Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Latvijas izlase kā nenogrimis kuģis

Posted by petrovich27 uz 2011/05/12

Latvijas izlases dalība pasaules čempionātā ir beigusies tās līdzjutējiem un cita veida sekotājiem ar tēlainām parādībām – pēcgaršu, paģirām, murgiem vai visu to kopā. šoreiz ir vietā Mērfija vērojumi, kas liecina: varēja būt arī sliktāk. šoreiz kā drauds tiek “atrādīta” iespēja izkrist uz 1. divīziju. tāpat taisnība ir Latvijas izlases varēšana savākties un pēc uzskriešanas Slovēnijas “aisbergam”; grimstošā kuģa “caurumi” ir aizlāpīti ar 6:3 pret Baltkrievijas izlasi un 4:1 pret Austrijas valstsvienību. Latvijas izlase ir palikusi virs ūdens, taču sūce, lasīt – sāpes un problēmas, ir saglabājusies un pati no sevis neizzudīs. Latvijas hokeja “kuģa” saimniekiem ir jāiegulda daudz darba, lai kuģis nenoiet pa burbuli jau nākamajā vētrā – jāaudzina jungas, jāatjauno apkalpe un, iespējams, jāmaina koks (kas pavārs), bocmaņi, stūrmaņi, kapteinis… iespējams… kas zina, iespējams, tieši vētras laikā kapteiņi un bocmaņi kļūst stiprāki.

par “jungām”

2011. gada pasaules čempionātu “lūkoties” Latvijas izlase brauca ar 4 vīriem, kuri Latvijas pieaugušo izlases spēlēs elites līmeņa turnīros, t.i. pasaules čempionātos un/vai olimpiādēs, nebija startējuši. viens – trešais vārtsargs Māris Jučers (dz. 1987.) – tā arī nolūkojās, bet pārējie uzspēlēt dabūja. Robertu Bukartu (dz. 1990.) un Oskaru Cibuļski (dz. 1988.) kaut kā savādi ir saukt par debitantiem – gan pēc sajūtām, gan raugoties statistikā. acīmredzot, vīri pēdējās sezonas laikā bija tiktāl saprogresējušies, ka Bukarts ir viens no 3 labākajiem vārtu guvējiem Latvijas izlasē šajā pasaules čempionātā, bet Cibuļskim starp aizsargiem ir ceturtais “gruntīgākais” spēles laiks, kuru pat nedaudz ierobežoja gūtā trauma un pietaupīšana čempionāta izskaņā. vienīgais spēlētājs, kuru bez aizturēm var dēvēt par debitantu, ir Ronalds Ķēniņš (dz. 1991.) – jaunākais spēlētājs izlasē ar tradicionāli mazāko spēles laiku. nenoliedzami Ķēniņa dalība čempionātā ir avanss, kas paredzēts Latvijas izlases “jaunu asiņu pārliešanas programmas” ietvaros, tomēr spēlēt “dabūja” ne tikai simbolisko minūti. cik auglīgs šis ieguldījums ir bijis un kāpēc izvēle “kritusi” tieši uz Ronaldu Ķēniņu nevis citu U-20 vecuma uzbrucēju, varēs saskatīt tikai nākamo sezonu gaitā.

“nemāci vecam zvejniekam…”

izlases veterānu sniegums, kā jau ierasts, saņem visbargāko kritiku; arī šogad vainīgie nereti ir meklēti Latvijas izlases vecākajā “galā”. savu pēdējo pasaules čempionātu, kā pats ziņoja, ir aizvadījis Aleksandrs Ņiživijs (dz. 1976.), kura sniegumu šogad par kritisku saukt neceļas ne mēle, ne pirksti uz klaviatūras. sportiskās attieksmes un arī statistikas summa Ņiživija gadījumā ir pozitīva.

vairāk subjektīvas un objektīvas kritikas ir “stumts virsū” izlases kapteinim Herbertam Vasiļjevam (dz. 1976.); līdz pat titulam “Misters Neizmantotā Iespēja 2011”. objektīvs “alibi” Vasiļjevam ir faktā, ka visu sezonu viņš spēlē kā malējais uzbrucējs, bet izlasē, izslavētajā centra uzbrucēju trūkuma laikmetā, uzņemas trūkstošo vakanci. tas, acīmredzot, nav viegli. arī ar attieksmi Herbertam Vasiļjevam viss ir kārtībā. savukārt, treneru uzticēšanās atspoguļojas lielākajā spēles laikā starp izlases uzbrucējiem. vai būs vēl kāds pasaules čempionāts ar Vasiļjevu sastāvā?

smagas cīņas mazākumā un “jaunatnes” audzināšana ir Ģirta Ankipāna (dz. 1975.) pienesums izlasei šī gada pasaules čempionātā. interesanti, ka treneri Ankipānam atrada vietu 4.-ajā maiņā, kas šosezon bija nosacīti eksperimentāla, rotējoša. neskatoties uz hokeja “pazinēju” viedokli, Ģirts Ankipāns un cits 70.-to gadu “produkts” Arvīds Reķis (dz. 1979.) ir tie hokejisti, kas stiprinātu jebkuru izlases modeli. pareizā pielietojumā viņi “cementē” komandu ar to darbu, kura pozitīvo pienesumu redz vismazāk, bet kļūdas tiek pamanītas nekavējoties.

