“Esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to,” teic Jānis Puriņš, latviešu hokejists, atskatoties uz savām gaitām Somijā, Latvijā, Baltkrievijā, ASV un Kanādā.

izziņai: Jānis Puriņš

• dzimis 1987. gada 13. jūnijā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 187 cm; 95 kg
• 2011./2012. g. sezonā JHT un Ketterä komandas Somijas trešajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
• iepriekšējās sezonas: Hermes (Suomi-sarja); IK Kronan (II-divisioona = Somijas 4. stipruma līga); HS Rīga / Prizma (Latvijas Virslīga); Liepājas Metalurgs (Baltkrievijas ekstralīga); Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga); Philadelphia Thunder (IJHL; ASV); SK LSPA / Rīga (Latvijas Virslīga); Pennsylvania Enforcers (AEHL; ASV); Mahoning Valley Phantoms (NAHL; ASV); Dallas Penguins (DJHA; ASV); Regina Blades (ASHL; Kanāda); Saskatoon Stars (ASHL; Kanāda); Aisbergs 87 (LBJMH = Latvijas Bērnu un jaunatnes meistarsacīkstes hokejā)
• pirmais treneris: Gints Bisenieks

pilns raksts ir izlasāms sportaavize.lv (atvērt; pieejams abonentiem).

2 nedēļas pēc raksta publicēšanas datuma tas būs izlasāms arī šajā vietnē.

[attēlā: Jānis Puriņš JHT krāsās; foto no Jāņa Puriņa personīgā arhīva.]

Rīgas Dinamo un vēl Novokuzņeckas Metallurg komandas ir tās, kas šosezon KHL čempionātā pēcspēles metienos “iekuļas” visbiežāk. 23,3% jeb 10 spēles (no 43 aizvadītajām) ar pēcspēles metieniem ir augsts rādītājs, kas liek piedomāt par šo spēles elementu pamatīgāk

šosezon jau 10 reizes Rīgas dinamieši ir nonākuši līdz pēcspēles metienu seriāliem, un diemžēl bilance rīdziniekiem nav labvēlīga un ir “-4″ izmērā (3:7). sliktāks rezultāts bullīšu seriālos ir tikai vienai komandai – Rīgas goda pilsoņa Šuplera trenētajiem CSKA, kuri līdz pēcspēles metieniem ir “aizairējuši” 7 reizes un visas 7 reizes ir zaudējuši. te īsti vietā ir Šuplera savulaik stāstītais par bullīšiem kā veiksmes spēli, citkārt – kā meistarības apliecinājumu.

pilns raksts ir izlasāms sportaavize.lv (atvērt; pieejams abonentiem).

2 nedēļas pēc raksta publicēšanas datuma tas būs izlasāms arī šajā vietnē.

[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

HK Rīga

pirms nepilna mēneša pauzes HK Rīga pēdējo spēli aizvadīja 12. decembrī, bet nu jau labu laiku, kopš 8. janvāra, komanda ir atsākusi cīņu par vietu “zem saules” – t.i., par vietu Ziemeļrietumu divīzijas stiprāko komandu četriniekā un izslēgšanas spēlēs. šosezon ar vietas nodrošināšanu nesokas tik ērti kā pirms sezonas, kad runa bija par 1. vai 2. vietu divīzijā. šosezon runa ir par 4. vietu labākajā gadījumā. aktuālajā sezonā rīdzinieki ir aizvadījuši 45 spēles MHL čempionātā un ar 60 punktiem ieņem 5. vietu divīzijā. vēl atlikušas 15 spēles, lai pierādītu savu atbilstību izslēgšanas spēlēm. ļoti teorētiski ir iespējams ierindoties arī 2. vai 3. vietā MHL Ziemeļrietumu divīzijā, bet praktiski uz 4. vietu ar 3 punktu starpību pretendē 3 komandas – HK Rīga, Dinamo-Šiņņik un Serebrjanije Ļvi. arī Tatranski Vlci, kuru uzkrājumā 49 punkti, saglabā iespēju piedalīties vietu pārdalē. šādos apstākļos visas 15 spēles HK Rīga vienībai var kļūt izšķirošas.

pilns raksts ir izlasāms sportaavize.lv (atvērt; pieejams abonentiem).

2 nedēļas pēc raksta publicēšanas datuma tas būs izlasāms arī šajā vietnē.

[foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Avto 2011. gada 1. decembrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

izziņai: Edgars Lūsiņš

• dzimis 1984. gada 25. decembrī
• ampluā: vārtsargs
• “figūra”: 174 cm; 83 kg
• 2011./2012. g. sezonā EC Hannover Indians sastāvā Vācijas otrajā stiprākajā līgā – 2. Bundesliga un HC Most Čehijas otrajā stiprākajā līgā – 1. liga
• iepriekšējās sezonas: Dinamo (Rīga; KHL); Fischtown Pinguins (Brēmerhāfene; 2. Bundesliga); Ozolnieki / Monarch (Latvija); Rīga 2000 (Baltkrievijas ekstralīga; Latvija); ASK Ogre (Latvija); Zemgale (Latvija); Dayton Gems (CEHL; ASV); Indianapolis Park Tudor Prep (MPHL; ASV); Stalkers Juniors (Daugavpils; Latvija)
• Latvijas izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs; 2010. gada pasaules čempionātā (bez spēles laika)
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2003./2004. g. sezonas pasaules čempionātā 1. divīzijā
• pirmais treneris: Ojārs Rode

pilns raksts ir izlasāms sportaavize.lv (atvērt; pieejams abonentiem).

