Dinamo zvaigznes, zvaigznītes un citas tirgū pieprasītas vērtības. TOP 7

KHL zvaigžņu spēle ir kā izstāde un līdzšinējās sezonas atskaites punkts, kurā atrādās un vairumā gadījumu apliecina savas pretenzijas uz labākiem kontraktiem līgas pamanītākie spēlētāji. Dinamo gadījumā šogad tas ir nebijis skaits – 4 spēlētāji. KHL sezonas atlikušā daļa ir laiks, lai apliecinātu, ka veiksmīgi aizvadītie 80% no regulārās sezonas un atrašanās zvaigžņu sastāvā nav bijis pārpratums.

katras sezonas noslēgumā Dinamo komanda kopējā KHL tirgū ienes “virsproduktu” – vērtīgākos spēlētājus, ar kuriem Rīgas kluba saimniecībai vairumā gadījumu vairs nav līgumsaistību un par kuriem, ņemot vērā KHL leģionāru kvotu ierobežojumus, ir interese citiem KHL klubiem. ja atceramies, tad pēc pirmās sezonas – 2009. gada starpsezonā brīvajā tirgū salīdzinoši ātri “aizgāja” Dinamo atrastie leģionāri Mets Elisons, Marks Hartigans, Filips Novāks, kā arī uz brīdi pieņemtais Georgijs Pujacs, kurš arī joprojām ir vērtīga “maiņas prece” KHL apcirkņos. pēc otrās sezonas (2010. g. starpsezonā) “karsti” pieprasīts bija Marsels Hosa, un savu cenu zināja arī Edgars Masaļskis; pēc trešās – skaļākais darījums bija Laura Dārziņa pus-pārdošana Kazaņas Ak Bars vienībai. laiku pa laikam runa cilājas arī par citu dinamiešu vērtību un tirgus cenu kontekstā ar interesi no cit klubu puses; Sanda Ozoliņa un Jāņa Sprukta vārdi neesot bijuši vienīgie. šosezon Dinamo leģionāru kopumā blāvais sniegums ļauj īpaši izcelties pašmāju kadriem, kuri 2012. gada vasarā varētu kļūt pieprasītāki KHL-ā arī ar visām līgas Krievijas klubiem saistošām leģionāru skaita robežām. arī KHL nosacījumi attiecībā uz līdzšinējo klubu “pirmpirkšanas tiesībām” vai citādi labvēlīgākiem nosacījumiem, kā zināms no Laura Dārziņa “pārvilināšanas” 2011. gada pavasarī, arī nebūtu šķērslis.

1. Miķelis Rēdlihs

lai arī 5. janvāra vakarā Rēdliha-jaunākā “tirgus vērtība” bija nedaudz augstāka nekā tagad, viņš tomēr ar 37 punktiem (45 spēlēs) ir un paliek rezultatīvākais Dinamo ierindā, 11.-ais rezultatīvākais spēlētājs visā KHL un ar 28 rezultatīvām piespēlēm arī 7.-ais labākais rezultatīvu piespēļu dalītājs visā līgā. pēdējās 9 spēlēs, neskaitot KHL zvaigžņu spēli ar vienu rezultatīvu piespēli, Miķelim Rēdliham nav reģistrēts neviens rezultativitātes punkts, kas dažiem “pircējiem” liek aizdomāties par Miķeļa spīdošā snieguma “gadījuma raksturu”. protams, spēlētāja cena un potenciālā līguma izmērs ir viņa paša rokās, un laiks “kaulēties” ir visa atlikusī čempionāta daļa, tomēr ir skaidrs, ka dažu KHL klubu ģenerālmenedžeru pierakstu blociņos jau no sezonas pirmās puses ir iereģistrēta ailīte Микелис Редлихс. ja sezonas turpinājumā M.Rēdlihs atjaunos savu rezultatīvo sniegumu, viņu nākamsezon Rīgas komandā būs iespējams ieraudzīt tikai tādā gadījumā, ja viņš ļoti gribēs spēlēt mājās…

2. Sandis Ozoliņš

par Dinamo kapteiņa iespējamo vai neiespējamo pievienošanos kādam Krievijas klubam mēdz runāt katrā starpsezonā kopš viņš iekļāvies KHL apritē. līdz šim Dinamo saimnieku vienošanās ar Ozoliņu, ko parasti pavada neliels “būt vai nebūt” seriāls mediju atspoguļojumā, ir bijusi tāda kā pierasta un šķietami neizbēgama parādība. šosezon jau laicīgi mediju asinsrites sistēmā “ieplūst” ziņas par Ozoliņa novērtējumu no citu klubu puses; Magņitogorska šajā gadījumā ir tikai ilustrācija, kuras vietā varētu būt arī citas pilsētas hokeja saimniecība – ja ne ar tādu pašu budžetu, tad pretenzijām gan. tāpat skaidrs, ka šāda veida aktivitātes medijos tiek norakstītas uz personām, kam uzticēta attiecīgā sportista cenas veidošana un sakarīgu līgumsaistību nodrošināšana.

bet, jādomā, ka krievu klubi par Ozoliņu ir gatavi maksāt. nevis par dalību trijos KHL zvaigžņu mačos un komandas kapteiņa statusu vienā no tiem, lai gan arī šis faktors nav nenozīmīgs. tas pats zvaigžņu mačs apliecina, ko Ozoliņš nozīmē KHL un Krievijas hokeja “zvaigžņu stāvoklim”. protams, Ozoliņš var – var iemest bullīti, var nopelnīt 4 punktus (1+3) tajā pašā “zvaigžņu parādē”, var paņemt komandu aiz “sāpīgās vietas”, lai tā saņemtos, var arī būt 8.-ais labākais vārtu guvējs starp KHL aizsargiem un 19.-ais rezultatīvākais aizsargs līgā (9+9 punkti 43 spēlēs). skaidrs, ka Ozoliņš jaunāks nepaliek un 39 gadi nav maz, tomēr tikpat skaidrs, ka Sanda Ozoliņa “iepirkšana” nebūs iecerēta kā plaukstoša zieda iegāde cerībā uz ogu ražu. Ozoliņa cenā tiek iekļauta pieredze, ar kādu var palepoties retais no vēl spēlējošiem hokejistiem, kā arī “zvaigžņota aura” – vārds, kas ir atpazīstams kā Magņitogorskā un Doņeckā, tā arī Prāgā un Vašingtonā. šoreiz uz jautājumu “kur gan viņš liksies” var būt arī principiāla atbilde.

3. Mārtiņš Karsums

labākie vārtu guvēji vienmēr ir bijuši kā skatītāju, tā sastāva komplektētāju uzmanības centrā. šosezon Dinamo trāpīgākais uzbrucējs ir Mārtiņš Karsums ar 18 vārtu guvumiem (45 spēlēs). no KHL rekordiem tas ir patālu, taču uz kopējā KHL fona šosezon “tīri neko”. ar šādu pienesumu Karsumam pietiek, lai ierindotos KHL snaiperu TOPa 13. vietā, turklāt nemaz tik tālu neatpaliekot no TOPa līderiem – Aleksandra Radulova (22 vārtu guvumi 42 spēlēs). atšķirībā no saviem cīņubiedriem Karsums sezonu aizvada salīdzinoši vienmērīgi un stabili, ja vien nerēķina nelielu “nospolēšanu” sezonas sākumā – pirmajās 9 spēlēs ar viņa dalību tikai viens rezultativitātes punkts. 28 punkti 45 spēlēs gan nav nekas ārkārtējs, tomēr KHL kopējais snaiperu talantu līmenis pieļauj augstu iespējamības pakāpi, ka kāds klubs tomēr var iekārot Karsuma kvalitātes un potenciālu (dzimšanas gads tikai 1986.) un “izcelt” viņu no Dinamo rotaļu laukuma.

4. Guntis Galviņš

Dinamo pirmās maiņas aizsargi ir mazāk pamanāmi kā rezultativitātes punktus biežāk kolekcionējošie uzbrucēji šajā maiņā, taču problēmas ar šo aizsargu saturēšanu varētu kļūt līdzīgas. šaubu nav – Galviņš par KHL zvaigzni netiek uzlūkots ne All Stars spēles kontekstā, ne rezultativitātes cipari ir pirmajās vietās līgā (8+12 punkti 45 spēlēs). tomēr arī šī rezultativitāte uz visa KHL fona ir vērā ņemama – Galviņš ir 13.-ais trāpīgākais aizsargs līgā un 16.-ais rezultatīvākais aizsargs līgā. līdz zvaigznei vēl nepavelk, bet “saulaināku nākotni”, t.i. labāku līgumu un potenciālus interesentus ārpus Rīgas, varētu sagaidīt. dzimšanas gada ailītē sastopamais cipars (1986.) ir pozitīva “pievienotā vērtība”, ka norāda – konkrētais “dzēriens” vēl briest un garšos arvien labāk. kāpēc, lai tā nebūtu tieši labāk maksājošo pircēju komanda?

5. Krišjānis Rēdlihs

2011./2012. gada sezona 30 gadus jaunajam aizsargam ir konkrēta zvaigžņu stunda un augstākais punkts karjerā, ņemot vērā agrāko klaiņošanu AHL, DEL, NLA, zviedru Elitserien, krievu Superlīgas apcirkņos un salīdzinoši mazāk stabilo pozīciju Dinamo ierindā Šuplera laikos. līdz pirmā un otrā lieluma zvaigznei Rēdlihs-vecākais nepavelk, bet mazie faktiņi pa labu viņam krājas. lietderības koeficients “+13” (41 spēlē) ir labākais Dinamo komandā un 24.-ais labākais visā KHL. šis “+13” paliek vēl efektīvāks, ja pieņem zināšanai šīs sezonas Dinamo maz-iemešanas tradīcijas un apstākli, ka Dinamo 33% (35 no 106) vārtu guvumu samet vairākumā, kas netiek attiecināts uz lietderības koeficientu. cita starpā, Kr. Rēdlihs ir arī 24.-ais rezultatīvākais aizsargs līgā (4+13 punkti 41 spēlē) un 20.-ais labākais piespēļu dalītājs starp līgas aizsargiem. protams, tie nav supercipari, bet plusiņi krājas, lai līguma slēgšana jaunajai sezonai no Dinamo puses nebūtu tik vienkārša. rīdzinieku taupība varētu kļūt par iemeslu, lai izvērtētu piedāvājumus Austrumos.

6. Jānis Sprukts

lai arī Dinamo 1.-ais uzbrukuma virknējums 2012. gada sākumā ir “nosēdies”, tas – gan kopumā, gan pa vienam – ir starp vērtīgākajiem Dinamo “aktīviem”. Jānis Sprukts, salīdzinot ar saviem cīņubiedriem Miķeli Rēdlihu un Mārtiņu Karsumu, nav novērtēts ar dalību zvaigžņu spēlē un KHL spēlētāju TOPos ir mazāk augstās vietās. tomēr Sprukts veido pieklājīgu daļu gan no 1. maiņas, gan no visa Dinamo uzbrukuma (10+20 punkti 44 spēlēs). līdzdalību un taustāmu pienesumu uzbrukuma organizēšanā apliecina arī 23. vieta starp labākajiem līgas rezultatīvu piespēļu izsniedzējiem. un ja vēl viņš sezonas turpinājumā pieliks, tad, ņemot vērā deficīto centra uzbrucēju posteni, var kļūt pieprasīts kā Rīgā, tā ārpus Latvijas galvaspilsētas.

7. Kriss Holts

ja tiek vērtētas vājākās epizodes Holta sniegumā, tad rodas secinājumi: “kam tāds vajadzīgs?” un “ko gan tāds dara zvaigžņu spēlē?”. arī vārtsargu darba pamatrādītāji ļauj ieņemt tikai viduvējas vietas KHL vārtsargu TOPos: 14. vietu ar koeficientu, kas liecina par vārtu zaudēju skaitu vidēji spēlē (GAA; Holtam – 2.31); 16. vietu ar atvairīto metienu procentu (91,9%). bet, ja ielāgo Holta veiksmīgākās epizodes un uz skatītājiem orientēto efektīgumu, tad viņš kļūst pievilcīgs potenciālajiem darba devējiem – ja ne kā pirmais, tad kā otrais numurs. vēl viens elements, kas varētu uzrunāt “pircējus”, ir Krisa Holta atrašanās starp 3 sausākajiem KHL vārtsargiem; Košečkinam, Holtam un Ramo ir pa 5 sausām spēlēm.

Rīgas Dinamo spēlētāji un to sniegums KHL zvaigžņu spēlēs:

spēlētājs	All Stars 2009.	All Stars 2010.	All Stars 2011.	All Stars 2012.
Marcel Hossa	3+0	2+1	–	–
Sandis Ozoliņš	–	0+0	0+0	1+3
Lauris Dārziņš	–	–	1+0	–
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	0+1
Mārtiņš Karsums	–	–	–	1+1
Chris Holt	–	–	–	56.5% un GAA 22.09

*

[Jāņa Sprukta un Miķeļa Rēdliha kopfoto fiksēts spēlē pret Spartak 2011. gada 20. novembrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Jānis Puriņš par iespēju iepazīt pasauli, spēlējot hokeju

“Esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to,” teic Jānis Puriņš, latviešu hokejists, atskatoties uz savām gaitām Somijā, Latvijā, Baltkrievijā, ASV un Kanādā.

izziņai: Jānis Puriņš

• dzimis 1987. gada 13. jūnijā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 187 cm; 95 kg
• 2011./2012. g. sezonā JHT un Ketterä komandas Somijas trešajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
• iepriekšējās sezonas: Hermes (Suomi-sarja); IK Kronan (II-divisioona = Somijas 4. stipruma līga); HS Rīga / Prizma (Latvijas Virslīga); Liepājas Metalurgs (Baltkrievijas ekstralīga); Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga); Philadelphia Thunder (IJHL; ASV); SK LSPA / Rīga (Latvijas Virslīga); Pennsylvania Enforcers (AEHL; ASV); Mahoning Valley Phantoms (NAHL; ASV); Dallas Penguins (DJHA; ASV); Regina Blades (ASHL; Kanāda); Saskatoon Stars (ASHL; Kanāda); Aisbergs 87 (LBJMH = Latvijas Bērnu un jaunatnes meistarsacīkstes hokejā)
• pirmais treneris: Gints Bisenieks

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā devies “meklēt laimi” uz hokeja dzimteni Kanādu. cik grūti/viegli bija iedzīvoties Kanādas jauniešu hokeja saimniecībā? kas bija tā pirmā un svarīgākā pieredze, ko esi paņēmis no savas pirmās sezonas Ziemeļamerikā (2003./2004.)?

Jānis Puriņš: Tā kā ar valodu man problēmu nebija, tad iedzīvoties nebija pārāk liela problēma. Protams, no sākuma viss ir jauns – pilsēta, cilvēki, skola, hokejs, un paiet laiks, kamēr pierodi un iejūties, bet paiet pāris dienas, pāriet satraukums un sāc justies kā vietējais. Pirmā pieredze ar jauniešu hokeju bija ļoti patīkama. Biju nedaudz pārsteigts, cik agresīvs, ātrs un kvalitatīvs hokejs tiek spēlēts jauniešu vecumā. Galvenie iemesli, kāpēc devos uz Ziemeļameriku, bija – pēc iespējas vairāk apgūt hokeja gudrības, ātrāk attīstīties kā hokejistam un sākt veidot hokejista karjeru.

pirmās divas Ziemeļamerikas sezonas Tev fiksētas ASHL līgas komandās Kanādas vidienē – Saskatoon Stars un Regina Blades. kas tā bija par līgu un komandām? ar ko, Tavuprāt, visvairāk atšķīrās spēlēšana Saskačevanas jauniešu komandās no spēlēšanas Latvijas jauniešu komandās? kas ir tie faktori, elementi, kuru dēļ ir vērts nepalikt mājās vai citur Eiropā un doties kaut kur “dziļi” Kanādā? ko no tā visa pilnīgi droši nevar “dabūt” Latvijā?

Regīnā nokļuvu, pateicoties kanādiešu trenerim, kuru iepazinu Prāgā un pārrunāju iespēju doties turp un mēģināt “izsisties” vietējā hokejā. ASHL bija junioru līga, kur uzreiz aiz CHL (Kanādas junioru hokeja līga) eiropiešiem bija atļauts piedalīties. Galvenā komanda pilsētā, protams, bija Regina Pats, kura spēlē augstākajā junioru līgā Kanādā, WHL divīzijā. Pēc manas pirmās sezonas Kanādā Pats izrādīja interesi par mani, sekoja līdzi rezultātiem un manai spēlei un ieteica nospēlēt vel vienu sezonu Regīnā, lai varētu sīkāk novērtēt manas prasmes un spējas.

Galvenās atšķirības starp junioru hokeju Kanādā un Latvijā ir spēles kvalitāte, kura ir ļoti augsta Ziemeļamerikā. Junioru vecumā Kanādā jau tiek mācīts un spēlēts pieaugušo hokejs. Ļoti ātrs un ļoti agresīvs hokejs, kur nevar baidīties no spēka paņēmieniem vai laiku pa laikam izvicināt dūres.

savu trešo Ziemeļamerikas sezonu (2005./2006.) nolēmi aizvadīt ASV – Dallas Penguins vienībā DJHA (Dallas Junior Hockey Association) saimniecībā. kādēļ mainīji Kanādu pret Savienotajām Valstīm? kas Teksasā, neskaitot siltāku klimatu, bija labāk nekā Saskačevanā?

Pēc otrās sezonas Regīnā dzirdēju, ka Pats esot interese par mani uz gaidāmo CHL eiropiešu draftu gaidāmajā vasarā. Kontaktus ar Pats vadību un skautiem pirms vasaras drafta es uzturēju pats. Diemžēl uz to brīdi man nebija oficiāla pārstāvja vai aģenta. Tas sarežģīja manu situāciju, un interese no kluba puses sāka zust. Vasarā parādījās iespēja braukt uz Našvilu, kur tika veidota spēcīga junioru programma un klubs. Kluba īpašnieks vienlaikus bija NHL kluba Našvilas Predators līdzīpašnieks, un par kluba treneri tika iecelts Darren Turcotte, kurš bija aizvadījis ilgu karjeru dažādos NHL klubos. Piedāvājums likās ļoti vilinošs un daudz nedomājot braucu turp. Pēc aizvadītiem diviem mēnešiem kluba īpašniekam un trenerim radās savstarpējas domstarpības, un klubs bija uz izjukšanas robežas. Situācija neuzlabojās, un Darens iekārtoja mūs – mani, manu brāli Gintu Puriņu un Artūru Dzelzi – Dalasas junioru programmā – DJHA junioru klubā.

Protams, pagāja atkal neliels laiciņš, lai adaptētos pilnīgi pretējiem laika apstākļiem un dzīves stilam, bet visādi citādi nebija lielu atšķirību. Man galvenais bija hokejs, gūt pieredzi, cik vien daudz tas ir iespējams.

DJHA vieno vairākas dažādu vecumu jauniešu līgas; kura līmeņa komandā Tu spēlēji? kas ir galvenās atšķirības starp Kanādas un ASV jauniešu hokeja saimniecībām? arī ārpus hokeja laukuma?

Spēlēju organizācijas vecākajā jauniešu klubā; sezonu vēlāk tas nomainīja kluba nosaukumu uz Texas Attack, kuru vēlāk pārstāvēja vēl pāris jaunieši no Latvijas. Protams, hokejs ASV nav tik populārs kā Kanādā; tāpēc tiek veidotas hokeja organizācijas, kur tiek veidoti klubi katrai vecuma grupai. Kanādā hokejs ir sports Numur viens; jauniešu un junioru vecuma bērni, kuri nodarbojas ar hokeju, pārsvarā velta visu savu laiku hokejam, tas viņiem ir dzīves stils. Viņiem ir savi elki un zvaigznes, kuriem visi vēlas līdzināties, bet galvenais – milzīga kaisle pret šo sporta veidu. Savukārt, ASV hokejs nav starp populārākajiem sporta veidiem. Jaunieši nodarbojas ar vairākiem sporta veidiem vienlaikus, un tikai tie, kuriem tiešām ir vēlme un talants, spēj “izsisties” līdz junioru, koledžas un profesionāļu līmenim.

pēc jauniešu hokeja “aršanas” 2006./2007. g. sezonā nonāci Mahoning Valley Phantoms (tagad zināma kā Youngstown Phantoms USHL) vienībā ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL. kā vērtē savu īsto debiju šajā līmenī? kas bija kļuvis savādāk, vai līmeņa izmaiņas bija izteikti pamanāmas?

Atrodoties vēl Dalasā, uz sezonas beigām parādījās interese no Mahoning Valley Phantoms. Viņi uzaicināja mani uz nedēļu doties turp, aizvadīt treniņus un pārbaudīt mani. Pēc pārbaudes laika klubs izteica piedāvājumu noslēgt līgumu, un panācām vienošanos. Klubam tika uzstādīti augsti mērķi, nolasīts spēcīgs sastāvs ar domu pēc sezonas vai divām pārcelties uz līgu augstāk – USHL.

Spēles līmenis un kvalitāte krasi atšķīrās no jauniešiem. Spēles stils bija līdzīgs kanādiešu hokejam; līdz ar to iejusties nebija lielu problēmu. Debija izdevās veiksmīga. Līgas līmenis un spēles stils mani ļoti apmierināja, biju priecīgs atrasties un pārstāvēt šo klubu, kura sastāvā aizcīnījos līdz NAHL finālam.

2007. gada vasarā Tu esot bijis jau pieaugušo līgas ECHL (East Coast Hockey League), kas ir jau trešais hokeja līmenis Ziemeļamerikā uzreiz aiz NHL un AHL, komandas Elmira Jackals pārbaudāmo hokejistu nometnē. kas Tev pietrūka vai patraucēja nokļūt ECHL komandas sastāvā? tas bija par agru, kāda trauma?

Radās iespēja piedalīties pirmajā no divām kluba nometnēm. Aizvadot veiksmīgu pirmo nometni, tu vari tik uzlūgts uz komandas galveno pirmssezonas nometni. Izdevās atstāt labu iespaidu, klubs izteica piedāvājumu ierasties uz galveno nometni. Diemžēl pirmās nometnes pēdējās dienās guvu nopietnu ceļgala traumu, par kuru kluba vadībai neko neteicu, cenšoties noturēt sāpes sevī.

2007./2008. g. sezona Tev oficiālajās statistikas ailītēs ir patukša – vien 6 spēles Pennsylvania Enforcers (AEHL = America East Hockey League) un 19 spēles SK Rīga / LSPA Latvijas Virslīgā. vai statistiķi kaut ko nav pamanījuši? kāpēc šī sezona bija neviendabīgāka par iepriekšējām? kāpēc nācās pamest Pennsylvania Enforcers?

Gatavojoties un gaidot Jackals galveno nometni, devos uz Pitsburgu, Pensilvānijā, sadziedēt traumu un fiziski uzturēt sevi formā. Aizvadīju pāris spēles vietējā kluba rindās, bet celis lika sevi manīt; ārsti teica, ka būs jāveic operācija, tāpēc nolēmu doties mājas, savest kārtībā veselību un pēc iespējas ātrāk atgriezties ierindā. Atgriežoties Latvijā, bija iespēja tikties ar Oļegu Znaroku, kurš uz to brīdi trenēja LSPA / Rīga. Konsultējoties ar viņu, nolēmu atlikušo sezonu aizvadīt LSPA ierindā.

Tu vēl paspēji uzspēlēt 2005. gadā dibinātajā AEHL līgā, kas drīz pēc tam (2008. g. vasarā) faktiski izbeidzās. AEHL bija neatkarīga junioru līga, kas, atšķirībā no citām līgām, bija saistīta (afiliēta) ar amatieru hokeja organizāciju NAAHA (North American Amateur Hockey Association). 2008. gada vasarā atkal mēģināji aizķerties Ziemeļamerikā, Tu esot bijis arī ECHL komandas pārbaudēs un jauno sezonu iesāki Philadelphia Thunder (tagad zināma kā Philadelphia Jr. Jackals) komandā citā ASV neatkarīgajā junioru līgā IJHL (International Junior Hockey League). 4 spēlēs guvi 10 punktus (6+4) un no komandas sastāva zudi. kāpēc nolēmi pēc 5 sezonām Ziemeļamerikā pārcelties atpakaļ uz Eiropu?

Pirms nākamās sezonas sākuma Jackals galvenais skauts, kurš vienlaikus bija arī Philadelphia Thunder galvenais treneris vietējā junioru līgā, izteica piedāvājumu vēlreiz mēģināt “aizķerties” Elmairā. Nolēmu ierasties mēnesi ātrāk pirms nometnes, aizvadīt treniņus un vairākas spēles junioru klubā, lai atkal pierastu pie Ziemeļamerikas hokeja. Diemžēl šoreiz nometne Elmairā neizdevās tā, kā biju cerējis. Kluba vadība un skauti ieteica doties uz līgu vai divām zemāk – CHL vai SPHL, lai atkal pielāgotos tur spēlējošam stilam.

(piebilde: šajā gadījumā CHL = Central Hockey League. SPHL = Southern Professional Hockey League.)

2008./2009. g. sezonā pieslēdzies Liepājas Metalurgs saimniecībai, uzspēlējot gan pirmajā komandā Baltkrievijas ekstralīgā, gan Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā. sekojošajā sezonā (2009./2010.) esi reģistrēts tikai Liepājas pirmajā komandā Baltkrievijas čempionātā. kādi bija galvenie iespaidu “uz pilnu klapi” atgriežoties Latvijas / Baltkrievijas hokeja saimniecību reālijās? kuras Ziemeļamerikā slīpētās iemaņas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (BAČ) noderēja visvairāk, bet par kurām prasmēm varēja sākt droši “aizmirst”?

Devos atpakaļ uz Latviju un pievienojos Liepājas Metalurgam. Iespaidi bija dažādi. Patīkami bija tas, ka, aizvadot pārbaudes laiku klubā, tiku pie līguma un biju pamatsastāva spēlētājs. Parādījās drošības sajūta, ka ir atrasts klubs, kur varu aizvadīt pilnvērtīgu sezonu, atliek tikai smagi strādāt un pierādīt sevi no labās puses. Pārstāvot klubu Latvijas čempionāta ietvaros, kļuvām par Latvijas čempioniem, kas bija patīkami.

Vajadzēja pielāgoties mazliet citam spēles stilam. Kluba galvenais treneris uz to brīdi bija Golubovičs, kurš piekopa, manuprāt, tipisku “krievu” stila – kombinācijām un sistēmām bagātu – hokeju. Man sirdij tuvāks bija Ziemeļamerikas stila hokejs; tā, ka centos abus stilus apvienot un atrast zelta vidusceļu. Turpināju būt fiziski aktīvs, izpildīt spēka paņēmienus, kas vadošo baltkrievu klubu veterāniem noteikti nepatīk, un, protams, izpildīt trenera norādījumus.

2010. gada vasarā “paņēmi” kursu uz Somiju, pārbaudījies pie Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) kluba Kiekko-Vantaa. 2010./2011. g. sezonā Tev 6 spēles ieskaitītas Latvijas Virslīgā HS Rīga / Prizma ierindā, bet pēc tam Tavā karjerā “vistīrākā” Somija. sezonu pamatā aizvadīji Somijas trešās stiprākās līgas (Suomi-sarja) komandā Hermes. kāpēc Tava izvēle bija par labu Somijai nevis, piemēram, Vācijai, Lielbritānijai vai Kazahstānai?

Sezonas sākumā bija iespēja atrādīties Somijā, kuru noteikti negribēju laist garām. Aizvadīju pāris nedēļas, piedaloties kluba treniņnometnē, un, manuprāt, atstāju labu iespaidu. Aizvadīju vienu pārbaudes spēli pret citu Mestis klubu, izdevās gūt pirmos vārtus šajā līgā, bet pēc spēles uzzināju, ka klubam pievienosies 5 spēlētāji no Jokerit un tik pat no HIFK, klubiem, kas spēlē Somijas stiprākajā līgā – SM-liiga. Pa cik Vantaa bija fārmkluba saistības ar abiem šiem Helsinku klubiem, finansiāli klubam tas bija izdevīgi, jo algas šiem spēlētajiem maksā “lielie” klubi. Līdz ar to likās loģiski, ka klubs paturēs labas klases spēlētājus, kuriem nav jāmaksā alga, un ietaupīs finansiāli, atskaitot no komandas tos, kuriem bija salīdzinoši lielas algas vai pretendēja uz tām.

Atgriezos Latvijā, uzturēju sevi formā, pārstāvot Rīga / Prizma komandā LAČ ietvaros, vienlaicīgi cerot uz interesi no citiem klubiem Eiropā. Parādījās iespēja doties atkal uz Somiju, šoreiz uz līgu zemāk, bet daudz nedomājot devos un Hermes (Kokkola). Pēc uzturēšanās Helsinkos man palika labi iespaidi par Somiju, par dzīvi tur. Bez tam es vēlējos šoreiz būt tuvāk mājām. Hermes izteica labu piedāvājumu. Zināju, ka hokeja līmenis tur ir labs, un nolēmu pamēģināt.

(piebilde: LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts.)

cik viegli vai grūti Tev nācās iekļauties Somijas hokejā? cik ļoti noderēja vai nenoderēja Kanādas, ASV, Baltkrievijas pieredze?

Nebija lielu problēmu pierast pie somu hokeja. Protams, paiet laiciņš, lai saprastu, ko konkrēti klubs vēlas no tevis un vai treneris ir apmierināts ar tavu sniegumu, bet tiklīdz tas ir skaidrs, atliek tikai smagi strādāt un pildīt trenera norādījumus. Somijas hokeja stils ir ļoti līdzīgs Ziemeļamerikas hokejam ar nelielu Eiropas “piegaršu”. Ātrs, fizisks, inteliģents hokejs.

Manuprāt, jebkura pieredze, kuru tu iegūsti, spēlējot dažās valstīs vai klubos, vienmēr noderēs. Protams, ir jāpielāgojas kluba prasībām, kuru tu pārstāvi uz doto brīdi, kuras dažreiz atšķiras, bet būtībā pēc katras aizvadītās sezonas tu uzkrāj pieredzi, kura tev palīdz pielāgoties katram stilam.

Jau agrāk Tavā un Tava brāļa Ginta Puriņa biogrāfijā vienā sezonā sakrīt komandu nosaukumi. 2008./2009.g. sezonā tā bija Philadelphia Thunder, 2009./2010. g. sezonā kopā spēlējāt Liepājas Metalurgs sastāvā, 2010./2011. g. sezonā – atkal kopā Hermes komandā un pat abiem pa vienai iznomātai spēlei IK Kronan sastāvā. vai tā bija mērķtiecīga darbība visu 3 sezonu gaitā – abiem spēlēt vienā komandā? kāpēc?

Jau no bērnības bieži spēlējam kopā. Uz Ziemeļameriku devāmies kopā, bet, aizvadot pirmo sezonu Liepājā, palīdzēju brālim tikt uz pārbaudi klubā, un viņam izdevās tik sastāvā. Savukārt, sākoties nākamai sezonai, viņš bija pirmais Kokolā un palīdzēja man tur iekārtoties. Mēs esam brāļi un labākie draugi, un, protams, kopā atrasties vienmēr ir vieglāk. Trenējamies kopā, sastādām viens otram veselīgu konkurenci, varam atklāti kritizēt un sniegt padomu viens otram, lai uzlabotu katrs savu sniegumu.

Hermes sastāvs kopumā 2010./2011. g. sezonā ir bijis labvēlīgs Latvijas hokejistiem; neskaitot Tevi un brāli, ir uzspēlējuši arī Gatis Gricinskis, Viktors Jasjonis, Artjoms Ogorodņikovs. kas ir galvenie iemesli, kādēļ Hermes komandā bija izveidojusies Latvijas hokejistu “kolonija”? un kā Latvijas hokejisti jutās komandā?

Sezonu Kokolā iesāka mans brālis un Gatis. Klubs izrādīja interesi arī par mani, un uz to brīdi man nebija labāku piedāvājumu, tāpēc devos turp. Viktors un Artjoms bija mūsu kluba farmklubā un aizvadīja vairākas spēles Hermes sastāvā. Jutāmies labi, bija labas attiecības ar kluba vadību un spēlētajiem, sūdzību nebija.

kā kopumā vērtē savu pirmo Somijas sezonu? kas izdevās tieši tā, kā biji plānojis, bet kas ir lietas, kuras varēja un vajadzēja būtiski labāk?

Pozitīvi vērtēju pirmo sezonu šeit. Guvu lielu pieredzi vietējā hokeja “virtuvē”, lai gan nebiju pilnība apmierināts ar savu sniegumu. Otrā sezonas daļa klubam nebija izdevusies, arī individuāli nebiju apmierināts ar savu sniegumu. Mērķis bija palīdzēt klubam tikt Mestis līgā, bet diemžēl tas neizdevās.

šajā (2011./2012.) sezonā esi uzticīgs Suomi-sarja līgai, sezonu sāki Imatras Ketterä, bet turpini JHT (Kalajoki). ar ko Tev atšķiras otrā sezona šajā līgā? esi pieredzējušāks, vairāk zini ko sagaidīt no pretiniekiem un cīņubiedriem?

Nolēmu atgriezties uz vēl vienu sezonu Somijā. Hokejs šeit tiek spēlēts augstā līmenī, kā arī kluba mērķis – iekļūt Mestis – ir augsts. No kluba puses tiek darīts viss, lai būtu vēlamais rezultāts. Patīkami atrasties tādā vidē.

Ketterä komandas sastāvā Suomi-sarja 1. posmā (Alkulohkot; norisinājās 2011. gada septembrī – novembrī) 11 spēlēs salasīji 4 punktus (1+3), bet pēc pārcelšanās uz JHT – šī paša posma 2 spēlēs tiki pie diviem vārtu guvumiem. čempionāta turpinājumā, 2. posmā JHT ierindā 11 spēlēs esi iekrājis 6 punktus (5+1). vai JHT prot Tevi “pielietot” un motivēt labāk nekā Ketterä komanda? kā pats vērtē savu sniegumu līdz šim šajā sezonā?

Diezgan saraustīta šī sezona man padevusies sakarā ar klubu maiņu. Vasarā es trenējos un gatavojos ar domu doties uz citas valsts klubu, kas noteikti būtu pāris līmeņu augstāk, taču zuda kontakti, un laikam nebija lemts; un tā vietā devos uz Imatru. Īsti neapmierināja mans pielietojums klubā, tāpēc devos uz JHT. Esmu apmierināts atrodoties šajā klubā. Treneris man šeit uzticas, līdz ar to pašam rodas lielāka pārliecība par savām spējām.

Tevis pārstāvētā komanda JHT pārliecinoši pārvarēja Suomi-sarja pirmo posmu, 14 spēlēs kļūstot par savas (Ziemeļu) apakšgrupas līderi. līgas “pamatčempionātā” JHT arī startē pieklājīgi – pēc komandas 13 spēlēm ar 20 punktiem ieņem 7. vietu (12 komandu konkurencē). kādi ir komandas vadības uzdevumi šai sezonai? un kādas izredzes piedāvā Suomi-sarja izspēles kārtība – cik komandas kvalificējas play off-am, vai pastāv iespēja izcīnīt vietu Mestis līgā?

Komandas uzstādītais mērķis ir būt TOP trijniekā. TOP trīs komandām pievienojas vājākā komanda no Mestis; katra komanda nospēlē divas spēles (vienu mājās, vienu izbraukumā) ar katru klubu, un komanda, kas pabeidz šo izspēli pirmajā vietā, tiek Mestis līgā. Pašlaik esam to klubu vidū, kas reāli cīnās par trijnieku, un darām visu, lai izpildītu uzstādīto mērķi, kā arī tikt Mestis.

desmit komandas (no 12) Suomi-sarja pamatčempionātā uzrāda ļoti līdzīgu sniegumu – pašreiz tām ir 17-29 punkti, kas nozīmē, ka 1. vietu no 10. vietas šķir vien 12 punktu. pamanāmi vājākas ir tikai turnīra “pastarītes” – Ahmat un S-Kiekko. kā Tu vērtē Suomi-sarja kopējo līmeni? Ja ļaujamies fantazēšanai, kuru vietu Ahmat un Tava (JHT) komanda ieņemtu Latvijas Virslīgā, kuru – Baltkrievijas ekstralīgā?

Līmenis šeit ir labs. Klubi, kuri cīnās otrajā aplī par iekļūšanu Mestis, ir spēcīgi. Baltkrievu klubi noteikti ir finansiālai turīgāki, tādēļ var atļauties augstākas klases spēlētājus un speciālistus, līdz ar to līmenis ir nedaudz augstāks. Taču spēles stili atšķiras; šeit hokejs ir ātrāks un fiziski aktīvāks, kas nav tik raksturīgs Baltkrievijas hokejam. Diemžēl neesmu redzējis nevienu pilnu BAČ spēli šogad. Nedaudz sekoju Liepājas Metalurga sniegumam, bet grūti spriest par līgas līmeni šogad. Manuprāt, Suomi-sarja vadošie klubi varētu būt līdzvērtīgi BAČ vienībām, kuras atrodas tabulas vidusdaļā.

jau agrāk minēji, ka Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas dodas uz Somijas komandām, ir “jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar”, ko nosaka nelielie budžeti, bet no komandu puses apstākļi tiek radīti maksimāli. ko Tu pats sagaidi no Suomi-sarja un Somijas hokeja kopumā? ko Tu gribi sasniegt šajā sporta veidā tuvākajos pāris gados? Mestis līgu, finansiāli “smagāku” kontraktu, labākus dzīves apstākļus?

SM-līgā komandu budžeti un algas vēl ir salīdzinoši labā līmenī, bet, protams, uz Eiropas vadošo līgu fona nav tās augstākās. Mestis līgas klubi pārsvarā visi ir vienā finansiālā līmenī. 80 procenti klubu maksā spēlētājiem algas; savukārt, ir klubi, kā iepriekš minēju K-Vantaa, kuri kalpo kā farmklubs vienam vai dažreiz pat diviem augstākās līgas klubiem un līdz ar to saņem “papildinājumus” par velti.

Ja runa ir par Suomi- sarja, tad vadošo klubu budžeti ir labā līmenī. Klubu vadošajiem spēlētajiem tiek maksāta alga, nodrošināta dzīvesvieta, transports, ēdināšana. No kluba puses tiek nodrošināts un darīts viss iespējamais, lai būtu vēlamais rezultāts no spēlētajiem; tā, ka attaisnojumu un sūdzību nevar būt.

Neesmu no tiem, kam patīk skatīties tālā nākotnē, taču noteikti vēlētos izmēģināt spēkus citos Eiropas augstākās līgas klubos. Lielie kontrakti? Protams, nauda atvieglo dzīvi, bet, ja būtu iespēja pārbaudīt spēkus un spēlēt augstākajā līmenī kādā no Eiropas vadošām līgām, būtu ar mieru to darīt arī par simbolisku atlīdzību. Lielā nauda man nav svarīgākais, tā nāk un iet. Vienmēr būs laiks un iespēja to nopelnīt.

Uz doto brīdi esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Dzīvojam taču vienreiz, tāpēc arī cenšos “izspiest” visu ko varu no dzīves. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to.

lai veicas!

lasāmvielai & izziņām:

• Jāņa Puriņa individuālie statistikas profili – eliteprospects.com, lhf.lv, balticsportsagency.com, eurohockey.com, pointstreak.com (1. sez.; 2. sez.)
• Suomi-sarja statistikas lapa – finhockey.fi
• JHT mājaslapa – jht.fi
• Ketterä mājaslapa – kettera.net
• 2002./2003. gada LBJMH (Latvijas Bērnu un jauniešu meistarsacīkstes hokejā) dažādu vecuma grupu laureāti – tvnet.lv
• par Latvijas hokejistiem Somijā un Somijas hokeja struktūru: tepat

[pirmajā attēlā Jānis Puriņš JHT krāsās; otrajā – Mahoning Valley Phantoms komandā; trešā – Liepājas Metalurgs sastāvā; ceturtā – Ketterä ierindā. visi foto no Jāņa Puriņa personīgā arhīva.]

Dinamo izsētie un pieturētie punkti

Rīgas Dinamo un vēl Novokuzņeckas Metallurg komandas ir tās, kas šosezon KHL čempionātā pēcspēles metienos “iekuļas” visbiežāk. 23,3% jeb 10 spēles (no 43 aizvadītajām) ar pēcspēles metieniem ir augsts rādītājs, kas liek piedomāt par šo spēles elementu pamatīgāk

šosezon jau 10 reizes Rīgas dinamieši ir nonākuši līdz pēcspēles metienu seriāliem, un diemžēl bilance rīdziniekiem nav labvēlīga un ir “-4” izmērā (3:7). sliktāks rezultāts bullīšu seriālos ir tikai vienai komandai – Rīgas goda pilsoņa Šuplera trenētajiem CSKA, kuri līdz pēcspēles metieniem ir “aizairējuši” 7 reizes un visas 7 reizes ir zaudējuši. te īsti vietā ir Šuplera savulaik stāstītais par bullīšiem kā veiksmes spēli, citkārt – kā meistarības apliecinājumu.

sliktā ziņa ir tāda, ka 4 spēlēs (no 10), kurās Rīgas Dinamo komanda ir nonākusi līdz pēcspēles metieniem, pretinieki rezultāta izlīdzinājumu ir panākuši pēdējo divarpus minūšu laikā, izglābjoties no zaudējuma pamatlaikā. divos no šiem gadījumiem pretinieki gala beigās arī uzvarēja. šādi “izkaisīti” punkti liek par sevi atcerēties īpaši regulārās sezonas noslēguma fāzēs, kad komandas rēķina iekļūšanas izslēgšanas spēlēs un potenciālos pretiniekus tajās. labā ziņa – dinamieši arī ir divas reizes izglābušies no zaudējuma pamatlaikā, panākot izlīdzinājumu pamatlaika pēdējo 2 minūšu laikā. tiesa, abās reizēs Rīgas Dinamo aprobežojās ar viena punkta iegūšanu un zaudēja pēcspēles metienos.

KHL komandu pēcspēles metienu sēriju bilance (pēc 2012-01-25 spēles):

	komanda	spēles	sp. ar PM	PM bilance
1.	Dinamo (Minska)	45	9	6:3
2.	Jugra	43	7	5:2
3.	Vitjaz	43	5	4:1
4.	Atlant	42	8	5:3
5.	Avangard	43	8	5:3
6.-7.	Severstaļ	43	6	4:2
	Spartak	43	6	4:2
8.	Torpedo	42	9	5:4
9.	Traktor	43	7	4:3
10.-11.	Amur	43	5	3:2
	OHK Dinamo	43	5	3:2
12.	SKA	43	6	3:3
13.	Ak Bars	43	4	2:2
14.	Metallurg (Mag.)	44	2	1:1
15.	Avtomobiļist	42	7	3:4
16.-17.	Lev	44	7	3:4
	Salavat Julajev	44	7	3:4
18.	Ņeftehimik	43	5	2:3
19.	Baris	43	3	1:2
20.	Metallurg (Novok.)	41	10	4:6
21.	Sibir	43	7	2:5
22.	Dinamo (Rīga)	43	10	3:7
23.	CSKA	44	7	0:7

*

joprojām štata bullīšu meistars Ņiživijs

šosezon kopā 10 seriālos ar pēcspēles metieniem rīdzinieki ir izpildījuši 39 pēcspēles metienus, no kuriem pretinieku vārti tika “sašauti” 9 reizes. trīs no šiem metieniem bija izšķiroši, t.i. uzvaras bullīši; divi – Aleksandra Ņiživija kontā, viens – “pieder” Villem Nieminenam.

Rīgas Dinamo pēcspēles metienu izpildītāji 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 43 spēlēm):

	spēlētājs	trāpīguma %	PM skaits	izšķ. PM
1.	Miķelis Rēdlihs	50%	3 no 6	0
2.	Aleksandrs Ņiživijs	50%	2 no 4	2
3.	Niclas Lucenius	50%	1 no 2	0
4.	Ainars Podziņš	33.3%	1 no 3	0
5.	Ville Nieminen	25%	1 no 4	1
6.	Roberts Bukarts	25%	1 no 4	0
7.-9.	Gints Meija	0%	0 no 1	0
	Björn Melin	0%	0 no 1	0
	Juris Upītis	0%	0 no 1	0
10.-14.	Marcel Hossa	0%	0 no 2	0
	Mārtiņš Karsums	0%	0 no 2	0
	Jamie Lundmark	0%	0 no 2	0
	Jakub Sindel	0%	0 no 2	0
	Fredrik Warg	0%	0 no 2	0
15.	Jānis Sprukts	0%	0 no 3	0

*

P.S. no Dinamo uzbrucējiem pēcspēles metienus šosezon oficiālajās KHL spēlēs nav mēģinājuši mest 6 uzbrucēji – Ģirts Ankipāns, Māris Bičevskis, Mārtiņš Cipulis, Andris Džeriņš, Miks Indrašis, Juris Štāls. šeit netiek uzskaitīti bullīši, kas izpildīti spēles laikā un nav pēcspēles metieni.

slikti iemetam vai slikti sargājam?

ja pēcspēles metienu realizācija dinamiešiem ir 23,1% (9 no 39), tad pēcspēles metienu neitralizāciju Dinamo vārtsargi ir pratuši noturēt 60,0% apmērā, atvairot 24 no 40 pēcspēles metieniem. attiecīgi Dinamo pretinieku iespētais realizācijas procents ir 40%, no kura tad arī izriet Rīgas komandas bēdīgā bilance pēcspēles metienos. secinājums viens: ja ir vēlme uzlabot savu sniegumu šajā elementā, tad vai nu ir jātrāpa labāk, vai jāsargā labāk, vai drīzāk – viss kopā.

Rīgas Dinamo vārtsargi pēcspēles metienos 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 43 spēlēm):

vārtsargs	spēles ar PM	uzv. PM sērijas	zaud. PM sērijas	atv. PM %	atv. PM skaits
Māris Jučers	5	2	3	60.0%	15 no 25
Chris Holt	5	1	4	60.0%	9 no 15

*

cipariskie secinājumi

neuzvarēto pēcspēles metienu un arī pamatlaika noslēgumā piedzīvoto “izlīdzinošo” vārtu zaudējumu sekas var aprēķināt arī tīri statistiski. sēdēt pie datora un bīdīt ciparus, protams, nav tas pats, kas mesties ripas ceļā, tomēr katrs punkts, kas zaudēts pamatlaika izskaņā vai bullīšu “laimes spēlē” veido to punktu starpību starp Dinamo un turnīra tabulā augstāk esošu komandu. kā zināms, katrs nepaņemtais punkts, kas “atstāts” kādai citai Rietumu konferences komandai, turnīra tabulas aprēķinos mēdz būt reizināms ar divi. labā ziņa: Dinamo tomēr cenšas sasmelt daļēji izlieto.

izziņām:

• Dinamo pēcspēles metienu statistika pirmajās 3 sezonās: tepat

[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

HK Rīga par vietu MHL izslēgšanas spēlēs

HK Rīga sastāvs pēc U-20 pasaules čempionāta, kā arī spēlētāju “aizdošanām” uz Dinamo, Liepājas Metalurgu un MHL izlasi ir atgriezies normālā ritmā, lai cīnītos par HK Rīga tiesībām uzspēlēt izslēgšanas spēlēs. Bičevskis, Bukarts, Vilkoits ir tie vārdi, kas dažādu iemeslu dēļ vismaz pagaidām HK Rīga sastāva pieteikumam nav pieejami, taču “vietā” ir doti Indrašis, Upītis…

pirms nepilna mēneša pauzes HK Rīga pēdējo spēli aizvadīja 12. decembrī, bet nu jau labu laiku, kopš 8. janvāra, komanda ir atsākusi cīņu par vietu “zem saules” – t.i., par vietu Ziemeļrietumu divīzijas stiprāko komandu četriniekā un izslēgšanas spēlēs. šosezon ar vietas nodrošināšanu nesokas tik ērti kā pirms sezonas, kad runa bija par 1. vai 2. vietu divīzijā. šosezon runa ir par 4. vietu labākajā gadījumā. aktuālajā sezonā rīdzinieki ir aizvadījuši 45 spēles MHL čempionātā un ar 60 punktiem ieņem 5. vietu divīzijā. vēl atlikušas 15 spēles, lai pierādītu savu atbilstību izslēgšanas spēlēm. ļoti teorētiski ir iespējams ierindoties arī 2. vai 3. vietā MHL Ziemeļrietumu divīzijā, bet praktiski uz 4. vietu ar 3 punktu starpību pretendē 3 komandas – HK Rīga, Dinamo-Šiņņik un Serebrjanije Ļvi. arī Tatranski Vlci, kuru uzkrājumā 49 punkti, saglabā iespēju piedalīties vietu pārdalē. šādos apstākļos visas 15 spēles HK Rīga vienībai var kļūt izšķirošas.

MHL Ziemeļrietumu divīzijas turnīra tabula 2011./2012. g. sezonā (pēc 2012-01-24 spēlēm):

v.	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud.	zaud. OT	zaud. PM	vārtu st.	punkti
1.	Almaz	44	31	1	1	10	1	0	155-92	98
2.	MHK Himik	44	24	1	5	8	2	4	133-94	90
3.	SKA-1946	43	22	1	3	10	2	5	135-95	81
4.	Dinamo-Šiņņik	45	16	3	2	19	2	3	120-129	63
5.	HK Rīga	45	15	1	5	21	1	2	102-106	60
6.	Serebrjanije Ļvi	44	14	3	5	20	1	1	129-143	60
7.	Tatranski Vlci	45	13	1	3	26	0	2	102-161	49
8.	Junost	45	10	2	2	24	3	4	98-154	45

*

HK Rīga komanda MHL čempionātu atsāka ar spēli pret SKA-1946 komandu 8. janvārī, uzsākot 8 spēļu izbraukuma seriālu. “viesizrādēs” jau aizvadītas 7 spēles, kurās uzvaru un zaudējumu bilance ir 4:3 rīdzinieku labā. tomēr paņemto un zaudēto punktu bilance nav par labu HK Rīga puišiem – 10:11. labā ziņa ir tā, ka abās spēlēs ir pieveikti savas divīzijas 3. vietas ieņēmēji SKA-1946, sliktā – abās spēlēs nav paņemts neviens punkts no Serebrjanije Ļvi – saviem tiešākajiem konkurentiem uz vietu izslēgšanas spēlēs. janvāra izbraukumā vēl ir atlikusi viena spēle – 26. janvārī pret Stupino Kapitan, bet 30. janvārī ar Amurskije Tigri atsākas mājas spēļu posms.

HK Rīga 2012. gada janvāra izbraukuma spēļu rezultāti:

datums	pretinieki	HK Rīga vs.
2012-01-08	SKA-1946	3:2 PM
2012-01-09	SKA-1946	2:0
2012-01-11	Serebrjanije Ļvi	1:2
2012-01-12	Serebrjanije Ļvi	2:4
2012-01-18	HK MVD	2:0
2012-01-20	Krasnaja Armija	4:3 PM
2012-01-23	Amurskije Tigri	2:5
2012-01-26	Kapitan	?

*

arī “2 vārtu komanda”?

janvārī HK Rīga turpina būt komanda, kas neiemet daudz. piecās no septiņām janvāra spēlēm rīdzinieki spēles laikā, neskaitot pēcspēles metienus, ir iemetuši divreiz, kas ir arī “lielās” Dinamo komandas klasika. vienā spēlē HK Rīga mācēja iemest tikai vienreiz, un vienā – spēles laikā sameta pretinieku vārtos trīsreiz, saglabājot janvāra vidējo ciparu – vidēji 2 vārtu guvumi spēlē. pēc MHL čempionāta 45 spēlēm HK Rīga komanda vidēji spēlē samet 2,27 reizes. tas ir ievērojami mazāk nekā citiem Ziemeļrietumu divīzijas pretendentiem uz vietu izslēgšanas spēlēs, t.i., pirmajā četriniekā. no divīzijas kolēģiem mazāk iemet tikai 8. vietas laureāti Junost – vidēji 2,18, bet 7. vietā esošie Tatranski Vlci iemet tikpat, cik HK Rīga (2,27).

kopš decembra rīdzinieku uzbrukuma rindas ir nedaudz paretinātas – Māris Bičevskis joprojām cīnās Rīgas Dinamo sastāvā, Raimonds Vilkoits pēc “aizdošanas” Liepājas Metalurgam, kur aizvadīja 4 spēles decembrī (1+0) un guva traumu, arī nav vēl HK Rīga sastāvā. tāpat Dinamo komandas rīcībā ir palicis Roberts Bukarts, kas iepriekš dažas spēles bija palīdzējis “pavilkt” HK Rīga uzbrukumu. HK Rīga ierindā joprojām vēl nav Elvijs Biezais, kurš bija sezonas gaitā satraumējies. toties Leonīda Tambijeva trenētās vienības rīcībā no Dinamo puses ir “ienācies” Juris Upītis un Miks Indrašis, kuri līdz šim lielāko daļu sezonas cīnījās Liepājas Metalurgs ierindā. Indrašim janvāra izbraukums ir pirmā “piezemēšanās” HK Rīga sastāvā šosezon; viņa pienesums – 4 punkti (1+3) 7 spēlēs. Jura Upīša sniegums līdzšinējās janvāra spēlēs – 3 punkti (1+2) 6 spēlēs.

HK Rīga uzbrucēju rindās janvārī ir debitējis vēl viens 1994. gadā dzimis hokejists Artūrs Ševčenko, kurš līdz šim šosezon spēlēja Juniors komandā, MHL B grupas čempionāta 24 spēlēs nopelnot 13 punktus (5+8) un Latvijas Virslīgas 19 spēlēs – 21 punktu (10+11). HK Rīga ierindā ar punktu guvumiem Artūram Ševčenko tik ātri nesokas, taču, saskaņā ar MHL oficiālo statistiku, viņš ir piedalījies 6 spēlēs HK Rīga ierindā, sastrādājot vienu vārtu guvumu un lietderības koeficientu “+1”. HK Rīga ierindā ar 23. janvāra spēli ir atgriezies uzbrucējs Lauris Rancevs (1993.), bet vienu spēli janvārī HK Rīga sastāvā, vismaz pieteikumā, ir bijis uzbrucējs Edgars Kulda (1994.). ar Kuldu MHL oficiālie statistiķi, kas oficiāli neuzskaita spēles laiku, pagaidām netiek lāga skaidrībā – lai arī viņš bijis 3 spēļu pieteikumos (8. un 11. decembrī, 12. janvārī), viņam norādīta dalība 1 spēlē. E.Kulda tagad ir jau atpakaļ Juniors ierindā.

janvāra pirmo 7 spēļu līderis HK Rīga uzbrukumā ir Dāvis Straupe (augstāk – pa labi novietotā attēlā), kurš šo 7 spēļu gaitā ir iekrājis 4 punktus (3+1) un vienu izšķirošu pēcspēles metienu. jāpiebilst, ka D. Straupes “zvaigžņu stunda” bija 20. janvāra spēlē pret Krasnaja Armija, kam viņš iemeta divreiz spēles gaitā, trešo reizi “parastu” pēcspēles metienu un ceturto reizi – izšķirošo pēcspēles metienu. janvāra pirmo 7 spēļu gaitā ar 4 punktiem izcēlās arī jau pieminētais Miks Indrašis (1+3), Roberts Lipsbergs (1+3) un Kirils Tambijevs (0+4). ar 3 vārtu guvumiem 7 spēlēs atzīmējās Miks Lipsbergs.

pateicoties sniegumam janvāra spēlēs, Roberts Lipsbergs ir kļuvis par otro rezultatīvāko spēlētāju HK Rīga ierindā, bet Kirils Tambijevs par ceturto rezultatīvāko spēlētāju un trešo rezultatīvāko uzbrucēju. savukārt Dāvis Straupe ir labākais vārtu guvējs HK Rīga sastāvā; šim titulam, vismaz pašreiz, pietiek ar 11 precīziem trāpījumiem, neskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

HK Rīga uzbrucēju statistika 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 45 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru ofic. statistiku):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemet.	uzv. iemet.
1.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	43	10+12	+6	51	1	247	44.1%
2.	Roberts Lipsbergs	1994.	44	9+10	-1	47	0	43	39.5%
3.	Kirils Tambijevs	1992.	33	8+9	-3	47	0	13	23.1%
4.	Māris Bičevskis	1991.	30	6+10	+1	47	1	452	46.9%
5.	Ņikita Jevpalovs	1994.	44	6+9	+1	42	0	383	44.9%
6.	Roberts Bukarts	1990.	13	9+5	0	8	0	12	50.0%
7.	Elvijs Biezais	1991.	22	7+7	+3	16	1	33	45.5%
8.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	40	6+8	+3	28	0	467	49.5%
9.	Miks Lipsbergs	1991.	44	5+9	-2	22	0	24	45.8%
10.	Dāvis Straupe	1992.	44	11+2	-7	20	1	466	55.6%
11.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	27	5+4	+2	8	0	2	50.0%
12.	Edgars Kurmis	1993.	45	1+6	-3	24	0	8	62.5%
13.	Raimonds Vilkoits	1990.	12	1+4	+1	43	0	168	47.6%
14.	Juris Upītis	1991.	9	2+2	-2	14	0	79	49.4%
15.	Miks Indrašis	1990.	7	1+3	-3	8	0	10	10.0%
16.	Raimonds Upenieks	1992.	32	1+3	-6	34	0	256	54.3%
17.	Lauris Rancevs	1993.	8	1+1	-2	2	0	65	46.2%
18.	Artūrs Ševčenko	1994.	6	1+0	+1	0	0	0	–
19.	Andris Siksnis	1993.	24	1+0	-7	0	0	3	33.3%
20.	Pauls Hodzko	1993.	6	0+0	+2	0	0	3	50.0%
21.	Edgars Kulda	1994.	1 (3)	0+0	0	0	0	0	–
22.	Deivids Sarkanis	1994.	2	0+0	-1	0	0	2	50.0%
23.	Rūdolfs Prūsis	1992.	13	0+0	-4	2	0	4	75.0%

*

ar diviem vārtu guvumiem uzvarēt ir jāmāk

ar visu to, ka HK Rīga turpina iemest maz, komanda nepārstāj arī salīdzinoši maz “ielaist”. pateicoties komandas aizsardzības varēšanām, janvāra spēlēs ar diviem vārtu guvumiem ir pieticis, lai divreiz uzvarētu pamatlaikā un vienreiz “aizvestu” spēli līdz pēcspēles metieniem, kuros arī uzvarēts. HK Rīga šosezon, pēc 45 spēlēm, nonāk pie 2,36 vārtu zaudējumiem vidēji spēlē. Ziemeļrietumu divīzijas labākās 3 komandas tomēr ielaiž mazāk: Almaz – 2,09; MHK Himik – 2,14; SKA-1946 – 2,21. labā ziņa, ka divīzijas pārējās komandas, ieskaitot HK Rīga tuvākos konkurentus, ir vidēji “caurāki”. piemēram, Dinamo-Šiņņik “atļaujas” nonākt līdz vidēji 2,87 vārtu zaudējumiem spēlē, Serebrjanije Ļvi – vidēji 3,25.

atšķirībā no komandas uzbrucēju ierindas svārstībām nu jau 23 spēlētāju amplitūdā, HK Rīga aizsargu rindas joprojām ir salīdzinoši stabilas. šosezon joprojām ir izmēģināti tikai 9 aizsargi, no kuriem viens (Kristers Freibergs) joprojām tiek uzskaitīts traumēto sarakstā. komandas sastāvā ir jau laicīgi atgriezušies uz Dinamo treniņiem “aizdotais” Mārtiņš Jakovļevs un Liepājas Metalurgs komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā decembra nogalē uzspēlējušais Ēriks Ševčenko. starp citu. Ē.Ševčenko Liepājā 6 spēļu gaitā ir ticis pie 4 punktiem (0+4) un lietderības koeficienta “+3” (un bez soda minūtēm). HK Rīga ierindā salīdzinoši īsi pirms 8. janvāra spēles ir atgriezies Mārtiņš Porejs, kurš bija “izgājis” kopā ar MHL izlasi Ziemeļamerikas turnejā.

janvāra visās pirmajās 7 spēlēs HK Rīga sastāvā ir piedalījušies komandas 7 aizsargi; viens (Andrejs Smirnovs), saskaņā ar MHL statistiķu fiksācijām, ir fiksēts kā piedalījies 4 spēlēs janvārī. pirmo septiņu janvāra spēļu summā pozitīvu lietderības koeficientu izdevies noturēt diviem aizsargiem – Edgaram Dīķim (7 spēlēs “+1”) un Andrejam Smirnovam (4 spēlēs “+1”). pārējiem sešiem aizsargiem MHL statistiķi sareģistrējuši mīnusus. rezultatīvākais aizsargs līdzšinējās janvāra spēlēs – Ēriks Ševčenko ar divām rezultatīvām piespēlēm; tiesa, viņam arī vājākais lietderības koeficients (-4) janvāra 7 spēļu summā.

HK Rīga aizsargu statistika 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 45 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru ofic. statistiku):

	aizsargs	dz.	spēles	punkti	+/-	SM	izšķ. PM
1.	Edgars Dīķis	1991.	45	1+5	+10	24	0
2.	Mārtiņš Porejs	1991.	45	1+5	+10	38	0
3.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	45	2+16	+3	20	1
4.	Kristers Freibergs	1992.	21	0+0	-4	14	0
5.	Pauls Zvirbulis	1993.	43	0+3	-5	6	0
6.	Krišs Lipsbergs	1993.	45	1+6	-6	18	0
7.	Andrejs Smirnovs	1992.	28	0+1	-7	14	0
8.	Artūrs Salija	1992.	34	1+2	-8	44	0
9.	Ēriks Ševčenko	1991.	40	0+7	-10	18	0

*

kurš vārtsargs ir “pirmāks”?

2012. gada pirmajās 7 spēlēs treneri HK Rīga vārtu sargāšanu bija uzticējuši proporcijā 4:3 par labu “pirmajam numuram” Gudļevskim. taču pēcpauzi atsāka Jānis Auziņš, kurš lieliski atzīmējās abās spēlēs pret SKA-1946. 8. janvāra spēlē Auziņam 93,5% atvairītu metienu, GAA 1,85 un vēl atvairīti visi 7 pēcspēles metieni. bet otrā spēle (9. janvārī) “nostāvēta” sausā (2:0). vājāka spēle sanāca 12. janvārī pret Serebrjanije Ļvi (2:4), kur attiecīgi – 88,0% atvairītu metienu un 3,03 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. savukārt, Kristeram Gudļevskim janvārī arī iegadījusies viena sausa spēle (2:0 pret HK MVD), bet pārējās 3 spēlēs atvairīto metienu procents amplitūdā no 92,5% līdz 85,3%, bet GAA – no 2,02 līdz 5,00. 20. janvāra spēlē pret Krasnaja Armija Gudļevskis neitralizēja 4 no 6 pēcspēles metieniem.

P.S. starp citu, MHL pauzes laikā “blakus darbos” bija iesaistīts ne tikai Kristers Gudļevskis, kurš bija aizņemts U-20 pasaules čempionātā. Jānis Auziņš decembra nogalē 6 spēles ar kopējo spēles laiku 300:37 izmērā bija aizņemts Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Liepājas “sesijas” laikā Auziņam 90,7% atvairītu metienu un GAA 3,19. abi šie cipari konkrētajos parametros (GAA un %) šosezon, vismaz līdz šim, ir labākie Liepājas komandas vārtsargu vidū.

HK Rīga vārtsargu statistika 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 45 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru ofic. statistiku):

vārtsargs	dz.	sp.	uzv.	zaud.	sp. ar PM	metieni	atv. %	GAA	“sausi”	SM	sp. laiks
Jānis Auziņš	1991.	21	4	9	4	411	92.5%	1.89	3	0	982:05
Kristers Gudļevskis	1992.	31	12	13	3	846	91.7%	2.40	1	0	1747:36

*

P.P.S. vai šogad Rīgā zvaigznes ir?

šosezon MHL zvaigžņu spēle, kurai dots nosaukums – Izaicinājuma kauss, ir atšķaidījusies trīs dažādās zvaigžņu spēlēs un tikpat kausos. nosaukums “Izaicinājuma kauss” ir palicis MHL zvaigžņu pamatturnīram, kura norise šogad paredzēta 11. februārī. taču šosezon ir vēl divas MHL paspārnē izveidotas “zvaigžņotas” spēles – 23. februārī Paaudzes kauss MHL B grupas labākajiem spēlētājiem, kā arī 12. martā Nākotnes kauss MHL abu grupu U18 vecuma spēlētājiem, t.i. dzimušiem 1994. gadā vai jaunākiem.

2011. gada Izaicinājuma kausa izcīņas spēlē Rietumu konferences pusē HK Rīga vienība bija kupli pārstāvēta – galvenais treneris Leonīds Tambijevs, vārtsargs Kristers Gudļevskis, uzbrucēji Raimonds Vilkoits un Juris Upītis… vai šogad kādu rīdzinieku ieraudzīsim MHL zvaigžņu spēlēs? Izaicinājuma kausa līdzjutēju balsojumā 24. janvāra pulksten 23:00 Rietumu komandas aizsargu Topa 1. vietā “turējās” Mārtiņa Jakovļeva vārds, bet uzbrucēju Topa 9. vietā – Kirila Tambijeva vārds. Paaudzes kausa balsojuma Topos nebija neviens MHL B grupas Latvijas komandu vārds… savukārt Nākotnes kausa balsojumā nebija neviens no HK Rīga vienības, bet rīdzinieki bija – Rietumu komandas aizsargu Topa 3. vietā vismaz pagaidām iebalsots Rinalds Rosinskis (Juniors), 4. vietā – Krists Apsītis (Prizma-Rīga). protams, viss vēl var mainīties.

[pirmais foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Avto 2011. gada 1. decembrī; otrs, Dāvja Straupes attēls – HK Rīga spēlē pret Gazovik 2011. gada 5. decembrī. abu foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

TUVPLĀNĀ: Edgars Lūsiņš

Edgars Lūsiņš par savu pārcelšanos no Čehijas uz Vāciju, par Dinamo vārtsargu izvēles politiku Šuplera laikos, par tālo izbraukumu plusiem un mīnusiem, par Latvijas Virslīgas labākā vārtsarga titula noderību karjerā, par savas karjeras līkločiem un savu attieksmi pret hokeju vispār.

izziņai: Edgars Lūsiņš

• dzimis 1984. gada 25. decembrī
• ampluā: vārtsargs
• “figūra”: 174 cm; 83 kg
• 2011./2012. g. sezonā EC Hannover Indians sastāvā Vācijas otrajā stiprākajā līgā – 2. Bundesliga un HC Most Čehijas otrajā stiprākajā līgā – 1. liga
• iepriekšējās sezonas: Dinamo (Rīga; KHL); Fischtown Pinguins (Brēmerhāfene; 2. Bundesliga); Ozolnieki / Monarch (Latvija); Rīga 2000 (Baltkrievijas ekstralīga; Latvija); ASK Ogre (Latvija); Zemgale (Latvija); Dayton Gems (CEHL; ASV); Indianapolis Park Tudor Prep (MPHL; ASV); Stalkers Juniors (Daugavpils; Latvija)
• Latvijas izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs; 2010. gada pasaules čempionātā (bez spēles laika)
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2003./2004. g. sezonas pasaules čempionātā 1. divīzijā
• pirmais treneris: Ojārs Rode

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Tavā rīcībā ir laba mēraukla – 2000./2001. g. sezona, Latvijas čempionāts, Juniors Stalkers (Daugavpils) komanda un 2010./2011. ar KHL, Rīgas Dinamo. ar ko, kurā virzienā ir mainījies hokejs Latvijā šajos 10 gados?

Edgars Lūsiņš: Laikā, kad spēlēju Stalkers komandā, Metalurgs bija TOP komanda, un tajā laikā pat tālāk neaizdomājos, kas notiek citas komandās, līgās. Kļūstot vecākam, vieglāk ir apjaust kādā rangā ir katra komanda un līga. Ņemot vērā, ka tajā laikā nepievērsu uzmanību, man būs grūti salīdzināt. Piedevām man bija 15 gadu, un tad viss likās savādāk.

no 2000./2001. g. sezonas jauniešu komandas Juniors Stalkers sastāva “lielajā hokejā” esat palikuši ne tuvu ne visi. Tu un vēl Aleksandrs Jerofejevs, Māris Jass, Ervīns Muštukovs bijāt “aizsitušies” līdz KHL-am. kā Tu kopumā vērtē “1984. gadu” Latvijas hokejā? kas Jums, 1984.-ajiem, bija savādāk nekā, piemēram, 1983.-ajiem vai 1985.-ajiem?

Uzskatu, ka visi šie gadi savā ziņā bija līdzīgi, jo 2 gadu starpība nav tik liela, un čaļi viens otru jau zināja un sāka apjaust, kas viņus sagaida. Daži no 85. gada jau spēlēja pie 83. gada U-20, arī Karsums, būdams 86. gads, jau spēlēja; tā, ka uzskatu visus trīs gadus kā vienu paaudzi. Liela atšķirība nebija, un kaut kādu vērē ņemamu pienesumu ir devusi šī paaudze – gan izlases ziņā, gan klubos.

no tā paša Juniors Stalkers sastāva puiši ir “izšķīduši” pa visu Eiropu un tālāk: piemēram, Sergejs Ļouškins un Juris Galajevs šosezon pamanīti spēlējam Lielbritānijā, Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – Slovākijā, Renārs Undelis, Raimonds Daniličs un Oļegs Koreškovs – Francijā, Ervīns Muštukovs – Dānijā, Andrejs Maslovskis – SMScredit.lv komandā Latvijā, bet, piemēram, Aleksejs Bihanovs – vismaz pērnsezon fiksēts kā Tallinas TKK galvenais treneris. vai Stalkera puiši uztur kontaktus, sazinās savā starpā arī pēc 10 gadiem?

Pie Stalkera es ierados 9. klasē, bet puiši jau kopā bija kopš 6. klases un ja ne vēl agrāk; līdz ar to viņiem jau bija nodibinājusies tuvāka saikne savā starpā, bet ierodoties nejutos izstumts. Speciāli ne ar vienu nerīkoju randiņus, bet, ja satiekamies, vienmēr ir par ko parunāt. Ar dažiem vēl vasarā kopā slidojām un gatavojāmies sezonai.

2001./2002. g. sezonā kā daudzi Latvijas jaunie hokejisti devies “meklēt laimi” uz Ziemeļameriku, kur nokļuvi Indianapolis Park Tudor Prep komandā, kas spēlēja MPHL (Midwest Prep Hockey League). vai 16 – 17 gadi bija īstākais laiks, lai dotos pāri okeānam? kas bija Tavi pirmie iespaidi par hokeju “aiz dīķa”?

Principā, vajadzēja varbūt braukt pat uzreiz pēc 9. klases, bet aizbraucu pēc desmitās. Pirmie iespaidi bija pārsteidzoši – sašutis jutos, jo, pa cik tā bija vidusskolas komanda, hokejs ir sezonālais sports un tiek spēlēts no oktobra līdz martam. Latvijā jau augustā visi slidoja, spēlēja, un viss notikās, tāpēc tas vēlais sezonas sākums man likās mulsinošs.

kāpēc izvēlējies tieši ASV skolu līgu MPHL, kas bija dibināta tikai sezonu iepriekš – 2000. gadā? kāds bija šīs līgas līmenis un kādu pienesumu tas deva Tavai izaugsmei?

Tajā brīdī, kad radās iespēja braukt uz ASV, ne es zināju, kas ir MPHL, ne to, ko nozīme skolu hokejs. Braucu un atpakaļ neskatījos. Tas hokejs, ko mēs spēlējām Baltkrievijas jauniešu līgā, bija noteikti augstāka līmeņa, jo ASV vidusmēra skolu komandas ir vājākas, un daudzi puiši ar hokeju nodarbojas prieka pēc. Pavasarī futbols, vasarā teniss. Daudziem hokejs bija hobijs un, beidzoties skolai, arī hokeju neturpināja, līdz ar to neliels kokteilis gan attieksmes, gan izveicības un meistarības ziņā. Man noteikti tas deva neatsveramu pieredzi – pirmkārt, jau tas, ka dzīvoju prom no mājām, svešā kultūrā, un man bija jādara daudzas lietas pašam. Sākās pirmie soļi pieaugušo dzīvē. Man hokejs vienmēr bijis kā profesionāla lieta ar savu mērķi. Atrodoties Amerikā un līdz pat šodienai mana attieksme pret to nav mainījusies.

Tavā Indianapolisas sezonā Indianapolis Park Tudor Prep kļuva par MPHL čempioniem. ko tas nozīmēja komandai un Tev pašam?

Komandai un skolai, domāju, tas nozīmēja kārtējo kausu, ko dod par jebkuru uzvaru jebkurā sporta veidā; nedomāju, ka tam bija kāda sevišķa vērtība. Tituli, turnīri tiek rīkoti, lai skolniekam ir interesantāka sportiskā dzīve.

nākamajā (2002./2003.) sezonā jau pakāpies līmeni augstāk – spēlēji Dayton Gems komandā CEHL (Continental Elite Hockey League) – ASV Tier III līmeņa līgā. kas bija tās principiālās izmaiņas, spēlējot jauniešu hokeju MPHL līgā un sākot junioru gaitas CEHL?

Pirmāmkārtām, vidusskola spēlē līdz 17-18 gadu vecumam, bet junioros, tieši CEHL līgā līdz 22 gadu vecumam. Pirmais pārbaudījums man bija – nokļūšana pie 4 gadus vecākiem cīņu biedriem. Komandā biju jaunākais spēlētājs, līdz ar to bija gan jāpierod. Junioros ir cits ātrums, spēks un tradīcijas; viss notiek profesionālā līmenī.

kā Tu vērtē 3 gadus pastāvējušās (2001. – 2004.) CEHL līgas spēlētā hokeja līmeni? un kā Tu kopumā vērtē savas Ziemeļamerikas sezonas? kas Tev bija izdevies, kas mazāk? kas bija tie ieguvumi ilgtermiņā, ko, iespējams, vari novērtēt tikai tagad?

CEHL bija līdzvērtīga otrajai spēcīgākajai junioru līgai Amerikā – NAHL. Ņemot vērā, ka junioros nospēlēju 1 gadu, man būs grūti salīdzināt 3 gadus. Esmu priecīgs, ka man bija iespēja spēlēt Amerikā. Dzīves pieredze, valoda un arī hokejs cits. Izdevās veiksmīgi spēlēt tur, kur atrados tajā brīdī, bet neizdevās no tā atsperties sev vēlamā virzienā tajā brīdī. Vienīgais, ko es nožēloju, ka neizmantoju iespēju spēlēt universitātes hokeju un paralēli iegūt izglītību. Tā būtu vienīgā lieta, ko vēlētos izmainīt, ja būtu iespēja. Paejot ilgākam laikam, tikai tagad saprotu, ka tas man nebūtu bremzējis sportisko izaugsmi, plus tagad būtu izglītība. Ja es būtu nokļuvis kādā pro līmeņa hokejā, tad teiktu, ka viss ok, bet es nokļuvu Latvijas hokeja līgā, kas nebūt nedod man nekādas lielākas privilēģijas nekā to būtu devusi universitāte. Tajā brīdī es to neapzinājos.

2003./2004. gada sezonā Tavas statistikas ailītēs vēl figurē CEHL līgas nosaukums, šoreiz ar Traverse City Enforcers komandas nosaukumu, un arī hokeja kluba Zemgale vārds. kā Tev sākās un beidzās spēlēšana Traverssitijā? un kā Tu nonāci Zemgale sastāvā?

Zemgalē ierados, jo Amerikā sezona nebija sākusies, un izmantoju kā labu vietu, kur sagatavoties sezonai. Vai nu liktenis bija lēmis, vai konsuls Amerikas vēstniecībā, bet neaizbraucu atpakaļ uz Ameriku, jo man neiedeva uzturēšanās vīzu. Ātri un vienkārši – “ko darīsi Amerikā?” Spēlēšu hokeju. “Kādā līmenī?” Junioru. “Naudu pelnīsi?” Nē. “Tātad arī nodokļus nemaksāsi un tur dzīvosi. Paldies un uz redzēšanos. Paliec Latvijā”. Es gāju vairāk kā 5 reizes; beigās tā arī neizcīnīju savu taisnību un biju spiests palikt Latvijā.

sekojošās 4 sezonas (līdz 2008.) Tev sanākušas “tīri latviskas” – ar cīņām Latvijas čempionātā; vispirms sezonu – atkal Zemgale, divas sezonas – ASK Ogre, tad turpinājumā – sezona Rīga 2000 rindās. kas Tevi turēja Latvijas čempionātā? vai nebija doma “aizmukt” leģionāra gaitās? vai arī Latvijas čempionāta līmenis Tevi pilnībā apmierināja?

Bija doma, un arī 2004. gada vasarā mēģināju to izdarīt; biju Minskā uz Krievijas Augstākās līgas kluba nometni, bet acīmredzot nebija man lemts tur palikt, jo viņiem jau bija nokomplektēta komanda, un tā arī nesapratu, kāpēc tiku piesaistīts komandai, jo, ierodoties pirmajā dienā, teica, ka diemžēl nevaru palikt.

Ogri uzskatu par pirmo īsto profesionālo komandu savā karjerā. Tikko bija sācies hokeja bums Latvijā, un tas man bija solis augšup, jo bija cerība, ka Ogre spēlēs Baltkrievijā, un tajā brīdī tas bija augstākais, uz ko reāli varēju cerēt. Pāriešana uz Rīgu notika neplānojot; veicu pārrunas ar Ogri par līguma pagarināšanu, bet viņi mīlēja teicienu “Rītdien”… Rītdien, nekādas konkrētības ar domu “nu, kur tu liksies; gan jau paspēsim vienoties”. Nolēmu aprunāties ar Normundu Sējēju, tajā brīdī Rīga 2000 galveno treneri. Lietas notika salīdzinoši ātri, jo sakrita ar laiku, kad Mārtiņš Raitums bija traumēts, un Rīga 2000 labprāt mani paņēma pie sevis. Dzirdēju pēc tam nievas no Ogres kluba pārstāvja Viktora Anaņjeva puses, ka esmu nodevējs, bet, nu, es jau nevaru mūžīgi gaidīt to rītdienu. Katrā ziņā, es biju priecīgs nokļūt Rīgā, un pavadītais laiks Rīga 2000 komandā tiešām bija to vērts. Es par līmeni nedomāju, spēlēju, kur mani ņēma, un darīju to, kā mācēju.

2008./2009. g. sezona jau bija “latviski-baltkrieviska” – ar spēlēšanu Rīga 2000 rindās Baltkrievijas ekstralīgā un cīņām Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā. kāda Tev pašam bija atšķirība spēlēt Latvijas vai Baltkrievijas līgās? spēlēm Baltkrievijā koncentrējies vairāk? uztvēri nopietnāk?

Spēlējot jebkurā līmenī – LAČ, BAČ utt., vienmēr pret spēli esmu attiecies ar visaugstāko atbildības sajūtu. Tieši tas kādreiz arī traucē, jo uztver visu pārāk nopietni, bet tā reiz esmu ieprogrammējis sevi un attieksmes ziņā sev pārmest neko nevaru. Baltkrievija man bija jauns turnīrs, laba pieredze. Atgriežoties LAČ, nebūtu tīri objektīvi salīdzināt, jo tomēr LAČ bija neprofesionāla hokeja līga, bet tas nemazināja manu vēlmi noķert ripu. Paldies cilvēkiem, kas man deva iespēju nospēlēt 2008./2009. gada sezonu līdz galam un atrasties apritē. Tie cilvēki ir Guntars Paste un Konstantīns Kikas.

(piebilde: LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts; BAČ = Baltkrievijas Atklātais čempionāts.)

tosezon vispār 4 komandas no Latvijas startēja Baltkrievijas galvenajā čempionātā. vai Rīga 2000 komandai un Tev pašam spēles pret pārējām 3 Latvijas komandām bija nozīmīgākas nekā pret Baltkrievijas klubiem? kāpēc jā/nē?

Ja ne nozīmīgāk, tad interesantāk – viennozīmīgi. Tādā veidā varējām uzturēt kaut kādu reitinga rangu starp pašmāju klubiem. Līdzjutējiem pārāk neinteresēja, kā komanda spēlē pret baltkrievu klubiem, jo galvenais, kā spēlē savā starpā.

2008./2009. g. sezonā Rīga 2000 sastāvā, tāpat kā Stalkers Juniors laikos, uz pirmā vārtsarga godu nācās “konkurēt” ar Ervīnu Muštukovu. Daugavpils laikos vairāk spēļu aizvadīja Muštukovs, bet tajā pussezonā (2008. g. septembris – decembris) komandas “pirmais numurs” pārliecinoši biji Tu. vai nemēdz savas gaitas salīdzināt ar dažādu laiku partneriem – sāncenšiem komandas vārtsargu postenī? nemēdzat sacensties kaut kādā ziņā arī neklātienē vēlāk, pēc tam, kad nespēlējat vienā komandā?

Konkurence ir jebkurā klubā jebkurā līgā. Latvijā tā tika saasināta dēļ tā, ka esam tikai divi no 1984. gadiem. Brīžiem tas kļuva smieklīgi – gan aizkulišu runas, gan lomu sadalījums. Viens otram seko noteikti – tīri aiz ziņkārības vai kādu citu iemeslu vadīti. Sports ir un paliek sacensības; kādam tā ir melna skaudība, kādam – prieks par otra panākumiem. Mēs visi esam katrs par sevi, un dāvināt vietu vārtos neviens nevienam negrasās. Personīgi ar saviem konkurentiem esmu labās attiecībās, bet aizkulišu cīņas mēdza un dažreiz tagad mēdz būt absurdas un brīžiem nožēlojamas, bet ne jau man par to spriest. Tajā laikā, kad bijām ar Ervīnu komandas biedri, nebija mums ne pirmais, ne otrais numurs, varbūt kādam sanāca vairāk uzspēlēt, kādam mazāk. Abi gribējām spēlēt.

šī pati (2008./2009.) bija KHL un Rīgas Dinamo pirmā sezona, bet Rīga 2000 bija dinamiešu fārms. tajā sezonā uz daždesmit minūtēm vai vismaz uz dažām sekundēm spēles laika tika “uz augšu parauti” divi Rīga 2000 vārtsargi – Uģis Avotiņš un Ervīns Muštukovs. cik Tev pietrūka, lai jau tad nonāktu līdz Dinamo?

Cik man pietrūka? Godīgi sakot, necik nepietrūka, jo mana kandidatūra nemaz netika izskatīta. Pirms sezonas pajautāju, vai man būs iespēja sevi pierādīt arī Dinamo sakarā; atbilde bija – “nē”. Līdz ar to nemaz uz to pusi neskatījos ar cerību, ka varbūt kādu dienu vajadzēs palīdzēt. To, ka es sekoju visam līdzi un biju lietas kursā, nenoliegšu. Katram tika iedalīta vieta, loma, un man tajā projektā nebija ne vieta, ne loma; līdz ar to, domāju, ka visas spekulācijas, kāpēc es jā, vai es nē, ir liekas…

kāpēc sezonas gaitā, gadu mijā pārcēlies no Rīga 2000 uz Ozolnieki / Monarch? un kā bija pārslēgties atpakaļ no Baltkrievijas ekstralīgas uz Latvijas Virslīgu?

Kad krita “ekonomiskās krīzes priekškars”, spēlētāji, kam nebija līgumsaistību vai arī tālākas intereses no Dinamo komandas, tika pateikts paldies. Neko nevienam neteica – ne slikti ripas ķer vai to ne tā dari. Nedomāju, ka tur kāds skatījās arī tekošās sezonas statistiku. Naudas devējiem bija iemesls, situācija vai vēlme neturpināt līgumsaistības, un mūsu ceļi šķīrās.

Pārslēgties nebija problēmu; cik tad es tur biju Baltkrievijā – pus sezonu. Bija iespēja uzspēlēt Latvijā, spēlēju. Jā, rūgtums bija, ka citi čaļi turpina spēlēt Baltkrievijā, bet ne vienmēr viss notiek tā, kā tu pats to vēlies. Ļaunu prātu neturēju ne uz vienu, atradu sev motivāciju un turpināju spēlēt LAČ.

cita starpā, 2008./2009. g. sezonu noslēdzi kā Latvijas Virslīgas labākais vārtsargs. ko Tev nozīmē šis tituls?

Lai vai cik ironiski tas neskanētu, bet tas tituls palīdzēja tikt pie līguma Dānijā, kas tālāk mani aizveda uz Vāciju. Bija jau arī cits variants – neko nedarīt un sēdēt mājās, bet beigās izrādījās, ka esmu tikai ieguvis. Atklāti sakot, Eiropā neviens neseko līdzi Baltkrievijas čempionātam, LAČ vai Krievijas Augstākajai līgai; viņiem viss ir vienā katlā liekams. Līdz ar to, ja tev ir kāda atziņa vai novērtējums, tas palīdz. Baltkrievijā līdz labākajam vārtsargam laikam netiktu, bet vēlāk uzzināju, ka LAČ balva deva savu ieguldījumu. Tā ka, paldies, tiem, kas piešķīra to.

vairāku gadu gaitā pieaugušo hokeja līmenī esi uzspēlējis lielākajā daļā Latvijas hokeja “centru” – Daugavpilī, Zemgales komandā, ASK Ogre sastāvā, Rīga 2000 un arī Ozolnieki / Monarch ierindā; šķiet, atskaitot vien Liepāju. kurā klubā, komandā Tu juties vislabāk? kāpēc, kas Tevi tur saistīja, priecēja visvairāk?

Ogre man bija pirmais nopietnais klubs, bet Rīga 2000 bija tajā brīdī visprofesionālākais klubs; līdz ar to Rīgā viss bija ērtāk, labāk un vieglāk. Nekas jau īpašs tur nebija, bet sīkumi, par kuriem klubs parūpējās, bija no svara, un to laiku atceros ar prieku.

pirms 2009./2010. g. sezonas “uzņēmi” pilnīgi jaunu kursu – Dānija, kur biji iecerējis aizvadīt sezonu Herlev Eagles komandā Dānijas stiprākajā līgā AL-Bank Ligaen. pamanījies komandā uzspēlēt pārbaudes spēles, Dānijas kausā, bet gala beigās – sezona “noklājās” tā īsti nesākusies. Herlev Eagles pēc tam pat 2 pēdējās pilnās sezonas nebija piedalījusies AL-Bank Ligaen čempionātā; tagad ir “atkopusies” un 2011./2012. g. sezonā startē. kas notika ar komandu, kā klubs atrisināja saistības ar Tevi?

Klubs bija sarunājis sponsoru naudu, bet fiziski tā bija solījumu līmenī no tās devējiem. Kad līga lika naudu parādīt, garantēt, tad klubs to nespēja, un līdz ar to klubam tika atņemta licence. Varēja jau mēģināt spēlēt tālāk, bet līga un valsts to nepieļauj, lai izvairītos no tālākām sekām, kuras var rasties, ja nauda beidzas sezonas vidū. Labāk tā nekā, ja nospēlē pusgadu un tad tevi iepazīstina ar “piedod, naudas nav un nebūs”. Komanda neko; pieejamā nauda tika apķīlāta, un aizbraucu uz Vāciju ar to, kas bija kabata. Pēc sezonas gan valsts, pa cik bija garantējusi līgumu, kompensēja daļu no līguma summas.

pēc īslaicīgās “pieturas” Dānijā nonāci turpat relatīvi netālu Vācijā, kur nokļuvi Fischtown Pinguins sastāvā 2. Bundesliga čempionātā, kas pēc līmeņa ir otrs stiprākais Vācijā. kāpēc izvēlējies tieši šo valsti, līgu, komandu?

Tajā brīdī, kad uzzināju, ka Dānijā bizness ir beidzies, biju gatavs braukt uz jebkurieni; bija neliels izmisums, jo apzinājos, ka darbu atrast nav tik viegli, kur nu vēl tad, kad visiem sastāvs nokomplektēts. Šo valsti neizvēlējos; šis bija pirmais piedāvājums, kuru ne brīdi neapsvēru, un biju gatavs braukt un spēlēt.

cik var secināt no statistikas, biji Fischtown Pinguins pirmais vārtsargs, kuram arī uzticēja spēles pēc regulārā čempionāta, cīnoties par komandas palikšanu 2. Bundesliga sastāvā. kā pats vērtē savu pirmo Vācijas sezonu? vai tās gaitā piepildīji sev uzstādītos mērķus, uzdevumus?

Vācijā treneris bija izvēlējies tādu politiku – spēlēt pārsvarā ar vienu vārtsargu, un es biju situācijas ieguvējs. Sezonu noteikti vērtēju ar plus zīmi, jo tā bija mana pirmā īstā sezona, ar regulāru spēles laiku. Man nebija nekādu mērķu; primārais bija nospēlēt pēc iespējas vairāk minūtes, un tad jau redzēs, kā būs nākamajā sezonā. Pirmais piedāvājums pagarināt līgumu bija mēnesi pēc manas ierašanās, bet tajā brīdī uzskatīju, ka spēlēju pietiekami labi, ka nekur nav jāsteidzas.

kāda atšķirība bija starp Vācijas 2. Bundesliga un Latvijā, Baltkrievijā spēlēto hokeju? vai “bundeslīgas” līmenis ir salīdzināms ar Baltkrievijas ekstralīgu, un kurai līgai par labu?

Visi, kas spēlē Eiropā, saka: līmenis kā BAČ. Neatkarīgi no tā, kurā līgā spēlē. Es teikšu, ka Vācijā ir patīkamāk spēlēt nekā BAČ vai LAČ; Vācijā – skatītāji pilnas halles, klubos attieksme profesionāla un pašam jādomā tikai par hokeju. Hokeju spēlē visā pasaulē; tā, ka nevēlos salīdzināt. Es varu sastāstīt vienalga ko un tālāk? Paskatieties uz komandu sastāviem – tie paši uzvārdi klejo pa visu Eiropu.

Fischtown Pinguins ir komanda, kas mitinās Ziemeļjūras piekrastē – t.i. vistālāk no 2. Bundesliga norises epicentra; komandas koncentrējas galvenokārt Vācijas dienvidos un arī austrumos. vai salīdzinoši tālie pārbraucieni nenogurdināja, neietekmēja komandas sniegumu? (Tavā sezonā komandai regulārajā čempionātā 11. vieta 14 komandu konkurencē.)

Braucienam ir savi plusi un mīnusi. Tad, kad esi busā, tu brauc, guli, neko nedomā, atpūties, gatavojies spēlei. Ja spēlē mājās, tad tev ir jāpaēd, jābrauc uz mājām, jābrauc uz halli. Visādas blakus lietas; tā, ka šajā gadījumā viss ir līdzsvarā. Man nebija diskomforts no tālajiem braucieniem, jo autobuss aprīkots maksimāli ērti, lai katrs var gulēt un atpūsties.

2010./2011. g. sezonā biji atpakaļ Latvijā. šoreiz Latvijas hokeja aktuālajā “flagmanī” – Rīgas Dinamo. Pats intervijās esi minējis, ka ne mirkli nenožēlo savu izvēli būt “trešajam vārtsargam” un tās dažas spēles Dinamo rindās ir bijušas tā vērtas. kas ir tie iemesli, kādēļ Tev interesēja spēlēt Dinamo?

Kurš negrib spēlēt Dinamo? Tur arī atbilde uz jautājumu. Plus pievienotā vērtība ir tas, ka CV ieraksts arī nav zemē metams – lai vai cik minūtes un sekundes, bet tu tur esi bijis, piedalījies. To tev neatņemt. Kas no tā tālāk, ir jau cits jautājums, bet tas man jebkurā gadījumā nāca tikai par labu, un esmu priecīgs par pavadīto laiku Dinamo sastāvā.

kā Tu vērtē Dinamo vārtsargu politiku līdzšinējās sezonās un tagad? kas, Tavuprāt, ir galvenā atšķirība vārtsargu komplektā starp Šuplera un Rautakallio laikiem?

Politiku? Šupleram vajag NHL vārtsargus – vienalga, vai tu spēlē LAČ, BAČ vai spēlē ar skatītājiem. Viņš pat baidījās mani ielikt vārtos pret Liepājas Metalurgu, pārbaudes spēlē pirms sezonas. Ko man vēl pateikt? Šodien Dinamo dod spēlēt abiem vārtsargiem. Julio trenējot CSKA, pat Gaidučenko vārtos neliek, kaut gan spēlētājs sevi jau sen ir apliecinājis kā derīgu KHL līmenim. Treneri Rautakallio nepazīstu, tādēļ nevaru komentēt sīkāk.

aizvadītajā sezonā (2010./2011.) izskatījās, ka dalība Latvijas izlasē pasaules čempionātā Tev jau ir “kabatā”. taču trauma pārbaudes spēlē un 2003./2004. g. sezonas pasaules čempionāts (U-20) Tev palika pirmais un pēdējais reālais. vismaz pagaidām. cik nopietnu traumu “saķēri” aprīlī un cik veiksmīgi tiki galā ar tās sakopšanu?

Tāds, nu, reiz ir profesionālais sports; tajā brīdī savainoju kājas muskuli. Sadzija ar laiku, neko īpaši neārstējot, bet uz to brīdi nevarēju spēlēt. Esmu pilnībā atkopies un spēlēju bez nekādām komplikācijām. Bija liela vilšanās, ka tā notika, bet es tur neko nevarēju padarīt; tā sanāca un viss.

vasarā (2011.) sarunā un arī intervijās minēji, ka Austrumeiropas – VHL, Kazahstānas – un arī Lielbritānijas versijas neizskati, par iemeslu minot sociālo garantiju trūkumu vai hokeja līmeņa “neatbilstības”. tādēļ, iespējams, Tev nācās savu jauno darbavietu gaidīt ilgāk. kas, Tavuprāt, ir tie objektīvie un subjektīvie kavēkļi, kas traucē Latvijas hokejistiem starptautiskajā tirgū būt pieprasītākiem nekā viņi ir? neprotam sevi pārdot? ar profesionālu klubu skaita samazināšanos Latvijā ir pārāk daudz pretendentu uz leģionāru vietām ārzemēs? citi iemesli?

Latvijas hokejisti pasaulē nekotējas kā brends. Hokejā priekšroka ir jebkuram kanādietim, amerikānim un futbolā brazīlietim. Kā jau iepriekš minēju, neviens neseko Latvijas hokeja līgai, Baltkrievijai utt. Tu vari stāstīt zilus brīnumus, cik tu labs un veikls. Ja ir izvēle starp nezināmu latvieti un nezināmu kanādieti, tad lielākā daļa klubu īpašnieku un pircēju priekšroku dod kanādietim, jo vienmēr ir doma, ka krosbijs atbrauks. Un otrs faktors, ja jau tu labākais, tad kāpēc Latvijā nespēlē? Viņi jau nesaprot, ka Latvijā hokejs ir Liepāja un Dinamo… Ej un katram stāsti par savas valsts hokeja īpatnībām.

šosezon savas leģionāra gaitas sāki HC Most komandā Čehijas otrajā stiprākajā līgā (1.liga). HC Most aizvadītajā sezonā izcīnīja tiesības spēlēt Čehijas 1. liga, bet šosezon, spēlējot šajā līmenī, komandai diez cik neklājas (stabila pēdējā vieta). kāpēc Tava “pietura” Čehijā bija salīdzinoši īsa un kāpēc nepaliki ilgāk?

Sākuma, kad vienojāmies mutiski, runa bija – līdz 31. decembrim, bet satiekoties aci pret aci, sarunājām, ka palieku visu sezonu. Man tas bija svarīgi, jo 1. janvārī meklēt darbu, zinot, ka pārejas laiks beidzas 31. janvārī, diez ko izdevīgi nav. Sezonai ejot, komanda spēlēja vienkārši atbaidoši slikti, mainījās sastāvs katru dienu; kopā bija vairāk par 50 spēlētāju. Pats tur jutos drausmīgi; hokejs bija labs, nenoliegšu, un spēlēt vājākajā komandā nebija diez ko interesanti. Tu ej vārtos ar domu neielaist 10 ripas nevis uzvarēt. Dzīvošanas apstākļi, spēles bez skatītājiem – viss bija nomācoši, un paralēli meklēju iespēju atrast darbu citur. Pie pirmās iespējas to izmantoju, un esmu Vācijā. Bija vienošanās ar saimnieku – ja atrodu citu komandu, varu braukt; to arī izmantoju un ne brīdi nenožēloju.

sezonas vidū esi pārcēlies uz sev jau zināmo Vācijas 2. Bundesliga, kur spēlē EC Hannover Indians sastāvā. esi aizvadījis 3 spēles, pat guvis vienu rezultativitātes punktu, komanda pēdējās spēles uzvar. kā esi iejuties komandas sastāvā? vai esi apmierināts ar savu pārcelšanos no HC Most uz Hannoveri?

Komandas kolektīvs ir ļoti pretimnākošs, uzņēma kā savējo nevis kā ienaidnieku, kas atbraucis atņemt kādam vietu uz laukuma. Es otrreiz uz Čehijas 1. līgu braukt negribētu, bet Vācijā spēlētu kaut vai atlikušo karjeru. Šī atbilde, laikam, pasaka manas domas par pārcelšanos no Čehijas uz Vāciju.

ja Tev jāsalīdzina Čehijas 1.liga līmeni un kārtību ar Vācijas 2. Bundesliga, tad kāda ir atšķirība. kādas būtu Tavas rekomendācijas Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas izvēlas kādu no šīm līgām? ar ko būtu jārēķinās vairāk nekā varētu pirms tam iedomāties?

Čehijā noteikti spēlētāji vairāk spēlē kombinacionālo hokeju, bet Vācijā, ņemot vērā 5 ārzemnieku un naturalizēto ārzemnieku būšanu sastāvā, padara spēli vairāk uzbrūkoša tipa, kādu spēlē pāri okeānam. Katram ir savi mērķi. Vācija ir 3 profesionālās līgas, junioru un jauniešu sistēma. Labs spēlētājs var atsperties arī, esot Vācijā. Pavērojat, cik spēlētājus no Vācijas izvēlas katru vasaru NHL, un kur viņi spēlē, tepat savā Vācijā.

Čehijā leģionārus ne kāds gaida, ne vajag. Viņiem sava kultūra, virtuve un resursi arī pietiekami lieli. Sadzīves ziņā Vācija noteikti ir labāka par Čehiju, bet pārējais jau paša izvēle.

kam būtu jānotiek, lai 2012. vai 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases krāsās redzētu Tevi?

Nekam ārkārtējam, jāķer ripas un jāpasaka Nolanam, ka es arī esmu indiānis, Hanoveres Indiānis.

lai veicas!

uzziņām un lasāmvielai:

• Edgara Lūsiņa individuālie statistikas profili – eliteprospects.com, eurohockey.com (neadekvāti auguma parametri), khl.ru, lhf.lv, extraliga2.stats.pointstreak.com, pointstreak.com (atvairīto metienu % neatbilst realitātei)
• Hannover Indians spēlētāju statistika – pointstreak.com, hannover-indians.de (visu vārtsargu atvairīto metienu % neatbilst realitātei)
• 2. Bundesliga mājaslapa – esbg.de
• Fischtown Pinguins spēlētāju statistika 2009./2010. g. sezonā – pointstreak.com
• Rīga 2000 spēlētāju statistika 2008./2009. g. sezonā Baltkrievijas ekstralīgā – extraliga2.stats.pointstreak.com
• par Edgara Lūsiņa pārcelšanos uz HC Most (2011-10-14) – hcmost.cz
• Edgara Lūsiņa fotoattēli EC Hannover Indians sastāvā – indians-fotogalerie.de
• Stalkers Juniors statistika 2000./2001. g. sezonā (iespējams, nepilnīga) – eurohockey.net
• Edgara Lūsiņa īs-intervija (2011-01-09) – sportbox.ru
• Edgara Lūsiņa intervija par gaitām Dānijā (2009-09-26) – parsportu.lv

[pirmais un pēdējais (11.-ais) foto fiksēts 2012. gada janvārī EC Hannover Indians krāsās; foto avots: indians-fotogalerie.de. otrs foto – Rīgas Dinamo spēlē pret Hantimansijskas Jugra 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). trešais un ceturtais – Rīga 2000 krāsās; abu foto autors: Normunds Brics, foto no E.Lūsiņa personīgā arhīva. piektais – Fischtown Pinguins ierindā; foto no E.Lūsiņa personīgā arhīva. sestais un septītais – Dinamo ierindā 2010. gada decembrī; abu foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). astotais – Latvijas izlases treniņā 2011. gada 24. martā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). devītais – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). desmitais foto – HC Most ierindā 2011. gada 2. pusē; foto avots: hokejsumperk2003.cz.]

Dinamo jaunākie hokejisti uz KHL fona

Peka Rautakallio šosezon ir iemēģinājis 3 jaunus Latvijas hokejistus, kuri Šuplera laikā netika atzīti par pietiekoši gataviem. Miks Indrašis, Juris Upītis, Māris Bičevskis šosezon KHL oficiālajās spēlēs devās pirmoreiz, bet Roberts Bukarts un Ainars Podziņš turpina; pēc kā Dinamo jaunatne izskatās uz KHL klubu jaunatnes fona?

jauno hokejistu iespēlēšana KHL “lielajās” komandās vienmēr ir bijis jūtīgs jautājums, kas nereti konfliktē ar komandu vadības uzstādījumiem pēc augstiem mērķiem tagad un tūlīt. tāpat ir treneri, kas apveltīti ar dažādu drosmes pakāpi, vairumā gadījumu spiežot uz pārbaudītām vērtībām un domājot īstermiņā – labākajā gadījumā sava līguma robežās. protams, svarīgs elements ir arī pats “materiāls”, ko pienes attiecīgās komandas “piramīda” – jauniešu sistēma, kurai jārēķinās, ka daļa gatavāko “augļu” mēdz operatīvi pārcelties uz Ziemeļameriku, cerot un arī piepildot sapni par NHL.

KHL vadība 2011./2012.g. sezonas gaitā nolēma pastiprināt jauno hokejistu iespēlēšanas motivāciju klubiem, palielinot “atviegloto vecumu” par vienu gadu – no U-20 (šosezon – dzimuši 1992. gadā un jaunāki) uz U-21 (dzimuši 1991. gadā un jaunāki). šī vecuma 1-2 hokejisti, ja tiek pieteikti spēlei, ļauj konkrētās spēles pieteikumu paplašināt par 1-2 spēlētājiem. KHL pirmajās 3 sezonās šī norma attiecās tikai uz U-20 spēlētājiem; tāpat bija šīs sezonas sākumā, tomēr noteikumi tika pamainīti spēles gaitā. par šo izmaiņu ir izskanējušas gan uzslavas KHL “politiķu” dzīves izpratnei, gan kritika. zināma neapmierinātība ir 1992. gadā dzimušo un jaunāku hokejistu rindās, kuriem šosezonas gaitā negaidīti bija jāsāk rēķināties, ka uz “papildvietām” KHL komandu sastāvos jākonkurē ar gadu vecākiem – 1991. gadā dzimušajiem. tomēr kopējā ainava ir tāda, ka dažām komandām tas ļauj nedaudz drošāk iespēlēt 1991. gadā dzimušos hokejistus, kuri daļā gadījumu noteikti paliktu “aiz borta”, bet tagad, kā bez sāpēm pieteikumā iekļauti, dabū savas dažas minūtes spēles laika un krāj pieredzi. kas zina, cik ātri un daudz pie spēlēšanas tiktu Rīgas Dinamo 1991. gadi – Juris Upītis un Māris Bičevskis, ja uz viņiem nesāktu attiecināt jauno normu.

2011./2012. g. regulārās sezonas gaitā Rīgas Dinamo ir ļāvusi uzspēlēt 5 hokejistiem, kuri dzimuši 1990. gadā vai agrāk, kas kopumā KHL-ā ir diezgan viduvējs vai pat vājš rādītājs. tas, protams, ir vairāk nekā, piemēram, jau tradicionāli jaunajiem hokejistiem nedraudzīgajām komandām – Astanas Baris vai Minskas Dinamo. starp citu, Baris arī šajā sezonā ir jaunajiem hokejistiem nedraudzīgākā komanda. jau trīs pirmo sezonu gaitā KHL-ā Baris nedeva uzspēlēt nevienam U-20 vecumam atbilstošam hokejistam; šosezon neļauj arī U-21 un U-22 vecuma spēlētājiem.

šosezon, vismaz līdz 15. janvārim aizvadītajām spēlēm ieskaitot, jaunajiem hokejistiem draudzīgākā ir Čehovas Vitjaz komanda, kas savā sastāvā ir pieņēmusi 14 hokejistus, kas dzimuši 1990. gadā un jaunākus. vitjaziešu sastāvs ir ļoti pateicīgs jaunatnes iepludināšanai, īpaši brīžos, kad komandas spēlētāji masveidā izcieš vairāku spēļu diskvalifikācijas. šosezon starp jaunajiem hokejistiem draudzīgākajām saimniecībām ir arī Maskavas Spartak, kura draudzīgums jaunajiem acīmredzot ir apgriezti proporcionāls komandas iespējām “iespiesties” Rietumu konferences play off zonā. spartakieši šosezon ir iemēģinājuši 11 spēlētājus ar dzimšanas gada atzīmi “1990.+”. turklāt Spartak ir komanda, kas šosezon ļāvusi uzspēlēt lielākajam skaitam šīs sezonas “atvieglotā vecuma” (1991. un jaunāki) spēlētājiem – 8 hokejistiem. cits stāsts ir par spēlētājiem doto spēles laiku… jau pēdējās sezonās tradicionāli jaunatnei labvēlīga saimniecība ir arī Maskavas CSKA komanda, kur šosezon uzspēlējuši 10 hokejisti, kas dzimuši 1990. gadā vai jaunāki.

KHL komandu 1990. g. dzimušie un jaunāki hokejisti 2011./2012. g. sezonā (pēc 2012-01-15 spēlēm):

	komanda	1994.	1993.	1992.	1991.	1990.	KOPĀ	t.sk. “papild-vecumā” (1991. un jaun.)
1.	Vitjaz	–	–	1	6	7	14	7
2.	Spartak	–	1	2	5	3	11	8
3.	CSKA	–	2	4	1	3	10	7
4.	Severstaļ	–	–	3	–	6	9	3
5.	Avtomobiļist	–	–	3	1	4	8	4
6.	Sibir	–	–	3	3	1	7	6
7.	Metallurg (Novokuzņecka)	1	–	1	2	2	6	4
8.	Ak Bars	–	–	1	4	1	6	5
9.	SKA	–	–	–	6	–	6	6
10.	Metallurg (Magņitogorska)	–	1	1	2	1	5	4
11.	Traktor	–	1	1	1	2	5	3
12.	Ņeftehimik	–	–	2	1	2	5	3
13.	Salavat Julajev	–	–	2	3	–	5	5
14.-15.	Avangard	–	–	1	2	2	5	3
	Dinamo (Rīga)	–	–	1	2	2	5	3
16.	Lev	–	1	1	–	2	4	2
17.	Amur	–	–	–	1	3	4	1
18.	OHK Dinamo	–	1	1	–	1	3	2
19.-20.	Jugra	–	1	–	1	–	2	2
	Torpedo	–	1	–	1	–	2	2
21.	Atlant	–	–	1	–	1	2	1
22.	Dinamo (Minska)	–	–	–	1	1	2	1
23.	Baris	–	–	–	–	–	0	0

*

KHL 1990. gads

1990. gadā dzimušie hokejisti jau otro sezonu neietilpst KHL komandu “atvieglotajās” programmās un par savu vietu “zem saules” (uz ledus) cīnās tādā pašā konkurences kārtībā kā pieredzējušāki hokejisti. tomēr 1990. gadā dzimušajiem šosezon ir viens faktors, kas tos atšķir no 1989. gadā dzimušiem un vecākiem. proti, 1990. gads ir pēdējais vecums, kad jaunais hokejists vēl var uzspēlēt MHL čempionātā, kas nozīmē komandu sastāvu komplektētāju paplašinātas iespējas konkrētu spēlētāju izmantot arī kluba sistēmas MHL komandas vajadzībām. tiesa, šī norma attiecas arī uz jaunākiem hokejistiem. piemēram, 4 no 5 Rīgas Dinamo “pieņemtajiem” jaunākajiem hokejistiem šosezon ir uzspēlējuši gan Dinamo, gan HK Rīga sastāvā MHL-ā. abi Rīgas 1990. gadi (Roberts Bukarts un Miks Indrašis) tajā skaitā. neskatoties uz to, ka 1990. gadā dzimušo iekļaušana KHL komandu spēļu pieteikumā nesniedz nekādus atvieglojumus, tomēr KHL komandās ir uzspēlējuši aptuveni tikpat 1990. gadā dzimušo spēlētāju (ap 40 hokejistu) kā 1991.-mo gadu.

KHL 1990. gadā dzimušo komplektā pamanāmākie ir:
– uzbrucējs Kirills Petrovs, Ak Bars ierindā 40 spēlēs ir sastrādājis 21 punktu (12+9);
– aizsargs Maksims Čudinovs, Severstaļ ierindā 38 spēlēs sakolekcionējis 29 punktus (9+20) un “+4” lietderības;
– vārtsargs Daņila Aļistratovs, Vitjaz vārtus šosezon sargāja 20 spēlēs, atvairot 92,0% metienu un nopelnot GAA koeficientu 3.08 apmērā.

KHL 1990. gadā dzimušo uzbrucēju Top 10; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – rezultativitāte):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	iemet.	vid.sp. laiks
1.	Kirills Petrovs	1990.	Ak Bars	40	12+9	-4	6	– (2 no 7)	14:24
2.	Dmitrijs Lugins	1990.	Amur	32	8+9	-4	10	35.6% (16 no 45)	12:29
3.	Sergejs Plotņikovs	1990.	Amur	40	11+3	+4	60	35.0% (57 no 163)	14:13
4.	Stepans Saņņikovs	1990.	Sibir	40	6+7	+2	6	– (1 no 2)	14:30
5.	Georgijs Belousovs	1990.	Vitjaz	25	5+7	-9	10	38.5% (5 no 13)	13:55
6.	Anatolijs Ņikoncevs	1990.	Spartak	40	4+6	-2	20	– (1 no 3)	12:25
7.	Jevgeņijs Timkins	1990.	Vitjaz	31	7+2	-10	52	25.0% (9 no 36)	15:50
8.	Dmitrijs Kugriševs	1990.	CSKA	37	4+5	-4	22	38.5% (5 no 13)	13:04
9.	Aleksandrs Streļcovs	1990.	Avtomobiļist	31	4+5	-10	8	– (1 no 7)	13:32
10.	Vjačeslavs Kuļomins	1990.	CSKA	29	3+6	-3	6	– (3 no 6)	13:10
	–
19.	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	15	1+2	0	0	12.5% (1 no 8)	10:27
–	Miks Indrašis	1990.	Dinamo (Rīga)	1	0+0	0	0	–	9:16

*

KHL 1990. gadā dzimušo aizsargu Top 5; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – lietderības koeficients):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	vid.sp. laiks
1.	Maksims Čudinovs	1990.	Severstaļ	38	9+20	+4	40	23:54
2.	Ions-Georgijs Kostevs	1990.	Ņeftehimik	10	0+4	-1	4	13:47
3.	Konstantins Plaksins	1990.	Traktor	8	0+0	-1	6	5:52
4.	Bogdans Koseļevičs	1990.	Severstaļ	36	2+7	-2	61	17:03
5.	Jevgeņijs Jerjomenko	1990.	Vitjaz	7	0+1	-2	2	10:40

*

KHL 1991. gads

veiksmīgs “gads” KHL ar jau pieminēto “junioru vecuma” paplašināšanu šīs sezonas gaitā. komandu vadība un treneri saņēma papildu motīvu, kas Dinamo gadījumā ir nospēlējis par labu Jura Upīša un Māra Bičevska iespēlēšanai sastāvā. Juris Upītis, būdams aizvadījis 9 spēles KHL čempionātā, ar 3 vārtu guvumiem ir 11.-ais rezultatīvākais 1991. gadā dzimušo vidū. lai arī Mārim Bičevskim ar rezultativitāti savās pirmajās 3 spēlēs nav veicies tik labi, tomēr komandas ainavā viņš ierakstās labi. Dinamo sakarā vēl atklāts jautājums, vai treneri atvēzēsies uz kāda 1991. gadā dzimuša aizsarga iespēlēšanu. pagaidām gan Dinamo ne pārāk eksperimentē ar savu aizsargu kolektīvu – 7 aizsargi ir iejūgti nepārtraukti, Laviņš traumēts, bet Jānis Andersons pie spēles lāga netiek. taču nesen Dinamo sastāvā, vismaz treniņos, ir bijis “iesaukts” Mārtiņš Jakovļevs (1991.), netālu no komandas ir arī HK Rīga kapteinis Mārtiņš Porejs (1991.).

KHL jaudīgākie 1991. gadā dzimušie eksemplāri ir uzbrucēji Vladimirs Tarasenko un Artemijs Panarins, kuri janvāra pirmajā pusē, kad vēl bija iespējamas KHL komandu spēlētāju transfēri, ir pieņemti attiecīgi SKA un Ak Bars sastāvā. protams, ar nodomu pastiprināties pirms play off. Tarasenko Sibir sastāvā ar 38 punktiem (18+20) 39 spēlēs bija apskaužami rezultatīvs; ir aizvadījis arī pirmo spēli SKA ierindā, pagaidām gan bez punktiem. savukārt, Panarins Vitjaz ierindā 38 spēlēs “savāca” 26 punktus (12+14), kas, ņemot vērā vitjaziešu kopējo varējumu, ir vairāk nekā pamanāms sniegums. turklāt savā pirmajā spēlē pēc pārejas uz Ak Bars Artemijs Panarins pamanījās saražot 2 punktus (1+1) un lietderības koeficientu “+3”. iespaidīgi…

1991. gadā dzimušo aizsargu “klāstā” pieminama Sibir nu jau stabilā vērtība Ņikita Zaicevs, kurš ir aizvadījis savas komandas visas 40 spēles (līdz 2012-01-15). turklāt ar ļoti pieklājīgu vidējo spēles laiku (16:01) un lietderības koeficientu “+3”. šosezon KHL oficiālajās spēlēs ir uzspēlējuši tikai divi 1991. gadā dzimuši vārtsargi, no kuriem veiksmīgāks bija Emils Garipovs, kurš Ak Bars vārtus sargājis jau 13 spēlēs (533:58), atvairot 93,8% metienu un vidēji spēlē noturot 1,69 vārtu zaudējumus. starp citu, Garipova varēšana ir pamanīta arī aizvadītajā nedēļā (9.-15. janvārī), par sniegumu kurā viņš saņēma KHL statistiķu novērtējumu – “nedēļas labākais līgas jaunais spēlētājs”.

KHL 1991. gadā dzimušo uzbrucēju Top 10+; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – rezultativitāte):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	iemet.	vid.sp. laiks
1.	Vladimirs Tarasenko	1991.	Sibir	39	18+20	+12	15	25.0% (5 no 20)	18:48
			SKA	1	0+0	-1	0	–	13:42
2.	Artemijs Panarins	1991.	Vitjaz	38	12+14	+2	49	12.5% (2 no 16)	18:52
			Ak Bars	1	1+1	+3	0	–	10:49
3.	Ņikita Točickis	1991.	Vitjaz	39	6+8	-11	6	44.4% (216 no 487)	14:27
4.	Sergejs Kaļiņins	1991.	Avangard	41	4+7	+2	14	39.4% (162 no 411)	11:58
5.	Filips Savčenko	1991.	Avtomobiļist	31	4+7	-9	12	– (2 no 7)	11:32
6.	Antons Burdasovs	1991.	Traktor	39	4+6	+8	6	41.7% (5 no 12)	10:06
7.	Aleksandrs Fedosejevs	1991.	Vitjaz	27	3+4	-14	64	35.3% (106 no 300)	13:48
8.	Staņislavs Bočarovs	1991.	Ak Bars	10	0+1	0	0	–	6:51
			Jugra	8	2+2	+4	0	100% (1 no 1)	10:43
9.	Artjoms Voroņins	1991.	Spartak	35	1+4	-10	4	44.8% (91 no 203)	7:30
10.	Semjons Valujskis	1991.	Torpedo	25	3+1	-3	12	– (0 no 1)	8:30
11.	Juris Upītis	1991.	Dinamo (Rīga)	9	3+0	+1	2	– (0 no 3)	8:12
	–
–	Māris Bičevskis	1991.	Dinamo (Rīga)	3	0+0	0	0	46.2% (12 no 26)	8:31

*

KHL 1991. gadā dzimušo aizsargu Top 5; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – lietderības koeficients):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	vid.sp. laiks
1.	Ņikita Zaicevs	1991.	Sibir	40	1+1	+3	18	16:01
2.	Mihails Grigorjevs	1991.	Salavat Julajev	15	0+1	+2	4	8:07
3.	Georgijs Berdjukovs	1991.	SKA	3	0+0	+2	0	6:38
4.	Ņikita Pivcakins	1991.	Avangard	32	0+1	+1	26	14:39
5.	Maksims Berezins	1991.	Ņeftehimik	24	2+2	0	10	13:17

*

KHL 1992. gads

līdz 15. janvārim ieskaitot, KHL komandas savos sastāvos ir iespēlējušas 29 hokejistus, kas dzimuši 1992. gadā. vairumā gadījumu (16 spēlētājiem) spēles laiks ir bijis mazāks par 10 spēlēm. Dinamo jaunākais hokejists Ainars Podziņš uz šī fona izskatās ļoti pat pieklājīgi – ar saviem 4 vārtu guvumiem ir 4.-ais rezultatīvākais; arī “+2” lietderības uz kopējā dominējošā mīnusu un neitrāluma fona izskatās labi. turklāt Podziņš ir viens no retajiem 1992. gadā dzimušajiem, kuriem ir tik apjomīgs KHL spēļu daudzums un spēles laiks.

kopumā visa KHL-a zvaigzne starp 1992. gadā dzimušajiem ir Traktor vērtība – uzbrucējs Jevgeņijs Kuzņecovs, kurš 36 spēlēs iekrājis 28 punktus (14+14). viņš var palepoties arī ar iespaidīgu spēles laiku – vidēji 18:31 spēlē. Kuzņecovam rezultativitātes ziņā ar lielāku atrāvienu seko Podziņa izmēra “atradumi”. savukārt, 1992. gadā dzimušo aizsargu rindās ievērojamākais kadrs ir Romans Kudinovs Vitjaz sastāvā. Kudinova lietderības koeficients “+5” kontekstā ar vitjaziešu kopējo sniegumu izskatās pēc anomālijas un ir viens no diviem labākajiem lietderības cipariem komandā (+5 arī uzbrucējam Vadimam Berdņikovam). Romans Kudinovs ir aizvadījis 21 spēli un guvis 5 punktus (1+4), ar ko ir 3.-ais rezultatīvākais aizsargs Čehovas komandā. bet 1992. gadā dzimuši un arī jaunāki vārtsargi KHL oficiālajās spēlēs šosezon (līdz 2012-01-15 ieskaitot) nav devušies uz ledus.

KHL 1992. gadā dzimušo uzbrucēju Top 5; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – rezultativitāte):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	iemet.	vid.sp. laiks
1.	Jevgeņijs Kuzņecovs	1992.	Traktor	36	14+14	+2	18	43.6% (58 no 133)	18:31
2.	Sergejs Barbaševs	1992.	CSKA	27	2+5	-1	4	–	11:10
3.	Jiržijs Sekačs	1992.	Lev	24	2+4	0	2	– (1 no 1)	8:26
4.	Ainars Podziņš	1992.	Dinamo (Rīga)	35	4+0	+2	19	– (0 no 2)	8:21
5.	Vladislavs Kartajevs	1992.	Salavat Julajev	12	1+1	0	4	– (1 no 5)	5:57

*

KHL 1992. gadā dzimušo aizsargu Top 3; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – lietderības koeficients):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	vid.sp. laiks
1.	Romans Kudinovs	1992.	Vitjaz	21	1+4	+5	16	15:28
2.	Artjoms Karavajevs	1992.	Sibir	7	0+1	+3	0	2:23
3.	Jefims Gurkins	1992.	Salavat Julajev	10	1+1	0	2	8:14

*

KHL 1993-1994. gads

uz 1993. gadā dzimušu talantu iemēģināšanu KHL oficiālajos čempionātos ir atvēzējušies tikai līgas 8 klubi, no kuriem CSKA ir pamēģinājuši divus. tātad šosezon KHL oficiālajās spēlēs ir “bijuši klāt” 9 spēlētāji, kuriem pasē dzimšanas ailītē ir gadaskaitlis 1993. vairumā gadījumu tās ir 1-11 spēles ar vidējo spēles laiku 1-9 pilnu minūšu apjomā (8 spēlētājiem). 1993. gadā dzimušo “pievedumā” izņēmums ir uzbrucējs Jaroslavs Kosovs, kurš ne tikai aizvadījis 18 spēles Magņitogorskas Metallurg sastāvā, bet arī pamanījies nopelnīt 6 rezultativitātes punktus (3+3) un “+4” lietderības, kas arī uz vecāko (1991., 1992. gada) spēlētāju fona ir ļoti pamanāms rādītājs.

vēl viens virs-izņēmums ir vienīgais 1994. gadā dzimušais hokejists uz KHL ledus 2011./2012. g. sezonā. tas ir uzbrucējs Antons Sļepiševs, kurš ir aizvadījis 33 (!) spēles Novokuzņeckas Metallurg ierindā ar vidējos spēles laiku 8:40. ar saviem 6 rezultativitātes punktiem (4+2) Sļepiševs “pogā ārā” lielāko daļu 1991.-1993. gados dzimušo hokejistu.

P.S.

KHL visi 1990. un 1991. gadā dzimušie vārtsargi; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – spēles laiks):

vārtsargs	dz.	komanda	spēles	atv. %	GAA	“sausi”	SM	sp. laiks
Daņila Aļistratovs	1990.	Vitjaz	20	92.0%	3.08	0	0	779:34
Emils Garipovs	1991.	Ak Bars	13	93.8%	1.69	0	0	533:58
Aleksandrs Pečurskis	1990.	Metallurg (Mag.)	4	91.8%	2.45	0	0	220:10
Romans Smirjagins	1990.	Severstaļ	3	90.6%	2.36	0	0	127:23
Daņiils Kudlajevs	1991.	Spartak	2	84.6%	4.94	0	0	97:12
Sergejs Deņisovs	1990.	Vitjaz	1	81.3%	5.99	0	0	30:04

*

ieskatam:

• par junioru vecuma (U-20) spēlētājiem KHL pirmajās 3 sezonās (2008. – 2011.): tepat
• KHL komandu junioru vecuma spēlētāji pirmajās 3 sezonās (pilns saraksts): tepat

[Māra Bičevska un Jura Upīša kopfoto fiksēts Dinamo spēlē pret Kloten Flyers 2011. gada 26. decembrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo sauso spēļu tradīcijas & cik labs ir Holts?

Dinamo nav izņēmums skatītāju vietās ierastai parādībai – zvaigžņu un vainīgo meklēšanai, kas ir tikpat pierasta lieta, cik īsa mēdz būt līdzjutēju atmiņa, no kuras mēdz ātri pagaist, ka pirms brīža tas pats spēlētājs ir slavēts vai likts “pie vietas”. Kriss Holts ir svaigākais piemērs, kas vienā dienā tiek “norakts”, citā – ir prototips svaigi būvējamam piemineklim. ko par Holta varējumu un Dinamo sausajām spēlēm “saka” statistika?

ar spēli pret Maskavas OHK Dinamo vienību rīdzinieki un arī vārtsargs Kriss Holts ir tikuši pie savas ceturtās “sausās” uzvaras šajā sezonā. jāpiebilst, ka šī 9. janvāra uzvara ar 1:0 papildlaikā ir pirmā reize dinamiešiem KHL oficiālajos čempionātos, kad pamatlaiks ir beidzies ar 0:0. pēc parametra “visvairāk sauso uzvaru” Rīgas Dinamo ar 4 panākumiem vismaz pagaidām ieņem dalītu 6.-9. vietu visā līgā. “čempioni” šajā parametrā pašreiz ir Ņižņijnovgorodas Torpedo, kas šosezon uzspējuši jau 6 “sausas” uzvaras.

KHL pirmā sezona kā mēraukla

“sauso” uzvaru skaita mērauklu Dinamo komanda nosprauda savā pirmajā regulārajā sezonā (2008./2009.), kad izcīnīja 7 “sausas” uzvaras, kurās superieguldījumu sniedza sava laika vārtsargs Martins Pruseks. Prusekam tosezon Dinamo ierindā bija 6 “sausas” spēles, kā arī vēl divi “sausiņi” Spartak ierindā pirms tam. ar 8 spēlēm bez ielaistām ripām Martins Pruseks 2008./2009. gada sezonā bija otrais “sausākais” KHL vārtsargs. līdz šim pirmās sezonas rekords nav pārvarēts; otrajā un trešajā sezonā rīdzinieki sarūpēja vien pa divām “sausām” uzvarām. otrajā sezonā (2009./2010.) divās spēlēs “pavilka” Edgars Masaļskis, trešajā – pa vienai Kriss Holts un Mikaels Tellkvists. 7 “sausās” uzvaras pirmajā sezonā (2008./2009.) ļāva dinamiešiem ieņemt dalītu 4.-6. vietu līgā pēc “sauso” uzvaru skaita. arī tas ir nepārspēts rekords. šosezon, pēc komandas 38 spēlēm, dinamieši ieņem dalītu 6.-9. vietu “sauso” uzvaru skaita ziņā.

Rīgas Dinamo “sausās” uzvaras KHL oficiālajās spēlēs (4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

sezona	datums	pretinieki	rezultāts	DR vārtsargs
2008./2009.	2008-09-14	Atlant	2:0	Masaļskis
	2008-11-26	Traktor	5:0	Pruseks
	2008-12-07	Ak Bars	2:0	Pruseks
	2008-12-09	Lada	1:0	Pruseks
	2008-12-24	Avangard	2:0	Pruseks
	2008-12-28	Baris	1:0	Pruseks
	2009-01-09	Lada	2:0	Pruseks
2009. play off	–
2009./2010.	2009-12-13	Dinamo (Minska)	2:0	Masaļskis
	2010-01-14	Avtomobiļist	4:0	Masaļskis
2010. play off	2010-03-10	SKA	2:0	Masaļskis
2010./2011.	2010-09-11	Metallurg (Novok.)	3:0	Holts
	2010-10-13	Atlant	3:0	Tellkvists
2011. play off	–
2011./2012.	2011-10-14	Avtomobiļist	2:0	Holts
	2011-10-31	Jugra	1:0	Holts
	2011-12-11	Vitjaz	2:0	Holts
	2012-01-09	OHK Dinamo	1:0 OT	Holts

*

KHL un Dinamo pirmā sezona bija ne tikai “sauso” uzvaru paraugs, bet arī pilnīga katastrofa bezvārtu zaudējumu skaita ziņā. liela daļa “nullveidīgo” zaudējumu jau bija iestudēts pirms Pruseka “ēras”; tomēr sezonas summā 8 spēles bija zaudētas bez vārtu guvumiem!!! arī tas ir un, novēlams, lai paliktu, nepārspēts Dinamo anti-rekords. otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) dinamieši bija saņēmušies un “pa sausam” zaudēja tikai vienreiz, trešajā sezonā – divreiz. šosezon, pēc komandas 38 spēlēm, jau trīsreiz.

Rīgas Dinamo “sausie” zaudējumi KHL oficiālajās spēlēs (4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

sezona	datums	pretinieki	rezultāts
2008./2009.	2008-09-07	0:7	Metallurg (Novok.)
	2008-10-20	0:3	Baris
	2008-10-23	0:3	Avangard
	2008-10-27	0:6	Lada
	2008-11-17	0:4	Salavat Julajev
	2008-11-24	0:1	Lada
	2009-01-03	0:4	SKA
	2009-02-26	0:1	Amur
2009. play off	2009-03-01	0:4	Dinamo (Maskava)
2009./2010.	2009-09-30	0:2	SKA
2010. play off	2010-03-20	0:3	HK MVD
2010./2011.	2010-10-27	0:2	Vitjaz
	2010-12-24	0:4	Baris
2011. play off	–
2011./2012.	2011-09-26	0:2	Lev
	2011-10-05	0:3	Spartak
	2011-10-16	0:5	Baris

*

vai Holts-2012 ir labāks par Holtu-2011?

pēc iepriekšējās spēles (2012-01-07) pret SKA, kad atsevišķās epizodēs Kriss Holts nospēlēja ne pārāk pārliecinoši, atsevišķi līdzjutēji un ne-līdzjutēji atvēzējās saklausāmai čalošanai virtuālajā vidē. lozungs tiešs un kodolīgs “Holt Go Home“, aicinājums daiļrunīgs – Dinamo nepieciešams pirmais vārtsargs nevis ģitārists. mūzikas instruments šoreiz kā atsauce uz plaši zināmo Holta vaļasprieku. taču jau pēc nākamās spēles (2012-01-09) pret OHK Dinamo daļa karstgalvīgāko Holta kritizētāju bija gatavi šamo bučot nost; jo ļoti bija iepaticies Holta “sausais” sniegums, ieskaitot varēšanu neitralizēt divus soda metienus. cik tad īsti Holts ir labs šajā sezonā?

protams, pētot vārtsarga sniegumu, Šuplera Dinamo 2010./2011. g. sezonā nav tik viegli salīdzināms ar Rautakallio jaunā modeļa Dinamo. tomēr atšķirībā no vērtējuma kritērijiem “patīk/nepatīk”, statistikas cipari būs mazāk kaislīgi. ja par atskaites punktu ņem vārtu zaudējumus vidēji spēlē (GAA), tad šobrīd aktuālais Holta GAA 2.28 ir labāks nekā viņam pašam sezonu iepriekš (2.47). un vispār Holta aktuālais “vidējais” 2.28 ir pagaidām otrs labākais GAA, kāds Dinamo vārtsargiem līdz šim ir bijis regulārajās sezonās. labāks “vidējais cipars” ir bijis tikai Prusekam pirmajā sezonā (1.70).

interesanti, ka šosezon KHL vārtsargiem, lai noturētu agrākās pozīcijas, ir nepieciešami labāki “vidējā caurbiruma” rādītāji. respektīvi, Holtam 2010./2011. g. sezonā, lai ierindotos dalītā 14.-16. vietā līgā, pietika ar GAA 2.47, bet šosezon, kad cipars ir labāks (2.28) Holts ir aptuveni turpat – 15. vietā. te gan jāņem vērā, ka KHL vārtsargu Topos tiek ņemti vērā vārtsargi, kas spēlējuši ne mazāk par trešdaļu komandas aizvadīto spēļu. kas nozīmē, ka no aktuālā Topa var “izbirt” kāds vārtsargs, kuram samazinās spēļu proporcija; taču tieši tāpat kāds var ienākt Topā. pašreiz Topa virsotnē pēc GAA parametra ir Kovaļs ar 1.70.

ja GAA parametra svārstības vēl var norakstīt uz komandas kopējām “tradīcijām” aizsardzībā un principā, uzspiežot uz “daudz iemest” vai “maz ielaist”, tad atvairīto metienu procents varētu būt no aizsargu snieguma mazāk atkarīgs parametrs. protams, arī nosacīti, jo “atļautie” metieni un laukuma spēlētāju palīdzība vārtsargam arī var būt dažādi. katrā gadījumā – atvairīto metienu procents Holtam šajā sezonā ir krities par 4 procentpunktiem, kas vārtsargu statistikā tomēr ir pamanāma izmaiņa.

2010./2011. g. regulārā čempionāta summā ar 92,4% atvairītu metienu Holts ieņēma 6. vietu visā KHL, bet šosezon ar 92,0% Holtam pietiek, lai ierindotos dalītā 14.-16. vietā līgā (turpat arī Garnets un Lalands). šosezon, vismaz pagaidām, visi “līdzinās uz” Magņitkas vārsargu Ari Ahonen, kuram “drošības procents” ir 93,7%. ir arī viens vārtsargu statistikas parametrs, kurā Holts, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, “ir zirgā”. tās ir sausās spēles; šajā Topā Kriss Holts ar 4 “sausiņiem” vismaz šobrīd ierindojas dalītā 2.-7. vietā visā līgā.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums Dinamo sastāvā KHL regulārajos čempionātos (rankings pēc atvairīto metienu %; 4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

vārtsargs; sezona	sp.	uzv.	zaud.	PM sērijas	atv. met %	GAA	punkti	SM	“sausi”	sp. laiks
Martins Pruseks 2008./2009.	20	10	6	2	94.1%	1.70	0+0	0	6	1163:48
Kriss Holts 2010./2011.	33	13	11	8	92.4%	2.47	0+0	2	1	1965:37
Mikaels Tellkvists 2010./2011.	20	8	9	1	92.2%	2.63	0+0	4	1	1139:33
Kriss Holts 2011./2012.	33	15	12	4	92.0%	2.28	0+0	4	4	1917:39
Edgars Masaļskis 2008./2009.	8	4	2	1	91.5%	2.66	0+0	0	1	406:40
Edgars Masaļskis 2009./2010.	37	17	12	5	91.0%	2.84	1+0	6	2	1920:26
Daniels Sperle 2008./2009.	5	1	3	0	90.8%	2.61	0+0	0	0	252:56
Ervīns Muštukovs 2008./2009.	2	0	1	0	90.5%	3.00	0+0	0	0	80:00
Māris Jučers 2011./2012.	11	0	3	4	90.4%	2.54	0+0	0	0	401:16
Martins Pruseks 2009./2010.	28	7	15	2	90.3%	3.13	0+0	2	0	1476:56
Edgars Lūsiņš 2010./2011.	4	1	2	1	89.7%	2.63	0+0	0	0	182:10
Sergejs Naumovs 2008./2009.	29	12	12	2	89.3%	3.50	0+0	2	0	1489:53
ĀRPUS
Uģis Avotiņš 2008./2009.	1*	0	0	0	–	0.00	0+0	0	0	0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010.	0*	–	–	–	–	–	–	0	–	0
Kristers Gudļevskis 2010./2011.	0*	–	–	–	–	–	–	0	–	0

* Uģim Avotiņam fiksēts 13 sekunžu spēles laika, kurā netika izdarīts neviens metiens pa viņa sargātajiem vārtiem. Ervīns Muštukovs un Kristers Gudļevskis konkrētajā sezonā ir bijuši pieteikti spēlēm attiecīgajās sezonās, taču pie spēles laika nav tikuši.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums KHL izslēgšanas spēlēs (rankings pēc atvairīto metienu %; pirmās 3 sezonas):

vārtsargs; sezona	sp.	uzv.	zaud.	atv. met %	GAA	punkti	SM	“sausi”	sp. laiks
Edgars Masaļskis play off 2010.	6	3	2	93.4%	1.93	0+0	2	1	373:30
Martins Pruseks play off 2010.	4	1	3	92.1%	2.57	0+0	0	0	209:50
Mikaels Tellkvists play off 2011.	6	3	1	90.4%	3.04	0+0	2	0	295:45
Kriss Holts play off 2011.	7	2	5	89.0%	3.27	0+0	2	0	403:40
Martins Pruseks play off 2009.	3	0	3	85.9%	4.67	0+0	0	0	167:02
Sergejs Naumovs play off 2009.	1	0	0	77.8%	10.10	0+0	0	0	11:53
ĀRPUS
Ervīns Muštukovs play off 2010.	0*	–	–	–	–	–	0	–	0

* Ervīns Muštukovs ir bijis pieteikts spēlēm, taču konkrētajā sezonā pie spēles laika nav ticis.

[Krisa Holta foto fiksēts Dinamo spēlē pret Atlant 2011. gada 15. septembrī; foto avots: atlant-mo.ru. Māra Jučera un Krisa Holta kopfoto – spēlē pret SKA 2011. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Latvijas Virslīgas mazās sensācijas un “rozīnes”, t.sk. HS Rīga/LSPA

HS Rīga/LSPA komanda savā kārtējā (23.) Latvijas Virslīgas spēlē 3. perioda sākumā bija ar 3:1 vadībā pret Juniors vienību, t.i. tuvu savai pirmajai uzvarai pamatlaikā. Virslīgas “sensācija” tomēr nenotika un ar 5:3 uzvarēja Juniors puiši. vai kādu uzrunāja šāda ziņa?

sen jau ir pierasts, ka Latvijas atklātā čempionāta jaudīgākās, t.i. vienīgās pieaugušo, divīzijas – Latvijas Virslīgas – aktualitātes hokeja līdzjutēju interešu sfērā atrodas trešajā, ceturtajā plānā vai neatrodas vispār. šaubu nav, ka interesentiem “garšīgākas” norises ir Latvijas izlašu jautājumi, kāpināta interese par Dinamo, izņēmuma kārtā arī – Baltkrievijas ekstralīgas un MHL kaujas laukos notiekošais. viss pārējais, ieskaitot Virslīgas norises, vairumā gadījumu par pilnu netiek ņemts, jo ir viedoklis vai pārliecība, ka “tur taču nav līmenis”. bet, vai visi pārliecības “īpašnieki” ir apskatījuši kaut vienu Virslīgas spēli? vairumā gadījumu ir tikpat liela pārliecība, ka “nav nemaz jāredz, lai zinātu”. skaidrs, ka īstenas hokeja lielvalsts Latvijas īstenajiem hokeja faniem interesē tikai krējums, saldais. vai tas ir uzbrauciens? nedaudz ir.

Latvijas Virslīgas spēļu apmeklējums ir tāda kā eksotika un pat nedaudz piederība īpašam daždesmit cilvēku lokam. dažkārt pat spēlētāju laukumā un uz soliņa ir vairāk nekā skatītāju – radu, draugu, nākamās spēles dalībnieku, cita veida fanātiķu – tribīnēs. nepamet ekskluzivitātes sajūta – kā koncerts speciāli dažiem skatītājiem…

Virslīga kā raiba kompānija

2011./2012. gada sezonā ir viens no visu laiku lielākajiem komandu skaitiem, kāds jebkad ir bijis Latvijas Virslīgas čempionātā. sastāvs “raibs” – 10 dažādas vienības, kuru plašo pārstāvniecību nosaka gan U-20 līgas trūkums Latvijā, gan vairāku jauniešu komandu organizatoru “vēlme” uzspēlēt pie pieaugušajiem. šosezon jaunākais atļautais vecums ir 1995. gadā dzimušie, t.i. U-17 kategorijai atbilstošie. starp citu, šosezon Virslīgā ir pamanījušies uzspēlēt arī pāris 1996.-tie gadi…

Virslīgas 4 komandām šis nav vienīgais darbalauks. Juniors un HS Rīga/Prizma (ar nosaukumu Prizma-Rīga) par savu pamatčempionātu uzskata MHL B grupu, SK Rīga-95 uzspēlē arī Sanktpēterburgas čempionāta attiecīgā jaunuma grupā (pie 1995. gadā dzimušajiem), bet Energija (Elektrēni) ir Lietuvas nacionālā čempionāta (NLRL) Augstākās divīzijas aktuālie līderi (ar nosaukumu – ESSM/Energija). nu jau tradicionāli divas komandas bez savām jauniešu hokeja saimniecībām vai esošas ārpus jebkādām hokeja piramīdām ir Ozolnieki / Monarch un SMScredit.lv.

Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. reg. čempionāta tabula (pēc 2012-01-09 spēles; saskaņā ar lhf.lv; ppl = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	spēles	U	U ppl.	Z ppl.	Z	vārtu st.	punkti
1.	Ozolnieki/Monarch	22	18	1	2	1	124-53	58
2.	Zemgale/JLSS	24	14	2	0	8	129-99	46
3.	Juniors	21	14	0	2	5	120-61	44
4.	SMScredit.lv	21	13	2	0	6	124-63	43
5.	Liepājas Metalurgs-2	20	12	2	1	5	94-51	41
6.	SK Rīga-95	23	9	1	1	12	68-94	30
7.	HS Rīga/Prizma	22	7	1	2	12	71-99	25
8.	DHK Latgale	24	7	1	0	16	74-115	23
9.	Energija (Elektrēni)	20	4	1	4	11	76-101	18
10.	HS Rīga/LSPA	23	0	1	0	22	58-202	2

P.S. Zemgale/JLSS šosezon Virslīgas apritē figurē arī kā JLSS/Zemgale. Juniors nosaukums Latvijas Virslīgā arī HK Juniors, SK Rīga-95 – arī HK Rīga 95. HS Rīga/Prizma komandas versija MHL B grupas plašumos saukta Prizma-Rīga. Elektrēnu Energija Lietuvas čempionāta Augstākajā divīzijā – ar nosaukumu ESSM/Energija.

Virslīgas “rozīnes”

nu jau tradicionāli, ar padsmit punktu atrāvienu, Virslīgas līderi ir Ozolnieki / Monarch vienība, kurai šosezon atbilstošāks nosaukums būtu – Piņķi / Monarch. tā vienkāršā iemesla dēļ, ka komanda savu mājvietu pārcēlusi no Ozolnieku ledus halles uz Inbox.lv ledus halli Piņķos. vēl četras komandas turas 40-50 punktu rāmjos (20 – 24 spēlēs), un ir pieskaitāmas Virslīgas līderiem vai tuvākajiem pretendentiem – Zemgale/JLSS, Juniors (neslikti U-20 vecuma komandai), SMScredit.lv, Liepājas Metalurgs-2.

Latvijas Virslīgas dažās komandās arī atrodamas dažas “rozīnītes” – spēlētāji, kuri savulaik ir uzspēlējuši un/vai, iespējams, uzspēlēs augstākā līmenī, bet šajā sezonā ir sastopami un/vai bijuši sastopami uz Virslīgas ledus laukumiem. stap citu, šosezon Latvijas Virslīgā ir uzspēlējuši trīs spēlētāji ar NHL pieredzi – Kaspars Astašenko, Aleksandrs Kerčs seniors (abi – SMScredit.lv) un Viktors Ignatjevs (Ozolnieki / Monarch). abās nosauktajās komandās tad arī ir sastopamas visvairāk “rozīņu” – vīru, kas dažādu iemeslu dēļ vislielākajam hokejam vispār vai tajā brīdī ir metuši mieru. “monarhos” šosezon ir uzspēlējuši un/vai turpina uzspēlēt arī tādi kadri kā Artis Ābols, Sergejs Durdins, Māris Grāvītis, Kārlis Kalvītis, Edgars Lipsbergs, Vadims Romanovskis. SMScredit.lv ierinda šosezon ir un/vai ir bijusi ne mazāk zvaigžņota, neskaitot Astašenko un Kerču vecāko arī – Ronalds Cinks, Agris Saviels, Oļegs Sorokins. pa kādam ārzemju līgās klīstošam hokejistam pirms vai pēc ārzemēm izķer arī Zemgale/JLSS komanda, kur šosezon jau uzspēlējuši tādi puiši kā Toms Hartmanis, Artjoms Ogorodņikovs, Ēriks Ozollapa, Kristaps Stiģis.

Latvijas Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju Top10 2011./2012. (pēc 2012-01-09 spēles; saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	komanda	spēles	punkti
1.	Guntis Pujāts	Zemgale/JLSS	24	20+26
2.	Raivis Kurnīgins	Zemgale/JLSS	24	17+26
3.	Jurijs Kļujevskis	SMScredit.lv	21	22+19
4.	Andrejs Maslovskis	SMScredit.lv	21	20+18
5.	Ēriks Ozollapa	Zemgale/JLSS	24	21+16
6.	Deniss Martjušovs	DHK Latgale	24	4+31
7.	Sandis Virkstenis	DHK Latgale	23	13+21
8.	Mihails Bogdanovs	Ozolnieki/Monarch	22	11+22
9.	Rūdolfs Pētersons	SK Rīga-95	21	18+14
10.	Ronalds Cinks	SMScredit.lv	18	11+21

*

olimpiskais princips dzīvs

Latvijas Virslīgas turnīra tabulas otro pusi veido komandas, kuras Virslīgā piedalās vairāk olimpiskā principa “galvenais ir piedalīties” vadīti. nekādā gadījumā tas nav nosodāmi, un ir labi, ka puišiem ir vieta, kur uzspēlēt. “visolimpiskākā” vienība Latvijas Virslīgā ir HS Rīga/LSPA, kura 23 spēļu gaitā ir mācējusi tikt tikai pie vienas uzvaras, un tās pašas – pēc pamatlaika. visi 22 zaudējumi gan bija pamatlaikā, un likumsakarīgi “akadēmiķiem” ir tikai 2 punkti tabulā. labā ziņa ir tā, ka HS Rīga/LSPA sniegumā, neskatoties uz vietu tabulā un komandas “rangu” principā, brīžam ir pamanāms entuziasms, kas ir jaudīgāks nekā tabulā augstāk esošām komandām.

HS Rīga/LSPA pēc būtības ir U-20 komanda, kurai cauri “izrotējuši” jau 38 spēlētāji, no kuriem 7 spēlētāji vecuma ziņā ir “pārpratums” – dzimuši vēlāk par 1992. gadu. pieci spēlētāji ir 1989. – 1991. gadu posmā dzimuši, bet divi ir tādā kā sporta pedagogu statusā un pie rezultāta taisīšanas, pa lielam, nepiedalās – Dmitrijs Kiremšins (1974.) un Sergejs Seņins (1972.). jā, jā – tieši tas pats Seņins, kurš uzspēlēja Latvijas izlasē pasaules čempionātos un olimpiādē; tas pats Seņins, kurš Dānijas čempionāta 36 spēlēs prata saražot 84 punktus (1998./1999. g. sezonā).

visādi citādi HS Rīga/LSPA ir 1992. – 1995. gadā dzimušo komanda. lielās “mērvienībās” raugoties, šī vienība ir 2.-3. jaunākā komanda Virslīgā; par viņiem jaunāki ir tikai 1995. gada “specklase” – SK Rīga-95, aptuveni vienādā vecumā – Juniors. jāpiebilst, ka HS Rīga/LSPA ir Dinamo jauniešu komandām un SK Rīga saimniecībai “tuvu stāvošs” veidojums. piemēram, daži puiši, kas ir pretendējuši un dažādu iemeslu dēļ nav iekļuvuši Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Juniors, ir uzspēlējuši un/vai spēlē HS Rīga/LSPA vienībā. starp tiem: Ēriks Aļaškevičs, Arvis Petunovs, Kaspars Porejs, Pāvels Tribuncovs. nebūs pārsteigums, ja kāds no HS Rīga/LSPA sastāva šajā vai nākamajā sezonā taps iesaukts kādā no MHL vienībām.

HS Rīga/LSPA spēlētāju statistika Latvijas Virslīgā 2011./2012. (pēc 2012-01-08 spēles; iespējami labojumi pēc 2011-01-08 spēles protokola salabošanas):

spēlētājs	dz.	spēles	punkti	SM
UZBRUCĒJI
Lauris Ziemiņš	1989.	18	8+14	8
Vladislavs Koniševs	1993.	23	6+15	14
Ivans Dmitrijevs	1992.	15	6+7	8
Ēriks Aļaškevičs	1993.	17	6+4	12
Oto Everss	1992.	23	3+6	22
Kaspars Porejs	1993.	13	5+3	6
Viktors Rutkovskis	1993.	23	4+3	38
Aleksandrs Manza	1994.	17	3+2	6
Gints Leitis	1992.	6	2+1	0
Pauls Krūmiņš	1993.	20	2+1	12
Dāvis Birzulis	1994.	7	2+0	0
Ivars Sirmais	1993.	3	1+1	0
Jānis Zariņš	1991.	3	1+1	2
Ēriks Baranovs	1994.	12	1+1	6
Sandis Saulīte	1993.	9	0+2	6
Dāgs Lauciņš	1992.	13	0+1	2
Sergejs Seņins	1972.	6	0+1	12
Renē Rozenbergs	1990.	1	0+0	2
Kārlis Hiršs	1992.	3	0+0	6
Armands Holms	1991.	4	0+0	0
Konstantīns Sukoņko	1992.	4	0+0	2
Sandis Grīnbergs	1995.	10	0+0	0
AIZSARGI
Viktors Šorins	1992.	22	3+7	36
Pāvels Tribuncovs	1993.	17	3+1	14
Arvis Petunovs	1993.	12	1+3	24
Mihails Ļeonovs	1994.	21	0+3	12
Ričards Simsons	1995.	7	0+2	4
Gusts Pavlovskis	1994.	11	1+0	0
Eduards Krustiņš	1995.	7	0+1	0
Maksims Krutjko	1993.	23	0+1	26
Raivis Reiss	1995.	1	0+0	0
Vladimirs Poļaņins	1994.	2	0+0	0
Dmitrijs Kiremšins	1974.	13	0+0	22
Ričards Antons	1994.	16	0+0	10
VĀRTSARGI	dz.	sp. laiks	GAA	SM
Ričards Rozentāls	1995.	60:00	6.00	0
Kārlis Zakrevskis	1993.	721:13	8.49	0
Silvestrs Kūliņš	1993.	498:47	8.90	2
Aleksandrs Žagars	1991.	100:00	12.00	0

*

P.S. skatot HS Rīga/LSPA un citu Virslīgas vienību spēlētāju statistiku, jāņem vērā LHF pieraksta specifika – viens un tas pats spēlētājs, ja ir bijis protokolā fiksēts dažādos ampluā, tad parādīsies atsevišķi aizsargu un uzbrucēju statistikas ailītēs ar atšķirīgu (sadalītu) spēļu skaitu, punktiem un soda minūtēm. šeit viena spēlētāja atsevišķu pozīciju skaitļi ir summēti.

[foto fiksēts HS Rīga/LSPA spēlē pret Zemgale/JLSS 2011. gada 24. septembrī; foto avots: lhf.lv (autors: Oļegs Siračenko).]

Latvijas U-20 izlase: pirms “norakt” vai dziedāt slavas dziesmas

Latvijas junioru izlase sūri un grūti, bet savu galveno uzdevumu paveica – pēc gada Latvijas U-20 izlase atkal varēs cīnīties elites U-20 pasaules čempionātā. Latvijas U-20 izlases sniegums salīdzinājumā ar iespēto elites čempionātos agrāk: rezultāti; līderi; vārtsargi.

kopā Latvijas U-20 izlase ir piedalījusies četros junioru pasaules čempionātos elitē, un labākais Latvijas U-20 izlases sniegums elitē ir 8. vieta 2008./2009. gada sezonā. šosezon ir atkārtots divu citu sezonu rezultāts – 9. vieta, ar to atšķirību, ka citus gadus tas nozīmēja izkrišanu uz 1. divīziju, bet pēc šīs sezonas reglamenta uz 1. divīziju pārceļas tikai 10. (pēdējās) vietas ieņēmēji. vēlreiz piebilde: U-20 pasaules čempionātā elitē startē 10 izlases, atšķirībā no pieaugušajiem, kur ir 16 valstsvienības.

salīdzinot ar citu gadu 9.-ajām vietām, šosezon ir pat bijusi labāka vārtu starpība (-32) nekā piemēram 2009./2010.g. sezonā (-40). tomēr izcīnīto punktu skaits 2011./2012. g. sezonā ir bijis līdz šim mazākais. taču, ja īpaši piemeklē, progresu var atrast atsevišķās spēlēs, piemēram, cīņā pret Zviedrijas junioriem – iepriekš bija 2:10 un 1:10, bet šosezon jau 4:9. tomēr ir arī Krievijas izlase, no kuras Latvijas juniori attālinās – 1:3, 1:4, 0:14…

Latvijas U-20 izlases sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (secība pēc labākā snieguma):

sezona	rezultāti	punkti	vārtu st.	vieta
2008./2009.	vs RUS 1:4; vs SVK 2:7; vs SWE 1:10;
	vs FIN 1:5; vs GER 7:1; vs KAZ 7:1	6	19:28	8. vieta
2005./2006.	vs CZE 1:5; vs SVK 4:7; vs RUS 1:3;
	vs SWE 2:10; vs SUI 2:5; vs NOR 4:0	3	14:30	9. vieta (ārā)
2009./2010.	vs CAN 0:16; vs SVK 3:8; vs USA 1:12;
	vs SUI 5:7; vs CZE 2:10; vs AUT 6:4	3	17:57	9. vieta (ārā)
2011./2012.	vs SWE 4:9; vs SVK 1:3; vs RUS 0:14;
	vs SUI 3:5; vs USA 2:12; vs DEN 2:1 OT	2	12:44	9. vieta

*

toni nosaka 1994.-tie?

Latvijas U-20 izlases 2011./2012. gada sezonas modeļa divi rezultatīvākie spēlētāji ir 1994. gadā dzimušie Ņikita Jevpalovs un Roberts Lipsbergs. rezultativitātes ziņā turpat netālu, bet nozīmības ziņā ļoti vērtīgi bija arī abi pārējie 1994. gadā dzimušie uzbrucēji – Teodors Bļugers (1+2) un Zemgus Girgensons (2+0). Latvijas valstsvienībā bija vēl viens 1994.-ais – vārtsargs Elvis Merzļikins, kuram uznāciens iegadījās tikai vienā spēlē, bet pret vienu no skarbākajiem pretiniekiem (0:14). labā ziņa ir tā, ka visi nosauktie šosezon atbilst U-18 vecumam, kas nozīmē, ka Latvijas junioru izlases iesaukšanas vecumam viņi derēs vēl divas nākamās sezonas. un tas jau būs cits pieredzes uzkrājums.

joprojām Latvijas U-20 izlases rezultativitātes rekordisti elitē ir Roberts Bukarts un Roberts Jekimovs, kuri katrs izcīnījuši pa 7 punktiem. raženākais vārtu guvējs ar 6 precīziem trāpījumiem ir Roberts Bukarts.

Latvijas U-20 izlases rezultatīvākie spēlētāji U-20 pasaules čempionātos elitē (4 punkti un vairāk):

	spēlētājs	sezona	spēlētāja U vec.	spēles	punkti
1.	Roberts Bukarts	2009./2010.	U-20	6	6+1
2.	Roberts Jekimovs	2008./2009.	U-20	6	4+3
3.	Roberts Bukarts	2008./2009.	U-19	6	4+2
4.	Mārtiņš Karsums	2005./2006.	U-20	6	3+3
5.-8.	Ronalds Cinks	2008./2009.	U-19	6	2+3
	Jānis Ozoliņš	2008./2009.	U-20	6	2+3
	Jānis Straupe	2008./2009.	U-20	6	2+3
	Ņikita Jevpalovs	2011./2012.	U-18	6	2+3
9.	Ronalds Cinks	2009./2010.	U-20	6	0+5
10.-12.	Jurijs Kļujevskis	2005./2006.	U-20	6	2+2
	Ronalds Ķēniņš	2009./2010.	U-19	6	2+2
	Raimonds Vilkoits	2009./2010.	U-20	6	2+2

*

visu četru elites junioru čempionātu gaitā ir bijuši tikai 10 spēlētāji, kas ir pratuši uzturēt savu lietderības koeficientu plusos. turklāt katram no viņiem tas ir izdevies tikai vienu reizi, lai arī daži elitē uzspēlēja vairāk par vienu reizi. joprojām no 2008./2009. g. čempionāta nepārspēts “stāv” Ronalda Cinka rekords “+3”. šosezon pasaules čempionātā elitē neviens Latvijas U-20 izlases dalībnieks, saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, nav pabeidzis turnīru ar pozitīvu lietderības koeficientu.

Latvijas U-20 izlases spēlētāji ar labāko lietderības koeficientu U-20 pasaules čempionātos elitē (visi, kam +):

	ampl.	spēlētājs	sezona	spēlētāja U vec.	spēles	+/-
1.	U	Ronalds Cinks	2008./2009.	U-19	6	+3
2.-5.	U	Mārtiņš Skuška	2005./2006.	U-18	6	+2
	U	Roberts Bukarts	2008./2009.	U-19	6	+2
	U	Artjoms Ogorodņikovs	2008./2009.	U-20	6	+2
	A	Jānis Šmits	2008./2009.	U-19	6	+2
6.-10.	U	Edžus Kārkliņš	2005./2006.	U-20	6	+1
	A	Kristaps Sotnieks	2005./2006.	U-19	6	+1
	U	Lauris Bajaruns	2008./2009.	U-20	6	+1
	A	Krišs Grundmanis	2008./2009.	U-20	6	+1
	A	Alberts Iliško	2008./2009.	U-19	6	+1

*

atkal slikti vārtsargi?

ar Latvijas U-20 izlasei vēl nav bijis tāds elites junioru čempionāts, kurā neiegadītos kāds divciparu zaudējums. pirmajā reizē (2005./2006.) vainīgi bija zviedri (2:10), otrajā (2008./2009.) – atkal zviedri (1:10). trešajā čempionātā (2009./2010.) jau bija 3 vainīgie – Kanāda (0:16), ASV (1:12), Čehija (2:10). šosezon iegadījās “tikai” divi divciparnieki – Krievija (0:14) un ASV (2:12).

katru reizi vārtu “birumu” reizēs nepacietīgākie vērtētāji vainīgos mēdz meklēt vārtsargu personā. arī šīs čempionāts nebija izņēmums. tomēr der atcerēties, ka vārtsargs jau ir “pēdējā instance”, kad ir pārvarēti laukuma spēlētāju pretestības, ja tāda bijusi, bastioni. uz kopējā četru čempionātu fona aktuālā “pirmā numura” Kristera Gudļevska statistika pēc atvairīto metienu procenta ir otrā labākā līdzšinējā Latvijas vārtsargu vēsturē elites junioru čempionātos. tiesa, Uģa Avotiņa sniegums 2005./2006. gada sezonā ir apsteigts ļoti nedaudz. joprojām Latvijas U-20 izlases vārtsargu favorīts ir Nauris Enkuzens ar it kā neko īpašu (90,27% un GAA 4.33), kas Latvijas junioru gadījumā tomēr, izrādās, ir īpaši.

Latvijas U-20 izlases visu vārtsargu sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (vārtsargu dati ir salīdzināmi daļēji dēļ atšķirīgā spēļu laika un pretiniekiem):

	vārtsargs	sezona	vārts. U vec.	sp. laiks	atv. %	GAA
1.	Nauris Enkuzens	2008./2009.	U-20	346:18	90.27%	4.33
2.	Kristers Gudļevskis	2011./2012.	U-20	279:41	86.52%	5.15
3.	Uģis Avotiņš	2005./2006.	U-20	333:57	86.14%	5.03
4.	Rihards Cimermanis	2011./2012.	U-19	19:04	82.76%	15.73
5.	Jānis Kalniņš	2009./2010.	U-19	272:21	82.57%	9.25
6.	Raimonds Ermičs	2008./2009.	U-19	13:42	82.35%	13.14
7.	Kristaps Stiģis	2005./2006.	U-19	26:03	81.82%	4.61
8.	Elvis Merzļikins	2011./2012.	U-18	60:00	72.00%	14.00
9.	Raimonds Ermičs	2009./2010.	U-20	87:39	68.75%	10.27

*

P.S.

Latvijas U-20 spēlētāju statistika 2011./2012. gada U-20 pasaules čempionātā elitē (pēc komandas visām 6 spēlēm):

ampl.	spēlētājs	dz.	spēles	punkti	+/-	SM
	UZBRUCĒJI
U	Ņikita Jevpalovs	1994.	6	2+3	0	4
U	Roberts Lipsbergs	1994.	6	2+1	-3	2
U	Kristiāns Pelšs	1992.	5	1+2	-7	8
U	Teodors Bļugers	1994.	6	1+2	-5	2
U	Toms Andersons	1993.	6	2+0	-3	4
U	Zemgus Girgensons	1994.	6	2+0	-6	6
U	Vitālijs Hvorostiņins	1992.	6	1+1	-2	0
U	Juris Ziemiņš	1993.	6	1+1	-2	0
U	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	6	0+2	-8	2
U	Dāvis Straupe	1992.	6	0+1	-7	2
U	Māris Diļevka	1992.	6	0+0	-8	2
U	Edgars Kļaviņš	1993.	6	0+0	-10	2
	AIZSARGI
A	Krists Kalniņš	1992.	6	0+1	0	14
A	Kristers Freibergs	1992.	6	0+0	-2	0
A	Artūrs Salija	1992.	6	0+2	-4	4
A	Edgars Siksna	1993.	6	0+1	-4	0
A	Pauls Zvirbulis	1993.	6	0+1	-4	0
A	Krišs Lipsbergs	1993.	6	0+1	-6	0
A	Kristaps Nīmanis	1993.	6	0+1	-7	6
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	6	0+2	-9	2
	VĀRTSARGI	dz.	spēles	sp.laiks	atv. %	GAA
V	Kristers Gudļevskis	1992.	5	279:41	86.52%	5.15
V	Rihards Cimermanis	1993.	1	19:04	82.76%	15.73
V	Elvis Merzļikins	1994.	1	60:00	72.00%	14.00

* Latvijas U-20 izlases statistika 2011./2012. – iihf.com

P.P.S. no šī pasaules čempionāta visvairāk ir jāprot paņemt pieredzi – kā treneriem, tā spēlētājiem. nav vieži tādas reizes, bet 2012./2013. gada čempionātam Ufā pēc saviem gadiem būs “pieejami” 14 hokejisti, kas ēduši elites junioru pasaules čempionāta maizi.

[foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Zviedrijas U-20 izlasi 2011. gada 26. decembrī (pēc Latvijas laika – 27. decembrī). foto avots: lhf.lv.]

Hosas trešā atnākšana jeb “Sējēj, sēdies, pieci?”

Dinamo saimniecībai patīk spēlētāju atkārtoti uznācieni uz skatuves. Rautakallio neiecietība pret čehu-slovāku izcelsmes hokejistu pieņemšanu sastāvā, kas bija sastāva komplektētāju arguments sezonas ievadā, tagad ir aizmirsta. Rīga ir nosaukta par Marsela Hosas aktuālo mājvietu.

vai bija pārsteigums?

Marsela Hosas piezemēšanās Rīgā pēc atbrīvošanas no problēmu plosītā Maskavas Spartak ne tuvu nebija pārsteigums. tāpat kā pats Hosas-juniora atlaišanas fakts, jo šosezon no Spartak saimniecības tiek atlaisti vai paši aiziet “pa labi un pa kreisi” – treneri, ģenerālmenedžeris, spēlētāji.

jau 2010./2011. g. sezonā, Ak Bars krāsās esot, Marsela Hosas supersnaipera medaļas pārstāja mirdzēt, bet šajā – turpināja sūbēt līdz agregātstāvoklim un cenai, kurus Rīgas Dinamo grib celt. “Ziemassvētku atlaides” nodrošināja apstāklis, ka šosezon Hosa skaitās nemetošs – 6 vārtu guvumi un 11 rezultatīvas piespēles 35 spēlēs. tiesa, ar šo ciparu (17 punktiem) ir bijis pietiekoši, lai arī šobrīd būtu otrais rezultatīvākais Spartak ierindā. tas gan vairāk liecina par “spartakiešu” varēšanām šajā sezonā…

turklāt Dinamo ir sentimentāla komanda, un te ir ierastas atgriešanās. piemēram, tas pats Marks Hartigans pēc sezonas pauzes tika sagaidīts ar entuziasmu. atpakaļ nākuši ir arī citi dažāda kalibra dinamieši – Roberts Petrovickis, Edgars Masaļskis, Juris Štāls.

kā Peka Marselu audzinās?

Dinamo vajadzības ir skaidras. apstākļos, kad hokeja apskatnieki vienību pamatoti sauc par “2 vārtu komandu”, ir aktuāls snaiperu trūkums. protams, vienmēr varētu gribēties labāku momentu realizāciju par esošo, tomēr Dinamo gadījums ir akūtāks, jo prasības pret dzīvi pēc divām salīdzinoši veiksmīgām play off-u sezonām ir kļuvušas augstākas par esošo varējumu iemest. ar 82 vārtu guvumiem 35 spēlēs rīdzinieki pašreiz ieņem 18. vietu līgā pēc vārtu guvumu skaita (komandām atšķirīgs spēļu skaits). vidējos ciparos – 2,34 vārtu guvumi spēlē.

tāpat Dinamo vajadzību pēc papildspēkiem pastiprina ik pa laikam plašākus apjomus iegūstošā lazarete uzbrucēju rindās. Jānis Sprukts būšot ierindā jau drīz, bet Andra Džeriņa un nu jau Aleksandra Ņiživija atpakaļ-ienākšana sastāvā ir vairāk vai mazāk miglā tīta. toties no Dinamo sastāva gada izskaņā ir atbrīvoti ļoti pat nesen pieņemtie Jakubs Šindels un Ville Nieminens (zemāk pa labi novietotā attēlā). diskusija var būt par to, cik lielus caurumus ir atstājuši šie vīri; tomēr, neskatoties uz caurumu lielumu, caurumi ir un paliek caurumi. tātad, Dinamo vajadzības ir saskatāmas bez īpašas piepūles.

par to, ka Marsels Hosa var būt snaiperis, liecina Dinamo pirmo divu sezonu atmiņas. otrajā no kurām Hosam bija labākā metēja gods visā KHL un tapa jauna cena. atliek vien jautājums, cik plastiski un organiski Marsels Hosa iekļausies galvenā trenera Pekas Rautakallio veidotajā “jaunā modeļa” Dinamo zīmējumā, kur uzbrucējiem daudz darba arī aizsardzības ierakumos. kā labi atceramies no pirmajām sezonām, Hosas stihija ir apšaudīt pretinieku vārtus, ganīties pretinieka zilās līnijas apkaimē… starp citu, pamestā Spartak ierindā Hosa bija viens no diviem sliktākā lietderības koeficienta turētājiem; viņam un aizsargam Denisam Bodrovam – pa “-16”. taisnības dēļ jāpiebilst, ka Spartak ierindā šobrīd nav neviens plusos…

Dinamo kā leģionāru “caurbraucamā sēta”

aktuālā, 2011./2012. gada sezona, nav pirmā, kad Dinamo pļavas un tīrumus ir kopis tik liels leģionāru skaits. ieskaitot Hosu, šajā sezonā Dinamo krāsas “apvilkuši” 8 leģionāri; tieši tikpat liels leģionāru skaits (aprēķinos nav ņemts vērā Ainars Podziņš) ir fiksēts katrā no iepriekšējām 3 sezonām. tiesa, šajā sezonā šīs cipars jau ir sazīmējies jau gadu mijā. svarīgākais tomēr ir apstāklis, ka jau līdz decembra beigām komanda ir pamanījusies atbrīvoties no 3 leģionāriem!!! tas Dinamo gadījumā ir pamanāms rekords. iepriekšējās 3 sezonās “vilka pase” sezonas gaitā tika izsniegta 1 – 2 ārzemniekiem sezonā, turklāt daļa no viņiem bija uz pārbaudes laiku ņemti, nevis slēgti līgumi uz tekošo vai 2 sezonām.

šajā sezonā Hosa jau ir trešais leģionārs, kas sezonas gaitā ņemts kā papildinājums. šāds apjoms nav pirmoreiz – KHL otrajā sezonā (2009./2010.) Dinamo jau sezonas gaitā arī pielasīja 3 leģionārus (Fosteru, Robertu Petrovicki, Arnasonu). daudz interesantāks ir apstāklis, ka šīs sezonas divi iepriekšējie “ielāpi” (Šindels, Nieminens) ir jau atbrīvoti. par ļoti precīzu sastāva selekciju šosezon runāt būtu nevietā. taču, iespējams, tāds nebija mērķis…

Rīgas Dinamo leģionāri 3,5 sezonu gaitā (dati līdz 2012-01-04; nav iekļauts Ainars Podziņš):

sezona	no sezonas sākuma	pieņemti sez. gaitā	atbrīvoti sez. gaitā	caurgājušo skaits
2008./2009.	Ellison; Hartigan; Hossa; Novak; Ron.Petrovicky; Westcott	Sperrle; Prusek	Ron.Petrovicky; Sperrle	8
2009./2010.	Hossa; Iggulden; Kariya; Prusek; Sweatt	Arnason; Foster; Rob.Petrovicky	Foster; Sweatt	8
2010./2011.	Hartigan; Holt; Karamnov; Mikus; Surovy; Tellqvist; Trotter	Rob.Petrovicky	Mikus	8
2011./2012.	Holt; Lucenius; Lundmark; Melin; Warg	Nieminen; Sindel; Hossa	Melin; Nieminen; Sindel	8

*

oficiālām izziņām: Dinamo oficiālā info par Marsela Hosas pievienošanos sastāvam – dinamoriga.eu

[Marsela Hosas foto fiksēts 2009./2010. g. sezonā; Villes Nieminena foto fiksēts Dinamo spēlē pret Avangard 2011. gada 4. novembrī. abu foto autors: Oļegs Siračenko.]