KHL “zieds” kā standarta apkalpe

kā jau bija gaidāms, par izlases mugurkaulu kļuva KHL spēlējošie Latvijas hokejisti. no tiem Latvijas Hokeja federācijas jurisdikcijā esošajiem un šosezon vismaz vienu spēli KHL aizvadījušajiem hokejistiem, kas gribēja un veselības dēļ varēja iekļauties Latvijas izlasē, treneru “izbrāķēti” bija tikai divi KHL-ieši: Raimonds Vilkoits un Aleksejs Širokovs. pārējie KHL-ā 2010./2011. g. sezonā spēlējušie un ārpusizlases palikušie tā īsti izlases lokā nenonāca, jo traucēja traumas vai notika savas kandidatūras atsaukšanas. runa ir par Gunti Galviņu, Aleksandru Jerofejevu, Mārtiņu Karsumu, Rodrigo Laviņu, Edgaru Lūsiņu, Jāni Spruktu un, protams, Sandi Ozoliņu, kurš savu vārdu no “balsošanas biļeteniem” izņēmis labi sen, bet šoreiz izlasē ir ģenerālmenedžera statusā. par to, cik kvalitatīva būtu Latvijas izlases spēle, ja kāds no šiem vīriem būtu sastāvā, var tikai ne pārāk pamatoti un pilnīgi nepārbaudāmi teoretizēt. bet “skaidra bilde” ir tā, ka ar katru, kurš būtu varējis, no izlases sastāva tiktu “izstumts” kāds no esošajiem, kura sniegums bija salīdzinoši labs.

KHL “vecā gvarde”, šķiet, vēl ilgāku laiku būs izlases mugurkauls. Edgars Masaļskis, Georgijs Pujacs, Kristaps Sotnieks, arī Jēkabs Rēdlihs un Krišjānis Rēdlihs – ir tie vīri, no kuriem negaida varoņdarbus, bet viņu “klasisko” sniegumu, ar ko būtu jāpietiek, lai kuģis turētos virs ūdens. varoņdarbi netika gaidīti arī no Mārtiņa Cipuļa, kurš nekad nav uzskatīts par izlases rezultāta taisītāju. taču 2011. gada pasaules čempionātā Cipulis ar rūpīgu darbu kļuva par labāko vārtu guvēju Latvijas izlasē un izskatījās pat labāk, nekā bija sagaidāms. no klasiskā komplekta vēl izceļams rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē – Miķelis Rēdlihs, kurš, starp citu, turpināja tāds būt arī bez sava ierastā maiņas partnera Laura Dārziņa. savukārt, Dārziņa varēšanas nenācās novērtēt – ar divarpus spēlēm pirms traumas iespaids bija labs, bet ne pilnīgs.

4.-tā maiņa “pāraugta”?

kā izlases vērtības sevi apliecināja arī puiši – Andris Džeriņš, Gints Meija, Kaspars Saulietis, kurus agrāk izlases augsta līmeņa turnīros iekļāva labākajā gadījumā 4.-ajā maiņā. arī šosezon, ja izlases sastāva komplektā būtu vēl kāds KHL-ietis, tad kāds no šiem puišiem varēja palikt “aiz borta”. un rādās, ka šie puiši labāk izskatās, spēlējot “augstākās” maiņās. ne viss vēl sanāk tik labi, lai momentāli atšķirots no 4. maiņas skraidīšanas stila, tomēr progress ir. pēc šī čempionāta neliktos loģiski, ja visus 3 vīrus nepieskaitītu stabilajiem izlases dalībniekiem.

interesanti, ka Kaspars Saulietis bija tas, kuram Latvijas izlases pieteikumā čempionāta 1. posmam vieta atradās tikai pēķšņi, kad veselības sarežģījumi iestājās sastāvā paredzētajam Jurim Štālam. arī “pakāpšanās” no 4.-tās uz 2.-o maiņu pie Miķeļa Rēdliha un Andra Džeriņa iegadījās tikai pēc cita cīņubiedra (Laura Dārziņa) savainošanās. gala beigās – Saulietim izdevās sakarīgs čempionāts, neskatoties uz zināmu “uzticības deficītu” no treneru puses.

eksistenciālās krustcelēs

pēc augstāka līmeņa hokeja par savā ikdienā spēlēto šķiet ir izsalkuši tādi izlases kadri kā Artūrs Kulda, Jānis Andersons un Mārtiņš Raitums. cik viņi tam ir gatavi, ir atklāts, bet pārbaudāms jautājums. Kulda jau kādu laiku “mīņājas” uz NHL sliekšņa, tiekot uz dažām spēlēm sezonā zem Atlanta Thrashers “prožektoriem”. savukārt, Jānis Andersons šādu pašu “mīņāšanos” izveic pie Dinamo lielās skatuves. Andersonam Dinamo sastāvā šosezon 7 spēles regulārajā čempionātā un viena spēle ar nepilnu 2 minūšu spēles laiku play off-ā. arī Latvijas izlasē Jānim Andersonam iegadījusies “dubliera” loma, tiekot pie teikšanas kā 7.-ajam aizsargam laikos, kad Kuldam ir diskvalifikācija vai Kr.Rēdliham trauma. vēl viens rezervists ir Kazahstānas čempions un Latvijas vārtu “otrais numurs” Mārtiņš Raitums, kurš čempionātā Latvijas izlases vārtos trāpīja vien uz 18 minūtēm ar astīti. un palika “sauss”. jādomā, ka šo puišu pakāpšanās uz augšu savā individuālajā karjerā palīdzētu arī izlasei nākotnē. jācer, ka vīri izmantos savas izdevības.

jautājumi izlases kontekstā varētu rasties saistībā ar Jura Štāla un Sergeja Pečuras sniegumu. protams, vīriem bija viens no mazākajiem spēles laikiem, ar kuru, acīmredzot, bija par īsu, lai nodemonstrētu labāko sniegumu un “piedaītos” pie rezultāta “taisīšanas”. iespējams, arī ir citi iemesli – piemēram, Štālam pirms čempionāta aktualizējās veselības problēmas. čempionāta pārsteigums bija Armands Bērziņš, kuru daudzi viņa un izlases “vērotāji” pirms gada bija jau norakstījuši un izlases kontekstā vairs necerēja sastapt. varoņdarbu nebija, bet stabils un arvien prognozējamāks sniegums bija. šo vīru nākotne saistībā ar Latvijas izlasi būs visciešākajā mērā saistīta ar to, vai viņiem nāmsezon izdosies tikt pie laba spēles laika labās līgās. jānovēl, lai var.

2011. g. pasaules čempionāta G grupas (Relegation Round = “nāvinieku grupa”) BEIGU tabula (pēc visu komandu visām 3 spēlēm):

vieta* izlase sp. uzv. uzv. OT/PM zaud. OT/PM zaud. p. v. st. Latvija pret
1. (13.) Latvija 3 2 0 0 1 6 12:9
2. (14.) Baltkrievija 3 2 0 0 1 6 17:9 6:3
3. (15.) Austrija 3 1 0 0 2 3 6:13 4:1
4. (16.) Slovēnija 3 1 0 0 2 3 8:12 2:5
  * iekavās izcīnītā vieta pasaules čempionātā.
   

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2011. g. pasaules čempionātā (pēc komandas visām 6 spēlēm; 2011. g. aprīlis – maijs):

spēlētājs sp. punkti +/-** SM   kop. sp. laiks  
UZBRUCĒJI              
Miķelis Rēdlihs 6 1+6 +1 4   106:54  
Mārtiņš Cipulis 6 4+2 +1 2   107:38  
Aleksandrs Ņiživijs 6 1+4 0 4   102:25  
Andris Džeriņš 6 0+5 -1 2   94:06  
Kaspars Saulietis 6 3+1 +2 2   56:01  
Roberts Bukarts 6 3+0 +2 2   64:24  
Gints Meija 6 0+3 0 4   77:16  
Herberts Vasiļjevs C 6 1+1 +1 6   120:49  
Armands Bērziņš 6 0+2 +2 4   69:13  
Lauris Dārziņš 3 1+0 -3 4   40:09  
Juris Štāls 3 0+0 0 0   20:16  
Ģirts Ankipāns 6 0+0 0 2   67:58  
Ronalds Ķēniņš 5 (6)* 0+0 -1 0   28:50  
Sergejs Pečura 4 (6)* 0+0 -1 2   29:25  
AIZSARGI              
Georgijs Pujacs 6 2+1 +2 33   124:00  
Arvīds Reķis 6 0+2 +1 10   123:33  
Kristaps Sotnieks 6 0+4 0 6   108:34  
Oskars Cibuļskis 6 0+1 +2 0   101:15  
Jēkabs Rēdlihs 6 1+1 -2 4   91:37  
Krišjānis Rēdlihs 4 1+0 -1 2   80:08  
Artūrs Kulda 3 0+0 -1 6***   63:22  
Jānis Andersons 3 0+1 +1 4   29:16  
VĀRTSARGI sp. min. GAA %   SM  
Mārtiņš Raitums 1 (6)* 18:33 0.00 100   0  
Edgars Masaļskis 6 351:27 3.24 90,50   2  
Māris Jučers 0    
               