2 nedēļas pēc raksta publicēšanas datuma tas būs izlasāms arī šajā vietnē.

[Edgara Lūsiņa foto fiksēts 2012. gada janvārī EC Hannover Indians krāsās; foto avots: indians-fotogalerie.de.]

pilns raksts ir izlasāms sportaavize.lv (atvērt; pieejams abonentiem).

2 nedēļas pēc raksta publicēšanas datuma tas būs izlasāms arī šajā vietnē.

[Māra Bičevska un Jura Upīša kopfoto fiksēts Dinamo spēlē pret Kloten Flyers 2011. gada 26. decembrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo

ar spēli pret Maskavas OHK Dinamo vienību rīdzinieki un arī vārtsargs Kriss Holts ir tikuši pie savas ceturtās “sausās” uzvaras šajā sezonā. jāpiebilst, ka šī 9. janvāra uzvara ar 1:0 papildlaikā ir pirmā reize dinamiešiem KHL oficiālajos čempionātos, kad pamatlaiks ir beidzies ar 0:0. pēc parametra “visvairāk sauso uzvaru” Rīgas Dinamo ar 4 panākumiem vismaz pagaidām ieņem dalītu 6.-9. vietu visā līgā. “čempioni” šajā parametrā pašreiz ir Ņižņijnovgorodas Torpedo, kas šosezon uzspējuši jau 6 “sausas” uzvaras.

KHL pirmā sezona kā mēraukla

“sauso” uzvaru skaita mērauklu Dinamo komanda nosprauda savā pirmajā regulārajā sezonā (2008./2009.), kad izcīnīja 7 “sausas” uzvaras, kurās superieguldījumu sniedza sava laika vārtsargs Martins Pruseks. Prusekam tosezon Dinamo ierindā bija 6 “sausas” spēles, kā arī vēl divi “sausiņi” Spartak ierindā pirms tam. ar 8 spēlēm bez ielaistām ripām Martins Pruseks 2008./2009. gada sezonā bija otrais “sausākais” KHL vārtsargs. līdz šim pirmās sezonas rekords nav pārvarēts; otrajā un trešajā sezonā rīdzinieki sarūpēja vien pa divām “sausām” uzvarām. otrajā sezonā (2009./2010.) divās spēlēs “pavilka” Edgars Masaļskis, trešajā – pa vienai Kriss Holts un Mikaels Tellkvists. 7 “sausās” uzvaras pirmajā sezonā (2008./2009.) ļāva dinamiešiem ieņemt dalītu 4.-6. vietu līgā pēc “sauso” uzvaru skaita. arī tas ir nepārspēts rekords. šosezon, pēc komandas 38 spēlēm, dinamieši ieņem dalītu 6.-9. vietu “sauso” uzvaru skaita ziņā.

Rīgas Dinamo “sausās” uzvaras KHL oficiālajās spēlēs (4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

*

KHL un Dinamo pirmā sezona bija ne tikai “sauso” uzvaru paraugs, bet arī pilnīga katastrofa bezvārtu zaudējumu skaita ziņā. liela daļa “nullveidīgo” zaudējumu jau bija iestudēts pirms Pruseka “ēras”; tomēr sezonas summā 8 spēles bija zaudētas bez vārtu guvumiem!!! arī tas ir un, novēlams, lai paliktu, nepārspēts Dinamo anti-rekords. otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) dinamieši bija saņēmušies un “pa sausam” zaudēja tikai vienreiz, trešajā sezonā – divreiz. šosezon, pēc komandas 38 spēlēm, jau trīsreiz.

Rīgas Dinamo “sausie” zaudējumi KHL oficiālajās spēlēs (4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

*

vai Holts-2012 ir labāks par Holtu-2011?

pēc iepriekšējās spēles (2012-01-07) pret SKA, kad atsevišķās epizodēs Kriss Holts nospēlēja ne pārāk pārliecinoši, atsevišķi līdzjutēji un ne-līdzjutēji atvēzējās saklausāmai čalošanai virtuālajā vidē. lozungs tiešs un kodolīgs “Holt Go Home“, aicinājums daiļrunīgs – Dinamo nepieciešams pirmais vārtsargs nevis ģitārists. mūzikas instruments šoreiz kā atsauce uz plaši zināmo Holta vaļasprieku. taču jau pēc nākamās spēles (2012-01-09) pret OHK Dinamo daļa karstgalvīgāko Holta kritizētāju bija gatavi šamo bučot nost; jo ļoti bija iepaticies Holta “sausais” sniegums, ieskaitot varēšanu neitralizēt divus soda metienus. cik tad īsti Holts ir labs šajā sezonā?

