Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Archive for novembris, 2011

Dinamo pusceļā un ciparos

Posted by petrovich27 uz 2011/11/28

KHL regulārais čempionāts Dinamo komandai ir pusē – 27 spēles no 54 ir “nokostas”, vētras ūdensglāzē un kategoriskas kritikas viļņi rimuši; pat skarbākie Pekas Rautakallio un Dinamo “jaunākā modeļa” aprunātāji jau “mīl” Peku, bet, ja kritika parādās, tad tā jau vairāk izskatās pēc inerces… Dinamo karodziņus un šalles sāk meklēt tie, kas tos bija paslēpuši kopā ar cerībām redzēt komandu play off-ā.

ilgi gaidītā sērija

pēdējās 5 spēlēs ar Dinamo ir noticis kaut kas tāds, kas gaidīts ilgāku laika posmu – ir uzvaru sērija. turklāt 3 no šīm spēlēm aizvadītas izbraukumā, ko tradicionāli pieņemts uzskatīt par grūtāku sasniegumu nekā tās uzvaras, kas sarūpētas uz “mājas” ledus. pēc 27. novembra spēlēm Dinamo ir ierindojusies Rietumu konferences 7. vietā, izslēgšanas spēļu zonā “ar nelielu rezervīti”. lai arī dažām citām konferences komandām ir aizvadīts par 1-3 spēlēm mazāk nekā rīdziniekiem, ir skaidrs, ka brīdī, kad pārējiem būs 27 spēles, rīdzinieki play off zonā paliek. tas gan negarantē nekādas dividendes regulārā čempionāta otrā pusē, taču interesentu cerības vairo. un atgādina, ka galvenais nepieciešamais ir pacietība, pacietība un vēlreiz pacietība.

regulārā čempionāta vidū jau reālistiskāk, vismaz tā gribētos cerēt attiecībā uz Rīgas komandu, “samaisījies” KHL Rietumu konferences vietu izkārtojums. Austrumos joprojām ir “bardaks” – konferences līderi ir Čeļabinskas Traktor un Habarovskas Amur, bet “oligarhi” Magņitogorskas Metallurg, Ak Bars un Salavat Julajev (katram – 39 punkti) dala 5.-7. vietu Austrumos. bet Rietumfrontē situācija mēreni izlīdzinās – savu vietu pamazām ieņem Atlant vienība, izspiežot Minskas Dinamo un Torpedo no cerīgās 2. vietas, kas “piedienas” divīzijas līderim. mazliet “piebuksē” arī CSKA komanda, kurai regulārā čempionāta pirmajā pusē bija dažas ļoti cerīgas epizodes.

KHL Rietumu konferences tabula; 2011./2012. g. reg. sezona (pēc 2011-11-27 spēlēm):

vieta komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. PM zaud. OT zaud. vārtu st. punkti punkti vid.sp.
1.* SKA 25 15 1 3 2 1 3 92-52 56 2.24
2.* Atlant 24 12 2 2 1 0 7 64-57 45 1.88
3. OHK Dinamo 26 16 0 2 0 0 8 76-56 52 2.00
4. Dinamo (Minska) 27 11 0 4 1 3 8 76-66 45 1.67
5. Torpedo 26 12 0 3 2 0 9 70-58 44 1.69
6. Severstaļ 25 12 0 1 2 1 9 72-68 41 1.64
7. Dinamo (Rīga) 27 10 1 2 4 0 10 66-71 40 1.48
8. CSKA 26 10 2 0 5 0 9 60-58 39 1.50
9. Lev 27 8 0 1 2 2 14 70-81 30 1.11
10. Spartak 26 7 1 2 0 1 15 61-87 28 1.08
11. Vitjaz 27 5 0 4 0 1 17 54-91 24 0.89
 

P.S. pirmās 2 vietas rezervētas divīziju līderiem.

Miķelis Rēdlihs – 45,5% no komandas?

sezonas vidū var konstatēt, ka Dinamo sastāvā ir viens no 3 rezultatīvākajiem KHL spēlētājiem (Miķelis Rēdlihs ar 30 punktiem 27 spēlēs), viens no 5 labākajiem KHL snaiperiem (Mārtiņš Karsums ar 13 vārtu guvumiem 27 spēlēs), labākais KHL piespēļu iedalītājs (M.Rēdlihs ar 24 piespēlēm 27 spēlēs; žēl, ka sanāk atkārtošanās). Miķelis Rēdlihs šajā sezonā vispār ir īpašs stāsts – persona, kas piedalījusies savas komandas 45,5% vārtu guvumu (30 punkti no komandas 66 vārtu guvumiem). vēl šīs bildes neatņema sastāvdaļa ir Jānis Sprukts (19 punkti 27 spēlēs), kā arī aizsargu duets – Guntis Galviņš un Krišjānis Rēdlihs. 1.maiņa, kas atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem.

66 vārtu guvumi 27 spēlēs (vidēji 2,44 spēlē) ir tieši tik, lai ierindotos 16.-ajā vietā visā līgā. jāpiebilst, ka šāda pozīcija ir pamanāma nobīde no “Šuplera kursa”, ja ņem vērā, ka 2010./2011. g. regulārajā sezonā Rīgas komanda bija 7.-tie labākie vārtu guvēji līgā, bet 2009./2010. g. regulārajā sezonā – 5.-tie trāpīgākie visā līgā.

KHL komandu vārtu guvumi vidēji spēlē (pēc 2011-11-27 spēlēm):

vieta komanda spēles vārtu guv. vārtu zaud. guvumi vid. sp.
1. SKA 25 92 52 3.68
2. Amur 27 86 67 3.19
3. Traktor 26 80 53 3.08
4. Salavat Julajev 28 84 86 3.00
5. OHK Dinamo 26 76 56 2.92
6. Severstaļ 25 72 68 2.88
7.-8. Dinamo (Minska) 27 76 66 2.82
Metallurg (Magņitogorska) 27 76 74 2.82
9. Ak Bars 26 73 68 2.81
10. Torpedo 26 70 58 2.69
11. Sibir 25 67 71 2.68
12. Atlant 24 64 57 2.67
13. Ņeftehimik 26 68 80 2.62
14. Baris 25 65 75 2.60
15. Lev 27 70 81 2.59
16. Dinamo (Rīga) 27 66 71 2.44
17. Jugra 26 62 64 2.39
18. Avangard 28 66 56 2.36
19. Spartak 26 61 87 2.35
20. CSKA 26 60 58 2.31
21. Avtomobiļist 24 49 76 2.04
22. Vitjaz 27 54 91 2.00
23. Metallurg (Novokuzņecka) 26 44 66 1.69

Rīgas Dinamo uzbrucēju cipari 2011./2012. g.regulārajā čempionātā (pēc komandas 27 spēlēm):

 

uzbrucējs sp. punkti +/- SM izšķ.PM iemetieni uzv. iemet. % vid.sp. laiks
1. Miķelis Rēdlihs 27 6+24 +1 14 0 13 53.8% 17:37
2. Mārtiņš Karsums 27 13+6 +3 8 0 41 39.0% 18:03
3. Jānis Sprukts 27 7+12 +1 6 0 561 51.5% 19:00
4. Fredrik Warg 26 7+5 -10 49 0 251 55.9% 17:17
5. Jamie Lundmark 21 6+3 -3 24 0 90 48.9% 15:47
6. Niclas Lucenius 27 0+7 +4 12 0 244 46.7% 12:07
7. Mārtiņš Cipulis 26 0+5 -7 10 0 8 37.5% 15:27
8. Ainars Podziņš 27 4+0 +3 15 0 1 0% 8:32
9. Gints Meija 20 1+2 -1 6 0 6 16.7% 12:18
10. Aleksandrs Ņiživijs 12 0+3 -3 12 1 9 44.4% 13:15
11. Juris Upītis 4 2+0 +1 2 0 3 0% 8:30
12. Roberts Bukarts 12 1+1 -1 0 0 4 25.0% 10:40
13. Jakub Sindel 17 1+0 -9 12 0 152 51.3% 13:36
14. Juris Štāls 17 0+1 0 6 0 6 16.7% 8:14
15. Ville Nieminen 8 0+0 -2 8 1 6 16.7% 17:44
16. Miks Indrašis 1 0+0 0 0 0 0 9:16
17. Andris Džeriņš 7 0+0 -1 0 0 78 37.2% 12:42
18. Ģirts Ankipāns 11 0+0 -2 8 0 10 20.0% 13:06
19. Björn Melin 11 0+0 -9 4 0 6 83.3% 11:49
   

aizsargu pārkvalifikācija

rezultativitātes “iztrūkumus” uzbrukumā dinamiešiem nākas kompensēt ar darbu aizsardzībā, kur līdz ar aizsarga Pekas Rautakallio nonākšanu pie komandas stūres, ir pamanāmas akcentu maiņas. ar Sandi Ozoliņu vairs nemēģina ārstēt visas slimības un kaites. kā ilustrācija tas, ka mazākumos Ozoliņš ir redzams reti vai nemaz. arī aizsargu rotācijas netiek izmantotas kā ikdienas motivācijas, formas uzturēšanas, laicīgas atpūtas vai citu treneriem zināmu faktoru stimulējošs pasākums. aizsargu korpuss ir stabils. kas vēl? aizsargi strādā arī uzbrukumā, met no zilās un “lien” uz pretinieku vārtiem, par ko sagaida uzbrucēju palīdzības aizsardzības darba ikdienā.

daži aizsargi met biežāk, dažiem tas izdodas labāk un biežāk. nu jau tradicionāli rezultatīvākais Dinamo aizsargs ir Sandis Ozoliņš (12 punkti 27 spēlēs), bet nu jau viņa tiešā tuvumā tabulā kārtojas Gunta Galviņa (11 punkti 27 spēlēs) un Krišjāņa Rēdliha (10 punkti 23 spēlēs) vārdi. jā, jā – tieši tas pats Kr.Rēdlihs, kuram iepriekšējās sezonās Dinamo sastāvā bija bieži jāpiedalās “slavenajās” aizsargu rotācijās, salasot regulārajās sezonās vien 20-40 spēļu: 2010./2011. g. – 32 spēles; 2009./2010. g. – 40 spēles; 2008./2009. g. – 24 spēles. tagad ierasta parādība, ka aizsargi Galviņš – Kr.Rēdlihs ir pirmais aizsargu pāris ar atbilstošu spēles laiku un secību vairākumos.

ar 71 vārtu zaudējumu 27 spēlēs (vidēji spēlē 2,63) Rīgas Dinamo ieņem 13. vietu līgā. salīdzinot ar 2010./2011. g. sezonu, vidējais cipars pat ir labāks. 2010./2011. g. regulārajā sezonā Rīgas Dinamo ar 149 vārtu zaudējumiem 54 spēlēs (vidēji spēlē 2.76) ieņēma 12. vietu līgā. šosezon pozitīvais piemērs ir virknes kritiķu par mazāk skatāmu un baudāmu “lamātais” Avangard “stiliņš”, kas pieļauj tikai 2,00 vārtu zaudējumus vidēji spēlē. šosezon “minimālisti” ir arī Traktor (vidēji 2,04 vārtu zaudējumi spēlē), SKA (2,08), OHK Dinamo (2,15). savukārt, divi lielākie “caurbiras” ir Vitjaz (3,37) un Spartak (3,35).

Rīgas Dinamo aizsargu cipari 2011./2012. g.regulārajā čempionātā (pēc komandas 27 spēlēm):

 

aizsargs spēles punkti +/- SM met. pa vārtiem vid.sp.laiks
1. Krišjānis Rēdlihs 23 3+7 +7 14 33 20:39
2. Guntis Galviņš 27 5+6 +1 10 75 21:25
3. Arvīds Reķis 18 0+1 0 10 12 16:43
4. Jānis Andersons 1 0+0 0 0 2 14:35
5. Jēkabs Rēdlihs 23 0+1 -2 6 22 15:42
6. Rodrigo Laviņš 20 0+1 -3 8 9 12:14
7. Kristaps Sotnieks 24 1+1 -6 33 37 15:41
8. Oskars Cibuļskis 19 1+1 -6 6 24 19:07
9. Sandis Ozoliņš 27 6+6 -8 24 41 19:56
   

aizsargu statistikas rādītājos, salīdzinot sezonas, interesanta ailīte ir “metienu skaits”, kas zināmā mērā ilustrē 2011./2012. g. sezonas pārvērtības. piemēram, Guntis Galviņš jau šīs sezonas vidū ir pārpildījis savu visas iepriekšējās sezonas metienu “normu”. 6 no 9 aizsargi šosezon met pa vārtiem, vismaz līdzšinējās spēlēs, vairāk nekā 2010./2011. g. regulārajā čempionātā.

Rīgas Dinamo aizsargu metieni pa vārtiem (2011./2012. g. – pēc komandas 27 spēlēm):

aizsargs sp. met. pa vārtiem metieni vid.sp 2010./2011. REG vid.sp. 2009./2010. REG vid.sp.
Guntis Galviņš 27 75 2.78 1.48 (65 met. 44 sp.) 1.74 (92 met. 53 sp.)
Jānis Andersons 1 2 2.00 1.00 (7 met. 7 sp.)
Kristaps Sotnieks 24 37 1.54 0.93 (42 met. 45 sp.) 0.56 (27 met. 48 sp.)
Sandis Ozoliņš 27 41 1.52 2.15 (88 met. 41 sp.) 1.47 (63 met. 43 sp.)
Krišjānis Rēdlihs 23 33 1.44 1.06 (34 met. 32 sp.) 1.08 (43 met. 40 sp.)
Oskars Cibuļskis 19 24 1.26 1.16 (43 met. 37 sp.) 0.17 (2 met. 12 sp.)
Jēkabs Rēdlihs 23 22 0.96 0.72 (34 met. 47 sp.) 0.86 (30 met. 35 sp.)
Arvīds Reķis 18 12 0.67 0.98 (50 met. 51 sp.)
Rodrigo Laviņš 20 9 0.45 1.50 (48 met. 32 sp.) 1.10 (57 met. 52 sp.)
Lee Sweatt 1.65 (61 met. 37 sp.)
Oļegs Sorokins 0.86 (43 met. 50 sp.)
 

Māris Jučers starp „alternatīvā” TOPa līderiem

pēc aizvadītās nedēļas (21. – 27. novembris) beidzot ienācās tā reize, kad Kriss Holts ir atzīts par nedēļas labāko KHL vārtsargu. Statistiķi atzinuši par labu esam Holta darbību 2 spēlēs, kurās Dinamo tika pie uzvarām, uz vārtsarga un komandas „sirdsapziņas” bija vidēji 1 vārtu zaudējums spēlē, bet Holts atvairījis 96,15% metienu.

Taču, ja salīdzinām Krisa Holta sniegumu visas pussezonas garumā, tad „dabūjam” līgas 16.-to labāko vārtsargu pēc vārtu zaudējumu skaita vidēji spēlē (GAA; Holtam – 2.45) un 17.-to labāko – pēc atvairīto metienu procenta (Holtam – 91.7%). Ja salīdzina Holtu pašu ar sevi 2010./2011. g. regulārajā sezonā, tad GAA ir netālu – 2.47 (15. vieta līgā), bet procents šogad „pieklibo” – pērn regulārajā sezonā bija 92,4% (6. vieta līgā). Izslēgšanas spēles tradicionāli ar regulāro sezonu nesalīdzina; tomēr fona informācijai, Holta galvenie „parametri” 2011. gada play off spēlēs – GAA 3.27 (15. vieta līgā) un 89% (16. vieta līgā).

