Kā top Dinamo sastāvs? „Ģenerālmenedžera p.i. Kalvīša atskaite”

Rīgas Dinamo jaunās sezonas sastāva komplektētāju uzdevumi neatšķiras no tām raizēm un galvassāpēm, kādas ģenerālmenedžerim bija pirms sezonas, divām vai trijām. Nepieciešams salikt pamatmasu no vietējiem kadriem, trāpīt ar leģionāriem tradicionāli deficītajās pozīcijās un arī atrast kādu „rozīnīti” skatītāju intereses piesaistīšanai.

Ivanāns kā kreisais āķis un makšķerāķis

Viens no iecerētajiem Dinamo jaunās sezonas „mārketinga trikiem” ir Raita Ivanāna piesaistīšana. Šaubu nav – no Ivanāna tiks gaidīti arī konkrētu darba uzdevumu izpilde laukumā. Cik daudz tā būs saistīta ar NHL laukumos koptā „policista” ampluā, varam pagaidām tikai zīlēt. Tomēr ar NHL pieredzi apveltīto bāleliņu iesaiste Dinamo komandā vienmēr ir bijusi kaut kas nedaudz vairāk par „tikai spēlēt”. Tā, piemēram, Sanda Ozoliņa „dabūšana” jau sākot no otrās sezonas krietni pārsniedza ieceres un kritiķu iekopto dobi, kur Ozoliņam bija prognozēta nopelniem bagāta krāšņumauga funkcija. Izrādījās, ka ir ne tikai Stenlija kausa pamatnē iegravēts uzvārds, bet kaut kas būtiski vairāk – kā laukumā, tā ģērbtuvēs. Līdzīgam „amatam” Dinamo saimniecība šai vai kādai no nākamajām sezonām bija iecerējusi Kārli Skrastiņu, taču 2011. gada 7. septembra aviokatastrofa pārsvītroja daudzu cilvēku sapņus, plānus un dzīvības…

Zināma psiholoģiski stimulējoša „injekcija” Dinamo sastāvā bija Mārtiņa Karsuma pievienošanās otrās sezonas gaitā – 2010. gada janvārī, kad Dinamo centās rāpties no „bēdu ielejas” virzienā uz play off zonu. Izdevās. Protams, sākumā eksperti aktīvi spriedelēja, ka Karsums varētu būt labāks nekā tobrīd bija. Bet kopumā Dinamo par savu izvēli sūdzēties nevarētu; 2010./2011. g. sezonā Mārtiņš Karsums bija otrs labākais vārtu guvumu „ražotājs”; 2011./2012. g. sezonā – jau labākais. Galu galā – Dinamo saimnieki prata (vai gribēja?) no pērnā uzbrukuma pirmā komplekta paturēt tieši Karsumu, nevis Miķeli Rēdlihu vai Jāni Spruktu.

Tagad atklāts jautājums: kādas funkcijas un uzdevumi laukumā ir paredzēti Raitim Ivanānam? Skaidrs, ka Dinamo krekliņš, ja ne ar Nr. 41, tad uzvārdu „Ivanāns” varētu kļūt pieprasīts, bet kāda loma viņam būs Pekas Rautakallio modeļa komandā?

Nevajag labot mehānismus, kas darbojas

Šī „devīze” jau vairāku sezonu gaitā tiek ņemta vērā, komplektējot aizsargu ierindu. Maija beigās jau ir oficiāli zināmi četru leģionāru vārdi, kuriem paredzēts izdaiļot Dinamo komandas sastāva sarakstu. Viens ir pērnsezonas mantojums (Luseniuss), viens – „pazudušais dēls” (Tellkvists), divi – jaunpieņemti (Karls un Žirū). Interesanti, ka šajā starpsezonā sastāvā tiek „iefiltrēts” leģionārs – aizsargs, bez kuru klātbūtnes Dinamo aizsargu ierinda bija iztikusi 2,5 sezonas. Pēdējais mēģinājums bija Lī Svets, kurš pēdējo spēli Dinamo ierindā aizvadīja 2010. gada 3. janvārī, bet drīz pēc tam tika „nopirkts” Karsums.

Pirms gada, 2011. gada starpsezonā, Dinamo aizsargu personālsastāvs vispār nepiedzīvoja nekādas izmaiņas. Visi, kas bija kapājuši 2010./2011. g. sezonā, palika arī 2011./2012.g. sezonā. Arī pēc aizvadītās sezonas menedžments ir konstatējis, ka aizsargu ierindā labojumi būtu nepieciešami salīdzinoši mazāki, jo dominē priekšstats, kuram nedaudz „piebalso” arī statistika – Dinamo ielaiž salīdzinoši normāli (12. vieta līgā reg. sezonā), un problēmas esot ar trāpīšanu nevis ielaišanu (vārtu guvumos – 17.). Tāpēc 2012. gada „pauzē” aizsargu rindās izmaiņas uz papīra ir salīdzinoši nelielas. Pirmās maiņas aizsargi (Galviņš – Kr. Rēdlihs), neskatoties uz pārpirkšanas bažām, ir saglabāti komandā, paliek arī visi pārējie, atskaitot divus personas – Sandi Ozoliņu un Jāni Andersonu, kuriem līgumu, vismaz pagaidām, ar Dinamo nav, un tiek lēsts, ka arī nebūs.

Cik liela daļa no Dinamo bija Ozoliņš, būs iespējams uzzināt jau pirmajā sezonā bez viņa līdzdalības. Objektīvi spriežot, jaunāks viņš nepaliek un lēts nav, tomēr jāņem vērā, ka komandas „auru” statistika un teorija veido vismazākajā mērā. Savukārt Jāņa Andersona trūkumu, lai arī cik labs vai slikts viņš nebūtu, izjust nesanāks, jo iepriekšējā sezonā bija aizvadījis vien 2 spēles. Toties tagad aizsargu ierindu ir papildinājis Matjē Karls (Mathieu Carle) – 1987. gadā dzimis, apmēram 5 sezonas AHL un 3 spēles NHL aizvadījis aizsargs ar labas rezultativitātes pazīmēm (cerībām).

„Lielā tautu staigāšana” uzbrukumā

Šajā starpsezonā uzbrucēju ierinda piedzīvo bez apbruņotas acs pamanāmu salīdzinoši apjomīgu rotāciju. Koferus sakravājuši ne tikai leģionāri, bet arī daži pašmāju uzbrucēji. Leģionāru „aiziešanu” sekmē nevien labāki „dzīves apstākļi” citos klubos, kas dažādu iemeslu dēļ šķiet vilinošāki (šoreiz tāds ir tikai viens – Hosa), bet arī apstāklis, ka pērn atrastie leģionāri, maigi izsakoties, nepiepildīja ģenerālmenedžera, komandas vadības un arī līdzjutēju sapņus. Attiecīgi – sezonas noslēgumā atzinīgus vārdus varēja dzirdēt tikai par Marselu Hosu, bet pārējie leģionāri, kas nebija jau atbrīvoti sezonas gaitā, atzinīgu novērtējumu izpelnījās maz vai nemaz. Vien jauneklis Niklass Luseniuss (dz. 1989.g.) sava vecuma dēļ tika vērtēts ar salīdzinošu iecietību un cerību, ka „izšaus” sava līguma termiņa otrajā pusē – 2012./2013. g. sezonā. Viņš arī vienīgais no iepriekšējās sezonas mantotais leģionārs. Dinamo vadība vēl it kā gribējusi paturēt (par pieticīgiem cipariem dabūt) Marselu Hosu, bet kā vēlāk izrādījās „vārtu guvumu karalis” (King of Goals) aizgāja līdzi Normundam Sējējam uz KHL jaunveidojumu HC Lev Praha.

Statistiski redzamākais iztrūkums uzbrucēju ierindā ir pērnās (2011./2012.) sezonas abu rezultatīvāko kadru – Miķeļa Rēdliha un Jāņa Sprukta – „noplūde” uz citiem KHL klubiem. Arī iepriekš novērota parādība, ka rezultatīvākais komandas spēlētājs komandu pamet, lai dotos pēc labāka līguma summas, tādēļ Dinamo vadoņi nevarētu būt pārsteigti šādā situācijā.

Šādu situāciju skaidrošanai arī pats galvenais Dinamo administrators Juris Savickis ir ieviesis frāzi, ka Dinamo ražojot miljonārus. Ar to vispirms domājot spēlētājus, kas pēc Dinamo sezonām ir nokļuvuši „labā maizē” uz Ak Bars (Hosa, Dārziņš) un tagad – uz Lokomotiv (M. Rēdlihs), CSKA (Sprukts). Te gan tikpat labi var piemērot frāzi, ka Dinamo līdz šim konkrētajiem spēlētājiem ir vienkārši maksājuši mazāku algu par viņu patieso vērtību KHL tirgū. Protams, laiku pa laikam tiek runāts par Dinamo neatsveramo lomu KHL līmenim patiesībā neatbilstošu latviešu spēlētāju „piemitināšanā” un laba līmeņa spēļu prakses došanā. Tomēr ir arī medaļas otra puse – Dinamo ir izdevīga (lasi, lētāka) esošā situācija – arguments „tuvāk mājām”, leģionāru limits Krievijā un iespēja saņemt spēlētājus par salīdzinoši lētām naudiņām. Tādēļ arī Rīgas kluba pamatmasa ir „latvieši parastie”, kuri nav augstākajā cenu kategorijā.

Meklējam „forečekotāju” ar pieredzi

Uzbrucēju pamatmasai regulāri tiek piemeklēti personāži „amata pienākumiem”, kas nu jau tradicionāli tiek uzskatīti par Dinamo vājumu – centra uzbrucēji, rezultāta „ražotāji”, kā arī tādi, kas nekautrējas pacīnīties „petakā” (vārtu priekšā). Tagad – Rautakallio laikos, iespējams, tiek novērtēta spēlētāju atbilstība raksturojumam „presingotājs – forečekotājs”, kā arī pievērsta uzmanība dotumiem spēka spēlē. Iespējams, šie jaunie kritēriji pamatoja Raita Ivanāna iegādi. Iespējams…

Uzbrukumā līdzās Luseniusam ir pieņemts vēl viens leģionārs – Aleksandrs Žirū (Alexandre Giroux; dz. 1981.), pieklājīgi rezultatīvs AHL uzbrucējs ar 11 sezonu pieredzi AHL, kā arī aizvadītām 48 spēlēm „augstākajā sabiedrībā” – NHL. Tiesa, Žirū ziedu laiki AHL-ā bijuši pirms pāris sezonām, kad jau „tantes runāja” par viņa iespējamo pievienošanos Rīgas klubam. Jādomā, ka ar šī spēlētāja „aizrunāšanu” ģenerālmenedžera Aigara Kalvīša un asistentu darbs leģionāru iepirkumos neapstāsies, un vismaz viens leģionārs uzbrucēju rindās gaidāms. Centrālā bauma ir versija par Dinamo trešās sezonas otrajā pusē atplaukušā Broka Trotera atgriešanās Dinamo „klēpī”, taču tikpat intensīva ir bauma, ka Troteru rīdziniekim kāds jau nocēlis no deguna priekšas. Jādomā, ka jau drīzumā būs zināms, kura bauma ir novecojusi.

Rīgai patīk pieņemt „pazudušos dēlus”

Dinamo leģionāru atlasi nereti var dēvēt par nostaļģisku vai, ja ir vēlme pamatot racionāli, par tādu, kas balstīta uz pārbaudītām vērtībām. Respektīvi, Dinamo labprāt atkārtoti aicina „labus cilvēkus” palīgā komandai kā nedienās, tā arī pirms sezonas komplektējot sastāvu. Rīgas komanda ir piedzīvojusi Hosas, Hartigana, Roberta Petrovicka atkārtotas iesaistes sastāvā pēc īsākiem vai ilgākiem pārtraukumiem. Jaunās sezonas „pazudušā dēla” lomā – vārtsargs Mikaels Tellkvists, kurš bija viens no diviem pamatvārtsargiem kopā ar Krisu Holtu Dinamo trešajā sezonā (2010./2011.). Pēc tās sezonas Holts palika, bet Tellkvists bija spiests doties prom.

Tagad prom iet Holts, bet Tellkvists nāk viņa vietā. Simboliski? Lai arī oficiālu atvadu no Krisa Holta nav bijis; it kā pat kvalifikācijas līgums tapis piedāvāts. Taču arī tad bija skaidrs, ka KHL All Stars spēlē uzspēlējušais Holts grib labāku ēdienkarti par līdzšinējo. Tellkvista nolīgšana jau apliecināja tikai to, ka ar Holtu Rīgā vairs nerēķinās principā.

P.S.

Jau tradicionāli augustā būs ievērtējami Dinamo sastāva un tā uzvedības melnraksti. Pirmais turnīrs, kurā izsludināta Rīgas Dinamo dalība, ir 14. – 18. augustā Ņižņijnovgorodā plānotā Ņižņijnovgorodas Gubernatora Kausa izcīņa. Tajā paredzēts piedalīties arī vietējai Torpedo vienībai, Maskavas OHK Dinamo un Maskavas Spartak komandām.

Oficiāli izsludinātie. Rīgas Dinamo sastāva komplekts 2012./2013. g. sezonai (līdz 2012-05-30; treknrakstā – no jauna pieņemtie):

spēlētājs	dz.	komentārs
UZBRUCĒJI
Māris Bičevskis	1991.
Roberts Bukarts	1990.
Andris Džeriņš	1988.
Alexandre Giroux	1981.	no Springfield Falcons (AHL) / Columbus Blue Jackets (NHL)
Miks Indrašis	1990.
Raitis Ivanāns	1979.	no Abbotsford Heat (AHL) / Calgary Flames (NHL)
Mārtiņš Karsums	1986.
Niclas Lucenius	1989.
Gints Meija	1987.
Aleksandrs Ņiživijs	1976.
Ainars Podziņš	1992.
Juris Upītis	1991.
AIZSARGI
Mathieu Carle	1987.	no Syracuse Crunch (AHL)
Oskars Cibuļskis	1988.
Guntis Galviņš	1986.
Rodrigo Laviņš	1974.
Jēkabs Rēdlihs	1982.
Krišjānis Rēdlihs	1981.
Arvīds Reķis	1979.
Kristaps Sotnieks	1987.
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis	1992.
Māris Jučers	1987.
Mikael Tellqvist	1979.	no MODO (Elitserien; Zviedrija)

*

Rīgas Dinamo sastāvu pametušie un ar klubu jaunus līgumus nenoslēgušie 2011./2012. g. sezonas spēlētāji (līdz 2012-05-30):

ampl.	spēlētājs	dz.	komentārs
A	Jānis Andersons	1986.
U	Ģirts Ankipāns	1975.
U	Mārtiņš Cipulis	1980.
V	Chris Holt	1985.
U	Marcel Hossa	1981.	uz HC Lev Praha
U	Jamie Lundmark	1981.	uz EC-KAC (EC Klagenfurter AC; EBEL; Austrija)
U	Björn Melin	1981.	DR pameta jau sezonas gaitā; AIK Hockey (Elitserien; Zv.)
U	Ville Nieminen	1977.	DR pameta jau sezonas gaitā; Tappara (SM-liiga; Somija)
U	Miķelis Rēdlihs	1984.	uz Jaroslavļas Lokomotiv
A	Sandis Ozoliņš	1972.
U	Jakub Sindel	1986.	DR pameta jau sezonas gaitā
U	Jānis Sprukts	1982.	uz Maskavas CSKA
U	Juris Štāls	1982.
U	Fredrik Warg	1979.

*

Lasāmvielai & izziņām:

• Dinamo vienojas ar Alexandre Giroux uz 2 sezonām (2012-05-24) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Raiti Ivanānu uz 2 sezonām (2012-05-22) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Mikael Tellqvist uz 2 sezonām (2012-05-14) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Mārtiņu Karsumu uz 2 sezonām (2012-05-09) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Miku Indraši uz 3 sezonām un Krišjāni Rēdlihu uz 2 sezonām (2012-05-03) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Mathieu Carle uz 1 sezonu (2012-05-02) – dinamoriga.eu, sportacentrs.com (Juris Miņins)
• Dinamo vienojas ar Rodrigo Laviņu, Aleksandru Ņiživiju, Arvīdu Reķi (2012-05-02) – dinamoriga.eu
• Jamie Lundmark pārceļas uz Austrijas EBEL līgas klubu EC-KAC (EC Klagenfurter AC; 2012-05-22) – kac.at
• Marcel Hossa pārceļas uz KHL jaunizveidoto komandu HC Lev Praha (2012-05-16) – sport.ihned.cz, sportacentrs.com
• Jānis Sprukts apstiprina pāriešanu uz Maskavas CSKA (2012-05-08) – la.lv
• Jaroslavļas Lokomotiv apstiprina vienošanos ar Miķeli Rēdlihu (2012-05-03) – hclokomotiv.ru, sportacentrs.com
• pus-versijas par Fredrik Warg turpmāko karjeru (2012-05-29) – apollo.lv
• Chris Holt stāsta, ka viņš pamet Rīgas Dinamo (2012-04-29) – sportacentrs.com
• Versijas par Rīgas Dinamo vārtsargiem u.c. papildinājumiem (t.sk., par vārtsargu Barry Brust; 2012-05-03) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Nekonkrētas versijas par Sandi Ozoliņu (2012-04-28) – hotice.ru
• Baumas par Brock Trotter iespējamo pievienošanos Rīgas Dinamo (2012-05-26) – belarushockey.com
• Par Ņižņijnovgorodas gubernatora kausa turnīru 2012. g. augustā (plānota arī Rīgas Dinamo dalība (2012-04-24) – hctorpedo.ru

[Raita Ivanāna foto avots: dinamoriga.eu. Mikaela Tellkvista foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Ģirts Zemītis. Jaunākās paaudzes hokeja pussargs

Latvijas U-18 izlases aizsargs Ģirts Zemītis savai pieredzei, kas krāta Latvijas un Zviedrijas jauniešu līgās, pievienojis arī sezonu Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem un Latvijas Virslīgā. 16 gadu vecumā uzspēlēts arī U-18 pasaules čempionātā. Kaļot nākotnes plānus, viņš spriež, ka uz Ziemeļamerikas junioru līgām ir vērts doties tikai tad, kad jaunais hokejists ir gatavs to līmenim, jo vēlreiz iespēja var netikt dota.

TUVPLĀNĀ: Ģirts Zemītis

• Dzimis 1995. gada 13. jūnijā
• Ampluā: aizsargs
• „Figūra”: 188 cm; 84 kg
• 2011./2012. g. sezonā SK Rīga-95 komandā Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā un Latvijas Virslīgā
• iepriekšējās sezonas: Nacka HK J18 un Nacka HK J16 komandas (t.sk. Zviedrijas J18 Elit līgā); Jelgavas LSS
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks U-18 pasaules čempionātā elitē 2012. g. aprīlī
• pirmā trenere: Eva Dinsberga

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā kopā ar SK Rīga-95 komandu izcīnīji 2. vietu Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātā. Kā Tu raksturotu šī čempionāta līmeni? Un kā vērtē savu noderību komandai?

Ģirts Zemītis: Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis ir vidējs, jo dažas komandas bija spēcīgas, bet pārējās – ne tik ļoti. Par to liecina rezultāti. Runājot par noderību, manuprāt, es biju noderīgs. Svarīgas spēlēs spēlēju labu hokeju un palīdzēju komandai gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Spēlēs, kurās pretinieks tika uzvarēts ar divciparu skaitli, parasti spēlēju bez motivācijas, bija grūti saņemties tādām spēlēm; tas laikam tāpēc, ka spēlējot Zviedrijā, tādu spēļu praktiski nav.

Iepriekš minēji, ka pēc spēlēšanas Zviedrijā, Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis likās „pavājš, lēns bērnu hokejs”. Kur, Tavuprāt, robeža starp „bērnu hokeju” un pieaugušāku? Kas ir tā principiālā atšķirība?

Jauniešu, junioru hokejā katrs laukuma spēlētājs jau zina, kā jāspēlē katrā noteiktā situācijā. Spēle norit ātrāk, spēlētāji ir taktiski gudrāki un pieņem pareizos lēmumus ātrāk. Savukārt bērnu hokejā taktiskā daļa ir ļoti minimāla, spēlētāji nezina, kā pareizi un gudri nospēlēt noteiktās situācijās, un bieži vien mēģina spēlēt individuāli.

2010./2011. g. sezonu aizvadīji Nacka HK paspārnē Zviedrijā uzspēlējot gan U-18 vecuma komandās Zviedrijas J18 Elit un J18 Division 1 līgās, gan U-16 komandā. Cik vērtīga hokeja un arī sadzīves ziņā Tev bija šī sezona Zviedrijā? Esi audzis?

Jā, noteikti. Pagaidām Zviedrijas sezonu uzskatu par labāko, kāda man ir bijusi. Treneri bija ļoti profesionāli. Bija grūti, bet pieradu pie zviedru hokeja, un treneri sāka man uzticēties. Daudz mācījos no kļūdām, treneri bieži vien pēc momenta izskaidroja, kā labāk nospēlēt noteiktajā epizodē. Arī U-18 elites divīzijā aizvadīju pāris spēles, kurās daudz iemācījos.

Agrāk minēji, ka Zviedrijas J18 Division 1 ir „skolnieku līga” ar līmeni, kas stipri zemāks par Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātu. Vai Latvijas puišiem vispār ir vērts braukt uz Zviedriju U-16 vecumā, kā to darīji Tu? Kāpēc jā vai nē?

Par 1. divīziju varbūt tā nevarētu teikt, taču 2. divīziju, kurā aizvadīju pāris spēles ar Nacka U-16 komandu varu salīdzināt ar spēlēm pret Piter 95 (13:0; 5:2; 11:1; 11:1).

Vai ir jēga doties uz Zviedriju? Es uzskatu, ka viss atkarīgs, cik laba ir komanda un kādi ir treneri. Man ļoti paveicās, jo treneri bija ļoti labi, un es nebiju vienīgais leģionārs komandā, mēs bijām pieci. Divi somi, ungārs, es un latvietis Roberts Šmits, kurš pievienojās komandai nedaudz vēlāk.

Kāpēc nepaliki Zviedrijā arī uz 2011./2012. g. sezonu? Un kāpēc izvēlējies tieši SK Rīga-95, nevis, piemēram, Jelgavas komandas, kur biji spēlējis iepriekš?

Zviedrijā nepaliku tāpēc, ka zviedru U-18 elitē ir daudz spēcīgu komandu, kuras katru gadu savāc labākos spēlētājus. Tas pats notika arī ar Nacka U-16 komandu; visi labākie zviedri aizgāja katrs uz savu pusi, un komandā no Nacka U-16 palika aptuveni 5 spēlētāji, kas nākamgad spēlēja Nacka U-18. SK Rīgu-95 izvēlējos tāpēc, ka augusta beigās vairs nebija citu variantu.

Salīdzinot savu iepriekšējo pieredzi Latvijā vai Baltkrievijā, Latvijas jaunieši min, ka Krievijas jauniešu hokejā ir būtiska atšķirība – spēka spēle. Kā tad īsti ir? Vai Sanktpēterburgas čempionātā spēka spēles ir vairāk nekā Latvijas jauniešu līgās?

Jā, spēka spēles ir vairāk kā Latvijā un Baltkrievijā, taču ne ļoti daudz. Zviedrijā spēka spēle ir daudz izteiktāka.

Ja ņemam vērā stiprākās komandas Sanktpēterburgā un arī Zviedrijas J18 Elit līmenī, kas ir tās principiālās lietas, kas Latvijas jauniešiem pietrūkst, lai būtu šo stiprāko komandu līmenī? Kas, Tavuprāt, ir mūsu aktuālākās problēmas – slidošana, spēles „lasīšana”, ātrums, spēka spēles trūkums, kas cits?

Mazdrusciņ no visa, varbūt nedaudz vairāk nepieciešama spēka spēle un spēles „lasīšanas” spējas.

Bet kas, savukārt, ir Latvijas jauno hokejistu priekšrocība, salīdzinot ar krieviem un zviedriem? Kas mūsējiem ir ielikts labi un pamatīgi?

Hmmm… Varbūt individuālās prasmes, spēle ar ripu. Vispār grūti tā salīdzināt, tas ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Latvietis, kas būs nospēlējis vairākus gadus Zviedrijā, spēlēs vairāk spēka spēli nekā tie, kas savu U-10-16 vecumu pavada Latvijā. Viss ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Katrai līgai ir sava specifika ar savu spēles stilu. Jau minēju, ka man pašam bija grūti pierast pie zviedru hokeja.

Tavs ampluā ir aizsargs, bet aizsarga pozīcijai esi salīdzinoši rezultatīvs. Piemēram, aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Sanktpēterburgā 33 spēlēs tev saskaitīti 19 punkti (7+12), Latvijas Virslīgas čempionāta regulārajā daļā 36 spēlēs 25 punkti (8+17). Arī iepriekš Latvijas jauniešu vecumos esi bijis rezultatīvs – piemēram, savulaik U-14 grupā 19 spēlēs 34 punkti (17+17). Vienmēr esi bijis aizsargs? Un kā nonāci līdz šī ampluā izvēlei?

Pirmos trīs gadus biju uzbrucējs, taču sāku ātri augt un biju izteikti lielāks par pārējiem vienaudžiem, tāpēc treneris iespēlēja mani kā aizsargu.

Un kas ir iemesls šādai rezultativitātei? Pretinieki bija tādi vājāki vai pats īpaši piestrādāji pie savām hokeja „pussarga” prasmēm?

Labs sezonas sākums. Zviedrijā biju pazaudējis savu rezultativitāti, taču jau pirmajos Virslīgas mačos guvu punktus un pārliecību. Bet jāsaka, ka pārāk daudz sāku aizrauties ar uzbrukumu, kas bieži vien nesa arī augļus, taču trenerim nepatika. Sezonas vidū jau atkal spēlēju disciplinētāk, spējot saglabāt rezultativitāti. Jāpiebilst, ka Sanktpēterburgas čempionātā vienmēr centos spēlēt disciplinēti.

Līdzās čempionātam Sanktpēterburgā kopā ar SK Rīga-95 uzspēlēji Virslīgas čempionātā pret nosacīti pieaugušajiem, bet pret vecākām komandām – noteikti. Tavi komandas biedri saka, ka tā bijusi vērtīga pieredze – uzspēlēt pret „lielajiem”. Tavuprāt arī tas tā ir? Vai tiešām Virslīga spēj nodrošināt šo neaizstājamo pieredzi, kas nebija iegūstama sezonas gaitā Sanktpēterburgā vai, ja komanda spēlētu Latvijas U-18 līgā?

Jā, noteikti. Spēlējot pret vecākiem pretiniekiem, vienmēr ir papildus stimuls, gribas parādīt, ka esi jaunāks, bet vari tikpat labi un vēl labāk. Uzskatu, ka Virslīgā vienmēr spēlējām labāk nekā Krievijā, jo vienmēr pretinieks bija spēcīgs un ātrs, tāpēc arī mēs pielāgojāmies pretiniekam un turējāmies līdzi. Katra spēle bija svarīga, katrā spēlē centāmies izdarīt labāko, ko varam. Atšķirībā no Sanktpēterburgas čempionāta, intriga saglabājās līdz pat pēdējai spēlei.

Sanktpēterburgas čempionāta statistikā un uzskaitēs esi fiksēts kā „Rūdolfs Ziemiņš”, kas, kā minēji, radies no treneru ieviestās kļūdas. Tev šis pārpratums čempionāta gaitā nav radījis sarežģījumus, patraucējis vai kā reizi – palīdzējis?

Īsti netraucēja un arī nepalīdzēja. Varbūt kāds komandas biedrs kādreiz pasmējās par to, bet tā nekādas problēmas neradīja.

Sezonas noslēgumā Tev nāca „saldais ēdiens” – dalība Latvijas izlasē U-18 pasaules čempionātā elitē. Bet pirms tam bija jāiztur konkurence uz vietu sastāvā, aizvadīji divas pārbaudes spēles. Konkurence bija sīva? Kāpēc, Tavuprāt, treneri izvēlējās Tevi?

Jā, konkurence bija sīva, un viss izšķīrās tikai otrajā pārbaudes spēlē. Manuprāt, treneri mani izvēlējās dēļ tā, ka abās pārbaudes spēlēs parādīju atzīstamu sniegumu, pildīju trenera norādīto uzdevumu un mēģināju spēlēt vienkārši. Tas man izdevās, un tāpēc tiku izvēlēts es, nevis kāds cits aizsargs.

Latvijas U-18 izlases sastāvā biji jaunākais aizsargs, bet visā izlasē biji viens no 3 spēlētājiem, kas dzimuši 1995. gadā (atšķirībā no pārējiem – 1994. gadiem). Vēlāk izrādījās, ka 1995. gada uzbrucēji bija rezultatīvākie. Kā Tu kopumā vērtē Latvijas 1995. gadā dzimušo hokejistu „paaudzi”, piemēram, salīdzinot ar „izslavēto” 1994. gadu?

Es uzskatu, ka 1995. gads Latvijas hokejam, salīdzinot ar 1994. gadu, nav tik labs. Jā, 1995. gadam ir daži labi uzbrucēji un aizsargi, taču 1994. gads, manuprāt, ir labāks.

Kā vērtē Latvijas U-18 izlases startu un arī savu pienesumu jauniešu izlasei? Kas pietrūka čempionāta turpinājumā, lai ieņemtu augstāku vietu par devīto?

Vērtēju pozitīvi; pats centos nospēlēt kā treneris lika, kas, pēc manām domām, man izdevās. Viennozīmīgi pietrūka veiksme; grupu turnīrā mēs izdarījām visu ko varējām, taču ļoti nepaveicās.

Pirms dažām dienām minēji, ka meklē iespējas lai aizķertos Zviedrijā, pieļauj iespēju uzspēlēt kādā komandā CHL līgās Kanādā un kā variantu izskati HK Rīga. Vai ir jau skaidrība? Kuru no variantiem 2012./2013. g. sezonai Tu izvēlētos vislabprātāk, un kāpēc tieši to?

Visreālākais variants šķiet HK Rīga; ja treneris dos iespēju nometnē, tad esmu pārliecināts, ka spēšu to izmantot tā, kā U-18 izlasē. Neesmu pārliecināts, vai esmu gatavs CHL līmenim. Ja došos turp un izrādīsies, ka neesmu gatavs, tad vēlreiz man tur netiks dota iespēja.

Tāpat minēji, ka vēlies mācīties koledžā (NCAA). Ar ko šis variants (koledžu hokejs) Tev liekas labāks par „sišanos” uz augšu caur pieaugušo līgām?

Uzskatu, ka „iet caur koledžām” ir daudz drošāk. Iegūt augstu izglītību un spēlēt augsta līmeņa hokeju vienlaicīgi – ir perfekta iespēja nodrošināt savu nākotni.

Lai veicas!

Izziņām:

• Ģirta Zemīša individuālās statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com
• Ģirta Zemīša statistika Latvijas Virslīgā 2011./2012.: Reg. sezona – lhf.lv; Izslēgšanas spēles – lhf.lv
• Ģirta Zemīša statistika S-Pēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo grupā (kļūdaini dēvēts par Rūdolfu Ziemiņu) – fhspb.ru
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2012. gada U-18 pasaules čempionātā elitē: tepat
• SK Rīga-95 spēlētāju individuālā statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat

[Attēlos: Ģirts Zemītis, tolaik vēl Jelgavas LSS komandas ierindā. Fotoattēli no Ģirta Zemīša personīgā arhīva.]

KHL drafts, tā jēga un Dinamo ieradumi draftā

26. maijā KHL regulārās sezonas uzvarētāju mājvietā Čeļabinskā paredzēta KHL Junioru drafta procedūra. KHL skauti potenciāli draftējamo spēlētāju sarakstos iekļāvuši arī piecus Latvijas hokejistus. Šī gada KHL drafta atļautais vecums: 1991. – 1995. gados dzimušie. Starp citu, Rīgas Dinamo līdz šim draftā izcēlušies ar racionalitāti un draftētos iespēlē vairāk nekā citi klubi.

Kā zināms, pēc NHL „ģīmja un līdzības” veidotajā Kontinentālajā Hokeja Līgā tiek pieņemta virkne elementu, kas Ziemeļamerikā ir pārbaudīta lieta. Viena no „mantotajām” lietām ir KHL drafts, kura spēku un pielietojumu virkne klubu ģenerālmenedžeru un citu procedūrā iesaistīto personāžu nav īsti izpratuši. Tādēļ dažu KHL klubu draftēšanas principi nedaudz atgādina virtuālu hokeja menedžeru spēli, kur ļauts sapņot un „iegādāties” krosbijus. Sava veida apliecinājums tam bija 2009. gada draftā, kad organizatori atteica (anulēja) virkni drafta izvēļu kā neatbilstošu drafta reglamentam. Taču jācer, ka ar gadiem mācās kā KHL drafta organizatori, tā klubu pārstāvji. Protams, KHL drafta rīkotāji cenšas būt „labāki” par savu paraugu: KHL drafts atļauj „rezervēt” vienu gadu jaunākus nekā NHL; KHL drafts notiek mēnesi ātrāk…

Rīgas Dinamo kā gudrākie draftētāji

Starp citu, tieši Rīgas Dinamo klubs ir racionālākais KHL draftētājs un reālākais draftēto hokejistu iespēlētājs. Proti, triju draftu gaitā rīdzinieki ir izvēlējušies 14 hokejistus, no kuriem 4 spēlētāji ir jau uzspēlējuši Dinamo sastāvā KHL oficiālajā čempionātā – visi draftētie kopsummā 310 spēlēs. Runa ir par Robertu Bukartu, Andri Džeriņu, Niklasu Luseniusu un Ainaru Podziņu. Četrus spēlētājus ir pamēģinājusi arī Maskavas Spartak vienība, bet tur pa visiem kopā – tikai 82 spēlēs. Savukārt pašu draftēto spēlētāju aizvadīto spēļu summas ziņā visi klubi no Rīgas Dinamo atpaliek diezgan tālu. Tuvākie sekotāji ir Maskavas CSKA, kas draftētajiem pa visiem „iedevusi” 171 spēli.

Vispār tikai 14 klubi pēc pirmā KHL drafta aizvadīto 3 sezonu gaitā ir laukumā palaiduši vismaz vienu pašu draftētu hokejistu, bet visi pārējie – nē!!! Tikai 8 klubi ir palaiduši laukumā divus vai vairāk draftētos. Krāšņākā drafta izmantošanas bezjēgas vai laika ziņā ļoti attālas jēgas ilustrācija ir, piemēram, SKA kluba saimniecība, kas draftējusi 25 spēlētājus (no tiem 17 – dzimuši 1992. gadā vai vecāki), vai Omskas Avangard, kas draftējuši 15 spēlētājus (11 – dz.1992. un vecāki), bet laukumā KHL oficiālajos čempionātos nav gājis neviens.

Vai KHL klubiem draftu vajag?

Secinājums neizbēgami rodas tāds, ka – vai nu virkne klubu neņem par pilnu šo ziemeļamerikānisko „sērgu”, vai rīkojas pilnīgi neprasmīgi šajā procedūrā, vai arī „būvē” ļoti attālinātas nākotnes komandas. Attālināto nākotni varēs pārbaudīt tikai to sasniedzot, bet ir vēl viena būtiska nianse, kas bija mazinājusi KHL drafta jēgu, un vairumam komandu liek draftā neiespringt uz tuvāko nākotni. Atšķirībā no NHL saimniecības, visiem KHL spēlējušajiem klubiem ir vismaz pa vienai (dažiem klubiem – divas) pilnīgi „savai” jaunatnes komandai jaunatnes līgās (MHL un MHL B grupas). Ar KHL klubiem „pakļautajām” MHL un arī VHL komandām līgumiski saistītie hokejisti, atskaitot pašu jaunāko gadu (šogad – 1995.), netiek draftēti principā un ir attiecīgā KHL kluba „īpašums” bez drafta. Attiecīgi līgumsaistības ar konkrēta KHL kluba saimniecību ir nesalīdzināmi lielākam jauno spēlētāju skaitam nekā NHL klubiem. NHL-ā tik plašu līgumisku saistību nav un tieši NHL drafts šīs attiecības sakārto. Savukārt, KHL drafts “pārdala” tikai draftam juridiski “pakļauto” jaunāko gadu. Attiecīgi, piemēram, Rīgas Dinamo nav jādraftē talantīgākie spēlētāji, kam ir vienošanās par spēlēšanu HK Rīga un Juniors vienībās; jo tur nav neviena, kas dzimis vēlāk par 1994. gadu, atskaitot uz pāris spēlēm pieteikto SK Rīga-95 vārtsargu Maksimu Rešetņikovu. Pat, ja Dinamo kādā no savām jaunatnes komandām „marinētu” kādu supertalantu, neviens cits KHL klubs to draftēt nedrīkst. “Marinēt”, protams, var arī citās līgās un komandās, tikai, ka KHL klubiem ir salīdzinoši liels skaits šo “marinējamo”… Tiesa, jaunākā gada spēlētāju draftēšanas atļauja arī “svešiem”klubiem, dod to nelielo KHL drafta jēgu.

Tāpat Krievijas klubiem ir pilna cikla jauniešu skolas, kuru audzēkņi, tāpat kā KHL klubu MHL un VHL komandas, pirmajā KHL draftā (2009.) bija pasargāti no „svešiem skatieniem”, bet pēc tam visus jaunākos sāka bīdīt “kopējā tirgū”. Taču kopš 2011. gada KHL drafta ir ieviesta sistēma, ka attiecīgais klubs drīkst „pasargāt” ierobežotu skaitu (2012. gadā – 5) savas skolas audzēkņu, ja kāds cits izvēlas tos draftēt. Tas tomēr arī piešķir nedaudz loģiskāku drafta jēgu, ar cerību, ka šī sistēma „sakopsies” ar laiku un kļūs par nopietnāku nākotnē vērstu instrumentu. Šosezon ir ieviests viens izņēmums – saprotamu iemeslu dēļ Jaroslavļas Lokomotiv klubs drīkst aizsargāt neierobežotu skaitu savas hokeja skolas audzēkņu. Savukārt četriem klubiem nav tiesību aizsargāt – Astanas Baris, Minskas Dinamo, Rīgas Dinamo, Čehovas Vitjaz. Vismaz rīdzinieku gadījumā tas izskaidrojams ar to, ka nav nepastarpināti savas skolas audzēkņu, vismaz ne šī gada drafta vecumā.

Interesanti, ka jaunajā KHL drafta reglamentā nav atrunātas jaunuzņemto klubu, kuru dalība draftā tiek minēta, tiesības “aizstāvēt” savējos audzēkņus, ja tādi būtu. Protams, KHL drafta jēgu var meklēt arī ārvalstu hokejistu brālīgā „sadalīšanā” starp biezākajiem un ne tik bagātiem klubiem. Tomēr arī šajā kritērijā jēgu nedaudz mazina apstāklis, ka Krievijā tomēr ir leģionāru limits…

Latvijas hokejisti KHL skautu redzeslokā

KHL skauti, izvairoties no Dinamo saimniecības jauniešu komandu HK Rīga un Juniors puišiem, un, iespējams, savas sapratnes robežās arī SK Rīga-95 un Liepājas Metalurgs (kas it kā ir Dinamo fārmklubs) „piramīdas” hokejistiem, ir sazīmējuši piecus Latvijas hokejistus, kas iekļauti KHL skautu oficiālajos sarakstos.

Latvijas hokejisti KHL skautu piedāvātajos 2012. gada KHL drafta sarakstos (2012-05-22):

ampl.	spēlētājs	dz.	komanda 2011./2012.	līga
A	Kristaps Bazevičs	1994.	Alaska Avalanche	NAHL (ASV)
			Prince Albert Riders	WHL (Kanāda)
U	Rihards Bukarts	1995.	Kapitan (Stupino)	MHL
U	Deniss Drobotovs	1995.	HK Prizma / HS Rīga U18	Latvijas U-18
A	Ēriks Alberts Mednis	1995.	HK Prizma / HS Rīga U18	Latvijas U-18
U	Nils Semjonovs	1991.	Odessa Jackalopes	NAHL (ASV)

*

Par Ziemeļamerikas līgās spēlējošajiem ir skaidrs – KHL skauti respektē Ziemeļamerikas stiprāko līgu kvalitātes latiņu, un arī Riharda Bukarta atrašanās skautu sarakstā nav pārsteigums. Taču Latvijā spēlējošo kadru nelielā izvēle liek aizdomāties par KHL skautu izvēles principiem. Nav runa par konkrēto Prizmas puišu kvalitātēm; lai pušiem veicas un izdodas! Runa ir par to, kādēļ sarakstā nav citu Latvijas 1995. gadā dzimušo spēlētāju, kuriem būtu ne mazāks pamatojums atrasties KHL skautu redzeslokā. Runa ir, piemēram, par SK Rīga-95 puišiem vai Latvijas U-18 vecuma čempionāta rezultatīvākajiem puišiem, kas ir 1995. gadā dzimušie Liepājas Metalurgs U18 (faktiski – U17) komandas dalībnieki. Vai KHL skautu veikto iekļaušanu / neiekļaušanu ārpus Krievijas robežām nosaka labs lobijs? Ne tikai tie interešu aizstāvji, kas kādu virza uz šo sarakstu, bet arī tie, kas cenšas jau saknē nepieļaut 1995. gada puišu „noplūdi” prom no Latvijas „vienīgā” kluba aizsniedzamības? Diez vai šis faktors būtu pārspīlējams, tomēr vērā ņemams ir.

KHL klubiem drafta procedūrā ir iespējams izvēlēties arī skautu sarakstos neiekļautos spēlētājus. Bet ar atrunu – ja klubs kaut ko tādu ir iecerējis, tad vismaz 24 stundas pirms KHL drafta norises ir jāsniedz par KHL draftu atbildīgajām amatpersonām informācija par konkrēto spēlētāju (2012. gada KHL Junioru drafta reglamenta 6. pants). Acīmredzot šāda nianse ieviesta, lai izvairītos no iespējamā „bardaka”, kad kāds klubs nodraftē viņiem „pašiem vien zināmu” spēlētāju, ar kļūdainu vārdu, dzimšanas datiem un/vai iespējamību vispār tikt draftētam…

P.S. Bet pāri dīķim…

22., 23. jūnijā Pitsburgā norisināsies NHL drafts, uz kuru Latvija liek salīdzinoši lielas cerības. Pēdējo piecu NHL draftu gados (2007. – 2011.) aizrunāts ir tikai viens Latvijas hokejists; 2010. gadā tas bija Kristiāns Pelšs. Bet šogad dažādu skautu biroju un vairāk vai mazāk oficiālu NHL pietuvinātu personāžu vērtējumā drafta 1. kārtā vieta tiek prognozēta tādam spēlētājam kā Zemgus Girgensons (dz. 1994.; NHL oficiālajā Ziemeļamerikā spēlējošo rangā Nr.18.). NHL potenciāli draftējamo hokejistu sarakstos ir atrodami vēl četru Latvijas hokejistu vārdi: Teodors Bļugers (dz. 1994.; Nr.116. Ziemeļamerikas sarakstā); Ņikita Jevpalovs (dz. 1994.; Nr. 97. – Eiropas jauno hokejistu rangā); Roberts Lipsbergs (dz. 1994.; Nr. 96. – Eiropas hokejistu rangā); Ainars Podziņš (dz. 1992.; Nr. 58. Eiropas hokejistu rangā).

ASV stiprākās junioru līgas USHL drafts ir „aizskrējis” jau maijā: kā pirmais 1. maijā – 2012 USHL Futures Draft un 22. maijā 2012 USHL Entry Draft. Latvijas hokejistu vārdu šo draftu sarakstos nebija. 2011. gadā USHL draftā bija nosaukti divu Latvijas hokejistu vārdi – Teodors Bļugers (1994.) un Ralfs Freibergs (1991.). Bet pēc NHL drafta paredzēts CHL pajumtē esošo Kanādas augstāko junioru līgu „importu drafts”. Atgādinājumam: pērn tajā tika noskatīti trīs Latvijas hokejisti: kā 17. – Ņikita Koļesņikovs (1992.); 24. – Kristaps Bazēvičs (1994.); 45. – Zemgus Girgensons (1994.).

Rīgas Dinamo draftētie hokejistu (2009., 2010., 2011.) un viņu „pielietojums” (spēles regulārajā sezonā + izslēgšanas spēlēs; treknrakstā Dinamo sastāvā oficiālajās KHL spēlēs jau spēlējušie; DJ = Dinamo Juniors; LAT = Latvijas Virslīga; BAČ = Baltkrievijas Atklātais čempionāts):

drafta gads	kop. nr.	hokejists	dz.	ampluā	pils.	sezonas (sp.) Dinamo KHL	sez. (sp.) Dinamo fārm- vai jauniešu klubos
2009.	13.	Roberts Bukarts	1990.	uzbr.	Latvija	3 sez. (101+13 sp.)	HK Rīga 2 sez. (27+8 sp.)
							DJ BAČ 1 sez. (18+0 sp.)
							DJ LAT 1 sez. (0+7 sp.)
2009.	26.	Roberts Jekimovs	1989.	uzbr.	Latvija	–	DJ BAČ 1 sez. (19+0 sp.)
2009.	59.	Ainars Podziņš	1992.	uzbr.	Latvija / Krievija	2 sez. (57+15 sp.)	HK Rīga 2 sez. (24+5 sp.)
							Juniors LAT 1 sez. (0+3 sp.)
2009.	82.	Andris Džeriņš	1988.	centrs	Latvija	3 sez. (58+6 sp.)	DJ BAČ 1 sez. (19 +0 sp.)
							DJ LAT 1 sez. (0+9 sp.)
2010.	37.	Edijs Rinke – Leitāns	1991.	uzbr.	Latvija / Vācija	–	–
2010.	59.	Edgars Lipsbergs	1989.	centrs	Latvija	–	HK Rīga 1 sez. (45+3 sp.)
2010.	89.	Victor Rask	1993.	centrs	Zviedrija	–	–
2010.	122.	Niclas Lucenius	1989.	centrs	Somija	1 sez. (53+7 sp.)	–
2010.	147.	Kristers Gudļevskis	1992.	vārts.	Latvija	2 sez. (3+2 sp. bez sp. laika)	HK Rīga 2 sez. (89+7 sp.)
2010.	175.	Kristiāns Pelšs	1992.	uzbr.	Latvija	–	pirms drafta DJ BAČ 1 sez. (46+0 sp.)
							pirms drafta DJ LAT 1 sez. (0+1 sp.)
2011.	39.	Teodors Bļugers	1994.	centrs	Latvija	–	–
2011.	68.	Alexander Ruuttu	1992.	centrs	Somija	–	–
2011.	121.	Jarrod Rabey	1992.	aizs.	ASV	–	–
2011.	128.	Toms Andersons	1993.	uzbr.	Latvija	–	–

*

Latvijas hokejisti, kurus “draftējuši” citi KHL klubi (2009. – 2011.):

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.	KHL klubs	“pielietojums” & komentāri
2009.	35.	Kaspars Daugaviņš	1988.	Torpedo	tiesības pārņēma Rīgas Dinamo
2010.	183.	Artjoms Dašutins	1993.	OHK Dinamo	2 sezonas jauniešu komandā HK MVD (Šerif)
2011.	28.	Zemgus Girgensons	1994.	CSKA	–

*

KHL klubu „draftēto” spēlētāju iespēlēšana attiecīgajā klubā („izmantotie” = attiecīgā kluba „draftētie” hokejisti, kas uzspēlējuši šajā klubā KHL oficiālajās spēlēs):

	klubs	„izmantoto” skaits	viņu spēļu summa (reg.+PO)	kluba draftētie dz. 1992. un vec.	visi draftētie
1.	Dinamo (Rīga)	4	269+41	11	14
2.	Spartak (Maskava)	4	81+1	11	24
3.	CSKA (Maskava)	3	165+6	6	18
4.	Dinamo (Minska)	3	55+4	16	17
5.	Severstaļ (Čerepoveca)	3	48+3	7	19
6.	Sibir (Novosibirska)	2	158+4	9	15
7.	Atlant (Mitišči)	2	39+5	14	29
8.	Traktor (Čeļabinska)	2	16+3	2	16
9.	Salavat Julajev (Ufa)	1	61+6	10	24
10.	Metallurg (Novokuzņecka)	1	39+0	6	14
11.	Metallurg (Magņitogorska)	1	27+7	8	18
12.	Ak Bars (Kazaņa)	1	10+0	2	16
13.	Jugra (Hantimansijska)	1	5+4	1	9
14.	Torpedo (Ņižņijnovgoroda)	1	1+0	5	14
15.	Vitjaz (Čehova)	0	0+0	0	16
16.	Lev (Poprada)	0	0+0	1	4
17.	Lada (Toljati)	0	0+0	2	2
18.	Ņeftehimik (Ņižņekamska)	0	0+0	2	12
19.	Amur (Habarovska)	0	0+0	2	11
20.	OHK Dinamo (t.sk. Dinamo; Maskava)	0	0+0	5	14
21.	Avtomobiļist (Jekaterinburga)	0	0+0	7	16
22.	Baris (Astana)	0	0+0	8	14
23.	Lokomotiv (Jaroslavļa)	0	0+0	8	24
24.	Avangard (Omska)	0	0+0	11	15
25.	SKA (Sanktpēterburga)	0	0+0	17	25

P.S. 2010. gadā KHL draftā piedalījās arī Kijevas Budiveļņik klubs, kas tā arī KHL-ā nav startējis. 2009. gadā KHL draftā piedalījās arī Balašihas HK MVD, kas veica tikai divas drafta izvēles, bet tās tika anulētas kā reglamentam neatbilstošas.

*

Lasāmvielai:

• KHL skautu biroja 2012. gada draftam atlasīto personu saraksti (2012-05-22; agrākos gados ir bijušas periodiskas izmaiņas; pie Krievijas spēlētājiem – 3 Latvijas pārstāvji) – khl.ru (1. saraksts; 2. saraksts; 3. saraksts; 4. saraksts)
• KHL 2012. gada drafta reglaments – khl.ru
• 2012. gada NHL pirms-drafta sarakstos nosaukto Latvijas hokejistu „atrašanās vietas” – nhl.com (1. lapa; 2. lapa; 3. lapa)
• Prognozes un materiāli par Zemgus Girgensona potenciālo izvēli 2012. gada NHL draftā – hockeysfuture.com (2012-05-16; 2012-04-16), lastwordonsports.com (2012-04-20), thehockeywriters.com (2012-04-08), nhl.com (2012-01-19; 2012-04-19)
• USHL 2012. gada draftu rezultāti: Entry Draft – ushl.rinknetcloud.com; Futures Draft – draft.ushl.com
• 2011. gada CHL Import draft rezultāti – chl.ca
• NHL draftētie Latvijas hokejisti: tepat
• KHL pirmajos 3 draftos (2009. – 2011.) „rezervēto” hokejistu saraksts: tepat
• KHL un Dinamo drafta summa (2009. – 2011.): tepat

[Attēlā: Roberts Bukarts – pirmais Rīgas Dinamo draftētais spēlētājs. Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret MHK Himik 2011. gada 11. decembrī. Foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Gaidot savu kārtu uz Latvijas U-18 izlasi. SK Rīga-95

Dažu pēdējo gadu gaitā jau tradicionāli SK Rīga „specklašu” vecākā komanda, izaugot līdz U-18 vecumam, sāk „apasiņot”, t.i. nodrošināt ar kadriem, tādas jauniešu hokeja „artērijas” valstī kā Latvijas U-18 izlase un arī Dinamo jauniešu hokeja sistēma. Pirms gada SK Rīga pieaugušākā vienība bija Dinamo jauniešu komandas Juniors pamatā, pirms diviem – „balstīja” HK Rīga izveidi. Kā vecākajai SK Rīga komandai ir veicies 2011./2012. g. sezonā un kas to sagaida nākamsezon?

Cik vērts ir Pēterburgas sudrabs?

Sanktpēterburgas atklātā čempionāta 1995. gadā dzimušo (U-17) grupas regulārajā sezonā galvenā trenera Vjačeslava Nazarova „koptajai” SK Rīga-95 komandai „pa zobam” bija 3. vieta. Tā nākusi diezgan sīvā cīņā, ko apliecina fakts – pozīcijas no 2. līdz 4. vietai „atšķiras” tikai par vienu punktu. Kopumā S-Pēterburgas čempionāta U-17 grupā startēja 10 komandas, no kurām tikai divas bija „iebraucēji” – Čerepovecas Severstaļ 95 un SK Rīga-95. Trīs no komandām bija caurmērā gadu jaunākas – 1996. gadā dzimušo vienības, bet par izteiktām „pastarītēm” tās nosaukt nevarētu. Stiprākā bija Ņeva 96, kas pamanījās regulārajā sezonā ieņemt 2. vietu.

„Šī sezona bija mums ļoti labvēlīga, un mēs guvām daudz pieredzes, kā spēlēt ar lielajām komandām un Krievijas komandām,” spriež SK Rīga-95 vārtsargs Maksims Rešetņikovs. „Sanktpēterburgas čempionātā noteikti bija stiprākas un meistarīgākas komandas nekā Baltkrievijas čempionātā, tāpēc, manuprāt, bija lietderīgi startēt šeit,” piebilst komandas uzbrucējs Rūdolfs Krieviņš.

Sanktpēterburgas atklātā čempionāta 1995. gadā dzimušo (U-17) grupas 2011./2012. g. regulārās sezonas beigu tabula (iespējami neizšķirti rezultāti: par uzvaru = 2 punkti; neizšķirts = 1 punkts; saskaņā ar fhspb.ru):

vieta	komanda	pilsēta	sp.	U	N	Z	vārtu st.	punkti
1.	SKA 95	S-Pēterburga	36	31	3	2	224-64	65
2.	Ņeva 96	S-Pēterburga	36	23	4	9	175-82	50
3.	SK Rīga-95		36	23	3	10	175-84	49
4.	Serebrjanije Ļvi 95	S-Pēterburga	36	22	5	9	156-93	49
5.	Severstaļ 95	Čerepoveca	36	22	2	12	167-121	46
6.	Forvard 96	S-Pēterburga	36	17	4	15	143-110	38
7.	Forvard 95	S-Pēterburga	36	16	1	19	150-144	33
8.	Lokomotiv 95	S-Pēterburga	36	11	0	25	116-206	22
9.	Piter 96	S-Pēterburga	36	2	1	33	58-248	5
10.	Piter 95	S-Pēterburga	36	1	1	34	40-252	3

*

Ar regulāro sezonu Sanktpēterburgas čempionāts nepabeidzās, Četrām stiprākajām komandām bija jāizspēlē play off sērijas līdz divām uzvarām. Ar piebildi, ka izslēgšanas spēlēs piedalās tikai 1995. gadā dzimušo komandas. SK Rīga-95 arī bez šī „handikapa” kvalificējās izslēgšanas spēlēm, taču ar to – pirmajā kārtā (pusfinālā) pretiniekos dabūja regulārās sezonas 4. vietu izcīnījušo Serebrjanije Ļvi 95. Pusfinālā rīdzinieki ar „sudrablauvām” tika galā 3 spēlēs, noslēdzot sēriju ar 2-1 (5:2; 1:3 6:0) un garantējot sev „sudrabu”.

Savukārt finālsērijā SK Rīga-95 pretī saņēma regulārās sezonas uzvarētājus SKA 95, kas sērijā ar 2-0 bija pieveikuši Čerepovecas jauniešus. Vēl pirms finālsērijas rīdzinieku uzbrucējs Ruslans Ignatovičs pretiniekus raksturoja: „SKA 95 ir laba Krievijas komanda; tā ir ļoti tehniska un ātra. Ar viņiem būs diezgan grūti spēlēt, bet mēs cīnīsimies ar viņiem un centīsimies uzvarēt”.

Sanktpēterburgas „sarkanarmieši” rīdziniekiem izrādījās „cietāks rieksts”, kam gan nevajadzēja būt pārsteigumam. Oficiālās regulārās sezonas gaitā SK Rīga-95 un SKA 95 bija aizvadījuši četras savstarpējas spēles – trīsreiz uzvaru svinēja SKA-95, vienreiz bija neizšķirts. Izslēgšanas spēlēs izņēmumu nebija. SK Rīga-95 jauniešiem nācās aizvadīt vien divas spēles – pirmo mājās (1:3), otro izbraukumā (2:3 OT). „Bijām spējīgi uzvarēt finālā; vajadzēja paņemt spēli savā laukumā, taču to neizdarījām. Manuprāt, otrajā finālspēle bijām pārāki, taču neizdevās noturēt pārsvaru, un piekāpāmies papildlaikā – tā jau bija tāda laimes spēle,” sezonas izskaņu komentē Rūdolfs Krieviņš.

Bez ilūzijām!

Izcīnītā 2.-3. vieta jebkurā Krievijas jauniešu meistarsacīkšu vecuma grupā nav maz, un noteikti ir apsveicams sniegums. Tomēr nevajadzētu „barot” sevi ar sapņiem un ilūzijām, ka konkrētajās vecuma grupās esam Krievijas līmeņa pašā augšgalā. Sanktpēterburgas jauniešu meistarsacīkstes n-tajās vecuma grupās aptver Krievijas ziemeļrietumu reģionu tikai ar divām „īstām” Krievijas hokeja pilsētām – Sanktpēterburgu un Čerepovecu. Ārpus tā ir daži salīdzinoši maz- vai ne-hokejiski izņēmumi: Tosno (ir tāda vieta Ļeņingradas apgabala kartē), Severomorska, Petrozavodska, Murmanska, Arhangeļska, Kondopoga… Vai, piemēram, tālbraucēji no cita Krievijas reģiona – Viselki (Krasnodaras apgabals). Vai kādam Latvijā kaut ko izteica šo hokeja „lielpilsētu” nosaukumi?

Tikai U-17 vecuma līmenī Krievijā, neskaitot Sanktpēterburgas čempionātu, augstāka līmeņa čempionāti norisinās vēl vismaz 6 dažādās reģionālajās grupās – Centrs divās zonās, Maskava, Pievolga, Sibīrija – Tālie Austrumi, Urāli – Rietumsibīrija. Tas viss, protams, neskaitot U-18 līmeņa meistarsacīkstes, kurās startē pa kādai U-17 komandai, un mazākas nozīmes reģionālos čempionātus.

Kāds ir Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupas līmenis uz Krievijas fona? Protams, nevar tā viennozīmīgi apgalvot, bet par salīdzinošo materiālu noder Krievijas 1995. gadā dzimušo jauniešu meistarsacīkšu finālturnīrs, kurš norisinājās šopavasar, marta beigās – aprīļa sākumā Omskā. Finālturnīrā pulcējās 8 stiprākās U-17 vecuma komandas, un S-Pēterburgas čempioni SKA 95 neuzvarēja nevienā no 4 spēlēm un palika pēdējā (8.) vietā… Savukārt par Krievijas 1995. gadā dzimušo čempioniem kļuva Kazaņas Ak Bars jaunieši, aiz sevis atstājot Jaroslavļas Lokomotiv (2. vietā) un Čeļabinskas Traktor U-17 komandas (3. vietā).

Arī 1995. gadā dzimušo (tolaik U-16) finālturnīrā pirms gada, 2011. gada martā, S-Pēterburgas čempionāta vienība (tas pats SKA 95) palika 6. vietā. Bet 2010. gada pavasarī atkal tas pats SKA palika 1995. gadā dzimušo (tā gada U-15) finālturnīra 7. vietā Krievijā. Protams, tā ir tikai vienas, bet stiprākās Sanktpēterburgas čempionāta komandas performance, kas ļauj izdarīt arī secinājumus attiecībā uz Krievijas jauniešu līgu spēku samēru vismaz 1995. gadā dzimušo līmenī un vismaz to stiprāko komandu starpā.

Latvijas Virslīga – brieduma un kvalifikācijas celšanai

Vērtīgu rūdījumu un „cietības pakāpes” testu SK Rīga-95 puiši 2011./2012. g. sezonā guva Latvijas Virslīgā. Lai arī Virslīga, kas it kā ir pieaugušo čempionāts, aizvadītajā sezonā bija kļuvusi ievērojami jaunāka, tās gaitā U-17 vecuma puiši guva vērtīgu pieredzi spēlējot, ja ne pret izteikti pieaugušo komandām, tad vismaz pret dažus gadus vecākiem puišiem regulāri.

SK Rīga-95 jauniešiem pat izdevās iekļūt Virslīgas izslēgšanas spēlēs, kam kvalificējas 6 komandas. Tiesa, viņi Latvijas play off-ā tika, regulārajā čempionātā ieņemot 7. vietu un pateicoties tam, ka reglaments izslēgšanas spēlēs „neielaida” Lietuvas komandu – Elektrēnu Energija, kas bija ieņēmusi 6. vietu. Tiesa, tas nemazina SK Rīga-95 puišu nopelnus, jo reglaments bija zināms jau čempionāta sākumā, un uz „pēdējo biļeti” ļoti pretendēja arī HS Rīga / Prizma (jeb Prizma – Rīga kā to dēvēja MHL B grupā) – vecāka un vismaz teorētiski pieredzējušāka jauniešu komanda.

Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēles, kurās SK Rīga-95 pretī saņēma vēlākos čempionus un play off uzvarētājus Liepājas Metalurgs-2 izskatā, sanāca vienos vārtos. Ar Baltkrievijas ekstralīgā spēlējošās pirmās komandas papildspēkiem Liepājas komanda uzvarēja diezgan pārliecinoši – sērijā 3-0 (10:0; 8:1; 5:4).

Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. regulārā čempionāta beigu tabula (pp = pēc pamatlaika; saskaņā ar lhf.lv):

vieta	komanda	sp.	U	U pp	Z pp	Z	vārtu st.	punkti
1.	Ozolnieki / Monarch	36	29	1	2	24	190-95	91
2.	SMScredit.lv	36	23	5	0	8	210-120	79
3.	Liepājas Metalurgs-2	36	22	3	3	8	178-89	75
4.	Juniors	36	20	1	3	12	170-111	65
5.	Zemgale / JLSS	36	20	2	0	14	173-158	64
6.	Energija (Elektrēni)*	36	12	2	6	16	138-143	46
7.	SK Rīga-95	36	13	2	2	19	113-147	45
8.	HS Rīga / Prizma	36	12	2	3	19	115-143	43
9.	DHK Latgale	36	9	1	0	26	110-176	29
10.	HS Rīga / LSPA	36	0	1	1	34	91-306	3

* Latvijas Virslīgas play off kārtā iekļuva sešas stiprākās Latvijas komandas, neiekļaujot vienīgo Lietuvas komandu – Energija. Divas stiprākās komandas izslēgšanas spēles sāka ar pusfināliem, bet pārējās četras – izspēlēja ceturtdaļfinālu. Komandu pareizrakstība dažādās sezonās un/vai paralēli aizvadītajos čempionātos ārzemēs mēdz atšķirties (piemēram, Zemgale / JLSS = JLSS / Zemgale; HK Rīga 95 = SK Rīga-95 utt.).

Kas tālāk?

Līdz Latvijas U-18 izlasei aizvadītajā (2011./2012.) tika divi SK Rīga-95 hokejisti. Aizsargs Ģirts Zemītis izlases sastāvā aizbrauca arī uz aprīlī notikušo U-18 pasaules čempionātu, bet uzbrucējam Rūdolfam Pētersonam nācās „iztikt” ar vienu pārbaudes spēli Latvijas U-18 izlases ierindā. Vismaz pagaidām. Divi spēlētāji starp U-18 izlases kandidātiem – tas ir daudz vai maz? Ja skata absolūtajos skaitļos, tad SK Rīga „specklasei” tas it kā ir maz. Taču, ja ņem vērā, ka U-18 pamatgads bija 1994.-tais un SK Rīga „saimniecības” U-18 vecums reāli ir iekļauts Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā Juniors, tad – atskaites punkts gaidāms 2012./2012. g. sezonā, kad 1995. gads būs U-18 pamatā.

Tiesa, jaunajā sezonā SK Rīga-95 komanda var vairs nebūt. Pirms gada SK Rīga U-18/19 vecuma komanda kļuva par bāzi Juniors komandai, kas tika palaista MHL B grupā un paralēli arī Latvijas Virslīgā. Likumsakarīgi būtu, ja daļa SK Rīga-95 puišu iekļautos Juniors vienībā, ja tāda turpinās savas gaitas. Juniors sastāvā prognozējamas vairākas „vakances”, kam būtu jārodas, atdodot puišus HK Rīga sastāvam; HK Rīga komandu starpsezonā pamet visi 1990. gadā dzimušie, kuri kļūst par vecu, un lielākā daļa 1991. gadā dzimušo, uz kuru skaitu prognozējams ierobežojums. Taču, kur likt tos SK Rīga-95 puišus, kas nesatilps Juniors komandā? Viss, „paldies”?

HK Rīga (un cita starpā arī Latvijas U-18 izlases) galvenais treneris Leonīds Tambijevs esot pat Sanktpēterburgā klātienē skatījies SK Rīga-95 pēdējo finālsērijas spēli, pēc kuras paziņojis, ka vairākus SK Rīga-95 puišiem ņemšot uz HK Rīga treniņnometni šovasar.

SK Rīga-95 spēlētāju statistika Sanktpēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo (U-17) grupā un Latvijas Virslīgā (S-Pēterburgas čempionāta statistikā tiek summētas regulārās sezonas un play off spēles; saskaņā ar fhspb.ru un lhf.lv oficiālo statistiku):

	spēlētājs	sp. Spb.	punkti Spb.	SM Spb.		sp. LAT	punkti LAT	SM LAT		sp. LAT PO	punkti LAT PO	SM LAT PO
	UZBRUCĒJI
1.	Rūdolfs Pētersons	35	34+25	10		29	23+16	8		3	2+0	0
2.	Ruslans Ignatovičs	35	22+35	35		36	15+30	12		3	0+0	4
3.	Rūdolfs Krieviņš	39	13+28	34		34	6+17	58		3	0+2	6
4.	Oskars Batņa	39	21+15	66		33	11+11	52		3	0+1	12
5.	Pēteris Priediņš	39	16+18	26		35	10+11	10		3	0+1	2
6.	Ņikita Zgirskis	37	13+11	20		36	2+7	14		3	0+1	2
7.	Jegors Samofalovs	39	13+6	36		34	3+5	24		3	0+1	0
8.	Maksims Osipovs	19	5+14	8		15	4+4	2		3	1+0	4
9.	Bruno Birzītis	39	10+8	20		33	2+6	38		3	0+0	2
10.	Reinis Vītoliņš	27	5+13	4		33	7+10	4		1	0+1	0
11.	Dmitrijs Komarņickis	38	5+9	12		36	3+3	4		3	1+0	2
12.	Aleksandrs Zujevs	31	2+7	27		29	4+1	8		3	0+0	0
13.	Jurijs Moiseičenko	14	4+4	2		23	5+4	14		2	0+0	0
14.	Vitālijs Gorohovs	7	2+1	0		15	1+0	8		0	–	–
	AIZSARGI
1.	Artūrs Logunovs	39	9+12	55		36	3+8	16		3	1+1	2
2.	Ģirts Zemītis*	33	7+12	50		36	8+17	30		3	0+0	0
3.	Kristofers Bindulis	36	3+6	26		35	2+11	16		3	0+0	0
4.	Roberts Ernests Goldmanis	34	1+5	36		36	1+1	22		3	0+1	0
5.	Toms Bernhards	26	3+1	12		28	1+4	4		3	0+0	0
6.	Ralfs Karelis	32	1+3	28		26	0+3	12		3	0+0	0
7.	Jānis Jaks	19	1+2	16		23	1+3	18		3	0+1	4
8.	Rolands Punculis	21	0+2	6		29	1+0	37		3	0+0	0
9.	Kirils Gaideļonis	4	0+0	0		0	–	–		0	–	–
10.	Juris Bērziņš	6	0+0	4		13	0+0	4		0	–	–
11.	Vadims Grušas	0	–	–		5	0+0	0		0	–	–
	VĀRTSARGI	sp. (min.) Spb.	GAA (atv. %) Spb.	„sausas” Spb.		sp. LAT	laiks LAT	GAA LAT		sp. LAT PO	laiks LAT PO	GAA LAT PO
1.	Maksims Rešetņikovs	29 (1642)	2.63 (90.9%)	2		34***	1845:58	3.80		3***	53:26	13.47
2.	Toms Lauskis	16 (640)	2.16 (87.2%)	2		36***	313:03	4.98		3***	126:24	5.22
3.	Salvis Balandīns	1 (60)	1.00 (96.0%)	0		0	–	–		0	–	–

* Ģirts Zemītis S-Pēterburgas čempionāta statistikā fiksēts kā ‘Rūdolfs Ziemiņš’. Atskaitot Kirilu Gaideļoni un Salvi Balandīnu, kas dzimuši 1996. gadā, visi pārējie – 1995. gadā dzimušie. ** Latvijas Virslīgas regulārajā čempionātā daži spēlētāji dažādu spēļu statistikā fiksēti ar atšķirīgu ampluā – kā aizsargi un uzbrucēji (Juris Bērziņš, Vadims Grušas, Jānis Jaks, Jurijs Moiseičenko, Maksims Osipovs, Rolands Punculis, Reinis Vītoliņš, Aleksandrs Zujevs). Jurijs Moiseičenko abās savās Virslīgas play off spēlēs norādīts kā aizsargs. *** Virslīgas statistikas apkopojumi vārtsargiem norāda kopējo spēļu skaitu, kurās attiecīgais vārtsargs bija spēles pieteikumā nevis reāli sargāja vārtus.

Izziņām:

• Sanktpēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo grupas 2011./2012. g. turnīra tabula, rezultāti un play off norise – fhspb.ru, r-hockey.ru
• SK Rīga-95 spēlētāju statistika Sanktpēterburgas čempionātā 2011./2012.g. (summētas regulārās sezonas un play off spēles) – fhspb.ru, r-hockey.ru
• Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. regulārās sezonas tabula un rezultāti – lhf.lv
• SK Rīga-95 spēlētāju statistika Virslīgas 2011./2012. g. regulārajā sezonā – lhf.lv
• SK Rīga-95 spēlētāju statistika Virslīgas 2012. g. izslēgšanas spēlēs – lhf.lv
• Latvijas Virslīgas 2012. gada play off shēma un rezultāti – lhf.lv
• Krievijas 1995. gadā dzimušo jauniešu meistarsacīkšu finālturnīra statistika – r-hockey.ru
• Raksti ar SK Rīga-95 komandas „dalību”: tepat

[Attēlā: SK Rīga-95 “soliņš” spēlē pret Juniors komandu 2011. gada 18. septembrī. Foto autors: Āris Zobens.]

Parāds Latvijas izlasei

Pēc pasaules čempionāta Latvijas izlase, kas dalību čempionātā pabeidza ar 3 sausiem zaudējumiem, tiek „mazgāta un skalota” kā netīra lupata. Viedoklis ir visiem, kas labi, bet nereti – stipri vienveidīgs, kas slikti. Bet varbūt tomēr 10. vieta pasaules čempionātā un 11. vieta pasaules rangā ir patiesā Latvijas izlases vieta pasaules hokejā?

Vilšanās ir aprēķināma elementārā matemātiskā vienādojumā – tās izmērs ir proporcionāls pirms fakta liktajām cerībām. Jo biezāki rozā briļļu stikli un spraunākas cerības, jo rūgtāka pēcgarša. Attiecīgi, ja kāds bija aizsapņojies līdz medaļām, tad – negāciju apjoms ir tikpat fantastisks. Vai tiešām savu sapņu nepiepildīšanā vainojams kāds cits?

Viena no populārākajām pēc-čempionāta dogmām ir tāda, ka vainīgi Rīgas Dinamo sastāvā spēlējušie „stāri” un treneri, kuru virzienā ar „pirkstu rāda” arī pats Kirovs Lipmans. Kuri tad ir tie „stāri” un superprofesionāļi, kas varēja „piesist” norvēģus un/vai dāņus, bet negribēja? Kuri ir tie augstākā līmeņa hokejisti?

Nu, nav mums izlasē vismaz pašreiz tādu „zvaigžņu”, tādu profesionāļu, kas vienpersoniski vai „trīspersoniski” varētu paņemt spēli „uz sevi” un atrisināt aktuālās problēmas. Tāpēc arī esam čempionāta 10. vietā – savā līdz šim objektīvākajā „plauktā”. Līdzšinējos 15 pasaules čempionātos elitē Latvija ieņēmusi vidēji 9,9. vietu, amplitūdā starp 7. – 13. vietām. Trīsreiz ir izdevies aizsniegties līdz 7. vietai (1997., 2004., 2009.), trīsreiz sanācis palikt savā zemākajā punktā elitē – 13. vietā (2001., 2007., 2011.). Iepriekšējo reizi „krīzes punkts” bija necik sen – tieši pirms gada. Vai tas attaisno un pamato izlases sniegumu 2012. gada pasaules čempionātā? Nē. Bet par reālo vietu aizdomāties liek.

P.S. Labākās nianses un nominācijas

Pēc stipri sausas čempionāta izskaņas likumsakarīgi ēnā paliek epizodes un elementi, kas 2012. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases izpildījumā un ierindā ir pelnījuši atzinīgus vārdus. Nu, nebija tā, ka visa „porcija” sa… sabojāta. Netrūkst arī izlases spēlētāju, kuriem līdzjutēji ir parādā atsevišķu „paldies” šī vārda tiešākajā nozīmē.

Rezultatīvākais izlasē – Miks Indrašis (3+2 punkti 7 spēlēs). Droši vien var atcerēties 1997. gada pasaules čempionātu, kurā Latvijas izlasē deviņiem (!) spēlētājiem bija nopelnīti 5 vai vairāk punktu; tiesa, tad arī bija „visilgākais” čempionāts Latvijas valstsvienībai – veselas 8 spēles. Tāpat var atcerēties Znaroka 3+7 punktus (8 spēlēs) 1997. gadā un Herberta Vasiļjeva 3+6 punktus (7 spēlēs) 2009. gadā. Tomēr ne vienmēr Latvijas izlases rezultativitātes līderi bija tik „bagāti” – piemēram, 2002., 2006., 2008. gada pasaules čempionātos (katrā – pa 6 spēlēm) nebija neviena Latvijas hokejista, kam būtu vismaz 5 punkti sakrāti. Tāpat der atcerēties, ka par izlases rezultatīvāko spēlētāju ir izrādījies 21 gadus vecs uzbrucējs – debitants, kurš pirmo sezonas pusi aizvadīja Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā un otro – HK Rīga sastāvā MHL čempionātā. T.i., par otr- un trīs-šķirīgām uzskatītās līgās. Bija viena oficiāla spēle arī Dinamo ierindā kaut kad rudenī…

Labākā lietderības koeficienta un mikromaču summas autors – Guntis Galviņš (+3 un 5:1, kas sarūpēts 7 spēlēs). Latvijas izlases annālēs ir atrodami arī tādi cipari kā „+8” Kārlim Skrastiņam 1997. gada pasaules čempionāta 8 spēlēs vai „+7” dažādos laikos Sergejam Čudinovam, Aleksandram Kerčam, Sandim Ozoliņam, kā arī citi par Galviņa „+3” lielāki plusi. Tomēr, ja atceramies, ka šos plusus un mikromaču bilanci Guntis Galviņš ir izcīnījis, ejot cauri 3 sausiem zaudējumiem, kuros Latvija saņēma 9 „neatbildētus” vārtu zaudējumus… Turklāt Galviņš laukumā ir aizvadījis trešo daļu no izlases absolūtā spēles laika čempionātā, un šajā laikā izlase vārtu zaudējumu piedzīvoja tikai vienu reizi! Savukārt viņa pienesumu uzbrukumā atspoguļo 3 rezultatīvas piespēles.

Lielākā spēles laika īpašnieks – Oskars Bārtulis (21:11 vidēji 6 spēlēs). Vismaz pēdējos piecos pasaules čempionātos (2008. – 2012.), kopš IIHF oficiālajā statistikā apkopo un publicē katra spēlētāja aizvadīto spēles laika minūšu un sekunžu summu, nevienam Latvijas izlases spēlētājam lielāks vidēji spēlē aizvadītā laika apjoms nav bijis. Te gan jāpiebilst, ka Bārtulim 2012. gada čempionātā izlases rindās nav absolūti lielākais spēles laiks, kas ir Galviņam. Jo, kā atceramies, Bārtulim nācās izlaist vienu spēli (pret Norvēģijas izlasi) diskvalifikācijas dēļ. Taču jebkurā gadījumā – Oskaram Bārtulim nācās vilkt ievērojamu daļu no izlases „vezuma” pasaules čempionātā. Cita starpā viņš ir rezultatīvākais aizsargs izlases ierindā ar 1+2 punktiem (6 spēlēs; Galviņam punktu tikpat, taču proporcija par labu piespēlēm un spēļu skaits par vienu lielāks).

Lielākais „trafika liecinieks” – Georgijs Pujacs (12 gadījumi (5:7) 7 spēlēs). Pujacs čempionāta gaitā vairāk par citiem bija „degpunktā” – laukumā, kad Latvijas izlase piedzīvoja vārtu guvumus vai zaudējumus. Lai arī mikromaču bilance un arī lietderības koeficients Georgijam Pujacam šajā čempionātā ir negatīvs „-2”, tomēr viņa lietderība sniedzas tālāk par sausiem cipariem. To arī apliecina fakts, ka Pujacs tika apbalvots, kā viens no 3 labākajiem Latvijas izlases spēlētājiem 2012. gada pasaules čempionātā. Cita starpā, Georgijs Pujacs bija viens no tiem izlases vīriem, kas valstsvienībai pievienojās sagatavošanās posma pašās beigās – pēc ļooooti garas KHL sezonas.

Jaunākais spēlētājs – Ronalds Ķēniņš (dz. 1991.). Šogad čempionātā izlases jaunākais spēlētājs – 21 gadu vecais Ķēniņš – nav „pastarītis”, kuru sanācis turēt uz soliņa tikai „ar domu par rītdienu” un noderējis tikai par caurumu aizbāzni. Starp citu, arī pirms sezonas viņš 20 gadu vecumā bija jaunākais izlasē, bet tad vēl varēja spriest „par rītdienu”… Šosezon izrādījās, ka Ronalds Ķēniņš galvenā trenera Teda Nolana zīmējumā iederas vairāk nekā pieklājīgi. Kā apliecinājums tam – cīņasspars, vieta un tituls izlases labāko „trijniekā”, kā arī rezultativitāte. 1+2 punkti 5 spēlēs ļauj viņam būt trešajam rezultatīvākajam uzbrucējam Latvijas valstsvienības ierindā. P.S. Līdz šim izlases jaunākais debitants pasaules čempionātos elitē ir Kaspars Daugaviņš, kurš 2006. gada pasaules čempionātā debitēja 17 gadu vecumā (18 gadi palika čempionāta gaitā, bet jau pēc Latvijas izlases līdzdalības pabeigšanās). Debijas čempionātā Daugaviņam fiksētas 3 spēles un viena rezultatīva piespēle.

Vienīgais vārtsargs – Edgars Masaļskis (91,98% atvairītu metienu un GAA 2.65 – 6 spēlēs). „Vienīgais” vārtsargs tomēr ir nedaudz pārspīlēti teikts, jo „vienīgumam” īstenoties patraucēja aptraumēšanās spēlē pret Dānijas izlasi, kā rezultātā čempionāta pēdējie 4 periodi bija „atdoti” Mārim Jučeram. Te gan jāpiebilst, ka savā īslaikā Jučera statistika (91,84% un GAA 3.07) salīdzinoši nedaudz atpaliek no Masaļska skaitļiem. Pirmajam numuram Edgaram Masaļskim 2012. gada čempionāts ir viens no veiksmīgākajiem, ko apliecina arī „sausie cipari”. Masaļskis ir piedalījies 11 pasaules čempionātos elitē, no kuriem 8 čempionātos sargājis vārtus. Un tikai vienā pasaules čempionātā (2009.) viņam ir fiksēts statistiski labāks sniegums – 92,83% atvairītu metienu un GAA 2.53 (visās 7 spēlēs). Masaļskim atvairīto metienu procents labāks ir arī 2004. gada čempionātā – 92,11% (GAA 3.00); tomēr tās bija tikai 60 minūtes – bet pret Čehijas izlasi.

Sodītākais elements – Koba Jass (27 minūtes 7 spēlēs). Sportiskā Jasu klana pārstāvim šajā pasaules čempionātā uzskaitītas tuvu tam, ka tikpat soda minūtes, cik pa visām 7 spēlēm viņš aizvadīja uz ledus (35:12). Šī līdzība ir tuva ne tik daudz dēļ tā, ka saņemto minūšu daudz, bet gan dēļ salīdzinoši mazā spēles laika (vidēji 5:01 spēlē). Šoreiz ne tik būtiski svarīgs ir vērtējums, cik vajadzīga un ētiska ir bijusi Kobas Jasa villošanās ar kādu zviedru (un nav svarīgi, Eriks Karlsons vai Karls Eriksons), kā rezultātā – 27 minūtes un lielais piecminūšu mazākums pēdējā spēlē pret Zviedrijas izlasi. Lai diskusija paliek hokeja estētiķiem un „ētiķiem”. Šoreiz Koba Jass ir labs piemērs tam, ka izlasē var iekļūt arī ārpus diezgan plašā kandidātu loka esošs un sezonu ne tajā augstākajā līgā aizvadījis hokejists. Viss, kas tam nepieciešams, ir cīņasspars un treneris, kuram nav viedokļa un stereotipu attiecībā uz dažādu Eirāzijas valstu līgu gradāciju un stiprumu. Treneris, kuram, piemēram, nosaukums „Kazahstānas Augstākā līga” un „Kazcink-Torpedo-2” neizsaka neko, lai jau pirms sportista ieraudzīšanas nebūtu izveidojies viedoklis par viņu. Ja Koba Jass pievienojās izlasei kā „ielāps” sastāva iztrūkumiem, tad uz čempionātu aizbrauca, visvairāk pateicoties savai degsmei un enerģijai. Skaidrs, ka Stokholmā viņš nebija „atslēgas spēlētājs” (tādi, starp citu, nebija daudzi) un vairumā gadījumu noderēja sastāva „piesegšanai”, tomēr viņa klātbūtne tur ir un paliek notikums pats par sevi. Un, piemērs, ka ar darbu līdz izlasei ir iespējams tikt. Kaut uz vidēji 5 minūtēm spēlē, bet tā ir iespēja, kas nav pašsaprotama un visiem netiek dota.

2012. gada pasaules čempionāta Stokholmā spēlējošās grupas (S grupas) pirmā posma noslēguma tabula (saskaņā ar iihf.com; pp = pēc pamatlaika):

vieta	izlase	sp.	U	U pp	Z pp	Z	vārtu st.	punkti	LAT vs.
1.	Krievija	7	7	0	0	0	27:8	21	2:5
2.	Zviedrija	7	6	0	0	1	29:15	18	0:4
3.	Čehija	7	4	1	0	2	24:11	14	1:3
4.	Norvēģija	7	4	0	1	2	33:19	13	0:3
5.	Latvija	7	2	0	0	5	11:19	6	–
6.	Vācija	7	2	0	0	5	14:31	6	3:2
7.	Dānija	7	1	0	1	5	13:23	4	0:2
8.	Itālija	7	0	1	0	6	6:31	2	0:5

*

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2012. gada pasaules čempionātā (pēc 7 spēlēm; MM = mikromači; saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, kurā iespējamas neprecizitātes):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	SM	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990.	7	3+2	+1	5:3	2	18:37
2.	Jānis Sprukts C	1982.	7	0+4	+1	5:6	2	19:50
3.	Ronalds Ķēniņš	1991.	5	1+2	+1	3:2	6	13:41
4.	Armands Bērziņš	1983.	6	1+1	0	3:3	14	12:16
5.	Kaspars Daugaviņš	1988.	7	1+1	-2	3:5	8	18:21
6.	Gints Meija	1987.	7	1+0	0	4:6	0	13:56
7.	Miķelis Rēdlihs	1984.	7	1+0	-3	3:5	4	19:23
8.	Aleksejs Širokovs	1981.	7	1+0	-4	3:6	2	13:36
9.	Mārtiņš Cipulis	1980.	7	0+1	-1	4:3	0	14:37
10.	Roberts Bukarts	1990.	3	0+0	0	0:0	0	7:05
11.	Andris Džeriņš	1988.	4	0+0	0	0:1	4	12:38
12.	Koba Jass	1990.	7	0+0	-1	0:1	27	5:01
13.	Juris Štāls	1982.	7	0+0	-4	0:4	0	9:37
14.	Kaspars Saulietis	1987.	7	0+0	-4	0:4	6	8:34
	AIZSARGI
1.	Guntis Galviņš	1986.	7	0+3	+3	5:1	2	20:17
2.	Oskars Bārtulis	1987.	6	1+2	0	5:3	2	21:11
3.	Jānis Andersons	1986	4*	0+0	0	0:1	0	4:17
4.	Georgijs Pujacs A	1981.	7	0+1	-2	5:7	2	18:31
5.	Oskars Cibuļskis	1988.	7	0+0	-2	3:6	4	17:22
6.	Krišjānis Rēdlihs A	1981.	7	1+0	-3	3:5	0	19:50
7.	Kristaps Sotnieks	1987.	7	0+0	-3	1:8	0	14:59
8.	Rodrigo Laviņš	1974.	7**	0+0	-5	0:7	0	8:20
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	GAA	atv. %	MM	SM	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	1980.	6	2.65	91.98%	11:15	0	340:00
2.	Māris Jučers	1987.	2***	3.07	91.84%	0:4	0	78:13
–	Ervīns Muštukovs	1984.	0***	–	–	–	0	0:00

P.S. * Jānim Andersonam faktiski 3 spēles (pret Itālijas, Norvēģijas un Zviedrijas izlasēm). ** Rodrigo Laviņam faktiski 6 spēles (visas, izņemot pret Dānijas izlasi). *** Māris Jučers pieteikts kopā 7 spēlēm, reāli spēlējis 2, bet Ervīns Muštukovs pieteikts 1 spēlei un spēlējis nav.

Izziņām:

• 2012. gada pasaules čempionāta statistikas lapa – iihf.com
• 2012. gada pasaules čempionāta 1. posma rezultāti un tabulas – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com
• Pasaules ranga un olimpiskās kvalifikācijas aprēķini – sportacentrs.com
• video: Kobas Jasa īs-intervija par incidentu pret Eriku Karlsonu – aftonbladet.se
• Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos 1997. – 2011. g.: tepat

[Pirmajā attēlā: Jānis Andersons aiz Māra Jučera muguras aptur zviedru iecerēto vārtu guvumu; foto fiksēts Latvijas un Zviedrijas izlašu savstarpējā spēlē 2012. gada 15. maijā; foto avots: championat.com. Mika Indraša foto fiksēts 2012. gada maijā pasaules čempionātā; foto avots: iihf.com. Ronalda Ķēniņa foto fiksēts spēlē pret Vācijas izlasi 2012. gada 6. maijā; foto avots: championat.ru.]

Kaut kāda tur Norvēģija bija jāuzvar!

Latvijas izlase atkal kļuvusi par pelnrušķīti. Pusnakti nozvanīja spēle pret Norvēģijas izlasi, kuru liela daļa Latvijas valstsvienības līdzjutēju bija paredzējusi „ēst bez sāls”. Jo kas gan ir kaut kāda tur Norvēģija, salīdzinot ar mūsu hokeja lielvalsti Latviju.

Karstasinīgākie Latvijas hokeja patrioti uzsver, ka Latvijas ieņemtās vietas (13., 11.) pēdējos pāris pasaules čempionātos ir pārpratums, bet Norvēģijas panākumi (6., 9.) ir „cūcenes” – augsta mēroga paveikšanās. Tādēļ „likumsakarīgi”, Latvijai bija jādod troļļu zemes pārstāvjiem „pa ragiem”…

Norvēģija kā pārpratums

Vēl nesen, 2002. – 2005. gados, Norvēģijas izlase četrus pasaules čempionātus pēc kārtas aizvadīja 1. divīzijā, mēģinot ielauzties elitē. Pirms tam, kopš 1997. gada, kad Latvija sāka spēlēt pasaules elitē, Norvēģijas izlase visu laiku čempionātos ieņēma zemāku vietu nekā Latvijas valstsvienība. Nereti tikai 1 – 2 vietas, bet zemāk.

Šāda kārtība – Latvija augstāk, Norvēģija zemāk – saglabājās arī 2006., 2007. gadā. 2008. gada pavasarī pienāca pirmā reize – Norvēģijas izlase tika ceturtdaļfinālā un ieņēma 8. vietu, bet Latvijas valstsvienība palika 11. vietā. Pārpratums? 2009. gadā Znaroka diriģētā Latvijas izlase norādīja, ka Norvēģijas vieta virs mums ir nejaušība – Latvijas valstsvienība ierausās ceturtdaļfinālā un ieņēma 7. vietu, bet Norvēģijas izlase palika 11. vietā. Pagaidām tā ir pēdējā reize, kad Latvijas izlase pasaules svarīgākajos forumus ir pabeigusi labākās pozīcijās par norvēģiem. Divi pēdējie pasaules čempionāti un viena olimpiāde, ieskaitot no tiem izrietošo pasaules rangu, arī ir pārpratums? 2011. gada pasaules čempionātā Norvēģijas izlase ieņēma 6. vietu, Latvijai nācās samierināties ar 13.-to…

Savukārt šī gada pasaules čempionāta sākumā līdzjutēju modrību iemidzināja Norvēģijas atrašanās Stokholmā spēlējošās grupas (S grupas) turnīra tabulas apakšgalā. Pēc pirmajām 3 spēlēm norvēģiem bija tikai 1 punkts… Ar piebildi, ka šīs pirmās spēles bija „nokapātas” pret Zviedriju (1:3), Krieviju (2:4), Čehiju (3:4 PM).

Protams, šī informācija nav paredzēta, lai attaisnotos. Bet kā atgādinājums tam, ka šī brīža Norvēģija nav tā pati, kas bija gadsimta sākumā. Un pat ne tā pati, kas bija 2010. gada 16. maijā (5:0)… Tiesa, necik sen ir 2007. gada 7. maijs, kad Latvijai bija „-3” pret norvēģiem… Runa nav par Norvēģijas sastāva mainību vai nemainību, bet par to, ka „troļļi” pēdējos gados ir cītīgi mācījušies.

Latvijas un Norvēģijas izlašu „vieta un attiecības” pasaules svarīgākajos forumos:

gads	forums	LAT vieta	NOR vieta	LAT vs. NOR
2012.	PČ	?	?	0:3
2011.	PČ	13.	6.
2010.	PČ	11.	9.	5:0
2010.	OS	12.	10.
2009.	PČ	7.	11.
2008.	PČ	11.	8.	4:1
2007.	PČ	13.	14.	4:7
2006.	PČ	10.	11.	4:2
2006.	OS.	12.	(nepiedalās)
2005.	PČ	9.	(1. divīzijā)
2004.	PČ	7.	(1. divīzijā)
2003.	PČ	9.	(1. divīzijā)
2002.	PČ	11.	(1. divīzijā)
2002.	OS	9.	(nepiedalās)
2001.	PČ	13.	15.	3:0
2000.	PČ	8.	10.
1999.	PČ	11.	12.	7:1
1998.	PČ	9.	(1. divīzijā)
1997.	PČ	7.	12.	6:3

*

Sekas: par daudz matemātikas

Pēc 12. maija spēles, kad Norvēģijas izlase ar 3:0 „sakārtoja” visas cūcenes un likumsakarības salīdzinājumā ar Latvijas izlasi, „rozā brilles” ir noliktas atpakaļ plauktā. Ir pierimusi eiforija, indrašomānija, nekritiska slavas dziesma Nolanam un Latvijas izlases pretinieku „izvēlēšanās” ceturtdaļfinālām. Piebilde: pēdējās spēles nemazina Teda Nolana vai Mika Indraša panākumus Latvijas izlases kontekstā.

Domās un sapņos izcīnītā vieta pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, t.i. vieta S grupas stiprāko četriniekā, vairs nešķiet tik garantēta. Vēl vairāk – ja Latvijas nacionālā izlase kaut ko tādu pamanīsies izdarīt, tad tas būs īpaši slavējams varonības un veiksmes apvienojums. Varonības – tāpēc, ka jāuzvar ne tikai Dānijas izlase, bet arī Zviedrijas valstsvienība. Veiksmes – tāpēc, ka jācer uz Norvēģijas izlases grūtībām pret Vācijas un Dānijas izlasēm. Tāpat jācer, ka Vācijas izlasei pret saviem sāncenšiem (Norvēģijas un Čehijas izlasēm) veiksies švakāk nekā Latvijas valstsvienībai pret saviem.

Cerības ir, bet darvas spainis šajā medus mucā ir diezgan reālistiska iespēja, ja Norvēģijas izlase no atlikušajiem diviem pretiniekiem „iekasē” 5 punktus (kas, maigi izsakoties, nav nereāli), tad Latvija var ar 10:0 „sist” zviedrus, bet netikt ceturtdaļfinālā. Šādos apstākļos atliktu cerēt, ka Čehija paklūp gan pret Krievijas, gan pret Vācijas valstsvienībām pamatlaikā. Pārāk daudz matemātikas paliek pēdējo divu spēļu fonā. Bet Latvijas izlasei, kā teica Kaspars Daugaviņš, variantu nav – atlikušajās spēlēs jāuzvar… Iespējams, „piespiešana pie sienas” kā reiz būs noderīga.

2012. gada pasaules čempionāta S grupas tabula (pēc 2012-05-12 spēlēm; pp = pēc pamatlaika; avots: iihf.com):

vieta	izlase	sp.	U	U pp	Z pp	Z	vārtu st.	punkti	atlikušie pret	LAT vs.
1.	Krievija	5	5	0	0	0	21:8	15	CZE; ITA	2:5
2.	Zviedrija	6	5	0	0	1	25:15	15	LAT	?
3.	Čehija	5	3	1	0	1	16:8	11	RUS; GER	1:3
4.	Norvēģija	5	2	0	1	2	15:13	7	GER; DEN	0:3
5.	Latvija	5	2	0	0	3	11:13	6	DEN; SWE	–
6.	Vācija	5	2	0	0	3	9:11	6	NOR; CZE	3:2
7.	Itālija	6	0	1	0	5	6:27	2	RUS	5:0
8.	Dānija	5	0	0	1	4	9:17	1	LAT; NOR	?

*

P.S.

Šādas spēles ir „patiesības mirklis” arī līdzjutējiem. Par to, vai ir tikai bļāvēji, vai patiešām atbilst vārdu salikumam „just līdzi”, kas ielikts nosaukuma jēgā. „Raganu ugunskuri”, kas būvēti dažādiem Latvijas izlases hokejistiem, pagaidām norāda, ka faktisko līdzjutēju ir daudz mazāk… Un runa nav par konstruktīvu kritiku, kas tiek veltīta spēlētājiem, bet personiskām „atkritumu kaudzēm” interneta forumos un ne tikai.

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2012. gada pasaules čempionātā (pēc 5 spēlēm; MM = mikromači; saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, kurā iespējamas neprecizitātes):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	SM	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990.	5	3+2	+1	5:3	2	18:59
2.	Jānis Sprukts C	1982.	5	0+4	+1	5:5	0	19:42
3.	Ronalds Ķēniņš	1991.	3	1+2	+2	3:1	0	12:24
4.	Armands Bērziņš	1983.	5	1+1	0	3:3	14	11:46
5.	Kaspars Daugaviņš	1988.	5	1+1	-2	3:4	2	17:38
6.	Gints Meija	1987.	5	1+0	+2	4:3	0	14:02
7.	Aleksejs Širokovs	1981.	5	1+0	-3	3:3	2	15:35
8.	Miķelis Rēdlihs	1984.	5	1+0	-3	3:5	2	19:30
9.	Mārtiņš Cipulis	1980.	5	0+1	0	4:1	0	15:14
10.	Roberts Bukarts	1990.	3	0+0	0	0:0	0	7:05
11.	Koba Jass	1990.	5	0+0	0	0:0	0	4:30
12.	Andris Džeriņš	1988.	2	0+0	0	0:1	4	12:41
13.	Juris Štāls	1982.	5	0+0	-2	0:2	0	8:59
14.	Kaspars Saulietis	1987.	5	0+0	-3	0:3	6	9:17
	AIZSARGI
1.	Guntis Galviņš	1986.	5	0+3	+4	5:0	2	20:53
2.	Oskars Bārtulis	1987.	4	1+2	+1	5:1	2	21:17
3.	Jānis Andersons	1986	3*	0+0	0	0:0	0	1:16
4.	Krišjānis Rēdlihs A	1981.	5	1+0	-1	3:3	0	20:55
5.	Georgijs Pujacs A	1981.	5	0+1	-1	5:5	2	19:30
6.	Oskars Cibuļskis	1988.	5	0+0	-1	3:4	4	16:59
7.	Kristaps Sotnieks	1987.	5	0+0	-3	1:7	0	15:05
8.	Rodrigo Laviņš	1974.	5	0+0	-5	0:6	0	9:03
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	GAA	atv.%	MM	SM	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	1980.	5	2.60	92.07%	11:13	0	300:00
–	Māris Jučers	1987.	0	–	–	–	0	0:00
–	Ervīns Muštukovs	1984.	0	–	–	–	–	–

P.S. * Jānim Andersonam faktiski 2 spēles (pret Itālijas un Norvēģijas izlasēm).

Lasāmvielai:

• Latvijas izlases spēlētāju individuālā statistika pēc čempionāta 5 spēlēm – iihf.com
• Ronaldam Ķēniņam mugurkaula trauma (bija jāizlaiž spēle pret Norvēģijas izlasi) – apollo.lv, sportacentrs.com
• Oskaram Bārtulim 1 spēles diskvalifikācija (bija jāizlaiž spēle pret Norvēģijas izlasi) – iihf.com
• Georgija Pujaca intervija pēc spēles pret Čehijas izlasi – championat.com
• Latvijas un Norvēģijas spēles kopsavilkums championat.com versijā – championat.com

[Foto avots: championat.com.]

FOTOSTĀSTS: Miks Indrašis 23 kadros

1. Līdz 2012. gada pasaules čempionātam – “Klasiskais Indrašis” – HK Rīga krāsās un ar 70. numuru (tāds numurs – arī pasaules čempionātā). Starp citu, viņa sadarbība ar Rīgas Dinamo saimniecību sākās jau tās pirmajā sezonā (2008./2009.), kad Miks Indrašis uzspēlēja tā laika fārmklubā Rīga 2000, bet nākamajā sezonā (2009./2010.) – turpināja nākamajā fārmklubā Dinamo Juniors. Baltkrievijas ekstralīgā Dinamo Juniors ierindā bija labākais vārtu guvējs (20 reizes) un viens no diviem rezultatīvākajiem spēlētājiem (abiem ar Jāni Straupi – pa 39 punktiem). Tas viss bija iespēts 49 spēlēs / HK Rīga pret Kapitan 2012-02-01; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

2. Ceļā pēc Latvijas “zelta”. 2010. gadā Miks Indrašis kopā ar Dinamo Juniors kļuva par Latvijas čempionu, uzvarot Latvijas Virslīgas play off seriālos. Tā gada Latvijas izslēgšanas spēlēs – 4 punkti (8 spēlēs) / Dinamo Juniors pret Liepājas Metalurgs 2010-04-03; foto avots: dinamoriga.eu

3. 2010. gada vasarā Dinamo saimniecība aizmainīja Miku Indraši uz atkalapvienoto Maskavas Kriļja Sovetov, pretī saņemot tiesības uz “svaigi” draftēto Ainaru Podziņu. Maskavā “krilišku” pirmajā komandā, kam paredzēts starts VHL, Miks netika, bet Kriļja Sovetov jauniešu komandā MHL spēlēt negribēja. Un jau tajā pašā vasarā atgriezās Latvijā, lai pievienotos HK Rīga komandai / HK Rīga pret MHK Spartak 2010-12-02; foto autors Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

4. Borti, borti… Jau no sākta gala MHL čempionāta un arī pieaugušo meistarsacīkšu laukumos Miku Indraši kritizēja par “dzīvsvara” trūkumu, kas pietrūkst cīņā pie bortiem un būtu noderīgs laužoties uz vārtiem. Ar visu šo kritiku Indrašis kļuva par 2010./2011. g. regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju HK Rīga ierindā (53 punkti 56 spēlēs). 2011. gada play off-ā varēti 3 punkti 3 spēlēs / HK Rīga pret Loko 2011-02-22; foto avots: dinamoriga.eu

5. Miks Indrašis un Roberts Bukarts bija rezultatīvākie (abiem pa 8 punktiem) HK Rīga ierindā jauniešu komandu turnīrā Pasaules kauss Omskā 2011. gada augusta – septembra mijā. Tā kā Indrašim bija labāka vārtu guvumu un piespēļu attiecība (5+3), tad likumsakarīgi kā turnīra labākais “bombardieris” tika izsludināts viņš / HK Rīga pret Krasnaja Armija 2011-08-31; foto avots: mhl.khl.ru

6. Vārtu guvumi pret aktuālajiem MHL čempioniem – Krasnaja Armija – ir īpaši “saldi”. Pēc Omskas turnīra Miks Indrašis atgriezās Dinamo fārmklubā Liepājas Metalurgs, kurā bija paredzēts sākt 2011./2012. gada sezonu. Šķita, ka turnīrs Omskā ir atvadas no jaunatnes hokeja… / HK Rīga pret Krasnaja Armija 2011-08-31; foto avots: mhl.khl.ru

7. Sezonas sākums Liepājā bija sakarīgs – Miks Indrašis kļuva par vienu rezultatīvākajiem Liepājas Metalurgs ierindā. Un jau 2011. gada 5. oktobrī aizvadīja savu pirmo oficiālo spēli Rīgas Dinamo ierindā KHL čempionātā. Šī spēle uz oficiālā KHL “ledus” pagaidām ir vienīgā / Dinamo treniņš turnīra Špenlera kauss laikā 2011. gada decembrī; foto avots: dinamoriga.eu

8. Dinamo ierindā Indrašis tika iesaukts arī 2011. gada decembrī, kad komanda devās cīnīties par Špenglera kausu. Liepājas Metalurgs sastāvā, vismaz šajā sezonā, viņš vairs neatgriezās. Baltkrievijas ekstralīgas statistika palika “pusratā” – 16 punkti 27 spēlēs / Dinamo sastāvā turnīrā Špenlera kauss 2011. gada decembrī; foto avots: dinamoriga.eu

9. Špenglera kausa izcīņā Mikam Indrašim nācās aizvadīt 3 spēles; punktu gan nebija… / Dinamo sastāvā turnīrā Špenlera kauss 2011. gada decembrī; foto avots: dinamoriga.eu

10. Vai Dinamo un Latvijas izlases treneris Artis Ābols varēja iedomāties, ka pēc 4 mēnešiem par Mika Indraša sniegumu pasaules čempionātā būs jāsmaida vēl platāk? / Dinamo sastāvā turnīrā Špenlera kauss 2011. gada decembrī; foto avots: dinamoriga.eu

11. Pēc Špenglera kausa Miks Indrašis tika deleģēts uz HK Rīga, kurai cīņa par iekļūšanu MHL izslēgšanas spēlēs “gāja” grūti. Galvenajam trenerim Leonīdam Tambijevam bija nepieciešami papildspēki, un Indrašis kļuva par MHL vienības pastiprinājumu. Dinamo komandas logo uz biksēm liecina, ka pretiniekiem ir “jābaidās”, jo konkrētais spēlētājs ir bijis izsaukts uz “lielo” komandu / HK Rīga pret Bars 2012-02-14; foto avots: ak-bars.ru

12. Neskatoties uz to, ka Indrašis HK Rīga sastāvā aizvadīja tikai trešo daļu (20 spēles) no 2011./2012. g. regulārās sezonas, viņš ieņēma dalītu 3./4. vietu starp HK Rīga labākajiem vārtu guvējiem (12 vārtu guvumu) / HK Rīga pret SKA-1946 komandu 2012-01-08; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

13. “Šito anekdoti es biju dzirdējis,” Miks Indrašis aizsargam Edgaram Dīķim / HK Rīga pret Kuzņeckije Medvedi komandu 2012-03-02; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

14. “Uzminiet, uz kuru pusi es slidošu? Neuzminēsiet, jo pats nezinu,” slidošanas stila nianses atklāj M. Indrašis / HK Rīga pret Sibirskije Snaiperi 2012-02-27; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

15. Pateicoties papildspēkiem, HK Rīga vietu MHL izslēgšanas spēlēs izcīnīja. Miks Indrašis ar savu trešdaļsezonu kļuva par 5.-to rezultatīvāko HK Rīga ierindā regulārajā sezonā. Tam bija nepieciešams 21 punkts, t.i., vidēji 1,05 punkts spēlē. Pieklājīgi / HK Rīga pret Kuzņeckije Medvedi 2012-03-02; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

16. Kaujas ainava – pēdējie metri ceļā uz MHL izslēgšanas spēlēm / HK Rīga pret Sibirskije Snaiperi 2012-02-27; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

17. HK Rīga komandai izslēgšanas spēlēs nācās paklupt. Pret savu pērnās sezonas play off pretinieku – Mitiščinskije Atlanti. Taču papildspēki centās komandu vilkt. Mikam Indrašim, Robertam Bukartam un Jurim Upītim play off 5 spēlēs katram pa 6 punktiem / HK Rīga pret Bars 2012-02-14; foto avots: ak-bars.ru

18. Lai lietderīgi izmantotu “materiālu”, pēc MHL sezonas beigšanās Miks Indrašis ar palielu kompāniju no HK Rīga tika “desantēts” Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Juniors, kas cīnījās Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs. Oficiālā lhf.lv statistika Indrašim Virslīgā uzskaita 2 punktus 2 spēlēs. Juniors pusfināla sērijā neuzvar, bet treneri un eksperti lamā papildspēkus no HK Rīga, kas nav pratuši motivēties / HK Rīga pret Sibirskije Snaiperi 2012-02-27; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

19. Sezonas izskaņā liela daļa no HK Rīga puišiem apvienojumā ar pārstāvjiem no Juniors tika saģērbti Dinamo krāsās, lai 2012. gada 6. aprīlī uzspēlētu plānoto pārbaudes spēli pret Igaunijas nacionālo izlasi. Daļai puišu bija uzdevums nesatraumēties, jo viņu vārdi bija nosaukti Latvijas izlases kandidātu sarakstā. Miks Indrašis un Juris Upītis bija starp tiem kas pievienojās Latvijas valstsvienības treniņiem. Šķita, ka sezona nav noslēgta uz pozitīvas nots… / HK Rīga pret Amurskije Tigri 2012-01-30; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

20. Ir spēlēts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs, bet tagad pienākusi kārta nacionālajai izlasei. Latvijas valstsvienības treniņos šopavasar tika strādāts čakli, un savās pirmajās divās pārbaudes spēlēs pret Dānijas izlasi aprīlī panākti divi vārtu guvumi – katrā spēlē pa vienam. Ļoti neslikts sākums / Latvijas izlase pret Krievijas izlasi 2012-04-20; foto avots: lhf.lv (Vladislavs Proškins)

21. Nr. 10 kopā ar Jāni Spruktu un Miķeli Rēdlihu nav “pierastais” Lauris Dārziņš, bet Miks Indrašis! Interesanti, ka izlases treniņu gaitā un vēlāk pārbaudes spēlēs Miks tika iespēlēts 1. maiņā, ko daudzi “skatītāji” uztvēra kā vietas aizpildīšanu pirms Daugaviņa ierašanās. Izlases papildinājumu “pienākšana” situāciju nemainīja –  Indrašis palika 1. maiņā, tās sastāvā iesāka pasaules čempionātu un vismaz pirmās 3 spēles ir aizvadījis uzbrukuma pirmā virknējuma ierindā. Aizvadījis – tas tā maigi teikts / Latvijas izlase pret Krievijas izlasi 2012-04-20; foto autors: Āris Zobens

22. Pasaules čempionāta pirmās 3 spēles pamazām “atsēdināja” visus kritiķus, kas uzskatīja, ka Miks Indrašis līdz pirmajai maiņai nav īsti izaudzis. Katrā no čempionāta pirmajām 3 spēlēm Latvijas valstsvienībā Indrašis ir ticis pie vārtu guvuma un 3 spēļu summā – pie 5 punktiem. Miks Indrašis ir ne tikai rezultatīvākais Latvijas izlasē pēc šīm 3 spēlēm, bet arī – 3. rezultatīvākais spēlētājs visā pasaules čempionātā pēc pirmajām 5 norises dienām. Rezultatīvāki ir tikai NHL smagsvari zviedrs Eriksons un krievs Malkins. Tiesa, Indrašim ir vairāk vārtu guvumu nekā Malkinam… / Latvijas izlase pret Itālijas izlasi 2012-05-08; foto avots: championat.ru

23. Brīnums ir noticis. Kaut kad, “tālajā” 2010. gada augustā, Miks Indrašis intervijā uz jautājumu “kam būtu jānotiek, lai viņu ieraudzītu Latvijas izlasē” atbildēja: “Būtu jānotiek brīnumam. Pilnīgi noteikti vēl būtu cītīgi jātrenējas, un tad gan jau kāds mani pamanītu“. Pašreiz Indrašis ir hokejists, kuram veltīta kā Latvijas, tā ārvalstu mediju lielākā uzmanība. Lai veicas nepagurt no starmešu gaismām! / Latvijas izlases ierindā pasaules čempionātā 2012. gada maijā; foto avots: iihf.com

Arī Itālija ir ieplānojusi šovakar uzvarēt

Itālijas izlase ar 17. vietu pasaules rangā ir nomināli vājākais Latvijas izlases pretinieks šajā pasaules čempionātā. Ja Latvijas valstsvienība plāno aizsniegties līdz ceturtdaļfinālam, tad uzvara pret itāļiem ir „obligātās programmas” ietvaros. Tiesa, arī Itālijas izlasei Latvija kā pasaules ranga 13. izlase ir nomināli vājākais pretinieks, ko paredzēts „ņemt” tikpat obligāti.

Sportiskais princips liek katru čempionāta spēli uzlūkot kā „vietu”, kur var gūt punktus. Neskatoties uz to, vai spēlē Kazahstāna pret Somiju vai Latvija pret Krieviju. 2012. gada pasaules čempionāta pirmajās 4 dienās un 20 spēlēs „atradās” tikai četras spēles – „ārkārtas gadījumi”, kad rangā zemāk esoša komanda pieveic nomināli stiprāku vienību. Tātad iespējamības „izmērs” – 20%. Vai tas ir daudz vai maz, atkarīgs no tā, uz ko katrs cer un tiecas.

Par nosacīti lielāko pārsteigumiem, uzvarot rangā par piecām vietām augstāk esošas izlases, parūpējās ranga 17. vietā esošā Itālija (4:3 OT pret Dāniju (12.)) un 13. vietu ieņemošā Latvija (3:2 pret „lielā astotnieka” komandu – Vācijas izlasi (8.)). Citas „anomālijas” fiksētas starp rangā līdzīgākām vienībām: Slovākija (10.) uzvarēja ASV (6.) ar 4:2; ASV ar 5:4 OT pieveica Kanādu (5.). Tiesa, jāatceras, ka izlases vieta rangā neatspoguļo konkrētā sastāva aktuālo spēku, bet šīs valstsvienības panākumus iepriekšējā laika nogrieznī, ko izmanto aktuālajam rangam. Vēl atgādinājums: Ziemeļamerikas izlases starptautiskās federācijas (IIHF) rangu uzlūko, ja ne ar augstprātību, tad ar iecietību gan, apzinoties savu vietu pasaules hokejā arī bez IIHF aprēķiniem.

Reālās un nereālās spēles

Katrā gadījumā spēku samērs pasaulē ir skaidrs. Protams, nav pieklājīgi noniecināt, piemēram, Kazahstānu, Latviju vai Itāliju; tomēr šīs valstis nestāv vienā plauktā ar Zviedriju, Somiju, Kanādu, Krieviju, Čehiju. Tas gan nenozīmē, ka „mazās valstis” nevar laiku pa laikam paklupināt lielvalstu zvaigžņu komandas; tomēr tie ir izņēmuma gadījumi.

Tādēļ pragmatiskākie izlašu panākumu kaldinātāji no elites lejasdaļas mēdz šķirot paredzamās spēkošanās divās grupās – „reālās spēlēs” par punktiem ar sava plaukta komandām un spēlēs, kurās prognozējams vairāk vai mazāk neizbēgams „pa ragiem”. Šādas „nepunktu spēles” tad arī tiek izmantotas dažādiem uzdevumiem – tematiskiem treniņiem, nelieliem eksperimentiem un spēļu prakses došanai otrajiem-trešajiem vārtsargiem. Šādas spēles nereti var viegli atšķirt pēc vairākkārt atšķirīga metienu skaita, nemešanās ripas ceļā, nepilnībām spēka spēlē un ļoti pamanāmas vairīšanās no traumām.

Ja shēmas un dublieri „izšauj”, tad rangā zemāk esošās izlases treneri tiek slavēti par īpaši gudra plāna īstenošanu, bet nesalīdzināmā vairumā gadījumu pārsteigumu nav – francijas zaudē kanādām. Gandrīz vienmēr. Bet arī „gandrīz” paredz izņēmumus, kas ļauj savu nacionālo lepnumu uzturēt arī otrā desmita vienībām – t.i. lepoties, ka reiz NN. gada NN. maijā viņu izlase uzvarējusi Kanādu vai Zviedriju.

Cik reāla ir Itālija?

Latvijas izlasei „reālās spēles”, lai cik optimistiski nebūtu līdzjutēji, spēlētāji un treneri, šajā čempionātā ir pret Vāciju, Itāliju, Dāniju, Norvēģiju. Ne tāpēc, ka tās būtu īpaši vājas vienības, bet tādēļ, ka vienā S apakšgrupā esošās Zviedrijas, Krievijas un arī Čehijas izlases ir objektīvi daudz grūtāk sasniedzamas. Tas nenozīmē, ka totāli neiespējams kādu punktiņu izcelt no apakšgrupas trijām stiprākajām izlasēm. Tomēr no asinīm un sviedriem izcīnīta punkta nebūs jēga, ja punkti tiks atdoti spēlē pret tiešākajiem konkurentiem uz vietu ceturtdaļfinālā. Citiem vārdiem: nav jēga „noasiņot”, uzvarot Zviedriju, ja tiek zaudēts Itālijai un Dānijai. Labs piemērs bija pirms gada vēl vecās izspēles kārtības laikā, kad Latvija atrāva punktu topošajiem čempioniem – somiem, bet zaudēja dāņiem un palika cīnīties par palikšanu elitē.

Garantēti izshēmoties līdz „šai izlasei zaudēšu, bet šo – uzvarēšu” nav iespējams, tomēr katras izlases vadoņiem ir sava stratēģija. Nenoliedzami, neviens atklāti nesludina, ka dodas konkrēto spēli zaudēt, un arī pieļauj variantu C – „ja nu tomēr”… Taču ir atšķirības pieejā dažādām spēlēm un uzdevumiem tajās. Ir atšķirība starp izlasēm, kuras „vajag” uzvarēt vairāk nekā citas.

Skaidrs, ka Latvijas izlasei jeb, kā dēvē daži Krievijas mediji, „Rīgas Dinamo komandai, kas papildināta (novājināta) ar mazgadīgajiem latviešiem” spēle pret Itālijas izlasi ir „ņemamo spēļu” kategorijā. Čempionāta Stokholmā spēlējošā grupā Itālijas valstsvienība ir vienīgā, kas rangā ir zemāk par Latviju; tātad vismaz teorētiski ar lielāku iespējamību to uzvarēt nekā citas izlases S grupā. Šī apziņa, ka Itālija ir teorētiski vājāka, jau vairākos pasaules čempionātos ir patraucējusi…

Itālijai uzvaru vajag ne mazāk

Bet, ja paskatāmies no Itālijas izlases skatpunkta, tad spēle pret Latvijas izlasi viņiem arī ir potenciāli ņemamākā „punktu spēle”. Ja Itālijas izlasei pirms čempionāta ir sagatavots obligāti uzvaramo izlašu sarakstiņš, tad Latvija tajā ir noteikti un tikpat noteikti ir šī saraksta pirmajā vietā. Jo Latvijas izlase itāļiem ir rangā tuvākā izlase – t.i. par pārējām S grupas 6 izlasēm nomināli vājāks pretinieks. Itāļi jau ir pamanījušies paņemt 2 punktus no Dānijas, bet vismaz pāris punktu pret Latvijas izlasi varētu nodrošināt viņu palikšanu elitē arī nākamsezon. Tādēļ spēlē pret Latviju Itālijas izlase var atrisināt savu galveno uzdevumu. Un jau pēc tam, bez stresa un pie iespējas, „pasapņot” uz tiesībām olimpiskajā kvalifikācijā startēt kā rīkotājvalstij (10. – 12. vietas).

Mazliet pagātnes iedvesmai. Latvijas un Itālijas izlašu vieta pasaules čempionātos (PČ) un savstarpējo spēļu rezultāti elites PČ (saskaņā ar iihf.com un lhf.lv informāciju):

gads	Latvijas vieta	Itālijas vieta	LAT vs. ITA
2011.	13.	17./18.
2010.	11.	15.	5:2
2009.	7.	17./18.
2008.	11.	16.
2007.	13.	12.	3:4 OT
2006.	10.	14.
2005.	9.	17./18.
2004.	7.	19./20.
2003.	9.	23./24.
2002.	11.	15.	4:1
2001.	13.	12.
2000.	8.	12.
1999.	11.	13.
1998.	9.	10.	1:1
1997.	7.	8.	4:5

*

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2012. gada pasaules čempionātā (pēc 2 spēlēm; MM = mikromači; SM pret = pretinieku nopelnītās soda minūtes pret konkrēto spēlētāju; atskaitot ‘SM pret’, saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, kurā iespējamas neprecizitātes):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	SM	SM pret	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990.	2	2+1	+1	3:2	2	2	20:04
2.	Jānis Sprukts C	1982.	2	0+3	+2	3:2	0	2	20:13
3.	Kaspars Daugaviņš	1988.	2	1+1	-1	2:2	0	2	16:57
4.	Miķelis Rēdlihs	1984.	2	1+0	0	2:2	2	0	20:19
5.	Aleksejs Širokovs	1981.	2	1+0	-2	2:2	0	0	15:50
6.	Gints Meija	1987.	2	0+0	+1	1:1	0	0	13:29
7.	Roberts Bukarts	1990.	2	0+0	0	0:0	0	0	9:24
8.	Andris Džeriņš	1988.	1	0+0	0	0:1	2	2	14:19
9.	Mārtiņš Cipulis	1980.	2	0+0	-1	2:1	0	0	15:53
10.	Ronalds Ķēniņš	1991.	1	0+0	-1	0:1	0	0	13:03
11.	Armands Bērziņš	1983.	2	0+0	-1	0:1	0	0	10:23
12.	Kaspars Saulietis	1987.	2	0+0	-2	0:2	0	0	9:03
13.	Juris Štāls	1982.	2	0+0	-2	0:2	0	0	9:56
–	Koba Jass	1990.	2	0+0	0	0:0	0	0	0:51
	AIZSARGI
1.	Guntis Galviņš	1986.	2	0+2	+3	3:0	0	2	20:04
2.	Georgijs Pujacs A	1981.	2	0+1	0	3:2	0	2	19:21
3.	Oskars Bārtulis	1987.	2	0+1	-1	2:1	0	0	20:05
4.	Oskars Cibuļskis	1988.	2	0+0	-1	1:2	0	0	17:12
5.	Krišjānis Rēdlihs A	1981.	2	0+0	-1	1:2	0	0	20:44
6.	Rodrigo Laviņš	1974.	2	0+0	-2	0:3	0	0	8:16
7.	Kristaps Sotnieks	1987.	2	0+0	-2	0:4	0	0	15:07
–	Jānis Andersons	1986	0	–	–	–	–	–	–
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	GAA	atv.%	MM	SM	SM pret	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	1980.	2	3.50	90.91%	5:7	0	0	120:00
–	Māris Jučers	1987.	0	–	–	–	0	–	0:00
–	Ervīns Muštukovs	1984.	0	–	–	–	–	–	–

*

Lasāmvielai:

 

• championat.com kritika čempionāta izspēles kārtībai, Latvijas izlasei, kā arī ieskats Latvijas un Vācijas izlašu spēlē – championat.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc 2 spēlēm – iihf.com
• Pasaules hokeja aktuālais rangs (tabula mainīta pēc PČ) – iihf.com

[Foto fiksēts pirms Latvijas izlases spēles pret Krievijas izlasi 2012. gada 20. aprīlī. Foto autors: Āris Zobens.]

Pirmie kucēni nebija jāslīcina

Latvijas izlases starts 2012. gada pasaules čempionātā ir sācies ar salīdzinoši pieklājīgu pacīkstēšanos pret Krievijas izlasi. 2:5, protams, nav pamats slavas dziesmām, bet nav arī iemesls asarām. Tagad gaidām, kā tas viss izskatīsies pret līdzīgas „svara kategorijas” pretiniekiem – Vācijas izlasi.

Tautas paruna, kas paredz pirmos kucēnus slīcināt neatgriezeniski, šopavasar īsti nedarbojas, neskatoties uz to, ka pasaules čempionāta pirmajā spēlē Latvijas valstsvienībai nācās cīnīties pret vienu no „nezvēriem” – t.i. hokeja lielvalstīm. Līdz pat Latvijas un Krievijas izlašu savstarpējās spēles 34. minūtei, kad izbeidzās cerīgais 1:0, vairums pat zvērinātāko Latvijas izlases kritizētāju bija spiesti klusēt. Protams, sākot ar spēles vidu, cerības par veiksmīgu spēles rezultātu pakāpeniski noplaka, tomēr 2:5 šai spēlei ir pieklājīgs iznākums. Arī ņemot vērā „atskaldītos” vārtu stabus un pārliktņus…

Iesācēja veiksme?

Latvijas mediju starmešu gaismā pēc vārtu guvuma savā pasaules čempionāta debijas spēlē vēl vairāk nokļuvis 21 gadu vecais uzbrucējs Miks Indrašis, par kuru vēl pārbaudes spēļu gaitā vairums interesentu nevarēja vien nobrīnīties. Reti kurš vismaz izlases sagatavošanās sākumposmā prognozēja viņa atrašanos pasaules čempionātā, kur nu vēl pirmajā maiņā. Jo, redz, augstā līmenī – Dinamo sastāvā KHL oficiālajā čempionātā – Indrašis bija uzspēlējis tikai vienu spēli, pamatā maļoties pa Liepājas Metalurgu Baltkrievijas ekstralīgā un HK Rīga vienību MHL čempionātā.

Bet jau pirmajā čempionāta spēlē, turklāt – pret hokeja lielvalsti Krieviju Indrašis ir atzīts par labāko spēlētāju Latvijas valstsvienībā. Protams, šis atzinums, tāpat kā mediju uzmanība, ir pamatīgs avanss, ar ko tiek atalgota Mika Indraša centība. Atliek vien novēlēt pašam censonim – neapžilbt no „zibspuldzēm”, bet medijiem un līdzjutējiem – situāciju nepārvērtēt, jo sākumā kāpinātā uzmanība liek pievērt acis uz varoņa kļūdiņām, bet pēc tam sniegtā uzmanība summējas atbildības nastā, kas varonim parasti ir smagāka par objektīvi nesamo.

Der atcerēties…

Ka Vācijas izlase ir Latvijas valstsvienībai nomināli līdzvērtīgāks pretinieks par to pašu Krievijas izlasi, šaubas nerodas. Taču nevajadzētu aizrauties ar domu, ka tas principiāli atvieglo Latvijas izlases spēli pret šo valstsvienību. Tāpat der atcerēties, ka 21. gadsimta Vācijas izlase mēdz būt kaut kas jaudīgāks, nekā atmiņas par to pagājušajā gadsimtā.

Pasaules hokeja valstu rangā pirms čempionāta Vācija ieņēma 8. vietu, bet pāris pēdējos pasaules čempionātos izcīnījusi solīdas vietas: 2011. gadā – 7. vietu (LAT – 13.); 2010. gadā – 4. vietu (LAT – 11.). Tiesa, 2009. gada pavasarī Vācijas izlase palika 15. vietā, saglabājot vietu elitē vien pateicoties tam, ka bija 2010. gada elites pasaules čempionāta rīkotājvalsts. Piebilde: Latvijas izlase 2009. gada pavasarī ieņēma 7. vietu. Savukārt 2010. gada olimpiādē abas izlases brālīgi ieņēma pēdējās vietas: Vācijas izlase – 11.; Latvijas izlase – 12.

Pirmoreiz Latvijas un Vācijas izlases augstākajā līmenī – elites pasaules čempionātā – „saskrējās” tieši pirms 15 gadiem – 1997. gada 6. maijā Tamperē. Toreiz Latvija pārsteidza ar 8:0, uz ilgāku laiku atstājot žagojamies Vācijas izlases amatpersonas un līdzjutējus. Togad Vācijas prese savu izlasi un tās vadību „ēdusi nost” bez sāls. Vēl pēc gada – 1998. gada maijā – Latvijas izlasei izdevās vēl viens „sausais” (5:0) pret Vāciju, bet tā arī bija pēdējā Latvijas izlases uzvara pār vācu izlasi oficiālajos augstākā līmeņa turnīros – pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Pēc tam ir bijis viens neizšķirts un 3 zaudējumi. Kopš 90. gadiem Vācijas hokejs ir mainījies…

Latvijas un Vācijas izlašu savstarpējo spēļu rezultāti pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs (punktu guvēji – saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku un lhf.lv nodrošināto informāciju):

datums	turnīrs	norises vieta	LAT vs. GER	vārtu guv. (piesp.) LAT	LAT vārtos
2008-05-12	PČ	Helifeksa (Kanāda)	3:5	Vasiļjevs (Karsums; Laviņš)	Masaļskis
				M. Rēdlihs
				Karsums (Vasiļjevs; Ņiživijs)
2004-04-26	PČ	Prāga (Čehija)	1:1	Žoltoks (Sējējs; Sorokins)	Irbe
2002-05-03	PČ	Kārlstāde (Zv.)	2:3	Semjonovs (S. Ozoliņš)	Naumovs
				Beļavskis (Žoltoks)
2002-02-12	OS	Soltleiksitija (ASV)	1:4	Cipruss (Ņiživijs; Macijevskis)	Irbe
1998-05-10	PČ	Bāzele (Šveice)	5:0	Ņiživijs (Opuļskis; Vasiļjevs)	Irbe
				Kerčs (S. Ozoliņš; Semjonovs)
				Čudinovs
				Znaroks
				Cipruss (Tanbijevs)
1997-05-06	PČ	Tampere (Somija)	8:0	Žoltoks (Maticins)	Irbe
				Sējējs (Seņins)
				Znaroks (I. Pavlovs)
				Čudinovs (Vītoliņš; Znaroks)
				Tambijevs (Irbe)
				I. Pavlovs (Znaroks; Vītoliņš)
				Kerčs (Cipruss; Čudinovs)
				Tambijevs (Bondarevs; Seņins

*

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2012. gada pasaules čempionātā (pēc 1 spēles; MM = mikromači; SM pret = pretinieku nopelnītās soda minūtes pret konkrēto spēlētāju):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	SM	SM pret	sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990.	1	1+0	0	1:1	2	2	19:51
2.	Kaspars Daugaviņš	1988.	1	1+0	-1	1:2	0	2	16:07
3.	Jānis Sprukts	1982.	1	0+1	0	1:2	0	2	20:23
4.	Gints Meija	1987.	1	0+0	+1	1:1	0	0	13:34
5.	Roberts Bukarts	1990.	1	0+0	0	0:0	0	0	11:35
6.	Andris Džeriņš	1988.	1	0+0	0	0:1	2	2	14:19
7.	Aleksejs Širokovs	1981.	1	0+0	-1	1:1	0	0	14:36
8.	Mārtiņš Cipulis	1980.	1	0+0	-1	1:1	0	0	14:47
9.	Armands Bērziņš	1983.	1	0+0	-1	0:1	0	0	8:11
10.	Kaspars Saulietis	1987.	1	0+0	-1	0:1	0	0	10:10
11.	Juris Štāls	1982.	1	0+0	-1	0:1	0	0	10:24
12.	Miķelis Rēdlihs	1984.	1	0+0	-1	0:1	2	0	17:45
–	Koba Jass	1990.	1	0+0	0	0:0	0	0	0:58
–	Ronalds Ķēniņš	1991.	0	–	–	–	–	–	–
	AIZSARGI
1.	Guntis Galviņš	1986.	1	0+1	+1	1:0	0	0	18:42
2.	Georgijs Pujacs	1981.	1	0+1	0	2:2	0	0	20:10
3.	Oskars Bārtulis	1987.	1	0+1	-1	1:1	0	0	20:16
4.	Oskars Cibuļskis	1988.	1	0+0	-1	0:1	0	0	16:10
5.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	1	0+0	-1	0:1	0	0	20:29
6.	Rodrigo Laviņš	1974.	1	0+0	-1	0:2	0	0	10:43
7.	Kristaps Sotnieks	1987.	1	0+0	-1	0:3	0	0	15:05
–	Jānis Andersons	1986	0	–	–	–	–	–	–
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	GAA	atv.%	MM	SM	SM pret	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	1980.	1	5.00	87.50%	2:5	0	0	60:00
–	Māris Jučers	1987.	0	–	–	–	0	–	0:00
–	Ervīns Muštukovs	1984.	0	–	–	–	–	–	–

*

[Foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Krievijas izlasi 2012. gada 20. aprīlī. Foto avots: championat.com.]

„Krievijas izlasei jāuzvar Latvijas izlasi vienmēr un ar jebkuru sastāvu”

Šādus komentārus pēc Latvijas izlases uzvaras pār Krievijas valstsvienību pārbaudes spēlē 21. aprīlī (1:0) pauda Krievijas hokeja ekspertu mutes un klabināja datoru klaviatūras. Protams, tā bija tikai pārbaudes spēle, kas paredzēta testiem un eksperimentiem. Protams, ar Krievijas valstsvienību esam dažādās svara kategorijās; tāpēc pasaules čempionātā reti kurš prognozē Latvijas izlasei kaut punktu spēlē pret Krievijas izlasi. Tomēr Krievijas „ekspertu” lielummānija un augstprātība faktiski padara par katastrofu kaut viena punkta zaudēšanu Latvijai.

Kad Latvijas izlase šopavasar vinnēja vienā no divām spēlēm pret Krievijas izlasi Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros, virkne Krievijas sporta mediju pamanījās uzburt nacionālo katastrofu. Krievu „eksperti” gānījās: „Krievijai jāuzvar Latviju ar jebkuru sastāvu, jebkurā vietā un jebkurā laikā”. Ziņu virsrakstos vīdēja tādi nosaukumi kā „Rīgas pļauka” (Рижская оплеуха) un „Tiktāl esam nodzīvojuši…” (Дожили…). Galvenais vaimanoloģijas arguments, ko piesauca „zinātāji”, ir tāds, ka Krievijas izlase nav zaudējusi Latvijai kopš 2003. gada. „Ir izaugusi vesela paaudze, kas pat nespēja iedomāties, ka Krievija var pakāst latvijiešiem. Un, lūk, tiktāl esam nodzīvojuši,” (Выросло целое поколение, которое даже не представляло, что Россия может продуть латвийцам. И вот дожили…) sūkstās Krievijas medijs Sovetskij Sport (Советский Спорт; kā smejies – Padomju Sports).

Emocionālākos Latvijas patriotus šāds novērtējums nedaudz aizskar… Vai tiešām Latvijas izlase tiek pielīdzināta „pēdējai instancei”, kurai zaudē tikai pilnīgi „lūzeri”? Drīzāk, Krievijas sporta apskatnieku un par ekspertiem dēvējošu personāžu lielummānija ir nepārejoša parādība, un arī cieņa attiecībā uz pretiniekiem ir pazīme, kas nepiemīt visiem. Bet var arī saprast „ekspertus”… Viņi savu Krievijas izlasi par „zelta komandu” uzskata ne tikai tajos gados, kad tiešām izcīnīja zeltu, bet arī visu to laiku, kad „krievijieši” netika pie medaļām vispār. Savukārt, ieskatoties pēdējo gadu statistikā, kad Latvijas izlase pasaules hokeja rangā sitas aiz Top10 robežas, Krievijas hokeja patriotiem rādās, ka Latvijas izlasi ir „jāsit” vienalga kad un ar kādu sastāva komplektāciju.

Krievijas ekspertu un arī atsevišķu izlases dalībnieku izteikumos salasāmā attieksme „mums Latviju jāsit jebkuros apstākļos” acīmredzot ir standarta motivācijas un/vai pašiedvesmas deva Krievijas izlasei. Tomēr šī attieksme veido psiholoģisku fonu, kas nav labvēlīgs pašai Krievijas valstsvienībai. Ir skaidrs, ka Latvijas izlasi neviens vai gandrīz neviens nevainos, ja tā piedzīvos zaudējumu pret grandiem kā Krievija. Bet, ja Latvija gūtu kaut vienu punktu šajā spēlē, tas kļūtu par labu iemeslu mērenai, bet tik un tā – slavas dziesmai. Savukārt, Krievijas izlase, zaudējot kaut punktu Latvijai vai vienalga kurai izlasei, kas nav Kanāda, Somija, Zviedrija vai Čehija, kļūst par vēl lielāku „lūzeri” nekā viņu pretinieks. Kas zina, iespējams, šogad Biļaļetdinova trenētā izlase ies tālu un var atļauties būt nevērīga pret „otrās šķiras” pretiniekiem…

Cik daudz ir „praktiski vienmēr”?

Krievijas hokeja apskatnieku un arī līdzjutēju dominējošo viedokli par gaidāmo Latvijas un Krievijas izlašu spēli rezumē portāls championat.ru: „Šo abu izlašu spēles ļoti reti izceļas ar intrigām, jo praktiski vienmēr Latvijas izlase padodas Krievijas hokejistu spiedienam, kuri pat ar vāju sastāvu mierīgi iet pāri Baltijas sāncensim” (Встречи этих двух сборных очень редко блещут интригами, ведь практически всегда латвийцы сдаются под натиском россиян, которые даже при слабом составе спокойно проходят прибалтийского соперника).

Skaidrs, ka Krievijas izlases vērotājiem daudz interesantākas ir spēles pret Kanādu vai Čehiju, tomēr intrigas neesamība „praktiski vienmēr” ir taisnība tikai pēdējo 5 – 6 gadu laika posmā, kad augstākā līmeņa turnīros Krievijas izlase ir uzvarējusi pārliecinoši. Bet ilgākā laika posmā raugoties, šis „praktiski vienmēr” pagaist.

Līdz šim Latvijas un Krievijas izlases pasaules čempionātos (PČ) ir sacentušās četras reizes, un uzvaru sadalījums ir 2-2. Uzvaras bija salīdzinoši pasen – 2003. un 2000. gadā. Skumjāk Latvijas izlasei ir veicies olimpiskajās spēlēs (OS), kuru ietvaros pret Krievijas valstsvienību ir spēlēts divreiz un abas reizes pārliecinoši zaudēts. Tāpat ir gadījusies virkne pārbaudes spēļu, kurās ir bijušas uzvaras, neizšķirti un zaudējumi. Un pat, ja skaita tikai oficiālās spēles augstākajā līmenī (PČ un OS), tad „sērija” ir par labu Krievijai ar salīdzinoši pieklājīgu 2-4. Tātad Krievijas mediju apgalvojums par Latvijas izlasi, kas „praktiski vienmēr padodas”, vismaz pagaidām augstākā līmeņa turnīros taisnībai atbilst par divām trešdaļām jeb 66,7%.

Latvijas un Krievijas izlašu savstarpējo spēļu rezultāti pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs (punktu guvēji – saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku un lhf.lv sniegto informāciju):

datums	turnīrs	norises vieta	LAT vs. RUS	vārtu guv. (piesp.) LAT izl.	LAT vārtos
2010-02-16	OS	Vankūvera	2:8	Vasiļjevs (Ņiživijs; Cipulis)	Masaļskis
				Ankipāns (Sprukts; Karsums)
2009-05-03	PČ	Berne	1:6	Vasiļjevs (Galviņš; Cipulis)	Masaļskis
2006-02-19	OS	Turīna	2:9	Cipruss	Irbe (no 27:58 Masaļskis)
				M.Rēdlihs (Bērziņš)
2003-05-04	PČ	Turku	2:1	Tambijevs (Kerčs; Semjonovs)	Irbe
				Romanovskis (Sorokins; Čubars)
2000-05-05	PČ	Sanktpēterburga	3:2	Beļavskis (Kerčs; Laviņš)	Irbe
				Semjonovs (Ņiživijs)
				Semjonovs
1998-05-04	PČ	Bāzele	5:7	Kerčs (Maticins; Beļavskis)	Irbe
				Ņiživijs (Vasiļjevs)
				Tambijevs (Laviņš; Znaroks)
				Čudinovs (Znaroks)
				Sējējs (Znaroks; Vītoliņš)

*

„Pabaidīties”: Krievijas izlases sastāvs 2012. gada PČ (2012-05-03; pagaidām tikai 17 spēlētāju!):

#	spēlētājs	dz.	klubs 2011./2012.	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. PO	punkti PO	+/- PO
	UZBRUCĒJI
13	Pavels Dacjuks	1978.	Detroit Red Wings	70	19+48	+21	5	1+2	0
41	Nikokajs Kuļomins	1986.	Toronto Maple Leafs	70	7+21	+2
92	Jevgeņijs Kuzņecovs	1992.	Traktor (Čeļabinska)	49	19+22	+5	12	7+2	+3
11	Jevgeņijs Malkins	1986.	Pittsburgh Penguins	75	50+59	+18	6	3+5	-1
37	Aleksandrs Perežogins	1983.	Avangard (Omskas apg.)	53	17+10	+6	21	8+4	+6
24	Aleksandrs Popovs	1980.	Avangard (Omskas apg.)	44	9+14	+2	21	4+7	+9
15	Aleksandrs Svitovs	1982.	Salavat Julajev (Ufa)	42	10+9	-2	6	1+2	0
27	Aleksejs Tereščenko	1980.	Ak Bars (Kazaņa)	50	9+14	+6	11	1+3	-5
93	Nikolajs Žerdevs	1984.	Atlant (Maskavas apg.)	53	16+24	-2	12	3+1	-5
	AIZSARGI
6	Deniss Deņisovs	1981.	SKA (Sanktpēterburga)	52	7+16	+29	14	0+1	-1
74	Aleksejs Jemeļins	1986.	Montréal Canadiens	67	3+4	-18
7	Dmitrijs Kaļiņins	1980.	SKA (Sanktpēterburga)	52	15+20	+17	13	5+5	+6
82	Jevgeņijs Medvedevs	1982.	Ak Bars (Kazaņa)	45	5+19	+6	6	0+1	-2
12	Ņikita Ņikitins	1986.	St. Louis Blues	7	0+0	-5
			Columbus Blue Jackets	54	7+25	-5
5	Iļja Ņikuļins	1982.	Ak Bars (Kazaņa)	51	9+15	+3	12	1+3	0
	VĀRTSARGI	dz.	klubs 2011./2012.	sp. REG	GAA REG	% REG	sp. PO	GAA PO	% PO
30	Kontantins Baruļins	1984.	Atlant (Maskavas apg.)	45	2.26	92.9%	12	2.33	93.3%
1	Semjons Varlamovs	1988.	Colorado Avalanche	53	2.59	91.3%

*

P.S. Protams, ir arī mērenāki krievu hokeja apskatnieki, kas pēc pārbaudes spēlēm Rīgā secina: „… vieglu pastaigu (spēlē) ar Latvijas izlasi nevienam nevajadzētu gaidīt” (piemēram, allhockey.ru). Tomēr, salīdzinot ar skaļākiem kolēģiem, pieklājīgi nogaidošā nostāja ir minoritāte.

Lasāmvielai:

• Latvijas un Krievijas izlašu pirmsspēles apskati Krievijas medijos – championat.com, allhockey.ru
• Krievijas mediji par 21. aprīļa pārbaudes spēli starp Latvijas un Krievijas izlasi – championat.com, sovsport.ru, sport-express.ru
• Krievijas izlases pieteikums 2012. gada PČ (nepilns; 2012-05-03) – iihf.com

[Foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Krievijas izlasi 2012. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Vladislavs Proškins).]