protams, pētot vārtsarga sniegumu, Šuplera Dinamo 2010./2011. g. sezonā nav tik viegli salīdzināms ar Rautakallio jaunā modeļa Dinamo. tomēr atšķirībā no vērtējuma kritērijiem “patīk/nepatīk”, statistikas cipari būs mazāk kaislīgi. ja par atskaites punktu ņem vārtu zaudējumus vidēji spēlē (GAA), tad šobrīd aktuālais Holta GAA 2.28 ir labāks nekā viņam pašam sezonu iepriekš (2.47). un vispār Holta aktuālais “vidējais” 2.28 ir pagaidām otrs labākais GAA, kāds Dinamo vārtsargiem līdz šim ir bijis regulārajās sezonās. labāks “vidējais cipars” ir bijis tikai Prusekam pirmajā sezonā (1.70).

interesanti, ka šosezon KHL vārtsargiem, lai noturētu agrākās pozīcijas, ir nepieciešami labāki “vidējā caurbiruma” rādītāji. respektīvi, Holtam 2010./2011. g. sezonā, lai ierindotos dalītā 14.-16. vietā līgā, pietika ar GAA 2.47, bet šosezon, kad cipars ir labāks (2.28) Holts ir aptuveni turpat – 15. vietā. te gan jāņem vērā, ka KHL vārtsargu Topos tiek ņemti vērā vārtsargi, kas spēlējuši ne mazāk par trešdaļu komandas aizvadīto spēļu. kas nozīmē, ka no aktuālā Topa var “izbirt” kāds vārtsargs, kuram samazinās spēļu proporcija; taču tieši tāpat kāds var ienākt Topā. pašreiz Topa virsotnē pēc GAA parametra ir Kovaļs ar 1.70.

ja GAA parametra svārstības vēl var norakstīt uz komandas kopējām “tradīcijām” aizsardzībā un principā, uzspiežot uz “daudz iemest” vai “maz ielaist”, tad atvairīto metienu procents varētu būt no aizsargu snieguma mazāk atkarīgs parametrs. protams, arī nosacīti, jo “atļautie” metieni un laukuma spēlētāju palīdzība vārtsargam arī var būt dažādi. katrā gadījumā – atvairīto metienu procents Holtam šajā sezonā ir krities par 4 procentpunktiem, kas vārtsargu statistikā tomēr ir pamanāma izmaiņa.

2010./2011. g. regulārā čempionāta summā ar 92,4% atvairītu metienu Holts ieņēma 6. vietu visā KHL, bet šosezon ar 92,0% Holtam pietiek, lai ierindotos dalītā 14.-16. vietā līgā (turpat arī Garnets un Lalands). šosezon, vismaz pagaidām, visi “līdzinās uz” Magņitkas vārsargu Ari Ahonen, kuram “drošības procents” ir 93,7%. ir arī viens vārtsargu statistikas parametrs, kurā Holts, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, “ir zirgā”. tās ir sausās spēles; šajā Topā Kriss Holts ar 4 “sausiņiem” vismaz šobrīd ierindojas dalītā 2.-7. vietā visā līgā.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums Dinamo sastāvā KHL regulārajos čempionātos (rankings pēc atvairīto metienu %; 4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

* Uģim Avotiņam fiksēts 13 sekunžu spēles laika, kurā netika izdarīts neviens metiens pa viņa sargātajiem vārtiem. Ervīns Muštukovs un Kristers Gudļevskis konkrētajā sezonā ir bijuši pieteikti spēlēm attiecīgajās sezonās, taču pie spēles laika nav tikuši.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums KHL izslēgšanas spēlēs (rankings pēc atvairīto metienu %; pirmās 3 sezonas):

* Ervīns Muštukovs ir bijis pieteikts spēlēm, taču konkrētajā sezonā pie spēles laika nav ticis.

[Krisa Holta foto fiksēts Dinamo spēlē pret Atlant 2011. gada 15. septembrī; foto avots: atlant-mo.ru. Māra Jučera un Krisa Holta kopfoto - spēlē pret SKA 2011. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

HS

sen jau ir pierasts, ka Latvijas atklātā čempionāta jaudīgākās, t.i. vienīgās pieaugušo, divīzijas – Latvijas Virslīgas – aktualitātes hokeja līdzjutēju interešu sfērā atrodas trešajā, ceturtajā plānā vai neatrodas vispār. šaubu nav, ka interesentiem “garšīgākas” norises ir Latvijas izlašu jautājumi, kāpināta interese par Dinamo, izņēmuma kārtā arī – Baltkrievijas ekstralīgas un MHL kaujas laukos notiekošais. viss pārējais, ieskaitot Virslīgas norises, vairumā gadījumu par pilnu netiek ņemts, jo ir viedoklis vai pārliecība, ka “tur taču nav līmenis”. bet, vai visi pārliecības “īpašnieki” ir apskatījuši kaut vienu Virslīgas spēli? vairumā gadījumu ir tikpat liela pārliecība, ka “nav nemaz jāredz, lai zinātu”. skaidrs, ka īstenas hokeja lielvalsts Latvijas īstenajiem hokeja faniem interesē tikai krējums, saldais. vai tas ir uzbrauciens? nedaudz ir.

Latvijas Virslīgas spēļu apmeklējums ir tāda kā eksotika un pat nedaudz piederība īpašam daždesmit cilvēku lokam. dažkārt pat spēlētāju laukumā un uz soliņa ir vairāk nekā skatītāju – radu, draugu, nākamās spēles dalībnieku, cita veida fanātiķu – tribīnēs. nepamet ekskluzivitātes sajūta – kā koncerts speciāli dažiem skatītājiem…

Virslīga kā raiba kompānija

2011./2012. gada sezonā ir viens no visu laiku lielākajiem komandu skaitiem, kāds jebkad ir bijis Latvijas Virslīgas čempionātā. sastāvs “raibs” – 10 dažādas vienības, kuru plašo pārstāvniecību nosaka gan U-20 līgas trūkums Latvijā, gan vairāku jauniešu komandu organizatoru “vēlme” uzspēlēt pie pieaugušajiem. šosezon jaunākais atļautais vecums ir 1995. gadā dzimušie, t.i. U-17 kategorijai atbilstošie. starp citu, šosezon Virslīgā ir pamanījušies uzspēlēt arī pāris 1996.-tie gadi…

Virslīgas 4 komandām šis nav vienīgais darbalauks. Juniors un HS Rīga/Prizma (ar nosaukumu Prizma-Rīga) par savu pamatčempionātu uzskata MHL B grupu, SK Rīga-95 uzspēlē arī Sanktpēterburgas čempionāta attiecīgā jaunuma grupā (pie 1995. gadā dzimušajiem), bet Energija (Elektrēni) ir Lietuvas nacionālā čempionāta (NLRL) Augstākās divīzijas aktuālie līderi (ar nosaukumu – ESSM/Energija). nu jau tradicionāli divas komandas bez savām jauniešu hokeja saimniecībām vai esošas ārpus jebkādām hokeja piramīdām ir Ozolnieki / Monarch un SMScredit.lv.

Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. reg. čempionāta tabula (pēc 2012-01-09 spēles; saskaņā ar lhf.lv; ppl = pēc pamatlaika):

P.S. Zemgale/JLSS šosezon Virslīgas apritē figurē arī kā JLSS/Zemgale. Juniors nosaukums Latvijas Virslīgā arī HK Juniors, SK Rīga-95 – arī HK Rīga 95. HS Rīga/Prizma komandas versija MHL B grupas plašumos saukta Prizma-Rīga. Elektrēnu Energija Lietuvas čempionāta Augstākajā divīzijā – ar nosaukumu ESSM/Energija.

Virslīgas “rozīnes”

nu jau tradicionāli, ar padsmit punktu atrāvienu, Virslīgas līderi ir Ozolnieki / Monarch vienība, kurai šosezon atbilstošāks nosaukums būtu – Piņķi / Monarch. tā vienkāršā iemesla dēļ, ka komanda savu mājvietu pārcēlusi no Ozolnieku ledus halles uz Inbox.lv ledus halli Piņķos. vēl četras komandas turas 40-50 punktu rāmjos (20 – 24 spēlēs), un ir pieskaitāmas Virslīgas līderiem vai tuvākajiem pretendentiem – Zemgale/JLSS, Juniors (neslikti U-20 vecuma komandai), SMScredit.lv, Liepājas Metalurgs-2.

Latvijas Virslīgas dažās komandās arī atrodamas dažas “rozīnītes” – spēlētāji, kuri savulaik ir uzspēlējuši un/vai, iespējams, uzspēlēs augstākā līmenī, bet šajā sezonā ir sastopami un/vai bijuši sastopami uz Virslīgas ledus laukumiem. stap citu, šosezon Latvijas Virslīgā ir uzspēlējuši trīs spēlētāji ar NHL pieredzi – Kaspars Astašenko, Aleksandrs Kerčs seniors (abi – SMScredit.lv) un Viktors Ignatjevs (Ozolnieki / Monarch). abās nosauktajās komandās tad arī ir sastopamas visvairāk “rozīņu” – vīru, kas dažādu iemeslu dēļ vislielākajam hokejam vispār vai tajā brīdī ir metuši mieru. “monarhos” šosezon ir uzspēlējuši un/vai turpina uzspēlēt arī tādi kadri kā Artis Ābols, Sergejs Durdins, Māris Grāvītis, Kārlis Kalvītis, Edgars Lipsbergs, Vadims Romanovskis. SMScredit.lv ierinda šosezon ir un/vai ir bijusi ne mazāk zvaigžņota, neskaitot Astašenko un Kerču vecāko arī – Ronalds Cinks, Agris Saviels, Oļegs Sorokins. pa kādam ārzemju līgās klīstošam hokejistam pirms vai pēc ārzemēm izķer arī Zemgale/JLSS komanda, kur šosezon jau uzspēlējuši tādi puiši kā Toms Hartmanis, Artjoms Ogorodņikovs, Ēriks Ozollapa, Kristaps Stiģis.

Latvijas Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju Top10 2011./2012. (pēc 2012-01-09 spēles; saskaņā ar lhf.lv):

*

olimpiskais princips dzīvs

Latvijas Virslīgas turnīra tabulas otro pusi veido komandas, kuras Virslīgā piedalās vairāk olimpiskā principa “galvenais ir piedalīties” vadīti. nekādā gadījumā tas nav nosodāmi, un ir labi, ka puišiem ir vieta, kur uzspēlēt. “visolimpiskākā” vienība Latvijas Virslīgā ir HS Rīga/LSPA, kura 23 spēļu gaitā ir mācējusi tikt tikai pie vienas uzvaras, un tās pašas – pēc pamatlaika. visi 22 zaudējumi gan bija pamatlaikā, un likumsakarīgi “akadēmiķiem” ir tikai 2 punkti tabulā. labā ziņa ir tā, ka HS Rīga/LSPA sniegumā, neskatoties uz vietu tabulā un komandas “rangu” principā, brīžam ir pamanāms entuziasms, kas ir jaudīgāks nekā tabulā augstāk esošām komandām.

HS Rīga/LSPA pēc būtības ir U-20 komanda, kurai cauri “izrotējuši” jau 38 spēlētāji, no kuriem 7 spēlētāji vecuma ziņā ir “pārpratums” – dzimuši vēlāk par 1992. gadu. pieci spēlētāji ir 1989. – 1991. gadu posmā dzimuši, bet divi ir tādā kā sporta pedagogu statusā un pie rezultāta taisīšanas, pa lielam, nepiedalās – Dmitrijs Kiremšins (1974.) un Sergejs Seņins (1972.). jā, jā – tieši tas pats Seņins, kurš uzspēlēja Latvijas izlasē pasaules čempionātos un olimpiādē; tas pats Seņins, kurš Dānijas čempionāta 36 spēlēs prata saražot 84 punktus (1998./1999. g. sezonā).

visādi citādi HS Rīga/LSPA ir 1992. – 1995. gadā dzimušo komanda. lielās “mērvienībās” raugoties, šī vienība ir 2.-3. jaunākā komanda Virslīgā; par viņiem jaunāki ir tikai 1995. gada “specklase” – SK Rīga-95, aptuveni vienādā vecumā – Juniors. jāpiebilst, ka HS Rīga/LSPA ir Dinamo jauniešu komandām un SK Rīga saimniecībai “tuvu stāvošs” veidojums. piemēram, daži puiši, kas ir pretendējuši un dažādu iemeslu dēļ nav iekļuvuši Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Juniors, ir uzspēlējuši un/vai spēlē HS Rīga/LSPA vienībā. starp tiem: Ēriks Aļaškevičs, Arvis Petunovs, Kaspars Porejs, Pāvels Tribuncovs. nebūs pārsteigums, ja kāds no HS Rīga/LSPA sastāva šajā vai nākamajā sezonā taps iesaukts kādā no MHL vienībām.

HS Rīga/LSPA spēlētāju statistika Latvijas Virslīgā 2011./2012. (pēc 2012-01-08 spēles; iespējami labojumi pēc 2011-01-08 spēles protokola salabošanas):

*

P.S. skatot HS Rīga/LSPA un citu Virslīgas vienību spēlētāju statistiku, jāņem vērā LHF pieraksta specifika – viens un tas pats spēlētājs, ja ir bijis protokolā fiksēts dažādos ampluā, tad parādīsies atsevišķi aizsargu un uzbrucēju statistikas ailītēs ar atšķirīgu (sadalītu) spēļu skaitu, punktiem un soda minūtēm. šeit viena spēlētāja atsevišķu pozīciju skaitļi ir summēti.

[foto fiksēts HS Rīga/LSPA spēlē pret Zemgale/JLSS 2011. gada 24. septembrī; foto avots: lhf.lv (autors: Oļegs Siračenko).]

kopā Latvijas U-20 izlase ir piedalījusies četros junioru pasaules čempionātos elitē, un labākais Latvijas U-20 izlases sniegums elitē ir 8. vieta 2008./2009. gada sezonā. šosezon ir atkārtots divu citu sezonu rezultāts – 9. vieta, ar to atšķirību, ka citus gadus tas nozīmēja izkrišanu uz 1. divīziju, bet pēc šīs sezonas reglamenta uz 1. divīziju pārceļas tikai 10. (pēdējās) vietas ieņēmēji. vēlreiz piebilde: U-20 pasaules čempionātā elitē startē 10 izlases, atšķirībā no pieaugušajiem, kur ir 16 valstsvienības.

salīdzinot ar citu gadu 9.-ajām vietām, šosezon ir pat bijusi labāka vārtu starpība (-32) nekā piemēram 2009./2010.g. sezonā (-40). tomēr izcīnīto punktu skaits 2011./2012. g. sezonā ir bijis līdz šim mazākais. taču, ja īpaši piemeklē, progresu var atrast atsevišķās spēlēs, piemēram, cīņā pret Zviedrijas junioriem – iepriekš bija 2:10 un 1:10, bet šosezon jau 4:9. tomēr ir arī Krievijas izlase, no kuras Latvijas juniori attālinās – 1:3, 1:4, 0:14…

Latvijas U-20 izlases sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (secība pēc labākā snieguma):

*

toni nosaka 1994.-tie?

Latvijas U-20 izlases 2011./2012. gada sezonas modeļa divi rezultatīvākie spēlētāji ir 1994. gadā dzimušie Ņikita Jevpalovs un Roberts Lipsbergs. rezultativitātes ziņā turpat netālu, bet nozīmības ziņā ļoti vērtīgi bija arī abi pārējie 1994. gadā dzimušie uzbrucēji – Teodors Bļugers (1+2) un Zemgus Girgensons (2+0). Latvijas valstsvienībā bija vēl viens 1994.-ais – vārtsargs Elvis Merzļikins, kuram uznāciens iegadījās tikai vienā spēlē, bet pret vienu no skarbākajiem pretiniekiem (0:14). labā ziņa ir tā, ka visi nosauktie šosezon atbilst U-18 vecumam, kas nozīmē, ka Latvijas junioru izlases iesaukšanas vecumam viņi derēs vēl divas nākamās sezonas. un tas jau būs cits pieredzes uzkrājums.

joprojām Latvijas U-20 izlases rezultativitātes rekordisti elitē ir Roberts Bukarts un Roberts Jekimovs, kuri katrs izcīnījuši pa 7 punktiem. raženākais vārtu guvējs ar 6 precīziem trāpījumiem ir Roberts Bukarts.

Latvijas U-20 izlases rezultatīvākie spēlētāji U-20 pasaules čempionātos elitē (4 punkti un vairāk):

*

visu četru elites junioru čempionātu gaitā ir bijuši tikai 10 spēlētāji, kas ir pratuši uzturēt savu lietderības koeficientu plusos. turklāt katram no viņiem tas ir izdevies tikai vienu reizi, lai arī daži elitē uzspēlēja vairāk par vienu reizi. joprojām no 2008./2009. g. čempionāta nepārspēts “stāv” Ronalda Cinka rekords “+3″. šosezon pasaules čempionātā elitē neviens Latvijas U-20 izlases dalībnieks, saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, nav pabeidzis turnīru ar pozitīvu lietderības koeficientu.

Latvijas U-20 izlases spēlētāji ar labāko lietderības koeficientu U-20 pasaules čempionātos elitē (visi, kam +):

*

atkal slikti vārtsargi?

ar Latvijas U-20 izlasei vēl nav bijis tāds elites junioru čempionāts, kurā neiegadītos kāds divciparu zaudējums. pirmajā reizē (2005./2006.) vainīgi bija zviedri (2:10), otrajā (2008./2009.) – atkal zviedri (1:10). trešajā čempionātā (2009./2010.) jau bija 3 vainīgie – Kanāda (0:16), ASV (1:12), Čehija (2:10). šosezon iegadījās “tikai” divi divciparnieki – Krievija (0:14) un ASV (2:12).

katru reizi vārtu “birumu” reizēs nepacietīgākie vērtētāji vainīgos mēdz meklēt vārtsargu personā. arī šīs čempionāts nebija izņēmums. tomēr der atcerēties, ka vārtsargs jau ir “pēdējā instance”, kad ir pārvarēti laukuma spēlētāju pretestības, ja tāda bijusi, bastioni. uz kopējā četru čempionātu fona aktuālā “pirmā numura” Kristera Gudļevska statistika pēc atvairīto metienu procenta ir otrā labākā līdzšinējā Latvijas vārtsargu vēsturē elites junioru čempionātos. tiesa, Uģa Avotiņa sniegums 2005./2006. gada sezonā ir apsteigts ļoti nedaudz. joprojām Latvijas U-20 izlases vārtsargu favorīts ir Nauris Enkuzens ar it kā neko īpašu (90,27% un GAA 4.33), kas Latvijas junioru gadījumā tomēr, izrādās, ir īpaši.

Latvijas U-20 izlases visu vārtsargu sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (vārtsargu dati ir salīdzināmi daļēji dēļ atšķirīgā spēļu laika un pretiniekiem):

*

P.S.

Latvijas U-20 spēlētāju statistika 2011./2012. gada U-20 pasaules čempionātā elitē (pēc komandas visām 6 spēlēm):

* Latvijas U-20 izlases statistika 2011./2012. – iihf.com

P.P.S. no šī pasaules čempionāta visvairāk ir jāprot paņemt pieredzi – kā treneriem, tā spēlētājiem. nav vieži tādas reizes, bet 2012./2013. gada čempionātam Ufā pēc saviem gadiem būs “pieejami” 14 hokejisti, kas ēduši elites junioru pasaules čempionāta maizi.

[foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Zviedrijas U-20 izlasi 2011. gada 26. decembrī (pēc Latvijas laika - 27. decembrī). foto avots: lhf.lv.]

Dinamo saimniecībai patīk spēlētāju atkārtoti uznācieni uz skatuves. Rautakallio neiecietība pret čehu-slovāku izcelsmes hokejistu pieņemšanu sastāvā, kas bija sastāva komplektētāju arguments sezonas ievadā, tagad ir aizmirsta. Rīga ir nosaukta par Marsela Hosas aktuālo mājvietu.

vai bija pārsteigums?

Marsela Hosas piezemēšanās Rīgā pēc atbrīvošanas no problēmu plosītā Maskavas Spartak ne tuvu nebija pārsteigums. tāpat kā pats Hosas-juniora atlaišanas fakts, jo šosezon no Spartak saimniecības tiek atlaisti vai paši aiziet “pa labi un pa kreisi” – treneri, ģenerālmenedžeris, spēlētāji.

jau 2010./2011. g. sezonā, Ak Bars krāsās esot, Marsela Hosas supersnaipera medaļas pārstāja mirdzēt, bet šajā – turpināja sūbēt līdz agregātstāvoklim un cenai, kurus Rīgas Dinamo grib celt. “Ziemassvētku atlaides” nodrošināja apstāklis, ka šosezon Hosa skaitās nemetošs – 6 vārtu guvumi un 11 rezultatīvas piespēles 35 spēlēs. tiesa, ar šo ciparu (17 punktiem) ir bijis pietiekoši, lai arī šobrīd būtu otrais rezultatīvākais Spartak ierindā. tas gan vairāk liecina par “spartakiešu” varēšanām šajā sezonā…

turklāt Dinamo ir sentimentāla komanda, un te ir ierastas atgriešanās. piemēram, tas pats Marks Hartigans pēc sezonas pauzes tika sagaidīts ar entuziasmu. atpakaļ nākuši ir arī citi dažāda kalibra dinamieši – Roberts Petrovickis, Edgars Masaļskis, Juris Štāls.

kā Peka Marselu audzinās?

Dinamo vajadzības ir skaidras. apstākļos, kad hokeja apskatnieki vienību pamatoti sauc par “2 vārtu komandu”, ir aktuāls snaiperu trūkums. protams, vienmēr varētu gribēties labāku momentu realizāciju par esošo, tomēr Dinamo gadījums ir akūtāks, jo prasības pret dzīvi pēc divām salīdzinoši veiksmīgām play off-u sezonām ir kļuvušas augstākas par esošo varējumu iemest. ar 82 vārtu guvumiem 35 spēlēs rīdzinieki pašreiz ieņem 18. vietu līgā pēc vārtu guvumu skaita (komandām atšķirīgs spēļu skaits). vidējos ciparos – 2,34 vārtu guvumi spēlē.

tāpat Dinamo vajadzību pēc papildspēkiem pastiprina ik pa laikam plašākus apjomus iegūstošā lazarete uzbrucēju rindās. Jānis Sprukts būšot ierindā jau drīz, bet Andra Džeriņa un nu jau Aleksandra Ņiživija atpakaļ-ienākšana sastāvā ir vairāk vai mazāk miglā tīta. toties no Dinamo sastāva gada izskaņā ir atbrīvoti ļoti pat nesen pieņemtie Jakubs Šindels un Ville Nieminens (zemāk pa labi novietotā attēlā). diskusija var būt par to, cik lielus caurumus ir atstājuši šie vīri; tomēr, neskatoties uz caurumu lielumu, caurumi ir un paliek caurumi. tātad, Dinamo vajadzības ir saskatāmas bez īpašas piepūles.

par to, ka Marsels Hosa var būt snaiperis, liecina Dinamo pirmo divu sezonu atmiņas. otrajā no kurām Hosam bija labākā metēja gods visā KHL un tapa jauna cena. atliek vien jautājums, cik plastiski un organiski Marsels Hosa iekļausies galvenā trenera Pekas Rautakallio veidotajā “jaunā modeļa” Dinamo zīmējumā, kur uzbrucējiem daudz darba arī aizsardzības ierakumos. kā labi atceramies no pirmajām sezonām, Hosas stihija ir apšaudīt pretinieku vārtus, ganīties pretinieka zilās līnijas apkaimē… starp citu, pamestā Spartak ierindā Hosa bija viens no diviem sliktākā lietderības koeficienta turētājiem; viņam un aizsargam Denisam Bodrovam – pa “-16″. taisnības dēļ jāpiebilst, ka Spartak ierindā šobrīd nav neviens plusos…

Dinamo kā leģionāru “caurbraucamā sēta”

aktuālā, 2011./2012. gada sezona, nav pirmā, kad Dinamo pļavas un tīrumus ir kopis tik liels leģionāru skaits. ieskaitot Hosu, šajā sezonā Dinamo krāsas “apvilkuši” 8 leģionāri; tieši tikpat liels leģionāru skaits (aprēķinos nav ņemts vērā Ainars Podziņš) ir fiksēts katrā no iepriekšējām 3 sezonām. tiesa, šajā sezonā šīs cipars jau ir sazīmējies jau gadu mijā. svarīgākais tomēr ir apstāklis, ka jau līdz decembra beigām komanda ir pamanījusies atbrīvoties no 3 leģionāriem!!! tas Dinamo gadījumā ir pamanāms rekords. iepriekšējās 3 sezonās “vilka pase” sezonas gaitā tika izsniegta 1 – 2 ārzemniekiem sezonā, turklāt daļa no viņiem bija uz pārbaudes laiku ņemti, nevis slēgti līgumi uz tekošo vai 2 sezonām.

šajā sezonā Hosa jau ir trešais leģionārs, kas sezonas gaitā ņemts kā papildinājums. šāds apjoms nav pirmoreiz – KHL otrajā sezonā (2009./2010.) Dinamo jau sezonas gaitā arī pielasīja 3 leģionārus (Fosteru, Robertu Petrovicki, Arnasonu). daudz interesantāks ir apstāklis, ka šīs sezonas divi iepriekšējie “ielāpi” (Šindels, Nieminens) ir jau atbrīvoti. par ļoti precīzu sastāva selekciju šosezon runāt būtu nevietā. taču, iespējams, tāds nebija mērķis…

Rīgas Dinamo leģionāri 3,5 sezonu gaitā (dati līdz 2012-01-04; nav iekļauts Ainars Podziņš):

*

oficiālām izziņām: Dinamo oficiālā info par Marsela Hosas pievienošanos sastāvam – dinamoriga.eu

[Marsela Hosas foto fiksēts 2009./2010. g. sezonā; Villes Nieminena foto fiksēts Dinamo spēlē pret Avangard 2011. gada 4. novembrī. abu foto autors: Oļegs Siračenko.]

dzēlīgākie Dinamo snieguma vērotāji pamanīja, ka Špenglera kausa otrajā un trešajā spēlē laukumā “līdznestos” šūpuļkrēslus un bāra leti nebija izdevies laicīgi novākt. attieksmi pret spēli un ieguldāmā spēka aprēķinus nesanāca sabalansēt, un likumsakarīgi kausa finālā priecājās HC Davos vīri. viņiem ar motivāciju un spēka dozēšanas nepieciešamību problēmu nebija.

vainīgi Grizzly Adams?

procesā “vainīgie” ir atrasti – tie ir kā Šveices (Kloten Flyers), tā Vācijas aktuālie vicečempioni (Grizzly Adams). protams, visvairāk “žagaru” pienākas Grizzly Adams (EHC Wolfsburg) komandai, kas atļāva dinamiešiem ik pa brīžam uzspēlēt uz “vienas slidas”, taupīt spēkus vai kā citādi, kā nu kuram vērotājam no malas darbojas fantāzija. kā tā drīkst atļauties Vācijas jaudīgākās līgas DEL 2010./2011. gada regulārās sezonas uzvarētājs un play off finālists?!

labās ziņas

latviešu tautas paruna liecina, ka “kaitīgi ir nedabūt, bet vēl kaitīgāk – dabūt negribot”. tad nu labā ziņa ir tā, ka Dinamo nedabūja Špenglera kausu, jo nebūtu pedagoģiski, ja pie tā tiktu komanda, kas to nemaz īsti nav gribējusi. ne tikai taisnības vārdā, bet arī, lai nemaldinātu mūsupuses līdzjutējus, ļaujot secināt, ka Špenglera kausu “pakaļ met”. lai arī cik reālistisks būtu secinājums par Šveices hokeja vājo līmeni attiecībā pret Dinamo, tomēr dokumentāla apliecinājuma vairs nav. jo Šveices hokeja “godu” visā cieņā un skaistumā pēc vicečempionu Kloten Flyers sagrāves ir glābuši HC Davos.

Rīgas Dinamo spēlētāju statistika Špenglera kausa izspēlē (pēc komandas visām 4 spēlēm; statistika saskaņā ar stats.swehockey.se uzskaiti; MM = mikromači):

P.S. vārtsargu spēles laikā var nebūt izrēķināts viss nespēlētais laiks aizturēto sodu laikā.

Rīgas Dinamo spēles Špenglera kausa izcīņā (2011. gada decembrī):

*

lasāmvielai:

• Špenglera kausa izcīņas oficiālais web – spenglercup.ch
• Dinamo apakšgrupas spēle pret Grizzly Adams (2011-12-28; 3:1); statistikas pieraksts – stats.swehockey.se
• Dinamo pusfināla spēle pret Grizzly Adams (2011-12-30; 4:1); statistikas pieraksts – stats.swehockey.se
• Dinamo fināla spēle pret HC Davos (2011-12-31; 2:3); statistikas pieraksts – stats.swehockey.se
• DEL turnīra tabula un statistikas lapa – pointstreak.com
• DEL mājaslapa – del.org

[foto fiksēts Dinamo spēlē pret Grizzly Adams (EHC Wolfsburg) 2011. gada 30. decembrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]