Pussezonas labā ziņa – Dinamo „otrais numurs” Māris Jučers funkcionē, ko regulāri arī pārbauda treneri. Jučers ir strādājis 8 spēlēs, ieskaitot tās, kur tikai PM sērijās. Tā kā Mārim Jučeram ir procentuāli neliels skaits no visa Dinamo vārtsargiem atvēlētā spēles laika, viņš paliek ārpus KHL oficiālajiem vārtsargiem. Taču ar savu GAA 1.81 Māris Jučers ieņem 6. vietu starp visiem KHL vārtsargiem, kas šosezon kāpuši uz ledus. Bet ar atvairīto metienu procentu (93,2%) – 7. vietu starp visiem KHL vārtsargiem.

Rīgas Dinamo vārtsargu cipari 2011./2012. g.regulārajā čempionātā (pēc komandas 27 spēlēm):

vārtsargs

sp.

uzv.

Zaud.

Sp. ar PM

metieni

atv.met. %

GAA

„sausi”

SM

sp. laiks

Māris Jučers 8 0 2 4 133 93.2% 1.81 0 0 298:04
Chris Holt 23 11 8 2 665 91.7% 2.45 2 2 1349:27

pilnība nepilnos sastāvos?

aktuālās sezonas vidū Rīgas Dinamo ir kļuvuši par līgas vairākuma izspēles “bubuli” – ar 24,3% vairākumu, kas pārvērsti vārtu guvumos, ieņemot 1. vietu līgā. uz šo sasniegumu dinamieši ir “gājuši” mērķtiecīgi, katru sezonu uzlabojot savu darbību šajā kritērijā: savā pirmajā regulārajā sezonā (2008./2009.) – 14,5% un 13. vieta līgā; 2009./2010. g. reg. sezonā – 17,2% un 9. vieta; 2010./2011. g. reg. sezonā – 18.2% un 8. vieta. protams, sezona nav galā, bet tik un tā “respect”. tomēr ar vairākumu visas problēmas nevar atrisināt, īpaši gadījumos, ja pretinieki visas spēles garumā nopelna vienu divminūšu noraidījumu. starp citu, vieni no diviem aktuālajiem līgas līderiem SKA ir 4.-tie sliktākie vairākuma realizētāji (13,9%), taču tas netraucē “armijniekiem” salasīt 56 punktus 25 spēlēs.

savukārt, mazākuma “izturēšana” Rīgas Dinamo vienībai ir jau tradicionāli vāja arī šajā sezonā. ar 83,2% “nogalināto” mazākumu rīdzinieki ierindojas 15. vietā līgā. pērn regulārās sezonas noslēgumā Dinamo bija neitralizējuši 82,8% savu mazākumu (14. vieta), 2009./2010. g. sezonā – 79,4% (23. vieta!!!). vien starta regulārā sezona (2008./2009.), kad vēl bija populāri visas sezonas garumā turēt divus aizsargus leģionārus, bija “noturēti” 86,0% mazākumu (10. vieta). interesanti, ka šosezon aktuālais mazākuma “čempions” KHL-ā ir Šuplera trenētais CSKA (89,0%), bet Edgara Masaļska “darbavieta” Jugra ir otrie (88.8%).

Dinamo mazākumu pamanāmā iezīme šosezon ir “nulle” ailītē, kur tiek fiksēti mazākumā saveidotie vārtu guvumi. līdzšinējās sezonās tā bija diezgan atpazīstama Rīgas komandas iezīme. pirmajās 2 sezonās rīdzinieki mazākumā sameta 7 reizes (abās sezonās pa 56 spēlēm), šajā kritērijā visā līgā dalot 5.-6. vietu (pirmajā sezonā), 5.-7. vietu (otrajā sezonā). trešajā (2010./2011.) sezonā mazākuma “realizācijas” iemaņas bija izaugušas līdz 9 vārtu guvumiem 54 spēlēs (3. vieta līgā). bet šīs sezonas vidū Rīgas Dinamo ir viena no 4 komandām, kas mazākumā nav iemetusi vispār. tāda pati “dogmatika” ir arī Novokuzņeckas Metallurg, Spartak un Salavat Julajev komandām. rīdzinieku gadījumā acīmredzot prioritātes un sapratne par to, kam ir domāts mazākums, ir mainījušies.

[Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Vitjaz 2011. gada 9. oktobrī; foto avots: hcvityaz.ru. Krišjāņa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 26. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »

HK Rīga glābšanas plāns. kad būs “pievedums” uz Dinamo?

Posted by petrovich27 uz 2011/11/23

Dinamo sistēmas galvenā jauniešu komanda ir aizvadījusi pusi regulārās sezonas – 30 no 60 spēlēm. “HK rīdziniekiem” ar komandas uzdevumiem pagaidām nesokas – play off zona nav tālu, bet pagaidām bez HK Rīga. arī virsuzdevuma izpilde – “kadru audzēšana” Dinamo komandai – nav tik ātrs process, un raža tekošajā sezonā var nebūt. “kadru rotācijas” pagaidām vērojamas pretējā virzienā – spēlētājus uz HK Rīga sūta no Dinamo, nevis otrādi. HK Rīga komandu mēģina glābt Bukarts un Vilkoits.

ka HK Rīga galīgi nav devusi “augļus” Dinamo komandai, tomēr apgalvot nevar. Dinamo jauniešu komandas 2010./2011. g. sezonas garumā “audzinātie” Juris Upītis un Miks Indrašis šosezon līdz Dinamo sastāvam ir/bija aizcīnījušies. arī “pērnais” Raimonda Vilkoita izgājiens Dinamo sastāvā un Kristera Gudļevska būšana uz Dinamo soliņa “otrā vārtsarga” postenī (gan bez spēles laika) notika ne bez HK Rīga līdzdalības. jauniešu komandas nopelnu sarakstā vēl varētu likt Roberta Bukarta un Ainara Podziņa vārdus; tomēr taisnības pēc nav liekami. Bukarts pērn, tāpat kā šosezon, ir nevis HK Rīga pienesums uz Dinamo, bet otrādi. savukārt, Podziņam pagājušajā sezonā, atšķirībā no Dinamo treneriem, HK Rīga vadītāji pielietojumu tā arī “pa īstam” neatrada. 17 spēļu garumā…

vai Bukarts un Vilkoits izglābs komandu?

HK Rīga ne pārāk veiksmīgais starts MHL čempionātā diez vai būtu uztverams par nacionālo traģēdiju. tiesa, iespaidu uz spēļu apmeklētību un ne-hokejiskās sabiedrības ieinteresētības līmeni atstāj. jebkurai komandai, un it īpaši jauniešu, ir raksturīgs varējuma cikliskums, kad “vecie” ir prom, bet “jaunie” vēl nav iesiluši. savukārt, sportiskais uzdevums – iekļūt MHL izslēgšanas spēlēs, raugoties no MHL koptabulas 28. – 29. vietām, neizskatījās pēc viegli sasniedzamas perspektīvas. tomēr novembra gaitā komanda sāk pamazām savākties, ar cerību, ka “sakopšanās” varētu turpināties. jautājums, cik viegli vai grūti komanda mācēs pretiniekiem atņemt punktus, ja priekšniecība Bukartu un Vilkoitu nosūtīs uz citas komandas ledus laukumiem?

bet pagaidām Dinamo sniegtie papildspēki ir vairāk vai mazāk uzņēmušies HK Rīga līderu lomu, un arī viņu pienesums rezultativitātes punktu ziņā ir pamanāms. interesanta sakritība arī tāda, ka pēdējās 5 spēlēs, kurās piedalījās no Dinamo “piekomandētais” Roberts Bukarts (viņš “pauzējis” spēlē pret Tolpar), HK Rīga ir ņēmusi punktus (punktu sadalījums: 11-4). šajās 5 spēlēs Bukarts ir ticis pie vārtu guvuma katrā spēlē, 5 spēļu summā “saražojot” 9 punktus (7+2). arī Raimonds Vilkoits pēc sezonas sākuma Zviedrijas otrās stiprākās līgas HockeyAllsvenskan komandā IF Troja-Ljungby pamazām sāk “iesilt” HK Rīga sastāvā – pirmajās 4 spēlēs ir iekrājis 3 punktus par rezultatīvām asistēšanām.

HK Rīga spēļu rezultāti un pastiprinājuma rezultativitāte (2011. g. 1. – 21. novembrī):

datums pretinieki rezultāts Rob.Bukarta punkti R.Vilkoita punkti
2011-11-01 pret SKA-1946 0:2 (nespēlēja) (nespēlēja)
2011-11-02 pret SKA-1946 1:3 (nespēlēja) (nespēlēja)
2011-11-05 pret Serebrjanije Ļvi 5:6 PM 2+1 (nespēlēja)
2011-11-06 pret Serebrjanije Ļvi 5:0 2+1 (nespēlēja)
2011-11-15 pret Tolpar 1:2 (nespēlēja) 0+1
2011-11-17 pret Belije Tigri 2:1 1+0 0+0
2011-11-19 pret Ladja 4:2 1+0 0+1
2011-11-21 pret Reaktor 3:4 PM 1+0 0+1
 

izbraukums Pievolgā, 7 punkti no 12

pēc mājas spēļu sērijas pret Sanktpēterburgas komandām HK Rīga sniegums izbraukumā pie Povolžjes (Pievolgas) divīzijas komandām, salīdzinot punktu pienesumu, izskatās vērtīgāks. mājās rīdzinieki bija pratuši paņemt 4 punktus, “petrogradiešiem” atstājot 8. arī līdz šim pēdējā spēle savā laukumā, kur sausā formātā (5:0) tika sagrauti “sudraba lauvas”, vēl īsti nelīdzsvaroja priekšstatu par komandas sniegumu un psiholoģisko gatavību sākt uzvarēt. tomēr “renesanse” (atdzimšana) bija sākusies, vispirms sastāvā iekļaujot Bukartu, bet vēlāk Vilkoitu.

bet “viesizrādēs” Pievolgas divīzijā rīdzinieki punktus nepaņēma tikai no divīzijas līdera – Ufas Tolpar, bet no pārējiem – 2 uzvaras pamatlaikā un 1 punkts par nonākšanu līdz pēcspēles metieniem izbraukuma noslēdzošajā spēlē pret Ņižņekamskas Reaktor. “Izbraukums bija tīri labs, savācām vismaz 50% no visiem iespējamajiem punktiem; protams, nedaudz pietrūka, lai iegūtu vairāk. Jāpieliek pie momentu realizācijas, jo bija labi vārtu gūšanas momenti, kurus nerealizējām; nedaudz pietrūka koncentrācijas noslēguma fāzē, lai gūtu vārtus. Spēle ar Reaktoru bija fiziski grūta, jo daudzie pārbraucieni tomēr nogurdina un, iespējams, ka tas tomēr nospēlēja nelielu lomu. Taču komanda pēdējā spēlē izlikās par visiem 100%, taču nedaudz nepaveicās, lai mājās atgrieztos ar vēl vienu uzvaru,” skaidro HK Rīga uzbrucējs Dāvis Straupe.

jaunie mostas

jau no sezonas sākuma komandas sastāvā labi iederējās un vērā ņemamu sniegumu uzrādīja jaunpienācējs no Liepājas puses – Artūrs Kuzmenkovs (1993.; pa kreisi novietotā attēlā), kurš ar 12 punktiem (6+6) 26 spēlēs ir komandas 5.-ais rezultatīvākais uzbrucējs, pa priekšu palaižot vien dažus “vecos” (1990. – 1991. gados dzimušos). Pievolgas izbraukuma 4 spēlēs Kuzmenkovam sakrāti 3 punkti (1+2). vairāk iesilst un taustāmāku pienesumu sāk dot visi 3 komandas sastāvā iekļautie 1994. gadā dzimušie spēlētāji – uzbrucēji Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs un Nikolajs Jeļisejevs. visi 94.-tie fiksēti HK Rīga sastāvā Pievolgas izbraukuma visās 4 spēlēs, un katrs no viņiem guvis 1+1 punktu. jāpiebilst, ka atšķirībā no saviem “laikabiedriem” Jeļisejevs komandai pievienojās jau pēc sezonas ievada, kuru aizsāka otrajā jauniešu komandā Juniors MHL B grupā. bet, kad bija uzrādījis vērtīgu sniegumu “junioros”, tika pārcelts uz HK Rīga, kur ir aizvadījis tikai 13 spēles. jāpiebilst, ka HK Rīga sastāvā šosezon ir “notestēts” vēl viens 1994. gadā dzimis spēlētājs – Deivids Sarkanis, kurš gan sastāvā sabija tikai 1 spēli ar ļoti nelielu spēles laiku.

MHL B grupas komandas Juniors sastāvā ir atgriezies ne tikai Sarkanis, bet arī uzbrucējs Rūdolfs Prūsis (1992.), kuram gan vēl, saskaņā ar oficiālo statistiku, nav fiksētas spēles MHL B grupas čempionātā. HK Rīga sastāvā MHL čempionāta gaitā ir bijis “ieskaitīts” aizsargs Rihards Grigors (1992.), bet arī viņš ir nonācis Juniors sastāvā. savukārt, viens no 3 aktuālajiem labākajiem HK Rīga vārtu guvējiem – uzbrucējs Kirils Tambijevs (1992.) ir izsists no ierindas vārda burtiskā nozīmē, gūstot traumu Latvijas U-20 izlases ierindā turnīrā Lidas kauss novembra pauzes laikā.

trūkst pieredzes tikai “puikiem”?

šīs sezonas “bēdu stāsts” par HK Rīga komandu pametušajiem uzbrukuma līderiem un vienu aizsargu ir dzirdēts bieži. diezgan objektīvs faktors, lai saprastu, kāpēc jaunā sezona “nav cukurs”. tiesa, labi zināms, ka arī citām MHL komandām ir vecuma griesti un progresējošas spēlētāju karjeras, kas meklē vietu izaugsmei citur. tādēļ katrā aktuālajā čempionātā ir jādomā par nākamo un aiznākamo sezonu, kurām “kadri” jāgatavo laikus. labā ziņa ir tāda, ka šogad 1993.-ie un1994.-tie gadi spēlē. un tiek pie lielākas teikšanas nekā 1992. un 1993. gadā dzimušie iepriekšējā sezonā, kad viņi faktiski bija izņēmums komandas sastāvā.

vēl viens jautājums: vai paši komandas treneri un citi tuvāk-tālāk stāvoši vadoņi ir tik pieredzējuši? brīžos, kad galvenais treneris un menedžeris stāsta, ka puišiem trūkst pieredzes, derētu minēt, ka šīs pieredzes trūkst “mums visiem”. vai arī HK Rīga treneri un menedžeris savos amatos pirms gada vai šogad ir nokļuvuši kā “nopelniem bagātie” un n-tās sezonas MHL čempionātā pieredzējuši? ja vadība nenorobežosies un būs ar komandu uz “mēs”, tad gaidāms vairāk “siltuma” HK Rīga mikroklimatā.

tas, ka komandas vadība mācās, ir skaidrs. tas secināms arī no plašākas jauno spēlētāju piesaistes un spēles laika došanas viņiem. iespējams, ne tikai apstākļu sakritība, bet loģika liek plašāk izmantot divus vārtsargus, nevis kā pērn, kad bija viens “super-pirmais” (Kristers Gudļevskis) un divi “trešie-ceturtie” (Uldis Čalpa un Toms Broks). jāpiebilst, ka Kristers Gudļevskis MHL 2010./2011. gada regulārajā čempionātā bija vārtsargs ar vislielāko spēles laiku visā līgā. Gudļevskis saņēma 81,9% no HK Rīga vārtsargiem sniegtā spēles laika regulārajā sezonā, Čalpa – 10,4%, Broks – 7,8%. rezultātā HK Rīga pērno sezonu finalizēja un play off-ā iesoļoja bez “otrā vārtsarga”, nemaz nerunājot par “ne-pirmo” vārtsargu spēļu prakses un viņu “tirgus vērtības”, lai arī kāda tā būtu, iznīcināšanu. šosezon rādās, ka “vienas dienas” politika dažādu iemeslu dēļ ir piebremzējusies. Kristeram Gudļevskim “pieder” 64,6% spēles laika, Jānim Auziņam (attēlā pa labi) – 35,4%. cits stāsts, kāda ir vārtsargu perspektīva, un, vai nevajadzētu sākt domāt jau par 1993.-1994. gadā dzimušajiem vārtu vīriem. tiesa, arī MHL nākamsezonā vecuma griestos satilptu gan Auziņš, gan Gudļevskis (vēl 2 nākamās sezonas).

kad un kādus papildspēkus HK Rīga “iesniegs” uz Dinamo?