* iekavās pieteikumā fiksēto spēļu skaits. ** IIHF fiksētie lietderības koeficienti var nebūt precīzi. *** Artūram Kuldam ir arī 3 spēļu diskvalifikācija.
 

izziņām: Latvijas izlases spēlētāju statistika 2011. gada pasaules čempionātā – iihf.com

[Roberta Bukarta foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Itālijas izlasi 2011. gada 11. februārī; foto: Hildrup Photo; avots: lhf.lv. Mārtiņa Cipuļa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 30. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ginta Meijas foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 29. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

7 Atbildes to “Latvijas izlase kā nenogrimis kuģis”

  1. G said

    Kā vienmēr, labs raksts! Tā tik turpini. :)

  2. juris666 said

    Labi vien ir, ka Laviņš atteicās, Ņiživijs arī vairs nebūs, paaudžu maiņai kaut kā jau ir jānotiek.
    Nesaprotu tavu izbrīnu par cipuli.

  3. Juris666.
    nav īsti izbrīna, bet neliels pārsteigums ir – vairāk patīkams nekā nepatīkams.
    Cipulis ir cīnītājs, šaubu nav, bet rezultativitātes ziņā starp līderiem ir reti (labs izņēmums šī sezona Amur rindās).

  4. Volx said

    Nu ja Cipulis mebūtu “tā nospēlējis” tad viņu arī droši varētu pieskaitīt pie kategorijas “noiets etaps” jo viņs ir kategorijā 30+

  5. domiigais said

    Varbuut tieshi sezona Amur deva vajadziigo efektu, lai Cipulis paraadiitu negaidiitu rezultativitaati? Jaatceras, ka vairums goli bija izmainot vaartu priekshaa ripas virzienu, kas uzskataami paraada Cipulja speeles stilu. Viens gols bija ar one timer metienu, kas shinii izlasee Cipulim laikam ir vieniigajam…..

  6. aicis said

    nu par to ,ka Cipulis nav nekad bijis izlasē rezultāta taisītājs , esi iebraucis auzās.Viņš ik gadu starp labākajiem vārtu guvējiem ,kā piemēram 2009.gadā Šveicē viņs bij izteikts uzbrukuma līderis ,ja nemaldos bija visvairāk punktu viņam pēc sistēmas vārti+piespēles izlasē.:)

  7. Aicis.
    auzu nav. citēju: “varoņdarbi netika gaidīti arī no Mārtiņa Cipuļa, kurš nekad nav uzskatīts par izlases rezultāta taisītāju.”
    nav bijis un nav uzskatīts ir atšķirība, bet jebkurā gadījumā, skati =>
    2010. gada PČ – Cipulis ar 2 punktiem ieņem dalītu 6./8. vietu izl.
    sk: http://stats.iihf.com/Hydra/230/IHM2300LAT_83_6_0.pdf
    2010. gada OS – ar 2 punktiem dalīta 2./3. vieta izlasē

    Click to access IHM400006_83_4_0.pdf


    2009. gada PČ – ar 6 punktiem 3.-ais rezultatīvākais izlasē
    sk: http://stats.iihf.com/Hydra/200/IHM2000LAT_83_8_0.pdf
    2008. gada PČ – ar 3 punktiem dalīta 4./5. vieta izlasē
    sk: http://stats.iihf.com/Hydra/132/IHM1320LAT_83_6_0.pdf
    2007. gada PČ – ar 5 punktiem 5. rezultatīvākais izlasē
    sk: http://www.iihf.com/Hydra/Tournaments_07/output/WS/hydra.iihf.com/113/IHM1130LAT_83_11_0.pdf
    2006. gada PČ – ar 2 punktiem 6. rezultatīvākais izlasē
    sk: http://www.iihf.com/Hydra/Tournaments_06/output/WS/ihm0460lat_83_1_0.pdf
    2006. gada OS – ar 2 punktiem dalīta 5./6. vieta izlasē

    Click to access IHM400000_83_53_0.pdf


    2005. gada PČ – ar 3 punktiem dalīta 4./5. vieta izlasē
    http://www.iihf.com/Hydra/Tournaments_05/output/ws/hydra.iihf.com/data/iihf/output/xml/1000000009/IHM10000000090LAT_83_2_0.html

    piekritīsi, “pirmā vijole” iepriekš nav bijusi.
    citi uzdevumi ir dominējuši

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: