērs

Artūrs Kulda (dz. 1988.; pa labi novietotajā attēlā #32) Ziemeļamerikas „iekarošanu” sāka pirms 6 gadiem, kad 2006. gadā viņu ar kopējo 200. numuru draftēja nu jau nepastāvošs NHL klubs Atlanta Thrashers, kas tagad pazīstams kā Winnipeg Jets. Šajā pašā vasarā CHL Import draft-ā viņu nodraftēja Peterborough Petes (OHL) ar kopējo 48. numuru. Sešas sezonas ar pilnu atdevi un tīru sirdsapziņu nokapāts Ziemeļamerikā. Divas sezonas Pīterboro komandā Ontario Hokeja Līgā; otrās sezonas noslēgumā – 19 gadu vecumā – „iefiltrēšanās” Atlantas fārmklubā Chicago Wolves AHL līmenī un jau šīs līgas galvenā trofeja – Kaldera kauss. Un tad – 4 pilnas sezonas AHL čempionātā, ar īsiem komandējumiem uz NHL, kur aizvadītas 15 spēles.

Artūra Kuldas diezgan pamatīgā pacietība un lojalitāte „Ziemeļamerikas lielajai iespējai” ar to arī beidzās. Vismaz pagaidām. „Nebraucu uz Ziemeļameriku, lai spēlētu AHL” un rezultātā: „No Sibir bija labākais piedāvājums”. Tagad Kuldas jaunā mājvieta – Novosibirska, uz kurieni jau pamazām pošas, bet pagaidām vēl Rīgā.

Rolands Gritāns jau gatavs

Novosibirskas komandas rīcībā – treniņnometnē – jau ieradies cits Latvijas pavalstniecības hokeja aizsargs – Rolands Gritāns (dz. 1991.; pa kreisi novietotajā attēlā). Viņš iepriekšējo sezonu aizvadīja Zviedrijas trešajā stiprākajā līmenī – Division 1, uzspēlējot IFK Arboga Hockey pieaugušo komandā. Sibir treneri viņu noskatījuši Rīgā.

Tēmē uz lielo komandu vai arī esi gatavs uzspēlēt arī MHL – Sibirskije Snaiperi komandā? „Plānoju spēlēt lielajā komandā, bet, ņemot vērā, ka komandā jau ir 5 ārzemnieki, visdrīzāk, ka šogad mani nosūtīs uz fārmklubu VHL līgā – hokeja klubu Rjazaņ. Bet nākošgad es ceru tikt Sibir pamatsastāvā,” tā Rolands Gritāns. Bet pagaidām Gritānam ar Sibir komandu ir 2 mēnešu pārbaudes laika līgums, bet pēc tam, ja viss notiek kā iecerēts, plānots noslēgt divvirzienu līgumu uz 2 gadiem. Jāpiebilst, ka jaunajā (2012./2013.) sezonā Sibir galvenā trenera palīgs ir Pēteris Skudra.

Atgriežoties pie AHL „marinādes”

Šosezon AHL laukumi „draud” vismaz diviem Latvijas pārstāvjiem – Kristiānam Pelšam un Zemgum Girgensonam, kuri šogad parakstīja līgumus ar saviem draftētājiem – attiecīgi Edmonton Oilers un Buffalo Sabres. Jautājuma zīmes ir attiecībā uz Oskaru Bārtuli, kura statuss un arī cena Philadelphia Flyers saimniecībā ir nokrities manāmi zemāk. Savukārt Kaspars Daugaviņš arī juridiskiem paņēmieniem cīnās, lai NHL būtu „īstā realitāte” arī nākamajā sezonā. Taču visus jautājumus šajā starpsezonā ir atcēlis ne tikai Artūrs Kulda, bet arī Raitis Ivanāns, pārceļoties uz KHL ledus laukumiem.

Ziemeļamerikas šī brīža otrajā stiprākajā līgā – AHL – ir uzspēlējuši vismaz 23 hokejisti ar Latvijas pavalstniecību. Dažos gadījumos tas ir bijis ceļš jau pēc pabūšanas NHL laukumos vai pat virsotnēs, taču vairumā gadījumu – tā bija savas iespējas sagaidīšana, lai uzspēlētu NHL. Bet ne visiem ir sanācis kaut spēli aizvadīt hokeja Mekā.

Kulda spītīgāks par Znaroku?

Raugoties uz Latvijas hokejistu kopējo fonu, Artūra Kuldas „spītība”, gaidot un sagaidot savas iespējas NHL, ir bijusi diezgan pamatīga. Varena pacietība ir bijusi arī Herbertam Vasiļjevam, Raitim Ivanānam, kā arī Krišjānim Rēdliham, kurš New Jersey Devils fārmklubā Albany River Cats „nokapāja” 4 pilnas sezonas, bet tā arī neaizvadīja nevienu spēli NHL.

Salīdzinājumam: statistiski mazāks pacietības mērs, gaidot iespēju uz NHL, ir bijis dažiem vēl „vecā” Rīgas Dinamo meistariem. Piemēram, Oļegs Znaroks AHL-ā uzturējās tikai 6 spēles. Vai, piemēram, Aleksandrs Kerčs (seniors) un Harijs Vītoliņš (jaunākais) AHL kaujas laukos savu iespēju nostiprināties NHL vienībās nogaidīja pa vienai pilnai sezonai. Atliek vien jautājums: vecā Dinamo kadriem ātrāk pieleca vai arī tagad jaunie ir pacietīgāki? Cits stāsts, ka dažiem gribētājiem no bijušās PSRS Latvijas daļas bija arī AHL līmenis bija izrādījies diezgan augsts, un vīriem arī AHL komandās ne vienmēr izdevās noturēties un nācās spēlēt zemākās līgās.

Latvijas hokejisti „pacietība” AHL klubos, neskaitot junioru u.c. līgas (pilna sezona = vismaz puse sezonas spēļu; vārtsargiem pilna sezona = trešdaļa sezonas spēļu):

	spēlētājs	dz.	sez. pilnas (visas)	klubi un spēles (REG+PO)	pēc tam	sp. NHL (REG+PO)
	u. Vasiļjevs	1976.	4+ (5)	Carolina Monarchs: 1996./97. (54+0). New Haven Nighthawks 1997./98. (76+3). Kentucky Thoroughblades: 1998./1999. (76+12). Manitoba Moose: 2001./02. (31+0); 2002./03. (69+14)	uz Kr.	51+0
	a. Kulda	1988.	4+ (5)	Chicago Wolves: 2007./08. (5+21); 2008./09. (57+0); 2009./10. (66+14); 2010./11. (69+0). St. John’s IceCaps (63+13)	uz KHL	15+0
	a. Kr.Rēdlihs	1981.	4 (4)	Albany River Cats: 2002./03. (61+0); 2003./04. (66+0); 2004./05. (46+0); 2005./06. (66+0)	uz Šv.; Kr.	0
	u. Ivanāns	1979.	3+ (6)	Hershey Bears: 2000./01. (2+0). Milwaukee Admirals: 2002./03. (17+1); 2003./04. (54+7). Hamilton Bulldogs: 2004./05. (75+2); 2005./2006. (43+0). Abbotsford Heat: 2011./12. (27+0)	uz KHL	282+1
	u. Žoltoks	1972.	3+ (5)	Providence Bruins: 1992./93. (64+6); 1993./94. (54+0); 1994./95. (78+13). Fredericton Canadiens: 1998./99. (7+0). Quebec Citadelles: 1999./2000. (1+0)	uz NHL	588+45
	u. Karsums	1986.	3+ (4)	Providence Bruins: 2006./07. (54+12); 2007./08. (79+10); 2008./09. (43+0). Norfolk Admirals: 2009./2010. (36+0)	uz KHL	24+0
	a. Saviels	1982.	3+ (4)	Hershey Bears: 2000./01. (1+0); 2002./03. (43+3); 2003./04. (67+0); 2004./2005. (47+0)	uz Baltkr.; Kr.	0
	u. Daugaviņš	1988.	2+ (6)	Binghampton Senators: 2006./07. (11+0); 2007./08. (3+0); 2008./09. (23+0); 2009./2010. (72+0); 2010./11. (73+23); 2011./12. (7+0)	uz NHL	66+1
	a. Bārtulis	1987.	2+ (5)	Philadelphia Phantoms: 2007./08. (57+0); 2008./09. (80+4). Adirondack Phantoms: 2009./10. (12+0); 2010./11. (4+0); 2011./12. (36+0)	?	66+7
	u. Panteļejevs	1972.	2+ (3)	Providence Bruins: 1992./93. (39+0); 1993./94. (55+0); 1994./95. (70+0)	paliek Z-Am. (IHL; NHL)	54+0
	u. Sprukts	1982.	2 (2)	Rochester Americans: 2006./07. (58+6); 2008./09. (59+0)	uz KHL	14+0
	a. Astašenko	1975.	2 (2)	2001./02.: Springfield Falcons (11+0); Lowell Lock Monsters (37+5). 2002./03.: Lowell Lock Monsters (47+0)	uz Lat.; Som.	23+0
	v. Skudra	1973.	1+ (4)	1996./97.: Hamilton Bulldogs (32+0). 2000./01.: Rochester Americans (2+0); Providence Bruins (3+0). 2001./02.: Hartford Wolf Pack (3+0). 2002./03.: Manitoba Moose (1+0)	uz NHL	147+3
	a. J.Rēdlihs	1982.	1+ (3)	Syracuse Crunch: 2005./06. (4+0); 2006./07. (46+0); 2007./08. (13+0)	uz Čeh.	0
	u. Vītoliņš	1968.	1+ (2)	Beast of New Haven: 1992./93. (7+0). Moncton Hawks: 1993./94. (70+0)	uz Šv.	8+0
	u. Štāls	1982.	1+ (2)	Hartford Wolf Pack: 2002./03. (2+0); 2003./04. (62+1)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Kerčs	1967.	1+ (2)	Cape Breton Oilers: 1993./94. (57+0). Providence Bruins: 1994./95. (1+0)	uz Lat.	5+0
	a. Reķis	1979.	0+ (1)	Worcester IceCats: 2001./2002. (18+0)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Cipruss	1972.	0+ (1)	Providence Bruins: 1995./96. (15+0)	paliek Z-Am. (IHL; CoHL)	0
	v. Irbe	1967.	0+ (1)	Lowell Lock Monsters: 2002./2003. (7+0)	paliek Z-Am. (NHL; ECHL)	568+51
	a. Kupaks	1973.	0+ (1)	Springfield Falcons: 1997./98. (7+0)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Znaroks	1963.	0+ (1)	Maine Mariners: 1991./92. (6+0)	uz Vāc.	0
	a. Ozoliņš	1972.	0+ (1)	Worcester Sharks: 2007./08. (2+0)	uz NHL	875+137

P.S. NHL klubu fārmklubi ir bijuši arī citās līgās (piem., IHL, ECHL), kas neuzrādās šajā „gaidīšanas” statistikā. Cipari no publiski pieejamām statistikas vietnēm; iespējamas korekcijas un papildinājumi.

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi AHL regulārajās sezonās; TOP 7+3:

	spēlētājs	sezona	komanda	spēles	punkti
	UZBRUCĒJI
1.	Herberts Vasiļjevs	1998./1999.	Kentucky Thoroughblades	76	28+48
2.	Herberts Vasiļjevs	1997./1998.	New Haven Nighthawks	76	36+30
3.	Sergejs Žoltoks	1992./1993.	Providence Bruins	64	31+35
4.	Mārtiņš Karsums	2007./2008.	Providence Bruins	79	20+43
5.	Sergejs Žoltoks	1993./1994.	Providence Bruins	54	29+33
6.	Harijs Vītoliņš	1993./1994.	Moncton Hawks	70	28+34
7.	Aleksandrs Kerčs	1993./1994.	Cape Breton Oilers	57	24+38
	AIZSARGI
1.	Artūrs Kulda	2009./2010.	Chicago Wolves	66	6+19
2.	Krišjānis Rēdlihs	2005./2006.	Albany River Cats	66	3+21
3.	Oskars Bārtulis	2007./2008.	Philadelphia Phantoms	57	1+20

*

Lasāmvielai:

• Sibir vienojas ar Artūru Kuldu – hcsibir.ru
• Sibir (t.sk. Rolands Gritāns) gatavojas sezonai – championat.com
• Artūra Kuldas intervija pēc vienošanās ar Sibir – hcsibir.ru
• Latvijas spēlētāju statistika NHL (amatieru lapa) – quanthockey.com

[Pirmajā attēlā: Artūrs Kulda (nr. 32), vēl grūstoties uz AHL ledus laukumiem, Chicago Wolves krāsās. Foto no A. Kuldas personīgā arhīva. Otrajā attēlā: Rolands Gritāns Sibir treniņos 2012. gada jūlijā; foto avots: hcsibir.ru.]

HK Rīga gatavojas sezonai Gulbenē. Kā Dinamo jaunatnes komanda aizpilda sastāva robus?

Dinamo jaunatnes komanda HK Rīga pamazām gatavojas savai trešajai MHL sezonai. Pagaidām komanda iesvīst treniņnometnē Gulbenē, bet drīzumā, no 16. jūlija, gaidāmi ledus treniņi Piņķos. Kā jau ierasts lielo komandu „kadru audzētavām”, arī HK Rīga sastāvs katru sezonu ir diezgan mainīgs. Taču šosezon Dinamo jaunatnes komanda draud atjaunināties vēl pamatīgāk. Komandā trenējas arī leģionārs vai gandrīz leģionārs no Krievijas.

HK Rīga puiši jau jūnijā sanāca uz sagatavošanās nometni Tukumā, bet tagad no jūlija sākuma jau pilnā sparā rukā sausajos treniņos Gulbenē. „Viss notiek, treniņi rit pēc plāna, pat lielais karstums netraucē,” teic HK Rīga vecākais treneris Ronalds Ozoliņš. „Jaunajā sezonā vieglāk nebūs, jo komanda jāveido no jauna. Daudzi iet prom un daudz jaunas sejas nāk iekšā, viss jāsāk no jauna, bet tā ir jaunatnes hokeja specifika. Gribas strādāt, gribas vinnēt kausu,” spriež Ronalds Ozoliņš.

HK Rīga sastāva rotāciju nosaka ne tikai, bet arī vecuma griesti, kas katru gadu pietuvojas arvien tuvāk. Jaunajā 2012./2013. g. sezonā kā ierobežota skaita vecākais dzimšanas gadaskaitlis paredzēts 1991. gads. HK Rīga gadījumā sastāvā varēšot būt 3 hokejisti, kas dzimuši 1991. gadā. Izņēmums ir patstāvīgie MHL klubi, kur vecāko limits paredzēts 4 spēlētāju apjomā. Kas nozīmē, ka sastāvā nebūs vietas, piemēram, Robertam Bukartam vai Mikam Indrašim, ja gadījumā Dinamo treneri nolemtu kādu no viņiem spēļu prakses vai palīdzības nolūkā aizsūtīt „stāvu zemāk”. Un arī ne Raimonds Vilkoits, ja Dinamo saimniecība plānotu ar viņu sadarbību. Cits stāsts, vai šāda nosūtīšana 1990. gadā dzimušajiem ir progress vai regress. Un vēl pavisam cits stāsts, vai, piemēram, Indrašis aizķersies vai neaizķersies Ziemeļamerikā pēc Chicago Blackhawks jauno talantu raudzībām. Taču daži citi Dinamo iemēģinātie – kā Māris Bičevskis (dz. 1991.), Juris Upītis (dz. 1991.), Ainars Podziņš (dz. 1992.) – vecuma ziņā varēs; bet vai vajag?

1991. gads – HK Rīga pirmspensijas vecums

No 1991. gadā dzimušo hokejistu diezgan bagātīgā skaita galvenā trenera Leonīda Tambijeva virsvadībā vismaz pagaidām Gulbenē trenējas salīdzinoši neliels apjoms – uzbrucēji Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, aizsargs Edgars Dīķis. Kur pārējie? Daži piedalās medicīnas pārbaudēs un priekš-treniņos, lai no 16. jūlija sāktu piedalīties jau oficiālos Dinamo „ledus treniņos treneru uzraudzībā”, kā skan oficiālais formulējums no Dinamo puses. Runa ir par uzbrucējiem Māri Bičevski, Juri Upīti un aizsargiem Mārtiņu Jakovļevu, Mārtiņu Poreju, kuriem paredzēts sākt ar Dinamo, bet pēc tam jau – kāds nu kuram ceļavējš, karma un Pekas Rautakallio uzticības kvota. Iespējams, HK Rīga treniņiem tiks „atņemti” un Dinamo treniņnometnei pievienosies arī Elvijs Biezais un/vai Edgars Dīķis; taču šajā sakarā lemšana Dinamo treneru pusē.

Savukārt, ar dažiem 1991. gadā dzimušajiem pērnā HK Rīga kadriem Dinamo saimniecība sakarus ir pārtraukusi. Piemēram, ar vārtsargu Jāni Auziņu (dz. 1991.) līgumsaistības pārtrauktas „pēc paša hokejista lūguma” (tā dinamoriga.eu), un Auziņš jau pieslēdzies Liepājas Metalurgs „lielās” komandas treniņnometnei. Līgums lauzts arī ar aizsargu Ēriku Ševčenko; oficiālā piebilde – „pēc abpusējas vienošanās”. Arī Ševčenko ir papildinājis Liepājas Metalurgs treniņnometnes ierindu. Zinātāji prognozē, ka arī uzbrucējs Vladislavs Dobreņkijs dosies Liepājas virzienā; viņa HK Rīga treniņnometnē nav.

1992. gads

1992. gadā dzimušo HK Rīga „vecbiedru” rindas Gulbenes treniņnometnē pārstāv trīs personas – uzbrucējs Dāvis Straupe, aizsargi Artūrs Salija un Andrejs Smirnovs. Vārtsarga Kristera Gudļevska pievienošanās komandai paredzēta jau vēlāk – pēc ledus treniņu iesākšanās un, paredzams, ka viņš vismaz sākumā būs saskatāms arī Dinamo oficiālajos treniņos. Tāpat zinātāji spriež, ka pastāv iespēja Artūra Salijas „pacelšanai” uz Dinamo treniņnometni. Taču tikpat labi pastāv iespēja, vismaz teorētiska, ka HK Rīga treniņnometnē, bet jau ledus treniņu gaitā, tiek „desantēts” Ainars Podziņš. Tomēr zinot Podziņa un Tambijeva lietišķās sadarbības mazauglību, padziļinātu jēgu saskatīt diez vai izdotos.

Un tas saistībā ar 1992. gadā dzimušajiem viss. Uzbrucējs Kirils Tambijevs komandu pamet, un viņam tiekot meklēts cits klubs. Treniņnometnē Gulbenē un arī komandas jaunās sezonas plānos nav uzbrucēju Raimonda Upenieka, Rūdolfa Prūša un arī aizsarga Kristera Freiberga.

1993. gads kā galvenie vilcēji?

Spēlētāju skaita un arī pieredzes ziņā nesošie gadi jaunajā HK Rīga modelī paredzami – 1993. un 1994. Kas arī patiesībā ir ļoti noderīgi Latvijas U-20 izlasei, jo šie vecumi kā reizi ietilpst jaunās sezonas junioru vecuma „normā”. Salīdzinoši nesen ieceltajam Latvijas U-20 izlases trenerim Leonīdam Tambijevam, kas trenē arī HK Rīga vienību, šis motīvs arī nav mazsvarīgs. Pašam vien jākopj Latvijas junioru un arī U-18 izlases stādi un druvas.

Gulbenes treniņnometnes ierindā HK Rīga pērnsezonas sastāvā spēlējušie vai pamēģinātie 1993. gadā dzimušie spēlētāji – uzbrucēji Edgars Kurmis, Lauris Rancevs, Andris Siksnis, aizsargi Krišs Lipsbergs un Pauls Zvirbulis. Piemēram, Edgars Kurmis atzīst, ka 1993. gadiem būs jāpiestrādā, lai būtu starp komandas „vilcējiem”, un sagaida no sevis labāku sniegumu savā trešajā MHL sezonā.

Aizvadītajā sezonā no Liepājas Metalurga „iznomātais” uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs jau sezonas beigās atgriezās Liepājā, lai uzspēlētu Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs. Tagad Kuzmenkovs uzsācis treniņus pie Liepājas „lielās” komandas – turpat, kur cits liepājnieku uzbrucējs Pauls Hodzko, kurš pagājušo sezonu aizsāka HK Rīga ierindā, bet jau pēc 6 spēlēm devās atpakaļ uz Liepāju. Artūrs Kuzmenkovs norāda, ka Liepājas kluba plānos neietilpst viņa nosūtīšana uz HK Rīga. Bet, ja Liepājas Metalurgs kluba iesniegums par iestāšanos MHL B grupā tiks pieņemts, viņš labprāt uzspēlētu arī MHL „otrās divīzijas” čempionātā Liepājas komandas sastāvā.

1993. gadā dzimušo pienesums HK Rīga treniņnometnē ienācies no Dinamo otrās jauniešu komandas Juniors, kas pērn aizvadīja savu pirmo sezonu MHL B grupā un Latvijas Virslīgā, abās pārvarot izslēgšanas spēļu pirmo pakāpienu. Ienākušies uzbrucēji Rustams Begovs, Juris Ziemiņš un vārtsargs Rihards Cimermanis. Starp citu, Juris Ziemiņš jau 2010./2011. g. sezonā ar ļoti nelielu spēles laiku nedaudz „apsildījās” HK Rīga sastāvā, bet aizvadītajā sezonā bija Juniors komandas kapteinis. Savukārt, Rihards Cimermanis ir vienīgais vārtsargs treniņnometnē Gulbenē. Acīmredzot treneri vismaz pagaidām HK Rīga vārtsardzību plāno konkrēti divu personu tandēmā: Gudļevskis – Cimermanis.

HK Rīga leģionārs – Aleksandrs Burcevs

Pirms gada HK Rīga pamēģināja „ieviest” leģionāru no Krievijas – 1993. gadā dzimušu aizsargu Ivanu Podimaju (Иван Поддымай). Viņš pirms tam bija spēlējis Maskavas Sport-Centr komandā Maskavas Junioru līgā un dažādās komandās Maskavas jauniešu čempionāta dažādās vecuma grupās. Podimajam HK Rīga sastāvā nostiprināties neizdevās; viņš aizvadīja 9 spēles Juniors ierindā, bet pēc tam atgriezās Maskavas Junioru līgā.

Šovasar ir jauns eksperiments – 1993. gadā dzimis uzbrucējs Aleksandrs Burcevs (Александр Бурцев; ja var ticēt MHL statistiķiem – 187 cm, 72 kg; pa kreisi novietotā attēlā). Jaunietis 2011./2012. g. sezonu aizvadīja MHL B grupas čempionātā – Čeļabinskas Staļnije Ļvi komandā (jaunajā sezonā paredzēts nosaukums – Mečel), bet tagad vingrina muskulatūru HK Rīga treniņnometnē Gulbenē. Viņa tēvs esot pārcēlies dzīvot uz Latviju, un nu Burcevs-juniors mēģina tikt HK Rīga sastāvā. Kā Burcevs izskatās treniņos un vai veido labu konkurenci vietējiem? „Jāskatās būs uz ledus; treniņi Gulbenē ir smagi un visi cīnās,” vismaz pagaidām kategoriskos spriedumos ir atturīgs Ronalds Ozoliņš, HK Rīga vecākais treneris.

P.S. Precizitātes dēļ jāpiebilst, ka HK Rīga sastāvā komandas pirmajā MHL sezonā (2010./2011.) uzspēlēja leģionārs – uzbrucējs Vitalijs Karamnovs (Виталий Карамнов; dz. 1989. g.), kurš gan vairāk bija Dinamo nevis HK Rīga eksperiments. Zināmā mērā par leģionāru aizvadītajās divās sezonās – vismaz pirms pilntiesīgas Latvijas hokeja pavalstniecības „izdienas” – uzskatāms arī Ainars Podziņš (Айнарс Подзиньш).

Lieliskais 1994.-tais

No 2011./2012. g. sezonas gaitā HK Rīga sastāvā vairāk, mazāk vai pavisam mazliet iespēlētajiem 1994. gadā dzimušajiem spēlētājiem līdz treniņnometnei Gulbenē ir nonākuši vairs ne visi – uzbrucēji Nikolajs Jeļisejevs (40+5 spēles), Deivids Sarkanis (2 spēles) un Artūrs Ševčenko (11 spēles).

Redzamākā daļa no HK Rīga jaunajiem 1994. gadā dzimušajiem līderiem, kas atzīmējās aizvadītajā sezonā, dodas „pāri dīķim” – uz Kanādas komandām, kas viņus aizrunāja CHL ārzemnieku (ne-ziemeļamerikāņu) draftā. Atgādinājumam: savus spēkus stiprākajā Kanādas junioru līmenī dodas pārbaudīt uzbrucēji Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs un arī Edgars Kulda, kuram HK Rīga sastāvā reģistrēta tikai 1 spēle (viss pārējais – Juniors ierindā). Šai kompānijai pievienojies arī aizsargs Rinalds Rosinskis, kurš sezonu aizvadīja „stāvu zemāk” – Dinamo otrajā jauniešu komandā Juniors. Jāpiebilst, ka Dinamo saimniecība bija gana pretimnākoša un „pēc hokejistu lūguma līgumattiecības tika pārtrauktas”. Tiesa, variantu nav daudz, lai nebūtu kā sociālisma sabrukuma pēdējos gados, kad hokejistiem bija jāmūk, lai uzspēlētu Ziemeļamerikā. Paredzams, ka Rīgas Dinamo būs „pirmā pietura”, kur kāds no viņiem piestās pēc atgriešanās no Ziemeļamerikas. Bet – lai veicas!

Taču tagad ir iespēja sevi parādīt un apliecināt virknei 1994. gadā dzimušo puišu, kas pērn cīnījās Juniors ierindā. No „junioru” 1994. gadiem Gulbenes treniņnometnē strādā uzbrucēji Ričards Kondrāts, Emīls Potāpovs, Edgars Rudzītis, aizsargi Edmunds Augstkalns, Jānis Eisaks un Patriks Škuratovs.

1995. gads – no KHL drafta un SK Rīga-95

Aizvadītajā 2011./2012. g. sezonā HK Rīga ierindā nebija neviens 1995. gadā dzimis hokejists, bet šogad, cik noprotams no jaunās sezonas kārtības un kā katru sezonu mēģina ieviest daļa MHL organizatoru, komandā paredzētie pāris „obligātie” U-18 vecuma hokejisti būs 1995. gadā dzimušie. Gulbenes treniņnometnē HK Rīga kandidātu vidū „iesilst” 2012. gada KHL draftā pirmie divi Rīgas kluba aizrunātie kadri – uzbrucēji Rihards Bukarts (pa labi novietotā attēlā) un Georgs Golovkovs. Atgādinājumam: Rihards Bukarts jau vienu sezonu MHL-ā ir aizvadījis, pacīnoties Stupino Kapitan ierindā, bet Georgs Golovkovs pērno sezonu pacīnījās Liepājas Metalurgs saimniecības komandās. Turklāt abi bija rezultatīvākie spēlētāji Latvijas U-18 izlasē jauniešu pasaules čempionātā pavasarī – starp caurmērā gadu vecākiem puišiem, t.i. pie izslavētā 1994. gada.

HK Rīga treniņos Gulbenē ir pārstāvēti arī 1995. gadā dzimušie puiši, kas pērnsezon cīnījās SK Rīga-95 komandā Sanktpēterburgas jauniešu čempionāta U-17 vecuma grupā un Latvijas Virslīgā. Gulbenē strādā un uz vietu HK Rīga sastāvā, ja ne uzreiz, tad laika gaitā pretendē SK Rīga-95 uzbrucēji Bruno Birzītis, Ruslans Ignatovičs, aizsargi Kristofers Bindulis un Ģirts Zemītis. Starp citu, Zemītis aprīlī notikušajā U-18 pasaules čempionātā bija vienīgais 1995. gadā dzimušais aizsargs Latvijas U-18 izlasē. Cita starpā, Ģirts Zemītis atzīst, ka slodzes Gulbenes treniņnometnē esot diezgan iespaidīgas: „Divi treniņi dienā; stadionā, parasti ātrums un izturība + sporta spēles. Otrajā treniņā (svaru) zāle + sporta spēle. Un, ja kāds kaut kur laikos neiekļaujas, tad vakarā individuālais darbs – attiecīgi dara kaut ko līdzīgu tam vingrinājumam, kurā neiekļāvās”.

Atrādīšanās nav aiz kalniem

Pirmā nopietnākā jaunā HK Rīga modeļa atrādīšanās „kaujas apstākļos” paredzēta jaunatnes komandu turnīrā Čerepovecā; tā izspēle paredzēta 3. – 8. augustā. Hokeja kluba Severstaļ balvu turnīrā (tāds ir oficiālais nosaukums) plānota arī mājinieku Čerepovecas Almaz, Balašihas HK MVD, Mitišču MHK Atlanti (agrāk nosaukums – Mitiščinskije Atlanti), Sanktpēterburgas Serebrjanije Ļvi un Čerepovecas Severstaļ-95 komandu dalība.

Savukārt augusta otrajā pusē HK Rīga komandai paredzēta dalība jaunatnes komandu turnīrā Pasaules kauss 2012, kura norise plānota no 18. līdz 26. augustam Omskā. Turnīra organizatori sola 10 komandu dalību. Neskaitot HK Rīga komandu, vēl: MHL čempioni Omskije Jastrebi (Omska, Krievija); Waterloo Black Hawks (USHL; ASV); Dinamo-Šiņņik (MHL; Bobruiska, Baltkrievija); Norvēģijas U-20 izlase; HC Energie Karlovy Vary junioru komanda (Čehija); Linköpings HC junioru komanda (Zviedrija); Sudbury Wolves (OHL; Kanāda); Dānijas U-20 izlase; HIFK junioru komanda (Somija). HK Rīga komanda „iesvērta” vienā apakšgrupā (B) ar Dānijas, Kanādas, Somijas un Zviedrijas komandām.

Lasāmvielai:

• Aleksandra Burceva statistika – r-hockey.ru, mhl2.khl.ru
• Par jaunatnes komandu turnīru Čerepovecā (2012. g. augustā) – mhl.khl.ru, r-hockey.ru (informācija tiks papildināta pirms turnīra un tā gaitā)
• Par jaunatnes komandu turnīru Pasaules kauss 2012 Omskā (2012. g. augustā) – mhl.khl.ru
• Dinamo pārtrauc līgumsaistības ar 6 jaunajiem hokejistiem – dinamoriga.eu
• Liepājas Metalurgs pretendē uz komandas palaišanu MHL (B grupā) – sportacentrs.com (video), mhl.khl.ru
• MHL sacensību norises direktora Igora Romašina intervija par MHL 2012./2013. g. reglamentu, izmaiņām līgā, 33 komandām jaunajā sezonā utml. (2012-06-07) – mhl.khl.ru
• par MHL un MHL B grupas paplašināšanos (+ čehu klubs; B grupā + Belgorodas, Dmitrovas, Kurganas, Ņižņijtagilas, Rjazaņas, Voroņežas komandas) – mhl.khl.ru
• Latvijas U-18 izlases sniegums 2012. gada jauniešu pasaules čempionātā elitē: tepat
• SK Rīga-95 komandas sniegums un spēlētāju statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat
• Ivana Podimaja statistika – r-hockey.ru, mhl2.khl.ru, lhf.lv
• Par MHL un MHL B grupas komandu nosaukumu maiņu (Gazovik par Tjumenskij Legion; Staļnije Ļvi par Mečel; Mitiščinskije Atlanti par Atlanti, arī MHK Atlanti) – tyumen.ru, sovsport.ru, atlant-mo.ru
• MHL rīkotājdirektora Dmitrija Jefimova intervija (t.sk. par Moldovas komandas plāniem spēlēt MHL; 2012-06-22) – mhl.khl.ru

[Pirmajā attēlā: HK Rīga uzbrucēji Edgars Kurmis un Dāvis Straupe mēģina tikt galā ar Tjumeņas Gazovik puišiem; foto fiksēts 2011. gada 5. decembrī. Otrais attēls fiksēts spēlē pret Tatranski Vlci 2012. gada 9. martā. Trešajā: Laura Ranceva, Ainara Podziņa un Mārtiņa Jakovļeva kopfoto spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2012. gada 20. martā. Šo trīs foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com. Aleksandra Burceva dokumentfoto no mhl2.khl.ru lapas. Piektajā attēlā: Rihards Bukarts arī hokeja kluba Sāga krāsās Rīgas čempionāta (RAMH) spēlē pret Kurbads komandu 2011. gada 15. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Rīgā „mīl” veterānus. Dinamo pieredzējušāko kadru cipari uz KHL fona

Hokejisti „nogurst” un kar slidas uz naglas dažādos vecumos. Tāpat katram no viņiem ir atšķirīga veselības konstrukcija un psiholoģiskā noturība. Tomēr stiprākie no viņiem turpina profesionāla sportista karjeru salīdzinoši augstā līmenī arī pēc 35 – 36 gadu sasniegšanas, kas hokejā ir pieklājīgs, lai neteiktu pensionēšanās, vecums. Veterānu pieredze ir noderīga, ja klubi prot to paņemt. 2012. gada starpsezonā Rīgas Dinamo jau vienojušies par savu līdzšinējo veterānu Aleksandra Ņiživija, Rodrigo Laviņa un tagad arī Ģirta Ankipāna līdzdalību.

Rīgas Dinamo vecākā gala spēlētājiem 2011./2012. g. sezona izrādījās faktiski mazāk izteiksmīga un arī statistiski vājāka nekā iepriekšējā. Jaunā trenera Pekas Rautakallio „maizē” un zīmējumā kā Ozoliņš (dz. 1972.), tā arī Laviņš (dz. 1974.), Ankipāns (dz. 1975.) un Ņiživijs (dz. 1976.) izskatījās savādāk (blāvāk) nekā bija ierasts iepriekšējā vadoņa Juliusa Šuplera vadībā gatavotajās shēmās. Sanda Ozoliņa rezultativitāte samazinājās, bet palika pat salīdzinoši pieklājīgā līmenī, tomēr regulārajā sezonā viņš bija nodzīvojies līdz lietderībai „-17”. Rodrigo Laviņš aizvadīja vēl mazāk spēles nekā sezonu iepriekš; turklāt viņa spēles laiks regulārajā sezonā samazinājās par trešdaļu – no 19:37 uz 12:59… Ģirta Ankipāna rezultativitāte sev atvēlētajā spēles laikā bija viņa paša līmenī, bet šosezon sanāca tikai 31 spēle sezonas regulārajā daļā un 4 spēles play off-os. Viena no pēdējo gadu švakākajām sezonām sagadījās Aleksandram Ņiživijam; sezonas regulārajā daļā 33 spēles un 9 punkti (t.i., četrreiz mazāk nekā pirms gada vai diviem), play off – 3 spēlēs 0 punktu…

Visā šajā statistikas, traumu un Rautakallio piedāvātā spēles modeļa kokteilī izskatījās, ka „vecmeistari” jaunajā sastāvā netiek ne loloti, ne arī gaidīti turpmākajās sezonās. Tomēr salīdzinoši laicīgi Dinamo vadība vienojās gan ar Ņiživiju, gan – Laviņu, bet tagad izsludināta līguma pagarināšana ar Ankipānu. Neskatoties uz to, ka Rautakallio favorītu starpā Ģirts Ankipāns ne tuvu nebija. Zinātāji spriež, ka pēc statistiski pašvakas sezonas vecmeistaru līgumu pagarinājums bija klubam ekonomiski izdevīgs. Ko nevarētu teikt par Ozoliņa prognozējamo honorāru, ko Dinamo nevar un/vai negrib pacelt. Šī iemesla dēļ, Ozoliņa nepalikšanas gadījumā, komandā paliek vakanta kapteiņa pozīcija, uz kuru viens no pretendentiem varētu arī būt tieši Ģirts Ankipāns. Tiesa, ja sagaidāms treneru uzticības deficīts, tad C burtiņš rotās kāda cita spēlētāja formas tērpu.

Veterānus „mīl” Rīgā, Magņitogorskā, Novokuzņeckā, Ufā un Znaroks

2011./2012. g. sezonas gaitā KHL statistiķi ir saskaitījuši līgas oficiālajās spēlēs 43 spēlētājus, kuri dzimuši 1976. gadā vai ir vecāki. Lielākais „veterānu” (dz. 1976. un vecāki) skaits ir bijis 5 komandās – Rīgas Dinamo, Magņitogorskas Metallurg, Novokuzņeckas Metallurg, Ufas Salavat Julajev un Maskavas OHK Dinamo ierindā (katrā – pa 4). Pa trim „vecajiem” ir bijuši Maskavas CSKA, Čeļabinskas Traktor, Minskas Dinamo un Omskas Avangard ierindā. Savukārt 2011./2012. g. sezonas pret veterāniem neiecietīgākās vienības bija Habarovskas Amur un Ņižņijnovgorodas Torpedo, vienas no sezonas pozitīvajiem pārsteigumiem; šajās komandās nebija neviena 1976. vai agrākā gadā dzimuša spēlētāja.

Sezonas senākais spēlētājs bija Magņitkas uzbrucējs un KHL All Stars spēles Austrumu komandas kapteinis Sergejs Fjodorovs (dz. 1969.), kurš pēc sezonas ir kļuvis par jaunās/vecās superkomandas CSKA ģenerālmenedžeri un, cita starpā, arī Jāņa Sprukta darba devēju. Trīs līgas hokejisti bija dzimuši 1971. gadā – „akbarsietis” Oļegs Petrovs un divi Znaroka padotie: Aleksejs Kudašovs un Andrejs Skopincevs (tiesa, pēdējam tik 2 spēles). 1972.-tie gadi aizvadītajā sezonā bija 5 vīri, t.sk. Sandis Ozoliņš.

Vieta, kur norietēt zvaigznēm un zvaigznītēm?

Neviens no 1976. gadā dzimušajiem un vecākiem KHL uzbrucējiem 2011./2012. gada regulārajā sezonā nav aizvadījis pilnu spēļu ciklu – 54 spēles. Tuvu tam bija Lev veterāns Ľuboš Bartečko (dz. 1976.), Novokuzņeckas Metallurg leģionārs Randy Robitaille (1975.) un Avtomobiļist vecmeistars Andrejs Subotins (1973.) – pa 53 spēlēm. Rezultatīvākais uzbrucējs šajā vecuma grupā regulārajā sezonā bija Ņeftehimik uzbrucējs Aleksandrs Koroļuks (1976.) ar 34 punktiem, otrs rezultatīvākais uzbrucējs – jau minētais Andrejs Subotins ar 32 punktiem. Savukārt, „sausākais pulveris” starp uzbrucējiem bija „popradietim” Ľuboš Bartečko (16 vārtu guvumi) un Kuzņas uzbrucējam Randy Robitaille (13 trāpījumi).

2011./2012. g. sezona bija „gulbja dziesma” KHL aktuālajam vecākajam spēlētājam Sergejam Fjodorovam (dz. 1969.), lai gan par kategoriski vājāko sezonu nosaukt nevar. Iepriekšējā regulārajā sezonā viņš bija salasījis tikai par vienu punktu vairāk. Tomēr, jāpiebilst, ka acīmredzot Fjodorovam šī „atvadīšanās” bija sākusies jau agrāk.

Salīdzinoši neslikta sezona ir bijusi bijušajai SKA zvaigznei – Maksimam Sušinskim (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā paviesojās Austrumu superkomandās – Salavat Julajev un Magņitkā, kur kopā salasīja 28 punktus. Tomēr tas vairs nav tas Sušinskis, kas pērnsezon salasīja 39 punktus un aizpērn – 65 punktus regulārajā čempionātā. Ja krievu rietošās zvaigznes Kozlovi aizvadītās sezonas rezultativitāti noturēja apmēram iepriekšējās sezonas līmenī, tad Aleksejs Jašins, vairākkārtējs KHL visu zvaigžņu spēles krievu komandas kapteinis, savas pozīcijas rezultatīvāko topos zaudē pamānāmi. Aizvadītā regulārā sezona CSKA sastāvā Jašinam ienesa 20 punktus 43 spēlēs; kas nav 64 punkti 2009./2010. g. regulārajā sezonā un pat ne 33 punkti pērn.

Pie strauji sūbējošām KHL „zvaigznītēm” vai vismaz savulaik pamanāmiem uzbrucējiem pieskaitāms arī Ak Bars uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kurš 2011./2012. g. reg. sezonā sakopis 10 punktus (31 spēlē), bet pērn vēl Atlant ierindā – 29 punkti 34 spēlēs. Tiesa, superbombardieris viņš nav bijis nekad. Tikai 21 spēli KHL aizvadītajā sezonā aizvadīja un 8 punktus nopelnīja Jozef Stümpel (dz. 1972.), kuram pirms sezonas Minskā bija 28 punkti (45 spēlēs), bet pirms divām Astanā – 52 punkti (54 spēlēs)! Karjeras „saulriets” arvien pamanāmāks tādam kolorītam kadram kā Chris Simon, kurš 2011./2012. g. sezonā aizvadīja 24 spēles un guva 3 punktus. Vēl sezonu iepriekš Saimonam bija 46 spēles un 29 punkti regulārajā čempionātā. Vēl viena „mazā vilšanās” bija uzbrucējs Aleksejs Kovaļovs (dz. 1973.), kurš aizvadījis 18 sezonas NHL, karjeras sākumā ticis pie Stenlija kausa, uzspēlējis NHL zvaigžņu spēlēs un patiesībā jau savās pēdējās NHL sezonās bija pasācis „rietēt”. Bet savā līdz šim vienīgajā KHL sezonā Kovaļovam 22 spēles, 6 punkti un 1 vārtu guvums Atlant ierindā.

Un, protams, Latvijas mēroga „lapkritis” ir Aleksandra Ņiživija personā, kuram atliek novēlēt kādu raženāku sezonu. 2011./2012. g. regulārajā sezonā tikai 9 punkti 33 spēlēs, kas nestāv klāt divu iepriekšējo regulāro sezonu sniegumam – pa 36 punktiem katrā.

KHL 1976. gadā dzimušu un vecāku uzbrucēju statistika 2011./2012. g. sezonā (saskaņā ar khl.ru oficiālo statistiku):

	spēlētājs	dz.	komanda	sp. REG	punkti REG	+/- REG	vid sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	vid. sp. laiks PO
1.	Aleksandrs Koroļuks	1976.	Ņeftehimik	50	8+26	-11	18:08		–	–	–	–
2.	Andrejs Subotins	1973.	Avtomobiļist	53	6+26	+8	17:06		–	–	–	–
3.	Ľuboš Bartečko	1976.	Lev (Poprada)	53	16+14	+1	19:59		–	–	–	–
4.	Maksims Sušinskis	1974.	Salavat Julajev	25	6+10	+3	15:28		0	–	–	–
			Metallurg (Mag.)	24	3+9	+7	15:05		11	3+3	+2	16:18
5.	Randy Robitaille	1975.	Metallurg (Novok.)	53	13+13	-6	17:41		–	–	–	–
6.	Viktors Kozlovs	1975.	Salavat Julajev	36	10+16	-2	15:27		6	1+0	+1	11:59
7.	Vjačeslavs Kozlovs	1972.	OHK Dinamo	44	8+15	-3	13:55		6	0+0	-2	13:37
8.	Sergejs Fjodorovs	1969.	Metallurg (Mag.)	43	6+16	+6	16:13		10	1+3	-4	18:49
9.	Aleksejs Jašins	1973.	CSKA	43	9+11	0	14:04		3	1+0	-1	13:43
10.	Ģirts Ankipāns	1975.	Dinamo (Rīga)	31	6+6	+2	12:38		4	1+0	-1	13:57
11.	Oļegs Petrovs	1971.	Ak Bars	31	4+6	+3	11:52		10	0+0	-3	13:03
12.	Sergejs Briļins	1974.	Metallurg (Novok.)	41	5+4	-9	16:17		–	–	–	–
13.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	Dinamo (Rīga)	33	3+6	-4	13:23		3	0+0	-4	18:28
14.	Jozef Stümpel	1972.	Spartak	21	1+7	-7	16:53		–	–	–	–
15.	Nikolajs Bardins	1976.	Jugra	34	2+5	-9	11:07		0	–	–	–
16.	Aleksejs Kudašovs	1971.	OHK Dinamo	37	3+3	-3	13:31		4	0+1	-2	13:03
17.	Aleksejs Kovaļovs	1973.	Atlant	22	1+5	-13	13:23		0	–	–	–
18.	Chris Simon	1972.	Metallurg (Novok.)	24	3+0	-7	9:31		–	–	–	–
19.	Aleksandrs Bojkovs*	1975.	Severstaļ	22	0+1	-2	8:58		0	–	–	–
20.	Darcy Verot	1976.	CSKA	16	0+0	-5	6:08		0	–	–	–

P.S. Nejaukt divus Aleksandrus Bojkovus, kas dzimuši 1975. gadā; viens – uzbrucējs Severstaļ komandā, otrs – aizsargs OHK Dinamo ierindā.

Rudeņi un atvasaras aizsargiem

Diviem veterāniem ir izdevies aizvadīt visas 54 spēles 2011./2012. g. regulārajā sezonā – „minskietim” Jere Karalahti (dz. 1975.) un Ufas kluba aizsargam Vitalijam Proškinam (dz. 1976.). Savukārt Kuzņas aizsargam Jyrki Välivaara (dz. 1976.) līdz maksimumam pietrūka viena spēle. Minētais Proškins ar 34 punktiem ir arī viens no diviem rezultatīvākajiem veterāniem – 1976. gadā dzimušajiem un vecākiem.

Lietderīgākais veterāns starp aizsargiem ir izrādījies CSKA pārstāvis Aleksandrs Guskovs (dz. 1976.) ar +6. Bet švakākais lietderības koeficients starp aizsargiem – veterāniem un arī veterāniem vispār bija Sandim Ozoliņam (dz. 1972.), kuram iegadījās „-17”. Starp citu, tieši Ozoliņš ar 10 trāpījumiem bija aizvadītās regulārās sezonas labākais vārtu guvējs starp aizsargiem – vecmeistariem.

Protams, ir statistiski un „uz aci” pamanāma virknes veterānu aizsargu tuvošanās karjeras noslēgumam. Piemēram, tam pašam CSKA aizsargam Guskovam pirms sezonas Jaroslavļā bija 10 vārtu guvumu vairāk un arī lietderības koeficients „+17”. Vai, piemēram, Lev aizsargs Martin Štrbák (dz. 1975.) pirms divām sezonām HK MVD ierindā bija pamanāmi rezultatīvāks – 34 punkti 53 spēlēs, bet tagad Popradā 9 punkti 34 spēlēs. Vai Gusevam (dz. 1975.) pirms sezonas SKA rindās regulārajā sezonā lietderības koeficients bija „+15”, bet aizvadītajā sezonā samazinājies regulārās sezonas spēļu skaits līdz 26 un lietderības koeficients līdz „-4”.

Arī Rīgas Dinamo triju sezonu kapteinim Sandim Ozoliņam statistika nav tik labvēlīga kā pērn – vārtu guvumu skaits ir pieaudzis, bet regulārās sezonas rezultativitāte noplakusi no 31 punkta (41 spēlē) uz 20 punktiem (50 spēlēs); arī lietderības koeficients no „+5” uz „-17”… Kā Ozoliņa, tā citu pieredzējušo hokejistu gadījumā situācijas un statistikas izmaiņas ir noteikušas atšķirīga „stila” komandu un treneru nomaiņa, kam sekojušas korekcijas attiecīgajam spēlētājam piedāvātajā lomā, pārcelšanas ārpus pirmās un vairākuma maiņas rindām, jaunu līderu iezīmēšanās.

Taču ir arī vecmeistari aizsargi, kas aizvadītajā sezonā guvuši ja ne „otro jaunību”, tad „otro elpu” gan. Piemēram, Salavat Julajev aizsargam Vitalijam Proškinam aizvadītā sezona bija otrā rezultatīvākā savā pieaugušajā karjerā – 34 punkti 54 spēlēs; cipariski labāka bija tikai 2006./2007. g. regulārā sezona Ak Bars ierindā – 40 punktu 52 spēlēs. Vai, piemēram, slovāku aizsargs Jaroslavs Obšuts uzplaucis aizvadītajā sezonā Minskas Dinamo ierindā, kur regulārās sezonas 52 spēlēs sakrājis 29 punktus; pērn pa Spartak un Atlant sastāviem kopā 17 punkti 50 spēlēs regulārajā čempionātā. Tiesa, lietderības koeficients Obšutam ir nepielūdzams – noslīdējis regulārā čempionāta summā no „+1” uz „-11”.

KHL 1976. gadā dzimušu un vecāku aizsargu statistika 2011./2012. g. sezonā (saskaņā ar khl.ru oficiālo statistiku):

	spēlētājs	dz.	komanda	sp. REG	punkti REG	+/- REG	vid. sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	vid. sp. laiks PO
1.	Aleksandrs Guskovs	1976.	CSKA	51	9+19	+6	23:30		5	0+1	-1	21:04
2.	Martin Štrbák	1975.	Lev (Poprada)	35	1+4	+4	19:01		–	–	–	–
3.	Deron Quint	1976.	Traktor	47	8+14	+3	21:02		16	1+8	-2	23:56
4.	Raymond Giroux	1976.	Traktor	48	5+13	+2	19:47		14	0+2	-1	17:38
5.	Jere Karalahti	1975.	Dinamo (Minska)	54	7+7	+2	22:45		4	0+2	0	24:03
6.	Vitalijs Proškins	1976.	Salavat Julajev	54	4+30	+1	21:09		6	3+2	0	25:58
7.	Aleksandrs Bojkovs*	1975.	OHK Dinamo	41	1+6	+1	17:30		10	0+1	0	16:47
8.	Oļegs Tverdovskis	1976.	Salavat Julajev	12	0+0	-5	15:15		0	–	–	–
			Metallurg (Mag.)	24	6+5	+5	19:04		4	0+1	0	16:06
9.	Aleksejs Troščinskis	1973.	Vitjaz	49	5+5	0	18:17		–	–	–	–
10.	Daņiils Markovs	1976.	Vitjaz	27	0+5	-4	23:19		–	–	–	–
			Metallurg (Mag.)	10	0+5	+3	18:35		12	3+1	-4	19:25
11.	Radoslav Suchý	1976.	Avangard	5	0+2	-1	19:18		0	–	–	–
12.	Andrejs Skopincevs	1971.	OHK Dinamo	2	0+0	-1	15:39		0	–	–	–
13.	Dmitrijs Rjabikins	1976.	Avangard	34	0+5	-1	19:45		0	–	–	–
			Traktor	15	0+3	-2	21:27		16	1+7	+3	23:39
14.	Jyrki Välivaara	1976.	Metallurg (Novok.)	53	2+16	-4	17:27		–	–	–	–
15.	Sergejs Gusevs	1975.	Avangard	26	1+5	-4	13:39		16	0+0	0	11:41
16.	Rodrigo Laviņš	1974.	Dinamo (Rīga)	28	0+1	-7	12:59		3	0+1	-1	16:28
17.	David Petrasek	1976.	Sibir	21	2+6	-4	21:06		–	–	–	–
			Atlant	12	0+1	-6	22:17		0	–	–	–
18.	Jaroslav Obšut	1976.	Dinamo (Minska)	52	5+24	-11	21:38		4	0+0	0	22:35
19.	Sandis Ozoliņš	1972.	Dinamo (Rīga)	50	10+10	-17	19:56		7	1+1	-5	20:23

*

Veterāni uz „pēdējās robežas”

Uz „pēdējās robežas” KHL 2011./2012. g. čempionātā sabija 4 veterāni, kuriem pasē ierakstīts 1976.-ais vai vecāks dzimšanas gads. Lielākais spēles laiks bija Baris vārtsargam Vitalijam Jeremejevam (dz. 1975.) – regulārajā sezonā 32 spēles un 1702 pilnas minūtes, kā arī 7 spēles un 423 pilnas minūtes play off-os. Savukārt sezonas vecākais vārtsargs – SKA veterāns Maksims Sokolovs (dz. 1972.) – aizvadīja vienu nepilnu spēli, kuras gaitā kaunā nekrita.

KHL 1976. gadā dzimušu un vecāku vārtsargu statistika 2011./2012. g. sezonā (saskaņā ar khl.ru oficiālo statistiku):

	vārtsargi	dz.	komanda	sp. REG	GAA REG	atv. % REG	sp. laiks REG		sp. PO	GAA PO	atv. % PO	sp. laiks PO
1.	Vadims Tarasovs	1976.	Severstaļ	24	2.21	92.8%	1356:29		0	–	–	–
2.	Vitalijs Jeremejevs	1975.	Baris	32	2.47	92.5%	1702:38		7	2.41	92.5%	423:31
3.	Maksims Sokolovs	1972.	SKA	1	2.67	94.4%	45:00		0	–	–	–
4.	Andrejs Mezins	1974.	Dinamo (Minska)	24	2.85	89.9%	1220:49		1	15.47	57.1%	11:38

*

[Ģirta Ankipāna foto fiksēts spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 10. janvārī. Sanda Ozoliņa fotofiksācija veikta spēlē pret SKA 2011. gada 16. novembrī. Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret Ņeftehimik 2011. gada 9. decembrī. Rodrigo Laviņa – pret Avtomobiļist 2011. gada 14. oktobrī. Visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Toms Tauriņš par iedzīvošanos un pieredzi Amerikas junioru hokejā

Aizvadītajā sezonā uzbrucējs Toms Tauriņš bija nolēmis pamainīt Jelgavu pret Kvadsitiju Amerikas Savienotajās Valstīs. Tur arī uzspēlēja hokeju Quad City Jr. Flames komandā ASV junioru hokeja trešajā līmenī – NA3HL. Pieklājīga pieredze 16 gadu vecumam…

TUVPLĀNĀ: Toms Tauriņš

• Dzimis 1995. gada 15. maijā
• Ampluā: uzbrucējs
• „Figūra”: 176 cm; 70 kg
• 2011./2012. g. sezonā Quad City Jr. Flames komandā NA3HL (ASV Tier III Junior A – trešajā stiprākajā junioru līmenī)
• Iepriekšējās sezonas: Jelgavas LSS komandas
• Pirmās treneres: Eva Dinsberga; Lolita Andriševska

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Esi aizvadījis virkni sezonu Latvijas jauniešu čempionāta dažādās vecuma grupās, panākot diezgan augstu rezultativitāti. Piemēram, savā pēdējā Latvijas sezonā (2010./2011.) U-16 līgā, summējot apakšgrupas spēles un spēles par 4. vietu, esi salasījis 74 punktus 32 spēlēs. Bet U-18 līgā vēl 14 punktus 13 spēlēs. Kāpēc nolēmi pamest šo „komforta zonu”, lai pārceltos uz nezināmo ASV, kur nav zināms, kā viss sakārtotos?

Toms Tauriņš: Pirmkārt, devos uz ASV, lai paplašinātu savu redzesloku un izvērtētu savus spēkus ārpus „komforta zonas”, vēl nezināmajā ASV. Kā arī tiecos pēc augstākā līmeņa hokejā.

Pirms gada pārcēlies uz Quad City Jr. Flames ASV junioru līgā – NA3HL. T.i., vairākus tūkstošus kilometru no mājām, kur nav savu atbalstītāju un radu. Kas ir tā galvenā motivācija cīnīties kaut kur tik tālu prom?

Nebija jau tā, ka biju viens, jo ASV dzīvo mani krustvecāki un pietiekoši citu atbalstītāju. Galvenā motivācija – pierādīt sevi un to, ka esmu spējīgs uzrādīt labus rezultātus arī augstākā līmenī.

Daži hokeja pazinēji zina apgalvot, ka neesot jēga doties uz Ziemeļamerikas junioru līgām, ja vien tās nav stiprākās līgas – USHL ASV vai CHL līgas Kanādā. Ko Tu atbildētu uz šo viedokli? Kas ir tie galvenie ieguvumi, ko esi guvis Ziemeļamerikā? Kas ir tā pieredze, ko paliekot Latvijā Tev nebūtu iespēja pieredzēt?

Katram bijusi sava pieredze šajā visā, tāpēc arī atšķirīgi viedokļi. Galvenie ieguvumi – nopietnāka attieksme pret savu darbu, profesionālāka pieeja un pasniegšana. Iepazinu treniņu metodes, protams, ieguvu arī jaunus draugus, kā arī viesmīlīgās ASV ģimenes. Paliekot Latvijā nebūtu bijusi iespēja pieredzēt tālos izbraukumus starp štatiem un citādākas treniņu metodes.

Taču liela daļa jauno hokejistu tiecas un sapņo par Ziemeļameriku, bet ne visiem ir iespēja. Tev ir sanācis. Kā Tu nokļuvi pāri okeānam? Kāpēc tieši NA3HL līga? Kāpēc Kvadsitija?

Kā jau pieminēju, tur dzīvo mani krustvecāki, kuri bija mans atbalsts un iedrošināja tālajam braucienam. Quad City Jr. Flames treneri bija redzējuši manu sniegumu uz ledus un uzaicināja mani spēlēt tieši šajā komandā un līgā.

Kas ir tā „garoziņa” ar ko jāsaskaras, 16 gadu vecumā pārceļoties uz ASV junioru līgu? Cik viegli bija iejusties? Vai valoda bija labā līmenī un barjeru neveidoja?

Pirmkārt, jau došanās prom no mājām, ģimenes, draugiem nav īpaši patīkama. Labi, ka pastāv Skype. Otrkārt, pielāgošanās citai videi un ēšanas paražu maiņa sākumā sagādāja grūtības. Dzīvot pie amerikāņu ģimenes, pierast pie viņu ikdienas un dzīves stila – tas sākumā sagādāja grūtības. Bet pierast jau var pie visa. Ja runa par komandas biedriem, tad iejusties kolektīvā nebija grūti. Komanda bija saprotoša un draudzīga. Valoda nebija izcilā līmenī, bet barjeru neveidoja un grūtības nesagādāja.

NA3HL līgā šosezon uzspēlēja vairāki Latvijas hokejisti, tajā skaitā arī Tavā komandā – aizsargs Nauris Buškevics. Vai tas atviegloja Tavu ikdienu un iejušanos Savienotajās Valstīs?

Viennozīmīgi varu teikt, ka Nauris spēlēja lielu lomu manā iejušanās procesā, jo tur jau bija bijis. Kā arī mēs esam sen pazīstami un labi draugi.

Cita starpā NA3HL līgā, bet citās komandās (North Iowa Bulls, Twin City Steel) šozezon uzspēlēja vēl viens Latvijas hokejists ar tādu pašu vārdu un uzvārdu – Toms Tauriņš. Viņš gan ir aizsargs un dzimis 1991. gadā. Vai šī sakritība nav radījusi pārpratumus čempionāta gaitā un arī agrāk?

Man šī sakritība likās smieklīga, tāpat čempionātā likās maniem komandas biedriem. It īpaši epizodēs, kad abi bijām uz laukuma. Īpašas problēmas tas nesagādāja, tikai mazs apjukums treneru vidū.

Kā izdevās kārtot savas skolas lietas? Izmantoji tālmācības iespējas, mēģināji ielauzties ASV izglītības sistēmā vai atliki mācības uz 1 – 2 sezonām?

Ar skolu problēmas nebija, mācījos Rīgas Tālmācības vidusskolā. Skolotāji bija pretimnākoši, un bija viegli apvienot mācības ar hokeju.

Aizvadītajā (2011./2012.) regulārajā sezonā salasīji 26 punktus 45 spēlēs, ar ko biji 4.-tais rezultatīvākais Jr. Flames komandā. Par Tevi rezultatīvāki bija tikai daži 2 – 4 gadus vecāki puiši, kas dzimuši 1991.-1993. gados. Kā treneri novērtēja Tavu sniegumu?

Treneri jau sezonas sākumā par mani nešaubījās, jo tiku ieliks pirmajā maiņā. Sezonas laikā trenerus un komandas biedrus nepievīlu. Kā arī sezonas laikā iemantoju treneru uzticību.

Jr. Flames ierindā biji pats jaunākais spēlētājs. Bija vēl trīs 1994. gadā dzimuši aizsargi, bet visi pārējie 1991. – 1993. gados dzimuši. Cik sarežģīti vai viegli bija iekļauties vecākā komandā un jau vecākā hokejā? Vai jaunākie spēlētāji ir kādā īpašā stāvoklī, tos vairāk aizstāv vai kā citādi?

Vecākā komandā iejusties bija viegli, vecuma atšķirību neizjutu. Spēļu laikā uz ledus vecuma atšķirību arī nemanīju, jo ātri pielāgojos un par to nedomāju. Pret gados jaunākiem attieksme bija tādi pati kā pret citiem. Bet jaunpienācējus komandā īpaši iesvētīja. Tas man ilgi paliks atmiņā.

Tev arī saskaitītas divas spēles NA3HL izslēgšanas spēlēs. Kas pietrūka, lai šo spēļu būtu vairāk?

Manai komandai viennozīmīgi pietrūka sportiskās veiksmes; viss pārējais, komandas attieksme, sagatavotība bija augstā līmenī. Viss tas pats, protams, netrūka arī komandai, pret kuru mēs spēlējām (play off). Kura, starp citu, jau 2010. gadā bija līgas čempioni.

Kā pats vērtē savu sniegumu savā pirmajā un līdz šim vienīgajā ASV sezonā?

Uzskatu, ka mans šīs sezonas sniegums bija labs, it sevišķi pirmajā sezonas pusē, kuru aizvadīju bez aizķeršanās. Tik pat veiksmīga varēja būt arī otra sezonas puse, bet kopumā esmu apmierināt ar savu veikumu.

NA3HL ir viena Tier III Junior A līmeņa līgām ASV; šajā līmenī kopā ir 8 līgas. Uz augšu tikai Tier II – NAHL un Tier I – USHL. Ja paliec ASV, uz ko Tu tiecies, un kas varētu būt Tava attīstība? Vēl pacīnīties pa NA3HL vai mēģināt ielauzties NAHL, USHL?

Ja izlemju palikt ASV, tad viennozīmīgi tiektos uz augšu – NAHL, USHL. Pēc manām domām, NA3HL esmu sevi jau pierādījis, tāpēc, ja būtu iespēja tiektos uz augstākām līgām.

Ar Latvijas komandu skaita paplašināšanos KHL paspārnē veidotajās MHL un MHL B grupā, virkne Ziemeļamerikas dažādās līgās spēlējošo puišu nolemj atgriezties Latvijā. Aizvadītajā sezonā MHL abās grupās spēlēja 3 komandas no Latvijas; šosezon plāno arī Liepājas Metalurgs. Vai Tev nav vilinājums pievērsties MHL cīņu laukiem? Kāpēc ir vai nav šis vilinājums?

Vilinājums ir, jo labprāt pārbaudītu savus spēkus MHL. Tā atkal būtu jauna pieredze, kaut kas savādāks no Amerikas hokeja līgām.

Ar sezonas beigām Ziemeļamerikā Tava sezona nepabeidzās. Šopavasar Tavs vārds bija atrodams starp spēlētājiem Riga Cup 2012 starptautiskajā turnīrā, kur biji fiksēts Jelgavas LSS komandas sastāvā turnīra U-18 vecuma grupā. Kā vērtē savas komandas un savu startu šajā turnīrā?

Pirmkārt, bija liels prieks atkal spēlēt kopā ar saviem draugiem un pārstāvēt savu pilsētu. Cīnījāmies, bet varēja veikties labāk. Savu ieguldīto darbu turnīra spēlēs vērtēju labi.

Cik noderīga ir šādu turnīru pieredze?

Ikviena turnīra gūtā pieredze ir ļoti noderīga, jo turnīros ir iespēja trenēties un mācīties no savām kļūdām. Turnīri sagatavo čempionātiem un spēlēm. Turnīros aug pārliecība par sevi uz ledus, un tā drošības sajūta, kas vēlāk ir čempionātos un spēlēs.

Kādi tad ir Tavi plāni tuvākajām 2 – 3 sezonām? Ko Tu gribētu sasniegt šajā laika posmā?

Tuvākajās sezonās ceru uz vēl lielāku izaugsmi, turpināt trenēties un pilnveidot sevi. Plāni ir daudz un dažādi, tad jau redzēs kā viss iegriezīsies. Šajā laika posmā gribētu paspēlēt augstākā līgā, kā arī aizvadīt rezultatīvas un labas sezonas.

Lai veicas!

Izziņām:

• Toma Tauriņa (dz. 1995.) statistikas uzskaites – eliteprospects.com, pointstreak.com (NAHL), statistika.lhf.lv, eurohockey.com
• Jelgavas LSS (U18) spēlētāju statistika Riga Cup 2012 turnīrā aprīlī – cuponline.nu
• Quad City Jr. Flames spēlētāju statistika 2011./2012. g. NA3HL regulārajā čempionātā un izslēgšanas spēlēs – pointstreak.com (reg. sezona; play off)

[Pirmie divi fotoattēli no Toma Tauriņa personīgā arhīva; trešā foto avots: quadcityjrflames.pointstreksites.com.]