Roberta Bukarta un arī Raimonda Vilkoita nokļūšanai Dinamo sastāvā ir jābūt vien laika jautājumam. Bukarts jau ne pirmo sezonu vairāk ir Dinamo, nevis HK Rīga spēlētājs, bet Raimondam Vilkoitam ir jāturpina strādāt un jāgaida “sava stunda”, kas, zinot Dinamo galvenā trenera pozitīvo attieksmi uz iespēju došanu, nav nereāla parādība. Peka Rautakallio iespēju dod un tā nav 1-2 minūšu vai līdzi braukāšanas izskatā vien. Ainara Podziņa klātbūtne Dinamo komandā nav piemērs, bet spēles laiks, ko aizvadījuši Miks Indrašis un Juris Upītis, ir gan.

kuri vēl varētu pretendēt uz Dinamo? dažādu ekspertu un zinātāju vērtējumā kā aktuālākie pretendenti uz Dinamo sastāvu tiek nosaukti HK Rīga aizsargi – Mārtiņš Jakovļevs (1991.) un Mārtiņš Porejs (1991.). tiesa, viņiem priekšā rindā stāv KHL gaisu viens stipri vairāk, otrs mazāk ostījušie – Oskars Cibuļskis (1988.) un Jānis Andersons (1986.). zinot Dinamo konservatīvismu aizsargu personālsastāvā, prognoze jaunu aizsargu “pieņemšanā” nav tik cerīga. taču, kamēr sezona nav beigusies, iespējas, lai arī cik teorētiskas, ir. turklāt jāņem vērā, ka 1991. gadā dzimušajiem hokejistiem šosezon, jau čempionāta gaitā, ir dota “atlaide” – viņi tiek pieskaitīti “junioru gadam” (šosezon – 1992.), kurā dzimušos 1-2 spēlētāju skaitā var pieteikt spēlei virs standarta pieteikuma kvotas, kas KHL-ā ir 18 laukuma spēlētāji. bet pa to laiku Jakovļevs ar 12 punktiem (1+11) un vienu izšķirošo pēcspēles metienu ir rezultatīvākais aizsargs HK Rīga komandā, savukārt M.Porejs – labākā lietderības koeficienta (+11) “īpašnieks” komandā. jādomā, ka statistika nav galvenais parametrs, kas varētu dot iespēju “uzdienēties”, bet par sliktu tā nenāk. starp citu, Mārtiņš Porejs kā vienīgais HK Rīga pārstāvis ir nosaukts MHL izlases (Krasnije Zvjozdi; Red Stars) sastāvā dalībai tās Ziemeļamerikas tūrē tuvākajā gadu mijā.

vai Kristers Gudļevskis (1992.) ir kandidāts uz nokļūšanu Dinamo ierindā? to būs iespējams uzzināt vien brīdī, kad būs akūta nepieciešamība pēc “trešā vārtsarga”. ne Holtam, ne Jučeram traumas netiek novēlētas, bet, ja kāds no viņiem paliek ārpus spēles pieteikuma, būs redzams, cik nopietnas ir vārtsargu trenera Naumova un galvenā Rautakallio domas attiecībā uz Gudļevska perspektīvām.

bet pagaidām izskatās, ka HK Rīga sagaida un pieņem papildspēkus vairāk nekā Dinamo. “saņemtie” Bukarts un Vilkoits ir jau likti lietā, ik pa brīdim “tiek pasmelts” Juniors komandas ierindā. viens no “dienas” jautājumiem: vai HK Rīga treneri lūgs un pieņems citus Dinamo sistēmā “noklīdušos dēlus”, piemēram, Indraši, Upīti, lai izpildītu uzdevumu – tikt izslēgšanas spēlēs? varbūt nonāks līdz tādam “brīnumam”, ka arī beidzot atradīs “kopīgu valodu” ar Ainaru Podziņu?

HK Rīga uzbrucēju statistika 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 30 spēlēm):

 

uzbrucējs dz. sp. punkti +/- SM izšķ. PM iemetieni uzv. iemet. %
1. Vladislavs Dobreņkijs 1991. 28 8+10 +9 33 0 195 41.5%
2. Elvijs Biezais 1991. 22 7+7 +3 16 1 33 45.5%
3. Māris Bičevskis 1991. 22 5+9 +5 37 1 345 46.1%
4. Roberts Bukarts 1990. 8 8+4 +3 4 0 4 50.0%
5. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 26 6+6 +8 16 0 328 51.5%
6. Miks Lipsbergs 1991. 29 2+9 +4 12 0 7 14.3%
7. Kirils Tambijevs 1992. 23 8+2 -5 45 0 9 22.2%
8. Roberts Lipsbergs 1994. 29 5+4 -1 18 0 25 40.0%
9. Ņikita Jevpalovs 1994. 29 3+6 +1 24 0 186 42.5%
10. Dāvis Straupe 1992. 29 6+1 -7 14 0 282 53.9%
11. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 13 3+3 +2 2 0 1 100%
12. Edgars Kurmis 1993. 30 1+4 -5 18 0 7 57.1%
13. Raimonds Vilkoits 1990. 4 0+3 +2 6 0 58 51.7%
14. Raimonds Upenieks 1992. 27 0+3 -7 24 0 233 54.1%
15. Lauris Rancevs 1993. 7 1+1 -1 2 0 54 46.3%
16. Pauls Hodzko 1993. 6 0+0 +2 4 0 5 40.0%
17. Deivids Sarkanis 1994. 1 0+0 0 0 0 2 50.0%
18. Rūdolfs Prūsis 1992. 13 0+0 -4 2 0 4 75.0%
19. Andris Siksnis 1993. 19 0+0 -6 0 0 3 33.3%
 

HK Rīga aizsargu statistika 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 30 spēlēm):

 

aizsargs dz. spēles punkti +/- SM izšķ. PM
1. Mārtiņš Porejs 1991. 30 1+5 +11 36 0
2. Edgars Dīķis 1991. 30 1+4 +9 16 0
3. Mārtiņš Jakovļevs 1991. 30 1+12 +6 16 1
4. Pauls Zvirbulis 1993. 28 0+1 -1 4 0
5. Kristers Freibergs 1992. 16 0+0 -3 14 0
6. Artūrs Salija 1992. 19 0+2 -4 38 0
7. Krišs Lipsbergs 1993. 30 1+3 -5 16 0
8. Ēriks Ševčenko 1991. 25 0+1 -8 10 0
9. Andrejs Smirnovs 1992. 24 0+1 -8 12 0
 

HK Rīga vārtsargu statistika 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 30 spēlēm):

vārtsargs dz. sp. sp. ar PM metieni atv.met. % GAA “sausi” sp. laiks
Jānis Auziņš 1991. 15 3 242 91.7% 1.86 2 643:31
Kristers Gudļevskis 1992. 21 2 541 90.9% 2.50 0 1177:09
 

MHL Ziemeļrietumu divīzijas tabula 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc 2011-11-21 spēlēm):

vieta

komanda

spēles

uzv.

uzv. OT

uzv. PM

zaud.

zaud. OT

zaud. PM

vārtu st.

punkti

1. MHK Himik 30 19 0 3 4 1 3 93-64 67
2. Almaz 30 19 1 1 9 0 0 91-69 61
3. SKA-1946 28 14 1 2 8 0 3 85-62 51
4. Dinamo-Šiņņik 30 10 1 1 14 1 3 76-83 38
5. Tatranski Vlci 28 9 1 3 13 0 2 65-84 37
6. HK Rīga 30 9 0 3 15 1 2 70-73 36
7. Junost 30 8 0 2 16 0 4 62-93 32
8. Serebrjanije Ļvi 29 5 2 5 16 0 1 76-100 30

skatām- & lasāmviela:

  • HK Rīga spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. g. regulārajā sezonā – mhl.khl.ru
  • video / HK Rīga vs. Ladja (2011-11-19) – mhl.khl.ru
  • video / HK Rīga vs. Belije Tigri (2011-11-17; tekstā nekorekti norādīts uzvarētājs; uzvarēja HK Rīga) – mhl.khl.ru, hc-oren.ru
  • HK Rīga vs. Belije Tigri (2011-11-17) / pēcspēles komentāri – hc-oren.ru
  • MHL izlases sastāvs dalībai Ziemeļamerikas tūrei 2011. g. decembrī – 2012. g. janvārī (iekļauts Mārtiņš Porejs) – mhl.khl.ru
  • Leonīds Tambijevs par otrās sezonas grūtumu – dinamoriga.eu

[HK Rīga galvenā trenera Leonīda Tambijeva foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Serebrjanije Ļvi 2011. gada 5. martā; foto avots: silverlions.ru. Artūra Kuzmenkova fotofiksācija notikusi HK Rīga spēlē pret Dinamo-Šiņņik 2011. gada 16. oktobrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com. Jāņa Auziņa foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Sņežnije Barsi 2011. gada 12. septembrī; foto avots: hcbarys.kz.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, MHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Dinamo uzbrucēju “dabiskās atlases” pazīmes. kurš pirmais brauks uz Liepāju?

Posted by petrovich27 uz 2011/11/21

Rīgas Dinamo vīri panākumu atslēgu 2011./2012. g. sezonas ievadā meklēja ilgi; izrādījās – veiksme arī noder. pagaidām panākumu nav daudz, bet ar kaut ko ir jāsāk. cita starpā, komandas sastāvā parādījušās “dabiskās atlases” pazīmes, kurās viens no procesa stimulatoriem ir tikko U-20 “hokeja vecumu” pāraugušais Juris Upītis. viņš arī kā “talismans” – 3 spēles un 3 uzvaras, nešķirojot pamatlaikus, papildlaikus vai pēcspēles metienus.

cik daudz no komandas ir 1. maiņa?

par Dinamo uzbrucēju galveno maiņu un tās kārtas ciparu nu jau ilgāku laiku jautājumu nav. lielā mērā pateicoties Miķeļa Rēdliha organizatoriskajiem talantiem un veiksmīgajai nūjas lāpstiņai, savas līderpozīcijas un “toņa noteicēju” statusu ir nostiprinājusi kombinācija: Karsums – Sprukts – M.Rēdlihs. bet traumu un citu nebūšanu vajātais uzbrukuma virknējums ar Varju centrā bez Miķeļa Rēdliha klātbūtnes ir noslīdējis otrajā vai brīžam pat tālākā lomā. Sprukta (vai prasītos teikt – Miķeļa Rēdliha) uzbrukuma virknējuma vīru uzkrājumā šosezon ir 25 vārtu guvumi no komandas 60 iespētajiem šīs sezonas pirmajās 24 spēlēs; tas veido 40% no komandas vārtu guvumiem. ja pieskaitām 1. maiņas aizsargus Galviņu un Krišjāni Rēdlihu ar viņu varētajiem 7 vārtu guvumiem, tad uz 1. maiņas “sirdsapziņas” paliek vairāk nekā puse – 32 no 60 vārtu guvumiem. šaubu nav, sezonas ievadā un dažādās starpversijās vīri ir tikuši pie vārtu guvumiem nedaudz atšķirīgā komplektā, taču 1. maiņas vīru pienesums un aizstājamības problēmas ir vairāk nekā taustāmas. atliek vien cerēt, ka komandas vadība jau laicīgi “kaļ” plānus par kopīgu nākotni ar šiem vīriem, nevis savās domās pielaiko “cenu zīmes” tiem, kurus varētu pārdot, vai plāno prasīt “atlaides” tiem, kuru līgumsaistības izbeidzas pēc sezonas.

Upītis kā Dinamo dabiskās atlases katalizators

no Liepājas Metalurgs ierindas iesauktais uzbrucējs Juris Upītis (1991.), kurš pērn uzstājās HK Rīga kolektīvā un arī pašlaik ir Liepājas komandas rezultatīvāko vīru tabulas galvgalī, lieliski izpilda “mazā medīgā asarīša” funkciju Dinamo dīķī, kur komandas aptraumētības apstākļos “karpām” un “karūsiņām” gadās zaudēt ātrumu, asumu un aizmirst jēdzienu “konkurence”. Upīša 2 vārtu guvumi 3 spēlēs ir labs atgādināums par “dabiskās atlases” atgriešanos laikā, kad pēc veselības problēmu sakopšanas pie starta strīpas sāk vai sāks kārtoties Ņiživijs, Ankipāns, Džeriņš. atgādinājumam, turpat netālu ir Štāls, arī Liepāja un jau “pamēģinātais” Miks Indrašis nav aiz kalniem, bet no HK Rīga ierindas “vienmēr gatavs” atgriezties Roberts Bukarts un ne bez perspektīvām domām Dinamo sistēmā “atpakaļ pieņemtais” Vilkoits.

vai Upītim atradīsies vieta Dinamo, kad nāks atpakaļ pamatsastāva vīri? jautājums nemaz nav retorisks, bet par lietu un taisnību. ir skaidrs, ka laiks rādīs to, kā izskatīsies Jura Upīša sniegums ilgākā laika strēķī un komandai mazāk veiksmīgās epizodēs, bet jautājums nemainās – kurš vai kuri vīri paliek aiz strīpas brīdī, kad sastāvā ir atpakaļ 1 – 2 pamatsastāva vīri?

ka Dinamo leģionāri spēlē nesliktas, bet tik un tā otrā plāna lomas, ir pierasts jau no iepriekšējās (2010./2011.) sezonas, kuras summā visgalvenākie vilcēji uzbrukumā bija pašmāju kadri. taisnības pēc jāpiebilst, ka Hartiganam, Surovijam, Troteram iegadījās savas “zvaigžņu stundas” ar pirmā plāna lomām, tomēr leģionāri nebija galvenie problēmu risinātāji uzbrukumā, kā tas bija pirmajās 2 sezonās. arī šosezon leģionāriem brīžam iegadās pa kādai spilgtai epizodei, bet skumji ir brīžos, kad importa vīriem padodas vien “aizskatuves darbi”. pagaidām latvju bāleliņi leģionāriem pakausī elpo par maz, bet, ja tas notiks, vai treneru sastāvs “atvēzēsies” kādu leģionāru aizsūtīt uz pilsētu, kurā piedzimst vējš?

protams, rodas jautājums, vai vajaga vispār turēt kādu “rezerves” leģionāru Liepājā, ja savu “štālu” un “andersonu” pietiek? viens no “aktieriem” ir jau prom uz Somijas galveno līgu, kur savu “sausumu” ir pārvarējis, salasot 4 punktus 8 spēlēs (runa par Melinu). vai “kastings” (lomu pretendentu atrādīšanās) Rīgā būs beidzies vēl kādam leģionāram? pagaidām, kamēr vēl ierinda traumu “robota”, it kā nebūtu prāta darbs mētāties ar “darba rezervēm”. tomēr ierinda atlabst un uzrāda sniegumu arī sastāvā, kas vismaz teorētiski netiek uzskatīts par ideālu vai pilnīgu.

Dinamo “rezultativitātes koeficients”

šaubu nav, rezultativitāte nav vienīgā uzbrucēju darba novērtējuma skala, jo tajā nesatilpst ieguldītais darbs un asinis aizsardzībā, iemetienos, pie bortiem, vairākumu pelnīšanā, mazākumu iznīcināšanā un citos spēles elementos, kas paliek statistikas tabulas “aizkadrā”. tomēr vārtu guvumi vai asistēšana šādos atgadījumos ir tas, ko no uzbrucējiem gaida vairāk nekā no aizsargiem un vārtsargiem. salīdzinot uzbrucēju iespēto rezultāta taisīšanā, līdz ar punktu iekrājumu, svarīgs novērtējuma kritērijs ir laukumā pavadītais laiks – nevis tikai spēļu skaits vai vidējais laiks spēlē, bet tieši “absolūtais” laiks, kurā sasummētas visas sekundes. salīdzinot “saražotos” punktus un tiem veltīto laiku, rodas interesants aprēķins.

P.S. starp citu, šosezon, pat neesot sezonas vidū, Dinamo savos īsto uzbrucēju meklējumos ir sasniegusi un pat pārsniegusi iepriekšējo gadu “normu”, laukumā laižot 19 uzbrucējus. atgādinājumam: iepriekšējā (2010./2011.) regulārajā sezonā Dinamo “izlīdzējās” ar 18 uzbrucējiem; 2009./2010. g. sezonā – 19 uzbrucējiem. vien pirmajā gadā (2008./2009.) Dinamo “taustījās” vairāk, laukumā laižot 20 dažādu uzbrucēju.

Dinamo uzbrucēju “rezultativitātes koeficients” 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 24 spēlēm):

  uzbrucējs spēles punkti vid. sp. laiks “rez. koeficients”
1. Juris Upītis 3 2+0 8:30 13.0719
2. Miķelis Rēdlihs 24 6+22 17:35 11.0585
3. Mārtiņš Karsums 24 12+6 17:50 7.0093
4. Jānis Sprukts 24 7+12 18:52 6.9935
5. Fredrik Warg 24 7+5 17:13 4.8403
6. Jamie Lundmark 18 4+3 16:00 4.0509
7. Niclas Lucenius 24 0+6 12:00 3.4722
8. Aleksandrs Ņiživijs 9 0+2 13:27 2.7537
9. Roberts Bukarts 12 1+1 10:40 2.6042
10. Ainars Podziņš 24 3+0 8:26 2.4704
11. Gints Meija 17 1+2 12:32 2.3467
12. Mārtiņš Cipulis 23 0+5 15:46 2.2980
13. Ville Nieminen 5 0+0 (1 izšķ. PM) 18:23 (1.8132)**
14. Juris Štāls 17 0+1 8:14 1.1908
15. Jakub Sindel 14 1+0 13:59 0.8514
16. Miks Indrašis 1 0+0 9:16 0
17. Andris Džeriņš 7 0+0 12:42 0
18. Björn Melin 11 0+0 11:49 0
19. Ģirts Ankipāns 11 0+0 13:06 0

P.S. “rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms “normālajiem” cipariem). par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika pēc 2011-11-20 spēles; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ville Nieminen – koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

Dinamo uzbrucēju “vārtu guvumu koeficients” 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 24 spēlēm)*:

  uzbrucējs “vārtu guv. koef.”
1. Juris Upītis 13.0719
2. Mārtiņš Karsums 4.6729
3. Fredrik Warg 2.8235
4. Jānis Sprukts 2.5766
5. Ainars Podziņš 2.4704
6. Miķelis Rēdlihs 2.3697
7. Jamie Lundmark 2.3148
8. Ville Nieminen (1.8132)**
9. Roberts Bukarts 1.3021
10. Jakub Sindel 0.8514
11. Gints Meija 0.7822
12. Miks Indrašis 0
13. Andris Džeriņš 0
14. Aleksandrs Ņiživijs 0
15. Björn Melin 0
16. Juris Štāls 0
17. Ģirts Ankipāns 0
18. Niclas Lucenius 0
19. Mārtiņš Cipulis 0

P.S. “vārtu guvumu koeficienta” aprēķina princips ir identisks “rezultativitātes koeficientam”; rezultativitātes punktu vietā ņemti vārtu guvumi. Uzbrucēji, kuriem nav vārtu guvumu, bet ir mazāks kopējais spēles laiks tabulā ieņem augstāku vietu, uzbrucēji ar lielāku summāro spēles laiku – zemāku. ** Ville Nieminen – koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

lasāmvielai: Dinamo uzbrucēju “rezultativitātes koeficients” iepriekšējo sezonu dažādos nogriežņos: tepat (2011-03-02; 2010-12-15; 2010-01-25)

[attēlā: Juris Upītis mediju uzmanības lokā spēles pret Spartak dienā (2011-11-20). foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagged: , , , , , , , , , , , | 5 Comments »

Nils Semjonovs ceļā uz ASV koledžu hokeju

Posted by petrovich27 uz 2011/11/19

Latvijas leģionārs Nils Semjonovs – par savu aizkavēto sezonas sākumu Ziemeļamerikā, par gaitām un klubu maiņu ASV otrajā stiprākajā junioru līgā – NAHL, par iemesliem, kāpēc nespēlēja Latvijas U-20 izlasē, par saviem plāniem nonākt augstskolu hokejā.

TUVPLĀNĀ: Nils Semjonovs

  • dzimis 1991. gada 21. decembrī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 178 cm; 80 kg
  • 2011./2012. g. sezonā Odessa Jackalopes komandā otrajā stiprākajā (Tier II) ASV junioru līgā – NAHL (North American Hockey League)
  • iepriekšējās sezonas: Aberdeen Wings (NAHL); Springfield Jr. Blues (NAHL); Liepājas Metalurgs sistēmas komandas
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gada U-18 pasaules čempionātā 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: šīs (2011./2012.) sezonas sākumā īsti nebija skaidrības par Tavām turpmākajām gaitām. statistikas ailītēs skaitījies pierakstīts savam iepriekšējam klubam Aberdeen Wings (NAHL), bet reāli sezonu iesāki tikai novembrī un citā NAHL komandā – Odessa Jackalopes. kāpēc notika šī sezonas sākuma aizķeršanās?

Nils Semjonovs: Jau no pagājušās sezonas vēlējos spēlēt citā komandā, jo spēles laiks man bija nebija pietiekams, bet nebija iespējas mainīt komandu. Šīs sezonas treniņus iesāku turpat Aberdīnā, bet, jūtot, ka nekas nav mainījies, biju spiests atstāt komandu, tādā veidā man bija iespēja meklēt citu vienību, kur spēlēt, kas aizņēma daudz laika, bet tas bija to vērts.

ja Latvijā gadiem spēlēji Liepājas Metalurgs saimniecības komandās “pa lielam” bez sānsoļiem, tad tagad nepilnas pusotras sezonas laikā esi uzspēlējis 3 dažādās NAHL komandās. kāpēc ir nācies “staigāt”? un cik viegli/grūti ir iedzīvoties ārzemniekam ASV junioru hokejā?

Liepājā bija viss nepieciešamais, kas bija vajadzīgs, lai spēlētu hokeju, un tas, protams, pateicoties Liepājas Metalurga hokeja skolai. Tādēļ nebija nepieciešamības spert lielus sānsoļus. Pārceļoties uz ASV, es reāli pirmo reizi biju samainījis kluba krāsas, kas man bija nepierasti, nospēlējot visu laiku Liepājā.

(Iedzīvošanās ASV junioru hokejā) Katram spēlētājam ir dažāda; ir atkarīgs, kā tevi uzņem treneri, komandas biedri, kādi ir dzīvojamie apstākļi u.t.t., bet ir jābūt gatavam jebkādiem apstākļiem, jo neviens ASV ar izplestām rokām tevi nesagaidīs, kā nekā leģionārs paliek leģionārs.

Tavs pirmais klubs Tavā pirmajā “importa sezonā” (2010./2011.) bija Springfield Jr. Blues, kurā Tev fiksētas 6 spēles un 2 vārtu guvumi. kādi bija Tavi pirmie iespaidi par ASV junioru hokeju un tā otro stiprāko līgu – NAHL? kādēļ aizgāji no komandas jau tik ātri?

Man, iesākot jaunajā komandā un citā kontinentā, bija daudz kas jauns, pie kā bija jāpierod, un tas traucēja. Tāpēc sezonas sākumā nevarēju parādīt to labāko sniegumu, kuru no manis vēlējās, un pie tam komanda zaudēja pirmās 6 spēles. Aprunājoties ar treneri, mani pārveda uz Aberdīnu (Aberdeen Wings), kura tosezon bija jauna komanda.

(piebilde: NAHL sastāvā 2011./2012. g. sezonā arī viena Kanādas komanda – Dawson Creek Rage Kanādas “Tālajos Rietumos”, Britu Kolumbijā.)

tā paša NAHL klubā Aberdeen Wings aizvadīji jau 45 spēles, “aizpildot” sezonu pilnībā. kā kopumā vērtē savu pirmo Ziemeļamerikas sezonu?

Atnākot uz Aberdeen Wings, man bija dots jauns sākums jaunajai sezonai, kuru es izmantoju, kad deva spēles laiku. ASV ļoti svarīga ir trenera uzticība, no kuras atkarīgs spēles laiks, jo ir priekšrocība spēlēt power play (vairākumu) un penlaty kill (mazākumu), kas ir ļoti svarīgi. Sezonas sākums jaunajā komandā bija izdevies ļoti labi, bet otro sezonas pusi gan nevarēja nosaukt par veiksmīgu.

tagad esi Savienoto valstu Dienvidos – Odessa Jackalopes komandā Teksasā, kuru, neskatoties uz NHL vienības Dallas Stars klātbūtni, par tradicionālu hokeja štatu parasti neuzskata. kāda ir hokeja saimniecība, popularitāte, līdzjutēji un spēlēšana ASV dienvidos, Teksasā? kā Tu jūties savā jaunajā mājvietā?

Pēc laika apstākļiem to gan nevar nosaukt par hokeja štatu; te sniegs ir retums. Bet interese par hokeju ir pietiekama liela. Komanda, kurā es tagad spēlēju, pagājušo gadu spēlēja CHL (Central Hockey League) un tikai šogad pārveidojās par junioru komandu, kas ir pluss, jo organizācija, kura bija, palika. Te ir viss nepieciešamais, lai spēlētu hokeju un progresētu, kas man ir svarīgi pēdējā junioru gadā.

pirmajās 4 spēlēs esi iekrājis vienu rezultativitātes punktu, 4 soda minūtes. kā pats vērtē savas sezonas sākumu? kas pēc pauzes izdodas kā nākas, kas mazāk?

Cenšos ātrāk iespēlēties, kas tagad ir nepieciešams un svarīgi pec oficiālu spēļu nespēlēšanas pusgadu. Protams, ka statistikas rādītājus vēlētos redzēt labākus, bet pie tā strādāju.

(piebilde: raksta publicēšanas laikā Nils Semjonovs ir aizvadījis jau 5 spēles.)

kādus uzdevumus esi sev izvirzījis šai sezonai? ko gribi sasniegt, panākt? kas būs to notikumu, sasniegumu kopums, pēc kura sezonas beigās jutīsies kā pēc labi paveikta darba?

Ir gan komandas uzdevumi, ir gan savi. Tie, kuri attiektos uz komandu, ir iekļūt play off, tad, kā katrai komandai, uzvarēt čempionātu jeb Robertson Cup. Manā pēdējā junioru gadā gribētu sasniegt komandas mērķus un palīdzēt komandai ar visu, ko varu, lai to sasniegtu; tas palīdzēs man sasniegt personīgo uzdevumu – tikt universitātē.

(piebilde: Robertson Cup ir NAHL galvenā trofeja.)

Liepājas Metalurgs komandu sastāvā esi uzspēlējis vairumā līgu, kas “pieejamas” Liepājas Metalurgs komandām – Baltkrievijas ekstralīgā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-20 līgā, Latvijas U-18 līgā utt. kurā komandā un līgā pirms savas “Ziemeļamerikas tūres” biji juties viskomfortablāk? kāpēc?

Grūti nosaukt, kur es biju jūties komfortablāk, jo katru gadu biju spēlējies ar vieniem un tiem pašiem komandas biedriem; Latvijas čempionātā biju spēlējis pret tiem pašiem pretiniekiem, bet ar gadu un līgas maiņu biju ieguvis kaut ko jaunu.

kas bija galvenie iemesli, kāpēc savām gaitām, sākot no 2010. gada septembra, izvēlējies ASV junioru hokeju? nevis, piemēram, Somiju, Šveici vai palikšanu tepat Latvijā?

Jau no 12 gadu vecuma vēlējos spēlēt ASV, kad pirmoreiz uz turieni aizbraucu. Un tikai 2010. gadā man izkrita izdevība aizbraukt, ko es negribēju palaist garām.

ja Tev jāsalīdzina savas gaitas Liepājas komandās un Ziemeļamerikā, kas ir tās principiālākās atšķirības, neskaitot laukuma izmērus?

Neskaitot laukuma izmērus un to, ka esmu leģionārs, tad komandā, kurā es tagad spēlēju, nav lielas atšķirības, jo, kā arī teicu iepriekš, te ir viss, kas vajadzīgs – tikai spēlē. Bet var teikt to, ka Ziemeļamerikā ir vairāk izdevību, kas arī vilina.

2009. gada pavasarī esi veiksmīgi uzspēlējis Latvijas U-18 izlases sastāvā U-18 pasaules čempionātā 1. divīzijā. 2010./2011. g. sezonā jau biji Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā, tomēr decembrī notikušajā U-20 PČ 1. divīzijā nepiedalījies. kāpēc nebiji izlasē? čempionāta norises laika dēļ sezonas vidū, vai nebija pietiekošas intereses no Tavas, Tava kluba, Latvijas Hokeja federācijas un/vai Latvijas U-20 izlases treneru puses?

Es ļoti vēlējos spēlēt U-20 izlasē un pārstāvēt Latviju pasaules čempionātā. Kad bija nācis tuvāk nometņu procesa laiks, bija neskaidrības ar dokumentiem; un otrā lieta bija komanda (Aberdeen Wings), jo biju nospēlējis tikai pāris spēļu jaunajā komandā, kur man bija svarīgi nostiprināties. Bija grūti pieņemt lēmumu, jo bija svarīgas abas lietas – gan komanda, kurā spēlēju, gan Latvijas U-20 izlase.

2011./2012. g. sezona Tev kā 1991. gadā, lai arī decembrī, dzimušam hokejistam ir pēdējā, kad Tu drīksti spēlē ASV junioru līmenī. ko Tu plāno darīt pēc šīs sezonas?

Kā jau iepriekš minēju, ir uzdevums tikt universitātē, kur turpmāk varēšu spēlēt un progresēt hokejā.

lai veicas!

izziņām:

[foto no Nila Semjonova personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo ceļā uz “apsolīto” play off: karikatūras, ilūzijas, Špenglera kauss

Posted by petrovich27 uz 2011/11/17

Dinamo saimniecībai pietrūkst veiksme vai savstarpēja lojalitāte? Dinamo dalība play off – ilūzija vai neizbēgama virzība? cik “šķidrs” ir Dinamo kalendārs, ja pieskaita Špenglera kausa izcīņas spēles? cik uzticams ir Dinamo mehānisms pēc čempionāta pauzēm?

pēc novembra pauzes Rīgas Dinamo vīru pirmā “ieskaite” ienākusies pret visas KHL aktuālo līdervienību SKA, kuru trenē līgas labākais, bet emocionāli nenoturīgākais treneris – Milošs Ržiha, un kuras vārtus sargā KHL aktuālais labākais vārtsargs pēc kritērija vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA) – Jakubs Štepaneks (GAA 1.30). jāpiekrīt, ka ļoti neslikta vērtēšanas mēraukla. spēles “šūpoles” (0:2; 4:2; 4:4; 5:4 OT) ir ļāvušas novērtēt savus līdzšinējos “peļņu” nesošos aktīvus – Sprukta maiņu, Ozoliņu kā uzbrukuma organizēšanas vērtīgāko “riska kapitālu”, Galviņu kā strauji atpelnošu investīciju Dinamo aizsargu uzbrukumā. tāpat “palielināmais stikls” tiek vicināts gar citiem “deguniem”, un uzdoti vecie labie retoriskie jautājumi – vai Holts ir pirmais vai 0,7-ais vārtsargs, kad metīs Cipulis? jautājumu būtu vairāk un tie būtu skaļāki, ja uzvara netiktu “izspiesta” vismaz papildlaikā.

kas īsti pietrūkst dinamiešiem?

novembra pauzē rīdzinieku saimniecība “iesoļoja”, atgādinot slavenā satīriķa Herlufa Bidstrupa tikpat slaveno karikatūru-komiksu (skatīt), kas raksturo dzīves negāciju karmatismu. īsais atreferējums: kāds svarīgs vīrs nostrostē savus padotos; tie kāvienu “atdod” tālāk, tālāk, tālāk, līdz “pendeli” saņem suns, kurš “izkompostrē” pēcpusi vīram, ar kuru sākās komikss. morāle elementāra: “atdot” negācijas ir kā čurāt pret vēju. tāpat arī zināms, ka šī parādība ir cilvēcīga un ierasta. Dinamo saimniecība nav izņēmums.

Dinamo “karikatūras” kadri ne vienmēr seko viens otram nepieciešamajā secībā, taču neatkarīgi no “puzles” gabaliņu likšanas secības, ainava gala beigās ir tā pati. “karmatiskais cikls” arī vienkāršs kā zeme… tad nu, kā izrādās Dinamo “lielajam bosam” Jurim Savickim nepatīkot Pekas Rautakallio ieviestais spēles stils; savukārt, Pekam vajagot konkrētus darbarīkus latviešu galvu apstrādei; ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs vispār “stāv maliņā”, jo esot šādus tādus labākus spēlētājus atradis, bet Peka tos izbrāķējis. un gala beigās, piemēram, Sandim Ozoliņam nav atbilstoši “degošas acis” dēļ Savicka nekontrolētiem verbāliem uzplūdiem pēc 2011. gada play off. piebilde: atšķirībā no Dinamo saimniecības “lielākajiem vīriem”, tie vīri, kas dodas laukumā (t.sk., Sandis Ozoliņš), publiski nekritizē savus cīņu biedrus un arī vairāk vai mazāk tiešus darba devējus. spēlētāju pusē ar profesionālo ētiku viss ir kārtībā.

protams, var pamatot, ka žurnālisti prasa, bet “lielie vīri” atbild, un labi, ja viņi saka, ko domā. taču der atcerēties, ka vienas sistēmas vīru savstarpējā lojalitāte un skatīšanās vienā virzienā ir krietni noderīgāka par vainīgo meklēšanu vai taisnošanos tiešā vai netiešā veidā. tā kā Dinamo balansē uz play off robežas, nevis stipri aiz tās, tad drāmas iestudēšana ir atlikta, taču katram personāžam ir kaut kāds argumentu kopums, kas tiek ekspluatēts ar domu pārlikt atbildību kaut kur blakus. jo neviens no runātājiem īsti nav “īstais” darba devējs. vieniem ir uzdevums mest vārtos, strādāt aizsardzībā, sargāt vārtus; citiem – trenēt; trešajiem – adekvāti komplektēt sastāvu; nākamajiem – pulcināt pilnas tribīnes un no tām iekasēt pieejamos latus; vēl tālāk esošajiem – darīt nāciju laimīgu, liekot saprast, ka Dinamo ir tas, bez kura nevar dzīvot; tiem pašiem vai citiem – pārliecināt investorus, ka šis projekts joprojām ir svarīgs un sasniedz konkrētus uzdevumus. visos “barības” ķēdes posmos izpildīt plānu izdodas ne vienmēr…

iedomājieties, kāds spēks būtu Dinamo klubam un tā saimniecībai, ja katrs tās “nelaukuma” personāžs būtu kategoriski lojāls kopējai idejai, nevis, it kā starp citu, censtos saviem klausītājiem, skatītājiem vai lasītājiem apliecināt, ka viņš ir īstais cilvēks īstajā vietā, atšķirībā no tiem citiem. var trīsreiz minēt, kurā virzienā šāda attieksme un lojalitāte ietekmētu mikroklimatu komandā un tās tuvumā… savukārt, mikroklimata ietekme uz komandas sniegumu diezin vai ir diskutējama parādība.

“apsolītās” izslēgšanas spēles…

2 punkti pret SKA pēcpauzes pirmajā spēlē ir tieši tik daudz, lai radītu ilūziju, ka Rīgas Dinamo ir play off komanda. ilūzija tāpēc, ka rīdzinieki “iekāpuši” Rietumu konferences izslēgšanas spēļu zonā, apsteidzot Spartak komandu, kura aizvadījusi par 1 spēli mazāk. protams, tikai Dinamo rokās un kājās ir iespēja stabilizēt savas pozīcijas play off teritorijā, bet kamēr tas nav noticis – tā ir ilūzija. kurā savu īstenību diezgan asiņainās cīņās turpinās apliecināt salīdzinoši liels skaits komandu, dinamiešiem neērtu komandu.

KHL Rietumu konferences tabula; 2011./2012. (pēc 2011-11-16 spēlēm):

vieta komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. PM zaud. OT zaud. vārti punkti punkti vid. sp.
1. SKA 21 13 1 3 1 1 2 73-41 49 2.33
2. Dinamo (Minska) 23 10 0 4 1 3 5 64-52 42 1.83
3. OHK Dinamo 22 13 0 2 0 0 7 61-48 43 1.96
4. CSKA 23 9 2 0 5 0 7 55-52 36 1.57
5. Torpedo 22 9 0 3 2 0 8 59-53 35 1.59
6. Atlant 20 8 2 2 1 0 7 52-51 33 1.65
7. Severstaļ 21 9 0 1 1 1 9 58-59 31 1.48
8. Dinamo (Rīga) 23 7 1 1 4 0 10 56-67 29 1.26
9. Spartak 22 7 1 2 0 1 11 54-66 28 1.27
10. Lev 23 7 0 1 2 1 12 64-71 26 1.13
11. Vitjaz 23 5 0 4 0 1 13 48-77 24 1.04
 

P.S. Špenglera kauss

pēc novembra pauzes “aizkostais” Dinamo sezonas turpinājums tikai pēc KHL kalendāra izskatās tukšāks par nogriezni pirms šīs pauzes. vien 6 spēles novembra atlikušajā daļā, tikai 7 spēles pa visu decembri… ja pierēķina klāt 3 obligātās spēles Špenglera kausa izcīņā, tad decembra kalendārs tik “šķidrs” vairs neizskatās. No 26. līdz 31. decembrim notiekošajā Spengler Cup turnīrā katra no 6 komandām, kas piedalās, var tikt maksimāli pie 4-5 spēlēm, ja aizspēlējas līdz finālam. Minimālā programma – jau nosauktās 3 spēles. Vienā apakšgrupā (Vorrunde Gruppe Torriani) kopā ar Rīgas Dinamo ir iesvērušies Šveices jaudīgākās līgas (NLA) dalībnieks Kloten Flyers un Grizzly Adams Wolfsburg (EHC Wolfsburg), kas pārstāv Vācijas hokeja eliti – DEL. “paralēlajā” grupā (Vorrunde Gruppe Cattini) iedalīti vieni no NLA aktuālajiem līderiem – mājinieki HC Davos, Čehijas galvenās hokeja līgas (Tipsport extraliga) pārstāvji HC Vítkovice Steel un tradicionālā Kanādas ne-izlase – Team Canada.

2011. gada Špenglera kausa izcīņas spēļu kalendārs:

datums pretnieki
Vorrunde Gruppe Torriani
2011-12-26 Kloten Flyers – Dinamo (Rīga)
2011-12-27 Grizzly Adams Wolfsburg – (1. spēles zaudētājs)
2011-12-28 (1. spēles uzvarētājs) – Grizzly Adams Wolfsburg
Vorrunde Gruppe Cattini
2011-12-26 Team Canada – HC Vítkovice Steel
2011-12-27 HC Davos – (apakšgrupas 1. sp. zaudētājs)
2011-12-28 (apakšgrupas 1. sp. uzvarētājs) – HC Davos
Pre-Semifinal
2011-12-29 (Torriani grupas 2. vieta) – (Cattini grupas 3. vieta)
2011-12-29 (Cattini grupas 2. vieta) – (Torriani grupas 3. vieta)
pusfināls
2011-12-30 (Cattini grupas 1. vieta) – (1.-ais Pre-Semifinal uzvarētājs)
2011-12-30 (Torriani grupas 1. vieta) – (2.-ais Pre-Semifinal uzvarētājs)
fināls
2011-12-31 (1.-ās pusfināla sp. uzvarētājs) – (2.-ās pusfināla sp. uzvarētājs)

P.P.S.

7+ dienu pauzes Dinamo repertuārā un turpmāko 3 spēļu sniegums pirmajās 3 sezonās:

pauze (dienas bez spēlēm) izbr./ mājas pretinieki gūtie/ zaud. punkti
2008.g. 30.okt.-12.nov. izbr. Metallurg (Mag.); Traktor; Salavat Julajev 0:9
2008.g. 12.-23. dec. mājas Avangard; Himik; Baris 9:0
2009.g. 30.janv.-11.febr. izbr. HK MVD; Atlant; Torpedo 5:4
2009.g. 2.-11.nov. izbr. Ak Bars; Ņeftehimik; Lada 6:3
2009.g. 14.-22. dec. 1 izbr./2 māj. Dinamo (Minska); Dinamo (Mask.); CSKA 1:8
2010.g. 6.-13. janv. mājas Avtomobiļist; Traktor; Metallurg (Mag.) 6:3
2010.g. 8.febr.-2.marts izbr. Avangard; Baris; Salavat Julajev 6:3
2010.g. 3.-16.nov. izbr. Salavat Julajev; Metallurg (Mag.); Traktor 3:6
2010.g. 13.-21.dec. mājas OHK Dinamo; Baris; Jugra 4:5
2011.g. 2.-15.febr. mājas Salavat Julajev; Metallurg (Mag.); Traktor 7:2

lasāmvielai:

  • a/s Dinamo Rīga Padomes priekšsēdētāja Jura Savicka intervijas “summārijs” (2011-11-10) – diena.lv
  • Dinamo uzbrucēja Villes Nieminena intervija (2011-11-16) – championat.com
  • hokeja eksperta Kaspara Astašenko intervija (2011-11-15) – tvnet.lv
  • Dinamo galvenā trenera Pekas Rautakallio intervijas “izvilkums” (2011-11-15) – diena.lv
  • Armands Puče par Dinamo kapteiņa Sanda Ozoliņa motivētību un “stāvokli” (2011-11-07) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Špenglera kausa oficiālā mājaslapa – spenglercup.ch
  • Pekas Rautakallio īs-intervija par komandas plānoto dalību Špenglera kausa izcīņā u.c. (2011-11-02) – spenglercup.ch

[foto fiksēts spēlē pret Čehovas Vitjaz 2011. gada 9. oktobrī; foto avots: hcvityaz.ru.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas juniori iepazīst Dāniju, “tausta” savu sastāvu un briest pasaules čempionātam elitē

Posted by petrovich27 uz 2011/11/13

Latvijas U-20 izlase no Lidas kausa izcīņas Baltkrievijā pārradusies ar virkni secinājumu – par saviem jaunākajiem kadriem, kuri savu iespēju izmantoja, par Dānijas junioru izlasi, ar kuru var nākties uzspēlēt U-20 elites pasaules čempionātā 2011./2012. gadu mijā. Latvijas U-20 izlases cipari un pārdomas pēc turnīra Lidas kauss.

veiksme smaida mājiniekiem – baltkrieviem

Latvijas U-20 izlases trīsdiennieks turnīrā Lidas kauss noslēdzās ar 7 punktiem 3 spēlēs un ieņemto 2. vietu. jāpiebilst, ka turnīra 1. vietas laureātiem – Baltkrievijas U-20 izlasei – punktu turnīrā iekrāts tikpat; vien savstarpējā spēle bija kaimiņiem labvēlīgāka. “Lidas turnīra līmenis bija labs, jo bija labas komandas. Var teikt, ka komandas turnīrā bija līdzīgas. Organizācijas ziņā arī viss bija augstā līmenī,” turnīru raksturo Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Vitālijs Hvorostiņins (1992.). neskatoties uz sakarīgo turnīra līmeni, spēles kvalitāte neesot bijusi augsta. “Trūka kopējo treniņu, jo pirms spēlēm bija tikai divi treniņi. Pēc sarunas ar Austrijas treneri (noskaidrojās), ka viņiem tas pats bija,” skaidro izlases aizsargs Mārtiņš Mežulis (1992.).

ar Austrijas un Dānijas junioriem Latvijas U-20 izlase tika “skaidrībā” ar divu vārtu guvumu rezervi, bet turnīra saimnieki bija vienīgie, kam Latvijas juniori bija spiesti piekāpties. papildlaikā, mazākumā… Baltkrievijas vienaudži arī bijuši grūtākais pretinieks turnīrā. “Nedomāju, ka baltkrievi bija labāki par Austriju un Dāniju. Pirmā spēle pret baltkrieviem bija grūtāka tādēļ, ka baltkrievi spēlēja mājās, kur skatītāji viņus atbalstīja, dažreiz tiesnesis deva nesaprotamus noraidījumus,” stāsta Vitālijs Hvorostiņins. kas pietrūka pret Baltkrievijas U-20 izlasi? “Mums pietrūka metienu. Nebija kārtīga virzība uz (pretinieku) vārtiem, un bija ļoti daudz nevajadzīgu noraidījumu,” uzskata Mārtiņš Mežulis.

vērā ņemami sparinga partneri bija arī Austrijas un Dānijas U-20 vienības. cīņā pret Dānijas valstsvienību, kas tāpat kā Latvijas U-20 izlase tuvākajā gadu mijā cīnīsies par palikšanu U-20 pasaules čempionāta elitē, vārtus sargāt bija uzticēts Elvim Merzļikinam (1994.), kuram esot bijis jāatvaira liels metienu skaits. “51 metiens, un tas ir daudz priekš manis. Bija grūti; varbūt nedaudz palaidām otrajā periodā,” stāsta E.Merzļikins. “Dāņiem ir diezgan laba komanda. Viņi spēlēja agresīvu hokeju; visu laiku skrēja virsū aizsargiem, nedodot viņiem mierīgi iesākt uzbrukumus,” skaidro V.Hvorostiņins. vai Dānijas U-20 izlase noturēsies elitē? “Pasaules čempionātā būs pavisam citas spēles, kur katra kļūda var izšķirt visu,” spriež Vitālijs Hvorostiņins. starp citu, turnīra Lidas kauss pēdējā spēlē Dānijas U-20 izlase bija vadībā pret Baltkrievijas U-20 izlasi ar rezultātu 5:1, sākot no spēles 47. minūtes un beidzot ar 53. minūti. pamatlaika beigās bija jau 5:5, bet papildlaikā – 6:5 baltkrievu labā.

savukārt, Austrijas U-20 izlase pretēji dažādām prognozēm nebija turnīra “garantētā” pastarīte. austrieši prata uzvarēt Dānijas U-20 valstsvienību, kas pēc “ranga” vismaz teorētiski skaitās augstākā plauktā; bet Latvijas un Baltkrievijas junioriem austrieši zaudēja ar 1-2 vārtu guvumu starpību.

jaunie “nebremzē”

Latvijas U-20 izlases “Lidas versijā” uzbrucēju ierindā sevi labi atrādīja komandas jaunākie spēlētāji, tādā veidā atgādinot, ka uz turnīru nav veltīgi “paņēmušies”. rezultatīvākais ar 4 punktiem (1+3) 3 spēlēs Latvijas junioru valstsvienībā kopsummā izrādījās Ņikita Jevpalovs (1994.). savukārt, jaunākais komandas spēlētājs – 15 gadus jaunais Rihards Bukarts (dzimis 1995. gada 31. decembrī) “saražoja” divus vārtu guvumus.

uz Baltkrievijas turnīru Latvijas juniori atbrauca paplašinātā aizsargu sastāvā. veselību “nesalāpījušā” Edgara Siksnas (1993.) vietā devās Sandis Šostaks (1993.), bet veselības nebūšanas saķērušā aizsarga Vladislava Dudina (1992.) “piesegšanai” izlasē tika iekļauts Pauls Zvirbulis (1993.). tiesa, arī Dudins uz turnīru devās un arī fiksēts komandas pieteikumā divām spēlēm. cita starpā, Pauls Zvirbulis, kurš kā pēdējais tika iekļauts izlases sastāvā un zināmā mērā bija “ielāps”, arī labi apliecināja, ka nav bijis “lieka bagāža”, turnīra gaitā tiekot pie diviem vārtu guvumiem un kļūstot par Latvijas U-20 rezultatīvāko aizsargu Lidas kausa izcīņā.

diemžēl turnīrā ir “ienākušās” arī negatīvas blakusparādības. pirmajā spēlē ir satraumējies uzbrucējs Kirils Tambijevs, kurš, saskaņā ar ārstu secināto, savu izkrišanu no aprites prognozē pusotra mēneša garumā.

secinājumi?

“Latvijas U-20 izlases stiprā puse ir komandas spēle; vēl padodas labas izspēles vairākumā, bet trūkst noslēdzošais metiens. Līdz čempionātam vēl ir daudz darba priekšā, jo bija daudz neuzmanības kļūdu, kuras izveidojās no nesaprašanās,” pēc turnīra secina Mārtiņš Mežulis.

par būtisku Lidas turnīra ieguvumu Latvijas U-20 izlases puiši nosauc Dānijas junioru izlases iepazīšanu. Latvijas un Dānijas U-20 valstsvienības dalību elites pasaules čempionātā aizsāks dažādās pilsētās un dažādās apakšgrupās, taču čempionāts turpināsies ar izslēgšanas spēļu posmu, kurā tiks vien stiprākās 6 izlases, un ārpus play off palikušo izlašu “attiecību skaidrošanu” (Relegation Round). tātad saskriešanās ar dāņiem ir diezgan reālistiska. “Turnīrā esam uzzinājuši, kā spēlēt pret Dāniju. Manā skatījumā, pret dāņiem ir jāspēlē agresīvi, un nedrīkst dot ieskrieties! Bet mums visiem ir jāpieliek pie fiziskā un agresivitātes,” savos secinājumos dalās Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Artūrs Birstiņš (1993.).

turnīra Lidas kauss visu spēļu rezultāti (2011. g. novembrī):

datums pretinieki rezultāts
2011-11-10 Dānijas U-20 vs. Austrijas U-20 3:4
2011-11-10 Baltkrievijas U-20 vs. Latvijas U-20 3:2 OT
2011-11-11 Latvijas U-20 vs. Dānijas U-20 5:3
2011-11-11 Austrijas U-20 vs. Baltkrievijas U-20 1:2
2011-11-12 Latvijas U-20 vs. Austrijas U-20 4:2
2011-11-12 Baltkrievijas U-20 vs. Dānijas U-20 6:5 OT
   

turnīra Lidas kauss noslēguma tabula (2011. g. novembrī):

  komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. OT zaud. PM zaud. vārti punkti
1. Baltkrievijas U-20 izlase 3 1 2 0 0 0 0 11-8 7
2. Latvijas U-20 izlase 3 2 0 0 1 0 0 11-8 7
3. Austrijas U-20 izlase 3 1 0 0 0 0 2 7-9 3
4. Dānijas U-20 izlase 3 0 0 0 1 0 2 11-15 1
                   

Latvijas U-20 izlases sastāvs un spēlētāju rezultativitāte turnīrā Lidas kauss (2011. g. novembrī; pēc izlases visām 3 spēlēm):

  spēlētājs dz. spēles punkti SM vārtsargiem GAA
  UZBRUCĒJI          
U Ņikita Jevpalovs 1994. 3 1+3 0  
U Toms Andersons 1993. 3 2+1 2  
U Regnārs Kaļinovskis 1993. 3 0+3 0  
U Rihards Bukarts 1995. 3 2+0 2  
U Pauls Hodzko 1993. 3 2+0 4  
U Artūrs Birstiņš 1993. 3 0+2 0  
U Dāvis Straupe 1992. 3 0+2 0  
U Edgars Kļaviņš 1993. 3 0+2 2  
U Vitālijs Hvorostiņins 1992. 3 1+0 2  
U Kristaps Legzdiņš 1992. 3 0+1 0  
U Valters Ozoliņš 1992. 3 0+1 4  
U Kirils Tambijevs 1992. 1 0+0 0  
  AIZSARGI          
A Pauls Zvirbulis 1993. 3 2+0 6  
A Kristaps Nīmanis 1993. 3 1+1 4  
A Vladislavs Dudins 1992. 2 0+1 0  
A Kristers Freibergs 1992. 3 0+0 2  
A Andrejs Smirnovs 1992. 3 0+0 2  
A Sandis Šostaks 1993. 3 0+0 4  
A Mārtiņš Mežulis 1992. 3 0+0 4  
A Krists Kalniņš 1992. 3 0+0 6  
A Krišs Lipsbergs 1993. 2 0+0 0  
  VĀRTSARGI          
V Kristers Gudļevskis 1992. 2 (121:04) 0+0 0 2.48
V Elvis Merzļikins 1994. 1 (60:00) 0+0 0 3.00
           

izziņām:

  • turnīra Lidas kauss statistika – pointstreak.com
  • Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika (ir nepilnības un neprecizitātes kā vārdos, tā skaitļos) – pointstreak.com

[foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Lielbritānijas U-18 izlasi 2011. gada 14. aprīlī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas U-20 izlase pirms kara & “zaudētais” Podziņš

Posted by petrovich27 uz 2011/11/08

Eiropas valstu hokeja čempionātu pauzi līdz ar citu valstu dažāda kalibra izlasēm sastāva “piemērīšanas” nolūkā izmanto Latvijas U-20 izlase. pirms decembrī plānotās ierašanās U-20 pasaules čempionāta karadarbības zonā, kur būs jāpacīnās par palikšanu elitē, vēl atlicis sagatavošanās un pārbaudīšanās posms Baltkrievijā – U-20 izlašu turnīrs Lidas kauss.

uz Baltkrieviju ar “neredzētajiem”

10. -12. novembrī Baltkrievijas pilsētā Lida notiekošajam U-20 izlašu turnīram Lidas kauss junioru izlases galvenais treneris Ēriks Miļuns ir nokomplektējis sastāvu no 2 vārtsargiem, 8 aizsargiem un 12 uzbrucējiem. testa komplekts veidots atbilstoši turnīra pārbaudes spēļu “misijai” – pārbaudīt izlašu kandidātu loku. Latvijas U-20 izlases galvenais treneris ir atlasījis “komplektu”, kurā iekļauts salīdzinoši liels skaits puišu, kurus izlases treneri ir redzējuši mazāk vai gandrīz nemaz. protams, ir neiztrūkstošā deva HK Rīga “porcijas” – 7 puiši, plus 1 nosacīti (Pauls Hodzko sezonas sākumā uzspēlēja arī HK Rīga ierindā); tomēr Dinamo sistēmas jaunā maiņa nav nedalīti valdošā frakcija U-20 izlasē. atgādinājumam: izlasē nav iekļauti Latvijas U-20 vecuma Ziemeļamerikā spēlējošie puiši.

atšķirībā no iepriekšējām sezonām, šosezon Latvijas U-20 izlasē arī tās pārbaudes spēļu formātā ir salīdzinoši daudz spēlētāju, kuriem šī nav pēdējā sezona “zem” U-20 griestiem, kas šosezon ir 1992.-ais dzimšanas gads. 92.-ie ir tikai puse no sastāva (11 puiši), 1993. gadā dzimušie – 8, 1994. – 2 (Elvis Merzļikins, Ņikita Jevpalovs), 1995. – 1 (Rihards Bukarts). protams, korekcijas ieviesīs puišu sniegums Lidas turnīrā, veselības stāvoklis, Ziemeļamerikas junioru līgu “piešprice” un arī treneru atmiņas no Sergeja Žoltoka piemiņas turnīra šīs sezonas ievadā, taču tik un tā 1992. gadā dzimušie nebūs absolūti dominējošie Latvijas U-20 izlases modelī. patiesībā, pat ir salīdzinoši liels “brīnums”, ka apstākļos, kad tiek mēģināts iestāstīt “mums taču 1992. gadā dzimušo hokejistu nav”, ir vispār tik daudz 1992. gadā dzimušie “izrakti”. tad nu šo puišu rokās, galvās un kājās ir iespēja parādīt, ka viņi “ir”.

rūpīgāks “palielināmais stikls” turnīra gaitā tiks piemērots Latvijas leģiona puišiem, kuri “zem” vērīgās izlases treneru acs sezonas gaitā īsti netrāpa. tādi šoreiz ir salīdzinoši daudzi: 4 Zviedrijā spēlējošie, 3 “šveicieši”, 2 – Krievijā ripu trenkājošie, 2 “somi” un 1 Čehijā nobāzējies Latvijas juniors. diezgan raiba publika, kurai būs jāatrod spēle un saspēle diezgan īsā laika posmā. Lidas turnīrā, protams, uzsvars būs uz individuālo atrādīšanos.

traumas, traumas, traumas

Miļuna nosauktais izlases spēlētāju saraksts dalībai Baltkrievijas turnīrā tomēr nav galīgs, jo nav 100%-īgas skaidrības par savainojumu kopjošā aizsarga Edgara Siksnas dalību turnīrā. ja līdz 9. novembra rītam E.Siksna neatkopšoties, tad viņa vietā cīnīties par Lidas kausu brauks cits Liepājas Metalurga saimniecības aizsargs Sandis Šostaks.

Edgars Siksna nav vienīgais, kuram trauma var pārvilkt strīpu dalībai turnīrā Lidā. saskaņā ar LHF sniegto informāciju, traumas dēļ “sašaurinātajā” sarakstā dalībai turnīrā nav iekļauts uzbrucējs Māris Diļevka, kurš bija iekļauts 1. novembrī publicētajā Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā. tāpat, piemēram, aizsargam Artūram Salijam iepriekš gūtā trauma (potītes saišu plīsums) un salīdzinoši lēna atgūšanās ir bijusi par šķērsli iekļūšanai U-20 izlases sastāvā dalībai turnīrā. “Tik nesen esmu atveseļojies, un tagad tik sāku uzņemt fizisko formu. Ceru, ka būšu tajā sastāvā, kurš dosies uz Kanādu aizstāvēt Latvijas godu,” tā Artūrs Salija.

vai Lidas kausa turnīrā būs īstais U-20 izlašu “izmērs”?

Latvijas U-20 izlases testam Lidas kausa izcīņā “kalpos” Austrijas, Baltkrievijas un Dānijas U-20 izlases, kas, tikai pavirši apskatot, varētu šķist nepietiekama stipruma komplekts. šaubu nav, neviena no nosauktajām nav ne Kanādas, Krievijas vai Zviedrijas junioru izlase, tomēr diezgan adekvāti pretinieki. Dānijas U-20 izlase, tāpat kā Latvijas junioru valstsvienība, decembra – janvāra mijā Kanādā cīnīsies U-20 pasaules čempionātā elitē. Baltkrievijas un Austrijas juniori plosīsies “tikai” U-20 čempionāta 1. divīzijas A grupā decembrī. šī “tikai” nozīmi Baltkrievijas junioru-jauniešu komandas šīs sezonas sākumā un gaitā Latvijas komandām izskaidro regulāri. runa gan par cīņām Žoltoka piemiņas turnīrā, gan par HK Rīga cīkstēšanos ar “sābru” komandām MHL čempionāta ietvaros.

“Cerams, spēlēsim savu labāko spēli un mēģināsim vinnēt,” pirms plānotās došanās uz turnīru ir lakonisks viens no jaunākajiem Latvijas U-20 izlasē iekļautajiem spēlētājiem – uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (1994.). tiesa, jādomā, ka gan treneriem, gan spēlētājiem uzvaras turnīrā ir otrā plāna uzdevumi. vieniem svarīgi sataustīt konkrēto kandidātu “muskulatūru”, bet otriem – taustīšanas brīdī būt vislabākajā formā. spēlētāji, protams, saprot ka uz Baltkrievijas turnīru brauc labi, ja puse to puišu, kas gadu mijā cīnīsies par Latvijas U-20 izlases palikšanu elitē. tādēļ konkurence ir.

“Turnīrā būs labi pretinieki. Baltkrievi un dāņi būs spēcīgi, par Austriju tik daudz nezinu. Domāju, ka daudziem šis turnīrs daudz ko izteiks – treneriem, spēlētājiem. Treneri redzēs, kurš uz doto brīdi ir gatavs, kurš nav. Spēlētāji arī sevi varēs pierādīt; pierādīt to, vai ir pietiekami labi un gatavi, lai spēlētu Kanādā. Konkurence par vietu izlasē būs pietiekami sīva, jo nevienam vēl nav garantēta vieta sastāvā; tāpēc, domāju, ka visi atdosies uz 110%. Un lielu lomu spēlē tas, ka pasaules čempionāts notiek Kanādā; tur būs pilns ar skautiem, un tāpēc visi grib tur nokļūt. Līdz ar to visi plēsīsies kā zvēri par vietu sastāvā,” spriež aizsargs Kristaps Nīmanis.

Latvijas U-20 izlases spēles turnīrā Lidas kauss:

datums pretinieki
2011-11-10 Baltkrievijas U-20 izlase
2011-11-11 Austrijas U-20 izlase
2011-11-12 Dānijas U-20 izlase

P.S. kāpēc izlasē nav Podziņš?

Kā parasti, Latvijas U-20 izlases pārbaudāma vai nokomplektēta sastāva gadījumos, ir diskusijas par dažādu hokejistu būšanu vai nebūšanu izlasē. Lidas turnīrs nav izņēmums. Viens no kuriozākajiem jautājumiem ir par Rīgas Dinamo uzbrucēja Ainara Podziņa (1992.) „nepiedalību” Latvijas U-20 izlasē. Neuzmanīgākajiem Latvijas U-20 izlases un/vai Ainara Podziņa „daiļrades” sekotājiem derētu atcerēties, ka Podziņam legāla iespēja uzspēlēt Latvijas U-20 izlasē nebija un nebūtu pat tad, ja viņš nebūtu pieņēmis Krievijas Hokeja federācijas piedāvājumu uzspēlēt Krievijas U-20 izlasē. Cits stāsts, ka savulaik Krievijas U-17 izlases sastāvā piefiksētais Ainars Podziņš, nesagaidot tiesības nonākt Latvijas izlašu jurisdikcijā, ir izvēlējies spēlēt pēc principa „ubi bene, ibi patria” (no latīņu: „kur labi, tur Tēvzeme”).

Podziņš ir iekļauts un piekritis spēlēt Krievijas „otrās” U-20 izlases sastāvā, kas paralēli Lidas kausa izcīņai (arī 10. – 12. novembrī) cīnīsies Četru nāciju turnīrā Somijā. Krievijas „pirmā” U-20 izlase pa to laiku spēlēs Ziemeļamerikā. Aizbildinoties ar LHF vājo ieinteresētību un soloties Latvijas izlasē spēlēt nākotnē, Ainars Podziņš ir ļāvies Krievijas U-20, lai arī „otrās”, bet izlases „valdzinājumam”. Solījumi uzspēlēt Latvijas izlasē sāk izklausīties pēc kaut kur dzirdētām „pasakām” – gan dēļ starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) noteikumiem, kas regulē pāreju nacionālo izlašu kontekstā, gan ņemot vērā jaunā hokejista atvērtību „liktenīgiem” piedāvājumiem. Starp citu, Podziņa lielas veiksmes gadījumā viņš var uzspēlēt pret Latvijas U-20 izlasi 29. decembrī jau U-20 pasaules čempionāta ietvaros.

Latvijas U-20 izlases sastāvs dalībai turnīrā Lidas kauss (2011. g. 10. – 12. novembrī):

ampl.

Spēlētājs

dz.

Komanda 2011./2012.

Līga

VĀRTSARGI
V Kristers Gudļevskis 1992. HK Rīga MHL
V Elvis Merzļikins 1994. HC Lugano U20 Elite Jr. A (Šv. 1. U-20)
AIZSARGI
A Vladislavs Dudins 1992. Oļimpija (Kirovočepecka) MHL
A Kristers Freibergs 1992. HK Rīga MHL
A Krists Kalniņš 1992. AIK Hockey Härnösand Division 1 (Zv. 3.)
A Krišs Lipsbergs 1993. HK Rīga MHL
A Mārtiņš Mežulis 1992. Rapperswil-Jona Lakers U20 Elite Jr. A (Šv. 1. U-20)
A Kristaps Nīmanis 1993. Waasa Red Ducks Suomi-sarja (Som. 3.)
A Edgars Siksna* 1993. Liepājas Metalurgs Baltkr. Ekstralīga
A Andrejs Smirnovs 1992. HK Rīga MHL
UZBRUCĒJI
U Toms Andersons 1993. SC Bern Future U20 Elite Jr. A (Šv. 1. U-20)
U Artūrs Birstiņš 1993. HC Most U20 Čehijas U-20 līga
U Rihards Bukarts 1995. Kapitan (Stupino) MHL
U Pauls Hodzko 1993. Liepājas Metalurgs-2 Latvijas Virslīga
HK Rīga MHL
U Vitālijs Hvorostiņins 1992. Vaasan Sport U20 Jr. A SM-liiga (Som. 1. U-20)
U Ņikita Jevpalovs 1994. HK Rīga MHL
U Regnārs Kaļinovskis 1993. Liepājas Metalurgs-2 Latvijas Virslīga
Liepājas Metalurgs Baltkr. Ekstralīga
U Edgars Kļaviņš 1993. AIK IF J20 J20 SuperElit (Zv. 1. U-20)
U Kristaps Legzdiņš 1992. Syrianska/Armeniska Hockey Division 2 (Zv. 4.)
U Valters Ozoliņš 1992. AIK Hockey Härnösand Division 1 (Zv. 3.)
U Dāvis Straupe 1992. HK Rīga MHL
U Kirils Tambijevs 1992. HK Rīga MHL

P.S. saskaņā ar LHF sniegto informāciju, ja Edgars Siksna līdz 9. novembrim neatgūsies no traumas, viņa vietā uz turnīru dosies aizsargs Sandis Šostaks (1993.), kas sezonu iesācis Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā.

paplašinātā Latvijas U-20 izlases kandidātu saraksta dalībnieki, kas nedodas uz turnīru Lidas kauss:

ampl.

spēlētājs

dz.

komanda 2011./2012.

līga

V Rihards Cimermanis 1993. Juniors MHL B
U Māris Diļevka 1992. Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
Liepājas Metalurgs-2 Latvijas Virslīga
U Edgars Kurmis 1993. HK Rīga MHL
U Artūrs Kuzmenkovs 1993. HK Rīga MHL
U Roberts Lipsbergs 1994. HK Rīga MHL
A Artūrs Salija 1992. HK Rīga MHL
A Sandis Šostaks* 1993. Liepājas Metalurgs-2 Latvijas Virslīga
A Pauls Zvirbulis 1993. HK Rīga MHL

P.S. saskaņā ar LHF sniegto informāciju, ja Edgars Siksna līdz 9. novembrim neatgūsies no traumas, viņa vietā uz turnīru dosies aizsargs Sandis Šostaks (1993.).

izziņām:

  • LHF “sašaurinātais” Latvijas U-20 izlases dalībnieku saraksts dalībai turnīrā Lidas kauss (publicēts 2011-11-07) – lhf.lv
  • Baltkrievijas U-20 izlases kandidātu saraksts – hockey.by
  • Latvijas U-20 izlases paplašinātais kandidātu saraksts pirms turnīra Lidā (publicēts 2011-11-01) – lhf.lv
  • Sergeja Žoltoka piemiņas turnīra summa (2011. g. augustā): tepat
  • laikraksta Diena apskatnieks Māris Zembergs par Ainara Podziņa valstiskās identitātes “problēmām” – diena.lv
  • LHF skaidrojums par IIHF nosacījumiem hokejistu iespējām “mainīt” izlašu pārstāvniecību – lhf.lv, sportadraugiem.lv
  • Ainara Podziņa komentārs par pievienošanos Krievijas U-20 izlasei (2011-11-03) – sportacentrs.com
  • Ainara Podziņa intervija par latvietību u.c. (2011-10-20) – la.lv
  • Krievijas U-20 izlašu sastāvi 2011. gada novembrī – fhr.ru

[foto fiksēts pēc Latvijas U-20 spēles pret Baltkrievijas U-20 izlasi 2010. gada 19. februārī, kad Latvijas juniori izcīnīja tiesības spēlēt U-20 elitē. foto avots: lhf.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

Dinamo piemērs: “mest nav trāpīt”

Posted by petrovich27 uz 2011/11/04

Rīgas Dinamo metienu un vārtu guvumu “apgrieztā” proporcija, sezona ar sliktāko metienu realizācijas procentu, “izlietā ūdens” apjoms, kuru dinamieši spēj sasmelt… Dinamo dzīves skola sezonas pirmajās 20 spēlēs.

neviena statistika nav ideāla, un KHL metienu uzskaite nav izņēmums. galu galā vienīgā neapstrīdami galvenā statistika ir spēļu rezultāti. viss pārējais – metodes un ceļš uz uzvaru ir virtuve, kas aizmirsīsies ātrāk par sezonas noslēguma pienākšanu… tomēr tautā iecienītu teicienu un/vai nacionālo parunu atbilstību statistiskajai realitātei var notestēt.

“kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ”? nemaļ…

attiecībā uz Dinamo pretiniekiem šaha formula “baltie sāk un uzvar” darbojas vairumā gadījumu. šosezon 9 no 20 spēlēm ar Dinamo līdzdalību pirmie vadībā izvirzījās dinamiešu pretinieki, un 7-ās spēlēs (t.i.,77,8% gadījumu) pretinieki uzvaru “nosargāja”. KHL aktuālās regulārās sezonas 11 spēlēs Rīgas Dinamo ir nonākuši pie vārtu guvuma pirmie, taču spēli “aizvadīt” līdz uzvarai ir pratuši 6 reizes jeb 54,6% gadījumu, pārējās 5 reizes atļaujot “paņemt” pretiniekiem.

“izlietu ūdeni nesasmelsi”

Dinamo pretinieki “saka”, ka cerības sasmelt ir, par spilgtāko piemēru “liekot” Dinamo spēli pret Ņeftehimik, kuru Ņižņekamskas klubs prata uzvarēt, regulāri atrodoties iedzinējos ar 2 vārtu starpību (0:2, 1:3, 2:4). savukārt, rīdzinieki no 9 spēlēm, kurās rezultātu atklāja pretinieki, ir pratuši uzvarēt divreiz (t.i., 22,2% gadījumu). jāpiebilst, ka pozitīvā tendence ir tāda, ka tas notiek tieši pēdējās spēlēs no tām, kurās pirmais vārtu guvums bija uz sāncenšu rēķina (pret OHK Dinamo un pret Magņitku). lieli come-back tipa varoņdarbi, kādi bija slavenajā otrās sezonas posmā ar atspēlēšanos no 3 un 4 vārtu starpības, šosezon bav bijuši. šīs sezonas abas reizes, kad rīdzinieki ir “sasmēluši izlieto”, izlijis bija nedaudz – tikai viena vārtu starpība.

“lai iemestu ir jāmet”… Dinamo met par maz?

jaunās sezonas Dinamo modelis ir jaudīgāks “ložmetējs” nekā iepriekšējās sezonās, ja kritērijs ir izdarīto metienu skaits. šosezon dinamiešu spēles “aptverē” ir vidēji 30,3 metieni. iepriekšējās regulārajās sezonās vidēji spēlē rīdzinieki “izšāva” 27,34 – 28,61 reizi; play off-os šis cipars ir mazāks, jo, acīmredzot, pretinieku loks sašaurinās, to vidējā kvalitāte ir augstāka un arī izslēgšanas spēlēs mobilizācijas pakāpe ir cita. ja Dinamo daudzmešanu salīdzinām ar KHL vidējo, tad šosezon (pēc 2011-11-03 spēlēm) rīdzinieki ieņem 10. vietu līgā; tātad, uz kopējā līgas fona – nothing special. salīdzinājumam, šīs sezonas biežākie vārtsarga modrības testētāji ir Ak Bars (vidēji spēlē 36,65 metieni) un Minskas Dinamo (vidēji 33,43 gadījumi spēlē). savukārt, no metienu veikšanas visbiežāk “atturās”, bez pārsteigumiem, – Vitjaz (vidēji 24,05 metieni spēlē) un Avtomobiļist (vidēji 26,39). nav tā, ka komandas metienu skaita tabulā un KHL kopvērtējumā sapasētu 1-pret-1, jo svarīgākais tomēr ir vārtu guvumi nevis mēģinājumi. tomēr idejisko virzienu var nolasīt no Ak Bars un Vitjaz atskaites skalas pretējos galapunktos. protams, ir izņēmumi, kā, piemēram, viens no aktuālajiem KHL līderiem Traktor, kas ar vidēji spēlē veiktiem 28,55 metieniem šajā kritērijā ieņem tikai 17. vietu līgā, bet KHL kopvērtējumā pēc 3. novembra spēlēm ierindojās 2. vietā. tomēr bez šādiem izņēmumiem ir skaidrs, tie, kas kaut ko var un uz kaut ko pretendē, met vairāk.

“vislabākā aizsardzība ir uzbrukums”?

ja ar piebildi – rezultatīvs uzbrukums, tad – jā; bet visādi citādi – ne vienmēr likumsakarīgs formulējums. piemēram, visās 3 spēlēs, kuras Dinamo šosezon zaudēja ar “sausu” rezultātu, dinamieši uzbruka un meta pa vārtiem biežāk nekā pretinieki. protams, nav mazsvarīgi vērojumi, ka sākot un turpinot zaudēt, dinamiešiem vajadzēja vairāk un viņi tādēļ meta biežāk. un gala (spēles) beigās sarodas neloģiski iznākumi – jo lielāks Dinamo pārsvars metienos, jo sausāks rezultāts. pret Lev 0:2 (metienos 25-24), pret Spartak 0:3 (38-29), pret Baris 0:5 (44-26). acīmredzot, ar “mētāšanos” ir par maz…

mešanas biežuma un rezultativitātes savstarpējā attālinātība, vismaz Dinamo gadījumā, ir saskatāma arī metienu skaita un uzvaru nesaistībā visu šīs sezonas spēļu summā. no 8 spēlēm, kuras Dinamo ir zaudējuši pamatlaikā, 5 spēlēs (62,5% gadījumu) dinamieši ir metuši biežāk pa pretinieku vārtu taisnstūri nekā pretnieki pa dinamiešu “kasti”. un otrādi! no 7 spēlēm, kuras Rīgas Dinamo ir uzvarējuši pamatlaikā, 5 spēlēs (71,4% gadījumu) vairāk pa vārtu taisnstūri ir metuši pretinieki. protams, cipariski vērtīgāka un salīdzināmāka statistika gaidāma sezonas beigās, kad būs vairāk saskaitāmo. taču Dinamo gadījumā “sazīmējas” apgrieztā proporcija starp jēdzieniem “mest” un “trāpīt”.

metienu realizācija rīdziniekiem ir krietni zemāka par KHL vidējo un pēc sezonas 20 spēlēm veido 8,10%, ar ko pietiek, lai ieņemtu 17. vietu līgā šajā kritērijā. jāpiebilst, ka tas ir visšvakākais metienu realizācijas procents, kāds rīdziniekiem līdz šim ir bijis regulārajās sezonās. protams, aktuālā sezona ne tuvu nav galā, un sezonas noslēgumos viss izskatās savādāk; tomēr aizdomāties ir vērts. līdz šim vājākā metienu realizācija dinamiešiem ienācās pirmajā regulārajā (2008./2009.) sezonā, kad iekrita 8,62%, taču nākamajās sezonās Rīgas Dinamo bija starp līgas līderiem: 2009./2010. g. reg. sezonā ar 10,86% – 3. vietā; 2010./2011. g. reg. sezonā ar 10,69% – 4. vietā.

izslēgšanas spēlēs metienu realizācija, tāpat kā metienu skaits, salīdzinot ar regulāro čempionātu, vairumā gadījumu noplok (pirmajās 2 sezonās rīdziniekiem – 6.56% un 8,68%). bet 2011. gada izslēgšanas spēlēs Rīgas Dinamo ar rekordlielo realizāciju 11,66% apjomā ieņēma 1. vietu līgā!

P.S. “ja neiemet tu, tad iemet tev” – šī gan bez jebkādām diskusijām ir aksioma Nr.1, jo KHL oficiālās spēles nebeidzas neižšķirti, un agri vai vēlu, pamatlaikā, papildlaikā vai pēcspēles metienu sērijā spēle beidzas vismaz ar vienu vārtu starpību.

Rīgas Dinamo metieni un to realizācijas apjoms KHL ofic. spēlēs (pēc 2011-11-02 spēles):

sezona metienu skaits metieni vid. spēlē met. realizācijas %
2008./2009. REG 1531 (56 spēlēs) 27.34 8.62%
2009. play off 61 (3 spēlēs) 20.33 6.56%
2009./2010. REG 1602 (56 spēlēs) 28.61 10.86%
2010. play off 242 (9 spēlēs) 26.89 8.68%
2010./2011. REG 1497 (54 spēlēs) 27.72 10.69%
2011. play off 283 (11 spēlēs) 25.73 11.66%
2011./2012. REG 606 (20 spēlēs) 30.30 8.09%

Rīgas Dinamo un viņu pretinieku veikto metienu, trāpījumu un vārtsargu snieguma “attiecības” 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 20 spēlēm; * attiecīgā komanda uzvarēja pēcspēles metienos; ieskaitot metienus papildalikos):

datums Dinamo pretnieks Dinamo metieni Dinamo trāpījumi pretin. vārts. atv. % pretin. met. pretin. trāp. Dinamo vārts. atv. %
2011-09-13 Ak Bars 34 2 94.1% 43 5 90.5%
2011-09-15 Atlant 27 3 88.9% 36 4 88.9%
2011-09-19 CSKA 30 5 83.3% 33 3 90.9%
2011-09-21 Dinamo (Min.) 17 2 88.2% 31 2* 93.5%
2011-09-26 Lev 25 0 100% 24 2 91.7%
2011-09-28 OHK Dinamo 16 1 93.8% 37 4 91.7%
2011-10-03 SKA 31 1 96.8% 36 1* 97.2%
2011-10-05 Spartak 38 0 100% 29 3 89.7%
2011-10-07 Severstaļ 44 2 95.5% 34 4 90.9%
2011-10-09 Vitjaz 46 7 84.8% 23 1 95.7%
2011-10-12 Lev 23 4 82.6% 27 2 92.6%
2011-10-14 Avtomobiļist 27 2 92.6% 19 0 100%
2011-10-16 Baris 44 0 100% 26 5 80.8%
2011-10-18 Traktor 32 1 96.9% 26 3 88.5%
2011-10-21 Lev 25 5 80.0% 31 3 90.3%
2011-10-23 OHK Dinamo 22 5 77.3% 33 2 93.9%
2011-10-27 Torpedo 33 2 93.9% 34 2* 94.1%
2011-10-29 Ņeftehimik 27 4 85.2% 29 4* 86.2%
2011-10-31 Jugra 24 1 95.8% 23 0 100%
2011-11-02 Metallurg (Mag.) 41 1* 97.6% 24 1 95.8%

[foto fiksēts Dinamo spēlē pret Atlant 2011. gada 15. septembrī; foto avots: dinamoriga.eu.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagged: , , | 2 Comments »

FOTOSTĀSTS: Juris Upītis 14 kadros

Posted by petrovich27 uz 2011/11/03

1. kas to būtu zinājis, ka pēc 2 sezonām Vents Feldmanis kļūs par komandas biedru Liepājas Metalurgā, bet Māris Jučers – Dinamo sastāvā? / Dinamo Juniors pret Liepājas Metalurgs 2009-11-17; foto avots: dinamoriga.eu

2. Juris Upītis un Dinamo Juniors ceļā pēc Latvijas čempionu titula. Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēles / Dinamo Juniors pret Ozolnieki / Monarch 2010-03-26; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

3.  kā viens no HK Rīga līderiem / HK Rīga pret Junost (MHL) 2011-02-14; foto avots: dinamoriga.eu

4. šajā spēlē Upītis pamanījās iemest lielajā mazākumā, spēlējot 3-atā pret pieciem Omskas “vanagu” laukuma spēlētājiem / HK Rīga pret Omskije Jastrebi 2010-10-17; foto autors Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

5. uz brīdi arī HK Rīga kapteinis / HK Rīga pret Šerif 2010-12-04; foto avots: dinamoriga.eu

6. Minskas “Jaunības” vārtsargam nebija vērts tā censties… / HK Rīga pret Junost (MHL) 2011-02-15; foto autors Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

7. klasiska ainava ar Juri Upīti / HK Rīga pret Junost (MHL) 2011-02-15; foto autors Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

8. “paldies par piespēli” / HK Rīga pret Junost (MHL) 2011-02-14; foto avots: dinamoriga.eu

9. pa starpu arī palīdzēts Latvijas U-20 izlasei izlauzties elitē, esot izlases kapteinim un izlases rezultatīvākajam spēlētājam U-20 pasaules čempionāta 1. divīzijas A grupā / pēc Latvijas U-20 izlases uzvaras pār Baltkrievijas U-20 izlasi 2010-12-19; foto avots: lhf.lv

10. “Juri, nu, tāda skaista piespēle,” ir sajūsmināts Vladislavs Dobreņkijs / HK Rīga pret Junost (MHL) 2011-02-15; foto avots: dinamoriga.eu

11. MHL zvaigžņu spēlē / MHL Rietumu konferences izlase pret MHL Austrumu konferences izlasi 2011-02-12; foto avots: mhl.khl.ru

12. “Robert, celies; mums tie Tatru vilki jāsaplēš,” Juris Upītis mēģina cienījami atvadīties no HK Rīga sastāva jauniešu “Pasaules kausā” Omskā / HK Rīga pret Tatranski Vlci 2011-09-02; foto avots: mhl.khl.ru

13. Liepājas Metalurgs vienības ierindā; starp citu, kā viens no rezultatīvākajiem / IIHF Kontinentālā kausa 2. posms 2011. gada oktobrī; foto avots: iihf.com

14. divi vienā: pirmā spēle un pirmais vārtu guvums Rīgas Dinamo sastāvā / Dinamo pret Magņitogorskas Metallurg 2011-11-02; foto avots: dinamoriga.eu

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagged: , , | 2 Comments »

HK Rīga cita sezona. 2011. gada oktobra statistikas summa

Posted by petrovich27 uz 2011/11/01

Dinamo sistēmas vecākās jauniešu komandas HK Rīga izpildījuma galvenās “jautājuma zīmes” šajā sezonā ir problemātiska rezultativitāte un kritiska vairākuma izspēle. iespējams, to pieņemtu kā jauno rīdzinieku spēles stilu, taču iepriekšējā sezonā ir redzēts, ka varam arī savādāk. HK Rīga sniegums oktobrī un otrās sezonas aktuālā statistika.

gaidot vilni..

oktobris HK Rīga komandai iegadījies kā pa viļņiem; ar lielāko daļu tomēr viļņa lejasdaļā. mēnesis sākās ar mājas spēļu seriāla pēdējo spēli, kurā izspiesta uzvara pēcspēles metienos pār Mitiščinskije Atlanti (3:2 PM). bet pēc tam 4 spēļu izbraukumā pie MHL līdervienībām Čerepovecas Almaz un Voskresenskas MHK Himik netika paņemts neviens punkts. mazliet uz viļņa sanāca atgriezties mājas spēļu sērijā pret MHL Baltkrievijas komandām (9 punkti no 12 iespējamiem), bet “gaismu izslēdza” atbildes vizīte pie kaimiņiem Baltkrievijā – 4 spēlēs paņemts 1 punkts… labā ziņa it kā tāda, ka 7-ās no 9-ām zaudētajām spēlēm oktobrī rīdzinieki zaudēja tikai ar 1 vārtu starpību. sliktā ziņa – tas norisinās hroniski….

rezultātā oktobra gaitā HK Rīga no 13 spēlēm ir mācējusi paņemt 12 punktus (no 39 iespējamiem) jeb 30,8% no piedāvājuma. jāņem vērā, ka 12 no šīm spēlēm bija pret saviem vairāk vai mazāk tiešiem konkurentiem MHL Ziemeļrietumu divīzijas tabulā. jā, un diezgan likumsakarīgi HK Rīga ir novietojusies ārpus play off zonas. burt drāmu par iekļūšanu/neiekļūšanu izslēgšanas spēļu zonā vēl ir pāragri, jo 7. vietā esošos rīdziniekus no 4. vietā esošā Dinamo-Šiņņik, kā arī 5. un 6. vietā esošām komandām, šķir vien 4 punkti. HK Rīga komandai priekšā vēl vairāk nekā puse regulārā čempionāta, lai kvalificētos play off-am. protams, ir speciālisti, kas atgādina – HK Rīga galvenais uzdevums ir audzināt kadrus viņu tālākām gaitām “lielajā” komandā, un, attiecīgi, komandas ieņemtajām vietām un spēļu rezultātiem ir stipri sekundāra vai nekāda nozīme. tomēr jādomā, ka play off nav slikti kaujas apstākļi pieredzes gūšanai, un arī spēļu rezultātos nereti uzrādās komandu un to spēlētāju rakstura iezīmes, varēšanas un arī nevarēšanas…

HK Rīga oktobra spēļu rezultāti 2011./2012.:

datums sāncenši rezultāti
2011-10-02 HK Rīga – Mitiščinskije Atlanti 3:2 PM
2011-10-06 Almaz (Čerepoveca) – HK Rīga 3:2
2011-10-07 Almaz (Čerepoveca) – HK Rīga 3:2
2011-10-09 MHK Himik (Voskresenska) – HK Rīga 3:2
2011-10-10 MHK Himik (Voskresenska) – HK Rīga 4:3
2011-10-15 HK Rīga – Dinamo-Šiņņik (Bobruiska) 4:3
2011-10-16 HK Rīga – Dinamo-Šiņņik (Bobruiska) 1:3
2011-10-19 HK Rīga – Junost (Minska) 2:1
2011-10-20 HK Rīga – Junost (Minska) 2:1
2011-10-24 Dinamo-Šiņņik (Bobruiska) – HK Rīga 4:3 OT
2011-10-25 Dinamo-Šiņņik (Bobruiska) – HK Rīga 3:2
2011-10-27 Junost (Minska) – HK Rīga 3:1
2011-10-28 Junost (Minska) – HK Rīga 2:1

maz trāpām vai daudz ielaižam?

savā pirmajā MHL sezonā HK Rīga “ieradās” diezgan kvalitatīvi, jau no sezonas sākuma piesakoties uz vietu starp līgas līderiem. Atbilstoši tam arī dažādos statistikas parametros HK Rīga bija līgas galvgalī vai vismaz virs vidējā. Pirmās sezonas gaitā rīdzinieki 56 spēlēs bija sakrājuši 186 vārtu guvumus (3,32 vidēji spēlē), kas skaita ziņā deva 9. vietu visā līgā (no 29 komandām), kas gan īsti nav kritērijs salīdzināšanai, jo dažādu divīziju vienībām bija atšķirīgs spēļu skaits. Tomēr HK Rīga var salīdzināties ar sevi – šosezon pirmajās 22 spēlēs rīdzinieki ir sametuši 49 reizes (2,23 vidēji spēlē). Acīmredzot, “vidēji statistiskais” pārpalikums 1,09 vārtu guvumu izmērā ir pietrūcis spēlēs, kuras zaudētas ar 1 vārtu starpību… piebilde: ar saviem 49 vārtu guvumiem rīdzinieki ierindojas 29. vietā (no 32) visā līgā.

labā ziņa, kas ainavu padara mazāk bēdīgu, ir tāda, ka rīdzinieki ir starp līgas Top10 komandām, kuras piedzīvojušas vismazāk vārtu zaudējumu. Šīs sezonas 53 “apbēdinājumi” 22 spēlēs (vidēji spēlē 2,41) ir pat labāks rezultāts par 2010./2011. g. sezonas vidējo ciparu – 2,52 vārtu zaudējumi spēlē (141 reize 56 spēlēs). Starp citu, pērnajā regulārajā sezonā ar šo “vidējo” pietika, lai rīdzinieki būtu starp MHL līderiem gan zaudēto vārtu skaita ziņā, gan vidēji spēlē zaudēto vārtu uzskaitēs. P.S. abu parametru TOPi ir nedaudz atšķirīgi dēļ atšķirīgā spēļu skaita.

vairākuma realizācijas ziņā HK Rīga šosezon ieņem 31. (priekšpēdējo) vietu visā līgā, noturot vairākuma “konvertāciju” vārtu guvumos 10,3% līmenī. Salīdzinājumam, 2010./2011. g. regulārās sezonas laikā HK Rīga vienībai bija 6.-ais labākais vairākums MHL-ā (20,5%). Savukārt, mazākuma izturēšana rīdziniekiem šosezon ir pieklājīgā līmenī – 83,8% neitralizētu mazākumu un 13.-tā vieta līgā. Pērnsezon šis cipars bija nedaudz labāks – 84,7% un 8.-tās mazākumā izturīgākās komandas gods MHL. zinātāji stāsta, ka komandas treneri īpaši “buroties”, lai ieviestu rezultatīvu vairākuma izspēli…

MHL Ziemeļrietumu divīzijas tabula; 2011./2012. g. reg. Sezona (pēc 2011-10-31 spēlēm):

vieta

komanda

sp.

uzv.

Uzv. OT

uzv. PM

zaud.

zaud. OT

zaud. PM

vārtu st.

punkti

1. MHK Himik 23 15 0 2 2 1 3 71-48 53
2. Almaz 23 15 1 0 7 0 0 68-52 47
3. SKA-1946 22 11 1 1 6 0 3 69-46 40
4. Dinamo-Šiņņik 23 8 1 0 11 1 2 66-69 29
5. Tatranski Vlci 21 7 1 3 10 0 0 50-62 29
6. Junost 23 7 0 2 10 0 4 48-66 29
7. HK Rīga 22 6 0 3 12 1 0 49-53 25
8. Serebrjanije Ļvi 22 5 1 2 13 0 1 58-78 22

HK Rīga uzbrucēju statistika 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 22 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru, iespējamas neprecizitātes – piem., aizvadīto spēļu skaitā, iemetienu uzskaitē; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā turnīram Baltkrievijā 2011. gada novembrī):

 

uzbrucējs

dz.

spēles

punkti

+/-

SM

izšķ. PM

iemet.

uzv. iemet. %

1. Vladislavs Dobreņkijs 1991. 21 7+9 +8 31 0 117 42.7%
2. Elvijs Biezais 1991. 22 7+7 +3 16 1 33 45.5%
3. Māris Bičevskis 1991. 14 4+6 +2 6 1 274 47.4%
4. Kirils Tambijevs 1992. 19 8+1 -2 41 0 9 22.2%
5. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 18 4+4 +8 10 0 232 51.7%
6. Miks Lipsbergs 1991. 21 2+6 +6 6 0 4 0%
7. Ņikta Jevpalovs 1994. 21 1+5 +1 14 0 100 44.0%
8. Dāvis Straupe 1992. 21 4+1 -8 8 0 252 53.2%
9. Roberts Lipsbergs 1994. 22 3+2 -3 18 0 21 38.1%
10. Edgars Kurmis 1993. 22 0+4 -3 14 0 5 60.0%
11. Roberts Bukarts 1990. 3 1+3 -1 4 0 2 0%
12. Raimonds Upenieks 1992. 21 0+3 -4 24 0 195 55.4%
13. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 5 1+1 +2 0 0 1 100%
14. Lauris Rancevs 1993. 7 1+1 -1 2 0 54 46.3%
15. Deivids Sarkanis 1994. 1 0+0 0 0 0 2 50.0%
16. Pauls Hodzko 1993. 6 0+0 +2 4 0 5 40.0%
17. Rūdolfs Prūsis 1992. 12 0+0 -4 2 0 4 75.0%
18. Andris Siksnis 1993. 13 0+0 -5 0 0 0
 

HK Rīga aizsargu statistika 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 22 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):

 

aizsargs

dz.

spēles

punkti

+/-

SM

izšķ. PM

1. Mārtiņš Porejs 1991. 22 1+4 +11 32 0
2. Edgars Dīķis 1991. 22 1+2 +5 10 0
3. Mārtiņš Jakovļevs 1991. 22 1+4 +1 14 1
4. Pauls Zvirbulis 1993. 21 0+0 -2 4 0
5. Kristers Freibergs 1992. 10 0+0 -2 2 0
6. Krišs Lipsbergs 1993. 22 0+1 -4 14 0
7. Ēriks Ševčenko 1991. 17 0+1 -4 2 0
8. Artūrs Salija 1992. 11 0+1 -4 22 0
9. Andrejs Smirnovs 1992. 21 0+1 -6 10 0
   

HK Rīga vārtsargu statistika 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 22 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):

vārtsargs

dz.

sp.

sp. ar PM

metieni

atv. %

GAA

“sausi”

SM

sp. laiks

Jānis Auziņš 1991. 12 1 220 91.4% 1.98 1 0 575:15
Kristers Gudļevskis 1992. 14 2 346 90.8% 2.54 0 0 756:11
   

izziņām:

  • MHL komandu aktuālā statistika – mhl.khl.ru
  • HK Rīga spēlētāju individuālā statistika – mhl.khl.ru
  • Latvijas U-20 izlases kandidātu saraksts turnīram Baltkrievijā (2011.g. 10. – 12. novembrī) – lhf.lv

[foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Junost 2011. gada 19. oktobrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com.]

Posted in HK Rīga, hokejs, MHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »